21-TA-417
Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību
Izdoti saskaņā ar likuma "Par policiju"
12.panta sesto daļu, 12.1 panta devīto daļu
un Civilprocesa likuma
250.46 panta pirmo daļu un 250.56 panta otro daļu
12.panta sesto daļu, 12.1 panta devīto daļu
un Civilprocesa likuma
250.46 panta pirmo daļu un 250.56 panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā pieņem, paziņo un izpilda policijas lēmumu, ar ko uzliek par pienākumu personai, kas rada draudus mājoklī pastāvīgi dzīvojošai personai (turpmāk – aizsargājamā persona), atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties minētajā mājoklī un tā tuvumā (turpmāk – policijas lēmums par nošķiršanu), kā arī policijas lēmuma par nošķiršanu veidlapas paraugu;
1.2.
kārtību, kādā pieņem un pārsūta tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ko iesniedz ar policijas starpniecību;
1.3.
kārtību, kādā kontrolē tiesas vai tiesneša lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (turpmāk – tiesas nolēmums) izpildi un ārvalsts iestāžu nolēmuma izpildi, saskaņā ar kuru izsniegta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulas (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās 5. pantā minētā apliecība (turpmāk – ārvalsts apliecība);
1.4.
kārtību, kādā veic to personu uzskaiti, attiecībā uz kurām pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, un to personu uzskaiti, kurām ar tiesas nolēmumu noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi vai attiecībā uz kurām izsniegta ārvalsts apliecība, kā arī informāciju par minētajām personām, kas ievadāma Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma);
1.5.
paraugu pieteikumam par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ko persona iesniedz tiesā bez policijas starpniecības.
(Grozīts ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.8)
2.
Valsts policija un pašvaldības policija (turpmāk – policija), saņemot informāciju par iespējamiem draudiem, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu iespējamās aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, noskaidro, vai šajā mājokļa adresē ir reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči. Ja mājokļa adresē personai, kas rada draudus, ir reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, notikuma vietā ierodas Valsts policija un izņem ieroci saskaņā ar Ieroču aprites likuma 90. panta trešo daļu, lai novērstu iespēju ieroci pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.
(Grozīts ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 462)
3.
Ja aizsargājamā persona ir nepilngadīga un tās vienīgais likumiskais pārstāvis ir persona, kas rada draudus, nepilngadīgo personu šķir no ģimenes saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. pantu.
II.Kārtība, kādā pieņem policijas lēmumu par nošķiršanu
4.
Valsts policijas vai pašvaldības policijas darbinieks (turpmāk – policijas darbinieks), ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē:
4.1.
noskaidro notikuma apstākļus, apzina aizsargājamo personu un personu, kas rada draudus, un sastāda ziņojumu par notikumu (turpmāk – ziņojums) divos eksemplāros – pa vienam eksemplāram policijai un aizsargājamai personai. Ziņojumā norāda šādas ziņas:
4.1.1.
informāciju par ziņojuma aizpildītāju – policijas darbinieka vārds, uzvārds, amats;
4.1.2.
notikuma vietas adresi;
4.1.3.
notikuma datumu un laiku;
4.1.4.
informāciju par to, vai policiju izsauca aizsargājamā persona vai cita persona;
4.1.5.
informāciju par aizsargājamo personu – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs;
4.1.6.
informāciju par personu, kas rada draudus, – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs;
4.1.7.
informāciju par aizsargājamās personas un personas, kas rada draudus, attiecību statusu;
4.1.8.
notikuma būtības aprakstu:
4.1.8.1.
vai aizsargājamā persona un persona, kas rada draudus, ir aptaujātas šķirti;
4.1.8.2.
vai persona, kas rada draudus, atrodas mājoklī;
4.1.8.3.
vai aizsargājamai personai ir redzami miesas bojājumi;
4.1.8.4.
vai aizsargājamai personai ir nepieciešama medicīniskā palīdzība;
4.1.8.5.
vai ir citi pierādījumi par iespējamo vardarbību;
4.1.8.6.
vai konflikts notika nepilngadīgas personas klātbūtnē, – norāda nepilngadīgās personas vārdu, uzvārdu, saistību ar aizsargājamo personu un personu, kas rada draudus;
4.1.9.
informāciju, ko aizsargājamā persona sniegusi aptaujā:
4.1.9.1.
vai aizsargājamā persona baidās, ka persona, kas rada draudus, nogalinās vai citādi fiziski kaitēs aizsargājamai personai;
4.1.9.2.
vai aizsargājamā persona baidās, ka persona, kas rada draudus, kaitēs mājoklī esošai nepilngadīgai personai;
4.1.9.3.
vai aizsargājamā persona baidās, ka persona, kas rada draudus, kaitēs mājoklī esošām citām personām;
4.1.9.4.
vai aizsargājamā persona ir materiālā atkarībā no personas, kas rada draudus;
4.1.9.5.
vai aizsargājamā persona iepriekš ir cietusi no tās personas vardarbības, kas rada draudus;
4.1.9.6.
vai attiecībā uz personu, kas rada draudus, iepriekš ir bijis pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu;
4.1.9.7.
vai attiecībā uz personu, kas rada draudus, iepriekš ir bijis pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību;
4.1.9.8.
vai persona, kas rada draudus, lieto narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas;
4.1.9.9.
vai persona, kas rada draudus, regulāri (vairākas reizes nedēļā vai pārmērīgi) lieto alkoholiskos dzērienus;
4.1.9.10.
vai persona, kas rada draudus, ir draudējusi izdarīt pašnāvību vai mēģinājusi to izdarīt;
4.1.9.11.
vai aizsargājamā persona vēlas, lai tiktu pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu;
4.1.9.12.
vai aizsargājamā persona vēlas, lai tiktu pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību;
4.1.10.
informāciju par to, vai persona, kas rada draudus, vai aizsargājamā persona notikuma vietā atrodas reibuma stāvoklī;
4.1.11.
policijas darbinieka parakstu;
4.1.12.
norādi, ka aizsargājamā persona un persona, kas rada draudus, ir informēta par to, ka policija ziņojumā norādīto informāciju nodos pašvaldības sociālajam dienestam, lai tas saskaņā ar normatīvajiem aktiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā varētu izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību;
4.1.13.
aizsargājamās personas parakstu;
4.2.
(svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 462);
4.3.
izvērtē, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai (turpmāk – vardarbības draudu risks) un vai pastāv tūlītēji draudi.
(Grozīts ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 462)
5.
Ja policijas darbinieks, izvērtējot vardarbības draudu risku, konstatē, ka nepastāv tūlītēji draudi un nav nepieciešams pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu, viņš informē aizsargājamo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
(Grozīts ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.8)
6.
Ja policijas darbinieks, izvērtējot vardarbības draudu risku, konstatē, ka pastāv tūlītēji draudi, viņš pieņem:
6.1.
(Svītrots)
6.2.
paskaidrojumu, kurā norāda šādas ziņas, ko sniedz persona, kas rada draudus:
6.2.1.
persona, kas rada draudus, – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese;
6.2.2.
informācija par attiecībām starp personu, kas rada draudus, un aizsargājamo personu – attiecību statuss un raksturojums;
6.2.3.
informācija par to, vai aizsargājamai personai un personai, kas rada draudus, ir kopīga mājsaimniecība;
6.2.4.
laikposms, cik ilgi aizsargājamā persona un persona, kas rada draudus, mitinās vienā mājoklī;
6.2.5.
notikuma būtība un raksturs;
6.2.6.
ja tiks pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, – iespējamās uzturēšanās vietas un korespondences adrese personai, kas rada draudus;
6.3.
rakstiskus paskaidrojumus no notikuma lieciniekiem (ja tādi ir);
6.4.
policijas lēmumu par nošķiršanu (2. pielikums).
7.
Policijas lēmumā par nošķiršanu noteiktais pienākums personai, kas rada draudus, neuzturēties mājokļa tuvumā nozīmē, ka persona, kas rada draudus, nedrīkst atrasties mājoklim tuvāk par policijas lēmumā par nošķiršanu minēto attālumu. Nosakot minēto attālumu, policija pēc iespējas ņem vērā, ka personai, kas rada draudus, ir pienākums ierasties darbavietas adresē un citi pienākumi.
8.
Pēc aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja lūguma policijas lēmumā par nošķiršanu var noteikt aizliegumu personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu. Minētais aizliegums nozīmē, ka persona, kas rada draudus, nedrīkst satikties ar aizsargājamo personu, uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari, izmantot sakaru līdzekļus (tai skaitā elektroniskos sakaru līdzekļus) vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus, lai tieši vai ar trešo personu starpniecību kontaktētos ar aizsargājamo personu.
9.
Policijas lēmumu par nošķiršanu sastāda trijos eksemplāros – pa vienam eksemplāram policijai, aizsargājamai personai vai tās likumiskajam pārstāvim un personai, kas rada draudus.
9.1
Šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto informāciju (izņemot šo noteikumu 4.1.8.3. un 4.1.8.4. apakšpunktā minēto informāciju) un informāciju par to, vai ir pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, policijas darbinieks nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūta tam pašvaldības sociālajam dienestam, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir pienākums izvērtēt personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt attiecīgo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 462 redakcijā)
III.Kārtība, kādā paziņo un izpilda policijas lēmumu par nošķiršanu, un kārtība, kādā pieņem un pārsūta aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja pieteikumu tiesai
10.
Policijas lēmumu par nošķiršanu paziņo, izsniedzot to pret parakstu.
11.
Policijas darbinieks pēc policijas lēmuma par nošķiršanu paziņošanas:
11.1.
mutiski informē personu, kas rada draudus, par tuvākajā apkārtnē iespējamām apmešanās vietām;
11.2.
izskaidro aizsargājamai personai vai tās likumiskajam pārstāvim un personai, kas rada draudus, policijas lēmuma par nošķiršanu būtību, minēto personu tiesības un pienākumus un izdara par to attiecīgu atzīmi policijas lēmumā par nošķiršanu;
11.3.
informē aizsargājamo personu vai tās likumisko pārstāvi un personu, kas rada draudus, par policijas atbildīgo amatpersonu (norādot tās kontaktinformāciju), pie kuras atradīsies materiāli, kas saistīti ar policijas lēmuma par nošķiršanu piemērošanu (turpmāk – policijas atbildīgā amatpersona), un ar kuras starpniecību, ja nepieciešams, lēmuma darbības laikā aizsargājamai personai vai tās likumiskajam pārstāvim un personai, kas rada draudus, būs tiesības savstarpēji komunicēt un izņēmuma gadījumā paņemt no mājokļa nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu, grāmatas, instrumentus, rīkus, veselības aprūpei nepieciešamās lietas un citus priekšmetus, kuri personai, kas rada draudus, nepieciešami ikdienā (turpmāk – pirmās nepieciešamības priekšmeti).
12.
Persona, kas rada draudus, nekavējoties, bet ne ilgāk kā 30 minūšu laikā paņem no mājokļa pirmās nepieciešamības priekšmetus.
13.
Ja aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis izteicis lūgumu, lai tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, policijas darbinieks:
13.1.
pieņem aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizpildot šo noteikumu 1. pielikumā norādīto pieteikumu;
(Grozīts ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 462)
14.
Ja ir pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu un persona, kas rada draudus, maina minētajā lēmumā norādīto iespējamās uzturēšanās vietas adresi, tai ir pienākums 24 stundu laikā informēt par to policijas atbildīgo amatpersonu.
15.
Konstatējot, ka persona, kas rada draudus, nepilda policijas lēmumu par nošķiršanu, policija minētajai personai piemēro Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.
IV.Informācijas sistēmā reģistrējamā informācija par personām, attiecībā uz kurām pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, un minēto personu uzskaites kārtība
16.
Nodrošinot to personu uzskaiti, attiecībā uz kurām pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, policija ievada informācijas sistēmā šādas ziņas:
16.1.
persona, kas rada draudus, – vārds, uzvārds, personas kods, korespondences un uzturēšanās vietas adrese;
16.2.
datums, kad pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu;
16.3.
iestāde, kura pieņēmusi policijas lēmumu par nošķiršanu, – nosaukums;
16.4.
persona, kas sagatavojusi policijas lēmumu par nošķiršanu, – amats, vārds, uzvārds;
16.5.
personai, kas rada draudus, uzliktie pienākumi un noteiktie aizliegumi, un laiks, kad beidzas to izpildes termiņš;
16.6.
aizsargājamās personas vārds, uzvārds, personas kods;
16.7.
mājokļa adrese, kurā pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona;
16.7.1
informācija par attiecībām starp personu, kas rada draudus, un aizsargājamo personu – attiecību statuss un raksturojums;
16.8.
datums, kurā materiāli nosūtīti tiesai jautājuma izskatīšanai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (ja no aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja ir pieņemts pieteikums tiesai);
16.9.
policijas atbildīgās amatpersonas amats, vārds, uzvārds.
(Grozīts ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 283)
17.
Šo noteikumu 16. punktā minēto ziņu ievadi informācijas sistēmā policija nodrošina nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanas.
18.
Personu, par kuru pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, noņem no uzskaites ar brīdi, kad beidzas tai uzlikto pienākumu un noteikto aizliegumu izpildes termiņš vai persona ir mirusi vai izsludināta par mirušu.
(Grozīts ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.8)
V.Kārtība, kādā kontrolē tiesas nolēmumu izpildi, informācijas sistēmā reģistrējamā informācija par personām, kurām ar tiesas nolēmumu noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, un minēto personu uzskaites kārtība
19.
Valsts policija tiesas nolēmuma izpildes kontroli uzsāk nekavējoties pēc tiesas nolēmuma saņemšanas.
20.
Ja tiesas nolēmumā pēc pamatota pieteikuma, kas iesniegts bez policijas starpniecības, ir noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis – pienākums atbildētājam (personai, kas rada draudus) atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs (aizsargājamā persona), un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā, Valsts policijas darbinieks:
20.1.
jautājot prasītājam (aizsargājamai personai vai tās likumiskajam pārstāvim), nekavējoties noskaidro, kad varētu notikt atbildētāja (personas, kas rada draudus) iepazīstināšana ar tiesas nolēmumu;
20.2.
iepazīstina atbildētāju (personu, kas rada draudus) ar tiesas nolēmumu;
20.3.
nodrošina atbildētājam (personai, kas rada draudus) tiesības nekavējoties, bet ne ilgāk kā 30 minūšu laikā paņemt no mājokļa pirmās nepieciešamības priekšmetus;
20.4.
mutiski informē atbildētāju (personu, kas rada draudus) par tuvākajā apkārtnē iespējamām apmešanās vietām;
20.5.
informē atbildētāju (personu, kas rada draudus) un prasītāju (aizsargājamo personu vai tās likumisko pārstāvi) par Valsts policijas atbildīgo amatpersonu, kura organizē tiesas nolēmuma izpildes kontroli (turpmāk – Valsts policijas atbildīgā amatpersona) un pie kuras atradīsies materiāli par tiesas nolēmumu, un ar kuras starpniecību, ja nepieciešams, tiesas nolēmuma darbības laikā prasītājam (aizsargājamai personai vai tās likumiskajam pārstāvim) un atbildētājam (personai, kas rada draudus) būs tiesības savstarpēji komunicēt (tai skaitā, lai izņēmuma gadījumā atbildētājs (persona, kas rada draudus) paņemtu no mājokļa pirmās nepieciešamības priekšmetus).
21.
Atbildētājs (persona, kas rada draudus) ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar tiesas nolēmumu. Ja atbildētājs (persona, kas rada draudus) atsakās ar parakstu apliecināt, ka ir iepazinies ar tiesas nolēmumu, Valsts policijas darbinieks atteikšanos apliecina ar savu parakstu.
21.1
Ja tiesas nolēmumā vienlaikus ar šo noteikumu 20. punktā minēto pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli ir noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis – pienākums atbildētājam (personai, kas rada draudus) apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai –, Valsts policija informē vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju par dienu, kurā atbildētājs (persona, kas rada draudus) šo noteikumu 21. punktā noteiktajā kārtībā iepazīstināts ar tiesas nolēmumu.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 430 redakcijā)
22.
Ja tiesas nolēmumā pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, ir noteikts personisko tiesību aizsardzības līdzeklis – pienākums atbildētājam (personai, kas rada draudus) atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs (aizsargājamā persona), neatgriezties un neuzturēties tajā, Valsts policijas atbildīgā amatpersona:
22.1.
jautājot prasītājam (aizsargājamai personai vai tās likumiskajam pārstāvim), noskaidro, vai tiesas nolēmumā norādītajā termiņā atbildētājs (persona, kas rada draudus) ir labprātīgi izpildījis tiesas nolēmumu;
22.2.
informē prasītāju (aizsargājamo personu vai tās likumisko pārstāvi) par Valsts policijas atbildīgo amatpersonu, pie kuras atradīsies materiāli par tiesas nolēmumu un ar kuras starpniecību, ja nepieciešams, tiesas nolēmuma darbības laikā prasītājam (aizsargājamai personai vai tās likumiskajam pārstāvim) un atbildētājam (personai, kas rada draudus) būs tiesības savstarpēji komunicēt (tai skaitā, lai izņēmuma gadījumā atbildētājs (persona, kas rada draudus) paņemtu no mājokļa pirmās nepieciešamības priekšmetus).
23.
Nodrošinot to personu uzskaiti, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, Valsts policijas atbildīgā amatpersona ievada informācijas sistēmā šādas ziņas:
23.1.
atbildētāja (personas, kas rada draudus) vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese;
23.2.
tiesas nolēmuma datums un lietas numurs;
23.3.
tiesas nosaukums;
23.4.
prasītāja (aizsargājamās personas) vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese;
23.4.1
informācija par prasītāja un atbildētāja attiecību statusu un attiecību raksturojums;
23.5.
informācija par tiesas nolēmumā noteiktajiem pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem;
23.6.
tiesas nolēmuma paziņošanas datums;
23.7.
informācija par tiesas nolēmumā noteiktā pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa atcelšanu vai aizstāšanu;
23.8.
Valsts policijas atbildīgās amatpersonas amats, vārds, uzvārds.
(Grozīts ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 283)
24.
Šo noteikumu 23. punktā minēto ziņu ievadi informācijas sistēmā Valsts policijas atbildīgā amatpersona nodrošina nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas.
25.
Valsts policijas atbildīgā amatpersona, saņemot tiesas nolēmumu, ar kuru pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis ir atcelts vai aizstāts ar citu līdzekli, izdara attiecīgu atzīmi informācijas sistēmā.
26.
Personu, kurai ar tiesas nolēmumu noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, noņem no uzskaites:
26.1.
ar brīdi, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums, ar ko izlemta pamatprasība, ar kuru saistīta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, ja tiesas spriedumā nav noteikts, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā;
26.2.
ar brīdi, kad likumīgā spēkā stājas tiesas nolēmums, ar kuru atcelti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi;
26.3.
ja tiesas spriedumā, ar ko izlemta pamatprasība, ar kuru saistīta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, ir noteikts, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, – ar brīdi, kas noteikts šajā spriedumā;
26.4.
ja persona ir mirusi vai izsludināta par mirušu;
26.5.
ja personai ar tiesas nolēmumu noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis – pienākums atbildētājam (personai, kas rada draudus) apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, – kad persona apguvusi minēto kursu.
(Grozīts ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr. 8; MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 430)
27.
Saņemot informāciju par to, ka atbildētājs (persona, kas rada draudus) ir pārkāpis tiesas nolēmumā noteiktos pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, Valsts policijas darbinieks nodrošina apstākļu noskaidrošanu un jautājuma izlemšanu par nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu.
V1.Kārtība, kādā kontrolē ārvalsts iestāžu nolēmuma izpildi, saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība, informācijas sistēmā reģistrējamā informācija par personām, attiecībā uz kurām izsniegta ārvalsts apliecība, un minēto personu uzskaites kārtība
(Nodaļa MK 06.01.2015. noteikumu Nr. 8 redakcijā)
27.1
Valsts policija uzsāk kontrolēt ārvalsts iestāžu nolēmuma izpildi, saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība, nekavējoties pēc tam, kad prasītājs (aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis) Valsts policijā personīgi ir iesniedzis:
27.11.
ārvalsts apliecību, tās tulkojumu valsts valodā, kā arī, ja nepieciešams, tās transliterāciju;
27.12.
ārvalsts iestādes nolēmuma norakstu, saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība;
27.13.
Latvijas tiesas nolēmumu par ārvalsts apliecībā noteikto aizsardzības pasākumu pielāgošanu, ja ārvalsts apliecībā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem nepieciešama pielāgošana Latvijas Republikā.
27.2
Valsts policijas darbinieks mutiski informē prasītāju (aizsargājamo personu vai tās likumisko pārstāvi) par Valsts policijas atbildīgo amatpersonu, pie kuras atradīsies materiāli par ārvalsts apliecību un ar kuras starpniecību, ja nepieciešams, ārvalsts apliecības darbības laikā prasītājam (aizsargājamai personai vai tās likumiskajam pārstāvim) un atbildētājam (personai, kas rada draudus) būs tiesības savstarpēji komunicēt (tai skaitā, lai izņēmuma gadījumā atbildētājs (persona, kas rada draudus) paņemtu no mājokļa pirmās nepieciešamības priekšmetus).
27.3
Veicot to personu uzskaiti, attiecībā uz kurām izsniegta ārvalsts apliecība, Valsts policijas atbildīgā amatpersona ievada informācijas sistēmā šādas ziņas:
27.31.
atbildētāja (personas, kas rada draudus) vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, dzīvesvietas vai korespondences adrese;
27.32.
ārvalsts apliecības numurs un datums;
27.33.
iestāde, kura izsniegusi ārvalsts apliecību;
27.34.
prasītāja (aizsargājamās personas) vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, dzīvesvietas vai korespondences adrese;
27.35.
informācija par ārvalsts apliecībā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem;
27.36.
ārvalsts apliecības darbības termiņš;
27.37.
informācija par saņemto ārvalsts apliecību, kura aptur, ierobežo vai atsauc aizsardzības pasākumu izpildi vai atsauc iepriekš izdoto ārvalsts apliecību;
27.38.
informācija par saņemto Latvijas tiesas nolēmumu, ar kuru atteikta ārvalsts apliecībā noteiktā aizsardzības pasākuma atzīšana vai izpilde;
27.39.
Valsts policijas atbildīgās amatpersonas amats, vārds, uzvārds.
27.4
Šo noteikumu 27.3 punktā minēto ziņu ievadi informācijas sistēmā Valsts policijas atbildīgā amatpersona nodrošina vienas darbdienas laikā pēc ārvalsts apliecības saņemšanas.
27.5
Valsts policijas atbildīgā amatpersona, saņemot ārvalsts apliecību, kura aptur, ierobežo vai atsauc aizsardzības pasākumu izpildi vai atsauc iepriekš izdoto ārvalsts apliecību, izdara attiecīgu atzīmi informācijas sistēmā.
27.6
Valsts policijas atbildīgā amatpersona, saņemot Latvijas tiesas nolēmumu, ar kuru atteikta ārvalsts apliecībā noteiktā aizsardzības pasākuma atzīšana vai izpilde, izdara attiecīgu atzīmi informācijas sistēmā.
27.7
Personu, attiecībā uz kuru izsniegta ārvalsts apliecība, noņem no uzskaites:
27.71.
ar brīdi, kad beidzies ārvalsts apliecības darbības termiņš;
27.72.
ar brīdi, kad spēkā stājas Latvijas tiesas nolēmums, ar kuru atteikta ārvalsts apliecībā noteiktā aizsardzības pasākuma atzīšana vai izpilde;
27.73.
ja saņemta ārvalsts apliecība, kura aptur, ierobežo vai atsauc aizsardzības pasākumu izpildi vai atsauc iepriekš izdoto ārvalsts apliecību;
27.74.
ja persona ir mirusi vai izsludināta par mirušu.
27.8
Saņemot informāciju par to, ka atbildētājs (persona, kas rada draudus) ir pārkāpis ārvalsts iestādes nolēmumā noteiktos aizsardzības pasākumus, Valsts policijas darbinieks nodrošina apstākļu noskaidrošanu un jautājuma izlemšanu par nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu.
VI.Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību
28.
Ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība vai vardarbīga kontrole, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, persona bez policijas starpniecības var iesniegt tiesā pamatotu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (3. pielikums).
VII.Noslēguma jautājums
29.
Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 31. martā.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2014.gada 25.marta
noteikumiem Nr.161
Pieteikums tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību
2.
pielikumsMinistru kabineta
2014.gada 25.marta
noteikumiem Nr.161
Policijas lēmums par nošķiršanu
3.
pielikumsMinistru kabineta
2014.gada 25.marta
noteikumiem Nr.161
Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību
(Pielikums grozīts ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr. 8; MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 430)