Noteikumu projekts

23-TA-2382
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības  iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un  publiskajām iestādēm"  1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības  iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un  publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākumu "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumus;
1.7.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
3.
Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.
4.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
5.
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti projekti atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam plānoto projektu sarakstam, kurā norādīta informācija par projekta nosaukumu, projekta kopējo finansējuma apmēru, projekta īstenotāju, sasniedzamajām rādītāju vērtībām un kopsavilkuma informāciju par projektā plānotajiem ieguvumiem. Sadarbības iestāde izsludina ierobežotu projektu iesniegumu atlasi  un nosūta uzaicinājumu Ministru kabinetā apstiprinātam plānoto projektu sarakstā norādītājiem projektu iesniedzējiem iesniegt projektu iesniegumus ierobežotai projektu iesniegumu atlasei.
6.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija (turpmāk - valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija) sniedz sadarbības iestādei informāciju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma attīstības aktivitāšu aprakstiem, kas ir saņēmuši pozitīvu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.
7.
Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija pasākuma ietvaros veic pasākuma projektu ietvaros īstenojamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības aktivitāšu uzraudzību saskaņā ar noteikumiem, kas nosaka valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību, ievērojot valsts informācijas sistēmām noteiktās vispārējās tehniskās prasības, kā arī atbilstoši kompetencei saskaņo projektu ietvaros attīstāmos koplietošanas pakalpojumus.
8.
Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.
II.Pasākuma mērķis
9.
Pasākuma mērķis ir attīstīt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus un pakalpojumus un veicināt privātā sektora digitalizāciju un jaunu pakalpojumu veidošanu.
10.
Pasākuma mērķa grupa ir publiskais un privātais sektors, tai skaitā biedrības, nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), plānošanas reģioni.
11.
Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus rādītājus:
11.1.
programmas iznākuma rādītāji:    
11.1.1.
uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība – 88 095 934 euro, tai skaitā par šo noteikumu 16. punktā  minēto finansējumu – vismaz 74 200 975 euro;
11.1.2.
publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei – 20, tai skaitā par šo noteikumu 16. punktā minēto finansējumu – vismaz 17;
11.2.
programmas rezultāta rādītājs – jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji – 914, tai skaitā par šo noteikumu 16. punktā minēto finansējumu – vismaz 770.
12.
Šo noteikumu 11.1.1. un 11.1.2. apakšpunktā noteiktie iznākuma rādītāji ir sasniegti, kad ir apstiprināts maksājuma pieprasījums, ar kuru tiek apliecināti arī sasniegtie rādītāji.
13.
Šo noteikumu 11.2. apakšpunktā noteiktais rezultāta rādītājs ir sasniegts, ja to vērtības radušās ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas un ir iesniegti pamatojošie dokumenti par tā sasniegšanu, nepārsniedzot šo noteikumu 11. punktā minēto termiņu. Minētais rādītājs ir sasniegts, ja vismaz 914 lietotāji (saimnieciskās darbības veicēji, iestādes) ir transformējuši savus procesus, balstoties uz digitalizētajiem jaunizveidotajiem vai ievērojami uzlabotajiem valsts procesiem, tai skaitā lietotāji kā datu izmantotāji un datu devēji, lietotāji, kuri ir attīstījuši savus digitālos produktus, balstoties uz valsts pārvaldes risinājumiem vai integrējoties ar valsts platformām un informācijas sistēmām.
14.
Projekta iesniedzējs projektā plāno šo noteikumu 11.1.1. un 11.2. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanu atbilstoši šo noteikumu 5. punktā  minētajā Ministru kabinetā apstiprinātajā plānoto projektu sarakstā noteiktajām projektu ietvaros sasniedzamajām rādītāju vērtībām.
III.Pasākumam pieejamais finansējums
15.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 174 886 870 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 27 584 088 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 148 653 838 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 23 446 474  euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžeta finansējums) –26 233 032 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 137 614 euro).
16.
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 147 302 782 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 125 207 364 euro apmērā, nacionālo finansējumu (valsts budžeta finansējumu, pašvaldību budžeta finansējumu) – 22 095 418 euro apmērā. 
17.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 15. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
18.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
19.
Projekta minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projektam pieejamais maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 5 000 000 euro.
IV.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
20.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldība, publiskas personas kapitālsabiedrība (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai tiesu varas institūcija.
21.
Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā, par sadarbības partneri var piesaistīt citu tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldību, plānošanas reģionu, publiskas personas kapitālsabiedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūciju, biedrību vai nodibinājumu (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai).
22.
Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, projekta iesniegumā pamato projekta ietvaros plānotās partnerības nepieciešamību.  Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) slēdz sadarbības līgumu saskaņā ar normatīviem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā.
23.
Projekta iesniedzējs var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanu, ja:
23.1.
sadarbības iestāde to ir uzaicinājusi iesniegt projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām;
23.2.
projekta iesniegumā norādītais projekta nosaukums, mērķis, finansējums un sasniedzamās rādītāju vērtības atbilst šo noteikumu 5. punktā minētajam Ministru kabinetā apstiprinātajam plānoto projektu sarakstam;
23.3.
par projekta ietvaros izveidojamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ir saņemts valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas atzinums atbilstoši noteikumiem, kas nosaka valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību, un projekta iesniegums atbilst projekta ietvaros īstenojamā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma attīstības aktivitāšu aprakstam.
24.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši šajos noteikumos un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
25.
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam. Izmaksu un ieguvumu analīzei jāparāda, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīcijām un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā.
V.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
26.
Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 9. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 11.1.  un 11.2. apakšpunktā ​​​​​​​noteikto rādītāju sasniegšanu:
26.1.
publisko informācijas sistēmu atvēršana izmantošanai privātajam sektoram,  attīstot valsts pārvaldes un pašvaldību platformas, kas nodrošina datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, lai veicinātu ekonomikas digitalizāciju un jaunu, dzīves situācijās balstītu, proaktīvu inovatīvu privātā un publiskā sektora pakalpojumu veidošanu;
26.2.
valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas sistēmu un platformu jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam;
26.3.
dabīgo valodu tehnoloģisko risinājumu, kas balstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijās, spēju attīstība un integrācija valsts platformās un pakalpojumos;
26.4.
koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstība;
26.5.
datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru, datu analītikas un datos balstītu lēmumu procesu ieviešanas atbalsts – saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai, tai skaitā datu analītikas spēju attīstība publiskajā sektorā;
26.6.
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju, tai skaitā atvērto datu izmantošanas veicināšana;
26.7.
uz tautsaimniecības digitālo transformāciju vērstu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide un pakalpojumu izveide un attīstīšana, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas;
26.8.
pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošana, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši  vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu piekļūstamības uzlabojumi.  Uzņēmējiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem;
26.9.
valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšana un attīstība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem;
26.10.
vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana;
26.11.
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu;
26.12.
projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana.
27.
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma, tai skaitā:
27.1.
projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas);
27.2.
projekta ietvaros pilnveidojamās informācijas sistēmas audita izmaksas;
27.3.
projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksas, tai skaitā autoruzraudzības izmaksas:
27.3.1.
biznesa procesu un biznesa prasību specifikāciju izstrādes izmaksas;
27.3.2.
informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;
27.3.3.
tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras iegādes tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas (ja attiecināms);
27.4.
jaunas informācijas sistēmas vai esošas informācijas sistēmas jaunas funkcionalitātes projektēšanas, izstrādes vai iegādes un datu pārvaldības ieviešanas izmaksas, tai skaitā:
27.4.1.
informācijas sistēmas programmatūras izstrādes izmaksas, tai skaitā izvēlētai izstrādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas un integrācijas saskarņu izstrādes izmaksas;
27.4.2.
valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšanas un attīstības atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem izmaksas;
27.4.3.
programmatūras sistēmas licenču iegādes izmaksas, ja maksas programmatūras produkta vai programmatūras komponentes izmantošanas lietderība ir pamatota un saskaņota atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts informācijas sistēmu vispārējo tehnisko prasību jomā, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;
27.4.4.
datu importa un migrācijas veikšanas izmaksas (tai skaitā datu semantiskās un tehniskās savietojamības nodrošināšanas izmaksas, datu strukturēšanas un datu bagātināšanas izmaksas);
27.4.5.
informācijas resursu digitalizācijas izmaksas;
27.4.6.
datu kvalitātes auditu un datu kvalitātes uzlabojumu veikšanas izmaksas;
27.4.7.
informācijas sistēmas pielāgošana informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ārpakalpojumu izmantošanai, tai skaitā informācijas sistēmas konfigurēšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar informācijas sistēmas darbināšanai izmantojamo ārpakalpojumu specificēšanu, konfigurēšanu un pielāgošanu;
27.4.8.
informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas, tai skaitā testēšanas izmaksas;
27.4.9.
informācijas tehnoloģiju risinājuma koda attīrīšanas izmaksas;
27.5.
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas nodrošinājumam, tai skaitā mākoņdatošanas un saistīto pakalpojumu izmaksas informācijas sistēmu izstrādes un ieviešanas nodrošināšanai projekta īstenošanas laikā;
27.6.
datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes izmaksas šo noteikumu 5. punktā minētajā Ministru kabinetā apstiprinātajā plānoto projektu sarakstā noteiktajos projektos, kuros plānots attīstīt  datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehnisko infrastruktūru:
27.6.1.
serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas;
27.6.2.
datu masīvu iekārtas iegādes izmaksas;
27.6.3.
sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, tai skaitā licenču un uzturēšanas atbalsta atjauninājumu izmaksas licenču vai programmatūras darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;
27.6.4.
tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras uzstādīšanas un konfigurēšanas izmaksas;
27.6.5.
datu pārraides tīklu iekārtu iegādes izmaksas datu savienojumu vai datu transformācijas pieslēguma nodrošināšanai loģiski vienotajam datu centram vai loģiski vienotā datu centra pakalpojumu nodrošināšanai;
27.6.6.
specializētu tehnoloģisko risinājumu un iekārtu sagādes un pielāgošanas izmaksas, kas radušās projekta īstenošanas ietvaros aprīkojot valsts pārvaldes institūciju ar tehnoloģiskiem risinājumiem un iekārtām, kas nodrošina iespējas īstenot digitāli transformētus pārvaldes procesus;
27.7.
projekta ietvaros izveidoto vai pilnveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un atvērto datu izmantošanas veicināšanas izmaksas, tai skaitā:
27.7.1.
ieviešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu administratoru un lietotāju apmācību, informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas, kas nepieciešamas risinājumu ieviešanai un pilnvērtīgai lietošanai, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
27.7.2.
programmatūras lietotāja un administratora lietošanas atbalsta materiālu, tai skaitā interaktīvu materiālu un rokasgrāmatu, izstrādes izmaksas;
27.8.
lietotāju vajadzību analīzes izmaksas;
27.9.
finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem projekta mērķu un rādītāju sasniegšanai nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras un iekārtu iegādes izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
27.10.
ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
27.11.
valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem koordinēšanas un pārvaldības izmaksas, ja tās paredzētas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas īstenotajā projektā;
27.12.
projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas;
27.13.
projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55.panta 1.punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 10 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības izmaksas.
28.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 27.13. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām projekta vadības personāla izmaksām. 
29.
Neparedzētie izdevumi nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un tos veic, lai nodrošinātu projekta īstenošanu.
30.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.
31.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra.
VI.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
32.
Maksimālais projekta īstenošanas ilgums ir trīs gadi, bet ne ilgāk par 2029. gada 31. decembri.
33.
Finansējuma saņēmējs:
33.1.
uzkrāj datus par šo noteikumu 11.1.1. apakšpunktā   (ja attiecināms), 11.1.2. apakšpunktā ​​​​​​​ un 11.2. apakšpunktā ​​​​​​​ (ja attiecināms) minēto rādītāju sasniegtajām vērtībām;
33.2.
ievēro principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā:
33.2.1.
konsultatīva rakstura pasākumu par informācijas tehnoloģiju risinājumu, informācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem skaitu;
33.2.2.
digitālo pakalpojumu vai programmu skaitu, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem);
33.3.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" īstenošanu (ja attiecināms) un nodrošina, ka:
33.3.1.
projekta ietvaros modernizējamam datu centram reizi mēnesī veic energoefektivitātes mērījumus, tai skaitā, iegūstot sākotnējos datus situācijai pirms projekta ietvaros veicamās modernizācijas (papildus skaitļošanas jaudas nodrošinošo un citu iekārtu instalācijas) (ja attiecināms);
33.3.2.
nodrošina, ka modernizējamā datu centra energoefektivitātes rādītāji modernizācijas procesā netiks pasliktināti (ja attiecināms).
33.4.
sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 33.2. un 33.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto rādītāju vērtību sasniegšanu;  
33.5.
nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046  par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām;
33.6.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47.  un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
34.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
35.
Finansējuma saņēmējs pirmo iepirkuma procedūru par šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādi var izsludināt pirms ir noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tās noslēgšanas. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto dokumentāciju izstrādā pats, tas dokumentācijas izstrādi var uzsākt pirms ir noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tās noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs pirmo iepirkuma procedūru par informācijas sistēmas izstrādi var izsludināt, pirms ir noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc tās noslēgšanas.
36.
Sadarbības partneris nodrošina to projekta darbību īstenošanu, kas attiecas uz tā atbildības jomu. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības līgumā.
37.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju  risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc projekta beigām.
38.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotā vai attīstītā informācijas sistēma vai izveidotais vai pilnveidotais elektroniskais pakalpojums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.
39.
Informācijas sistēmas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no informācijas sistēmas vai tās izmaiņu izstrādes līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas vai tās izmaiņu izstrādi un ieviešanu un finansējuma saņēmējs ir pārliecinājies, ka izstrādātā informācijas sistēma vai elektroniskais pakalpojums atbilst iepirkuma līgumā ietvertajiem uzdevumiem.
40.
Ja šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētā dokumentācija tiek izstrādāta ārpakalpojuma līguma ietvaros, dokumentācijas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no dokumentācijas izstrādes un autoruzraudzības līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas vai platformas izstrādi un ieviešanu.
41.
Nozares ministrija kā finansējuma saņēmējs vai kā sadarbības partneris, vai kā tiešās pārvaldes iestāde, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, nodrošina, lai līdz projekta īstenošanas noslēgumam būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas, platformas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.
42.
Preču un pakalpojumu sniegšanas garantiju iekļauj līguma priekšmeta cenā un atsevišķi neizdala kā izmaksu pozīciju. Minēto garantiju paredz, lai novērstu līguma priekšmeta neatbilstības, kas radušās ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja vainas dēļ, un garantijas termiņš ir ne ilgāks kā trīs gadi.
43.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izstrādātā programmatūra ir pieejama visām valsts pārvaldes iestādēm ar tiesībām to brīvi kopēt, izmantot, mainīt un uzlabot valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām. Pamatotus izņēmumus brīvas kopēšanas, izmantošanas un izmaiņu tiesību prasībās finansējuma saņēmējs saskaņo ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju.
44.
Finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas izveido projekta uzraudzības padomi, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā ir finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, nozares ministrijas, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs, pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji.
45.
Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
46.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta ietvaros iepirkumus projekta ietvaros veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – un vides un informācijas pieejamību – sociāli atbildīgs publiskais iepirkums.
47.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs, tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (finansējuma saņēmējam ir pabeigts  iepirkums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, kura īsteno projektu tai deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds