Noteikumu projekts

23-TA-1256
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums 19. panta  6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.5. pasākumu "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam pieejamo kopējo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem un projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina);
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7.
valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumus.
2.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
3.
Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.
4.
Pasākumā piemērota teritoriālā pieeja, veicot ieguldījumus pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās. 
5.
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Kultūras ministrijas kā par kultūras jomas politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotie plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie pasākuma projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.
6.
Pasākuma īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) un sadarbības iestādes funkcijas veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde).
7.
Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
8.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
II.Pasākuma mērķis
9.
Pasākuma mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt unikālus valsts nozīmes kultūras pieminekļus, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, veicinot objektu pieejamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā.
10.
Pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras mantojuma objektu apmeklētāji un saistīto pakalpojumu sniedzēji.
11.
Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
11.1.
līdz 2024. gada 31. decembrim iznākuma rādītājs: noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos – 10 procenti;
11.2.
līdz 2029. gada 31. decembrim:
11.2.1.
iznākuma rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – 3;
11.2.2.
rezultāta rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji – 969 687.
III.Pasākumam pieejamais finansējums
12.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 712 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 5 317 315 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 28 655 625 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 4 519 718 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums un pašvaldības līdzfinansējums) – ne mazāk kā 5 056 875 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 797 597 euro).
13.
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 28 395 185 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 24 135 907 euro apmērā un nacionālo finansējumu – 4 259 278 euro apmērā.
14.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 12. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
15.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.
16.
Projektam, kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 35., 37. un 38. punktā orādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.
17.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var saņemt ieguldījumu atbalstu no publiskā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:
17.1.
valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" un pašvaldībai, ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;
17.2.
valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" un pašvaldībai, ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 16. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.
18.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:
18.1.
ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;
18.2.
ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
19.
Pasākuma ietvaros tiek īstenoti stratēģiski svarīgi projekti šādu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un publiskās ārtelpas attīstībai Rīgā:
19.1.
Lielā ģilde Amatu ielā 6, Rīgā;
19.2.
Izstāžu zāle Arsenāls Torņa ielā 1, Rīgā;
19.3.
Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstība.
20.
Pasākuma ietvaros šo noteikumu 19.1. un 19.2. apakšpunktā noteikto objektu atjaunošanai projekta finansējuma saņēmējam valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 19 135 907 euro un šo noteikumu 19.3. apakšpunktā noteiktās Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstībai projekta finansējuma saņēmējam Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums –  ne vairāk kā 5 000 000 euro.
21.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā (piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma kopsummas.
IV.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
22.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
23.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību, pašvaldības iestādi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
24.
Finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā.
25.
Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatās (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatās). 
26.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar pretendēt uz finansējumu, ja:
26.1.
tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;
26.2.
pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);
26.3.
finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).
V.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
27.
Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma, un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu pašvaldības attīstības programmā noteikto rīcības virzienu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.
28.
Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta šo noteikumu 19. punktā noteikto objektu darbības stratēģija vai publiskās ārtelpas apraksts:
28.1.
objektu darbības stratēģija izstrādāta, ievērojot pilsētvides attīstības izaicinājumus un pašvaldības attīstības programmā noteiktos tūrisma attīstības prioritātes, objekta attīstībai, plānojot piesaistīt dažādus finansējuma avotus;
28.2.
objektu darbības stratēģija pamato, kā objekta attīstība veicinās kultūras objekta darbības uzlabošanu nacionāla vai starptautiskas nozīmes kultūras pasākumu norisei;
28.3.
objektu darbības stratēģija pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā;
28.4.
objekta darbības stratēģija vai publiskās ārtelpas apraksts pamato, kā tiks veicināta vietējo iedzīvotāju sociālā iekļaušana, izpildot vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:
28.4.1.
tiks pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni, integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu;
28.4.2.
tiks iesaistītas vietējās iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku;
28.4.3.
tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kultūras objektiem un publiskai ārtelpai, veicinot līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālā atstumtības riska.
29.
Pasākums tiek īstenots, ievērojot:
29.1.
Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot publiskās ārtelpas attīstības risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstīto risinājumu, universālā dizaina principu ievērošanu;
29.2.
Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu.
30.
Finansējuma saņēmējs:
30.1.
nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
30.2.
nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc tam, kad sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu;
30.3.
nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regulas Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
30.4.
izstrādā stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plānu, kas paredz nodrošināt vismaz viena plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai un iesniedz to informācijai atbildīgajā iestādē;
30.5.
stratēģiski svarīga projekta komunikācijas aktivitātes īsteno sadarbībā ar atbildīgo iestādi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
31.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:
31.1.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 11.2.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītājiem;
31.2.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 11.2.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju;
31.3.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) un ievēro principus:
31.3.1.
"Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju – objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
31.3.2.
"Klimatdrošināšana";
31.3.3.
"Energoefektivitāte pirmajā vietā";
31.3.4.
"Nenodarīt būtisku kaitējumu";
31.4.
sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem;
31.5.
projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;
31.6.
projekta ietvaros nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums.
VI.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
32.
Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 9. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 11. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
32.1.
valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;
32.2.
Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstīšana;
32.3.
ar kultūras mantojumu saistītās infrastruktūras būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē, kas ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;
32.4.
jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu;
32.5.
projekta vadības nodrošināšana;
32.6.
publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
33.
Izdevumi ir attiecināmi no 2022. gada 2. novembra.
34.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina:
34.1.
tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;
34.2.
neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu;
34.3.
netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemērojot projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.
35.
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 32. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:
35.1.
projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 68.a panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 5 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas.
35.2.
projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas:
35.2.1.
būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;
35.2.2.
kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;
35.2.3.
ar kultūras mantojuma objektu saistītās ekspozīcijas (tai skaitā iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;
35.2.4.
audita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
35.2.5.
izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;
35.2.6.
normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;
35.2.7.
ekspertu izmaksas, kas tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, būvuzraudzības, autoruzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;
35.3.
būvdarbu izmaksas:
35.3.1.
esošas būves, tai skaitā kultūras mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums), atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;
35.3.2.
jaunas būves, tai skaitā kultūras mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums, ārtelpas elementi), būvniecība un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;
35.3.3.
pasākuma ietvaros atjaunoto, konservēto, pārbūvēto, restaurēto vai uzbūvēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu (tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas un ugunsdzēsības sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;
35.3.4.
inženierinfrastruktūras pārbūve vai funkcionāls savienojums, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai pārbūve (piegulošo inženiertīklu pārbūves izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem);
35.4.
telpu aprīkošana un pielāgošana pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā;
35.5.
ar kultūras mantojumu saistītās iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas un kultūras pakalpojuma izveides izmaksas, aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
35.6.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
35.7.
projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu ieviešanā 2021.-2027. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana. Ja projekta iesniegumam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu komercdarbībai, publicitātes izmaksas nav attiecināmas.
36.
Plānojot projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta vadības personāls un projekta īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz normālu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmējs veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.
37.
Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.
38.
Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1.punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
39.
Šo noteikumu 35., 37. un 38. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts Regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, vai nemateriālajos aktīvos, kā noteikts Regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un ir saistītas ar pamatlīdzekļa vērtību, izņemot šo noteikumu 35.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ja projekta iesniegumam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu komercdarbībai.
40.
Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
VII.Valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumi
41.
Valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu.
42.
Projektam netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par valsts atbalstu komercdarbībai šādos gadījumos:
42.1.
projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
42.2.
ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, jo projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
43.
Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam piešķir saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:
43.1.
atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem Regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti Regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi;
43.2.
attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kurš tiek sniegts saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:
43.2.1.
atbalstu nesniedz Regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;
43.2.2.
ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentu no infrastruktūras, gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim;
43.2.3.
šo noteikumu 43.2.2. apakšpunkta nosacījums neattiecas uz kultūras mantojuma izmaksām, kas noteiktas Regulas Nr. 651/2014 53. panta 4. punkta "c" apakšpunktā;
43.3.
valsts atbalsts komercdarbībai netiek sniegts projekta iesniedzējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumiem;
43.4.
ir ievēroti Regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro Regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana tādējādi, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014.
44.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz Regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam.
45.
Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
46.
Ja projektam nav saimniecisks raksturs vai ir saimniecisks raksturs un projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, projekta iesniedzējam izmaksu un ieguvumu analīze nav jāveic. 
47.
Ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu, projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.
48.
Atbalstītajā objektā šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
49.
Valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu valsts atbalstu komercdarbībai, tai skaitā ar de minimis atbalstu, tai skaitā par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 16. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti. Šo noteikumu ietvaros pamatdarbības peļņas definīcija atbilst Regulas Nr. 651/2014 2. panta 39. punktam.
50.
Sadarbības iestāde nodrošina:
50.1.
Regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;
50.2.
Regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi;
50.3.
projekta uzraudzību visā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā).
51.
Finansējuma saņēmējs ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem.
52.
Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 47. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
53.
Ja projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, tiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 55. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas.
54.
Ja sadarbības iestāde atbalstītajā objektā konstatē valsts atbalstu komercdarbībai, tā par to informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā no informācijas pieprasījuma nosūtīšanas brīža sniedz sadarbības iestādei informāciju, norādot, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots piešķirt atbalstu, vai, ja tas jau ir piešķirts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.
55.
Ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības vai ir konstatēts, ka projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) neatbilst šo noteikumu 42. punktā minētajiem gadījumiem un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds