4.panta divpadsmito daļu
2.1. bioloģiskās lauksaimniecības shēma- atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regulai (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007;
2.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma un
aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma - atbilstoši:
2.2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulai (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (turpmāk- regula Nr.1151/2012) - lauksaimniecības produktiem un pārtikai;
2.2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulai (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 - stipriem alkoholiskiem dzērieniem;
2.2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 II daļas, II sadaļas, I nodaļas 2. iedaļai – vīniem;
2.2.4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regulai (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 -aromatizētiem vīniem;
2.3. garantētu tradicionālo īpatnību shēma - atbilstoši Regulai Nr. 1151/2012;
2.4. nacionālā pārtikas kvalitātes shēma - atbilstoši Komisijas 2021.gada 7.decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām 47.panta a) apakšpunktam."
".
"6. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem
I. Prasības dzīvnieku turēšanai
1. Dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību. Kontroli veic dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 22. punkta prasībām, ja produktu marķē ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.
II. Prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem
2. Svaigpiena kvalitātes kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī. Svaigpiens atbilst šādām prasībām:
2.1. govs svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,520 °C;
2.2. kazas svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,540 ºC;
2.3. govs svaigpiena skābums 15 līdz 18 ºT;
2.4. kazas svaigpiena skābums 14 līdz 18 ºT.
3. Piena pārstrādes procesā ražotu produktu (turpmāk – piena produkti) sastāvā aizliegts izmantot augu izcelsmes eļļas un taukus, daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Operators produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.
4. Siera ražošanā aizliegts izmantot nitrātus (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.
5. Pienu un piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nedrīkst būt zemāks par 4 punktiem (5 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:
5.1. ārējo izskatu (tajā skaitā ūdens dispersijas pakāpi sviestam);
5.2. konsistenci;
5.3. garšu un smaržu;
5.4. izskatu griezumā – sieram.
6. Piena un piena produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.
II1. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu liemeņiem, sadalītajai gaļai un subproduktiem
6.1 Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu pārvadāšanas ilgums līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.
6.2 Liemeņus un attiecīgo dzīvnieku subproduktus marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieki kaušanas brīdī nav vecāki par:
6.2 1. 30 mēnešiem – kastrēti vīriešu kārtas liellopi;
6.2 2. 24 mēnešiem – liellopi, kas nav minēti šā pielikuma 6.2 1. apakšpunktā;
6.2 3. trim mēnešiem – truši.
6.3 Liellopu liemeni un sadalīto gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja liemenis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju atbilst:
6.3 1. pēc uzbūves jeb muskuļaudu novērtējuma – E, U, R vai O klasei;
6.3 2. pēc taukaudu slāņa pakāpes – 2.–3. klasei.
6.4 Cūkas liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju cūka pēc muskuļaudu daudzuma atbilst S vai E klasei vai operators ir norādījis tās atbilstību šādiem rādītājiem:
6.4 1. nobarojamā cūka (kaušanas vecums pieci līdz septiņi mēneši) un dzīvnieka kārta. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona (turpmāk – kautuves pārstāvis) to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu;
6.4 2. dzīvnieka kautsvars ir 70–92 kg. Kautuves pārstāvis to norāda informācijā par kautuvē nokauto lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu;
6.4 3. vīriešu kārtas dzīvniekiem nav veikta kastrācija, izmantojot imunovakcināciju – kastrāciju ar veterinārajām zālēm, kas satur vielas ar hormonālu iedarbību. Kautuves pārstāvis to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu.
6.5 Liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieks audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā un dzīvnieka liemenis atbilst:
6.5 1. šo noteikumu 6.3 1. un 6.3 2. apakšpunktā minētajām prasībām – liellops;
6.5 2. S vai E klasei pēc muskuļaudu daudzuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju – cūka.
6.6 Liemeņu marķēšanā izmanto zīmogu ar šo noteikumu 5. pielikumā minēto norādi.
6.7 Pirms realizācijas no kautuves liemeņu dziļajā muskulatūrā pH līmenis ir 5,4–5,8.
6.8 Liellopu liemeņus nav atļauts apstrādāt ar pienskābi.
6.9 Subprodukti iegūti no dzīvniekiem, kuri atbilst šā pielikuma II1 nodaļā minētajām prasībām.
III. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu maltajai gaļai, gaļas izstrādājumiem un produktiem
7. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:
7.1. saldētu un atkausētu gaļu (izņemot gadījumu, ja desu ražošanas tehnoloģiskais process paredz gaļu sasaldēt ražošanas vietā līdz –18 °C);
7.2. mehāniski atdalītu gaļu;
7.3. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas;
7.4. tauku, ādu un cīpslu emulsiju;
7.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.
7.1 Maltās gaļas un tādu gaļas izstrādājumu ražošanā, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā bez termiskās apstrādes, nedrīkst izmantot gaļas atgriezumus.
8. Gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr. 1169/2011) VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un gaļas produkcijā – desās, konservos, gaļas izstrādājumos – ir vismaz 70 procentu gaļas bez ādas.
9. Pievienotais sāls saturs 100 g gaļas produktu un to izstrādājumu nepārsniedz 1,25 g.
10. Operators organizē darbu (piemēram, izveidojot degustācijas komisiju) tā, lai katrā partijā tiktu novērtētas gaļas produktu organoleptiskās īpašības un to rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajām prasībām.
1. tabula
Gaļas produktu organoleptiskie rādītāji
Nr. |
Produkts |
Rādītājs |
Raksturojums |
1. | Gaļas kūpinājumi | ārējais izskats | virsma tīra, sausa, bez gaļas un speķa izrāvumiem, produkta masai nepiegulošiem audiem, vienmērīgi nokūpināta no gaiši brūnas līdz brūnai krāsai |
konsistence | elastīga | ||
izskats griezumā | muskuļaudi vienmērīga krāsojuma, bez pelēkiem plankumiem, taukaudi baltā krāsā vai ar sārtu nokrāsu | ||
smarža un garša | patīkama, mēreni sāļa, raksturīga izmantotajām izejvielām, ar garšvielu un dūmu aromātu, bez neraksturīgas garšas un smakas | ||
2. | Vārītās desas, tostarp cīsiņi un sardeles | ārējais izskats | desu virsma tīra, apvalks nebojāts |
konsistence | elastīga | ||
smarža un garša | vāji sāļa ar izteiktu garšvielu aromātu un garšu | ||
3. | Pusžāvētās, auksti kūpinātās desas | ārējais izskats | desu virsma tīra un sausa, apvalks nebojāts, bez salipumiem |
konsistence | blīva, elastīga, bez redzamiem saistaudiem, speķis vienmērīgi izkliedēts | ||
pildījuma masas izskats griezumā | pildījuma masa vienmērīgi sajaukta un satur attiecīga lieluma sasmalcinātus speķa gabaliņus | ||
smarža un garša | tauki balti vai ar sārtu nokrāsu, aromātiskā kūpinājuma un garšvielu smarža, garša mēreni sāļa |
11. Mitruma saturs gatavajā produktā nepārsniedz:
11.1. vārītajās desās, tostarp cīsiņos un sardelēs, – 70 %;
11.2. pusžāvētajās desās –65%;
11.3. auksti kūpinātajās desās – 30 %;
11.4. liellopu un cūkgaļas produktos – 75 %.
12. Šo noteikumu 11.1., 11.2. un 11.3. apakšpunktā minētie produkti ir tikai dabīgā vai ēdamā kolagēna apvalkā vai bez apvalka. Ēdamais kolagēna apvalks nedrīkst saturēt pārtikas piedevas.
13. Gaļas produktu kūpināšanas procesā izmanto tikai lapu koku koksni, neizmantojot kūpināšanas aromatizētājus.
14. Kūpināto gaļu un kūpinātas gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda:
14.1. kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg;
14.2. tradicionāli kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg.
15. Gaļas produkcijas laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.
16. Gaļas konservus ražo atbilstoši starptautiskajam standartam CAC/RCP 23-1979 "Starptautiskais higiēnas prakses kodekss zema skābes satura un paskābinātiem pārtikas konserviem".
17. Gaļas konservu kvalitātes pārbaudi veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem.
2. tabula
Sterilizēto gaļas konservu kvalitātes rādītāji
Nr. |
Pārbaudes posms |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
1. |
Sterilizēti konservi | sporas neveidojošie mikroorganismi, KVV/g | nav pieļaujami |
sporas veidojošie termofilie anaerobie, aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, KVV/g | nav pieļaujami | ||
2. |
Sterilizēto konservu organoleptiskie rādītāji | izskats | skaidri saskatāmi gaļas gabaliņi, bez nevēlamiem piemaisījumiem, raksturīgs attiecīgajam produkta veidam |
krāsa | raksturīga termiski apstrādātai gaļai | ||
smarža | patīkama, raksturīga attiecīgajam produkta veidam | ||
konsistence | raksturīga attiecīgajam produkta veidam | ||
garša | patīkama, raksturīga attiecīgajam produkta veidam |
"11. pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 12.augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības olām, putnu gaļai un tās produktiem
I. Putnu audzēšana
1. Putniem dod to vecumam, sugai un produktivitātes virzienam piemērotu barību, kas atbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku barības apriti noteiktajām prasībām.
2. (Svītrots ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 185)
3. Putniem izmanto brīvo turēšanas metodi vai turēšanu kūtī. Būros vai sprostos atļauts turēt paipalas vai putnus, kuru produkcija atbilst prasībām par uzturvērtības vai veselīguma norādēm , kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem un Eiropas Komisijas 2012. gada 16. maija Regulā (ES) Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību.
4. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā.
5. Šā pielikuma I nodaļā minēto prasību ievērošanu kontrolē dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 22. punktu, ja izejvielas piegādā operatoram, kas produktu marķē ar noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.
II. Olas un to produktu ražošana
6. Olu kvalitāte atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.
1.tabula
Olu kvalitātes prasības
Nr. |
Rādītājs |
Noteiktās prasības |
Kontrole |
1. | Olu vizuāla novērtēšana | Olas ir tīras, sausas, ar nebojātu čaumalu, bez plankumiem un ieplaisājuma pazīmēm | Kontroli veic operators katrai partijai |
2. | Olas forma un izmērs | Putnu sugai, šķirnei un putnu vecumam raksturīga olu forma, čaumalas biezums un čaumalas krāsojums | Kontroli veic operators katrai partijai |
3. | Olas raksturojums | Jēlā veidā olas dzeltenums ir dzeltenā krāsā ar dažādiem toņiem un krāsas intensitāti. Olas baltums ir stingrs un dzidri caurspīdīgs. Olas dzeltenuma lielums attiecībā pret baltumu raksturīgs putnu sugai, barošanas specifikai un atbilst svaigi dētas olas konsistencei |
Kontroli veic operators pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi putnu dēšanas sezonā |
7. Olu pulvera ražošanā izmanto olas, kas atbilst šo noteikumu 11.pielikuma 3.punktā noteiktajām prasībām. Olu pulvera kvalitātes rādītāji atbilst 2.tabulā minētiem kritērijiem, ko nosaka ne retāk kā reizi gadā.
Kvalitātes rādītāji olu pulverim
2.tabula
N.p.k. | Rādītājs | Rādītāja lielums |
1. | Mitrums | < 7,5% |
2. | Proteīna saturs | >45 % |
3. | Salmonellas, 25 g | nav pieļaujama |
III. Prasības mājputnu gaļai un tās produktiem
8. Putnu gaļu atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 4 ○C.
9. Svaiga mājputnu gaļa atbilst mājputnu gaļas standarta A kategorijai.
10. Putnu liemeni, sadalītu gaļu un subproduktus marķē ar noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja putns audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā.
11. Putnu liemeni, sadalītu gaļu un subproduktus marķē ar vienu no šo noteikumu 5. pielikumā minētajām norādēm, ja:
11.1. putniem visā audzēšanas periodā nav dotas antibiotikas;
11. 2. veterinārās zāles, kas saskaņā ar Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulu (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (turpmāk – regula Nr. 37/2010) klasificējamas kā antibiotikas, gaļai audzējamo putnu saimēm tiek lietotas ne vairāk kā vienam procentam no kopējā putnu saimju skaita pēdējo 12 mēnešu laikā un to apliecina operators, veicot antibiotiku lietošanas uzskaiti;
11. 3. putnu saimēm visā audzēšanas periodā lietotas tikai tādas vienšūņu attīstību kavējošas ķīmiskas vielas – kokcidiostati –, kas saskaņā ar regulu Nr. 37/2010 nav klasificējamas kā antibiotikas.
12. Atdzesētu putnu gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 ○C un augstāka par 4 ○C.
13. Saldētu putnu gaļu iegūst atbilstoši lietotajai saldēšanas tehnoloģijai. Gaļas uzglabāšanas laikā nodrošina pastāvīgi nemainīgu saldēšanas tehnoloģijā paredzēto temperatūras režīmu.
14. Putnu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot:
14.1. mehāniski atkaulotu gaļu;
14.2. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas;
14.3. tauku, ādu un cīpslu emulsiju;
14.4. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640), ārējā izskata uzlabošanai un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai.
15. Putnu gaļas produktos un gaļas izstrādājumos pievienotā sāls saturs nepārsniedz 1,25 g uz 100 g produkta.
16. Mājputnu gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un mājputnu gaļas produktos nav mazāk kā 70 procentu mājputnu gaļas.
17. Putnu gaļas, olu un putnu gaļas produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā.
18. Kūpinātas mājputnu gaļas produktu ražošanā izmanto tikai lapu koku koksni.
19. Kūpinātu mājputnu gaļu un kūpinātas mājputnu gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda:
19.1. kūpinātā mājputnu gaļā un kūpinātas mājputnu gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg;
19.2. tradicionāli kūpinātā mājputnu gaļā un kūpinātas mājputnu gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg.
20. Ražojot desas no mājputnu gaļas, izmanto tikai dabīgos un ēdamos kolagēna apvalkus.
21. Ražojot pusžāvētās un auksti kūpinātās desas no mājputnu gaļas, nav atļauts izmantot fosfātus."