Ministru kabineta noteikumi Nr. 543
Rīgā 2024. gada 13. augustā (prot. Nr. 31 69. §)
24-TA-317
Metodiskās vadības institūcijas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 9. panta sesto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību;
1.2.
metodiskās vadības institūcijas tiesības un pienākumus;
1.3.
nosacījumus publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā.
II.Metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršana
2.
Ārstniecības iestādei piešķir metodiskās vadības institūcijas statusu konkrētā veselības aprūpes jomā (turpmāk – metodiskās vadības institūcija), ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
2.1.
ārstniecības iestāde ir iekļauta ārstniecības iestāžu reģistrā;
2.2.
ārstniecības iestāde ir V līmeņa ārstniecības vai V līmeņa specializētā ārstniecības iestāde;
2.3.
ārstniecības iestāde ir publiskas personas kapitālsabiedrība, kurā Veselības ministrija (turpmāk – ministrija) ir valsts kapitāla daļu turētāja;
2.4.
ārstniecības iestādei ir ne mazāk kā 10 gadu klīniskā darba pieredze vienā vai vairākās metodiskās vadības institūcijas jomās, tai skaitā visās metodiskās vadības institūcijas jomā iekļautajās specialitātēs, vai ārstniecības iestādei ir spēkā sadarbības līgums ar ārstniecības iestādi, kas atbilst šajā apakšpunktā noteiktajam kritērijam;
2.5.
ārstniecības iestāde piedalās pirmsdiploma un rezidentūras studiju īstenošanā, nodrošina tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, kā arī veicina zināšanu pārnesi metodiskās vadības institūcijas jomā;
2.6.
ārstniecības iestāde piedalās projektos, pētījumos, sadarbības tīklos atbilstoši metodiskās vadības institūcijas jomai;
2.7.
ārstniecības iestādei metodiskās vadības institūcijas jomā ir pieredze klīniskajos un veselības aprūpes pētījumos un tā ir darba tiesiskajās attiecībās ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu (ekspertiem) vai ārstniecības iestāde sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot klīnisko bāzi pētījumiem;
2.8.
ārstniecības iestādei metodiskās vadības institūcijas nozarē ir pieredze jaunu medicīnas aprūpes metožu, tehnoloģiju un pakalpojumu izveidē, ieviešanā, validēšanā un pilnveidē.
3.
Metodiskās vadības institūcijas statusu ģimenes medicīnas jomā var piešķirt ārstniecības iestādei, kas atbilst šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, vai augstākās izglītības iestādei, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
3.1.
iestāde piedalās pirmsdiploma un rezidentūras studiju īstenošanā, nodrošina tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, kā arī veicina zināšanu pārnesi ģimenes medicīnas jomā;
3.2.
iestādei ir pieredze klīniskajos un veselības aprūpes pētījumos ģimenes medicīnas jomā, tā ir darba tiesiskajās attiecībās ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu (ekspertiem) vai ārstniecības iestāde sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot klīnisko bāzi pētījumiem;
3.3.
iestāde piedalās projektos, pētījumos un sadarbības tīklos ģimenes medicīnas jomā;
3.4.
iestādei ir pieredze jaunu medicīnas aprūpes metožu, tehnoloģiju un pakalpojumu izveidē, ieviešanā, validēšanā un pilnveidē ģimenes medicīnas jomā vai iestādei ir spēkā sadarbības līgums ar ārstniecības iestādi, kas atbilst šajā apakšpunktā noteiktajam kritērijam.
5.
Informāciju par metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanu 10 darbdienu laikā publicē ministrijas un attiecīgās ārstniecības iestādes vai augstākās izglītības iestādes tīmekļvietnē.
III.Metodiskās vadības institūcijas tiesības un pienākumi
6.
Metodiskās vadības institūcijai atbilstoši piešķirtajai veselības aprūpes jomai ir tiesības:
6.1.
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtēt un aktualizēt klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus metodiskās vadības institūcijas kompetences ietvaros;
6.2.
iegūt, apkopot un analizēt anonimizētus pacientu datus no ārstniecības iestādēm klīniskā audita un nāves cēloņu konfidenciālās analīzes veikšanai, kā arī lai izvērtētu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu ārstniecības iestādēs;
6.3.
pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kapitālsabiedrībām, ārstu praksēm, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī ārstniecības iestādēm tās darbībai nepieciešamo informāciju;
6.4.
izvērtēt noteiktai pacientu grupai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu ārstniecības iestādēs, tai skaitā izvērtēt ārstniecības procesa atbilstību klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem, ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošuma un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kā arī analizēt medicīnisko ierīču nodrošinājumu un sniegt priekšlikumus ārstniecības iestādei un ministrijai par nepieciešamajiem uzlabojumiem;
6.5.
sekmēt jaunu, progresīvu medicīniskās aprūpes metožu un tehnoloģiju ieviešanu, veicinot augstākās kvalitātes pacientu aprūpi, tai skaitā prasmju pārnesi veselības aprūpes jomā nacionālā un starptautiskā līmenī;
6.6.
komplicētu jautājumu risināšanai veicināt jomas ekspertu piesaisti multidisciplināros un starpslimnīcu konsīlijos, kā arī veicināt jomas ekspertu grupu izveidi, lai nodrošinātu dokumentēta viedokļa sniegšanu;
6.7.
sagatavot informatīvos materiālus par metodiskās vadības institūcijas kompetencē esošajiem jautājumiem;
6.8.
atbilstoši kompetencei organizēt un vadīt seminārus un apmācības;
6.9.
piedalīties zinātniskos projektos un piesaistīt tiem nepieciešamo finansējumu;
6.10.
sadarboties ar preses un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;
6.11.
atbilstoši kompetencei sagatavot ieteikumus prakses standartiem;
6.12.
atbilstoši kompetencei veikt jaunākās medicīniskās programmatūras vai iekārtu un preču aprobāciju un sagatavot atzinumus par to lietojumu.
7.
Metodiskās vadības institūcijai attiecīgajā veselības aprūpes jomā ir šādi pienākumi:
7.1.
nodrošināt sistemātisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, tai skaitā pacientu drošības un pieredzes jomā:
7.1.1.
sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru nodrošināt metodisko atbalstu un konsultācijas ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos;
7.1.2.
izvērtēt un veicināt klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un standarta rīcības procedūru ieviešanu un aktualizēšanu ārstniecības iestādēs, kā arī sekmēt klīnisko datu aprites platformas izstrādi un ieviešanu;
7.1.3.
sniegt priekšlikumus Slimību profilakses un kontroles centram un Nacionālajam veselības dienestam par jomas pilnveidošanu, tai skaitā par metodiskā atbalsta sniegšanu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos, par veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru klāstu ārstniecības iestāžu darbības un rezultātu analīzei, kā arī par izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām un to ieviešanas metodisko vadību;
7.1.4.
nodrošināt klīnisko auditu veikšanu;
7.1.5.
nodrošināt nāves cēloņu konfidenciālās analīzes veikšanu;
7.2.
izstrādāt vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus ārstniecības iestādēs un veicināt to ieviešanu, tai skaitā:
7.2.1.
definēt kvalitātes kritērijus cilvēkresursu un materiāltehniskajam nodrošinājumam, veicot datu atlasi un analīzi;
7.2.2.
identificēt veselības aprūpes jomai specifiskus kvalitātes kritērijus, tai skaitā rezultatīvos rādītājus, un nodrošināt kvalitātes kritēriju sistemātisku izvērtēšanu;
7.2.3.
veikt aktuālās situācijas analīzi, noskaidrot problēmjautājumus, sagatavot praksē balstītus secinājumus par profilakses, diagnostikas un ārstēšanas principiem, tos papildinot ar rekomendācijām, kas pamatojas uz pierādījumos balstītas medicīnas principiem;
7.2.4.
izveidot un atjaunot metodiskos standartus dažādām ārstēšanas programmām un apakšprogrammām, ņemot vērā diagnostikas iespējas un pieejamos resursus;
7.2.5.
pārraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu metodisko standartu ievērošanu;
7.2.6.
sniegt priekšlikumus Veselības inspekcijai jomas pilnveidošanai, tai skaitā par veselības aprūpes profesionālās un darbspējas ekspertīzes kvalitāti;
7.3.
konsultēt ministriju un citas veselības jomas institūcijas jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpes politikas plānošanu un pārraudzības sistēmas uzlabošanu, tai skaitā:
7.3.1.
plānot un sniegt priekšlikumus ministrijai par jomas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā par nepieciešamo diagnostisko un ārstniecības metožu (medicīnisko tehnoloģiju) nodrošinājumu valstī;
7.3.2.
sniegt atbalstu un viedokli Zāļu valsts aģentūrai ar veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu saistītos jautājumos;
7.3.3.
izvērtēt un sniegt priekšlikumus ministrijai par attīstības plānošanas dokumentu un citu normatīvo aktu projektiem, tai skaitā prioritizēt un sniegt viedokli Nacionālajam veselības dienestam par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pārrēķināto vai no jauna ieviesto tarifu ieviešanai;
7.4.
sniegt priekšlikumus par medicīniskās izglītības kvalitātes uzlabošanu, tai skaitā:
7.4.1.
ministrijai – par veselības nozares cilvēkresursu īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un plānošanu;
7.4.2.
ārstniecības iestādēm – par klīniskās bāzes izmantošanu ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesei starp ārstniecības iestādēm, tai skaitā zināšanu pārnesi uz reģioniem;
7.5.
īstenot starpdisciplināru pieeju jomas attīstībā un nodrošināt starpnozaru sadarbības labās prakses paraugu pārņemšanu, veicinot izcilību;
7.6.
piedalīties procedūru izstrādē klīnisko datu ievākšanai, apkopošanai, uzglabāšanai un analīzei, tai skaitā definējot iztrūkstošos un rekomendējot neievākt liekos veselības datus;
7.7.
sniegt rekomendācijas ministrijai un valsts institūcijām par reģistriem, klasifikatoriem un klasificēšanas sistēmām;
7.8.
līdzdarboties epidemioloģisko un klīnisko pētījumu veikšanā, tai skaitā akadēmisko, valsts pētījumu un fundamentālo pētījumu programmās, īstenojot padomdevēja funkciju;
7.9.
piedalīties nacionāla līmeņa veselības aprūpes jomas sadarbības tīklu izveidē un nodrošināt dalību Eiropas Savienības dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju un ekspertīzes centru kopīgi veidotajos Eiropas references tīklos;
7.10.
iesaistīties profesionālo jautājumu risināšanā sadarbībā ar Veselības ministriju, citām ārstniecības iestādēm, ārstniecības personu profesionālajām organizācijām, izglītības iestādēm, valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī citu jomu ekspertiem, tai skaitā konsultējoties ar citu valstu ekspertiem un kompetenču centriem;
7.11.
sniegt priekšlikumus ministrijai par ārstniecības personu darba samaksas veidošanas principiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai;
7.12.
nodrošināt veselības aprūpes jomas ekonomisko izvērtēšanu;
7.13.
sagatavot un katru gadu līdz 15. septembrim iesniegt ministrijā metodiskās vadības institūcijas prioritāri veicamos uzdevumus nākamajam gadam;
7.14.
nodrošināt ministrijas uzdoto uzdevumu izpildi vienotu profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principu izstrādē, kā arī sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzības nodrošināšanā.
8.
Metodiskās vadības institūcija katru gadu sagatavo un līdz nākamā gada 1. jūlijam iesniedz izvērtēšanai ministrijā informāciju par šo noteikumu 7. punktā noteikto pienākumu izpildi iepriekšējā gadā, kā arī informāciju, kas apliecina ārstniecības iestādes atbilstību šo noteikumu 2. vai 3. punktā minētajiem kritērijiem. Pārskatu par iepriekšējo gadu publicē ministrijas, ārstniecības iestādes vai augstākās izglītības iestādes tīmekļvietnē.
IV.Publisku līdzekļu ieguldīšana metodiskās vadības institūcijā
9.
Ministrija, Nacionālais veselības dienests un ārstniecības vai augstākās izglītības iestāde slēdz līgumu par apmaksas kārtību metodiskās vadības nodrošināšanai attiecīgajā veselības aprūpes jomā.
10.
Metodiskās vadības institūcijas finanšu līdzekļus veido:
10.1.
no valsts budžeta līdzekļiem saņemtais finansējums;
10.2.
ārvalstu finanšu instrumentu palīdzība.
V.Noslēguma jautājumi
11.
Šo noteikumu 7.1.4. un 7.1.5. apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
12.
Šo noteikumu 7.12. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ministru prezidente E. Siliņa
Veselības ministrs H. Abu Meri