Noteikumu konsolidētā versija

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka 07.11.2024 plkst. 22:00-23:59 notiks plānoti tehniskie darbi, kuru laikā var tik traucēta autentifikācija ar visiem autentifikācijas rīkiem.
21-TA-567
Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu
Izdoti saskaņā ar Meža likuma 20.panta otro daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
prasības meža reproduktīvā materiāla (turpmāk – materiāls) ieguves avotu (turpmāk – ieguves avots) atestācijai un reģistrācijai un ieguves avotu atestācijas un reģistrācijas kārtību;
1.2.
prasības materiāla sertificēšanai un materiāla sertificēšanas kārtību;
1.3.
prasības materiāla (arī ģenētiski modificēta materiāla) tirdzniecībai un izmantošanai un tā tirdzniecības un izmantošanas kārtību;
1.4.
kārtību, kādā nosaka aizliegumu pārdot materiālu.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
atsevišķi koki – koki sēklu ievākšanai, kuri atrodas ārpus mežaudzes vai dažādās mežaudzēs;
2.2.
fenotips – visu organisma ārējo un iekšējo struktūru un funkciju vai pazīmju un īpašību kopums, ko var pētīt un aprakstīt ar morfoloģijas, anatomijas, bioķīmijas un fizioloģijas metodēm;
2.3.
ieguves apgabals (proveniences reģions) – teritorija vai teritoriju grupa, kurā ir samērā viendabīgi ekoloģiskie apstākļi un kurā atrodas atsevišķi koki un mežaudzes ar līdzīgām fenotipa vai ģenētiskajām īpašībām;
2.4.
kombinatīvā spēja – vecāku spēja krustojumos dot palielinātas produktivitātes pēcnācējus;
2.5.
materiāla partija – noteikts materiāla daudzums, kas iegūts no viena ieguves avota vienā sezonā vai paņēmienā vai no vienas materiāla partijas vai tās daļas ražošanas procesā;
2.6.
piegādātājs – jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nodarbojas ar materiāla ražošanu, tirdzniecību vai importu;
2.7.
ražošana – process, kas ietver sēklu vienību vai augu daļu izaudzēšanu, ieguvi, sēklu vienības pārvēršanu par sēklām un stādāmā materiāla izaudzēšanu no sēklām vai augu daļām;
2.8.
tirdzniecība – materiāla piedāvāšana vai izlikšana pārdošanai, pārdošana vai piegāde citai personai, tai skaitā pakalpojuma līguma ietvaros.
3.
Noteikumi attiecas uz materiāla ražošanu, tirdzniecību un importu šo noteikumu 1.pielikumā minētajām materiāla ražošanai izmantojamām koku sugām.
4.
Noteikumi neattiecas uz materiālu, ko paredzēts eksportēt vai reeksportēt uz valsti, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts). Šo materiālu ražo atsevišķi no pārējā materiāla.
5.
Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts meža dienests (turpmāk – dienests), Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests.
2.Prasības ieguves avotu atestācijai un reģistrācijai un ieguves avotu atestācijas un reģistrācijas kārtība
2.1.Ieguves avotu atestācijas un reģistrācijas kārtība
6.
Dienests reģistrē tikai atestētus ieguves avotus šādu kategoriju materiāla ražošanai:
6.1.
kategorija "ieguves vieta zināma" – materiāls, kas atbilst šādām prasībām attiecībā uz visām 1.pielikumā minētajām koku sugām, izņemot parasto priedi:
6.1.1.
ir iegūts noteiktā ieguves apgabalā (provenienču reģionā);
6.1.2.
ir iegūts no atsevišķiem kokiem vai mežaudzē;
6.1.3.
ieguves avots atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem un rādītājiem;
6.2.
kategorija "atlasīts" – materiāls, kas atbilst šādām prasībām:
6.2.1.
ir iegūts atsevišķā ieguves apgabalā pēc fenotipa atlasītā mežaudzē;
6.2.2.
ieguves avots atbilst šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem un rādītājiem;
6.3.
kategorija "uzlabots" – materiāls, kas atbilst šādām prasībām:
6.3.1.
ir iegūts no meža koku sēklu ieguves plantācijas (turpmāk – plantācija), ģimenes vecākiem, klona vai klonu maisījuma;
6.3.2.
tā sastāvdaļas ir atlasītas pēc fenotipa indivīdu līmenī;
6.3.3.
ieguves avots atbilst šo noteikumu 2.2.apakšnodaļā minētajām prasībām;
6.4.
kategorija "pārāks" – materiāls, kas atbilst šādām prasībām:
6.4.1.
ir iegūts no mežaudzes, plantācijas, ģimenes vecākiem, klona vai klonu maisījuma;
6.4.2.
tā pārākums ir noteikts salīdzinošajos stādījumos (pēcnācēju pārbaudēs) vai pēc ģenētiskas ieguves avota sastāvdaļu novērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā minētajām prasībām.
7.
Lai atestētu ieguves avotu, tā īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai piegādātājs iesniedz dienestā ieguves avota atestācijas iesniegumu. Iesniegumā norāda atestējamā ieguves avota nosaukumu un šo noteikumu 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.8., 8.9., 8.10., 8.11., 8.14. un 8.15.apakšpunktā norādītās ziņas. Dienests pārbauda minēto informāciju un 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē iesniedzēju par atestācijas rezultātiem.
8.
Katru atestēto ieguves avotu dienests reģistrē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrā, norādot šādu informāciju:
8.1.
ieguves avota nosaukumu un reģistrācijas numuru;
8.2.
sugas botānisko nosaukumu;
8.3.
ieguves avota veidu;
8.4.
iegūstamā materiāla kategoriju;
8.5.
materiāla izmantošanas mērķi (piemēram, tradicionālā mežsaimniecība);
8.6.
materiāla izmantošanas teritoriju;
8.7.
ieguves apgabala identifikatoru;
8.8.
ieguves avota atrašanās vietu:
8.8.1.
administratīvās teritorijas nosaukumu;
8.8.2.
nogabalu identifikatoru Meža valsts reģistrā;
8.8.3.
ģeogrāfiskā platuma un garuma diapazonu (kategorijas "ieguves vieta zināma" materiāla ieguves avotam) vai ģeogrāfiskās koordinātas (kategorijas "atlasīts", "uzlabots" un "pārāks" materiāla ieguves avotam);
8.9.
ieguves avota atrašanās vietas augstumu virs jūras līmeņa vai augstuma diapazonu;
8.10.
mežaudzes vai plantācijas platību vai platību, kurā aug atsevišķi koki;
8.11.
ieguves avota izcelsmi:
8.11.1.
autohtona – mežaudze vai atsevišķi koki ir pastāvīgi atjaunojušies dabiskās atjaunošanās ceļā vai ir atjaunoti, sējot vai stādot no materiāla, kas ievākts no tiem pašiem atsevišķajiem kokiem vai tajā pašā mežaudzē, vai tās tuvākajā apkaimē;
8.11.2.
alohtona (neautohtona) – mežaudzes vai sēklu avota sākotnējās izcelsmes vieta ir citas ieguves apgabals;
8.11.3.
vietējā – mežaudze vai sēklu avots ir atjaunots vai ieaudzēts, stādot vai sējot no sēklām, kuru sākotnējās izcelsmes vieta ir tas pats ieguves apgabals;
8.11.4.
nezināma;
8.12.
šādus datus par iegūto materiālu:
8.12.1.
sēklu vienību daudzumu;
8.12.2.
augu daļu daudzumu vai materiāla partiju daudzumu;
8.13.
izsniegtos materiāla izcelsmes sertifikātus (turpmāk – sertifikāts);
8.14.
šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšnodaļā, kā arī 2. vai 3.pielikumā minēto informāciju, kas raksturo materiāla kategoriju "ieguves vieta zināma", "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" ieguvei paredzēto ieguves avotu;
8.15.
par kategorijas "pārāks" materiālu ieguves avotu – vai ieguves avots satur ģenētiski modificētus organismus.
9.
Dienests svītro ieguves avotu no meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistra, ja konstatē, ka tas neatbilst šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām, un 30 dienu laikā par to informē ieguves avota īpašnieku, tiesisko valdītāju vai piegādātāju.
10.
Ieguves avotam, kas paredzēts tādu nozīmīgu vietējo koku sugu materiāla ražošanai, kam noteikta kategorija "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" (1.pielikums), ir šādi ieguves apgabali (4.pielikums):
10.1.
parastajai priedei – Rietumu un Austrumu ieguves apgabals;
10.2.
parastajai eglei – Rietumu, Centrālais un Austrumu ieguves apgabals;
10.3.
kārpainajam bērzam un pūkainajam bērzam – Rietumu un Austrumu ieguves apgabals.
11.
Zemkopības ministrija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis par Latvijā noteiktajiem materiāla ieguves apgabaliem.
12.
Dienests sagatavo kopsavilkumu par Latvijas teritorijā atestētiem un reģistrētiem ieguves avotiem. Kopsavilkums ir publiski pieejams dienesta tīmekļa vietnē (www.vmd.gov.lv).
13.
Dienests informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis par Latvijā atestētiem un reģistrētiem ieguves avotiem saskaņā ar Komisijas 2002.gada Regulu (EK) Nr.1597/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Direktīvu 1999/105/EK attiecībā uz valstu sarakstu formātu meža reproduktīvā materiāla ieguves avotam.
2.2.Atestācijas prasības un kārtība ieguves avotiem, kas paredzēti materiāla kategorijas "uzlabots" ieguvei
14.
Atestācijas prasības plantācijām ir šādas:
14.1.
plantācijas veidu, izmantošanas mērķi, izolāciju un atrašanās vietu, sastāvdaļu (klonu, ģimeņu) identitāti, krustošanas modeli, izvietojumu un skaitu, kā arī ar minēto informāciju saistītās izmaiņas apstiprina un reģistrē dienests;
14.2.
ar plantācijas sastāvdaļu izvietojumu un skaitu saistītās izmaiņas apstiprina un reģistrē dienests vismaz vienā no šādiem gadījumiem:
14.2.1.
ja mainās plantācijas sastāvdaļu (klonu, ģimeņu) sastāvs;
14.2.2.
ja vismaz par pieciem procentiem mainās plantācijā sastāvdaļu (klonu, ģimeņu) īpatsvars;
14.2.3.
ja vismaz par 10 procentiem mainās plantācijas sastāvdaļu (klonu, ģimeņu) skaits;
14.3.
plantācijas sastāvdaļas (kloni, ģimenes) atbilst materiāla kategorijas "atlasīts" kritērijiem un rādītājiem. Lai nodrošinātu materiāla ģenētisko daudzveidību, pirmās kārtas plantācijās:
14.3.1.
meža reproduktīvā materiāla ražošanai nozīmīgajām vietējām koku sugām atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam minimālais klonu skaits ir 50, minimālais ģimeņu skaits – 20, un katra no tām pārstāvēta ar vismaz 10 pēcnācējiem;
14.3.2.
pārējām koku sugām minimālais klonu skaits ir 30, minimālais ģimeņu skaits – 20, un katra no tām pārstāvēta ar vismaz pieciem pēcnācējiem;
14.4.
plantācijas sastāvdaļas (klonus, ģimenes) stāda atbilstoši plānam, kas saskaņots ar dienestu. Katra sastāvdaļa ir identificējama dabā;
14.5.
plantācijas sastāvdaļas (klonus, ģimenes) retina saskaņā ar dienesta apstiprinātu retināšanas plānu atbilstoši plantācijas veidam un izmantošanas mērķim;
14.6.
plantāciju apsaimnieko un sēklas novāc atbilstoši plantācijas izmantošanas mērķim. Mākslīgo hibrīdu ražošanai paredzētajās sēklu ieguves plantācijās hibrīdu proporciju materiālā nosaka, izmantojot dienestā reģistrētu pārbaudes metodi.
15.
Atestācijas prasības ģimenes (ģimeņu) vecākiem ir šādas:
15.1.
vecākiem ir lielas kombinatīvās spējas vai arī tie atbilst attiecīgajiem šo noteikumu 3.pielikuma 4., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā minētajiem kritērijiem un rādītājiem;
15.2.
vecāku izmantošanas mērķi, krustošanas metodi un apputeksnēšanas sistēmu, sastāvdaļas, to izolāciju un atrašanās vietu, kā arī jebkuras ar minēto informāciju saistītās izmaiņas apstiprina un reģistrē dienests;
15.3.
vecāku identitāti, skaitu un proporciju maisījumā apstiprina un reģistrē dienests;
15.4.
ja vecāki paredzēti mākslīgo hibrīdu ražošanai, hibrīdu proporciju materiālā nosaka, izmantojot dienestā reģistrētu pārbaudes metodi.
16.
Atestācijas prasības kloniem ir šādas:
16.1.
klonus identificē pēc to raksturīgajām pazīmēm, kas ir apstiprinātas un reģistrētas dienestā;
16.2.
klona atbilstību materiāla izmantošanas mērķim pierāda ar izmēģinājumu vai pētījumu rezultātiem;
16.3.
klonu ražošanai izmanto labākos un veselīgākos klona pārstāvjus (ortetus).
17.
Atestācijas prasības klonu maisījumiem ir šādas:
17.1.
klonu maisījums atbilst šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3.apakšpunktā minētajām prasībām;
17.2.
klonu maisījuma sastāvdaļu identitāti, skaitu un proporcijas, kā arī atsevišķu klonu atlases metodi apstiprina un reģistrē dienests.
18.
Reģistrējot klonu vai klonu maisījumu materiāla kategorijas "uzlabots" ražošanai, nosaka maksimālo ar veģetatīvās pavairošanas metodi iegūstamo pēcnācēju (rametu) skaitu – vienu miljonu izaudzētu stādu.
2.3.Atestācijas prasības un kārtība ieguves avotiem, kas paredzēti materiāla kategorijas "pārāks" ieguvei
19.
Vispārīgās prasības:
19.1.
ieguves avots atbilst šo noteikumu 3.pielikumā vai 2.2.apakšnodaļā minētajām prasībām;
19.2.
ieguves avota atestācijai pārbaudes veic, to rezultātus novērtē un interpretē, izmantojot dienestā saskaņotu metodiku. Salīdzinošajām pārbaudēm pakļauto materiālu salīdzina ar vienu vai vairākiem apstiprinātiem vai iepriekš izvēlētiem standartiem;
19.3.
pārbaudēs novērtē materiāla piemērošanās spēju un augšanas gaitu, kā arī biotisko (dzīvās vides) un abiotisko (nedzīvās vides) faktoru ietekmi uz materiālu. Ja materiālu paredzēts izmantot nevis tradicionālajā mežsaimniecībā, bet citam mērķim, novērtējot būtiskās pazīmes, ņem vērā tā ieguves apgabala ekoloģiskos apstākļus, kurā veic pārbaudi;
19.4.
pārbaudes dokumentācijā ietver ziņas par pārbaudes vietu, tās klimatu, augsni, platības iepriekšējo izmantošanu, ierīkošanu un apsaimniekošanu, kā arī par abiotisko un biotisko faktoru radītajiem bojājumiem. Materiāla vecumu un pārbaudes rezultātus reģistrē dienestā;
19.5.
katrā pārbaudē lieto statistiski pamatotu metodi, izmantojot pietiekamu skaitu koku, lai varētu novērtēt katras sastāvdaļas individuālās pazīmes;
19.6.
visus materiāla paraugus komplektē un stāda, kā arī stādījumu apsaimnieko identiskā veidā tik ilgi, kamēr to atļauj materiāls;
19.7.
pārbaudes rezultātus novērtē attiecībā uz katru pārbaudāmo pazīmi, izmantojot starptautiski atzītas statistiskās metodes;
19.8.
pārbaudes procesā iesaistītās personas, savstarpēji vienojoties, nodrošina pārbaužu metodikas un iegūto rezultātu brīvu pieejamību;
19.9.
ieguves avota īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai piegādātājs dienestam sniedz ziņas par ieguves avotā iegūstamā materiāla piemērotību ieguves apgabalam valstī, kurā veikta pārbaude, kā arī par pazīmēm, kas varētu ierobežot tā derīgumu;
19.10.
ja pārbaudēs pierādīts, ka pēcnācējiem nepiemīt vismaz tās pašas pazīmes, kas ieguves avotam vai materiālam ar līdzīgu izturību pret bīstamajiem kaitēkļiem un slimībām, materiālu salīdzinošajās pārbaudēs turpmāk neizmanto.
20.
Prasības ieguves avota sastāvdaļu ģenētiskajā novērtēšanā ir šādas:
20.1.
ģenētiski novērtē tikai plantācijas, ģimenes (ģimeņu) vecākus, klonus un klonu maisījumus;
20.2.
ieguves avota atestēšanā papildus nepieciešami pierādījumi vai oficiāls ziņojums par novērtēto sastāvdaļu identitāti, izcelsmi un ģenealoģiju, kā arī pierādījumi vai oficiāls ziņojums, vai plāns par krustošanas metodi, kas lietota novērtēšanas pārbaudē izmantotā materiāla ražošanai;
20.3.
katras sastāvdaļas ģenētisko vērtību novērtē divās vai vairākās izmēģinājumu vietās, no kurām vismaz viena atrodas vidē, kas ir saistīta ar paredzamo materiāla izmantošanu;
20.4.
tirdzniecībai paredzētā materiāla pārākumu aprēķina, pamatojoties uz noteikto ģenētisko vērtību un lietoto krustošanas metodi;
20.5.
pārbaužu rezultātus un ģenētiskos aprēķinus apstiprina dienests;
20.6.
materiāla paredzamo pārākumu aprēķina, salīdzinot pārbaužu rezultātus ar atskaites populāciju;
20.7.
īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai piegādātājs norāda, kādas materiāla pazīmes paredzamā ģenētiskā vērtība ir zemāka par attiecīgās pazīmes vērtību sākotnējā populācijā.
21.
Prasības materiāla salīdzinošo pārbaužu veikšanai ir šādas:
21.1.
materiāla paraugs salīdzinošajai pārbaudei ir patiess (precīzs un nenobīdīts) tā materiāla pārstāvis, kas iegūts no atestējamā ieguves avota;
21.2.
krustošanās ceļā saražoto materiālu salīdzinošajai pārbaudei ievāc labas ziedēšanas un labas augļu vai sēklu ražošanas gados (ja nepieciešams, lieto mākslīgo apputeksnēšanu), izmantojot metodes, kas nodrošina iegūto paraugu ticamību;
21.3.
salīdzināšanai izmanto standartmateriālu, kas atbilst šādām prasībām:
21.3.1.
tā augšanas gaita, ja iespējams, ir zināma pietiekami ilgu laikposmu ieguves apgabalā, kurā tiek veikta pārbaude;
21.3.2.
pirms pārbaudes sākšanas ir pierādīta tā piemērotība ekoloģiskajiem apstākļiem, kuriem ir paredzēts apstiprināt materiālu;
21.3.3.
ja iespējams, tas ir no mežaudzēm, kas atbilst šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem un rādītājiem, vai no ieguves avota, kas atestēts materiāla ražošanai ar kategoriju "pārāks";
21.4.
mākslīgo hibrīdu salīdzinošajai pārbaudei standartmateriālā, ja iespējams, iekļauj abu vecāku sugu kokus;
21.5.
ja iespējams, izmanto vairākus standartmateriālus. Ja nepieciešams un tam ir pamatojums, standartmateriālu var aizvietot ar piemērotāku pārbaudāmo materiālu vai izmantot vidējos pārbaudēs iegūtos rādītājus;
21.6.
vienus un tos pašus standartmateriālus izmanto visās pārbaudēs, cik vien iespējams plašā augšanas apstākļu diapazonā;
21.7.
vismaz vienai būtiskai pazīmei ir statistiski nozīmīgs pārākums salīdzinājumā ar standartmateriālu;
21.8.
īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai piegādātājs informē dienestu, ja kādai ekonomiski būtiskai vai videi būtiskai pazīmei ir ievērojami sliktāki rezultāti nekā standartmateriālam, tomēr to kompensē citas pazīmes.
22.
Ieguves avotu materiāla ieguvei ar kategoriju "nosacīti pārāks" atestē uz laiku līdz 10 gadiem, ja pēc šo noteikumu 20. vai 21.punktā minētās ieguves avota sastāvdaļu ģenētiskās novērtēšanas vai salīdzinošo pārbaužu provizoriskajiem rezultātiem var pieņemt, ka pēc pārbaužu pabeigšanas ieguves avots atbildīs šīs apakšnodaļas prasībām.
23.
Dienests pieņem apstiprināšanai kokaudzētavu, siltumnīcu un laboratorijas pārbaudes, ja ir iespējams pierādīt, ka pastāv cieša korelācija starp mērītajām vai vērtētajām pazīmēm un pazīmēm, ko parasti vērtē lauka pārbaudēs. Citas pārbaudāmās pazīmes atbilst šo noteikumu 21.punktā minētajām prasībām.
24.
Atestējot avotu materiāla ieguvei ar kategoriju "pārāks", no tā veģetatīvi pavairoto rametu maksimālais skaits vai izmantošanas laiks netiek ierobežots.
3.Prasības materiāla sertificēšanai un materiāla sertificēšanas kārtība
25.
Vispārīgās materiāla sertificēšanas prasības ir šādas:
25.1.
materiāls ir ievākts atbilstoši šo noteikumu 2.1.apakšnodaļā minētajām prasībām reģistrētā ieguves avotā, kā arī:
25.1.1.
no mākslīgajiem hibrīdiem iegūtais vai ar veģetatīvās pavairošanas metodi saražotais materiāls iegūts kategorijas "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" ieguvei reģistrētā ieguves avotā;
25.1.2.
ģenētiski modificēts materiāls iegūts kategorijas "pārāks" ieguvei reģistrētā ieguves avotā;
25.2.
piegādātājs ir saskaņojis ar dienestu sēklu vienības vai materiāla partijas ieguvi šo noteikumu 39.punktā minētajā kārtībā, iesniedzis informāciju par materiāla ieguvi, un ievāktais daudzums atbilst pārskatā norādītajam;
25.3.
materiāls ievākts, pārvietots un ražots, saglabājot šo noteikumu 41.punktā minēto partijas identitāti.
26.
Piegādātājs iesniedz dienestā iesniegumu materiāla sertifikācijai ne vēlāk kā 30 dienas pirms materiāla tirdzniecības uzsākšanas. Iesniegumā norāda sēklu vienības vai materiāla partijas identificējošo informāciju un apjomu konkrētās mērvienībās.
27.
Iesniegumu sēklu vienības sertifikācijai piegādātājs iesniedz dienestā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc sēklu ievākšanas un iztīrīšanas beigām.
28.
Dienests izsniedz sertifikātu, ja materiāls atbilst šo noteikumu 25.punktā minētajām vispārīgajām prasībām un šādām kvalitātes prasībām:
28.1.
parastās priedes, parastās egles un kārpainā bērza kategorijas "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" sēklu vienība ievākta vismaz no 50 kokiem, bet pārējo koku sugu sēklu vienība – vismaz no 30 kokiem. Nelielu koku sugu sēklu vienību sertificē arī tad, ja tā ir ievākta vismaz no 20 kokiem. Sēklu daudzums ir uzskatāms par nelielu, ja tas nepārsniedz Komisijas 2002.gada 20.decembra Regulas (EK) Nr.2301/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 1999/105/EK piemērošanai attiecībā uz nelielu sēklu daudzumu definēšanu, 1.pantā norādīto daudzumu. Pārējām šajā regulā neminētajām koku sugām sēklu daudzums uzskatāms par nelielu, ja dīgtspējīgo un dzīvotspējīgo sēklu ir ne vairāk kā 10 000;
28.2.
sēklu sugas tīrība ir vismaz 99,0 procenti, izņemot radnieciski tuvu koku sugu sēklu piejaukumu. Sēklu sugas tīrību apliecina pārbaužu rezultāti, kas iegūti Meža pētīšanas stacijas Meža sēklu kontroles laboratorijā vai citā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" meža koku un krūmu sēklu bioloģiskās un bioķīmiskās testēšanas jomā akreditētā sēklu kontroles laboratorijā pēc Starptautiskās Sēklu kontroles asociācijas (ISTA) izstrādātiem noteikumiem;
28.3.
Populus spp. spraudeņi ir:
28.3.1.
vismaz 20 centimetru gari;
28.3.2.
ar augšgala diametru Eiropas Komisijas klasifikācijas klasē EC1 vismaz astoņi milimetri un EC2 – vismaz 10 milimetri;
28.3.3.
ar vismaz diviem labi izveidotiem pumpuriem, un to koksne nav vecāka par diviem gadiem;
28.3.4.
bez redzamiem nekrožu vai citu kaitēkļu bojājumiem, bez iežūšanas vai izsušanas pazīmēm;
28.4.
Populus spp. dzinumi ir:
28.4.1.
Eiropas Komisijas klasifikācijas klasē N1 vismaz 1,5 metrus gari un vidusdaļā vismaz sešus milimetrus resni, N2 klasē – vismaz trīs metrus gari un vidusdaļā vismaz 15 milimetrus resni;
28.4.2.
ar vismaz pieciem labi izveidotiem pumpuriem, un to koksne nav vecāka par trim gadiem;
28.4.3.
bez redzamiem nekrožu vai citu kaitēkļu bojājumiem, bez iežūšanas vai izsušanas pazīmēm;
28.4.4.
ar vienu stumbru, bez mehāniskiem bojājumiem, izņemot atzarošanas griezumus.
(Grozīts ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 432)
29.
Dienests 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 26. vai 27.punktā minētā iesnieguma saņemšanas piegādātājam izsniedz sertifikātu (5., 6. un 7.pielikums) par katru sertificēto sēklu vienību vai materiāla partiju vai paziņo par sertifikāta izsniegšanas atteikumu, ja nav ievērotas šo noteikumu 25. vai 28.punktā minētās prasības.
30.
Sertifikāts ir derīgs līdz materiāla partijas tirdzniecības beigām vai brīdim, kad profesionālu darbību dēļ mainās kāda no partiju identificējošām pazīmēm.
31.
Dienests anulē sertifikātu, ja materiāla ražošanas, tirdzniecības vai importēšanas laikā tiek neatgriezeniski zaudēta šo noteikumu 41.punktā minētā partijas identitāte.
32.
Sertifikāts nav nepieciešams materiālam, kurš iegūts saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu un kuru ir plānots izmantot personiskām vajadzībām (savā īpašumā esoša meža atjaunošanai vai meža ieaudzēšanai savā īpašumā esošajā zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs), ja:
32.1.
mežu atjauno vai ieaudzē sējot;
32.2.
stādāmo materiālu audzē nelielā apjomā (līdz 10 000 gabaliem gadā).
33.
Sertifikāts nav nepieciešams materiālam, kas ražots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā no sertificēta materiāla un plānots izmantošanai personiskām vajadzībām.
4.Prasības materiāla (arī ģenētiski modificēta materiāla) tirdzniecībai un izmantošanai, materiāla (arī ģenētiski modificēta materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtība, kā arī kārtība, kādā tiek noteikts aizliegums pārdot materiālu
34.
Ražot, tirgot un importēt materiālu atļauts tikai dienesta meža reproduktīvā materiāla piegādātāju reģistrā (turpmāk – piegādātāju reģistrs) reģistrētai personai.
35.
Lai reģistrētos piegādātāju reģistrā, piegādātājs iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, plānotās darbības un produkcijas veidus, ražotņu, noliktavu un tirdzniecības vietu adreses, kā arī kontaktinformāciju.
36.
Personai nav jāreģistrējas piegādātāju reģistrā, ja tā ražo materiālu savām vajadzībām saskaņā ar šo noteikumu 32. vai 33. punktu. Persona katru gadu līdz 1. februārim informē dienestu par iepriekšējā gadā saražoto, ražošanā esošo un iznīcināto sēklu vienību vai materiāla partiju daudzumu. Gada pārskatu par materiāla ražošanu un izmantošanu, kā arī citus šajos noteikumos minētos iesniegumus, saskaņojumus un informāciju persona iesniedz Valsts meža dienestā tiešsaistē, izmantojot Meža valsts reģistru, vai papīra formā, vai elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
(MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 432 redakcijā)
37.
Dienests:
37.1.
30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas:
37.1.1.
reģistrē piegādātāju, ja iesniegumā minētā informācija atbilst faktiskajai;
37.1.2.
pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt piegādātāju, ja iesniegumā minētā informācija neatbilst reģistrēšanas prasībām;
37.2.
svītro piegādātāju no piegādātāju reģistra, ja:
37.2.1.
piegādātājs iesniedz iesniegumu par materiāla piegādes pārtraukšanu;
37.2.2.
dienests konstatē, ka piegādātājs ir pārtraucis materiāla piegādi.
(Grozīts ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 432)
38.
Ja notikušas izmaiņas šo noteikumu 35.punktā minētajā informācijā, piegādātājs 14 dienu laikā pēc izmaiņām par to informē dienestu. Dienests, saņemot informāciju par izmaiņām, to ieraksta piegādātāju reģistrā.
(Grozīts ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 432)
38.1
Piegādātājs gada pārskatu par materiāla ražošanu un tirdzniecību, kā arī citus šajos noteikumos minētos iesniegumus, saskaņojumus un informāciju iesniedz Valsts meža dienestā tiešsaistē, izmantojot Meža valsts reģistru.
(MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 432 redakcijā)
39.
Piegādātājs vai persona, kas ražo materiālu savām vajadzībām šo noteikumu 32.punktā minētajā kārtībā:
39.1.
vismaz 14 dienas, pirms sākt ievākt materiālu vai tādu šo noteikumu 1.pielikumā noteikto koku sugu reproduktīvo materiālu, no kura plānots ražot materiālu, saskaņo ar dienestu plānoto:
39.1.1.
ieguves laiku;
39.1.2.
ieguves vietu, norādot ieguves avota nosaukumu un reģistrācijas numuru;
39.1.3.
materiāla veidu;
39.1.4.
materiāla apjomu;
39.2.
30 dienu laikā pēc ieguves pabeigšanas iesniedz dienestā šādu informāciju par materiāla ieguvi:
39.2.1.
ieguves avota nosaukumu un reģistrācijas numuru;
39.2.2.
faktiski iegūto meža reproduktīvā materiāla veidu un apjomu.
(Grozīts ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 432)
40.
Ieguvi uzskata par saskaņotu, ja piegādātājs vai persona, kas ražo materiālu savām vajadzībām šo noteikumu 32.punktā noteiktajā kārtībā, 14 dienu laikā pēc šo noteikumu 39.1.apakšpunktā minētā saskaņojuma iesniegšanas dienestā nav saņēmis rakstisku atteikumu. Dienests paziņo par saskaņojuma atteikumu, ja nav ievērotas šo noteikumu 34., 35. vai 38.punktā vai 39.1.1., 39.1.2., 39.1.3. vai 39.1.4.apakšpunktā minētās prasības.
41.
Katru sēklu vienību vai materiāla partiju identificē atbilstoši šādiem rādītājiem:
41.1.
sertifikāta numuram;
41.2.
sugas botāniskajam nosaukumam;
41.3.
kategorijai;
41.4.
materiāla izmantošanas mērķim;
41.5.
ieguves avota veidam;
41.6.
ieguves avota nosaukumam un reģistrācijas numuram;
41.7.
ieguves apgabalam (tikai kategorijas "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" materiālam);
41.8.
ieguves avota izcelsmei;
41.9.
materiāla veidam un vecumam, sēklu vienībai – nogatavošanās gadam;
41.10.
norādei par to, vai materiāls ir ģenētiski modificēts (tikai kategorijas "pārāks" materiālam).
42.
Meža koku sugu reproduktīvo materiālu, kura izmantošanas mērķis nav mežsaimniecība, atļauts ražot atsevišķi no meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai paredzētā materiāla. Šādu materiālu atļauts tirgot, ja tam pievienota norāde "Nav paredzēts meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai".
43.
Piegādātājs materiāla tirdzniecībā un izmantošanā ievēro šādu kārtību:
43.1.
nodrošina sēklu vienības vai materiāla partiju identitātes un kvalitātes saglabāšanu;
43.2.
uztur informāciju par materiāla izmantošanu tādā veidā vai sistēmā, kas nodrošina tās pārskatāmību un izsekojamību un dod iespēju atbildīgajai institūcijai pārliecināties par veiktajām darbībām;
43.3.
ne mazāk kā 10 gadus pēc sēklu vienības vai materiāla partijas realizācijas glabā ar materiālu saistītos dokumentus un pierakstus;
43.4.
nodrošina iesaiņojumā esošā materiāla atbilstību etiķetē norādītajai informācijai;
43.5.
informē dienestu, ja plānotas izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu sniegtajā informācijā;
43.6.
katru gadu līdz 1. februārim sagatavo gada pārskatu par iepriekšējā gadā saražoto, ražošanā esošo, pārdoto un iznīcināto sēklu vienību vai materiāla partiju daudzumu un iesniedz Valsts meža dienestā tiešsaistē, izmantojot Meža valsts reģistru.
(Grozīts ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 432)
44.
Piegādātājs katru materiāla iepakojumu tirdzniecības laikā identificē ar tam pievienotu etiķeti vai uz tā tieši uzdrukātu šādu informāciju:
44.1.
piegādātāja nosaukumu un reģistrācijas numuru;
44.2.
ražotāja nosaukumu un reģistrācijas numuru;
44.3.
sertifikāta numuru;
44.4.
sugas botānisko nosaukumu;
44.5.
ieguves avota nosaukumu un reģistrācijas numuru;
44.6.
materiāla veidu, vecumu (sēklām – nogatavošanās gadu) un daudzumu.
45.
Katrai materiāla kategorijai izmanto krāsainu etiķeti vai norādi etiķetē par attiecīgo krāsu:
45.1.
dzeltena – kategorijai "ieguves vieta zināma";
45.2.
zaļa – kategorijai "atlasīts";
45.3.
sārta – kategorijai "uzlabots";
45.4.
zila – kategorijai "pārāks".
46.
Piegādātājs, tirgojot materiālu, papildus šo noteikumu 44.punktā minētajai informācijai etiķetē, uz iepakojuma vai piegādātāja dokumentā norāda:
46.1.
ieguves avota veidu;
46.2.
ieguves avota izcelsmi (veids, bet alohtonai, ja zināma, – arī konkrēti);
46.3.
kategoriju;
46.4.
norādi "provizoriski apstiprināts", ja ieguves avots atestēts šo noteikumu 22.punktā noteiktajā kārtībā;
46.5.
materiāla izmantošanas mērķi;
46.6.
ja nepieciešams, informāciju, vai materiāls ir veģetatīvi pavairots;
46.7.
ieguves apgabalu – kategorijas "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" materiālam;
46.8.
izmantošanas teritoriju – kategorijas "uzlabots" un "pārāks" materiālam;
46.9.
informāciju, vai materiāls ir ģenētiski modificēts, – kategorijas "pārāks" materiālam;
46.10.
sēklām – pēc Starptautiskās Sēklu kontroles asociācijas (ISTA) izstrādātiem noteikumiem atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" meža koku un krūmu sēklu bioloģiskās un bioķīmiskās testēšanas jomā akreditētā sēklu kontroles laboratorijā izvērtētu informāciju par:
46.10.1.
sēklu tīrību (tīro sēklu masas īpatsvars procentos);
46.10.2.
tīro sēklu dīgtspēju vai dzīvotspēju (procentos);
46.10.3.
1000 tīru sēklu masu;
46.10.4.
dīgtspējīgo vai dzīvotspējīgo sēklu skaitu kilogramā (dzīvotspējīgo sēklu skaitu nosaka, ja praktiski nevar noteikt sēklu dīgtspēju). Skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
S = B × G × 100 , kur
M


S – dīgtspējīgo vai dzīvotspējīgo sēklu skaits kilogramā;

B – sēklu tīrība (tīro sēklu masas īpatsvars procentos);

G – dīgtspēja vai dzīvotspēja procentos;

M – 1000 tīru sēklu masa gramos;
46.10.5.
testēšanas pārskata numuru un izdošanas datumu;
46.11.
Populus spp. augu daļām – EK klasifikācijas numuru (EC1, EC2, N1 vai N2);
46.12.
citu materiāla ražošanu vai glabāšanu raksturojošu informāciju.
47.
Tirgojot un pārvietojot materiālu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, šo noteikumu 44. un 46.punktā minētajai un papildus sniegtajai informācijai pievieno attiecīgus kodus, lai būtu iespējams identificēt meža reproduktīvā materiāla partijas atbilstoši piegādātāja etiķetei vai dokumentam (8.pielikums).
48.
Dienests, veicot šo noteikumu izpildes uzraudzību, ir tiesīgs:
48.1.
apmeklēt materiāla izmantošanas un tirdzniecības vietas to darbības laikā, ievākt paraugus materiāla identitātes pārbaudēm un iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un pierakstiem;
48.2.
apturēt vai aizliegt konkrētas materiāla partijas tirdzniecību vai izmantošanu, ja konstatēts, ka piegādātājs nav ievērojis Meža likumā vai šajos noteikumos minētās materiāla ražošanas, tirdzniecības vai importa prasības;
48.3.
noteikt termiņu trūkumu novēršanai;
48.4.
atļaut darbības turpināšanu, ja trūkumi ir novērsti;
48.5.
izņemt un konfiscēt materiālu, ja piegādātājs nevar pierādīt tā izcelsmi un ieguves vai iegādes likumību.
49.
Piegādātājs, kas nodarbojas ar fitosanitārajai kontrolei pakļautā materiāla ražošanu, tirdzniecību vai importu, ievēro normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.
50.
Valsts augu aizsardzības dienests vismaz reizi gadā veģetācijas periodā pārbauda fitosanitārajai kontrolei pakļautā materiāla atbilstību šajos noteikumos un normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām.
51.
Ja šo noteikumu 50.punktā minētās pārbaudes laikā konstatē, ka fitosanitārajai kontrolei pakļautais materiāls atbilst fitosanitārajām prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par atļauju lietot augu pasi.
52.
Ja šo noteikumu 50.punktā minētās pārbaudes laikā konstatē, ka fitosanitārajai kontrolei pakļautais materiāls neatbilst fitosanitārajām prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par aizliegumu lietot augu pasi.
53.
Tirgojot fitosanitārajai kontrolei pakļauto materiālu, piegādātājs etiķetei vai piegādātāja dokumentam pievieno augu pasi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.
54.
Augu pases formātu un saturu veido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK, VII pielikumu.
55.
(Svītrots)
56.
Piegādātājs var drukāt un pievienot augu pasi, ja Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu ir pieņēmis lēmumu par atļauju lietot augu pasi un par atļaujas izsniegšanu piegādātājam drukāt augu pasi, kā arī ir piešķīris augu pases drukātāja kodu un apstiprinājis augu pases paraugu.
56.1
Latvijā izsniegtajām augu pasēm C elementu – izsekojamības kodu – piešķir un veido saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.
57.
Lai tirgotu parastās priedes stādāmo materiālu laikposmā no 1.novembra līdz 30.jūnijam, nepieciešams Valsts augu aizsardzības dienesta atzinums par to, ka:
57.1.
skujbires izraisītājs Lophodermium seditiosum ir inficējis ne vairāk kā 30 procentu no parauga skuju masas;
57.2.
skuju koku dzinumu vēža izraisītājs Gremmeniella abietina ir inficējis ne vairāk kā 15 procentu no parauga kociņu skaita.
58.
Lai saņemtu šo noteikumu 57.punktā minēto Valsts augu aizsardzības dienesta atzinumu, piegādātājs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par atzinuma nepieciešamību.
59.
Pamatojoties uz šo noteikumu 58.punktā minēto iesniegumu, Valsts augu aizsardzības dienests noņem pārbaudei parastās priedes materiāla paraugus (paraugā ir 100 sējeņu vai stādu, kas ņemti uz pārbaudāmās platības diagonālēm vienmērīgi izvietotās vietās) un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz parastās priedes materiāla īpašniekam atzinumu. Valsts augu aizsardzības dienests, izvērtējot stādāmā materiāla audzēšanas tehnoloģiju un klimatiskos apstākļus, paraugus noņem laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim.
60.
Sēklas to ievākšanas gadā atļauts pārdot vai piegādāt citai personai, nenorādot etiķetē informāciju par dīgtspēju. Minēto informāciju piegādātājs rakstiski paziņo saņēmējam pēc dīgtspējas pārbaužu veikšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc sēklu pārdošanas vai piegādes citai personai.
61.
Strīda gadījumā par sēklu kvalitātes atbilstību etiķetē norādītajiem kvalitātes rādītājiem izmanto šo noteikumu 46.10.apakšpunktā minētajā kārtībā iegūtu informāciju.
62.
Sēklas atļauts tirgot tikai iesaiņojumā, kas ir noslēgts un aizzīmogots tā, lai to nevarētu atvērt, nesabojāt aizzīmogojumu.
63.
Pēc saskaņošanas ar dienestu sēklu vienības vai materiāla partijas atļauts apvienot, ja materiāls ir ievākts:
63.1.
dažādos ražas gados vienā materiāla ieguves avotā, – šādā gadījumā maisījumam norāda ražu gadus un ražas proporciju;
63.2.
dažādās mežaudzēs, kas atrodas vienā ieguves apgabalā, un materiāls atbilst kategorijai "ieguves vieta zināma" vai "atlasīts";
63.3.
mežaudzē un no atsevišķiem kokiem, kas atrodas vienā ieguves apgabalā, un materiāls atbilst kategorijai "ieguves vieta zināma", apvienotajai sēklu vienībai vai materiāla partijai, nosakot ieguves avota veidu "atsevišķi koki".
(Grozīts ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 432)
64.
Piegādātājs divu mēnešu laikā pēc sēklu vienību vai materiāla partiju apvienošanas iesniedz dienestā iesniegumu apvienotās materiāla partijas sertifikācijai.
65.
Ja apvienotais materiāls ir:
65.1.
dažādu kategoriju materiāls, tam nosaka maisījumā iekļautā zemākās kategorijas materiāla kategoriju;
65.2.
dažādas izcelsmes materiāls un kādai no maisījumā iekļautajām sēklu vienībām vai materiāla partijām izcelsme ir "nezināma", tad maisījumam nosaka izcelsmi "nezināma".
66.
Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē materiāla ievešanu no trešajām valstīm.
67.
Materiālu no trešajām valstīm ieved, ja ir saņemta dienesta izsniegta ievešanas atļauja.
68.
Lai saņemtu atļauju materiāla ievešanai, piegādātājs vismaz 30 dienas pirms plānotās darbības iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda plānotā ievedamā materiāla sugu, izcelsmi, veidu, daudzumu, ražotāju, izmantošanas mērķi, vietu, plānoto ievešanas laiku un kravu skaitu. Materiāla partijai, kuru tālāk plānots pārvietot uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, papildus norāda kravas saņēmēju. Iesniegumam pievieno attiecīgās valsts atbildīgās institūcijas izsniegtu materiāla izcelsmi apstiprinoša dokumenta kopiju.
69.
Dienests 30 dienu laikā pēc piegādātāja iesnieguma saņemšanas izsniedz rakstisku atļauju materiāla ievešanai (9.pielikums) katrai materiāla partijai, ja kravā ir viena vai vairākas partijas, vai katrai vienas materiāla partijas kravai, ko paredzēts ievest vienā paņēmienā, vai lēmumu par atteikumu izsniegt ievešanas atļauju.
70.
Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt ievešanas atļauju, ja:
70.1.
ievešanas galamērķis ir izmantošana meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai, bet materiāls pēc izcelsmes nav piemērots vietējiem apstākļiem;
70.2.
materiāls ir iegūts trešajā valstī, bet Eiropas Komisija nav atzinusi tā līdzvērtīgumu vai nav pilnvarojusi Eiropas Savienības dalībvalstis pieņemt lēmumu par garantijām attiecībā uz ieguves avota apstiprināšanu un materiāla tirdzniecībai paredzēto ražošanas pasākumu veikšanu trešajā valstī.
71.
Dienests informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis par pieņemtajiem lēmumiem ievest vai neievest materiālu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, no trešajām valstīm.
72.
Piegādātājs 14 dienu laikā pēc materiāla pārvietošanas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti informē dienestu par veikto darījumu un norāda nosūtītā materiāla sertifikāta numuru, daudzumu, nosūtīšanas datumu, piegādātāja dokumenta numuru, saņēmēja nosaukumu un adresi.
(Grozīts ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 432)
73.
Dienests saskaņā ar Komisijas 2002.gada 6.septembra Regulu (EK) Nr.1598/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Direktīvu 1999/105/EK attiecībā uz oficiālo iestāžu savstarpējo administratīvo palīdzību, informē Eiropas Savienības dalībvalsti par materiālu, kas uz to pārvietots.
74.
Ģenētiski modificētā materiāla izplatīšanu vidē vai tirgū veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmuma pieņemšanas procesā.
75.
Dienests var aizliegt tirgot materiālu saskaņā ar Komisijas 2002.gada 9.septembra Regulu (EK) Nr.1602/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Direktīvu 1999/105/EK attiecībā uz atļauju dalībvalstij aizliegt noteikta meža reproduktīvā materiāla pārdošanu izlietotājam vai tad, ja nav ievērotas šo noteikumu 3. un 4.nodaļā minētās prasības. Dienestam ir atļauts marķēt materiālu, lai novērstu tā nelikumīgu tirdzniecību.
76.
Dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
5.Noslēguma jautājumi
77.
Šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz plantācijām, kas ierīkotas pirms 2003.gada 26.novembra.
78.
Materiālu, kas ievākts ieguves avotā, pirms tas atbilstoši šo noteikumu prasībām ticis reģistrēts augstākas kategorijas ("atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks") materiāla ieguvei, atļauts sertificēt atbilstošajai kategorijai, ja ir iespējams pierādīt, ka ieguves laikā faktiskā situācija ieguves avotā atbilda materiāla kategoriju "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" ieguves prasībām.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes 1999.gada 22.decembra Direktīvas 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
Meža reproduktīvā materiāla ražošanai izmantojamās koku sugas
1. Vietējās meža reproduktīvā materiāla ražošanai nozīmīgās koku sugas:
1.1. parastā priede Pinus sylvestris L.
1.2. parastā egle Picea abies (L.) Karst.
1.3. kārpainais bērzs Betula pendula Roth
1.4. pūkainais bērzs Betula pubescens Ehrh.
2. Pārējās vietējās un introducētās koku sugas un to hibrīdi:
2.1. parastā apse Populus tremula L.
2.2. melnalksnis Alnus glutinosa (L.) Gaertn.
2.3. parastais osis Fraxinus excelsior L.
2.4. parastais ozols Quercus robur L.
2.5. parastā liepa Tilia cordata Mill.
2.6. parastā kļava Acer platanoides L.
2.7. parastā goba Ulmus glabra Huds.
2.8. parastā vīksna Ulmus laevis Pall.
2.9. baltalksnis Alnus incana (L.) Moench.
2.10. parastais skābardis Carpinus betulus L.
2.11. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica L.
2.12. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco.
2.13. saldais ķirsis Prunus avium (L.) L.
2.14. vītolu sugas Salix spp.
2.15. baltegļu sugas Abies spp.
2.16. lapegļu sugas un to hibrīdi Larix spp.
2.17. citas apšu un papeļu sugas un to hibrīdi Populus spp.
2.18. citas liepas Tilia spp.
2.19. citas kļavas Acer spp.
2.20. citi oši Fraxinus spp.
2.21. citas priedes Pinus spp.
2.22. citas egles Picea spp.
2.23. citi ozoli Quercus spp.
2.24. citi bērzi un to hibrīdi Betula spp.
2.25. citi alkšņi un to hibrīdi Alnus spp.
2.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
Materiāla ar kategoriju "ieguves vieta zināma" ražošanai paredzēta ieguves avota atestācijas prasības

Nr.
p.k.

Ieguves avota veids

Kritēriji

Rādītāji

1. Atsevišķi koki, mežaudze ieguves avota atrašanās vieta atsevišķs ieguves apgabals
2. Mežaudze 2.1. platība ne mazāka par 1,0 ha
2.2. attiecīgās koku sugas īpatsvars mežaudzes sastāvā, ja paredzēts ievākt sēklas ne mazāk par 40 %
2.3. produktivitāte un kvalitāte ne zemāka par attiecīgajam augšanas apstākļu tipam raksturīgo
2.4. slimību un kaitēkļu bojāto koku skaits ne vairāk par 10 % no kopējā koku skaita
3. Atsevišķi koki minimālais koku skaits parastajai eglei, kārpainajam bērzam un pūkainajam bērzam – 50 koku, pārējām koku sugām – 30 koku
3.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
Materiāla ar kategoriju "atlasīts" ražošanai paredzēta ieguves avota atestācijas prasības

Nr.
p.k.

Kritēriji

Vērtējamās koku sugas kokus raksturojošie rādītāji

1.

Izcelsme Ar vēsturiskām liecībām vai citām metodēm nosaka, vai mežaudze ir autohtona, vietējā vai alohtona, vai arī tās izcelsme ir nezināma. Alohtonam materiāla ieguves avotam norāda izcelsmi, ja tā ir zināma

2.

Izolācija Mežaudze atrodas ne mazāk kā 500 m attālumā no tās pašas koku sugas zemas kvalitātes un alohtonām mežaudzēm vai no tādu radniecīgu koku sugu vai pasugu mežaudzēm, kas var veidot hibrīdus ar atbilstošo koku sugu. Zemas kvalitātes mežaudze ir tāda mežaudze, kurā vērtējamās koku sugas mazvērtīgo un slimību bojāto koku (ja slimību izraisītāji jebkurā attīstības stadijā var ietekmēt atestējamo mežaudzi) īpatsvars pārsniedz 25 % no vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē

3.

Populācijas efektīvais lielums Atlasītie koki mežaudzē izvietoti vienā vai vairākās koku grupās, un ir iespējama to savstarpēja apputeksnēšanās. Kopējais atlasīto koku skaits priežu, egļu un bērzu mežaudzēs nav mazāks par 100 kokiem. Pārējām koku sugām minimālais atlasīto koku skaits ir 30

4.

Vecums un attīstība Atlasītie koki mežaudzē ir tādā vecumā un attīstības pakāpē, kas ļauj skaidri noteikt to morfoloģiskās pazīmes

5.

Viendabīgums Mežaudze ir viendabīga pēc koku individuālajām morfoloģiskajām pazīmēm. Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, vērtējamās koku sugas mazvērtīgo koku skaits nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Mazvērtīgie koki ir koki ar dakšveida zarojumu vai dubultgalotni, padēlu, slotveida zarojumu, ļoti resniem zariem, vairāk par diviem būtiskiem līkumiem (pieci centimetri uz vienu metru) stumbra pirmajā un otrajā trešdaļā, stumbriem ar spirālveida šķiedru

6.

Piemērošanās spēja Mežaudze ir piemērota ieguves apgabala ekoloģiskajiem apstākļiem

7.

Veselības stāvoklis un rezistence Slimību un kaitēkļu bojāto vērtējamās koku sugas koku skaits mežaudzē nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Par bojātiem uzskata slimību un kaitēkļu novājinātus kokus ar acīmredzamām vainaga defoliācijas vai pieauguma stagnācijas pazīmēm, kokus ar stumbra vai zaru vēža brūcēm. Mežaudze ir salīdzinoši izturīga pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem

8.

Audzes krāja Vērtējamās koku sugas koku krāja vismaz par 20 % pārsniedz vidējo krāju attiecīgajā vecumā līdzīga koku sugu sastāva mežaudzē līdzīgos ekoloģiskajos un apsaimniekošanas apstākļos

9.

Koksnes kvalitāte Atlasīto koku koksnes kvalitāte atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim

10.

Stumbra forma vai koka kvalitāte Atlasīto koku morfoloģiskās pazīmes atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim.

Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, tad atlasītajiem kokiem ir šādas morfoloģiskās un fenoloģiskās pazīmes:
1) taisns, cilindriskas formas, dabiski labi atzarojies stumbrs;
2) smalki zari ar leņķi attiecībā pret stumbru skuju kokiem 75–90o un lapu kokiem 55–90o;
3) šauri piramidālas, ovālas vai cilindriskas formas vainags;
4) koka augstums un caurmērs nav mazāks par vidējo caurmēru mežaudzē;
5) eglei – diezgan vēlu plaukstoši koki ar nokareno vai sukveida zarojuma tipu;
6) bērzam – koki ar diezgan garu veģetācijas periodu;
7) ozolam, osim – diezgan vēlu plaukstoši koki;
8) apsei – koki ar zaļas krāsas mizu.

Atlasītajiem kokiem nav pieļaujamas mazvērtīgo koku morfoloģiskās pazīmes

4.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
Meža reproduktīvā materiāla ražošanai nozīmīgo vietējo meža koku sugu ieguves apgabali

1. Parastās priedes ieguvei noteikta robeža starp Rietumu un Austrumu apgabalu no Latvijas–Lietuvas robežas pa Mūsas upi līdz Lielupei, pa Lielupi līdz Rīgas jūras līcim.

2. Parastās egles ieguvei noteikta robeža starp:

2.1. Rietumu un Centrālo apgabalu no Latvijas–Lietuvas robežas pa autoceļu P89, P90 un A5 līdz Daugavai (Rīgas hidroelektrostacijai), pa Daugavu līdz Rīgas jūras līcim;

2.2. Centrālo un Austrumu apgabalu no Latvijas–Baltkrievijas robežas pa Asūnīcas upi līdz Dagdai, no Dagdas pa autoceļu P60 līdz Aglonai, no Aglonas pa autoceļu P62 līdz Preiļiem, no Preiļiem pa autoceļu P58 līdz Viļāniem, no Viļāniem pa Maltas upi līdz Lubānam, no Lubāna pa Aivieksti līdz Pededzei, pa Pededzi līdz Latvijas–Igaunijas–Krievijas robežai.

3. Kārpainā bērza un pūkainā bērza ieguvei noteikta robeža starp Rietumu un Austrumu apgabalu no Latvijas–Lietuvas robežas pa autoceļu P89, P90 un A5 līdz Daugavai (Rīgas hidroelektrostacija), pa Daugavu līdz Rīgas jūras līcim.

5.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
No atsevišķiem kokiem vai mežaudzēm iegūta meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts
6.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
No sēklu ieguves plantācijām vai ģimeņu vecākiem iegūta meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts
7.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
No kloniem vai klonu maisījumiem iegūta meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts
8.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
Meža reproduktīvā materiāla partiju identificēšanai paredzētās un piegādātāja etiķetē vai dokumentā norādāmās informācijas kodi

Nr.
p.k.

Informācija

Kods

1. Piegādātāja dokumenta numurs 1
2. Partijas iekšējais (piegādātāja) numurs 1a
3. MRM nosūtīšanas datums 2
4. Sertifikāta kods un numurs 3
5. Piegādātāja nosaukums un pilna adrese 4
6. Saņēmēja vārds, uzvārds un adrese 5
7. Botāniskais nosaukums 6
8. Stādāmā materiāla sējeņu vai spraudeņu veids neatkarīgi no tā, vai tie ir nogriezti gabali, pārstādīti vai ietvarstādi 7a "sēklas"
7b "augu daļas"
7c "stādāmais materiāls (kailsakņi)"
7d "stādāmais materiāls (ietvarstādi)"
9. Kategorija 8a "ieguves vieta zināma"
8b "atlasīts"
8c "uzlabots"
8d "pārāks"
10. "Pārākās" kategorijas reproduktīvajam materiālam, kam meža reproduktīvā materiāla ieguves avots ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 1999/105/EK 4.panta 5.punktu, – norāde "nosacīti pārāks" 8x
11. Reproduktīvā materiāla ieguves avota veids 9a "atsevišķi koki"
9b "mežaudze"
9c "sēklu ieguves plantācija"
9d "ģimenes vecāki"
9e "klons"
9f "klonu maisījums"
12. Izmantošanas mērķis 10a "tradicionālā mežsaimniecība"
10b "cits"
13. Ieguves avota nosaukums un reģistrācijas numurs vai proveniences reģiona identitātes kods 11
14. Ja nepieciešams, norāda, vai materiāla izcelsme ir autohtona vai vietējas izcelsmes, alohtona vai svešas izcelsmes, vai arī nav zināma 12a "autohtona/vietējas izcelsmes"
12b "alohtona/svešas izcelsmes"
12c "nezināma"
15. Proveniences reģions – reproduktīvajam materiālam ar kategoriju "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" vai, ja nepieciešams, citam reproduktīvajam materiālam – proveniences reģiona vai ieguves avota atrašanās valsts 13
16. Ieguves avota izcelsme reproduktīvajam materiālam, ja tas ir alohtons vai svešas izcelsmes 14
17. Piegādātais daudzums 15
18. Stādāmā materiāla sējeņu vai spraudeņu vecums neatkarīgi no tā, vai tie ir nogriezti gabali, pārstādīti vai ietvarstādi 16
19. Par sēklu vienībām – nogatavošanās gads 17
20. Vai materiāls ir ģenētiski modificēts 18a "jā"
18b "nē"
21. Vai materiāls ir veģetatīvi pavairots 19a "jā"
19b "nē"
22. Sēklu tīrība – procentuālā izteiksmē pēc tīro sēklu, citu sēklu un tā inertā materiāla svara, ko pārdod kā sēklu partiju 22
23. Tīro sēklu dīgtspēja procentos vai, ja dīgtspēju noteikt procentos nav iespējams vai tas nav lietderīgi, dzīvotspēja procentos, kas novērtēta ar konkrētas metodes palīdzību 23
24. 1000 tīru sēklu svars 24
25. Dīgtspējīgu sēklu skaits uz kilogramu produkta, ko pārdod kā sēklas, vai arī, ja dīgtspējīgo sēklu skaitu noteikt nav iespējams vai tas nav lietderīgi, dzīvotspējīgo sēklu skaits uz kilogramu sēklu 25
26. Stumbra spraudeņu klase (EK1/EK2) 26
27. Dzinumu klase (N1/N2 – S1/S2) 27
9.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.marta
noteikumiem Nr.
159
Atļaujas paraugs meža reproduktīvā materiāla ievešanai