23-TA-1640
Energoapgādes izmaksu atbalsta likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Likumā lietotie termini, kas nosaka atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju un kompensācijas sniegšanu elektroenerģijas tirgotājam, atbilst Elektroenerģijas tirgus likumā lietotajiem terminiem.
(2)
Likumā lietotie termini, kas nosaka atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi un kompensācijas sniegšanu dabasgāzes tirgotājam, atbilst Enerģētikas likumā lietotajiem terminiem.
(3)
Likumā lietotie termini, kas nosaka atbalstu maksas samazinājumam par patērēto centralizēto siltumenerģiju (turpmāk – siltumenerģija) un kompensācijas sniegšanu centralizētās siltumapgādes piegādes pakalpojuma sniedzējam, atbilst Enerģētikas likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" lietotajiem terminiem.
2.
pants.
Likuma mērķis un darbības joma
(1)
Likuma mērķis ir mazināt ar energoresursu cenu pieaugumu saistīto negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz mājsaimniecību ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni (turpmāk – mājsaimniecība) labklājību.
(2)
Likums nosaka kārtību, kādā sniedzams valsts atbalsts maksas samazinājumam, lai mazinātu energoresursu cenu pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma gadījumā:
1)
par apkurei patērēto dabasgāzi kalendāra mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, – apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1. oktobra līdz 30. aprīlim;
2)
par patērēto siltumenerģiju apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1. oktobra līdz 30. aprīlim;
3)
par apkurei patērēto elektroenerģiju kalendāra mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, – apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1. oktobra līdz 30. aprīlim;
4)
par patērēto elektroenerģiju kalendāra mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, – par pirmajām patērētajām 100 kilovatstundām mēnesī visa kalendāra gada ietvaros;
5)
par patērētajām koksnes granulām, koksnes briketēm, malku, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu (turpmāk – decentralizētais kurināmais) laikposmā no kārtējā gada 1. oktobra līdz 30. aprīlim.
(3)
Likums nosaka kārtību, kādā atbalsta sniedzēji un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma).
3.
pants.
Likuma mērķgrupa un tās noteikšanas kārtība
(1)
Ar šā likuma 2. panta pirmajā daļā minētajām mājsaimniecībām saprot mājsaimniecības, kuru kopējie izdevumi par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī pārsniedz 30 % no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
(2)
Ar šajā likumā minēto mājsaimniecību saprot vienā Latvijas Republikas adresē deklarētās un reģistrētās personas, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājus, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuriem šajā adresē ir norādītā dzīvesvietas adrese.
(3)
Ar šā likuma 2. panta trešajā daļā minētajiem atbalsta sniedzējiem saprot elektroenerģijas tirgotājus, dabasgāzes tirgotājus, centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējus (turpmāk – energoapgādes komersanti) un pašvaldības, kam tiek deleģēts veikt valsts pārvaldes uzdevumu un sniegt atbalstu mājsaimniecībām.
(4)
Ar šajā likumā minēto atbalstu saprot valsts atbalstu maksājuma samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo.
(5)
Ar šajā likumā minēto kompensāciju saprot kopējo atbalsta apjomu, ko noteiktā periodā energoapgādes komersanti un pašvaldības piemērojušas mājsaimniecībām.
(6)
Ministru kabinets izdod noteikumus par šā panta pirmajā daļā paredzēto mājsaimniecību izdevumu aprēķināšanas nosacījumiem un kārtību, lai noteiktu to mājsaimniecību loku, kuras ir tiesīgas saņemt valsts atbalstu maksas samazinājumam.
4.
pants.
Nosacījumi atbalsta sniegšanai par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo, tā finansēšanas kārtība un kārtība, kādā izmaksājama kompensācija energoapgādes komersantiem un pašvaldībām
(1)
Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju ir tiesīga saņemt mājsaimniecība, kurai ir elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas pieslēgums un kurai tās dzīvesvietas adresē ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums, dabasgāzes tirdzniecības līgums vai līgums par siltumenerģijas piegādi.
(2)
Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo ir tiesīga saņemt mājsaimniecība, kura siltumenerģijas ražošanai mājoklī izmanto siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kas darbināmas ar decentralizēto kurināmo.
(3)
Ministru kabinets lemj par periodu, kurā piemērojams atbalsts maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo.
(4)
Energoapgādes komersantiem ir pienākums sniegt atbalstu mājsaimniecības maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju.
(5)
Pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājsaimniecība, ir pienākums sniegt atbalstu mājsaimniecības maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo un elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai.
(6)
Pārvaldniekam, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurā ir mājsaimniecības, vai īpašuma īpašniekam, kurš īpašumu izīrē mājsaimniecībai, ir pienākums šā likuma 2. panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteikto valsts atbalstu piemērot mājsaimniecībai tās rēķinos tādā apjomā, kādā tas ir piešķirts.
(7)
Ministru kabinets nosaka:
1)
nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo, kā arī tā finansēšanas un uzraudzības kārtību;
2)
nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecības saņem atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo;
3)
nosacījumus un kārtību, kādā energoapgādes komersantiem tiek izmaksāta kompensācija par mājsaimniecībām piemēroto atbalstu maksas samazinājumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai un tiek veikta izmaksātā finansējuma uzraudzība;
4)
nosacījumus un kārtību, kādā pašvaldībai tiek kompensēts mājsaimniecībām sniegtais atbalsts maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo un elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai, un tiek veikta izmaksātā finansējuma uzraudzība;
5)
nosacījumus un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs un dabasgāzes tirgotājs sniedz atbalstu mājsaimniecības lietotājam, kā arī lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotājs vai lietotājs, kura objekts ir daudzdzīvokļu māja, kurā ir mājsaimniecības, saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu.
IInodaļaInformācijas aprite un datu apstrādes noteikumi informācijas sistēmā
5.
pants.
Mājsaimniecību atbilstības novērtējums
(1)
Mājsaimniecību atbilstību šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētajam nosacījumam kalendāra mēneša ietvaros nosaka informācijas sistēma, kuras uzturēšanas un pārziņa funkcijas veicējs ir Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs). Informācijas sistēmas nolūks ir apstrādāt un uzskaitīt visu šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto fizisko personu datus.
(2)
Šā likuma 6. panta astotajā daļā minēto reģistru pārziņu datus, kas tiek iesniegti informācijas sistēmā, birojs neverificē citos datu reģistros.
(3)
Mājsaimniecības atbilstību šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētajam nosacījumam mājsaimniecības loceklis var apstrīdēt kā faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
6.
pants.
Datu pārraide un apmaiņa informācijas sistēmā
(1)
Birojs informācijas sistēmā apstrādā šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto fizisko personu identifikācijas datus, datus par ienākumiem un datus par fiziskās personas dzīvesvietas adresi, lai veiktu mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu un identificētu Latvijas Republikas adreses, kurās ir mājsaimniecības, kas atbilst nosacījumiem šā likuma 2. panta otrajā daļā noteiktā atbalsta saņemšanai.
(2)
Birojs informācijas sistēmā apstrādā elektroenerģijas sadales sistēmas operatora, kurš ir vienotās elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru datu apmaiņas platformas pārzinis (turpmāk – elektroenerģijas sadales sistēmas operators), dabasgāzes sadales sistēmas operatora un siltumapgādes komersantu datus par elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājiem un adresēm, kurās ir elektroenerģijas, dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes pieslēgums, lai identificētu Latvijas Republikas adreses, kurās ir mājsaimniecības, kas atbilst nosacījumiem šā likuma 2. panta otrajā daļā noteiktā atbalsta saņemšanai un kurām tiek sniegts elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums, dabasgāzes tirdzniecības pakalpojums vai pakalpojums par centralizētās siltumenerģijas piegādi.
(3)
Elektroenerģijas sadales sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators no informācijas sistēmas saņem un apstrādā attiecīgā operatora pārvaldībā esošās Latvijas Republikas adreses, kurās ir elektroenerģijas vai dabasgāzes pieslēgums, ar identifikatoru adresēm, kurās ir identificētas šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītās mājsaimniecības, lai informētu elektroenerģijas tirgotājus un dabasgāzes tirgotājus par mājsaimniecībām, kurām ir piešķirams šā likuma 2. panta otrās daļas 1. un 4. punktā minētais atbalsts.
(4)
Siltumapgādes komersanti no informācijas sistēmas saņem un apstrādā Latvijas Republikas adreses, kurās ir siltumapgādes pieslēgums, ar identifikatoru adresēm, kurās ir identificētas šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītās mājsaimniecības, lai piešķirtu šā likuma 2. panta otrās daļas 2. punktā minēto atbalstu.
(5)
Elektroenerģijas tirgotāji un dabasgāzes tirgotāji no elektroenerģijas sadales sistēmas operatora un dabasgāzes sadales sistēmas operatora saņem un apstrādā Latvijas Republikas adreses, kurās ir elektroenerģijas un dabasgāzes pieslēgums, ar identifikatoru adresēm, kurās ir identificētas šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītās mājsaimniecības, lai piešķirtu šā likuma 2. panta otrās daļas 1. un 4. punktā minēto atbalstu.
(6)
Pašvaldības no informācijas sistēmas saņem un apstrādā visas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās adreses ar identifikatoru adresēm, kurās ir identificētas šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītās mājsaimniecības, lai piešķirtu šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 5. punktā minēto atbalstu.
(7)
Birojs no informācijas sistēmas saņem un apstrādā visu šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto fizisko personu identifikācijas datus, datus par ienākumiem un datus par fiziskās personas dzīvesvietas adresi, lai sniegtu fiziskajai personai informāciju par attiecīgās fiziskās personas mājsaimniecības atbilstību šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētajam nosacījumam.
(8)
Lai veiktu mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu un identificētu Latvijas Republikas adreses, kurās ir mājsaimniecības, kas atbilst nosacījumiem šā likuma 2. panta otrajā daļā noteiktā atbalsta saņemšanai, birojs informācijas sistēmā no norādītajiem pārziņiem saņem šādu informāciju par šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto fizisko personu:
1)
no Valsts ieņēmumu dienesta – fiziskās personas identifikācijas datus un informāciju par fiziskās personas ienākumiem;
2)
no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – fiziskās personas identifikācijas datus un informāciju par fiziskajai personai izmaksātajiem pabalstiem un pensijām;
3)
no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – fiziskās personas identifikācijas datus un datus par fiziskās personas dzīvesvietas adresi;
4)
no elektroenerģijas sadales sistēmas operatora – datus par adresēm, kurās ir elektroenerģijas pieslēgums;
5)
no dabasgāzes sadales sistēmas operatora – datus par adresēm, kurās ir dabasgāzes pieslēgums;
6)
no siltumapgādes komersantiem – datus par adresēm, kurās ir siltumapgādes pieslēgums.
(9)
Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
(10)
Katru datu apstrādi informācijas sistēmā auditē. Auditācijas pierakstus glabā 24 mēnešus, nodrošinot tiem ierobežotu piekļuvi.
(11)
Informācijas sistēmā uzkrātos šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētos fizisko personu datus glabā 24 mēnešus un pēc tam dzēš.
Pārejas noteikumi
1.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (Latvijas Vēstnesis, 2022, 20.A, 155.B, 168.A, 190.A, 240.A nr.; 2023, 30.A nr.) zaudē spēku 2024. gada 31. martā.
2.
Šā likuma 2. panta trešajā daļā minētās informācijas sistēmas izstrādei un uzturēšanai, kā arī šā likuma 2. panta otrajā daļā paredzētā atbalsta pasākumiem nepieciešamais finansējums 2023. gadā tiek nodrošināts no finansējuma, kas likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" plānots budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 15.00.00 "Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai".
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Klimata un enerģētikas ministrs R. Čudars