24-TA-367
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā 2023.–2027. gada plānošanas periodam
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta ceturto daļu
5. panta ceturto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai" (turpmāk – intervence) atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
sadarbības partneri – neatkarīgas līgumslēdzējas puses, kas savā starpā noslēgušas sadarbības līgumu par projekta īstenošanu un nodrošina efektīvu sadarbību;
2.2.
pētniecības organizācija – Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472), 2. panta 50. punktā sniegtajai definīcijai;
2.3.
produktīvās investīcijas – ar projekta mērķi tieši saistīti ieguldījumi materiālajos aktīvos (piemēram, tehnikā, iekārtās un to aprīkojumā), kas pēc projekta īstenošanas var tikt izmantoti saimnieciskajā darbībā un kas tieši nodrošina peļņas gūšanu vai produktu ražošanas procesus;
2.4.
inovācija – process, kura ieviešanai tiek radīti jauni vai būtiski uzlaboti produkti, aprīkojums, process un metodes vai tiek būtiski uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids (piemēram, mainīti tehniskie parametri, sastāvdaļas un materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam un videi saudzīgās īpašības), kā arī izpētītas inovatīvo produktu vai procesu tehniskās un ekonomiskās īstenošanas iespējas. Inovācija tehnoloģijā ietver būtiskas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, iekārtās un programmatūrā, lai uzlabotu ražošanas procesu vai ražošanas metodes, un tās ieviešana nodrošina jaunu produktu ražošanu vai ražošanas procesa ievērojamu maiņu;
2.5.
jauns produkts – prece, metode vai pakalpojums, kas ir pilnīgi jauns vai kam ir būtiski uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids, tostarp mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra vai lietotājam ērtas īpašības. Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem. Par jaunu produktu neuzskata:
2.5.1.
kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;
2.5.2.
aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu – izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegādi, nebūtiskus paplašinājumus, iekārtu un programmatūras atjauninājumus;
2.5.3.
komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas. Produkta vai aprīkojuma cenas vai ražošanas procesa vai metodes produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija;
2.5.4.
produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošanu klienta vajadzībām bez tādām jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņām, kas nodrošina lielāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem);
2.5.5.
ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, aprīkojumu, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, ražošanas metodes un citas operācijas darbības procesā;
2.5.6.
dizaina, tostarp garšas un smaržas, izmaiņas, kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;
2.5.7.
citu ražotāju produktu, iekārtu, aprīkojuma procesu vai metožu tālākpārdošanu;
2.5.8.
uzlabojumus tirgvedības veicināšanai, tostarp estētiskas izmaiņas;
2.5.9.
organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā;
2.5.10.
programmatūras jomā:
2.5.10.1.
esošo sistēmu atbalstu;
2.5.10.2.
datoru valodu konvertēšanu un translēšanu;
2.5.10.3.
programmu papildināšanu ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem;
2.5.10.4.
sistēmu atkļūdošanu;
2.5.10.5.
esošās programmatūras pielāgošanu;
2.5.10.6.
lietotāja dokumentācijas sagatavošanu;
2.5.10.7.
datubāzu, sistēmu un mobilo lietotņu izveidošanu konkrētu uzņēmumu vai ierobežotas grupas vajadzībām;
2.6.
jauna tehnoloģija – jauna un salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija, kas ir saistīta ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku un nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai uzlabošana;
2.7.
lauksaimnieks – juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā;
2.8.
lauksaimniecības produkts – Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti (izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus);
2.9.
lauksaimniecības produktu pārstrāde – jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija, malšana, saldēšana vai vienlaikus vairāki šie procesi, kas maina sākotnējo produktu. Par lauksaimniecības produktu pārstrādi uzskatāma arī dzīvnieku kaušana un sadalīšana;
2.10.
mežsaimnieks – meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
2.11.
mežsaimniecība – meža ilgtspējīga izmantošana, īstenojot mērķtiecīgas mežsaimnieciskās darbības jebkurā meža audzēšanas cikla posmā un aptverot koksnes un nekoksnes vērtības. Atbalsts saistībā ar šiem noteikumiem netiek sniegts kokapstrādei;
2.12.
kooperatīvs – atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas saņēmusi atbilstības statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību;
2.13.
vadošais partneris – Eiropas Inovāciju partnerības darba grupas (turpmāk – darba grupa) partneris, kas ir tiesīgs pārstāvēt sadarbības partnerus, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, saņemt atbalstu, kā arī vadīt un koordinēt projekta īstenošanu un nodrošināt priekšapmaksas tālāku novirzīšanu sadarbības partneriem atbilstoši to īstenotajām darbībām;
2.14.
konsultants – juridiska vai fiziska persona, kura sniedz konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā, kurai ir vismaz trīs gadu darba pieredze konsultāciju sniegšanā un nav komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas vai ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu;
2.15.
Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariāts – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", kas saistībā ar valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla funkcijām nodrošina tehnisko palīdzību uz inovāciju vērstu projektu izstrādei, potenciālo darba grupu izveidei un potenciālo partneru piesaistei.
3.
Finansējumu intervencei piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115).
4.
Intervences mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus) pārstrādē, lai risinātu šo nozaru praktiskās vajadzības, izstrādājot jaunus produktus, procesus, jaunas tehnoloģijas un metodes.
5.
Partneri efektīvi sadarbojas, lai apmainītos ar zināšanām un tehnoloģijām vai sasniegtu kopīgu mērķi. Sadarbības pamatā ir darba dalīšana, kad puses kopīgi nosaka sadarbības projekta darbības jomu, piedalās tā īstenošanā un sadala projekta riska faktorus un rezultātus. Viena vai vairākas puses var uzņemties projekta pilnas izmaksas, atbrīvojot pārējās puses no projekta finanšu riska. Līgumpētījumi un pētniecības pakalpojumu sniegšana netiek uzskatīti par sadarbības formu.
6.
Atbalsts intervencē prioritāri tiek sniegts ar Lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un meža nozares zināšanu un inovāciju stratēģisko vadības padomi saskaņotajās jomās.
7.
Pieteikšanās atbalstam, projektu iesniegumu un pārskatu vērtēšana, lēmuma pieņemšana, pārskata sniegšana un publiskā finansējuma saņemšana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
8.
Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šiem noteikumiem var pieņemt līdz 2027. gada 31. decembrim.
9.
Intervencē netiek atbalstīti ieguldījumi natūrā, kā arī atbalstu intervencē nepiešķir:
9.1.
jau uzsāktu projektu īstenošanai;
9.2.
individuālajiem pētniecības projektiem, ko realizē viens pētījuma īstenotājs;
9.3.
intelektuālā īpašuma tiesību projektiem;
9.4.
fundamentāliem pētījumiem, kas ir eksperimentāls vai teorētisks darbs, kuru veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu lietojumu vai izmantošanu;
9.5.
priekšizpētei, kas ir projekta potenciāla novērtējums un analīze, kuras mērķis ir atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī noteikt tā īstenošanai vajadzīgos resursus un tā izdošanās izredzes kopumā.
10.
Pēc projekta īstenošanas beigām (noslēguma pārskata iesniegšanas) radīto jauno produktu, praksi, procesu vai jauno tehnoloģiju var izmantot komerciāliem mērķiem. Projektā radītie digitālie risinājumi ir brīvi pieejami lietotājiem, un tos var brīvi izplatīt bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru, un no tiem nevar gūt peļņu.
11.
Ja vadošais partneris un sadarbības partneri ir īstenojuši, īsteno vai plāno īstenot citus projektus, projekta iesniegumā norāda informāciju par visiem projektiem un skaidro dubultā finansējuma riska novēršanu saistībā ar šajā projektā paredzēto:
11.1.
eksperimentālo izstrādi, kas ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai radītu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla noteikšana, plānošana un dokumentēšana. Eksperimentālā izstrāde var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, izmēģinājumprojektus, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami stabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai izmēģinājumprojekta izstrādi, kurš ir gala komercprodukts un kura ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkā. Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem;
11.2.
eksperimentālo tehnoloģiju, kas ir iekārta vai integrēta ražošanas līnija, kas sastāv no vairākiem komponentiem vai iekārtām;
11.3.
rūpniecisko pētījumu, kas ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs, kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu radīšanai vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tas ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē, kurā tiek simulētas saskarnes ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem, jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai.
12.
Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar savā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādi ieguldījumi starp sadarbības partneriem nerada tādas tiesiskās attiecības, no kurām izriet, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem, proti, sadarbības partneri savā starpā nenorēķinās par sniegto pakalpojumu un precēm.
13.
Projektam paredzēto piegāžu vai pakalpojumu iepirkumā ievēro normatīvo aktu prasības par iepirkuma procedūras piemērošanu, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
14.
Pirms projektā plānoto darbību uzsākšanas vai līguma noslēgšanas ar piegāžu vai pakalpojuma sniedzēju vadošais partneris iesniedz saskaņošanai Lauku atbalsta dienestā iepirkumu dokumentāciju, tostarp cenu aptauju. Projektā plānotās darbības uzsāk un līgumu ar piegāžu vai pakalpojuma sniedzēju noslēdz pēc saskaņojuma saņemšanas no Lauku atbalsta dienesta. Šo nosacījumu atbalsta pretendentam nepiemēro, ja iepirkuma kopējā summa nepārsniedz 5000 euro.
15.
Vadošais partneris un sadarbības partneri visus ar projekta īstenošanu saistītos darījumus atspoguļo atsevišķā grāmatvedības uzskaites sistēmā vai ievieš atbilstošu grāmatvedības kodu. Vadošais partneris un sadarbības partneri informāciju par darījumiem iespēju robežās reģistrē elektroniski un dara to pieejamu pēc kompetento dienestu pieprasījuma.
16.
Vadošais partneris un sadarbības partneri neatkarīgi no sava juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai saimnieciskās darbības veida (peļņu gūstoša vai bezpeļņas institūcija) publiskā finansējuma saņemšanai kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji atbilstoši regulas 2022/2472 2. panta 34. punktā vai 1. pielikumā noteiktajai definīcijai. Valsts iestādēm atbalstu šajā intervencē nepiešķir.
17.
Sadarbības partneri sniedz ieguldījumu sadarbības projekta īstenošanā un dalās projekta riskā un rezultātos. Katram sadarbības partnerim projekta īstenošanā ir savas attiecināmās izmaksas.
18.
Intervencē sniegtais atbalsts par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārklājas ar atbalstu no citām līdzīgām intervencēm.
19.
Darba grupa uzskatāma par jaunu atbalsta saņēmēju, ja darba grupas sadarbības partneru skaits mainās vairāk nekā par 70 procentiem, šajā skaitā neietverot pētniecības organizācijas.
20.
Saistītās personas intervencē vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.
II.Atbalsta saņemšanas nosacījumi darba grupu projektu īstenošanai
21.
Darba grupu mērķis ir uz inovāciju vērstu projektu īstenošana lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz inovatīvus risinājumus nozarē, kā arī jaunu produktu, metožu, procesu un jaunu tehnoloģiju radīšanu nozarē, aptverot plašu gala labuma guvēju loku, vai saimniecības līmenī.
22.
Atbalsta pretendents ir potenciālā darba grupa, kurā efektīvi sadarbojas lauksaimnieki, mežsaimnieki, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju vai kooperatīvu pārstāvji, konsultanti, pētniecības organizācijas, tostarp studenti, vai citas inovācijā ieinteresētās puses. Dalībnieku izvēle ir pamatota ar projekta darbībām un mērķiem.
23.
Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:
23.1.
tas veido jaunu sadarbību starp vismaz trim dažādām šo noteikumu 22. punktā minētajām personām, no kurām vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks un kuras savstarpēji nav saistītas, ievērojot šo noteikumu 20. punkta nosacījumus;
23.2.
starp sadarbības partneriem ir noslēgts sadarbības līgums;
23.3.
darba grupas projekts ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi;
23.4.
darba grupai ir iekšējā lēmumu pieņemšanas kārtība, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un novērš interešu konfliktu.
24.
Darba grupām atbalstu sniedz šo noteikumu 6. punktā minētajās jomās, kā arī citās jomās Eiropas Inovāciju partnerības mērķu sasniegšanai saskaņā ar regulas 2021/2115 6. panta 1. un 2. punktu.
25.
Labuma guvēji no projekta īstenošanas galvenokārt ir primārie ražotāji lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.
26.
Šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētajā sadarbības līgumā:
26.1.
paredz darba grupas sadarbības partneru funkciju sadali projekta īstenošanā, sadarbības partneru pienākumus un atbildību, kā arī nosaka darba grupas vadošo partneri;
26.2.
apliecina vadošā partnera tiesības pārstāvēt darba grupu, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, saņemt priekšapmaksu, kā arī koordinēt projekta īstenošanu un nodrošināt priekšapmaksas tālāku novirzīšanu sadarbības partneriem atkarībā no to īstenotajām darbībām. Vadošais partneris ir atbildīgs par projektā plānoto rezultātu sasniegšanu;
26.3.
norāda plānoto kopējo finansējumu, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un katra sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), kā arī paredz norēķinu kārtību starp sadarbības partneriem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas;
26.4.
pievieno šo noteikumu 23.4. apakšpunktā noteikto iekšējās procedūras aprakstu;
26.5.
ietver projekta rezultātu izmantošanas, ieviešanas, kā arī publicitātes nosacījumus, tostarp zināšanu izplatīšanas, eksperimentālo objektu izmantošanas un ieviešanas nosacījumus;
26.6.
paredz līguma laušanas nosacījumus;
26.7.
ietver nosacījumus un kārtību, kādā sadarbības partneris tiek aizvietots ar citu līdzvērtīgu partneri vai izstājas no darba grupas.
27.
Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
27.1.
projekta iesniegumu, kas ietver vismaz informāciju par:
27.1.1.
darba grupu:
27.1.1.1.
partneru sastāvu un iesaistes veidu;
27.1.1.2.
partneru ieguldījumu projektā;
27.1.1.3.
partneru saistību ar citiem projektiem;
27.1.1.4.
partneru līdzšinējo pieredzi projektu izstrādē un ieviešanā;
27.1.2.
projektu:
27.1.2.1.
projekta mērķi;
27.1.2.2.
izvērstu, pamatotu informāciju ar atsaucēm par tēmas aktualitāti un praktiskiem ieguvumiem nozarē vai saimniecībā;
27.1.2.3.
projekta aprakstu, ietverot potenciālo labuma guvēju loku un projekta rezultātu izmantotājus;
27.1.2.4.
projekta īstenošanas laika grafiku;
27.1.2.5.
projektā plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus sadalījumā pa posmiem;
27.1.2.6.
projekta rezultātu ieviešanu praksē;
27.1.2.7.
projekta finansējumu;
27.1.2.8.
projekta attiecināmās izmaksas;
27.1.2.9.
projekta neattiecināmās izmaksas;
27.1.2.10.
tehnikas, iekārtas vai aprīkojuma izmantošanu saimnieciskajā darbībā;
27.1.2.11.
projekta informācijas un publicitātes pasākumus;
27.1.2.12.
tirgus izpēti un analīzi, ietverot ekonomiskās lietderības novērtējumu;
27.1.2.13.
sasniedzamo rezultātu ietekmējošos riska faktorus, kā arī sniedz vērtējumu par to ietekmi un iestāšanās varbūtību;
27.2.
katra sadarbības partnera, kā arī pētījuma īstenošanā vai projekta īstenošanā iesaistītā personāla prasmju un kvalifikācijas aprakstu, pētniecības organizācijai norādot arī tā pieredzi ar projekta tēmu saistītu jautājumu risināšanā;
27.3.
šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētā sadarbības līguma kopiju;
27.4.
katra sadarbības partnera parakstītu atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai;
27.5.
sadarbības partneru nodrošināto līdzfinansējuma daļu pamatojošos dokumentus;
27.6.
apliecinājumu par pētniecības organizācijas norīkošanu dalībai sadarbības projekta īstenošanā – ja sadarbības partneris ir no zinātniskās institūcijas;
27.7.
organizācijas apliecinājumu par pārstāvja norīkošanu dalībai sadarbības projekta īstenošanā – ja sadarbības partneris ir no nevalstiskās organizācijas.
28.
Vienā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā sadarbības partneris var iesaistīties ne vairāk kā divu darba grupu projektos, savukārt pētniecības organizācija vai konsultants – ne vairāk kā piecos darba grupu projektos.
29.
Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo atbilstoši vērtējumam pēc projektu atlases kritērijiem (1. pielikums). Ja projektu iesniegumu atlasē iegūto punktu skaits ir vienāds, priekšroku dod projekta iesniegumam ar mazāku Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu un mazāku projekta attiecināmo summu.
30.
Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.
31.
Lauku atbalsta dienests darba grupas projektus nozares līmenī un saimniecības līmenī atbilstoši šo noteikumu 29. punktam sarindo atsevišķi. Saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu projektu iesniegumu pieņemšanas kārtām tiek izsludināts atsevišķs publiskais finansējums nozares līmeņa un saimniecības līmeņa projektiem.
32.
Lauku atbalsta dienests tiem darba grupas projektiem nozares līmenī, kuru īstenošanai attiecīgajā kārtā publiskais finansējums ir pietiekams, nodrošina vismaz divu individuālu un neatkarīgu ekspertu piesaisti, kuri novērtē projekta kvalitāti (2. pielikums), ņemot vērā, vai projekts kopumā atbilst inovācijai un prioritārajai jomai (atbilstoši 1. pielikuma 3. punkta kritērijam). Projekta novērtēšanā var piesaistīt Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļautu ekspertu ar atbilstošu izglītību, profesionālo pieredzi un kompetenci.
33.
Ja ekspertu vērtējums projekta kvalitātei ir zemāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto minimālo punktu skaitu, projekts ir noraidāms.
34.
Lauku atbalsta dienests piecu mēnešu laikā pēc projekta iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu darba grupas projektiem nozares līmenī, savukārt par darba grupas projektiem saimniecības līmenī lēmumu pieņem trīs mēnešu laikā.
35.
Ja kāds no sadarbības partneriem pārtrauc savu darbību darba grupā, to aizvieto ar citu līdzvērtīgu partneri, kas pārņem aizstājamā sadarbības partnera saistības un pienākumus. Produktīvo investīciju īpašnieks, kas jau ir iegādājies produktīvās investīcijas un vēlas izstāties no darba grupas, atmaksā izmaksāto finansējumu par produktīvajām investīcijām, ja neviens no partneriem nepārņem attiecīgās saistības. Partneru skaits darba grupā nav samazināms.
36.
Ja sadarbības projekta ieviešanas termiņš ir ilgāks par sešiem mēnešiem, to sadala posmos. Katram posmam nosaka veicamos darbus un sasniedzamos rezultātus.
37.
Ja projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs izdara izmaiņas darba grupas sastāvā vai projektā, nemainot tā īstenošanas mērķi, tas jebkuras izmaiņas iepriekš saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu.
38.
Darba grupa pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā iesniedz projekta kopsavilkumu, tostarp angļu valodā, un Zemkopības ministrija to nosūta Eiropas Komisijai saskaņā ar Komisijas 2022. gada 6. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2022/1475, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 īsteno attiecībā uz KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu un uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgās informācijas sniegšanu, 13. pantu.
39.
Projekta īstenošanas laikā darba grupa, izmantojot Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariātu, reizi gadā publisko informāciju par projekta īstenošanas gaitu, iekļaujot šo noteikumu 38. punktā minēto projekta rezultātu aprakstu un projektā plānoto darbību kopsavilkumu, kā arī projekta audiovizuālo materiālu.
40.
Sadarbības projektu pēc tā īstenošanas, ietverot arī projekta laikā notikušā pētījuma materiālus, publicē Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariāta tīmekļvietnē. Darba grupa projekta rezultātus apraksta un izplata bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tostarp izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru. Projekta rezultātu aprakstā iekļauj šo noteikumu 38. punktā prasīto informāciju.
41.
Lai veicinātu projekta rezultātu izmantošanu praksē, pēc projekta īstenošanas vadošais partneris nodrošina, ka informācija par projekta rezultātiem ir publiska un brīvi pieejama, prezentējot projektu viena mēneša laikā pēc projekta pabeigšanas. Vadošais partneris informācijas publiskošanas pasākumu izziņo publiski, kā arī paziņo Lauku atbalsta dienestam un Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms pasākuma, bet pēc tā pasākuma pamatojuma materiālus iesniedz Lauku atbalsta dienestā un Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariātā.
42.
Ja atbalsta saņēmējs pēc projekta īstenošanas nav sasniedzis sākotnēji izvirzīto projekta mērķi vai to ir sasniedzis daļēji, tas Lauku atbalsta dienestā iesniedz izvērstu skaidrojumu par mērķa nesasniegšanas iemesliem.
III.Publiskā finansējuma veids un apmērs
43.
Darba grupas projekta īstenošanai nozares līmenī vienam projektam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 euro, piemērojot atbalsta intensitāti līdz 90 procentiem no attiecināmajām izmaksām.
44.
Darba grupas projekta īstenošanai saimniecību līmenī vienam projektam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 euro, piemērojot atbalsta intensitāti līdz 70 procentiem no attiecināmajām izmaksām.
45.
Ja atbalsta saņēmējs, īstenojot projektu, iegādājas vai iegulda kapitālu produktīvās investīcijās, tiek piemērota atbalsta intensitāte 40 procentu apmērā.
46.
Publiskais finansējums netiek piešķirts par darbībām, kuras atbalsta pretendents ir sācis īstenot pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.
47.
Lauku atbalsta dienests par projektā īstenotajām darbībām pārskaita atbalstu sadarbības partneriem atbilstoši to īstenotajām darbībām un atbalsta intensitātei.
48.
Lai saņemtu priekšapmaksu, darba grupas vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā priekšapmaksas pieprasījumu. Priekšapmaksa nepārsniedz 10 procentus no attiecināmo izmaksu summas.
49.
Atbalsta saņēmējs starpposma maksājumu par projekta daļas īstenošanu var saņemt ne biežāk kā vienu reizi ceturksnī. Lai saņemtu starpposma maksājumu, vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu kopā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un pārskatu par projekta posmā īstenotajām darbībām.
50.
Atbalsta saņēmējs vienu reizi kalendāra gadā, sākot ar nākamo gadu pēc projekta apstiprināšanas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par projektā īstenotajām darbībām. Pārskats nav jāiesniedz, ja atbalsta saņēmējs saņem šo noteikumu 49. punktā minēto starpposma maksājumu.
51.
Pēdējo maksājumu atbalsta saņēmējs saņem pēc projekta iesniegumā paredzēto ieguldījumu īstenošanas, projekta rezultātu publiskošanas saskaņā ar šo noteikumu 40. punktu un maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Pēdējo maksājuma pieprasījumu iesniedz kopā ar gala pārskatu par projekta īstenošanas rezultātiem.
52.
Atbalstam intervencē piemēro regulas 2022/2472 nosacījumus, ievērojot šādas prasības:
52.1.
atbalstu uzskata par piešķirtu ar dienu, kad Lauku atbalsta dienests ir pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu;
52.2.
atbalstu drīkst apvienot ar citā atbalsta programmā piešķirto finansējumu, ievērojot regulas 2022/2472 8. panta 3., 4., 5. un 7. punkta prasības;
52.3.
informāciju par izmaksāto atbalstu atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas, un Lauku atbalsta dienests informāciju par izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem, atbilstoši regulas 2022/2472 13. panta prasībām;
52.4.
atbalstu piešķir līdz regulas 2022/2472 64. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;
52.5.
ja tiek konstatēts, ka ir pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam atmaksāt Lauku atbalsta dienestam nelikumīgi saņemto valsts atbalstu. To atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
IV.Intervences attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
53.
Intervencē ir šādas attiecināmās izmaksas:
53.1.
projekta tiešās izmaksas:
53.1.1.
projekta koordinācijas izmaksas un atlīdzība par darbu Darba likuma 59. panta izpratnē projekta mērķu sasniegšanai, kā arī nodokļi, kas saistīti ar darba samaksu;
53.1.2.
fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, – samaksa par ieguldīto darbu projekta mērķu sasniegšanā, ja no tās ir samaksāti ar ienākuma gūšanu saistītie nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pašnodarbinātās personas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas);
53.1.3.
publicitātes un informācijas izplatīšanas izmaksas, kas ietver semināru, konferenču un to organizēšanas, kā arī rakstu publicēšanas izmaksas. Ja par publicitātes pasākumu nodrošināšanu tiek ņemti pakalpojumi (slēgti līgumi par pakalpojumu sniegšanu), to izmaksas uzskatāmas par trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksām, ko sedz saskaņā ar šo noteikumu 53.1.8. apakšpunkta nosacījumiem;
53.1.4.
kafijas pauzes izmaksas, bet ne vairāk kā septiņi euro par katru kafijas pauzi vienam attiecīgā pasākuma dalībniekam (ja plānotie izdevumi pārsniedz noteikto limitu, tos elektroniski saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu pirms maksājuma veikšanas). Ja pasākums ir ilgāks par sešām stundām, rīko ne vairāk kā divas kafijas pauzes;
53.1.5.
sadarbības partneru darba braucienu un komandējumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, kā arī pilsētas nodokļi attiecīgajā valstī, ja atbalsta pretendents dodas komandējumā. Iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai";
53.1.6.
tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksa projekta īstenošanas laikā, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu, ciktāl tos izmanto projekta mērķu sasniegšanai. Iznomāšanas pamatā ir līgums, ar kuru iznomātājs noteiktā laikposmā nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riska faktorus un atlīdzību. Kopējā nomas maksa projekta īstenošanas laikā nepārsniedz 30 procentus no tehnikas, iekārtu vai to aprīkojuma tirgus vērtības, un tās apjoms ir atkarīgs no nomas perioda projektā. Intervencē nav pieļaujams nomas līgums starp viena projekta sadarbības partneriem;
53.1.7.
materiālu, tai skaitā projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu, piemēram, komponentu, ķimikāliju, laboratorijas trauku, iegādes izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu;
53.1.8.
trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, kas nepārsniedz 25 procentus no attiecināmo izmaksu kopsummas, ja attiecīgie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai. Tādu ārējo pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijas pakalpojumiem, nepārsniedz 50 procentus no attiecināmo izmaksu kopsummas;
53.1.9.
tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksas, nepārsniedzot 30 procentus no attiecināmo izmaksu kopsummas, ja tos izmanto tikai projekta mērķu sasniegšanai;
53.2.
netiešās attiecināmās izmaksas, kuras nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai un kuras grāmatvedības sistēmā var noteikt un pamatot kā tādas, kas radušās tiešā saistībā ar projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālajiem pakalpojumiem, kancelejas preču, aprīkojuma un programmatūras iegādi, amortizācijas un nemateriālo aktīvu izmaksas un citas izmaksas.
54.
Šo noteikumu 53.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas ir 25 procenti no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu un finansiālo atbalstu trešajām personām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulas 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013, 35. pantu.
55.
Izmaksas, kas ietvertas netiešajās izmaksās, neattiecina ne uz tiešajām, ne uz neattiecināmajām izmaksām.
56.
Projektā nodarbinātā personāla atalgojuma likmes nosaka, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas apstiprināto metodiku "Vienas vienības izmaksas – stundas likmes atalgojums sadarbības partneriem" un tās piemērošanas kārtību Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plānā 2023.–2027. gadam intervencei "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai".
57.
Šo noteikumu 53.1.9. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas tikai tad, ja tās ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un ja neviens no sadarbības partneriem nespēj nodrošināt attiecīgo tehniku, iekārtu un to aprīkojumu vai to nav iespējams iznomāt.
58.
Intervencē ir šādas neattiecināmās izmaksas:
58.1.
būvniecības izmaksas;
58.2.
esošo būvju uzturēšanas izmaksas;
58.3.
traktortehnikas iegādes izmaksas;
58.4.
procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;
58.5.
naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesas prāvu izmaksas;
58.6.
tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;
58.7.
izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav īstenota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;
58.8.
tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;
58.9.
nodokļi un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli tiem pretendentiem, kas to neatgūst no valsts budžeta;
58.10.
izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu, iekārtu daļu vai programmatūru aizstāšanu ar jaunām iekārtām, iekārtu daļām vai programmatūrām, kuru parametri salīdzinājumā ar esošajām neatšķiras un kuras nenodrošina izmaiņas produktā vai tehnoloģiskajā procesā ar racionalizāciju, modernizāciju vai diversifikāciju;
58.11.
izmaksas, kas saistītas ar ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu.
59.
Intervencē finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projektā īstenotajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu vadības principiem.
V.Projekta uzraudzība
60.
Ja projektu īstenošanai tiek iegādātas produktīvās investīcijas vai šo noteikumu 53.1.9. apakšpunktā minētā tehnika, iekārtas vai aprīkojums, tiem tiek piemērots piecu gadu uzraudzības periods.
61.
Atbalsta saņēmējs nodrošina projekta rezultātu pieejamību sabiedrībai un interesentiem un izmantojamību praksē. Lauku atbalsta dienests var pārraudzīt projekta rezultātu izmantošanu.
62.
Sadarbības partneri vienojas par produktīvo investīciju vai šo noteikumu 53.1.9. apakšpunktā minētās tehnikas, iekārtas vai aprīkojuma īpašnieku un to norāda sadarbības līgumā.
63.
Produktīvās investīcijas vai šo noteikumu 53.1.9. apakšpunktā minētā tehnika, iekārta vai aprīkojums ir atbalsta saņēmēja īpašumā visu projekta uzraudzības laiku.
64.
Ja atbalsta saņēmējs projekta īstenošanas periodā vai piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām pēc pēdējā maksājuma saņemšanas savā saimnieciskajā darbībā izmanto šo noteikumu 53.1.9. apakšpunktā minētās iekārtas ieņēmumu gūšanai, Lauku atbalsta dienests pieprasa atmaksāt pārmaksāto atbalstu par ieguldītajām investīcijām (iekārtām)
1.
pielikumsMinistru kabineta
2023. gada 24. oktobra
noteikumiem Nr.613
Projektu atlases kritēriji atbalsta piešķiršanai intervencē "Atbalsts darba grupu projektu īstenošanai"
1. Darba grupas partneru sastāvs1
| Nr. | Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
| 1.1. | Vismaz seši dažādi partneri | 3 | 6 |
| 1.2. | Trīs līdz pieci dažādi partneri | 2 | |
| 1.3. | Darba grupā ir konsultants vai pētniecības organizācija | 2 | |
| 1.4. | Darba grupā ir vismaz viena attiecīgā biedrība, nodibinājums vai kooperatīvs, kas saistīts ar projekta tēmu | 1 |
| Piezīme. 1 Projektu atlases kritēriju punktus piešķir, ja sadarbības partneris projektā īsteno darbības ar vismaz 7 % lielu finansējumu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgā apmērā iegulda savus resursus (izņemot pētniecības organizācijas, konsultantus, biedrības, nodibinājumus un kooperatīvus). |
2. Darbības kapacitāte
Nr. |
Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
2.1. |
Partneriem ir pieredze sadarbības projekta īstenošanā vietējā vai starptautiskā mērogā2: | 21 | |
2.1.1. |
vadošajam partnerim | 4 | |
2.1.2. |
sadarbības partnerim | 2 | |
2.1.3. |
nav nevienam no darba grupas partneriem | 0 | |
2.2. |
Darba grupā iesaistītajiem partneriem ir atbilstošs apgrozījums projekta īstenošanas nozarē3: | ||
2.2.1. |
partneru vidējais apgrozījums projekta īstenošanas nozarē pēdējo triju gadu laikā ir vairāk nekā trīs reizes lielāks par projekta kopējām attiecināmajām izmaksām | 5 | |
2.2.2. |
partneru vidējais apgrozījums projekta īstenošanas nozarē pēdējo triju gadu laikā ir 2–3 reizes lielāks par projekta kopējām attiecināmajām izmaksām | 3 | |
2.2.3. |
partneru vidējais apgrozījums projekta īstenošanas nozarē pēdējo triju gadu laikā ir vismaz tikpat liels, bet ne vairāk kā divas reizes lielāks par projekta kopējām attiecināmajām izmaksām | 1 | |
2.2.4. |
partneru vidējais apgrozījums projekta īstenošanas nozarē pēdējo triju gadu laikā ir mazāks par projekta kopējām attiecināmajām izmaksām | 0 | |
2.3. |
Sadarbības partneriem ir pieejami resursi4, 5 (tehnoloģiskās iespējas, iekārtas) projekta īstenošanai: | ||
2.3.1. |
ārējo pakalpojumu piesaistes proporcija6 | 0–5 | |
2.3.2. |
tehnoloģisko iespēju piesaistes proporcija7 | 0–5 | |
Piezīmes.
2 Vērtē, ja partneris ir piedalījies Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam 16. pasākumā "Sadarbība", 1.2.1.1. pasākumā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" un Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" pasākumos.
3 Aprēķinot partneru vidējo apgrozījumu, neņem vērā pētniecības organizācijas, konsultantus, biedrības, nodibinājumus un kooperatīvus.
Piemēram, ja partneru vidējais neto apgrozījums pēdējos trijos noslēgtajos gados ir 2 592 341,00 euro, tad 2 592 341,00 : 3 gadi = 864 113,67 euro/gadā. Tā kā tas ir vairāk nekā trīs reizes lielāks par projekta kopējām attiecināmajām izmaksām (270 000,00 euro), tiek piešķirti pieci punkti.
4 Projektā ārējo pakalpojumu izmaksas veido ne vairāk kā 25 % no attiecināmo izmaksu summas.
5 Projektā tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksas veido ne vairāk kā 30 % no attiecināmo izmaksu summas.
6 Punktus 2.3.1. apakšpunktā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
A = (25 – (B/C) x 100) / 5, kur
A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā ārējo pakalpojumu proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;
B – ārējo pakalpojumu izdevumi;
C – kopējie attiecināmie izdevumi projektā.
7 Punktus 2.3.2. apakšpunktā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
A = (30 – (B/C) x 100) / 6, kur
A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas (iekārtas) proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;
B – tehnoloģisko iespēju (iekārtas) piesaistes proporcijas izdevumi;
C – kopējie attiecināmie izdevumi projektā.
3. Projekta atbilstība prioritārajai jomai (atbilstoši Lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un meža nozares zināšanu un inovāciju stratēģiskās vadības padomē saskaņotajām prioritārajām jomām)8
Nr. |
Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
3.1. |
Pirmā prioritārā joma | 15 | 15 |
3.2. |
Otrā prioritārā joma | 13 | |
3.3. |
Trešā prioritārā joma | 10 | |
3.4. |
Ceturtā prioritārā joma | 8 | |
3.5. |
Piektā prioritārā joma | 6 | |
3.6. |
Sestā prioritārā joma | 4 | |
3.7. |
Projekts atbilst regulas 2021/2115 6. panta 1. un 2. punktam, bet neiekļaujas noteiktajās prioritārajās jomās | 2 |
| Piezīme. 8 Punktus piešķir, pamatojoties uz darba grupas iesniegtā projekta iesnieguma pašvērtējumu, un punktu skaits var mainīties, ņemot vērā eksperta vērtējumu. |
4. Projekta ietekme uz ražošanas ciklu
Nr. |
Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
4.1. |
Projekts aptver pilnu ražošanas cikla attīstību (ietverot primāro ražošanu un pārstrādi) | 5 | 5 |
4.2. |
Projekts aptver atsevišķa ražošanas cikla posma attīstību | 0 |
5. Projekta ekonomiskā ietekme
Nr. |
Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
5.1. |
Projekta paredzamajam rezultātam ir ekonomiska ietekme uz projekta dalībnieku vai nozari – projekta rezultātā var tikt radīts produkts (prece, pakalpojums, tehnoloģija), kas pēc projekta īstenošanas tiek ieviests praksē vai ražošanā | 3 | 3 |
5.2. |
Projekts nav tieši vērsts uz ekonomisku projekta rezultātu, kas veicinātu konkurētspēju | 0 |
6. Projekta attiecināmo izmaksu summa
Nr. |
Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
6.1. |
Līdz 50 000 euro | 4 | 4 |
6.2. |
50 001–100 000 euro | 3 | |
6.3. |
100 001–200 000 euro | 2 | |
6.4. |
200 001–300 000 euro | 1 |
7. Pieprasītā finansējuma intensitāte9
Nr. |
Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
7.1. |
Intensitātes samazinājums par 1–20 procentpunktiem | 1 | 20 |
Piezīme.
9 Par katru samazināto procentpunktu tiek piešķirts viens punkts, un maksimālais iespējamais punktu skaits ir 20. Intensitātes samazinājums ir piemērojams visam projektam – visām tāmes pozīcijām neatkarīgi no intensitātes lieluma, tostarp produktīvajām investīcijām, ja tādas ir paredzētas.
8. Projekta gatavība
| Nr. | Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
| 8.1. | Projekta iesniegumā skaidri un saprotami ir aprakstītas darbības, sasniedzamie mērķi, plānošanas un personāla mēneša sadalījums, projekta ilgums, darba plāns (Ganta diagramma) | 4 | 4 |
| 8.2. | Projekta iesniegumā ir daļēji aprakstītas darbības, sasniedzamie mērķi, plānošanas un personāla mēneša sadalījums, projekta ilgums, darba plāns (Ganta diagramma) | 2 | |
| 8.3. | Projekta iesniegumā ir vāji aprakstītas (vai vispār nav aprakstītas) darbības, sasniedzamie mērķi, plānošanas un personāla mēneša sadalījums, projekta ilgums, darba plāns (Ganta diagramma) | 0 |
9. Rezultātu izplatīšana
Nr. |
Kritērijs | Punktu skaits | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
9.1. |
Plaša sabiedrības un galalietotāja informēšana par projekta rezultātiem, semināru un paraugdemonstrējumu organizēšana, informējot arī Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariātu | 5 | 5 |
9.2. |
Projekta rezultātu izplatīšana jau esošos informācijas izplatīšanas kanālos, kurus lauksaimnieki (mežsaimnieki) parasti izmanto (piemēram, nozares tīmekļvietnēs), informējot arī Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariātu | 3 | |
9.3. |
Par projekta rezultātiem informē tikai Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariātu | 0 |
Kopā |
83 |
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 35 punkti |
2.
pielikumsMinistru kabineta
2023. gada 24. oktobra
noteikumiem Nr.613
Projektu kvalitātes vērtēšanas kritēriji
Nr. |
Kritērijs | Punktu skaits1 | Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
1. |
Inovācija | 0, 3, 5 | 35 |
2. |
Identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) novērtējuma kvalitāte un tā loģiskā sasaiste ar projekta mērķiem un darbībām | 0, 3, 5 | |
3. |
Ietekmes novērtējums uz primārajiem ražotājiem | 0, 3, 5 | |
4. |
Ieguvums nozarei un sektoram2 | 0, 3, 5 | |
5. |
Riska analīze | 0, 3, 5 | |
6. |
Ekonomiskās lietderības novērtējums | 0, 3, 5 | |
7. |
Kopējais paredzamais finansējums un tā atbilstība projekta mērķu sasniegšanai, kā arī finansējuma sadalījums starp partneriem | 0, 3, 5 | |
Kopā |
35 | ||
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 21 punkts |
|||
Piezīmes
1 Projekta apakškritērijus vērtē ar 0, 3 vai 5 punktiem.
2 Nozares: lauksaimniecības produktu primārā ražošana, lauksaimniecības produktu pārstrāde, mežsaimniecība; sektori: augkopība, lopkopība, putnkopība, cūkkopība, kazkopība, aitkopība, biškopība, dārzkopība, bioloģiskā lauksaimniecība, mežkopība, mežizstrāde vai pārstrādes sektori – augļu un dārzeņu pārstrāde, piena produktu pārstrāde, gaļas produktu pārstrāde, graudu un miltu produktu sektors, miltu un cukura konditoreja, dzērienu ražošana u. tml.
● Inovāciju vērtē šādi:
5 punkti – projektā paredzētais risinājums ir jauns pasaules tirgū vai vairākās valstīs, un tam ir principiāli jauns pielietojums. Inovācija ļaus iegūt produktu, procesu, metodi vai pakalpojumu, kas ir pārāks par esošajiem produktiem, kuri tiek piedāvāti tajās pašās tirgus nišās. Projektā izstrādātajam risinājumam ir pārliecinošas iespējas tikt ieviestam praksē;\
3 punkti – projektā paredzētais risinājums ir jauns risinājums (pielietojums) nacionālā līmenī. Inovācija ļaus iegūt produktu, procesu vai pakalpojumu, kas ir labāks nekā esošie risinājumi un kas sekmētu attīstību pastāvošajā ražošanā un (vai) radītu jaunas tirgus nišas. Projektā izstrādātais risinājums varētu tikt ieviests praksē;
0 punktu – nav ticams, ka projekta risinājumā plānotā inovācija ļautu iegūt jaunu vai ievērojami uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu. Projektā izstrādātā risinājuma ieviešana praksē ir minimāli iespējama.
● Identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) novērtējuma kvalitāti un tā loģisko sasaisti ar projekta mērķiem un darbībām vērtē šādi:
5 punkti – projekta iesniegumā pārliecinoši, kvalitatīvi un vispusīgi ir aprakstīta identificētā problēma un iespējamie risinājumi tās novēršanai, ir precīzi noteikts projekta mērķis un ir skaidrs rīcības plāns tā sasniegšanai. Atspoguļota skaidra un loģiski pamatota projekta mērķa sasaiste ar izvēlētajām darbībām, vai pretendenta iesniegtā projekta loģiskās struktūras analīzes matrica apliecina identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) loģisko sasaisti ar projekta mērķiem un darbībām;
3 punkti – projekta iesniegumā ir vispārīgi aprakstīta identificētā problēma un iespējamie risinājumi tās novēršanai, projekta mērķis un tā sasaiste ar izvēlētajām darbībām ir apmierinoši pamatota, bet ne visi aspekti ir precīzi aprakstīti, vai pretendenta iesniegtā projekta loģiskās struktūras analīzes matrica daļēji apliecina identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) loģisko sasaisti ar projekta mērķiem un darbībām;
0 punktu – projekta iesniegumā nav identificēta problēma, projekta mērķis un tā sasaiste ar izvēlētajām darbībām ir nepilnīgi atspoguļota un (vai) nav reāla, vai pretendents nav iesniedzis projekta loģiskās struktūras analīzes matricu vai tā neapliecina identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) loģisko sasaisti ar projekta mērķiem un darbībām.
● Ietekmes novērtējumu uz primārajiem ražotājiem vērtē šādi:
5 punkti – potenciālie labuma guvēji no projekta īstenošanas aptver plašu lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu primāro ražotāju loku sektorā, kā arī pārstrādes uzņēmumus;
3 punkti – potenciālie labuma guvēji no projekta īstenošanas aptver lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu primāros ražotājus konkrētajā sektorā;
0 punktu – projekta īstenošanas rezultāta ietekme uz labuma guvējiem nav pārliecinoša.
● Ieguvumu nozarei un sektoram vērtē šādi:
5 punkti – paredzamais problēmas risinājums projektā dotu nozīmīgu ieguldījumu nozarei;
3 punkti – piedāvātais problēmas risinājums projektā dotu ieguldījumu sektoram;
0 punktu – piedāvātais problēmas risinājums projektā dotu maznozīmīgu ieguldījumu nozarei vai sektoram.
● Riska analīzi vērtē šādi:
5 punkti – projekta idejas iesniegumā ir identificēti, aprakstīti un izvērtēti sasniedzamo rezultātu iespējamie riska faktori, tostarp novērtēts izmaksu sadārdzinājums, paredzētas pamatotas darbības identificēto riska faktoru novēršanai vai samazināšanai;
3 punkti – projekta idejas iesniegumā ir apmierinoši izvērtēti iespējamie riska faktori, darbības identificēto riska faktoru novēršanai vai samazināšanai noteiktas nepilnīgi;
0 punktu – projekta idejas iesniegumā nav sniegts iespējamo riska faktoru izvērtējums vai tas ir nepilnīgs.
● Ekonomiskās lietderības novērtējumu vērtē šādi:
5 punkti – projekta iesniegumā pārliecinoši, kvalitatīvi un vispusīgi ir pamatota projekta ekonomiskā lietderība, proti, labākā attiecība starp izmantotajiem resursiem un paredzamo rezultātu;
3 punkti – projekta iesniegumā sniegts vispārīgi pamatots projekta ekonomiskās lietderības apraksts;
0 punktu – projekta iesniegumā sniegtā informācija nepierāda projekta ekonomisko lietderību.
● Kopējo paredzamo finansējumu un tā atbilstību projekta mērķu sasniegšanai, kā arī finansējuma sadalījumu starp partneriem vērtē šādi:
5 punkti – kopējais paredzamais projekta finansējuma plānojums un izmaksu sadalījums starp sadarbības partneriem ir labi izstrādāts un atbilstošs tām darbībām, kuras ieviesīs katrs sadarbības partneris. Projekta paredzamais finansējums atbilst projekta idejas mērķu sasniegšanai;
3 punkti – kopējais paredzamais projekta finansējuma plānojums un izmaksu sadalījums starp sadarbības partneriem visumā atbilst paredzētajām darbībām. Projekta paredzamais finansējums daļēji atbilst projekta idejas mērķu sasniegšanai;
0 punktu – kopējais paredzamais projekta finansējums un izmaksu sadalījums starp sadarbības partneriem nav sniegts vai tas ir neatbilstošs.
Papildus iepriekš minētajiem kritērijiem eksperts atbilstoši projekta iesniegumā ietvertajai informācijai sniedz vērtējumu par projekta atbilstību 1. pielikuma 3. punkta kritērijam "Projekta atbilstība prioritārajai jomai (atbilstoši Lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un meža nozares zināšanu un inovāciju stratēģiskās vadības padomē saskaņotajās prioritārajās jomās)".