Noteikumu (grozījumu) projekts

"1. pielikums

Ministru kabineta

2014.gada 7.janvāra

noteikumiem Nr. 16

Vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes

I. Vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība

1. Vides trokšņa rādītāju novērtēšana:

1.1. trokšņa rādītāju L_dvn (dB(A)) nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur

L_diena – A−izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas norādīts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) gada laikā;

L_vakars – A−izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas norādīts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) gada laikā;

L_nakts – A−izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas norādīts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) gada laikā;

1.2. novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā, ka dienas ilgums ir 12 stundas, vakara – četras stundas, nakts – astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7.00 līdz 19.00, vakars – no plkst. 19.00 līdz 23.00, nakts – no plkst. 23.00 līdz 7.00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms meteoroloģisko apstākļu ziņā vidējs gads;

1.3. novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā tiešo skaņu. Netiek ņemta vērā skaņa, kura atstarojas no konkrētās ēkas fasādes (mērījumu koriģē par mīnus 3 dB(A));

1.4. vides trokšņa rādītāju novērtējuma punkta izvietojuma augstumu izvēlas saskaņā ar paredzēto datu izmantošanas mērķi:

1.4.1. ja aprēķinu veic trokšņa kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, novērtējuma punktiem jāatrodas 4,0 ± 0,2 m (3,8 līdz 4,2 m) augstumā virs zemes pie fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai. Minētajā gadījumā tā ir fasāde, kas atrodas tieši pretī un vistuvāk konkrētajam trokšņa avotam. Ja mērījumu veic trokšņa kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, var izvēlēties arī citu augstumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m virs zemes, un rezultātus koriģē, lai pielīdzinātu 4 m augstumam;

1.4.2. ja mērījumu vai aprēķinu veic akustiskajai plānošanai un trokšņa zonēšanai vai citam mērķim (piemēram, izstrādājot lauku apvidū, kur ir vienstāva ēkas, vietēja mēroga pasākumus, lai mazinātu trokšņa ietekmi uz konkrētām ēkām, vai veicot detalizētu trokšņa kartēšanu ierobežotā rajonā, lai noteiktu trokšņa iedarbību uz katru atsevišķu mājokli), var izvēlēties citu augstumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m virs zemes. Akustiskā plānošana ir paredzamā trokšņa kontrolēšana, izmantojot plānotus pasākumus, piemēram, teritorijas plānošanu, satiksmes sistēmu projektēšanu, satiksmes plānošanu, kā arī trokšņa samazināšana, veicot skaņas izolācijas pasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotā.

1.5. Izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes 5 m attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, un vismaz 1,5 m augstumā virs zemes. Attiecīgā trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados. Veiktos vides trokšņa mērījumus uzglabā 3 mēnešus.

2. Vides trokšņa rādītājus L_dvn, L_nakts, L_diena un L_vakars trokšņa stratēģisko karšu izstrādē piemēro, ņemot vērā, ka trokšņa rādītāju vērtības attēlo ar 5 dB(A) soli vismaz šādās zonās:

2.1. trokšņa rādītājam L_dvn: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

2.2. trokšņa rādītājam L_diena: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

2.3. trokšņa rādītājam L_vakars: 45−49, 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

2.4. trokšņa rādītājam L_nakts: 40−44, 45−49, 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, > 70 dB(A).

3. (Svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 294)

4. (Svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 294)

5. Persona, kura aprēķinājusi trokšņa rādītājus, trokšņa novērtējumam pievieno izmantotās datorprogrammas sagatavotu aprēķinu modeļu ievades datus, izņemot apbūves situācijas un topogrāfiskos datus, vai aprēķiniem izmantotos datus, ja aprēķini veikti, neizmantojot specializētas datorprogrammas. Ja ievades dati ir apjomīgi, trokšņa novērtējumam pievieno ievades datu sarakstu, kā arī elektroniskā veidā pievieno ievades datus.

II. Vides trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes

6. Lai novērtētu vides trokšņa rādītājus, izmanto šādas aprēķinu metodes:

7. Trokšņa mērījumiem izmanto piemērojamos standartos noteikto metožu principus, ņemot vērā šā pielikuma 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minētās prasības.

8. Gaisa kuģu radītā trokšņa automātiskam monitoringam lidostas tuvumā var izmantot piemērojamos standartus. Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot gaisa kuģu radītā trokšņa automātiskam monitoringam lidostas tuvumā, un nacionālā standartizācijas institūcija publicē to savā tīmekļvietnē.

9. Vides trokšņa prognozei izmanto tikai aprēķina metodes."