Noteikumi

25-TA-59
Kārtība, kādā valsts drošības rezervēs tiek veidoti un uzturēti naftas produkti
Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 72. panta trešo un ceturto daļu, 72.1 panta sesto daļu un 72.5 panta ceturto daļu 
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
drošības rezervju apmēru;
1.2.
pakalpojuma maksas aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno pakalpojuma maksas piespiedu izpildi;
1.3.
nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;
1.4.
kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldītāja izdevumi;
1.5.
iestādi, kuras padotībā atrodas pārvaldītājs, un tās formu attiecībā uz Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā minēto uzdevumu izpildi;
1.6.
kārtību, kādā aviācijas nozares komersanti informē pārvaldītāju par tiem noteiktā pienākuma uzturēt naftas produktus kā rezervi izpildi;
1.7.
kārtību, kādā tiek noteikts apjoms aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei;
1.8.
kārtību, kādā pārvaldītājs veic uzraudzību pār aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
Valsts īpašumā esošas drošības rezerves - valsts īpašumā esošie naftas produkti noteiktā apjomā, ko uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijas Republikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu.
2.2.
Valsts drošības rezerves - valsts drošības rezerves sastāv no valsts īpašumā esošajām drošības rezervēm un aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm.
2.Valsts drošības rezerves
3.
Valsts drošības rezervēs pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, un kuru nākošajam gadam aprēķina:
3.1.
vidējā tīrā importa daudzumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā  minēto metodi, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā;
3.2.
dienas vidējo iekšzemes patēriņu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā  minēto metodi, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendāra gadā;
3.3.
dienas vidējā tīrā importa daudzumu un iekšzemes patēriņu laikposmam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam katru gadu aprēķina, pamatojoties uz daudzumu, kas importēts un patērēts iepriekšējā gadā pirms attiecīgā kalendāra gada, ja šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto daudzumu nav iespējams noteikt.
4.
Valsts drošības rezerves var veidot no:
4.1.
benzīna un aviācijas degvielas;
4.2.
dīzeļdegvielas, petrolejas un petrolejas veida reaktīvās degvielas;
4.3.
degvieleļļas;
4.4.
sašķidrinātās naftas gāzes;
4.5.
jēlnaftas un naftas starpproduktiem (komponentēm), ko var uzglabāt tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca un kas var nodrošināt naftas produktu ražošanu enerģētiskās krīzes laikā.
5.
Valsts drošības rezerves var tikt uzglabātas nepievienojot biodegvielu un citas piedevas, kas nav ogļūdeņraži un ko naftas produktiem pievieno, lai mainītu tā īpašības.  
6.
Gadījumā, ja valsts drošības rezerves tiek uzglabātas šo noteikumu 4.5. apakšpunktā noteiktā kārtībā pārvaldītājs par valsts īpašumā esošajām drošības rezervēm un aviācijas nozares komersants par aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm nodrošina, ka enerģētiskās krīzes laikā tās tiek pārstrādātas naftas produktu veidā. 
7.
Gadījumā, ja valsts drošības rezerves tiek uzglabātas šo noteikumu 5. punktā noteiktā kārtībā pārvaldītājs par valsts īpašumā esošajām drošības rezervēm un aviācijas nozares komersants par aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm nodrošina, ka enerģētiskās krīzes laikā nodrošina, ka šo noteikumu 5. punktā minētās piedevas ir pievienotas.
8.
Valsts drošības rezerves uztur, nodrošinot tā pastāvīgu pieejamību enerģētiskās krīzes laikā degvielas apgādē. Enerģētiskās krīzes laikā valsts drošības rezerves atjauno, tikai ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu. 
3.Valsts īpašumā esošās drošības rezerves
3.1.Valsts īpašumā esošo drošības rezervju veidošana
9.
Pārvaldītājs valsts īpašumā esošo drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju veic, ievērojot labas pārvaldības un finanšu līdzekļu efektīvas izmantošanas principu, kā arī saimnieciskā izdevīguma un lietderības aspektus.
10.
Pārvaldītājs drošības rezerves veido šo noteikumu 3. punktā minētajā naftas produktu apjomā, izņemot par aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjomu. 
11.
Pārvaldītājs šo noteikumu 4.1. - 4.4. apakšpunktā minētos naftas produktus veido proporcionāli attiecīgā naftas produkta veida tīrajam importam vai patēriņam iepriekšējā kalendārā gadā saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu, izvērtējot katra konkrētā naftas produkta uzglabāšanas iespējas.
12.
Pārvaldītājs par valsts īpašumā esošajām drošības rezervēm veic krājumu apdrošināšanu.
13.
Pārvaldītājs valsts īpašumā esošajā drošības rezervju uzglabāšanas vietā ne retāk kā divas reizes gadā veic valsts īpašumā esošo drošības rezervju pārbaudes.
14.
Pārvaldītājs nodrošina valsts īpašumā esošo drošības rezervju rotāciju, lai nodrošinātu valsts īpašumā esošo drošības rezervju atbilstību naftas produktu kvalitātes standartiem. 
3.2.Pakalpojuma maksas apmēra aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība
15.
Pakalpojuma maksas likme par naftas produktu vienu tonnu ir 91,26 euro.
16.
Pakalpojuma maksu aprēķina pakalpojuma maksas likmi reizinot ar komersanta iepriekšējā mēnesī Latvijas Republikā realizēto vai patērēto naftas produktu, izņemot aviācijas degvielu, tonnu.
17.
Pakalpojuma maksu maksā brīdī, kad komersantiem šo noteikumu 4. punktā minētos naftas produktus komersants pirmo reizi nodod patēriņam Latvijas Republikā, vai ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts, vai importē no trešajām valstīm un patērē Latvijas Republikā.
18.
Pakalpojuma maksu nepiemēro naftas ķīmijas produktiem, kas netiek izmantota kā degviela (piemēram, smēreļļas) un naftas produktiem, kas tiek izmantoti rūpniecībā, bet ne kā kurināmais.
19.
Pārvaldītājs savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē aktuālo pakalpojuma maksas likmi un norēķinu rekvizītus pakalpojuma maksas samaksai.
20.
Pakalpojuma maksu komersants iemaksā pārvaldītāja norēķinu kontā bez iepriekšēja maksājuma pieprasījuma līdz katra mēneša divdesmit piektajam datumam par iepriekšējā mēnesī Latvijas Republikā realizēto vai patērēto naftas produktu, izņemot aviācijas degvielu, tonnu. Maksājuma uzdevumā norāda "Pakalpojuma maksa", mēnesi un gadu, par kuru tiek maksāta pakalpojuma maksa un naftas produktu apjomu (tonnās).
21.
Par valsts īpašumā esošo drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersanti maksā nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu no laikā nesamaksātā pamatparāda rašanās dienas. Nokavējuma naudu aprēķina, sākot no attiecīgā mēneša divdesmit sestā datuma.
22.
Ja komersants līdz šo noteikumu 20. punktā minētajam termiņam nav veicis pakalpojuma maksas maksājumu pilnā apmērā, pārvaldītājs līdz nākamā mēneša desmitajam datumam nosūta komersantam paziņojumu par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu.
23.
Ja komersants nav veicis pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu paziņojumā par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu norādītajā termiņā, pārvaldītājs īsteno ar piespiedu izpildi saistītās darbības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
24.
Enerģētikas likuma 72.1 panta piektajā daļā minētās izmaksas, tostarp administratīvās izmaksas, var sastāvēt no:
24.1.
izmaksām par drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei;
24.2.
izmaksām par naftas produktu iegādi valsts īpašumā;
24.3.
izmaksām par infrastruktūru un loģistiku, kas nepieciešama drošības rezervju uzglabāšanai;
24.4.
pārvaldītāja darbības nodrošināšanas izmaksām, tostarp dalības izmaksas starptautiskajās organizācijās;
24.5.
izmaksām, kas saistītas ar pārbaužu veikšanu iegādājoties naftas produktus, un drošības rezervju uzglabāšanas vietās;
24.6.
valsts īpašumā esošo drošības rezervju apdrošināšanas izmaksām; 
24.7.
ar finanšu un risku vadības instrumentu izmantošanu saistītām izmaksām;
24.8.
citām izmaksām, kas var rasties saistībā ar pienākumu uzturēt un atjaunot drošības rezerves.
25.
Pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas saņemšanai pārvaldītājs nodrošina atsevišķus no citām pārvaldītāja darbības jomām nodalītus Pārvaldītāja norēķinu kontus. 
26.
Ar Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi saistītie ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti ārpusbilances uzskaitē.
3.3.Pārvaldītāja uzdevumu izpildes uzraudzība
27.
Veicot Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto uzdevumu izpildi, pārvaldītājs atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā.
28.
Ekonomikas ministrija un pārvaldītājs noslēdz līgumu par Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildes pārraudzību (turpmāk - Līgums).
29.
Pārvaldītājs katru gadu līdz 1. novembrim sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā saskaņošanai priekšlikumus pakalpojuma maksas likmes pārskatīšanai nākamajam kalendāram gadam un to pamatojumu.
30.
Pārvaldītājs katru gadu līdz 15. decembrim sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā saskaņošanai Uzdevuma izpildes plānu nākamajam kalendāra gadam.
31.
Ekonomikas ministrija ir tiesīga pieprasīt no pārvaldītāja informāciju par Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi un šo informāciju apliecinošus dokumentus, kā arī informāciju par finansējuma izlietojumu.
32.
Pārvaldītājs Ekonomikas ministrijā iesniedz pārskatu par valsts deleģētā uzdevuma - pildīt Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus, izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī starp Ekonomikas ministriju un pārvaldītāju Līgumā noteiktajos termiņos. 
33.
Pārvaldītājs ir tiesīgs izlietot drošības rezervju uzkrāšanas fonda finansiālos līdzekļus daļā par administratīvajām izmaksām pēc Ekonomikas ministrijas apstiprinājuma saņemšanas. 
4.Aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves
4.1.Aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjoms un to veidošana
34.
Aviācijas nozares komersanti drošības rezerves veido proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas apjomam vismaz 90 dienu ilgam periodam attiecīgajā kalendārajā gadā, kas no akcīzes preču noliktavas vai muitas noliktavas tiek nodots gaisa kuģiem Latvijas Republikā vietējiem un starptautiskajiem pārvadājumiem.
35.
Aviācijas nozares komersanti par šo noteikumu 34. punktā minēto prognozēto aviācijas degvielas apjomu nākošajam gadam līdz iepriekšējā gada 1. jūlijam iesniedz pārvaldītājam prognozi un līdz 1. novembrim faktisko informāciju par apjomiem un uzglabājamo drošības rezervju veidu, kā arī cik attiecīgais aviācijas nozares komersants uzglabās drošības rezervēs nākošajā kalendārajā gadā.
36.
Aviācijas nozares komersanti ir tiesīgi mainīt uzglabājamo drošības rezervju apjomu kalendārajā gadā par to informējot pārvaldītāju vismaz četrus mēnešus iepriekš.
37.
Pēc pārvaldītāja aicinājuma, aviācijas nozares komersanti precizē vai iesniedz papildus informāciju par iesniegto prognozi par plānoto uzglabājamo drošības rezervju apjomu.
38.
Aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves uzglabā Latvijā un/vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā.
39.
Aviācijas nozares komersanti nodrošina, ka to uzturētās drošības rezerves pastāvīgi atbilst naftas produktu kvalitātes standartiem. 
40.
Drošības rezervēs neiekļauj jēlnaftas vai naftas produktus, pret kuriem ir vērsti aresta vai piedziņas pasākumi, kā arī jēlnaftas un naftas produkti nevar piederēt, vai atrasties tādos uzņēmumos, kuriem pasludināts maksātnespējas process vai (ārpustiesas) tiesiskās aizsardzības process, vai tiek pieņemts lēmums par likvidāciju.
41.
Naftas produktu izcelsme un pakalpojumu sniedzēji aviācijas nozares drošības rezervju izveidei tiek izvēlēti ievērojot starptautiskās un nacionālās sankcijas.
42.
Aviācijas nozares komersants pārvaldītāja pilnvarotajām personām nodrošina nepārtrauktu pieeju izveidotajām naftas produktu drošības rezervēm, lai pārvaldītājs varētu pārbaudīt to apjomu, veidu un produkta kvalitātes atbilstību.
43.
Aviācijas nozares komersants nodrošina, ka uzglabāšanas vietās pastāvīgi ir pieejami mērīšanas līdzekļi, kas atbilst naftas produktu uzglabāšanas valsts metroloģijas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
44.
Enerģētiskās krīzes gadījumā pārvaldītājs vai pārvaldītāja nominēts komersants atsavina aviācijas nozares komersantu uzturētas rezerves, izņemot šo noteikumu 45. punktā minētās drošības rezerves, par cenu, ko PLATTS aģentūra ir publicējusi par attiecīgo naftas produktu klasi dienā, kad ir uzsākta naftas produkta iekraušana transportlīdzeklī + ņemot vērā tirgus prēmiju par metrisko tonnu, kas tiek noteikta dienā, kad tiek pieņemts Ministru kabineta lēmums par drošības rezervju izmantošanu.
45.
Gadījumā, ja aviācijas nozares komersanti rezerves veido no aviācijas degvielas – enerģētiskās krīzes iestāšanās gadījumā tie uzkrātās rezerves var izlietot autonomi savas komercdarbības nodrošināšanai. 
46.
Aviācijas nozares komersants nodrošina, lai no iekraušanai paredzētajiem naftas produktiem, pirms to iekraušanas transportlīdzeklī, pārvaldītāja nominēts neatkarīgs, akreditēts komersants vai iestāde veic paraugu atlasi. Aviācijas nozares komersanti nodrošina, ka paraugi tiek nodoti transportēšanai kopā ar iekrautajiem naftas produktiem. Izmaksas saistībā ar paraugu nodrošināšanu uz pusēm sedz pārvaldītājs un aviācijas nozares komersants.
47.
Pārvaldītājs un aviācijas nozares komersants savstarpēji saskaņo veidojamo naftas produktu drošības rezervju veidu, atrašanās vietu, piegādes termiņus  un citus ar piegādi saistītus jautājumus.  
4.2.Aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzraudzība
48.
Aviācijas nozares komersanti katru mēnesi līdz piektajam datumam Energoresursu informācijas sistēmā iesniedz informāciju par to uzturētajām drošības rezervēm iepriekšējā mēnesī, norādot:
48.1.
uzturēto naftas produkta veidu un apjomu;
48.2.
informāciju, vai aviācijas nozares komersants drošības rezerves veido naftas produktus iegādājoties īpašumā, vai iegādājoties naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei; 
48.3.
drošības rezervju uzglabāšanas adresi;
48.4.
noslēgtā līguma darbības termiņu un pakalpojuma sniedzēju, ja aviācijas nozares komersants iegādājas naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas uzturētu drošības rezervju izveidei.
48.5.
naftas produkta izcelsmes valsti apstiprinošu dokumentu un naftas produkta kvalitāti apliecinošu dokumentu, kuras kvalitāti apliecina naftas pārstrādes rūpnīcas laboratorijas dokuments vai akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas testēšanas pārskatu.
48.6.
gadījumā, ja aviācijas nozares komersants drošības rezerves veido šo noteikumu 4.5. apakšpunktā noteiktā kārtībā - informāciju, kādā naftas produkta veidā tas enerģētiskās krīzes laikā nodrošinās jēlnaftas pārstrādi. 
49.
Ja Energoresursu informācijas sistēmā 48. punktā minēto informāciju iesniegt nav iespējams, aviācijas nozares komersants informāciju iesniedz pārvaldītājam elektroniski.
50.
Pārvaldītājs nodrošina uzraudzību pār aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm.
51.
Pārvaldītājam ir tiesības aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzglabāšanas vietās veikt apsekošanu, iepriekš informējot vai neinformējot aviācijas nozares komersantu par plānoto apsekošanu.
52.
Pārvaldītājs ir tiesīgs pieprasīt no aviācijas nozares komersanta papildus informāciju vai dokumentus, kas apliecina: 
52.1.
aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjomu, kvalitāti un izcelsmi;
52.2.
ka drošības rezerves tiek veidotas ievērojot ieviestās starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
4.3.Pakalpojuma maksas apmēra aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība
53.
Gadījumā, ja pārvaldītājs, veicot aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjoma pārbaudi uzglabāšanas vietā konstatē drošības rezervju apjoma neatbilstību  (iztrūkumu) komersanta iesniegtajai informācijai par uzglabājamo apjomu konkrētajā gadā, aviācijas nozares komersants par iztrūkstošo daļu maksā pakalpojumu maksu tādas pakalpojuma maksas likmes apmērā, kas bija spēkā uz neatbilstību (iztrūkuma) konstatēšanas brīdi. 
54.
Šo noteikumu 53. punktā minētās pakalpojuma maksas samaksas pienākums aviācijas nozares komersantam tiek saglabāts kalendāro trīs mēnešu ilgam periodam, par pirmo kalendāro mēnesi nosakot pārvaldītāja veiktās pārbaudes mēnesi.
55.
Pārvaldītājs pēc drošības rezervju apjoma neatbilstības (iztrūkuma) konstatēšanas ceturtajā mēnesī veic atkārtotu pārbaudi. Gadījumā, ja atkārtotas pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka konstatētās neatbilstības ir novērstas, pakalpojuma maksas samaksas pienākums tiek pārtraukts. Gadījumā, ja atkārtotas pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka konstatētās neatbilstības nav novērstas, pakalpojuma maksas samaksas pienākums saglabājas turpmākos trīs mēnešus.
56.
Pārvaldītājs katru gadu līdz 28. februārim, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes iesniegto informāciju, apkopo informāciju par faktisko aviācijas degvielas apjomu, kas iepriekšējā gadā gaisa kuģiem ir nodots vietējiem un starptautiskajiem pārvadājumiem un salīdzina ar komersanta sniegto informāciju.
57.
Gadījumā, ja šo noteikumu 56. punktā veiktā salīdzinājuma ietvaros tiek konstatēts, ka komersants ir prognozējis un uzturējis mazāku drošības rezervju apjomu attiecībā pret faktisko degvielas apjomu, kas iepriekšējā gadā gaisa kuģiem ir nodots vietējiem un starptautiskajiem pārvadājumiem, komersants par iztrūkstošo daļu maksā pakalpojuma maksu tādas pakalpojuma maksas likmes apmērā, kas bija spēkā uz neatbilstību (iztrūkuma) konstatēšanas brīdi. 
58.
Par šo noteikumu 53. un 57. punktā minēto pakalpojuma maksas pienākumu pārvaldītājs līdz  nākamā gada 10. martam komersantam nosūta paziņojumu par pakalpojuma maksas samaksu līdz 25. martam.
59.
Ja komersants līdz šo noteikumu 58. punktā minētajam termiņam nav veicis pakalpojuma maksas maksājumu pilnā apmērā, pārvaldītājs līdz nākamā mēneša desmitajam datumam nosūta komersantam paziņojumu par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu.
60.
Par pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersanti maksā nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu no laikā nesamaksātā pamatparāda rašanās dienas. Nokavējuma naudu aprēķina sākot no 26. marta.
61.
Ja komersants nav veicis pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu paziņojumā par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu norādītajā termiņā, pārvaldītājs īsteno ar piespiedu izpildi saistītās darbības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
5.Informācijas apkopošana par naftas produktu apriti
62.
Pārvaldītājs lieto Energoresursu informācijas sistēmu drošības rezervju uzskaitei un uzraudzībai.
63.
Degvielas nozares komersanti katru pirmdienu iesniedz Energoresursu informācijas sistēmā informāciju par to muitas noliktavā/ās, akcīzes preču noliktavā/ās, vairumtirdzniecības noliktavā/ās un vai degvielas uzpildes stacijās esošā benzīna, aviācijas degvielas, dīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas piedevas kopējo apjomu. Ja Energoresursu informācijas sistēmā šajā punktā minēto informāciju iesniegt nav iespējams, informāciju iesniedz pārvaldītājam elektroniski.
64.
Valsts ieņēmumu dienests pēc pārvaldītāja pieprasījuma elektroniski nosūta pārvaldītājam informāciju par komersantu iepriekšējā mēnesī patēriņam nodoto, saražoto, Latvijā realizēto, savam patēriņam izlietoto, kā arī uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm izvesto un uz trešajām valstīm eksportēto naftas produktu apjomu, kā arī informāciju par naftas produktu apriti muitas noliktavās.  Pārvaldītājam ir tiesības šajā punktā minēto informāciju pieprasīt iesniegt pakalpojuma maksas maksātājiem.
65.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam elektroniski iesniedz pārvaldītājam informāciju par to energoapgādes komersantu kurināmā (dīzeļdegvielas, degvieleļļas) krājumiem iepriekšējā mēnesī, kuru kopējais nodotās siltumenerģijas apjoms gadā pārsniedz 100 000 MWh. Informāciju elektroniski nosūta uz pārvaldītājs oficiālo elektronisko adresi.
66.
Pārvaldītājs katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam sagatavo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei par naftas produktu patēriņu un naftas produktu ražošanu iepriekšējā mēnesī. Informāciju elektroniski nosūta uz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo elektronisko adresi.
67.
Pārvaldītājs katru gadu līdz 15. martam nosūta Eiropas Komisijai krājumu reģistra kopsavilkumu par uzturētajam drošības rezervēm, kurā norāda drošības rezervju daudzumu un veidu, kas uzturētas iepriekšējā kalendārā gada pēdējā dienā.
6.Noslēguma jautājumi
68.
Par 2025. gadā prognozēto vidējo aviācijas degvielas apjomu par periodu no 2025. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. decembrim aviācijas nozares komersanti informē pārvaldītāju desmit darba laiku pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. 2025. gadā prognozētais apjoms tiek noteikts par periodu no 2025. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. decembrim. 
69.
Šo noteikumu 2. nodaļu un 3.1. apakšpunktu Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktā minētajā pārejas periodā piemēro, iegādājoties drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei tādā apjomā, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā.
70.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2023. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 29 "Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 6A. nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-59 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-59 Nr]
Importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode

Importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalentu par iepriekšējo kalendāra gadu aprēķina šādi1:

1) summē Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (turpmāk – regula Nr. 1099/2008) A pielikuma 3.4. apakšpunktā definētās jēlnaftas, dabasgāzes kondensātu (NGL), naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielu un citu ogļūdeņražu tīrā importa daudzumus un iegūto summu koriģē, ņemot vērā krājumu izmaiņas. No iegūtā rezultāta atskaita 4 % ligroīna ražīguma2;

2) summē regulas Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. apakšpunktā definēto visu citu naftas produktu tīrā importa daudzumus un iegūto summu koriģē, ņemot vērā krājumu izmaiņas. Iegūto rezultātu reizina ar koeficientu 1,0652;

3) no 1. un 2. punkta izrietošo rezultātu summa ir jēlnaftas ekvivalents;

4) starptautiskos kuģu bunkuros esošos naftas produktus aprēķinos neiekļauj.

 

Piezīmes.

1 Izņemot šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto gadījumu.

2 Aprēķinos tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-59 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-59 Nr]
Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode

Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu par iepriekšējo kalendāra gadu aprēķina šādi1:

1) iekšzemes patēriņš ir to faktisko bruto iekšzemes piegāžu kopsumma, kas definētas regulas Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.2.2.11. apakšpunktā, ko veido tikai šādi naftas produkti: benzīns, aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4), petrolejas tipa reaktīvā degviela, cita veida petroleja, gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa), degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu)2, kā tie definēti regulas Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. apakšpunktā;

2) iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu aprēķina, reizinot ar koeficientu 1,2;

3) starptautiskos kuģu bunkuros esošos naftas produktus aprēķinos neiekļauj.

 

Piezīmes.

1 Izņemot šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto gadījumu.

2 Aprēķinos tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati.