25-TA-931
Kriminālsodu izpildes likums
A.DAĻAKriminālsodu izpildes pamatnoteikumi
Isadaļa.Kriminālsodu izpildes vispārīgie noteikumi
1.nodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
atbalsta vajadzību un resursu novērtēšana — strukturēta metode, kuru Valsts probācijas dienests (turpmāk – Dienests) izmanto, lai novērtētu nepilngadīga vai jaunieša vecuma probācijas klienta atbalsta vajadzības un resursus, kurus iespējams izmantot probācijas klienta attīstības veicināšanai.
2)
izlīguma process – starpnieka organizēta un vadīta brīvprātīga un strukturēta saruna, kurā piedalās cietušais un probācijas klients vai persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;
3)
izvērtēšanas komisija – Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšnieka izveidota komisija, kas brīvības atņemšanas iestādē izdod lēmumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā;
4)
kamera – šā likuma izpratnē telpa, kurā ar brīvības atņemšanu notiesātajam jāatrodas naktsmiera laikā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
5)
kriminogēna rakstura vajadzības – faktori un apstākļi, kas veicina noziedzīgu uzvedību vai kavē notiesāto personu resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā;
6)
nosacīta atbrīvošana – nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no brīvības atņemšanas soda izpildes;
7)
nosacīti atbrīvotais – nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izpildes atbrīvota persona;
8)
notiesātais – šā likuma izpratnē ir persona, kurai ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir piemērots kriminālsods (turpmāk - sods);
9)
notiesāto izvietošanas komisija – ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidota komisija, kura noteic, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā un kamerā notiesātais izvietojams;
10)
pārkāpums – soda izpildes noteikumu pārkāpums;
11)
probācijas klients – persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un rakstveidā ir piekritusi iesaistīties izlīguma procesā ar cietušo; persona, par kuru ir pieprasīts izvērtēšanas ziņojums; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; nosacīti atbrīvotais; persona, kurai piemērots sods — probācijas uzraudzība; persona, kurai piemērots sods— sabiedriskais darbs;
12)
probācijas klienta atbalsta persona – probācijas klienta izvēlēta, pilngadīga persona, kas brīvprātīgi sniedz praktisku, emocionālu un informatīvu atbalstu probācijas klientam soda izpildes laikā, tādējādi veicinot resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā. Atbalsta persona var būt probācijas klienta ģimenes loceklis, draugs, uzticības persona vai cita persona, kura sadarbojas ar Dienestu soda izpildes laikā.
13)
radinieks – notiesātā tēvs, māte, aizbildnis, aizgādnis, bērns, brālis, māsa, vecvecāks un mazbērns;
14)
resocializācija – pasākumu kopums noziedzīgās uzvedības riska mazināšanai notiesātajiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām;
15)
risku un vajadzību novērtēšana — strukturēta metode, ko izmanto, lai noteiktu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas cēloņus, atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku un faktorus, kas attur notiesāto no atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;
16)
sabiedrībā izpildāmie sodi – naudas sods, sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība, izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija;
17)
soda progresīvā izpilde – notiesātā uzvedībai un sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem atbilstoša virzība no stingrākiem soda izpildes nosacījumiem ar ierobežotu tiesību apjomu uz vieglākiem soda izpildes nosacījumiem ar lielāku tiesību apjomu vai otrādi;
18)
sociālpsiholoģiskās vajadzības – emocionālās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, kuru apmierināšana ir būtiska notiesātā emocionālās un psiholoģiskās labklājības un sekmīgas sociālās funkcionēšanas nodrošināšanai;
19)
soda izolators – kamera, kurā notiesāto ievieto uz noteiktu laiku, ja viņam ir piemērots attiecīgs sods par pārkāpuma izdarīšanu;
20)
soda izpildes pakāpe – soda progresīvās izpildes posms slēgtajā cietumā ar šajā likumā noteiktiem soda izpildes apstākļiem, ar noteiktu notiesātā tiesību un pienākumu apjomu, resocializācijas, uzraudzības un drošības pasākumu intensitātes līmeni;
21)
uzraudzības plāns – Dienesta amatpersonas un probācijas klienta izstrādāts pārmaiņu plānojums probācijas klienta riska un vajadzību novērtēšanā vai atbalsta un vajadzību resursu novērtējumā identificēto kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanai un sociāli atbalstāmu mērķu sasniegšanai, attīstot probācijas klienta iekšējos resursus un stiprinot vai piesaistot ārējos resursus.
2.
pants.
Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un cilvēktiesībām atbilstošu soda izpildi, tādējādi vairojot sabiedrības drošību, tostarp cieņu un lojalitāti pret valsti un valsts valodu.
3.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Šis likums nosaka sodu izpildes principus, sodu izpildes institūcijas, to kompetenci, sodu izpildes kārtību un notiesātā tiesisko statusu, tiesību apjomu un pienākumus.
(2)
Šis likums nosaka arī nosacītas atbrīvošanas un prokurora lēmuma par personas nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības (turpmāk – prokurora lēmums) izpildes kārtību, kā arī nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.
4.
pants.
Soda izpildes mērķis un uzdevums
(1)
Soda izpildes mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus notiesātajam soda izpildes laikā, radot priekšnoteikumus tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes.
(2)
Soda izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātā resocializācijas vajadzību, sodu izpildes piespiedu mehānismu un cilvēktiesību līdzsvaru soda izpildes laikā.
5.
pants.
Soda izpildes pamats
Pamats soda izpildei ir:
1)
spēkā stājies tiesas nolēmums;
2)
spēkā stājies prokurora priekšraksts par sodu;
3)
tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi.
6.
pants.
Sodu izpildes normatīvo aktu piemērošana
(1)
Notiesātajam sodu izpilda saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izpildes brīdī, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
(2)
Visiem notiesātajiem, kuri notiesāti Latvijā, sodu izpilda tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.
7.
pants.
Notiesāto tiesiskais statuss
Notiesātajiem ir normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem, tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izpildes kārtības, kādu attiecīgā soda izpildei nosaka šis likums.
8.
pants.
Prokurora lēmuma izpilde
(1)
Pamats nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas uzraudzībai ir spēkā stājies prokurora lēmums.
(2)
Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas uzraudzība notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā uzraudzības laikā, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.
9.
pants.
Soda izpildes apturēšana, izbeigšana un atjaunošana, nododot soda izpildi uz ārvalsti
(1)
Brīvības atņemšanas soda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izpildei uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.
(2)
Sabiedrībā izpildāmo sodu izpilde un soda izpildes termiņš tiek apturēts šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(3)
Sabiedrībā izpildāma soda izpilde tiek izbeigta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī.
(4)
Soda izpilde tiek atjaunota, ja soda izpildes iestāde saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrībā izpildāma soda izpilde nodota atpakaļ Latvijai.
10.
pants.
Nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaistīšana sodu izpildē
(1)
Sodu izpildē var iesaistīt nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgā darba veicējus (turpmāk – brīvprātīgie), ja tas veicina soda izpildes mērķu sasniegšanu un neapdraud sabiedrības drošību.
(2)
Brīvprātīgos soda izpildē iesaista atbilstoši brīvprātīgo darbu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot sodu izpildi regulējošos normatīvos aktus.
11.
pants.
Mediācijas, izlīguma un citas taisnīguma atjaunošanas iespējas sodu izpildē
(1)
Notiesātais soda izpildes laikā var izlīgt ar cietušo.
(2)
Ja notiesātais soda izpildes laikā vai cietušais vēršas Dienestā ar iesniegumu par izlīguma īstenošanu, izlīgumu īsteno Dienesta apmācīts starpnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izlīguma īstenošanas kārtību. Notiesātais vai cietušais var vērsties Dienestā ar iesniegumu par izlīguma īstenošanu arī tad, ja notiesātajam sods par konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu jau ir izpildīts.
(3)
Notiesātais soda izpildes laikā var iesaistīties mediācijas procesā, kā arī izmantot arī citus taisnīguma atjaunošanas instrumentus.
2.nodaļaSodu izpildes pamatprincipi
12.
pants.
Cilvēktiesību ievērošanas, vienlīdzības, cieņpilnas attieksmes un spīdzināšanas aizlieguma princips
(1)
Sodu izpildē tiek ievērotas starptautiski atzītas cilvēktiesības un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.
(2)
Likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi un sodu izpildes procesā nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, ādas krāsas, tautības vai etniskās izcelsmes, valodas, sociālās izcelšanās, izglītības, dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, veselības stāvokļa, invaliditātes, ģenētisko īpatnību, ģimenes, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem vai citiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības, ticības, nodarbošanās veida un citiem pamatiem.
(3)
Sodu izpildē tiek nodrošināta cieņpilna attieksme pret ikvienu tajā iesaistīto personu.
(4)
Sodu izpildē ir aizliegta spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai apiešanās.
13.
pants.
Tiesiskuma un tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips
(1)
Sodu izpildes institūcijas rīcība atbilst tiesību normām un sodu izpildes principiem. Sodu izpildē piemēro arī citus šajā likumā neminētus vispārējo tiesību principus.
(2)
Sodu izpildes institūcija savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu.
14.
pants.
Cietušo tiesisko interešu ievērošanas princips
(1)
Organizējot sodu izpildi, pēc iespējas tiek ņemtas vērā cietušā tiesiskās intereses.
(2)
Sodu izpildes institūcija soda izpildes laikā rada iespēju un veicina:
1)
notiesātā vēlmi uzņemties atbildību par savu uzvedību;
2)
notiesātā izpratni par to, ka viņa uzvedība nav pieņemama un ir radījusi kaitīgas sekas cietušajam un sabiedrībai;
3)
notiesātā vēlmi atlīdzināt nodarīto kaitējumu cietušajam un sabiedrībai;
4)
cietušo un sabiedrības interešu atzīšanu un aizstāvību šī konflikta risināšanā un tā rezultātā radīto seku novēršanā vai mazināšanā.
(3)
Sodu izpildes institūcijas personāls atbilstoši kompetencei atbalsta notiesātā vēlmi īstenot sociāli atbalstāmas pārmaiņas uzvedībā, tai skaitā vēlmi izlīgt ar cietušo, un savus pienākumus pilda tā, lai veicinātu notiesātā vēlmi piedalīties resocializācijā vai taisnīguma atjaunošanas pasākumos.
15.
pants.
Individuālā izvērtējuma princips
(1)
Soda izpilde šajā likumā noteiktajos gadījumos notiek, balstoties uz notiesātā individuālu izvērtējumu.
(2)
Lai veicinātu soda izpildes mērķa sasniegšanu, sodu izpildē notiesātais tiek vispusīgi izvērtēts, ņemot vērā viņa uzvedību, personības iezīmes, veselību, sociālo un vides faktoru ietekmi.
16.
pants.
Soda progresīvās izpildes princips
Soda progresīvā izpilde ir soda izpilde atbilstoši notiesātā sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem un notiesātā uzvedībai. Šis princips neattiecas uz tiesību ierobežošanas, mantas konfiskācijas, izraidīšanas no Latvijas Republikas un naudas soda izpildi.
17.
pants.
Samērīguma princips
(1)
Notiesātajam soda izpildes laikā nosaka tādus minimālos nepieciešamos ierobežojumus, kas atbilst notiesātā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam un riskam, ko rada notiesātais, un ir proporcionāli soda izpildes mērķim, kura sasniegšanai tie noteikti.
(2)
Sodu izpildes institūcija nosaka tādu resocializācijas, kontroles un atbalsta pasākumu apjomu un saturu, kas atbilst notiesātā sociālpsiholoģiskajām vajadzībām un kriminogēna rakstura vajadzību intensitātei un daudzveidībai.
18.
pants.
Soda sastāvdaļu līdzsvara princips
(1)
Soda izpildes laikā notiesātajam tiek piemēroti visi šajā likumā noteiktie soda elementi, nodrošinot notiesātā resocializāciju soda izpildes laikā un priekšnoteikumus tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes.
(2)
Soda elementi ir forma (soda izpildes kārtība, notiesātā tiesību ierobežojumi un pienākumi soda izpildes laikā) un saturs (notiesātā resocializācija). Tiem jābūt savstarpējā līdzsvarā, un neviens no tiem nedrīkst dominēt pār otru.
19.
pants.
Atbilstošas reakcijas princips
(1)
Lai mazinātu atkārtota noziedzīga nodarījuma risku, soda izpildes laikā šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek vērtēta notiesātā:
1)
antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmenis;
2)
resocializācijas vajadzības;
3)
soda izpildes laikā notikušās izmaiņas resocializācijas vajadzībās un antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska līmenī;
4)
atbalsta vajadzības un resursi.
(2)
Balstoties uz novērtējuma rezultātiem notiesātais tiek iesaistīts notiesātā vecumam, personiskajām īpašībām un briedumam atbilstošos resocializācijas pasākumos.
(3)
Soda izpildes laikā šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek vērtēti drošības riski, ko rada vai var radīt notiesātais.
20.
pants.
Dažādu drošības pasākumu līdzsvara princips
Drošību veido savstarpēji papildinošu un līdzsvarotu pasākumu kopums brīvības atņemšanas soda izpildē, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu, resocializāciju, uzraudzību un kārtību brīvības atņemšanas iestādē un novērš vai mazina brīvības atņemšanas iestādes un sabiedrības drošības apdraudējumu. Drošību veido šādi elementi:
1)
statiskā drošība – pastāvīgi ar fiziskiem un tehniskiem līdzekļiem īstenojami pasākumi, kas nodrošina brīvības atņemšanas iestādes apsardzi un brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības ievērošanu;
2)
organizatoriskā drošība – pasākumi, kas nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu un darbinieku (turpmāk - brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie) tiesības, pienākumus, atbildību un rīcību dažādu situāciju un apdraudējuma novēršanai;
3)
dinamiskā drošība – profesionālu un cieņpilnu attiecību veidošana starp brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem un notiesātajiem, lai veicinātu resocializāciju un savlaicīgu iespējamo drošības apdraudējumu konstatēšanu un novēršanu.
21.
pants.
Profesionalitātes princips
Sodu izpildē iesaistītais personāls sodu izpildi organizē atbilstoši ētikas un profesionālajiem standartiem.
22.
pants.
Iesaistīšanas un atbildības princips
(1)
Notiesātā un soda izpildē iesaistītā personāla sadarbība ir neatņemama soda izpildes sastāvdaļa visos soda izpildes posmos.
(2)
Soda izpildes institūcijas personāls atbild par sava darba kvalitāti, nevis par notiesātā uzvedību.
23.
pants.
Sociālās atbildības un sadarbības princips
(1)
Soda izpildes institūcijas veicina notiesātā laulātā, partnera vai radinieku, nevalstisko organizāciju, brīvprātīgo un citu sabiedrības pārstāvju līdzdalību darbā ar notiesātajiem, ja tas veicina soda izpildes mērķa sasniegšanu un nerada risku sabiedrības drošībai.
(2)
Soda izpildes institūcijas uzdevuma izpildes nodrošināšanai sodu izpildes institūcija sadarbojas ar citām institūcijām.
24.
pants.
Uz pierādījumiem balstītas prakses princips
(1)
Soda izpildes ietvaros tiek īstenoti pasākumi, kuru efektivitāte ir balstīta pierādījumos.
(2)
Soda izpildes pasākumu efektivitāte tiek regulāri pārbaudīta, veicot pētījumus vai citus efektivitātes novērtēšanas pasākumus.
3.nodaļaSodu izpildes institūcijas
25.
pants.
Pārvaldes kompetence
Pārvalde izpilda brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādē.
26.
pants.
Dienesta kompetence
Dienests organizē sabiedriskā darba izpildi, uzrauga nosacīti atbrīvotas, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas un personas, kurām piemērota probācijas uzraudzība.
27.
pants.
Tiesu izpildītāju kompetence
Tiesu izpildītāji izpilda mantas konfiskāciju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
28.
pants.
Valsts robežsardzes kompetence
Valsts robežsardze savas kompetences ietvaros izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas.
29.
pants.
Naudas soda izpilde
Naudas soda izpildes kārtību nosaka Krimināllikums un Kriminālprocesa likums.
30.
pants.
Tiesību ierobežošanas izpilde
(1)
Notiesātajam, kuram piespriesta tiesību ierobežošana, ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus.
(2)
Par uzlikto tiesību ierobežojumu neievērošanu persona saucama pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.
31.
pants.
Policijas kontroles izpildes kompetence
Valsts policija izpilda policijas kontroli.
4.nodaļaStarpinstitūciju sadarbība soda izpildes laikā
32.
pants.
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes soda izpildes laikā
(1)
Sodu izpildes laikā šajā likumā noteiktās sodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai soda izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.
(2)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē Dienests, Pārvalde un Valsts policija attiecībā uz personām, kurām iestāde nodrošina soda izpildi, ja:
1)
persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
2)
persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
3)
notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;
4)
notiesātais ir nepilngadīgs.
(3)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī par notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, ja notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma riska mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.
(4)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt jebkurā soda izpildes procesa brīdī, taču to obligāti organizē, uzsākot soda izpildi, un pirms soda izpildes beigām attiecībā uz šī panta otrajā daļā minētajiem notiesātajiem.
(5)
Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā likuma izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu, kurina naidu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības.
(6)
Ministru kabinets noteic starpinstitūciju sadarbības sanāksmē uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, tā glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un to glabāšanas termiņu.
33.
pants.
Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē
(1)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā tās dalībnieki, lai sasniegtu šā likuma 32. panta pirmajā daļā paredzēto mērķi:
1)
sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā laulāto, personu, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, partneri, ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu;
2)
sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;
3)
vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.
(2)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki sniedz šī panta pirmajā daļā noteiktos notiesātā, cietušā, notiesātā laulātā, personas, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, partnera, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šā likuma 32. panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu.
(3)
Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija.
(4)
Uz šā panta trešajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.
5.nodaļaSodu izpildes institūcijas lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana
34.
pants.
Sodu izpildes laikā pieņemtie lēmumi
(1)
Soda izpildes laikā pieņemtie lēmumi nav apstrīdami vai pārsūdzami, izņemot šajā likumā vai citos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(2)
Ar mantas konfiskāciju notiesātā iesniegumu par tiesu izpildītāja rīcību iesniedz un izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Ar naudas sodu notiesātā iesniegumu par tiesas rīcību naudas soda izpildes ietvaros iesniedz un izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4)
Personas, kas nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, iesniegumu par prokurora lēmumu vai rīcību iesniedz un izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
35.
pants.
Apstrīdamie brīvības atņemšanas iestādes lēmumi
(1)
Notiesātais Pārvaldes priekšniekam var apstrīdēt šādus brīvības atņemšanas iestādes lēmumus:
1)
par atteikumu atļaut notiesātajam lietot personisko sadzīves tehniku;
2)
par atteikumu atļaut izmantot palīglīdzekli studiju procesā;
3)
par atteikumu atļaut notiesātajam iegūt izglītību ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas;
4)
par notiesātās sievietes, kurai, atrodoties atklātajā cietumā, ir piedzimis bērns, pārvietošanu kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā atrodas sievietes ar bērniem;
5)
par atteikumu izdot rīkojumu par notiesātā nodarbināšanu;
6)
par atteikumu atļaut nodarbināt notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, ārpus brīvības atņemšanas iestādes;
7)
par atteikumu atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes;
8)
komisijas lēmums par speciālā līdzekļa – roku dzelži – piemērošanu.
(2)
Šī panta pirmajā daļā minētie Pārvaldes priekšnieka lēmumi nav pārsūdzami.
(3)
Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.
36.
pants.
Apstrīdamie Dienesta lēmumi
(1)
Probācijas klients var apstrīdēt Dienesta vadītājam šādus Dienesta amatpersonas lēmumus:
1)
par atteikumu atļaut probācijas klientam uzraudzības laikā mainīt dzīvesvietu;
2)
par atteikumu atļaut probācijas klientam uzraudzības laikā izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas vai iebraukt tajā;
3)
par atteikumu atļaut probācijas klientam uzraudzības laikā noteiktā dienā un laikā uzturēties sabiedriskajā vietā vai noteiktā dienā un laikā tuvoties objektam, vietai vai iestādei;
4)
par atteikumu atļaut probācijas klientam uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.
(2)
Dienesta vadītāja lēmums par šī panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem nav pārsūdzams.
(3)
Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.
37.
pants.
Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā apstrīdamie un pārsūdzamie brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdotie lēmumi
(1)
Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas izdotu administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2)
Notiesātais var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas faktisko rīcību un šādus lēmumus:
1)
izvērtēšanas komisijas lēmumu;
2)
lēmumu par soda par pārkāpumu piemērošanu;
3)
lēmumu par notiesātā videosaziņas, apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē;
4)
lēmumu par notiesātā apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos;
5)
lēmumu par aizliegumu notiesātajam tikties ar konkrētu personu uz laiku;
6)
lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai satiktos ar radinieku, laulāto vai partneri, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē;
7)
lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera;
8)
lēmumu par atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka, laulātā vai partnera ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas;
9)
lēmumu par atteikumu vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu izmantot bērna ārstniecības nolūkos;
10)
lēmumu par pienākuma uzlikšanu notiesātajam samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus, ja notiesātajam medicīniskajā pārbaudē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekme.
(3)
Šī panta otrajā daļā minētos Pārvaldes priekšnieka lēmumus notiesātais var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams, izņemot šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.
(4)
Administratīvās rajona tiesas lēmumu par šī panta otrās daļas 1. punktā minēto lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Ja Pārvaldes priekšnieks izvērtēšanas komisijas lēmumu atceļ vai Administratīvā rajona tiesa ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu Pārvaldes priekšnieka lēmumu atceļ, lietu atkārtoti izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē.
(5)
Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par soda – ievietošana soda izolatorā – piemērošanu, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Administratīvās rajona tiesas nolēmums, kas pieņemts par cita soda piemērošanu, nav pārsūdzams.
(6)
Pārvaldes priekšnieka lēmums par šā panta otrās daļas 10. punktā minēto lēmumu ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(7)
Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu.
38.
pants.
Brīvības atņemšanas soda izpildes laikā pieņemto lēmumu noformēšana
(2)
Rezolūcijas veidā noformēto lēmumu notiesātais var lūgt noformēt rakstveidā mēneša laikā no lēmumu paziņošanas brīža.
(3)
Pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – Pārvaldes amatpersona) vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pieņemto lēmumu notiesātajam izsniedz tikai tad, ja viņš to ir pieprasījis.
B.DAĻASodu izpildes kārtība
IIsadaļa.Brīvības atņemšanas soda izpilde
6.nodaļaBrīvības atņemšanas soda izpildes vispārīgie noteikumi
39.
pants.
Brīvības atņemšanas iestāžu veidi, to izveidošana un likvidēšana
(1)
Brīvības atņemšanas sodu izpilda brīvības atņemšanas iestādēs – slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē ar tieslietu ministra rīkojumu.
(3)
Pārvaldes priekšnieks brīvības atņemšanas iestādē var organizēt slēgtā cietuma, atklātā cietuma un audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļu, kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļu.
(4)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu brīvības atņemšanas iestādē var organizēt nodaļas. Nodaļas ietvaros vienkopus var grupēt notiesātos vienas soda izpildes pakāpes ietvaros ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi), ja tas var veicināt brīvības atņemšanas soda izpildes mērķa sasniegšanu. Vienas nodaļas ietvaros vienkopus var grupēt arī notiesātos, kas atrodas dažādās soda izpildes pakāpēs, ja tas nepieciešams noteiktu notiesāto resocializācijas vai veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai.
40.
pants.
Brīvības atņemšanas soda izpilde atbilstoši notiesātā vecumam
(1)
Pilngadīgajiem notiesātajiem brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā.
(2)
Nepilngadīgajiem notiesātajiem brīvības atņemšanas sodu izpilda audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Pēc astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā soda izpilde var tikt turpināta arī audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Pēc šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanas un šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā soda izpilde tiek turpināta slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā.
41.
pants.
Notiesāto šķirta izvietošana brīvības atņemšanas iestādēs
(1)
Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti izvieto notiesātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos notiesātos un pilngadīgos notiesātos. Notiesātos, kuri iepriekš nav atradušies brīvības atņemšanas iestādē, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem. Šķirti izvieto arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos.
(2)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem. Šādus notiesātos ir atļauts iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem.
(3)
Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus.
(4)
Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos resocializācijas un garīgās aprūpes pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.
42.
pants.
Notiesātā ievietošana konkrētā brīvības atņemšanas iestādē
(1)
Notiesātā ievietošanu konkrētā brīvības atņemšanas iestādē nosaka Pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, ņemot vērā notiesātā resocializācijas vajadzības, kā arī brīvās vietas brīvības atņemšanas iestādēs.
(2)
Ja Pārvaldes priekšnieks, izvērtējot šī panta pirmajā daļā minētos kritērijus, konstatē, ka notiesāto var ievietot vairākās brīvības atņemšanas iestādēs, notiesāto ievieto tajā brīvības atņemšanas iestādē, kas atrodas tuvāk notiesātā dzīvesvietai, ja viņam tāda ir, vai viņa laulātā, partnera vai radinieku dzīvesvietai, ja tas ir iespējams.
(3)
Ja notiesātais ir notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tad, lemjot par notiesātā ievietošanu konkrētā brīvības atņemšanas iestādē, Pārvaldes priekšnieks ņem vērā smagāko izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šajā daļā minētajā gadījumā netiek ņemti vērā tie nodarījumi, par kuriem notiesātajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.
(4)
Šī panta pirmajā daļā minētos kritērijus ņem vērā arī gadījumos, ja par notiesātā pārvietošanu uz citu brīvības atņemšanas iestādi tiek lemts brīvības atņemšanas soda izpildes laikā.
43.
pants.
Notiesātā ievietošana konkrētā brīvības atņemšanas iestādē no jauna
(1)
Pārvaldes priekšnieks no jauna lemj par notiesātā ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē atbilstoši šā likuma 42. pantā paredzētajai kārtībai, ja:
1)
notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu;
2)
attiecībā uz nosacīti atbrīvoto tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizpildītās soda daļas izpildi.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos:
1)
ņem vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātajam sodu vēl nav izpildīts vai saskaņā ar kuriem notiesātajam ir noteikts galīgais sods;
2)
neņem vērā noziedzīgos nodarījumus, par kuriem notiesātajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.
(3)
Šajā pantā minētajos gadījumos notiesātajam pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē netiek veikts atkārtots riska un vajadzību novērtējums.
44.
pants.
Notiesātā izvietošana brīvības atņemšanas iestādē
(1)
Notiesāto izvietošanas komisija, lemjot par to, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā un kamerā notiesātais izvietojams, ņem vērā notiesāto veselības stāvokli, iepriekšējo kriminālo pieredzi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, viņa personiskās īpašības un uzvedību.
(2)
Notiesātos, kuri ir palīdzējuši atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.
(3)
Ja notiesātais ir tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, sodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais, partneris vai pirmās pakāpes radinieks, viņu izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.
45.
pants.
Brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšana
(1)
Notiesāto no izmeklēšanas cietuma pārvieto brīvības atņemšanas soda izpildei ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā no dienas, kad tiesas nolēmums nodots izpildīšanai vai no dienas, kad notiesātais ievietots izmeklēšanas cietumā.
(2)
Katram notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu.
(3)
Ministru kabinets noteic kārtību, kādā ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām.
(4)
Brīvības atņemšanas iestāde desmit darbdienu laikā pēc tam, kad notiesātais uzsācis soda izpildi brīvības atņemšanas iestādē, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos, lai soda izpilde notiek savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izpildei juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.
46.
pants.
Īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšana
(1)
Pārvalde triju darbdienu laikā no dienas, kad saņemta tiesas informācija par sprieduma izpildes uzsākšanu un sprieduma kopija, nosūta uzaicinājumu personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, neatrodas apcietinājumā. Uzaicinājumā norāda brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izpildei, kā arī informē personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izpildes. Laikposms starp uzaicinājuma nosūtīšanas dienu un soda izpildes uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par desmit darbdienām.
(2)
Ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izpildei, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu, lai tiktu izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī nosūta iesniegumu tiesai, kura notiesāja personu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, par notiesātā izsludināšanu meklēšanā.
(3)
Pārvaldes priekšnieks triju darbdienu laikā no Valsts policijas pieprasījuma saņemšanas informē Valsts policiju par brīvības atņemšanas iestādi, kurā ievietojama aizturētā persona, kurai piemērots īslaicīgas brīvības atņemšanas sods vai kurai neizpildītais sods aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
(4)
Pārvaldes priekšnieks, personu, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, atrodas apcietinājumā, pārceļ soda izpildei uz brīvības atņemšanas iestādi atbilstoši šajā nodaļā noteiktajam.
47.
pants.
Informēšana par brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu
(1)
Tiklīdz notiesātais tiek ievietots brīvības atņemšanas iestādē, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt laulāto, partneri vai radinieku, likumisko pārstāvi, aizgādni vai citu personu par soda izpildes vietu.
(2)
Lai nodrošinātu bērna labāko interešu ievērošanu un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, brīvības atņemšanas iestāde trīs darbdienu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē nosūta paziņojumu par nepilngadīgā notiesātā atrašanos brīvības atņemšanas iestādē nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim, kā arī bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam atbilstoši nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarētai dzīvesvietai. Paziņojumā norāda:
1)
nepilngadīgā notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā);
2)
brīvības atņemšanas iestādes nosaukumu;
3)
datumu, no kura nepilngadīgais notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē.
(3)
Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
48.
pants.
Notiesātā personas lieta
(1)
Katram notiesātajam brīvības atņemšanas iestādē iekārto personas lietu vai turpina apcietinātā personas lietu, ja notiesātais nosūtīts soda izpildei no izmeklēšanas cietuma.
(2)
Personas lietā iekļauj:
1)
šā likuma 5. pantā minētos tiesas nolēmumus un prokurora priekšrakstu par sodu;
2)
notiesātā daktiloskopisko karti;
3)
informāciju par aizturēšanu, ja notiesātais ticis aizturēts, vai ierašanos brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanai;
4)
ieslodzītā anketu;
5)
notiesātā riska un vajadzību novērtējumu, resocializācijas plānu un informāciju par notiesātā resocializācijas procesu;
6)
informāciju par notiesātajam piemērotajiem sodiem par pārkāpumiem, kā arī informāciju par piemērotajiem pamudinājumiem.
7)
notiesātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī notiesātā kriminālistisko raksturojumu.
(3)
Notiesātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu, un attiecībā uz notiesāto izdotos administratīvos aktus un citus lēmumus.
(4)
Notiesātā personas lietai pievieno:
1)
pasi vai personas apliecību;
2)
pagaidu ceļošanas dokumentu;
3)
brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošo informāciju par notiesātā iegūto izglītību.
(5)
Pārvietojot notiesāto no īslaicīgās aizturēšanas vietas uz brīvības atņemšanas iestādi, līdzi nosūta šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētos dokumentus un notiesātajam izņemtos dokumentus.
49.
pants.
Notiesāto ievietošana īslaicīgās aizturēšanas vietā
(1)
Notiesāto, kas atrodas meklēšanā, pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz pārvietošanai uz brīvības atņemšanas iestādi, bet ne ilgāk kā uz septiņām darbdienām.
(2)
Īslaicīgās aizturēšanas vietā uz šādu notiesāto attiecas īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un viņam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizturēto personu turēšanas kārtību.
50.
pants.
Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem
(1)
Pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kuriem brīvības atņemšanas sodu izpilda brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā.
(2)
Pārvalde šajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, tiesu, kas notiesājusi personu, un informāciju par visiem tiesu nolēmumiem, ar kuriem persona notiesāta.
51.
pants.
Notiesātā pienākumi, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes
(1)
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē.
(2)
Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem, laulātajam vai partnerim nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.
(3)
Pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu.
(4)
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju:
1)
aizliegts atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00;
2)
aizliegts izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas;
3)
aizliegts atstāt Latvijas Republikas teritoriju;
4)
aizliegts atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas;
5)
ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja;
6)
aizliegts apmeklēt azartspēļu norises vietas;
7)
aizliegts lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
8)
ir pienākums atļaujā noteiktajā laikā sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu.
9)
ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai kontrolēt šajā daļā noteikto pienākumu izpildi.
(5)
Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izpildes, izņemot šā panta otrajā daļā un ceturtās daļas 5. punktā minētos gadījumus.
(6)
Notiesātais nekavējoties paziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, ja viņš ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa dēļ ir spiests atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu, izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas, vai atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas.
7.nodaļaSoda progresīvā izpilde un tās īstenošanas kārtība
52.
pants.
Soda progresīvā izpilde
(1)
Soda progresīvā izpilde paredz:
1)
soda izpildes mīkstināšanu, lai veicinātu notiesātā veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izpildes;
2)
soda izpildes pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību;
3)
notiesātā nosacītu atbrīvošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2)
Lemjot jautājumu par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmas ietvaros, izvērtē notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus, resocializācijas plāna izpildi, notiesātā uzvedību un izpildīto soda daļu.
(3)
Jautājumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā, izņemot šī panta pirmās daļas 3. punktā minēto, izlemj izvērtēšanas komisija. Jautājumu par notiesātā nosacītu atbrīvošanu izlemj tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
53.
pants.
Soda progresīvās izpildes sistēma
(1)
Soda progresīvā izpilde tiek organizēta:
1)
slēgtā cietuma zemākajā pakāpē;
2)
slēgtā cietuma augstākajā pakāpē;
3)
atklātajā cietumā;
4)
audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
(2)
Slēgtajā cietumā ir divas soda izpildes pakāpes – zemākā un augstākā pakāpe. Atklātajā cietumā un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem soda izpildes pakāpes nenosaka.
(3)
Notiesāto, kurš soda izpildi uzsāka slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, soda izpildes mīkstināšanas ietvaros var pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, un no slēgtā cietuma augstākās pakāpes – uz atklāto cietumu.
(4)
Notiesāto, kurš soda izpildi uzsāka slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, soda izpildes mīkstināšanas ietvaros var pārvietot uz atklāto cietumu.
(5)
Notiesāto soda izpildes pastiprināšanas ietvaros var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, no slēgtā cietuma augstākās pakāpes – uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi, savukārt pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem var pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi.
(6)
Šī panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesāto, kurš notiesāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un notiesāto, kuram tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
54.
pants.
Soda izpilde soda progresīvajā izpildes sistēmā
(1)
Slēgtā cietuma zemākajā pakāpē:
1)
soda izpildi uzsāk par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātas pilngadīgas personas, izņemot personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu;
2)
soda izpildi turpina notiesātie, kuri soda izpildes pastiprināšanas ietvaros pārvietoti no slēgtā cietuma augstākās pakāpes.
(2)
Slēgtā cietuma augstākajā pakāpē:
1)
atrodas pilngadīgi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un pilngadīgi notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;
2)
soda izpildi uzsāk par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu notiesātie, izņemot šī panta trešās daļas 2. punktā minētās personas;
3)
soda izpildi uzsāk pilngadīgi notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar brīvības atņemšanu;
4)
sodu izpildi turpina notiesātie, kas pārvietoti no slēgtā cietuma soda izpildes zemākās pakāpes soda izpildes mīkstināšanas ietvaros;
5)
sodu izpildi turpina notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem soda izpildes pastiprināšanas ietvaros;
6)
sodu izpildi turpina pilngadīgi notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem soda izpildes pastiprināšanas ietvaros;
7)
sodu izpildi turpina pilngadīgi notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā likuma 124. panta pirmās daļas 4. punktā minētajos gadījumos;
8)
soda izpildi uzsāk par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātas pilngadīgas personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu.
(3)
Atklātajā cietumā:
1)
soda izpildi uzsāk notiesātie par kriminālpārkāpuma izdarīšanu;
2)
soda izpildi uzsāk notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;
3)
sodu izpildi turpina notiesātie, kas pārvietoti no slēgtā cietuma soda izpildes augstākās pakāpes soda izpildes mīkstināšanas ietvaros;
4)
soda izpildi turpina notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā likuma 124. panta sestajā daļā minētajos gadījumos.
(4)
Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem:
1)
soda izpildi uzsāk nepilngadīgi notiesātie;
2)
soda izpildi turpina notiesātie, kuri atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;
3)
atrodas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāti nepilngadīgie;
4)
soda izpildi uzsāk nepilngadīgi notiesātie, kuriem tiesa neizpildīto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu.
55.
pants.
Priekšnoteikumi jautājuma par soda izpildes mīkstināšanu izskatīšanai
(1)
Notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz soda izpildes mīkstināšanu pēc tam, kad viņš soda izpildes pakāpē ir atradies vismaz vienu ceturtdaļu no piespriestā soda, un ja:
1)
ir pagājuši seši mēneši pēc soda – ievietošana soda izolatorā – piemērošanas par pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja notiesātajam pirms šī termiņa beigām ir piemērots šī likuma 129. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums;
2)
ir pagājuši trīs mēneši pēc cita šajā likumā noteiktā soda piemērošanas par pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja notiesātajam pirms šī termiņa beigām ir piemērots šī likuma 129. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums;
3)
notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu par narkotisko vai citu apreibinošo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai citu apreibinošo vielu neatļautu lietošanu;
4)
no dienas, kad lietu par soda izpildes mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, ir pagājuši vismaz trīs mēneši.
(2)
Uz mūžu notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz soda izpildes mīkstināšanu pēc tam, kad slēgtā cietuma zemākajā pakāpē ir atradies vismaz septiņus gadus, vai slēgtā cietuma augstākajā pakāpē atradies vismaz desmit gadus un no dienas, kad lietu par soda izpildes mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, ir pagājuši vismaz seši mēneši. Uz mūžu notiesātajam jāatbilst arī šī panta pirmās daļas 1.- 3. punktā minētajiem kritērijiem.
(3)
Vērtējot, vai notiesātajam ir izpildīta šajā likumā noteiktā soda daļa, ņem vērā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku.
56.
pants.
Priekšnoteikumi nosacītas atbrīvošanas ierosināšanai
Notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz nosacītu atbrīvošanu, ja:
1)
ir izpildīta Krimināllikumā noteiktā soda daļa;
2)
notiesātais atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem;
3)
notiesātais atbilst šā likuma 55. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem priekšnoteikumiem;
4)
uz notiesāto neattiecas citos likumos noteiktie aizliegumi pretendēt uz nosacītu atbrīvošanu.
57.
pants.
Priekšnoteikumi jautājuma par soda izpildes pastiprināšanu izskatīšanai
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nosūta priekšlikumu izvērtēšanas komisijai izskatīt jautājumu par soda izpildes pastiprināšanu:
1)
ja notiesātais, kurš atrodas slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, pēdējo sešu mēnešu laikā ir sodīts par sistemātiskiem pārkāpumiem vai viena smaga vai sevišķi smaga pārkāpuma izdarīšanu;
2)
ja pilngadīga notiesātā, kurš atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai nosacīti atbrīvot.
58.
pants.
Soda progresīvās izpildes īstenošanas subjekts
Lēmumus par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā izdod izvērtēšanas komisija.
59.
pants.
Izvērtēšanas komisijā izskatāmie jautājumi
(1)
Izvērtēšanas komisija izskata:
1)
notiesātā iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu;
2)
brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par soda izpildes pastiprināšanu notiesātajam;
3)
brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pārvietošanu uz atklāto cietumu;
4)
pilngadīga notiesātā, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, iesniegumu par pārvietošanu uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
5)
brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem šajā likumā minētajos gadījumos.
(2)
Šī panta pirmās daļas 1. un 4. punktā minētajos gadījumos notiesātais iesniedz iesniegumu ar attiecīgu lūgumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Notiesātais iesniegumā norāda, vai izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīsies viņa aizstāvis.
(3)
Ja notiesātais ir citas valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, bezvalstnieks vai persona, kas sazinās zīmju valodā, notiesātais iesniegumā lūdz atļauju izvērtēšanas komisijas sēdē piedalīties tulkam, ja tas ir nepieciešams. Šajā daļā minētajos gadījumos tulka izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
(4)
Izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izskatīti notiesāto iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms komisijas sēdes.
60.
pants.
Notiesātā iesnieguma virzīšana izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē
(2)
Ja tiek konstatēts, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no 55. pantā minētajiem priekšnoteikumiem, notiesātā iesniegumu izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē nevirza, bet notiesāto informē par iesnieguma nevirzīšanas iemesliem un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izpildes mīkstināšanu.
61.
pants.
Izvērtēšanas komisijas sēdes dalībnieki
(1)
Izvērtēšanas komisijas sēdē šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētos jautājumus izskata notiesātā un, ja notiesātais to vēlas, viņa aizstāvja, aizgādņa un tulka klātbūtnē.
(2)
Nepilngadīgo audzināšanas iestādē izvērtēšanas komisijas sēdēs var piedalīties arī notiesātā likumiskie pārstāvji.
(3)
Aizstāvja, aizgādņa un likumiskā pārstāvja neierašanās uz izvērtēšanas komisijas sēdi nav pamats jautājuma neizskatīšanai vai atlikšanai.
62.
pants.
Izvērtēšanas komisijas lēmuma pieņemšanas kritēriji
(1)
Lemjot par soda izpildes mīkstināšanu, izvērtēšanas komisija izvērtē:
1)
notiesātā atbilstību šā likuma 55. pantā minētajiem priekšnoteikumiem;
2)
notiesātā resocializācijas rezultātus un resocializācijas plāna izpildi;
3)
notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.
(2)
Lemjot par soda izpildes pastiprināšanu, izvērtēšanas komisija izvērtē notiesātā uzvedību, tostarp arī pārkāpumus, par kuriem netika piemērots sods.
(3)
Vērtējot notiesātā uzvedību, izvērtēšanas komisija nevērtē pārkāpumu, attiecībā uz kuru ir pagājis šā likuma 55. panta pirmajā daļā noteiktais laiks vai, ja notiesātajam ir piemērots šā likuma 129. panta 4. punktā noteiktais pamudinājums. Ja minētā pārkāpuma būtība vai izdarīšanas apstākļi sniedz būtisku notiesāto raksturojošu informāciju, komisija izvērtē tikai attiecīgā soda esību un to, kā šis pārkāpums raksturo notiesāto kopumā. Izdotajā lēmumā atsevišķi pamato šāda vērtējuma nepieciešamību un izdoto lēmumu.
(4)
Izvērtējot notiesātā uzvedību, komisija ņem vērā:
1)
notiesātā izdarītos pārkāpumus un to būtību;
2)
piemērotos pamudinājumus;
3)
attieksmi pret soda izpildes noteikumu ievērošanu;
4)
attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos;
5)
citu informāciju, kas raksturo notiesātā uzvedību.
(5)
Lemjot par pilngadīga notiesātā atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem šā likuma 124. panta sestajā daļā minētajos gadījumos, izvērtēšanas komisija ņem vērā šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētos kritērijus, kā arī notiesātā psiholoģisko briedumu un veselības stāvokli.
63.
pants.
Notiesātā izraidīšana no izvērtēšanas komisijas sēdes
(1)
Ja, izskatot jautājumu par soda izpildes mīkstināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas. Šādā gadījumā izvērtēšanas komisija notiesātā iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu atliek un izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē.
(2)
Ja, izskatot jautājumu par soda izpildes pastiprināšanu vai notiesātā, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pārvietošanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas, jautājumu turpina izskatīt bez notiesātā klātbūtnes un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā.
64.
pants.
Izvērtēšanas komisijas lēmumi
(1)
Par soda izpildes mīkstināšanu izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1)
pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu;
2)
pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma zemākās pakāpes uz augstāko pakāpi;
3)
noraidīt notiesātā lūgumu par soda izpildes mīkstināšanu.
(2)
Par notiesāto, kas atrodas audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1)
atstāt notiesāto, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai;
2)
atstāt notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;
3)
apmierināt šā likuma 59. panta pirmās daļas 4. punktā minēto iesniegumu un pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
4)
pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu;
5)
noraidīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par pilngadīga notiesātā pārvietošanu no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu.
(3)
Par soda izpildes pastiprināšanu izvērtēšanas komisija izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1)
pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
2)
pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi;
3)
pārvietot pilngadīgu notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
4)
noraidīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas priekšlikumu par soda izpildes pastiprināšanu.
(4)
Izdoto lēmumu izvērtēšanas komisijas sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņam tiesības šo lēmumu apstrīdēt Pārvaldē.
(5)
Izvērtēšanas komisijas lēmums ir izpildāms nekavējoties.
8.nodaļaBrīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi
65.
pants.
Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs
(1)
Lai novērstu sabiedrības drošības un brīvības atņemšanas iestādes drošības un kārtības apdraudējumu, kā arī, lai novērstu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, brīvības atņemšanas soda izpildes laikā notiesātie tiek izolēti un uzraudzīti. Šī mērķa sasniegšanas nolūkā brīvības atņemšanas soda izpildes laikā notiesātajam precīzi un bez ierunām ir jāpilda šajā likumā noteiktais.
(2)
Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs izvieto kamerās.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību.
(4)
Ministru kabinets noteic:
1)
brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus;
2)
notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē kārtību;
3)
notiesātā personas lietas noformēšanas kārtību, kā arī notiesātā anketas saturu un noformēšanas kārtību;
4)
notiesāto apģērba, apavu un apgādes nosacījumus un normas, uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas, kā arī higiēnas prasību nodrošināšanas kārtību;
5)
gadījumus, apmēru un kārtību, kādā nodrošina uzturu notiesātajiem, kuri atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes un viņiem netiek nodrošināta ēdienreize brīvības atņemšanas iestādē;
6)
notiesāto dienas kārtībā ietveramos pasākumus;
7)
kārtību, kādā notiesātajiem tiek nodrošinātas šajā likumā noteiktās tiesības;
8)
notiesāto uzvedības noteikumus;
9)
resocializācijas organizēšanas un īstenošanas kārtību;
10)
kārtību, kādā notiesātos nodarbina, pārceļ un atbrīvo no darba, nosaka un izmaksā darba samaksu, vienošanās saturu, uzteikšanas un izbeigšanas kārtību, gadījumus un kārtību, kādā komersants par notiesātā nodarbināšanu informē brīvības atņemšanas iestādi;
11)
notiesāto veselības aprūpes organizēšanas un īstenošanas kārtību;
12)
garīgās aprūpes organizēšanas un īstenošanas kārtību;
13)
atļautās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu, izmantošanas laiku un kārtību;
14)
pienesumu un pasta sūtījumu (turpmāk - sūtījumu) pieņemšanas un izsniegšanas kārtību;
15)
priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem vai kuri ir pieļaujami pienesumos un sūtījumos, kā arī pārtikas produktu un priekšmetu sarakstu un apjomu, kurus atļauts ienest ilglaicīgās satikšanās telpā;
16)
pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajam atļauts iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (turpmāk – tirdzniecības vieta);
17)
kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē notiesātā lūgumu atļaut glabāt reliģiskos priekšmetus un literatūru, lēmuma pieņemšanas, kā arī lēmuma atcelšanas kritērijus;
18)
kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks reģistrē atklātā cietuma notiesātā personīgo mobilo telefonu un datortehniku;
19)
iekšējo kārtību brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, notiesāto atlases, uzņemšanas un pārvietošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesāto izslēdz no atkarību mazināšanas programmas, un attiecīgo lēmumu pieņemšanas kritērijus;
20)
brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas kārtību;
21)
pamudinājumu un sodu par pārkāpumiem piemērošanas kārtību;
22)
drošības un uzraudzības pasākumu īstenošanas kārtību;
23)
rīcību notiesātā nāves gadījumā;
24)
bērnu, kuri ar notiesātajām mātēm uzturas brīvības atņemšanas iestādē, izvietošanai nepieciešamo telpu aprīkojumu, bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas;
25)
atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi;
26)
kārtību, kādā sagatavojama izziņa par soda izpildes gaitu, un tajā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu;
27)
materiālās palīdzības apmēru un kārtību, kādā personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, sniedz palīdzību;
28)
kameras aprīkojumu, apgaismojuma, temperatūras un ventilācijas minimālās prasības;
29)
izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu izdošanas kritēriju izvērtēšanas kārtību.
30)
tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu būvniecībai;
31)
procedūru, kādā komersanti piesakās notiesāto nodarbināšanai, komersantu atlases kārtību, komersantu izvērtēšanas komisijas sastāvu, lēmumu pieņemšanas kārtību un kārtību, kādā slēdzamas vienošanās par notiesāto nodarbinātības organizēšanu;
32)
kritērijus un kārtību, kādā tiek izvēlēts komersants, kas nodrošina telefonsarunu iekārtas, to apkalpošanu un telefonsarunu pakalpojumu brīvības atņemšanas iestādēs;
33)
kritērijus un kārtību, kādā tiek izvēlēts komersants, kurš nodrošina preču tirdzniecības pakalpojumus notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs.
(5)
Notiesātajiem nodrošina iespēju iepazīties ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem un citiem brīvības atņemšanas soda izpildi regulējošiem normatīvajiem aktiem.
66.
pants.
Informācijas izsniegšanas ierobežojumi
(1)
Notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:
1)
informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu;
2)
informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, sodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, viņa laulātais, partneris vai pirmās pakāpes radinieks;
3)
informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem;
4)
informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu;
5)
informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma un ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai;
6)
informāciju par notiesātā riska un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām;
7)
informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā;
8)
informāciju par notiesāto, kura sniegta tiesībsargājošām iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai;
9)
starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādāto informāciju, kā arī protokolā iekļautu informāciju.
(2)
Citu šā panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz normatīvie akti, vai pēc notiesātā pieprasījuma.
(3)
Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.
9.nodaļaNotiesāto resocializācija
9.1.Resocializācijas vispārīgie noteikumi
67.
pants.
Notiesāto resocializācijas process
(1)
Notiesāto resocializācijas ietvaros notiesātais tiek iesaistīts sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Lai nodrošinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, notiesāto var iesaistīt motivācijas programmā.
(2)
Notiesātā resocializācijas gaita un notiesātā resocializācijas rezultāti tiek atspoguļoti notiesātā resocializācijas plānā.
(3)
Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir atbalstāma, veicināma un pozitīvi novērtējama šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4)
Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas un darbinieki. Dienesta, citu institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji, citi sabiedrības pārstāvji vai brīvprātīgie iesaistās notiesāto resocializācijā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
68.
pants.
Notiesāto resocializācijas līdzekļi
(1)
Notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir mērķtiecīga, strukturēta, plānveida un zinātniski pamatota intervence, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenota notiesātā tiesiskas uzvedības veicināšanai, veidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai ar mērķi mazināt prettiesiskas uzvedības cēloņus.
(2)
Notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai motivētu notiesāto dalībai resocializācijas procesā, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā likumā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.
(3)
Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro atbilstoši notiesātā riska un vajadzību novērtēšanā konstatētajam riska līmenim un resocializācijas vajadzībām.
(4)
Resocializācijas līdzekļus var īstenot individuālā vai grupu darba vai programmas formā.
69.
pants.
Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis
Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.
70.
pants.
Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi
Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:
1)
notiesāto izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības programmās vai interešu izglītības pasākumos;
2)
notiesāto nodarbināšana – notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktās soda izpildes pakāpes;
3)
notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas – notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana;
4)
psiholoģiskā palīdzība — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psihologa atzinuma sagatavošana, psiholoģiskā konsultēšana individuāli, grupā vai krīzes situācijā brīvības atņemšanas iestādē;
5)
brīvā laika pasākumi— notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos;
6)
motivācijas programma — mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums, kas veicina notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā;
7)
atkarību mazināšanas programma — notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā sociālo prasmju attīstībai, uzvedības modeļa pilnveidei un sociāli atbalstāmas vērtību sistēmas veidošanai;
8)
sociālās rehabilitācijas programma – mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā pārmaiņu veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai vai nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai;
9)
pasākumi notiesāto darba prasmju veicināšanai – notiesāto iesaistīšana praktiskās iemaņas un jaunradi attīstošos pasākumos;
10)
pasākumi ģimenes saišu uzturēšanai, stiprināšanai, atjaunošanai vai veidošanai;
11)
pasākumi patriotiskās audzināšanas veicināšanai – notiesāto iesaistīšana pasākumos, kas veicina lojalitāti valstij, valstiskās apziņas veidošanos, veido vai nostiprina notiesāto piederības sajūtu valstij un pilsonisko apziņu, veicina valsts valodas lietošanu.
71.
pants.
Resocializācijas programma
(1)
Resocializācijas līdzekļus var īstenot resocializācijas programmas formā, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, sociālo prasmju apgūšanu vai pilnveidi, veselīga un sociāli atbildīga dzīvesveida nostiprināšanu vai prettiesiskas uzvedības cēloņu mazināšanu.
(2)
Resocializācijas programma var ietvert gan sociālās korekcijas, gan sociālās rehabilitācijas elementus. Resocializācijas programmu efektivitāti regulāri pārbauda.
(3)
Resocializācijas programmu veidi:
1)
sociālās uzvedības korekcijas programma;
2)
sociālās rehabilitācijas programma;
3)
motivācijas programma;
4)
atkarību mazināšanas programma.
(4)
Resocializācijas programmu licencē ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota licencēšanas komisija. Pārvaldes priekšnieks nosaka resocializācijas programmu licencēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību, resocializācijas programmas licencēšanai iesniedzamo dokumentu kopumu, prasības attiecībā uz resocializācijas programmu saturu un noformējumu, kritērijus lēmuma par resocializācijas programmas licencēšanu, resocializācijas programmas licences derīguma termiņa pagarināšanu, atteikumu to pagarināt, resocializācijas programmas licences anulēšanu pieņemšanai, licences anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī komisijas pieņemamo lēmumu veidus.
(5)
Licencēšanas komisijas lēmuma par licences anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
9.2.Resocializācijas procesa norise
72.
pants.
Resocializācijas process
(1)
Resocializācijas process sastāv no:
1)
notiesātā riska un vajadzību novērtēšanas, uzsākot soda izpildi;
2)
resocializācijas plāna sagatavošanas un tajā iekļauto pasākumu īstenošanas;
3)
atkārtotas notiesātā riska un vajadzību novērtēšanas;
4)
resocializācijas plāna aktualizēšanas un tajā iekļauto pasākumu īstenošanas;
5)
notiesātā resocializācijas rezultātu un resocializācijas plāna izpildes izvērtēšanas pirms iespējamas soda izpildes mīkstināšanas vai notiesātā nosacītas atbrīvošanas.
(2)
Organizējot notiesātā iesaisti resocializācijas pasākumos, notiesātā iesaiste sociālās uzvedības korekcijas programmā un dalība atkarību mazināšanas programmā ir prioritāra, salīdzinot ar sociālās rehabilitācijas pasākumiem. Izņēmumi no šīs kārtības katrā individuālā gadījumā tiek saskaņoti ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku.
(3)
Notiesātā piedalīšanās resocializācijas procesā un resocializācijas plānā ietverto pasākumu izpildes rezultāti ietekmē notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā.
73.
pants.
Notiesātā riska un vajadzību novērtēšana
(1)
Notiesātā resocializāciju brīvības atņemšanas iestādē uzsāk ar riska un vajadzību novērtēšanu. Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildes uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā riska un vajadzību novērtēšanu, nosakot:
1)
notiesātā resocializācijas vajadzības un vispārējā recidīva riska līmeni;
2)
notiesātā resocializācijas vajadzībām atbilstošus resocializācijas līdzekļus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.
(2)
Atkārtota notiesātā riska un vajadzību novērtēšana tiek veikta ne retāk kā reizi gadā visā soda izpildes laikā.
(3)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam riska un vajadzību novērtēšanu veic divu nedēļu laikā pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildes uzsākšanai, ja notiesātajam piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām. Ja notiesātajam piespriestais sods ir īsāks par 45 dienām, notiesātā resocializāciju neplāno, bet notiesātajam nodrošina atsevišķus sociālās rehabilitācijas līdzekļus un gatavo atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes.
(4)
Notiesātā riska un vajadzību novērtēšanā izmanto ar Pārvaldes priekšnieka rīkojumu apstiprinātus riska un vajadzību novērtēšanas instrumentus un to īstenošanas metodiskos norādījumus.
(5)
Riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu efektivitāti regulāri pārbauda.
74.
pants.
Resocializācijas plāns
(1)
Notiesātā resocializācijas plānu izstrādā, pamatojoties uz notiesātā riska un vajadzību novērtēšanas rezultātiem.
(2)
Notiesātā resocializācijas plānā nosaka sasniedzamo resocializācijas mērķi visā soda izpildes laikā, notiesātā resocializācijas gaitu, resocializācijas līdzekļus atkārtota noziedzīga nodarījuma riska mazināšanai prioritārā secībā, notiesātajam veicamos uzdevumus nākamo divpadsmit mēnešu periodam, norāda uzdevumu izpildes gaitu un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.
(3)
Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.
(4)
Notiesātais piedalās resocializācijas plāna izstrādē un izpildē. Resocializācijas līdzekļu īstenošanas prioritāro secību noteic brīvības atņemšanas iestādes amatpersona atbilstoši šajā nodaļā minētajam.
(5)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam, kura piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām, resocializācijas plānā tiek iekļauti uzdevumi laika periodam, kas atbilst soda ilgumam.
(6)
Resocializācijas plānu aktualizē, pamatojoties uz atkārtotas notiesātā riska un vajadzību novērtēšanas rezultātiem un atbilstoši notiesātā resocializācijas rezultātiem.
(7)
Notiesātajam, viņa likumiskajam pārstāvim, aizgādnim vai aizstāvim ir tiesības iepazīties ar resocializācijas plānā ietvertajiem resocializācijas līdzekļiem un to izpildes rezultātiem.
75.
pants.
Resocializācijas procesa pamatnoteikumi
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona regulāri informē notiesāto par notiesātā resocializācijas plānā minēto resocializācijas līdzekļu pieejamību.
(2)
Notiesātais, kurš vēlas pieteikties resocializācijas līdzeklim, iesniedz iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai.
(3)
Lēmumu par notiesātā iesaistīšanu vai atskaitīšanas no dalības resocializācijas līdzekļa īstenošanā pieņem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izņemot notiesātā iesaistīšanu vai atskaitīšanu no izglītības programmas.
(4)
Resocializācijas programmu brīvības atņemšanas iestādē vada brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais, kas apmācīts resocializācijas programmas īstenošanai. Resocializācijas programmu brīvības atņemšanas iestādē var īstenot arī citas soda izpildes institūcijas nodarbinātie, ja to paredz likums.
76.
pants.
Līdzdarbības pienākums
Notiesātajiem ir pienākums līdzdarboties riska un vajadzību novērtēšanas procesā.
77.
pants.
Notiesātā atskaitīšana no resocializācijas programmas
(1)
Notiesāto atskaita no dalības resocializācijas programmā, ja notiesātais:
1)
neievēro resocializācijas programmas noteikumus un prasības;
2)
resocializācijas programmas īstenošanas vietā un laikā pārkāpj iekšējas kārtības noteikumus;
3)
ir pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu;
4)
ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atskaitīt viņu no dalības resocializācijas programmā;
5)
ir atbrīvots;
6)
ir miris;
7)
ja ir konstatēti citi apstākļi, kas saskaņā ar resocializācijas programmas īstenošanas nosacījumiem ir pamats atskaitīšanai no resocializācijas programmas.
(2)
Notiesāto atskaita no dalības resocializācijas programmā arī, pamatojoties uz drošības vai medicīnas apsvērumiem.
9.3.Notiesāto izglītība
78.
pants.
Notiesāto izglītošanas vispārējie nosacījumi
(1)
Brīvības atņemšanas iestādē tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie varētu iegūt vispārējo izglītību. Brīvības atņemšanas iestādē tiek organizēta profesionālās izglītības apguve, lai notiesātie iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama nodarbinātībai brīvības atņemšanas soda laikā vai pēc atbrīvošanas no soda izpildes. Notiesātos iesaista interešu izglītības pasākumos, ja tas iespējams.
(2)
Lai nodrošinātu notiesāto iesaistīšanu vispārējās un profesionālās izglītības programmās, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota Pārvaldes amatpersona slēdz sadarbības līgumu vai starpresoru vienošanos ar izglītības iestādi.
(3)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātie tālmācības formā var apgūt:
1)
vispārējās izglītības programmu;
2)
profesionālās izglītības programmu – tikai atklātajā cietumā esošie notiesātie.
(4)
Augstākās izglītības programmu notiesātais apgūst tikai tālmācības formā, izņemot atklātajā cietumā esošu notiesāto.
(5)
Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē atbilstoši normatīvajos aktos par vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu noteiktajai kārtībā, ievērojot šajā likumā noteikto.
(6)
Notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var iesaistīt izglītības apguvē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj.
(7)
Notiesātajam, kurš atrodas atklātajā cietumā, ir atļauts atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai kārtotu valsts pārbaudījumus vai apgūtu izglītības programmu, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja.
(8)
Notiesāto mācības ir veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas rezultātus.
79.
pants.
Notiesāto profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide
Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt notiesāto profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, lai veicinātu tādu prasmju apguvi vai nostiprināšanu, kas veicinās notiesātā iekļaušanos darba tirgū pēc atbrīvošanas.
80.
pants.
Notiesāto karjeras konsultēšana
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru notiesātajiem organizē karjeras konsultācijas preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros:
1)
individuālas konsultācijas pirms notiesātā iesaistes profesionālās izglītības programmas apguvē;
2)
grupu konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas darba meklēšanas atbalstam;
3)
individuālas konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas, lai turpinātu aktīvus darba meklējumus.
81.
pants.
Notiesātā tiesības izmantot palīglīdzekli studiju procesā
(1)
Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam adresētu rakstveida iesniegumu var lūgt atļauju saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai akreditētā augstskolā.
(2)
Iesniegumā notiesātais norāda:
1)
augstskolu un studiju programmu, kurā studē;
2)
palīglīdzekļa izmantošanas mērķi;
3)
paredzamo palīglīdzekļa izmantošanas ilgumu;
4)
palīglīdzekļa tehnisko aprakstu;
5)
palīglīdzekli identificējošu informāciju;
6)
iemeslu, kāpēc ar brīvības atņemšanas iestādē pieejamo palīglīdzekli nevar nodrošināt studiju turpināšanu augstākās izglītības iegūšanai, ja notiesātajam, turpinot studijas augstākās izglītības iegūšanai, ir pieejams brīvības atņemšanas iestādes nodrošināts attiecīgs palīglīdzeklis.
(3)
Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam notiesātais pievieno viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto informāciju.
(4)
Lai izlemtu jautājumu par atļaujas došanu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no augstskolas, kurā studē notiesātais.
(5)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks 10 darbdienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas lemj par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu, izvērtējot drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, kā arī iespējas glabāt šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli brīvības atņemšanas iestādes telpās.
(6)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks lēmumā atļaut izmantot palīglīdzekli norāda palīglīdzekļa izmantošanas mērķi, izmantošanas vietu, biežumu, ilgumu, kā arī palīglīdzekļa glabāšanas vietu un kārtību.
(7)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, individuāli izvērtējot katru gadījumu, neļauj notiesātajam izmantot šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1)
notiesātais ir sodīts par personiskās sadzīves tehnikas lietošanas kārtības pārkāpumu, par brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu vai izplatīšanu vai par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumu un neatbilst šā likuma 55. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta priekšnoteikumiem;
2)
notiesātais šā panta otrajā daļā minētajā iesniegumā ir norādījis nepatiesu informāciju;
3)
ir konstatēti brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības vai sabiedrības drošības apdraudējuma riski.
(8)
Par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumiem notiesātais tiek sodīts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(9)
Palīglīdzeklis pirms un pēc tā izmantošanas tiek pakļauts pārbaudei.
(10)
Ja tiek konstatēts, ka notiesātais palīglīdzekli izmanto neatbilstoši brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā vai šajā likumā noteiktajām prasībām, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu. Šādā gadījumā palīglīdzekli nekavējoties izņem un nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā vai nodod personai, kura palīglīdzekli notiesātajam nodeva ar sūtījumu vai pienesumu.
(11)
Notiesātajam ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, ja ir zudis pamats palīglīdzekļa izmantošanai.
9.4.Notiesāto nodarbināšana
82.
pants.
Notiesāto nodarbināšanas veidi un aizliegumi
(1)
Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos nodarbina.
(2)
Notiesāto, kas atrodas slēgtajā cietumā, aizliegts nodarbināt:
1)
darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku (izņemot, ja tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);
2)
amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;
3)
amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu Pārvaldes amatpersonas, vispārējā valsts civildienesta ierēdņi vai darbinieki (turpmāk – Pārvaldes nodarbinātie) vai citi ieslodzītie;
4)
darbos, kas veicami interneta vidē;
5)
nakts mieram paredzētajā laikā, izņemot, ja tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;
6)
darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati.
(3)
Notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, aizliegts nodarbināt šā panta otrās daļas 3. un 5. punktā minētajos darbos, kā arī aizliegts nodarbināt ārpus atklātā cietuma teritorijas, ja vienas dienas ietvaros nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darba vietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē.
(4)
Notiesāto nodarbināšanu organizē, ievērojot viņiem noteiktās soda izpildes pakāpes noteikumus un nodrošinot notiesāto drošību un uzraudzību.
83.
pants.
Notiesāto nodarbināšana
(1)
Notiesāto nodarbina, ja viņa resocializācijas plānā ir iekļauta norāde par šāda resocializācijas līdzekļa nepieciešamību, un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.
(2)
Notiesātos nodarbina:
1)
komersantu izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja notiesātais atrodas atklātajā cietumā;
2)
brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē.
(3)
Notiesāto, kurš tiek nodarbināts saimnieciskajā apkalpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Pārvaldi, var nodarbināt ārpus brīvības atņemšanas iestādes apsargājamās teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņa uzraudzību. Notiesātā uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.
(4)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju notiesāto, kurš atrodas atklātajā cietumā, var nodarbināt ārpus brīvības atņemšanas iestādes, nodrošinot pārbaudi darba vietā un kontrolējot viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.
84.
pants.
Pamats notiesātā nodarbināšanai
(1)
Ja komersants, kas ar brīvības atņemšanas iestādi ir noslēdzis vienošanos par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas atrodas slēgtajā cietumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu (turpmāk — vienošanās).
(2)
Ja notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt darba vietā, kas izveidota atklātajā cietumā, vai ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.
(3)
Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas Pārvalde ar notiesāto, kas atrodas slēgtajā cietumā, noslēdz vienošanos, bet ar notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā, — darba līgumu.
(4)
Lai notiesāto varētu nodarbināt, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod attiecīgu rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteikto soda izpildes pakāpi.
(5)
Vienošanās vai darba līgums ir tiesisks pamats, lai komersants vai Pārvalde kā notiesātā darba devējs par notiesāto veiktu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus (tai skaitā darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un izdarītu no notiesātā ienākumiem ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(6)
Ar vienošanos vai darba līgumu notiesātais uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
85.
pants.
Nodarbinātā notiesātā tiesiskais statuss
(1)
Uz notiesāto, kas tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā likuma normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30., 32. nodaļa, izņemot tajā noteikto nosacījumu par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, un 33. nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75., 130. panta pirmā daļa, 131. panta pirmā daļa, 135. pants, 137. panta pirmā daļa, 154. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa un 156. pants.
(2)
Uz notiesāto, kurš tiek nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(3)
Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.
86.
pants.
Vispārīgie noteikumi notiesāto nodarbināšanai
(1)
Notiesātais, kurš vēlas iesaistīties nodarbinātībā, iesniedz attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam, kuram ir atbilstoša izglītība, darba pieredze vai prasmes
(2)
Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kuram nodarbinātība resocializācijas plānā ir norādīta augstākā prioritātē un kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais.
(3)
Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var nodarbināt saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.
87.
pants.
Notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi
(1)
Notiesātajam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā un darba laika grafikā.
(2)
Notiesātajam var noteikt nepilnu darba laiku, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Ja notiesātajam noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba devēja un notiesātā rakstveida vienošanos.
(3)
Uz notiesāto, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz notiesāto, kas nodarbināts normālu darba laiku. Komersants vai Pārvalde nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa notiesātais ar invaliditāti, notiesātā grūtniece, notiesātā sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja notiesātā sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.
88.
pants.
Nodarbināto notiesāto atvaļinājums
(1)
Nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
(2)
Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.
(3)
Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.
(4)
Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.
(5)
Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.
(6)
Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:
1)
pārejošas darbnespējas laiku;
2)
grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3)
darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.
(7)
Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
(8)
Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.
89.
pants.
Notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi
(1)
Komersantam vai Pārvaldei, ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)
Komersantam un Pārvaldei ir visi likumā "Par nodokļiem un nodevām" , likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” darba devējam noteiktie pienākumi.
(3)
Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādi:
1)
par notiesātā neierašanos darbā, par darba vietas atstāšanu pirms noteiktā darba laika beigām, par izmaiņām notiesātā darba laikā un darba samaksas nosacījumos, par notiesātā nelaimes gadījumiem darbā un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;
2)
par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
(4)
Komersants nodrošina, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas var pārbaudīt notiesāto darba vietā.
90.
pants.
Notiesāto īslaicīga atbrīvošana no nodarbināšanas
(1)
Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz pārejošas darbnespējas laiku.
(2)
Notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams sakarā ar izmeklēšanas darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi, zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kā arī šajā likumā paredzēto notiesātā tiesību īstenošanai atbilstoši soda izpildes pakāpei.
(3)
Nodarbinātos notiesātos atbrīvo no darba valsts pārbaudījumu kārtošanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4)
Darba algu nodarbinātajiem notiesātajiem par šajā pantā minēto laiku neaprēķina.
91.
pants.
Notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas kārtība
(1)
Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un Pārvaldi par notiesātā nodarbināšanas jautājumiem izskatāmi, savstarpēji vienojoties.
(2)
Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.
92.
pants.
Prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās
(1)
Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā komersanta izveidotajās darba vietās atļauts uz darba līguma pamata strādāt komersanta nodarbinātam administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem, kas nepieciešami darba procesa un kvalitātes nodrošināšanai.
(2)
Komersantam vai tā pārstāvjiem, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar notiesātajiem ir jāievēro šajā likumā noteiktās prasības un brīvības atņemšanas iestādē noteiktā kārtība. Ja šīs prasības vai kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības aizliegt konkrētam komersantam vai tā pārstāvim ienākt brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
(3)
Ja nepieciešams, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības izdarīt telpu apskati, kur komersants izveidojis darba vietas vai kas nodotas komersanta rīcībā, kā arī to personu mantu un apģērba pārbaudi, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.
9.5.Notiesāto darba samaksa
93.
pants.
Notiesātā darba samaksas noteikšanas vispārīgie noteikumi
(1)
Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
(2)
Darba samaksu notiesātajam nosaka, piemērojot:
1)
laika algas sistēmu — atbilstoši šajā likumā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);
2)
akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.
(3)
Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam savstarpēji vienojoties, ievērojot notiesātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba samaksu.
(4)
Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, darba samaksu aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.
(5)
Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par šajā likumā noteikto minimālo darba samaksas apmēru. Darba algu notiesātajam nosaka atbilstoši faktiski nostrādātajam.
94.
pants.
Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam
Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:
1)
50 procentu no minimālās stundas tarifa likmes, kas ir aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, vai minimālās mēneša darba algas normālā darba laika ietvaros — notiesātajam, kuriem sodu izpilda slēgtajā cietumā;
2)
ekvivalenta minimālajai stundas tarifa likmei, kas ir aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, vai minimālajai mēneša darba algai normālā darba laika ietvaros — notiesātajam, kuram sodu izpilda atklātajā cietumā.
95.
pants.
Ieturējumi no darba samaksas
(1)
Pārvalde vai komersants, kas nodarbina notiesāto, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
(2)
Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskās naudas uzskaites kartē, kuru bērni uzturas ar mātēm brīvības atņemšanas iestādē, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no notiesātajam aprēķinātās darba samaksas.
(3)
Ja notiesātajam piespriests naudas sods, tad Pārvaldes amatpersona pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā kontā.
9.6.Komersantu iesaistīšana notiesāto nodarbināšanā
96.
pants.
Kārtība, kādā komersantus iesaista notiesāto nodarbināšanā
(1)
Komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā brīvības atņemšanas iestāde Pārvaldes tīmekļa vietnē izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt notiesātos brīvības atņemšanas iestādē šajā likumā noteiktajā kārtībā un tam nepieciešamo telpu nomu.
(2)
Izsludinot konkursu, norāda:
1)
informāciju par notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt, notiesāto soda izpildes pakāpi, izglītību, darba pieredzi un prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru notiesātajiem;
2)
informāciju par notiesāto nodarbināšanai pieejamām un nomājamām telpām atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību.
97.
pants.
Komersantu piedāvājumu izvērtēšana
(1)
Komersantu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai brīvības atņemšanas iestāde izveido komisiju.
(2)
Komisija izvērtē piedāvājumus, lemj par notiesāto resocializācijas vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un nosaka uzvarējušo komersantu.
(3)
Pieņemot lēmumu, komisija izvērtē šādus kritērijus (prioritārā secībā):
1)
piedāvātais nodarbinātības veids un tā atbilstība notiesāto resocializācijas vajadzībām;
2)
plānotais nodarbināto notiesāto skaits (priekšroka dodama komersantam, kas piedāvā nodarbināt lielāku notiesāto skaitu);
3)
nomājamo objektu platība;
4)
plānotie ieguldījumi telpu renovācijā un teritorijas labiekārtošanā;
5)
iepriekšējā sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm.
(4)
Ar komersantu, kurš uzvarējis konkursā, brīvības atņemšanas iestāde slēdz vienošanos par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, kā arī citus nepieciešamos līgumus par brīvības atņemšanas iestādes resursu (piemēram, komunālie pakalpojumi, telpu, ēku vai zemes noma) izmantošanu.
(5)
Komersantam, kurš netiek atzīts par uzvarētāju, brīvības atņemšanas iestāde 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstveidā paziņo komisijas lēmumu. Komisijas lēmumu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.
9.7.Citu sociālas rehabilitācijas līdzekļu īstenošanas noteikumi
98.
pants.
Atkarību mazināšanas programmā iesaistīto soda izpildes īpatnības
(1)
Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, brīvības atņemšanas sodu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus.
(2)
Atkarību mazināšanas programmas ietvaros notiesātie tiek izvietoti kamerās, neņemot vērā viņiem noteikto brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izpildes pakāpi.
99.
pants.
Notiesātā iesaistīšana atkarību mazināšanas programmā
(1)
Notiesāto var iesaistīt atkarību mazināšanas programmā, ja viņam ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas risks. Atkarību mazināšanas programma ilgst līdz 24 mēnešiem un tiek īstenota, nodrošinot programmā iesaistīto notiesāto izolāciju no pārējiem notiesātajiem visā programmas īstenošanas laikā.
(2)
Notiesātais, kas vēlas iesaistīties atkarību mazināšanas programmā, iesniedz attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā riska un vajadzību novērtējumu, sagatavo priekšlikumu par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā un nosūta to Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks, izvērtējis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka priekšlikumu, pieņem lēmumu par notiesātā iesaistīšanu vai atteikumu iesaistīt notiesāto atkarību mazināšanas programmā un paziņo to brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam un notiesātajam.
(3)
Ja notiesātais, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, izdara pārkāpumu, nepilda programmas nosacījumus, neatbilst programmas nosacījumiem vai veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties atkarību mazināšanas programmā, viņu var izslēgt no atkarību mazināšanas programmas ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz atkarību mazināšanas programmas vadītāja ierosinājumu.
(4)
Uz notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, attiecas šā likuma 55. pantā minētais par izpildāmo soda daļu, lai nodrošinātu notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros.
(5)
Ja notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu tiek mīkstināta soda izpilde, notiesātais turpina atrasties izolētajās atkarību mazināšanas programmas īstenošanas telpās.
100.
pants.
Notiesāto tiesības un pienākumi atkarību mazināšanas programmā
(1)
Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā:
1)
var atļaut radinieku, laulātā, partnera un citu personu apmeklējumu vizuālas kontroles apstākļos vienu reizi mēnesī uz laiku no vienas stundas līdz sešām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu;
2)
ir tiesības saņemt mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītību;
3)
atļauts koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību;
4)
ir tiesības veikt telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem katru dienu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā dienas kārtībā paredzētajā laikā. Vienas telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 20 minūtes, un tā notiek vizuālas kontroles apstākļos;
5)
ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, ja tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos;
6)
ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar iesniegumu par vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā izbeigšanu;
7)
ir tiesības iesaistīties vispārējās un profesionālās izglītības apguvē un profesionālajā tālākizglītībā un profesionālajā pilnveidē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj;
8)
ir tiesības uz divu stundu ilgu pastaigu dienā;
9)
ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
10)
ir tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām.
11)
iepirkties tirdzniecības vietā;
12)
izmantot tos Pārvaldes maksas pakalpojumus, kas atbilst atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem.
(2)
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir pienākums:
1)
ievērot vienošanās par notiesātā iesaistīšanu atkarību mazināšanas programmā nosacījumus;
2)
piedalīties resocializācijas pasākumos atbilstoši resocializācijas plānam un atkarību mazināšanas pasākumu kopumam paredzētajiem iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī līdzdarboties riska un vajadzību izvērtēšanā.
(3)
Notiesātajam, kas ir iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, ir aizliegts bez brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā atļaujas sazināties ar notiesātajiem, kas izvietoti citā nodaļā.
101.
pants.
Atkarību mazināšanas programmā iesaistītā notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi
(1)
Notiesātie, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, tiesības atstāt brīvības atņemšanas iestādi var īstenot tikai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā un uz laiku līdz astoņām stundām, ja tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos.
(2)
Ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumos notiesātajam paredzētas tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, notiesātais iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iesniegumu ar lūgumu atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, norādot brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas mērķi.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, vērtējot šā panta otrajā daļā minēto lūgumu, ņem vērā atkarību mazināšanas programmas vadītāja izvērtējumu par brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas nepieciešamību, šā likuma nodaļā par notiesāto tiesībām īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi minētos kritērijus, kā arī šādus papildu kritērijus:
1)
notiesātā piedalīšanos resocializācijas pasākumos atkarību mazināšanai, attieksmi pret tiem un sasniegtos rezultātus;
2)
notiesātajam piemēroto sodu par pārkāpumiem raksturu;
3)
notiesātā attieksmi pret citām personām.
(4)
Ja notiesātais atbilst atkarību mazināšanas programmā minētajiem kritērijiem un šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atļauj notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādi un norīko brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu, kura pavadīs notiesāto.
(5)
Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, viņš par atteikumu sagatavo attiecīgu lēmumu.
(6)
Ja šā panta ceturtajā daļā minētā atļauja nav izmantota un notiesātais tiek pārvietots uz brīvības atņemšanas iestādi, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par attiecīgās atļaujas atcelšanu.
102.
pants.
Pasākumi notiesāto darba prasmju veicināšanai
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde var organizēt notiesāto darba prasmju veicināšanas pasākumus atbilstoši notiesāto resocializācijas vajadzībām, nodrošinot šos pasākumus primāri tiem notiesātajiem, kuri nav iesaistīti izglītībā vai nodarbinātībā vai kuru valsts valodas zināšanu līmenis var radīt šķēršļus integrācijai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām.
(2)
Komersantu, profesionālās izglītības iestāžu vai nevalstisko organizāciju iesaistīšanai notiesāto darba prasmju veicināšanas pasākumu īstenošanā Pārvalde izmanto Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību.
103.
pants.
Citu sociālās rehabilitācijas līdzekļu īstenošana
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas organizē brīvā laika pasākumus notiesātajiem, lai nodrošinātu lietderīgu un jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu, iesaistot notiesātos kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir tiesības atļaut notiesātajiem, kas atrodas atklātajā cietumā, apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām.
(3)
Brīvā laika pasākumu vai darba prasmju veicināšanas pasākumu ietvaros notiesātie ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var iesaistīties māksliniecisko, lietišķās mākslas izstrādājumu vai citu priekšmetu, kas nepieciešami notiesātā jaunrades iniciatīvu īstenošanai, izgatavošanā. Māksliniecisko, lietišķās mākslas vai jaunrades iniciatīvu procesā tapušo izstrādājumu izgatavošanai nepieciešamos materiālus notiesātais var iegādāties, izmantojot savus līdzekļus, vai ar brīvības atņemšanas iestādēs priekšnieka atļauju tos saņemt pienesumā vai sūtījumā. Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var nodot paša izgatavotos mākslinieciskos, lietišķās mākslas izstrādājumus vai jaunrades iniciatīvu procesā tapušos izstrādājumus radiniekiem, laulātajam, partnerim vai citām personām.
(4)
Notiesātajiem dienas kārtībā paredzētajā laikā un atbilstoši soda izpildes pakāpei ir pieejama brīvības atņemšanas iestādes grāmatu krātuve pašizglītošanās nodrošināšanai.
(5)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas organizē notiesātajiem regulārus pasākumus ģimenes saišu uzturēšanai, stiprināšanai, atjaunošanai vai veidošanai.
10.nodaļaDrošība un uzraudzība brīvības atņemšanas iestādē
104.
pants.
Drošības un uzraudzības pasākumu īstenošana brīvības atņemšanas iestādēs
Lai nodrošinātu drošību un kārtību brīvības atņemšanas iestādē un notiesāto uzraudzību, brīvības atņemšanas iestādē tiek īstenoti drošības un uzraudzības pasākumi šajā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
105.
pants.
Videonovērošana brīvības atņemšanas iestādē
Brīvības atņemšanas iestādē veic videonovērošanu, lai notiesātos un citas personas, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai tās teritorijā, atturētu no prettiesisku darbību veikšanas, kā arī, lai nodrošinātu viņu apsardzi, drošību un uzraudzību.
106.
pants.
Notiesātā īslaicīga ievietošana kamerā ar videonovērošanu
(1)
Individuāli izvērtējot nepieciešamību, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var pieņemt lēmumu par notiesātā īslaicīgu ievietošanu kamerā, kurā veic videonovērošanu.
(2)
Izlemjot jautājumu par notiesātā ievietošanu kamerā, kurā veic videonovērošanu, ņem vērā šādus kritērijus:
1)
notiesātā vai citas personas drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma iespējamība;
2)
citu notiesāto, Pārvaldes nodarbināto vai citu personu atturēšana no prettiesiskas rīcības vai nepieciešamība konstatēt citu notiesāto, Pārvaldes nodarbināto vai citu personu prettiesisku rīcību.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pārskata ne retāk kā vienu reizi trīs dienās un nekavējoties atceļ, tiklīdz ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu šī lēmuma pieņemšanai.
107.
pants.
Notiesāto skaitliskā pārbaude
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas regulāri veic ieslodzīto skaitlisko pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nav notikusi notiesāto bēgšana vai neatļauta pārvietošanās brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
108.
pants.
Notiesāto izvietošana
Notiesāto izvietošana notiek šajā likumā noteiktajā kārtībā.
109.
pants.
Personu pārmeklēšanas, to apģērba un mantu pārbaudes noteikumi
(1)
Tā paša dzimuma brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, ievērojot privātuma aizsardzību, veic apmeklētāja pārmeklēšanu un viņa apģērba un mantu pārbaudi pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma. Ja apmeklētājs no pārmeklēšanas vai pārbaudes atsakās, apmeklējums vai satikšanās ar notiesāto netiek atļauta.
(2)
Tā paša dzimuma brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, ievērojot privātuma aizsardzību, veic notiesātā pārmeklēšanu un viņa apģērba un mantu pārbaudi:
1)
notiesātajam ierodoties ieslodzījuma vietā vai īslaicīgi atstājot to;
2)
notiesāto ievietojot kamerā;
3)
notiesāto izvedot no kameras;
4)
notiesāto ievietojot citā telpā, soda izolatorā vai atbrīvojot no tā;
5)
ja radušās aizdomas, ka persona glabā brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu, izstrādājumu vai vielas;
6)
pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma;
7)
veicot kameras, kurā izvietots notiesātais, pārbaudi;
8)
ja ir pamatotas aizdomas, ka tiek apdraudēta brīvības atņemšanas iestādes drošība vai personas dzīvība vai veselība.
(3)
Šī panta otrās daļas 6. punktā minētajā gadījumā pēc satikšanās vai apmeklējuma veic notiesātā pilnīgu pārmeklēšanu.
(4)
Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus vai vielas un naudu (izņemot atklātos cietumus) izņem. Naudu ieskaita Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā un izlieto notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai.
110.
pants.
Korespondences pārbaude
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuļu korespondences sūtījumu (turpmāk – vēstule), izņemot saraksti ar šajā likumā minētajiem adresātiem, pārbauda, to atverot. Ja brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot.
(2)
Notiesātajam adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules aiztur, ja:
1)
to saturs apdraud soda izpildes mērķi, brīvības atņemšanas iestādes drošību vai tajā noteikto kārtību;
2)
to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;
3)
tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses;
4)
sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu;
5)
sarakste notiek starp ieslodzīto un personu, attiecībā uz kuru apcietinātajam procesa virzītājs ir noteicis tikšanās un saziņas ierobežojumus.
(3)
Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kurai uzdots cenzēt saraksti.
(4)
Ja vēstulē atklāj narkotiskās, citas apreibinošās vai citas neatļautas vielas, vai priekšmetus, tiek veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam materiālus nodod pēc piekritības. Ja vēstulē tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā un izlietota notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai.
(5)
Notiesātajam tiek izskaidrots sarakstes aizturēšanas iemesls, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā panta noteiktā notiesātā sarakstes pārbaudes mērķa sasniegšanu.
(6)
Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā brīvības atņemšanas iestādē līdz notiesātā atbrīvošanai. Pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes aizturētās vēstules iznīcina.
111.
pants.
Apmeklējuma un satikšanās norise un kontrole
(1)
Satikšanos ar notiesāto vai notiesātā apmeklējumu atļauj brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā, viņa likumiskā pārstāvja, aizgādņa vai apmeklētāja iesniegumu.
(2)
Notiesātā īslaicīga satikšanās vai notiesātā apmeklējums notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, bet vizuālas kontroles apstākļos.
(3)
Šajā likumā noteiktajos gadījumos notiesātā apmeklējums vai īslaicīgā satikšanās notiek brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē vai fiziska norobežojuma apstākļos.
(4)
Notiesātā tikšanās ar aizstāvi vai procesa virzītāju netiek kontrolēta. Tikšanās ar savas valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos.
(5)
Lai novērstu neatļautu vielu vai priekšmetu nodošanu, notiesāto, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, radinieku, laulātā, partnera vai citu personu apmeklējumi notiek vizuālas kontroles apstākļos.
(6)
Notiesāto ilglaicīgās satikšanās norit bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvju klātbūtnes.
(7)
Šajā pantā minētās vizuālās kontroles nodrošināšanai var tikt veikta videonovērošana bez skaņas ierakstīšanas.
(8)
Lai novērstu brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ uz laiku līdz diviem mēnešiem vai noteikt citu tikšanās veidu.
(9)
Saņemot iesniegumu par īslaicīgās vai ilglaicīgās satikšanās piešķiršanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošajai informācijai pārbauda, vai notiesātā tikšanās ar cietušajiem bērniem vai nepilngadīgā notiesātā tikšanās ar noteiktu personu atbilst bērna labākajām interesēm. Ja tādas informācijas nav, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pieprasa informāciju bāriņtiesai vai citai kompetentai valsts un pašvaldības institūcijai. Ja tiek konstatēts, ka satikšanās var apdraudēt bērna labākās intereses, tā netiek atļauta.
(10)
Lai novērstu bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu, notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, ir aizliegtas īslaicīgās vai ilglaicīgās satikšanās ar nepilngadīgajiem, ja to aizliegusi tiesa vai bāriņtiesa.
112.
pants.
Apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norise brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē
Lai novērstu brīvības atņemšanas iestādes, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu vai ja to lūdz apmeklētājs, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var izdot lēmumu par apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās ar notiesāto norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.
113.
pants.
Apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norises kārtība, uzsākot soda izpildi
(1)
Lai novērstu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu izdarīšanu, novērstu bēgšanas mēģinājumu, neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajam un citas darbības, kas var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību vai citu personu tiesības, notiesātā apmeklējumi vai īslaicīgās satikšanās pirmos trīs mēnešus pēc soda izpildes uzsākšanas slēgtā cietuma zemākajā pakāpē notiek fiziska norobežojuma apstākļos.
(2)
Šī panta pirmajā daļā minēto nosacījumu neattiecina uz notiesāto, kurš pirms soda izpildes uzsākšanas atradās izmeklēšanas cietumā un kuram apcietinājuma laikā apmeklējumu vai satikšanos laikā netika konstatēti pārkāpumi.
(3)
Notiesātā, kurš atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, apmeklējums vai īslaicīgā satikšanās notiek bez fiziska norobežojuma, izņemot šā panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.
(4)
Pēc šī panta pirmajā daļā minētā termiņa notecējuma vai attiecībā uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu par notiesātā apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja:
1)
veicot apmeklētāja pārmeklēšanu, personas mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai satikšanās ar konkrētu notiesāto, tiek atrasti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti vai vielas;
2)
veicot notiesātā pārmeklēšanu vai mantu un apģērba pārbaudi pirms vai pēc apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās pie notiesātā tiek atrasti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti vai vielas;
3)
apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās laikā tiek konstatēts brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanas mēģinājums;
4)
pēc apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās notiesātajam konstatē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu vai notiesātais atsakās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
5)
apmeklētājs ir atteicies no pārmeklēšanas vai viņa apģērba un mantu pārbaudes pēc satikšanās vai apmeklējuma.
(5)
Šī panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod vienu no šādiem lēmumiem:
1)
apmeklējumu vai īslaicīgo satikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem;
2)
notiesātā apmeklējumu vai īslaicīgo satikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
(6)
Lai novērstu apdraudējumu Pārvaldes nodarbinātajiem, personām, kas ieradušās brīvības atņemšanas iestādē profesionālo pienākumu pildīšanai, vai citām personām, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var izdot lēmumu par notiesātā apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta informācija par iespējamu ieslodzītā, citas personas vai ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu.
(7)
Izlemjot jautājumu par apmeklējuma vai īslaicīgās satikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:
1)
notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus Pārvaldes nodarbinātajiem vai citām personām;
2)
notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību;
3)
likumpārkāpuma izdarīšanas risku, tostarp notiesātā bīstamības izvērtēšanas rezultātus;
4)
informāciju par notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;
5)
notiesātā pieļautos pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai brīvības atņemšanas iestādē neatļautu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu, izplatīšanu;
6)
informāciju (ja tāda ir) par apmeklētāja iepriekš veiktajiem likumpārkāpumiem, tai skaitā tādiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas iestādē neatļautu vielu vai priekšmetu ienešanu, glabāšanu vai nodošanu vai saņemšanu no ieslodzītajiem.
114.
pants.
Notiesātā saziņas kontrole
(1)
Lai novērstu neatļautu saziņu, notiesātā telefonsarunas un videosaziņa notiek vizuālās kontroles apstākļos bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes. Telefonsarunas un videosaziņa ar šajā likumā minētajām institūcijām netiek kontrolēta.
(2)
Izņēmuma gadījumā, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu izdarīšanu vai citas darbības, kas var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību vai citu personu tiesības, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var izdot lēmumu par videosaziņas norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.
(3)
Ja telefonsarunas vai videosaziņas saturs apdraud brīvības atņemšanas iestādes vai sabiedrības drošību, procesa virzītāja noteikto tikšanās un saziņas ierobežojumu ievērošanu, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pārtrauc telefonsarunu vai videosaziņas un paskaidro notiesātajam telefonsarunas vai videosaziņas pārtraukšanas iemeslu, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā daļā noteiktā notiesāto telefonsarunu un videosaziņas kontroles mērķa sasniegšanu.
(4)
Lai novērstu bērna labāko interešu iespējamo apdraudējumu, notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, ir aizliegtas telefonsarunas un videosaziņa ar nepilngadīgajiem, ja to aizliegusi tiesa vai bāriņtiesa.
(5)
Šajā pantā minētās vizuālās kontroles nodrošināšanai var tikt veikta videonovērošana bez skaņas ierakstīšanas.
115.
pants.
Sūtījumu un pienesumu pārbaude
(1)
Lai novērstu ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajiem adresēto sūtījumu un pienesumu saturu pārbauda šajā likumā noteiktajā kārtībā un nepieņem notiesātajam adresētu sūtījumu, ja nav zināms tā sūtītāja vārds, uzvārds un adrese. Pienesumu un sūtījumu pārbaudei var lietot tehniskos līdzekļus un izmantot dienesta suni.
(2)
Ja sūtījumā vai pienesumā atklāj alkoholu, narkotiskās, citas apreibinošās vai citas neatļautas vielas vai priekšmetus, tiek veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam materiālus nodod pēc piekritības. Ja sūtījumā vai pienesumā tiek atrasta nauda, tā tiek ieskaitīta Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā un izlietota notiesāto sadzīves apstākļu uzlabošanai.
(3)
No sūtījuma un pienesuma izņemtos priekšmetus, kurus nav atļauts nodot notiesātajiem ar sūtījumiem un pienesumiem vai kuru glabāšanai normatīvajos aktos minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu), pieņem glabāšanā un par to paziņo nosūtītājam vai izsniedz atpakaļ pienesuma piegādātājam.
116.
pants.
Fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu, tehnisko ierīču un līdzekļu lietošana, dienesta suņu izmantošana un ieroču nēsāšana, glabāšana, izmantošana un pielietošana
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, tehniskās ierīces, tehniskos līdzekļus, izmantot dienesta suni un tiesības nēsāt, glabāt, izmantot un pielietot izsniegto ieroci noteic Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums.
117.
pants.
Speciālo līdzekļu piemērošana
(1)
Slēgtajā cietumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu izveido komisiju, kas vērtē nepieciešamību notiesātajam pārvietošanas laikā slēgtā cietuma teritorijā piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus.
(2)
Komisijas sastāvā iekļauj par notiesāto resocializāciju, uzraudzību, drošību un veselības aprūpi atbildīgo daļu priekšniekus un brīvības atņemšanas iestādes psihologu. Komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.
(3)
Notiesātajiem pārvietošanas laikā slēgtā cietuma teritorijā var piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus — uz laiku, kas nav ilgāks par divām nedēļām, ja notiesātais rada apdraudējumu to pavadošajām amatpersonai, darbiniekam vai citai personai vai pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu notiesātā bēgšanu.
(4)
Šā panta pirmajā daļā minētā komisija, lemjot par speciālā līdzekļa nepieciešamību, ņem vērā:
1)
notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajam vai citai personai;
2)
notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citas personas drošību vai veselību;
3)
likumpārkāpuma izdarīšanas risku;
4)
informāciju par notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;
5)
notiesātā pieļautos pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
6)
šā likuma 120. pantā minēto notiesātā bīstamības izvērtējumu, ja tāds ir veikts.
118.
pants.
Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana
Ja brīvības atņemšanas iestādē ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, to izmeklē Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
119.
pants.
Notiesātā izolēšana no pārējiem notiesātajiem
(1)
Izņēmuma gadījumā, lai novērstu notiesātā dzīvības vai veselības apdraudējumu vai gadījumos, kad notiesātā pārkāpumu var pārtraukt tikai ar notiesātā izvietošanu atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, notiesāto ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu var nekavējoties izolēt no pārējiem notiesātajiem uz laiku līdz 64 stundām līdz lēmuma par notiesātā turpmāku izvietošanu pieņemšanai.
(2)
Notiesātā izolēšanas laikā nodrošina regulāru notiesātā veselības stāvokļa pārbaudi un iespēju notiesātajam jebkurā brīdī izsaukt brīvības atņemšanas amatpersonu.
120.
pants.
Notiesātā bīstamības izvērtēšana
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas veic notiesātā bīstamības izvērtēšanu, ja ir saņemta informācija par notiesātā plānotu vai jau notikušu:
1)
jaunu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu;
2)
ieslodzījuma vietās neatļautu priekšmetu vai vielu aprites organizēšanu;
3)
uzbrukumu personai vai citas personas dzīvības vai veselības apdraudējumu;
4)
citu ieslodzīto kūdīšanu uz nepakļaušanos vai pretošanos;
5)
citu ieslodzīto kūdīšanu uz grautiņiem vai dedzināšanu;
6)
bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumu;
7)
darbību, kura saistīta ar radikalizācijas un terorisma riskiem;
8)
citu darbību, kas būtiski apdraud vai var apdraudēt ieslodzījuma vietas, sabiedrības vai valsts drošību.
(2)
Notiesātā bīstamības izvērtēšanu veic Pārvaldes priekšnieka noteiktā kārtībā.
(3)
Pēc notiesātā bīstamības izvērtēšanas, viņam piemēro tādus drošības un uzraudzības pasākumus, kas atbilst konstatētajam riskam un apdraudējuma līmenim.
(4)
Atkārtotu notiesātā bīstamības izvērtējumu veic pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā.
(5)
Notiesātā bīstamības izvērtējumā konstatēto ņem vērā, turpmāk ievietojot un izvietojot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, kā arī notiesāto konvojēšanas laikā.
(6)
Notiesātā bīstamības izvērtējuma rezultāti tiek pievietoti notiesātā personas lietai.
11.nodaļaBrīvības atņemšanas soda izpildes kārtība slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem
11.1.Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtības slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vispārīgie noteikumi
121.
pants.
Soda izpildes slēgtajā cietumā vispārīgie nosacījumi
(1)
Slēgtajā cietumā tiek nodrošināta notiesāto nepārtraukta uzraudzība.
(2)
Šajā likumā noteiktās tiesības notiesātais īsteno brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā.
122.
pants.
Notiesātā tiesību apjoms slēgtajā cietumā
(1)
Notiesātajiem slēgtā cietumā ir tiesības:
1)
iepirkties tirdzniecības vietā;
2)
izmantot brīvības atņemšanas iestādē izvietoto telefonsarunu iekārtu telefonsarunām par saviem vai adresāta līdzekļiem bez telefonsarunu skaita ierobežojuma;
3)
ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;
4)
atrasties noteiktā teritorijā ārpus kameras brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā noteiktajā laikā;
5)
piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā vai izmantot pastaigas ne mazāk kā vienu stundu dienā vai, ja ir attiecīgs ārsta norādījums – ne mazāk kā pusotru stundu;
6)
saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;
7)
piedalīties resocializācijas pasākumos;
8)
piedalīties garīgās aprūpes pasākumos, apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;
9)
saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma;
10)
sūtīt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma radiniekiem, laulātajam un partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – citām personām;
11)
saņemt sūtījumus vai pienesumus;
12)
skatīties koplietošanas televizoru;
13)
satikties ar laulāto, partneri, radiniekiem vai citām personām;
14)
izmantot Pārvaldes sniegtos maksas pakalpojumus.
(2)
Notiesātajam slēgtā cietuma augstākajā pakāpē ir tiesības izmantot gadā:
1)
astoņas ilglaicīgas satikšanās (no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām);
2)
astoņas īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām).
(3)
Notiesātajam slēgtā cietuma zemākajā pakāpē ir tiesības izmantot gadā:
1)
piecas ilglaicīgas satikšanās (no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām);
2)
četras īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām).
(4)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi.
123.
pants.
Soda izpilde atklātajā cietumā
(1)
Atklātajā cietumā notiesātie tiek uzraudzīti.
(2)
Vienā atklātajā cietumā var izvietot notiesātos vīriešus un sievietes, ievērojot šajā likumā noteiktos izolācijas noteikumus.
(3)
Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:
1)
izmantot tiesības, kas paredzētas šī likuma 122. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6., 11., 12. un 14. punktā;
2)
uzņemt laulāto, partneri, radiniekus vai citas personas;
3)
iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja notiesātais ir saņēmis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju atstāt cietuma teritoriju šajā likumā norādītajos gadījumos;
4)
patstāvīgi pārvietoties atklātā cietuma noteiktā teritorijā;
5)
piedalīties 122. panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minētajos pasākumos, ja tie notiek cietuma teritorijā;
6)
uzglabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī personīgo mobilo telefonu un personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ja mobilais telefons un datortehnika reģistrēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā;
7)
izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;
8)
īslaicīgi atstāt atklāto cietumu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(4)
Šā likuma 143. panta sestajā daļā minētajos gadījumos notiesātais var saņemt naudas pārvedumus un sūtīt naudas pārvedumus ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību.
(5)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātajam iegūt izglītību izglītības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas neapdraud sabiedrības drošību un ja nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādē noteikto notiesāto dienas kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina iespēju notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai izglītības iestādē.
(6)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais patstāvīgi vai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, lai piedalītos Dienesta īstenotajās resocializācijas programmās (turpmāk – probācijas programma) un citos pasākumus, kas ir vērsti uz notiesātā kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalītos procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.
(7)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var atstāt atklātā cietuma teritoriju, lai iegādātos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus tirdzniecības vietā ārpus atklātā cietuma teritorijas. Notiesātajam ir pienākums pildīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas likumīgās prasības.
(8)
Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt viņam no personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa (sabiedriskā transporta) izdevumu segšanai, ja notiesātajam ir piešķirta šā panta sestajā daļā minētā atļauja.
(9)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosaka kārtību, kādā reģistrē notiesātā personīgo mobilo telefonu un personīgo datortehniku ar interneta pieeju.
124.
pants.
Soda izpilde audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem
(1)
Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tiek nodrošināta notiesāto nepārtraukta uzraudzība.
(2)
Notiesātajam audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ir tiesības:
1)
izmantot tiesības, kas paredzētas šā likuma 122. panta pirmajā daļā;
2)
izmantot videosaziņas iespēju ar laulāto, partneri, radiniekiem un citām personām – vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm;
3)
atstāt iestādes teritoriju brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā uzraudzībā uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai izglītības iestādē;
4)
lūgt viņu pārvietot uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, ja notiesātais ir pilngadīgs.
(3)
Notiesātajam audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ir tiesības izmantot gadā:
1)
15 ilglaicīgas satikšanās (no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām);
2)
12 īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām).
(4)
Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.
(5)
Ja notiesātā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai nosacīti atbrīvot, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izpildes augstāko pakāpi.
(6)
Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām. Ja notiesātais nepiedalās šajā daļā minētajos pasākumos un ja notiesātais nepretendē uz nosacītu atbrīvošanu, notiesāto ar izvērtēšanas komisijas lēmumu pārvieto uz atklāto cietumu.
(7)
Uz audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem attiecas šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktais.
(8)
Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem nodrošina nepilngadīgajiem notiesātajiem ilglaicīgās satikšanās, nepiemērojot Pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādī noteiktos ar ilglaicīgi satikšanos saistītos maksas pakalpojumus.
(9)
Nepilngadīgo notiesāto telefonsarunu ar laulāto, partneri un radiniekiem izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
(10)
Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šā panta sesto daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas šajā likumā nepilngadīgajiem notiesātajiem noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, izņemot šā likuma 17. nodaļā noteikto.
125.
pants.
Notiesāto pienākums piedalīties brīvības atņemšanas iestādes teritorijas uzturēšanā un labiekārtošanā
(1)
Notiesātais rindas kārtībā piedalās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas uzturēšanā un labiekārtošanā ne ilgāk kā četras stundas dienā ārpus laika, kurā viņš ir iesaistīts resocializācijas pasākumos. Šī pienākuma izpildē notiesāto var iesaistīt ilgāk, ja notiesātais ir izteicis šādu lūgumu.
(2)
Šo pienākumu nav jāpilda notiesātajam, kas nodarbināts ilgāk nekā četras stundas dienā, nepilngadīgajam, grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietei, kas baro bērnu ar krūti, vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušam notiesātajam, kā arī notiesātajam, kas ir persona ar I vai II invaliditātes grupu, izņemot gadījumus, kad notiesātais to lūdz.
(3)
Šo pienākuma izpildes laikā brīvības atņemšanas iestāde nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.
(4)
Notiesātais, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, šo pienākumu veic saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.
11.2.Notiesātās sievietes atrašanās brīvības atņemšanas iestādē kopā ar bērnu
126.
pants.
Notiesātās sievietes atrašanās brīvības atņemšanas iestādē kopā ar bērnu
(1)
Pēc notiesātās mātes, kas atrodas slēgtajā cietumā, lūguma un ar bāriņtiesas piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā. Laikposmā, kamēr bāriņtiesa pieņem attiecīgo lēmumu, bērns uzturas kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē.
(2)
Ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu sievieti, kurai, atrodoties atklātajā cietumā, piedzimis bērns, var pārvietot kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā atrodas sievietes ar bērniem, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm. Notiesātā šajā nodaļā uzturas līdz bērna viena gada vecumam. Notiesātā var lūgt pagarināt viņas atrašanos ar bērnu slēgtā cietuma nodaļā, kurā atrodas sievietes ar bērniem, bet ne ilgāk kā līdz bērna četru gadu vecumam. Notiesātajai šajā nodaļā ir atklātajā cietumā paredzētās tiesības, ciktāl tās ir iespējams nodrošināt slēgtajā cietumā.
(3)
Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē, paziņo bāriņtiesai pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē, un ir nepieciešams lemt par bērna turpmāko aprūpi un dzīvesvietu.
(4)
Ja notiesātajai soda izpildes laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādei ir pienākums bērna dzimšanas reģistrēšanai rakstveidā informēt to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
127.
pants.
Notiesātās sievietes bērna uzturēšanās apstākļi
(1)
Šā likuma 126. panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos notiesātā sieviete un viņas bērns atrodas slēgtā cietuma telpās, kurās ir bērniem piemēroti uzturēšanās apstākļi un kuras ir aprīkotas atbilstoši bērnu vajadzībām.
(2)
Bērni, kuri uzturas brīvības atņemšanas iestādē kopā ar notiesātajām mātēm, veselības aprūpes pakalpojumus saņem tādā pašā kārtībā un apjomā, kādā tos saņem bērni, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(3)
Bērniem, kas uzturas brīvības atņemšana iestādē kopā ar notiesātajām mātēm, nodrošina atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un apgādi.
(4)
Brīvības atņemšanas iestāde organizē bērnu, kas uzturas brīvības atņemšanas iestādē kopā ar notiesātajām mātēm, iesaisti pirmsskolas izglītības apguvē, nodrošina šo bērnu nogādāšanu pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī sedz izdevumus par šādu bērnu ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai par izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanu.
(5)
Notiesātās sievietes dienas kārtību saskaņo ar bērna vajadzībām un tajā paredz ne mazāk kā pusotru stundu ilgu pastaigu kopā ar bērnu.
128.
pants.
Kārtība, kādā izmantojams notiesātajai piešķirtais vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts
(1)
Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu mātei, kuras uzturas brīvības atņemšanas iestādē ar bērnu, ieskaita notiesātās mātes personiskās naudas uzskaites kartē un izmaksā ne agrāk kā mātes atbrīvošanas dienā.
(2)
Izņēmuma gadījumos — saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem un saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — notiesātā var izmantot vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu bērna ārstniecības nolūkos.
(3)
Ja beidzas šā likuma 126. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais laiks un bērns tiek nodots aprūpē tēvam vai ārpusģimenes aprūpē, pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta attiecīgi tēvam vai ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājam.
12.nodaļaNotiesātajiem piemērojamie pamudinājumi
129.
pants.
Notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi
Par labu uzvedību un labiem resocializācijas rezultātiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:
1)
izteikt pateicību;
2)
slēgtajā cietumā - papildus piešķirt īslaicīgu vai ilglaicīgu satikšanos, bet ne vairāk kā divpadsmit papildu satikšanās gadā;
3)
audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem — atļaut atstāt iestādi vecāku, likumiskā pārstāvja vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem amatpersonu vai darbinieku (turpmāk – audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodarbinātie) pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;
4)
atzīt notiesāto par atbilstošu šā likuma 55. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem priekšnoteikumiem pirms tajos noteiktā termiņa beigām;
5)
atklātajos cietumos esošam notiesātajam — ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju vienu reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm;
6)
ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm gadā;
7)
ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju līdz piecām diennaktīm gadā;
8)
notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, — tiesības uz videosaziņu līdz divām reizēm mēnesī uz laiku, kas nav ilgāks par 30 minūtēm bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes;
9)
vienu reizi gadā atbrīvot no samaksas par Pārvaldes maksas pakalpojuma cenrādī noteiktajiem ar vienu ilglaicīgo satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem.
130.
pants.
Pamudinājumu piemērošanas īpatnības
(1)
Šā likuma 129. panta 6. punktā minēto pamudinājumu piemēro tikai notiesātajiem, kuri atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot personas, kuras notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
(2)
Šā likuma 129. panta 5., 6. un 7. punktā minēto pamudinājumu nepiešķir notiesātajam, bet, ja tas ir piešķirts, tad pamudinājumu neizpilda notiesātajam:
1)
kas ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā;
2)
kas atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā vai ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(3)
Šā likuma 129. panta 5., 6. un 7. punktā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izpildes laikā.
(4)
Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piemērot šā likuma 129. panta 1., 4. un 8. punktā minētos pamudinājumus. Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piešķirt pamudinājumu – tiesības uz videosaziņu, ja papildus šā likuma 129. pantā minētajiem nosacījumiem kontaktēšanās ar radiniekiem, laulāto vai partneri var labvēlīgi ietekmēt notiesātā resocializācijas procesu.
(5)
Lēmumi par pamudinājumiem, kas pieņemti pirms notiesātā iesaistīšanas atkarību mazināšanas programmā, programmas īstenošanas laikā netiek izpildīti.
(6)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi. Nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), laiku, kurā notiesātajam atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, datums un laiks, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, adrese, kurā notiesātais nolēmis uzturēties.
13.nodaļaNotiesāto tiesību īstenošanas kārtība
13.1.Notiesātā satikšanās un notiesātā apmeklējums
131.
pants.
Satikšanās veidi un mērķis
(1)
Ilglaicīgas satikšanās mērķis ir veicināt radniecisko un ģimenes saikņu saglabāšanu ar radiniekiem, laulāto, partneri vai personu, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns. Īslaicīgas satikšanās mērķis ir veicināt sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu, veidošanu un atjaunošanu.
(2)
Notiesātajam, kurš atrodas slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ir tiesības satikties ar radiniekiem, laulāto, partneri un citām personām īslaicīgi vai ilglaicīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.
(3)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam ir tiesības satikties ar laulāto, partneri, radiniekiem un citām personām īslaicīgi.
(4)
Ja notiesāto atklātajā cietumā ilgstoši neapmeklē radinieki, laulātais, partneris vai persona, ar kuru līdz soda izpildes sākumam notiesātajam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns, vai notiesātajam ilgstoši nav piemērots šā likuma 129. panta 5. punktā minētais pamudinājums, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātajam uzņemt minētās personas atsevišķā telpā uz laiku līdz sešām stundām.
(5)
Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var atļaut laulātā, partneri, radinieku un citu personu apmeklējumu šajā likumā noteiktajos gadījumos atbilstoši atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem.
132.
pants.
Papildu satikšanās piešķiršana
(1)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesājam var piešķirt papildu īslaicīgo satikšanos vai videosaziņu ar radiniekiem, laulāto, partneri vai citu personu gadījumos, ja ir miris notiesātā radinieks, laulātais vai partneris.
(2)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātajam, kurš ir reģistrējis laulību, var piešķirt papildus ilglaicīgo satikšanos līdz 48 stundām.
133.
pants.
Satikšanās noteikšanas īpatnības
(1)
Pamatojoties uz notiesātā iesniegumu ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilglaicīgo vai īslaicīgo satikšanos ar laulāto, partneri vai radinieku var aizstāt ar videosaziņu ar šīm personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm.
(2)
Satikšanās ar aizgādni netiek ieskaitītas notiesātajam atļauto īslaicīgo satikšanos skaitā.
(3)
Notiesātajam nav atļauts satikties ar personām, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādēs vai izmeklēšanas cietumos, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.
134.
pants.
Īslaicīgo un ilglaicīgo satikšanos piešķiršanas kārtība
(1)
Satikšanās atļauju dod brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz šā likuma 111. panta pirmajā daļā minēto personu iesniegumu, kurš iesniegts vismaz 10 darbdienas pirms plānotās tikšanās.
(2)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilglaicīgo satikšanos var aizstāt ar īslaicīgo satikšanos, ja notiesātais to lūdz.
(3)
Lemjot par satikšanās ilgumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē un nepieciešamību nodrošināt satikšanās iespēju vienlīdzīgi visiem notiesātajiem.
135.
pants.
Īslaicīgo un ilglaicīgo satikšanos norise
(1)
Īslaicīgās un ilglaicīgās satikšanās notiek speciāli šim mērķim iekārtotās telpās. Satikšanās laikā var tikt veikti pasākumi, lai nodrošinātu drošību brīvības atņemšanas iestādē un notiesāto uzraudzību.
(2)
Ierodoties uz satikšanos, persona uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu un laulību un partnerību apliecinošu dokumentu. Radniecību apliecinošu dokumentu persona uzrāda, ierodoties uz pirmo satikšanos.
(3)
Notiesātais vai personas, kas vēlas satikties ar notiesāto, iesniedz kopēju saimniecību apliecinošus dokumentus, ja notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība, vai dokumentus, kas pierāda, ka notiesātajam ar šo personu ir kopīgs bērns.
(4)
Nepilngadīgie uz satikšanos ar notiesāto ierodas likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas pavadībā.
(5)
Persona, kura ierodas uz ilglaicīgo satikšanos, drīkst ienest satikšanās telpā tikai priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt kamerā.
136.
pants.
Notiesātā apmeklēšana
(1)
Dienesta amatpersonai, aizstāvim, zvērinātam notāram, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam juridiskās palīdzības saņemšanai, procesa virzītājam, notiesātā ārvalstnieka valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvim un citām personām ir atļauts šajā likumā noteiktajā kārtībā apmeklēt notiesāto, lai attiecībā pret notiesāto pildītu savus profesionālos vai amata pienākumus.
(2)
Notiesāto var apmeklēt personas izlīguma vai mediācijas norises nodrošināšanai vai brīvprātīgie noteiktu uzdevumu īstenošanai.
(3)
Apmeklējumu skaits netiek ierobežots, un tie notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā.
(4)
Iesniegums ar lūgumu atļaut apmeklējumu, izņemot tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas, juridiskās palīdzības sniedzēja, aizstāvja un diplomātiskās, konsulārās pārstāvniecības pārstāvja, vai aizgādņa apmeklējumu, ir iesniedzams brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vismaz 10 darbdienas pirms plānotā apmeklējuma.
13.2.Notiesāto tiesības uz saziņu
137.
pants.
Notiesāto saziņas veidi
(1)
Notiesātajiem ir tiesības uz saziņu ar personām un institūcijām šajā likumā noteiktajā veidā, apjomā un kārtībā.
(2)
Notiesātajiem ir atļauts sazināties:
1)
sarakstoties (sūtot vēstules);
2)
izmantojot brīvības atņemšanas iestādē izvietotas telefonsarunu iekārtas vai brīvības atņemšanas iestādes izsniegtu mobilo telefonu šajā likumā noteiktas konkrētas saziņas nodrošināšanai;
3)
videosaziņas veidā.
(3)
Notiesātajam atklātajā cietumā ir atļauts izmantot personīgo mobilo telefonu vai personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ja tā reģistrēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.
(4)
Notiesātajiem ir atļauts par saviem līdzekļiem nosūtīt un saņemt vēstules bez skaita ierobežojumiem.
138.
pants.
Notiesāto saziņa ar institūcijām, amatpersonām un nevalstiskajām organizācijām
(1)
Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un amatpersonām.
(2)
Notiesāto sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei.
(3)
Notiesātā sarakstes ar Pārvaldi, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. Notiesātā izdevumi par saraksti ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē nepietiek līdzekļu vēstules nosūtīšanai. Notiesātā saraksti, kura tiek nosūtīta pa pastu un kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu.
139.
pants.
Notiesāto telefonsarunas un videosaziņa
(1)
Notiesātajam ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem.
(2)
Notiesātais šajā pantā noteikto telefonsarunu nodrošināšanai izmanto brīvības atņemšanas iestādē izvietotās telefonsarunu iekārtas.
(3)
Notiesātajiem audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem telefonsarunas nodrošina arī ar brīvības atņemšanas iestādes izsniegtu mobilo telefonu konkrētas saziņas nodrošināšanai, un šo sarunu izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
(4)
Notiesāto videosaziņas izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
(5)
Papildus šajā likumā noteiktajām tiesībām notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem, notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, un vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem ir tiesības uz videosaziņu šādā apjomā:
1)
notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, — divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm;
2)
vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem — bez skaita ierobežojuma. Vienas videosaziņas ilgums nedrīkst pārsniegt 30 minūtes.
(6)
Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildu šajā likumā noteiktajam ir tiesības uz videosaziņu ar aizgādni vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm.
140.
pants.
Notiesātā iesniegumi brīvības atņemšanas iestādei
(1)
Notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka ar mutvārdu vai rakstveida iesniegumu.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosaka nodarbinātos, kuri pieņem notiesātos, pieņemšanas laiku un kārtību, kādā notiesātais var pieteikties uz šādu pieņemšanu. Ja notiesātais vēlas, Pārvaldes nodarbinātais viņu pieņem bez citu personu klātbūtnes.
(3)
Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.
141.
pants.
No procesa virzītāja saņemtu notiesātajam adresētu dokumentu izsniegšana
(1)
Ja brīvības atņemšanas iestādē no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai notiesātajam, Pārvaldes priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā notiesātā vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuram tas jāizsniedz, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai izsniegšanai notiesātajam. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona aploksni notiesātajam izsniedz ne vēlāk kā triju darbdienu laikā.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura izsniedza dokumentu notiesātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, kā arī izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka notiesātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam, ja procesa virzītājs to ir lūdzis.
13.3.Notiesāto tiesības uz preču iegādi un sūtījumiem vai pienesumiem
142.
pants.
Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde
(1)
Notiesātais par viņu personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus tirdzniecības vietā. Šo preču sortimentu komersants saskaņo ar Pārvaldi. Atklātajā cietumā esošs notiesātais par pirkumiem tirdzniecības vietā var norēķināties ar maksājumu karti.
(2)
Atklātajā cietumā esošs notiesātais var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus arī tirdzniecības vietās, kas atrodas ārpus atklātā cietuma teritorijas.
(3)
Notiesātajam atļauts iegādāties literatūru, abonēt laikrakstus un žurnālus.
143.
pants.
Notiesāto nauda
(1)
Notiesātajam atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma, sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, laulātajam vai partnerim, bet ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — arī citām personām, vai cietušajam, ja izlīgumā puses ir vienojušās par kompensāciju. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā.
(2)
Notiesātā naudu uzglabā Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Naudas pārvedumus veic un naudu notiesātajam izmaksā euro. Citā valūtā saņemto naudu nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanai un izsniedz to notiesātajam viņa atbrīvošanas dienā.
(3)
Notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošo līdzekļu uzskaiti, izlietošanas organizēšanu vai kontroli Pārvalde nodrošina elektroniskā veidā.
(4)
Brīvības atņemšanas iestādes par notiesātā personiskās naudas uzskaiti atbildīgā persona, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, no notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem veic naudas pārvedumus un norēķinās par reģistrētajiem notiesātā pirkumiem tirdzniecības vietā.
(5)
Pārvalde tās rīcībā esošās ziņas par notiesātā personiskās naudas apgrozījumu un personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem sniedz pēc valsts institūcijas vai amatpersonas pieprasījuma.
(6)
Šī panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, izņemot gadījumu, ja šāds notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos.
(7)
Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja.
(8)
Notiesātais, kuram šajā likumā noteiktajos gadījumos ir piešķirta atļauja atstāt brīvības atņemšanas iestādi, var lūgt atļauju no viņa personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa izdevumu segšanai.
144.
pants.
Notiesātā tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus
(1)
Notiesātajam ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai noteiktus priekšmetus un nepārtikas preces.
(2)
Notiesātajam ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam ir atļauts saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi.
(3)
Grāmatas, preses izdevumi un normatīvie akti nav uzskatāmi par sūtījumu vai pienesumu.
(4)
Uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, neattiecas šajā likumā noteiktās tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, izņemot mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītību.
145.
pants.
Notiesāto tiesības izmantot sadzīves tehniku
(1)
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātajam atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku.
(2)
Personiskās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus (piemēram, izmēru, kontaktligzdu skaitu), funkcionalitāti un izmantošanas sezonalitāti nosaka Pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu.
(3)
Izdevumus par personiskās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz notiesātais, apmaksājot attiecīgu Pārvaldes maksas pakalpojumu.
13.4.Brīvības atņemšanas iestādes īslaicīga atstāšana
146.
pants.
Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi
(1)
Atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi dod brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, norādot brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.
(2)
Šajā apakšnodaļā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izpildes laikā.
147.
pants.
Kritēriji atļaujas došanai notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi
(1)
Izlemjot jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:
1)
notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu;
2)
piespriestā un izpildītā soda ilgumu;
3)
notiesātā uzvedību;
4)
iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu;
5)
ja šāda atļauja ir tikusi dota iepriekš – iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā noteiktajā laikā.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1)
notiesātais slimo ar slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;
2)
notiesātais ir izolēts saskaņā ar normatīvo regulējumu par personu obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi, obligāto un piespiedu izolēšanu un ārstēšanu infekcijas slimību gadījumos;
3)
notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizpildītās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti atbrīvots;
4)
ja notiesātais ir iepriekš pārkāpis šā likuma 51. pantā noteiktos pienākumus;
5)
notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
6)
notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību, šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības vai citu personu drošības apdraudējums;
7)
notiesātajam nav tiesiska pamata uzturēties Latvijas Republikas teritorijā;
8)
notiesātais pēc atļaujā norādītā laika beigām nogādāts brīvības atņemšanas iestādē ar brīvības atņemšanas iestādes vai policijas konvoju un ja šis gadījums nav kvalificējams kā bēgšana no ieslodzījuma vietas;
9)
notiesātais ir izdarījis administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, īslaicīgi atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(3)
Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, šī panta otrās daļas 3. punktu neattiecina uz notiesāto, kas atrodas atklātajā cietumā.
(4)
Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam ir tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju šā likuma 149. un 150. pantā minētajos gadījumos.
(5)
Ja brīvības atņemšanas iestādes rīcībā ir informācija, ka notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties lūdz attiecīgā procesa virzītāja viedokli par brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgas atstāšanas atbilstību kriminālprocesa interesēm.
(6)
Ja notiesātajam dota atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, brīvības atņemšanas iestāde nekavējoties pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi nosūta informāciju par notiesāto Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties, kā arī šā panta piektajā daļā minētajam procesa virzītājam, ja notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā. Nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), datumu un laiku, kad notiesātajam atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, datumu un laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, adresi, kurā notiesātais nolēmis uzturēties.
148.
pants.
Kārtība, kādā īstenojamas notiesātā tiesības satikties ar radinieku, laulāto vai partneri, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē
(1)
Ja notiesātajam ir piešķirts šā likuma 129. panta 5., 6. vai 7. punktā minētais pamudinājums un viņš īslaicīgās prombūtnes laikā vēlas apmeklēt radinieku, laulāto vai partneri, kurš atrodas citā brīvības atņemšanas iestādē, notiesātais iesniedz attiecīgu iesniegumu tās brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, kurā viņš atrodas. Iesniegumā norāda brīvības atņemšanas iestādi, kurā atrodas radinieks, laulātais vai partneris, informāciju, ka radiniekam, laulātajam vai partnerim šajā likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirta īslaicīgā vai ilglaicīgā satikšanās, satikšanās datumu un ilgumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamās satikšanās.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks par saņemto iesniegumu un paredzamo satikšanos nekavējoties rakstveidā informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurā atrodas iesniegumā minētais radinieks, laulātais vai partneris. Kopā ar iesniegumu nosūta arī notiesātā fotoattēlu.
(3)
Tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā atrodas radinieks, laulātais vai partneris, var izdot lēmumu par radiniekam, laulātajam vai partnerim piešķirtās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē šā likuma 112. pantā minētajos gadījumos.
(4)
Ja notiesātais, kurš ir devies uz satikšanos ar radinieku, laulāto vai partneri citā brīvības atņemšanas iestādē, objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ nevar ierasties uz satikšanos, viņam ir pienākums par to nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurš piešķīris šā likuma 129. panta 5., 6. vai 7. punktā minēto pamudinājumu, un nekavējoties atgriezties brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais neierodas uz satikšanos ar radinieku, laulāto vai partneri, tas tiek uzskatīts par smagu pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad tam bijuši objektīvi un iepriekš neparedzami vai nenovēršami iemesli.
(5)
Ja, ierodoties uz šā panta pirmajā daļā paredzēto satikšanos vai tās laikā, tiek konstatēts, ka notiesātais, kurš ir ieradies uz satikšanos, atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, tad tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā satikšanās notiek:
1)
pieņem lēmumu par šāda notiesātā izolēšanu šā likuma 119. pantā noteiktajā kārtībā;
2)
nekavējoties informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, no kuras notiesātais ieradies;
3)
nekavējoties organizē šāda notiesātā nogādāšanu atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē;
4)
veic šajā likumā noteiktās darbības pārkāpuma fiksēšanai un soda par pārkāpumu piemērošanai.
149.
pants.
Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera
(1)
Notiesātais, kas atrodas slēgtā cietuma soda izpildes augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trīs diennaktīm, lai vienu reizi atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera, kura slimība vai veselības stāvoklis ir dzīvildzi ierobežojošs un nav radikāli ārstējams.
(2)
Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks triju darbdienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esību un izvērtē notiesātā iespējas apmeklēt radinieku, partneri vai laulāto un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, un izdod lēmumu atļaut vai neatļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no radinieka, laulātā vai partnera.
(4)
Šajā pantā minētās tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos.
150.
pants.
Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka, laulātā vai partnera ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas
(1)
Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka, laulātā vai partnera ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Iesniegumā notiesātais norāda plānoto atvadīšanās datumu, laiku un vietu. Iesniegumu notiesātais iesniedz vismaz divas darbdienas pirms plānotā atvadīšanās datuma.
(2)
Ja šī panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais ne vēlāk kā nākamajā darbdienā šī panta pirmajā daļā sniegtās ziņas pārbauda Fizisko personu reģistrā.
(4)
Izvērtējot šajā pantā, kā arī 147. pantā noteikto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu atļaut vai neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka.
(5)
Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka, to noformē uz notiesātā iesnieguma rezolūcijas veidā, norādot arī brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku un laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, un nekavējoties par to informē notiesāto.
(6)
Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod lēmumu neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka, notiesātajam nekavējoties mutiski paziņo izdoto lēmumu, kā arī informē par šajā likumā noteiktajām notiesātā tiesībām atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
151.
pants.
Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka, laulātā vai partnera brīvības atņemšanas iestādes teritorijā
(1)
Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka, laulātā vai partnera brīvības atņemšanas iestādes teritorijā vizuālās kontroles apstākļos.
(2)
Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis viņam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka, laulātā vai partnera.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātais norāda vēlamo atvadīšanās datumu un laiku. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais ne vēlāk kā nākamajā darbdienā šī panta pirmajā daļā sniegtās ziņas pārbauda Fizisko personu reģistrā.
152.
pants.
Notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtība
(1)
Lai saņemtu no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vai veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais, kas atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku no vienas līdz divpadsmit stundām.
(2)
Iesniegumā notiesātais norāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, ārstniecības iestādi, kurā tiks saņemts veselības aprūpes pakalpojums, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību. Ja šā panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Minētajai personai ir arī pienākums nogādāt nepilngadīgo notiesāto atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē. Nepilngadīgo notiesāto var pavadīt arī audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodarbinātais. Prombūtnes laikā nepilngadīgajam notiesātajam ir pienākums pildīt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodarbinātā likumīgās prasības.
(3)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, lemjot par šī panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu, izvērtē notiesātā iespējas nokļūt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietā un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību, kā arī šā likuma 147. pantā noteikto.
(4)
Papildus šā likuma 147. pantā noteiktajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod atļauju notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja:
1)
veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt brīvības atņemšanas iestādē;
2)
veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt Latvijas Cietumu slimnīcā;
3)
veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt tuvāk brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietai;
4)
brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumā nav norādes, kas apliecina veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību;
5)
notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
6)
saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu notiesātajam veselības stāvokļa dēļ nav ieteicams pārtraukt brīvības atņemšanas iestādē nodrošināto ārstēšanu un īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju;
7)
notiesātajam nav personisko līdzekļu veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu segšanai, ja notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu par personiskajiem līdzekļiem.
(5)
Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod šajā pantā minēto atļauju notiesātajam, kurš vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, un notiesātajam ir medicīniskas indikācijas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, tad notiesāto konvojē uz ārstniecības iestādi ārpus brīvības atņemšanas iestādes veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ja šo pakalpojumu nav iespējams nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē vai Latvijas Cietumu slimnīcā.
13.5.Citas notiesāto tiesības
153.
pants.
Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā
(1)
Notiesātais rakstveida iesniegumā brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu.
(2)
Notiesātais ne biežāk kā reizi mēnesī ar rakstveida iesniegumu var lūgt, lai naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaita viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē.
(3)
Ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izpildes laikā tiek piemērots apcietinājums un notiesātais tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu, tad, pamatojoties uz viņa iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē.
(4)
Uz atbrīvošanas fondā uzkrātajiem līdzekļiem, kas pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apjomu, attiecas Civilprocesa likumā noteiktais par ieturējumu veikšanu, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu.
154.
pants.
Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana
(1)
Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izpildes laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes.
(2)
Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izpildes laikā, lai atlīdzinātu notiesātā nodarītos zaudējumus citai personai vai lai segtu ar veselības aprūpi saistītos izdevumus brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā ārstniecības iestādē soda izpildes laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un to neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
155.
pants.
Izlīgums, mediācija un citi taisnīguma atjaunošanas pasākumi brīvības atņemšanas laikā
(1)
Notiesātajam ir tiesības vērsties Dienestā ar iesniegumu ar lūgumu īstenot izlīgumu ar cietušo. Izlīgumu īsteno Dienesta apmācīts starpnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par izlīguma īstenošanu.
(2)
Notiesātajam ir tiesības sūtīt naudas pārvedumus cietušajam šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja izlīgumā puses ir vienojušās par kompensāciju.
(3)
Ģimenes domstarpību risināšanai notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar lūgumu viņu iesaistīt mediācijas procesā.
(4)
Notiesātais var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar lūgumu izmantot citus taisnīguma atjaunošanas instrumentus.
156.
pants.
Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs
(1)
Notiesātajam brīvības atņemšanas iestādē ir tiesības uz garīgo aprūpi, kuru organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.
(2)
Notiesātā garīgo aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādes kapelāns, nepieciešamības gadījumā pieaicinot reliģisko organizāciju pārstāvjus.
157.
pants.
Reliģisko priekšmetu un literatūras glabāšana
Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju glabāt reliģiskos priekšmetus un literatūru.
14.nodaļaNotiesāto sadzīves vajadzību un uztura nodrošināšana
158.
pants.
Notiesāto sadzīves vajadzības
(1)
Notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs nodrošina epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstošus sadzīves apstākļus.
(2)
Dzīvojamās platības norma kamerā vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 4 kvadrātmetriem, bet vienieslodzījuma kamerās — par 9 kvadrātmetriem.
(3)
Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnu, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem notiesātajiem nodrošina atbilstošus sadzīves apstākļus.
159.
pants.
Notiesāto uzturs
(1)
Notiesātie trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā.
(2)
Notiesāto uzturu nodrošina atbilstoši viņu veselības stāvoklim. Notiesātajiem, kas ir veģetārieši, pieejams veģetārs uzturs.
(3)
Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnu, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem notiesātajiem nodrošina viņu vajadzībām atbilstošas uztura normas. Šīm personām ar ārstu komisijas slēdzienu var atļaut saņemt pārtikas produktu sūtījumus un pienesumus.
15.nodaļaNotiesāto veselības aprūpe
160.
pants.
Notiesāto veselības aprūpe
(1)
Notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajā apjomā un kārtībā. No valsts budžeta neapmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus notiesātie saņem Ārstniecības likumā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2)
Papildus veselības aprūpei, ko nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajam, notiesātie saņem no valsts budžeta apmaksātu neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.
161.
pants.
Notiesāto veselības aprūpes organizācija
(1)
Notiesāto veselības aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādē (ambulatorā veselības aprūpe) vai Latvijas Cietumu slimnīcā (stacionārā veselības aprūpe). Ja notiesātajam nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē vai Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesāto nogādā tādā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, kura sniedz attiecīgos pakalpojumus.
(2)
Ja notiesātajam nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņam sniedz citā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(3)
Izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri notiesātajam sniegti ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, brīvības atņemšanas iestāde apmaksā normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu noteiktajā apjomā un kārtībā.
(4)
Notiesātajam, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir atļauts pie sevis glabāt tikai personiskās higiēnas priekšmetus un medikamentus noteiktos gadījumos. Atklātā cietuma notiesātajam, kuram ir atļauts glabāt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā reģistrētu personīgo mobilo telefonu un personīgo datortehniku ar interneta pieeju, ir atļauts tos glabāt arī ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
(5)
Uz notiesāto, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, neattiecas šajā likumā noteiktās tiesības uz videosaziņu, tiesības izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā, saņemt sūtījumus un pienesumus, saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus, satikties ar radiniekiem un citām personām, iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus, nosūtīt un saņemt vēstules no privātpersonām, lietot personisko sadzīves tehniku, veikt telefonsarunas, iepirkties tirdzniecības vietā, glabāt pārtikas produktus, izņemot tos, kurus izsniegusi ārstniecības iestāde.
(6)
Notiesātais, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, var satikties ar radiniekiem, laulāto, partneri un citām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtību.
(7)
Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību gadījumos.
(8)
Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, ārstē Latvijas Cietumu slimnīcā.
162.
pants.
Notiesāto tiesības ambulatorās veselības aprūpes laikā brīvības atņemšanas iestādē
(1)
Brīvības atņemšanas iestādē ambulatoro veselības aprūpi notiesātajam nodrošina medicīnas daļā saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(2)
Laikposmā, kamēr notiesātais saņem ambulatoro veselības aprūpi brīvības atņemšanas iestādē, šajā likumā noteiktās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Šis nosacījums neattiecas uz notiesātā tiesībām uz soda izpildes mīkstināšanu un nosacītu atbrīvošanu.
163.
pants.
Notiesāto tiesības Latvijas Cietumu slimnīcā
(1)
Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos ievieto ar Pārvaldes priekšnieka norīkojumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Notiesātos, kas atrodas Olaines cietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā ievieto ar Olaines cietuma priekšnieka lēmumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
(2)
Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta notiesāto nepārtraukta uzraudzība. Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos izvieto slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām, neņemot vērā notiesātajiem noteikto soda izpildes pakāpi un cietuma veidu, bet ņemot vērā šā likuma 41. panta pirmajā daļā minēto. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, saskaņā ar ārsta norādījumu notiesātos var izvietot vienā palātā ar apcietinātajiem, ja viņu medicīniskās indikācijas to ļauj.
(3)
Atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar iesniegumu par soda izpildes mīkstināšanu vai nosacītu atbrīvošanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4)
Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam ir tiesības uz īslaicīgu satikšanos. Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu vai atlikt. Šādu videosaziņas skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā likumā noteiktajam īslaicīgo satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izpildes pakāpē, kurā notiesātais atrodas. Notiesātajiem, kas atrodas atklātajā cietumā, īslaicīgo satikšanos skaits un ilgums, atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tāds pats, kāds tas ir notiesātajiem slēgtā cietuma soda izpildes augstākajā pakāpē.
(5)
Notiesātajiem, kuri atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tiesības:
1)
ar brīvības atņemšanas iestādes nodarbināto starpniecību četras reizes mēnesī iepirkties tirdzniecības vietā;
2)
izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;
3)
ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot personisko sadzīves tehniku, Latvijas Cietumu slimnīcas izsniegtu televizoru brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;
4)
saņemt (apmainīt) grāmatas brīvības atņemšanas iestādes grāmatu krātuvē;
5)
ar ārstējošā ārsta atļauju izmantot pastaigas svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;
6)
tikties ar garīdznieku vienatnē un ar ārstējošā ārsta atļauju apmeklēt dievkalpojumus;
7)
ar ārstējošā ārsta atļauju piedalīties resocializācijas un garīgās aprūpes pasākumos.
(6)
Šajā pantā minētās telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 10 minūtes. Videosaziņas ilgums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.
(7)
Šajā pantā noteiktās tiesības brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var ierobežot atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.
16.nodaļaPārkāpumi un soda piemērošana par pārkāpumu
164.
pants.
Soda piemērošana par pārkāpumu
(1)
Sods par pārkāpumu ir galējais līdzeklis, kas tiek piemērots par brīvības atņemšanas soda izpildes prasību pārkāpšanu.
(2)
Sodu par pārkāpumu piemēro brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.
(3)
Piemērotajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam.
165.
pants.
Sodi par pārkāpuma izdarīšanu
(1)
Par pārkāpuma izdarīšanu notiesātajiem var piemērot šādus sodus:
1)
izteikt rājienu;
2)
aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz 30 dienām un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;
3)
aizliegt pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus tirdzniecības vietā uz laiku līdz 30 dienām;
4)
aizliegt izmantot kārtējo satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem;
5)
atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu;
6)
aizliegt notiesātajam augstākajā pakāpē atrasties noteiktā teritorijā ārpus kameras uz laiku līdz 14 dienām;
7)
aizliegt piedalīties brīvības atņemšanas iestādē notiekošajos brīvā laika pasākumos uz laiku līdz 10 dienām;
8)
aizliegt izmantot notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošos līdzekļus uz laiku līdz 14 dienām, izņemot, ja līdzekļi nepieciešami ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanai, Pārvaldes maksas pakalpojumu apmaksai vai cietušajiem radīto kaitējumu atlīdzināšanai, uzturlīdzekļu vai naudas soda samaksai;
9)
uz laiku līdz trijiem mēnešiem aizliegt notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja notiesātais brīvības atņemšanas iestādē ir atgriezies ar nokavēšanos bez attaisnojoša iemesla vai ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
10)
ievietot soda izolatorā līdz 14 diennaktīm;
11)
notiesātos, kas atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot soda izolatorā līdz trim diennaktīm.
(2)
Par pārkāpuma izdarīšanu atklātajos cietumos esošajam notiesātajam var piemērot šādus sodus:
1)
izteikt rājienu;
2)
aizliegt uzņemt personas uz laiku līdz 30 dienām;
3)
aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz 30 dienām un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;
4)
atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu;
5)
uz laiku līdz trijiem mēnešiem aizliegt notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju;
6)
ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 14 diennaktīm.
(3)
Šī panta otrās daļas 5.punktā minēto sodu piemēro, ja notiesātais:
1)
ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē ar nokavēšanos bez attaisnojoša iemesla;
2)
ir atgriezies brīvības atņemšanas iestādē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
3)
ir atteicies no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
4)
īslaicīgās prombūtnes laikā ir izdarījis administratīvo pārkāpumu;
5)
pēc noteiktā termiņa beigām ir nogādāts brīvības atņemšanas iestādē un šis gadījums nav kvalificējams kā bēgšana no ieslodzījuma vietas.
(4)
Par pārkāpumu izdarīšanu notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piemērot šādus sodus:
1)
izteikt rājienu;
2)
aizliegt pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus tirdzniecības vietā uz laiku līdz 30 dienām;
3)
aizliegt radinieku, laulātā, partnera vai citu personu kārtējo apmeklējumu;
4)
atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu;
5)
ievietot soda izolatorā līdz 14 diennaktīm.
166.
pants.
Smagi, sevišķi smagi un sistemātiski pārkāpumi
(1)
Par smagiem pārkāpumiem uzskatāma:
1)
atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
2)
atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;
3)
piedalīšanās galda spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai cita veida labumu, vai vinnesta izspiešana;
4)
atteikšanās izpildīt Pārvaldes nodarbinātā likumīgu prasību;
5)
cita ieslodzītā kūdīšana uz pārkāpumiem;
6)
brīvības atņemšanas iestādē esoša īpašuma tīša bojāšana;
7)
draudu izteikšana citām personām.
8)
neierašanās uz satikšanos ar radinieku, laulāto vai partneri citā brīvības atņemšanas iestādē.
(2)
Par sevišķi smagu pārkāpumu uzskatāma:
1)
neatgriešanās brīvības atņemšanas iestādē atļaujā par īslaicīgu brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atstāšanu norādītajā laikā, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus;
2)
fiziska pretošanās Pārvaldes nodarbinātajam;
3)
vardarbība pret citu ieslodzīto vai cietsirdīga vai pazemojoša izturēšanās vai attieksme pret citu ieslodzīto;
4)
alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana vai aprite;
5)
ieslodzīto grupējuma organizēšana un piedalīšanās tajā, lai pretotos Pārvaldes nodarbināto likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus ieslodzītos;
6)
Pārvaldes vai citas institūcijas nodarbinātā cieņas un goda aizskaršana;
7)
atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.
8)
notiesātajam neatļautu informācijas, komunikāciju tehnoloģiju līdzekļu, saziņas līdzekļu, to sastāvdaļu vai priekšmetu, kas nodrošina saziņu, izmantošana vai glabāšana.
(3)
Par sistemātiskiem pārkāpumiem uzskatāmi pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.
167.
pants.
Ziņošana par pārkāpumu un pārkāpuma būtības izskaidrošana
Par konstatētu notiesātā pārkāpumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersona vai cita persona, kura konstatē pārkāpumu, iesniedz ziņojumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona iepazīstina notiesāto ar ziņojumu, izskaidro pārkāpuma būtību un informē par tiesībām divu darbdienu laikā iesniegt paskaidrojumu par pārkāpumu.
168.
pants.
Lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanas kritēriji
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sodu piemēro, individuāli izvērtējot pārkāpumu, un ņem vērā šādus kritērijus:
1)
notiesātā personība;
2)
notiesātā paskaidrojums par pārkāpuma būtību;
3)
pārkāpuma smagums, sistemātiskums, notiesātā attieksme pret izdarīto pārkāpumu;
4)
agrāk izdarīto pārkāpumu un piemēroto sodu raksturs un skaits;
5)
pārkāpuma izdarīšanas apstākļi un iemesls;
6)
laiks, kas pagājis no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas brīža;
7)
notiesātā vēlme novērst vai mazināt izdarītā pārkāpuma kaitīgās sekas;
8)
notiesātā sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādes personālu, izmeklējot izdarīto pārkāpumu;
9)
notiesātā uzvedība pirms pārkāpuma.
(2)
Notiesātā sodīšana par pārkāpumu neizslēdz notiesātā krimināltiesisko vai civiltiesisko atbildību par nodarījumu.
(3)
Sodu var piemērot tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu.
(4)
Soda izolatorā neievieto sievieti, kura brīvības atņemšanas iestādē atrodas kopā ar bērnu līdz viena gada vecumam, un grūtnieci.
(5)
Sodu – ievietošana soda izolatorā – piemēro tikai par smagu, sevišķi smagu vai sistemātisku pārkāpumu un tikai tad, ja izdarītā pārkāpuma raksturs vai smagums nepieļauj cita soda piemērošanu. Tā termiņš ir pēc iespējas īsāks.
(6)
Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošos notiesātos var ievietot soda izolatorā tikai par šā likuma 166. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem.
(7)
Šā likuma 165. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētais sods neattiecas uz audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esoša notiesātā satikšanos ar likumisko pārstāvi. Šā likuma 165. panta pirmās daļas 4. punktā, otrās daļas 2. punktā un ceturtās daļas 3. punktā paredzētais sods neattiecas uz notiesātā satikšanos ar aizgādni.
169.
pants.
Soda piemērošana un izpilde
(1)
Sodu piemēro pēc notiesātā paskaidrojuma par pārkāpumu saņemšanas vai pēc šā likuma 167. pantā minētā termiņa izbeigšanās, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad 10 darbdienu laikā no tās pabeigšanas dienas.
(2)
Piemēroto sodu izpilda nekavējoties pēc lēmuma par soda piemērošanu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
(3)
Ja mēneša laikā no lēmuma par soda piemērošanu spēkā stāšanās dienas sods nav izpildīts, to neizpilda, izņemot gadījumu, kad notiesātais pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas ir pārvietots uz Latvijas Cietumu slimnīcu, nogādāts ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes vai notiesātā veselības stāvoklis nepieļauj konkrētā soda izpildi. Tādā gadījumā sodu izpilda pēc notiesātā pārvietošanas atpakaļ uz brīvības atņemšanas iestādi, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no lēmuma par soda piemērošanu spēkā stāšanās.
(4)
Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izpildes prasības soda izolatorā, var piemērot visus šajā likumā paredzētos sodus par pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izpildes pēdējā diena. Secīgas atkārtotas ievietošanas soda izolatorā ilgums nedrīkst pārsniegt 14 diennaktis, nepilngadīgajam notiesātajam – trīs diennaktis.
170.
pants.
Ievietošanas soda izolatorā izpilde
(1)
Pirms notiesātā ievietošanas soda izolatorā tiek veikta viņa veselības stāvokļa pārbaude ar mērķi pārliecināties, vai notiesātā veselības stāvoklis pieļauj konkrētā soda izpildi.
(2)
Atrodoties soda izolatorā, notiesātajam aizliegts:
1)
lietot personisko vai brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku un citas personiskās mantas;
2)
atrasties noteiktā teritorijā ārpus kameras;
3)
piedalīties resocializācijas un garīgās aprūpes pasākumos, izņemot piedalīšanos valsts pārbaudes darbos;
4)
smēķēt un glabāt sērkociņus, gāzes šķiltavas un tabakas izstrādājumus;
5)
iepirkties tirdzniecības vietā;
6)
izmantot visu veidu satikšanās;
7)
veikt telefonsarunas vai izmantot videosaziņu (izņemot telefonsarunas vai videosaziņu ar aizstāvi vai aizgādni);
8)
saņemt un nodot sūtījumus vai pienesumus;
9)
lietot un glabāt galda spēles.
(3)
Notiesātajam, kurš atrodas soda izolatorā, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu, nosūtīt naudas pārvedumus cietušajam šā likuma 143. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, saņemt vēstules no privātpersonām, kā arī nosūtīt un saņemt vēstules no institūcijām. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesāto var apmeklēt garīdznieks vizuālās kontroles apstākļos.
(4)
Notiesātajam, kurš atrodas soda izolatorā, atļauts ņemt līdzi personiskās higiēnas piederumus, netonētās optiskās brilles, kontaktlēcas un to kopšanas līdzekļus, rakstāmpiederumus, aploksnes, vienu grāmatu un ar tiesvedību saistītos dokumentus un pierakstus, kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atļauju – medicīniskās preces, tehniskos palīglīdzekļus un zāles. Grāmatu var apmainīt reizi nedēļā.
(5)
Notiesātajam soda izolatorā audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem atļauj saraksti ar ģimeni un nodrošina uzsāktās izglītības apguvi.
(6)
Notiesātie, kuri ievietoti soda izolatorā un iesaistīti nodarbināšanā, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem.
17.nodaļaAtbildība par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā nodarītajiem zaudējumiem
171.
pants.
Notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem
Notiesātais ir atbildīgs par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā nodarītajiem zaudējumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
172.
pants.
Zaudējumu piedziņas kārtība
(1)
Ja notiesātais piekrīt labprātīgi atlīdzināt zaudējumus, ko soda izpildes laikā nodarījis citai personai, viņš paraksta attiecīgu saistību rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Zaudējumi cietušā labā saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu tiek ieturēti no vainīgā darba samaksas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskās naudas uzskaites kartē vai atbrīvošanas fondā 154. panta otrajā daļā minētajā gadījumā.
(2)
Ja notiesātais labprātīgi pilnā apmērā neatlīdzina nodarītos zaudējumus, tos piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
173.
pants.
Medicīniskās pārbaudes izdevumu piedziņas kārtība
(1)
Notiesātajam ir pienākums segt izdevumus par medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, ja konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekme.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par pilngadīgā notiesātā pienākumu samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus. Lēmumu par pilngadīgā notiesātā pienākumu samaksāt medicīniskās pārbaudes izdevumus izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Izdevumi par šā panta pirmajā daļā minēto nepilngadīgam notiesātajam veikto medicīnisko pārbaudi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
18.nodaļaNotiesāto nosacīta atbrīvošana
174.
pants.
Nosacītas atbrīvošanas ierosināšana
(1)
Notiesātais nosacītu atbrīvošanu, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā likuma 56. pantā minētajiem priekšnoteikumiem.
(2)
Nosacītu atbrīvošanu ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu neierosina, ja notiesātajam jau ir izpildīta Krimināllikumā noteiktā soda daļa, lai varētu tikt ierosināta nosacīta atbrīvošana bez elektroniskās uzraudzības. Šādā gadījumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina šajā likumā noteiktās informācijas sagatavošanu, kas jāiesniedz tiesā notiesātā nosacītas atbrīvošanas ierosināšanai.
175.
pants.
Kārtība, kādā izvērtē iesniegumu par notiesātā nosacītu atbrīvošanu
(1)
Notiesātais iesniegumu ar lūgumu viņu nosacīti atbrīvot, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto iesnieguma saņemšanas pārbauda, vai notiesātais atbilst šā likuma 56. pantā minētajiem priekšnoteikumiem. Ja tiek konstatēts, ka notiesātais neatbilst kaut vai vienam no minētajiem priekšnoteikumiem, notiesāto informē par iesnieguma nevirzīšanas iemesliem un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz nosacītu atbrīvošanu bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas vai ar tās noteikšanu.
176.
pants.
Iesnieguma par notiesātā nosacītu atbrīvošanu virzība
(1)
Ja notiesātais atbilst šā likuma 56. pantā minētajiem priekšnoteikumiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks piecu darbdienu laikā pēc šā likuma 175. panta otrajā daļā minētās pārbaudes nosūta Dienestam izvērtēšanas ziņojuma pieprasījumu, norādot, vai notiesātais lūdz izvērtēt iespēju viņu nosacīti atbrīvot ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, un uzdod brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai sagatavot izziņu par soda izpildes gaitu.
(2)
Izziņā par soda izpildes gaitu iekļauj ziņas, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus, viņa attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos visā soda izpildes laikā. Uz mūžu notiesātā izziņai par soda izpildes gaitu pievieno informāciju par notiesātā psihisko veselību, ja notiesātajam ir sniegta psihiatriskā palīdzība, un izrakstu no psihologa sadarbības pārskata.
(3)
Dienests 15 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas sagatavo izvērtēšanas ziņojumu un nosūta to brīvības atņemšanas iestādei.
(4)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks piecu darbdienu laikā pēc šajā pantā minētā izvērtēšanas ziņojuma saņemšanas to kopā ar šā likuma 175. pantā minēto iesniegumu, izziņu par soda izpildes gaitu un brīvības atņemšanas iestādes iesniegumu par notiesātā nosacītu atbrīvošanu nosūta pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
177.
pants.
Iesnieguma par nosacītu atbrīvošanu atkārtota iesniegšana
Ja tiesa atsaka notiesāto nosacīti atbrīvot, atkārtotu iesniegumu notiesātais var iesniegt ne agrāk kā četrus mēnešus pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas.
19.nodaļaInformēšana par notiesātā atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes
178.
pants.
Informācijas nosūtīšana Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde pirms notiesātā atbrīvošanas nosūta informāciju par notiesāto Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai:
1)
ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;
2)
citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei un Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.
(3)
Šajā pantā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.
(4)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
179.
pants.
Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde pirms notiesātā atbrīvošanas nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, kas notiesāts par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Šo informāciju nosūta:
1)
ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;
2)
citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.
(2)
Bāriņtiesai nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.
(3)
Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei un bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.
(4)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
180.
pants.
Informācijas nosūtīšana papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta informāciju papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei, ja no brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošās informācijas konstatējama attiecīgā iestāde:
1)
ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;
2)
citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un paredzēto atbrīvošanas datumu.
(3)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
181.
pants.
Informācijas nosūtīšana cietušajam
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta cietušajam informāciju par notiesātā atbrīvošanu vai izbēgšanu no brīvības atņemšanas iestādes, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību.
(2)
Ja notiesātais tiek atbrīvots pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes, informāciju cietušajam nosūta ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā paredzamās atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. Ja notiesātā atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes ir cits pamats vai viņš ir izbēdzis no šīs iestādes, informāciju cietušajam nosūta nekavējoties pēc tam, kad saņemts attiecīgais lēmums vai dokuments par notiesātā atbrīvošanu vai informācija par viņa izbēgšanu.
(3)
Cietušajam nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un datumu, kad persona atbrīvota vai izbēgusi.
(4)
Šajā pantā minēto informāciju nosūta cietušajam atbilstoši procesa virzītāja paziņojumā norādītajai adresei un paziņošanas veidam.
(5)
Paziņojumā un cietušajam sniedzamā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija un to nesniedz un neiepazīstina notiesāto, viņa aizstāvi vai citu ieinteresēto personu.
182.
pants.
Informācijas nosūtīšana Dienestam
(1)
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai pēc brīvības atņemšanas soda izpildes notiesātajam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai kurai pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā. Šo informāciju nosūta:
1)
ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;
2)
citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.
(2)
Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs un:
1)
šā likuma 188. pantā minēto paziņojumu, ko parakstījusi persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs;
2)
ja notiesātajam ir piemērota probācijas uzraudzība – ziņas, kas raksturo personu, kurai piemērota probācijas uzraudzība, un tās uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, un informāciju par resocializācijas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, īstenotos resocializācijas līdzekļus, resocializācijas rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās jāturpina darbs ar atbrīvoto personu.
(3)
Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta:
1)
ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes;
2)
citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.
(4)
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu vai prokuratūra, kas sastādījusi prokurora priekšrakstu par sodu.
(5)
Šā panta trešajā daļā minēto informāciju nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas notiesātā dzīvesvieta, kas norādīta šā likuma 188. pantā minētajā paziņojumā. Ja minētajā paziņojumā nav norādīta notiesātā dzīvesvieta, paziņojumu un informāciju nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei.
(6)
Brīvības atņemšanas iestāde informē Dienestu par tiesas pieņemto lēmumu par Latvijā pieņemtā nolēmuma izpildes pārcelšanu uz ārvalstīm, ja notiesātajam ar brīvības atņemšanas sodu piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs.
(7)
Šajā pantā minētajā informācijā par notiesāto norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un paredzēto atbrīvošanas datumu.
(8)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
183.
pants.
Informācijas nosūtīšana Nacionālajam veselības dienestam
(1)
Lai bloķētu notiesātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, kā arī, lai atceltu bloķēto reģistrāciju pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, Pārvalde nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), datumu, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē un atbrīvots no tās, un nosūta to piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē vai atbrīvots no tās.
(3)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
184.
pants.
Informācijas nosūtīšana pašvaldības sociālajam dienestam
(1)
Lai sniegtu informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā veikto notiesātā resocializācijas procesu un sasniegtajiem rezultātiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nosūta pašvaldības sociālajam dienestam informāciju par viņa resocializācijas gaitu, sasniegtajiem rezultātiem un kriminogēna rakstura vajadzībām, kuras jāturpina risināt, personai atrodoties sabiedrībā.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta pašvaldības sociālajam dienestam atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta pašvaldības sociālajam dienestam atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei un pašvaldības, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas, sociālajam dienestam.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), notiesātajam konstatētos un neatrisinātos riskus un kriminogēna rakstura vajadzības, īstenotos resocializācijas līdzekļus, resocializācijas rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās jāturpina darbs ar atbrīvoto personu, un nosūta piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes.
(4)
Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
20.nodaļaNotiesātā atbrīvošana no brīvības atņemšanas iestādes
185.
pants.
Pamats atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes
Pamats notiesāto atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes ir:
1)
tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda termiņa beigas;
2)
amnestijas piemērošana;
3)
apžēlošana;
4)
nolēmums par nosacītu atbrīvošanu, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības piemērošanu;
5)
nolēmums par atbrīvošanu no soda izpildes sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izpildi;
6)
tiesas nolēmums vai paziņojums par tiesas nolēmuma izpildes noilguma iestāšanos vai cits tiesas nolēmums vai paziņojums par notiesātā atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes;
7)
Tieslietu ministrijas informācija par to, ka ārvalsts spriedums, kas tiek izpildīts Latvijā, ir atcelts.
186.
pants.
Atbrīvošana no soda izpildes slimības dēļ
(1)
Ja notiesātais psihiskas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izpildi, brīvības atņemšanas iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu notiesātajam tiktu veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Ņemot vērā tiesu psihiatriskās ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu no turpmākās soda izpildes.
(2)
Ja notiesātais citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izpildes, ņemot vērā Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu ar smagu, neārstējamu slimību no turpmākās soda izpildes.
(3)
Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izpildes kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izpildes laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu brīvības atņemšanas iestāde nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
(4)
Brīvības atņemšanas iestāde ierosina tiesai atbrīvot notiesāto no turpmākās soda izpildes, ja notiesātajam citā kriminālprocesā piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis – ārstēšana specializētā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi.
187.
pants.
Atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes laiks
(1)
No brīvības atņemšanas iestādes pēc tiesas nolēmumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izpildes atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē.
(2)
Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestāde izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākamās dienas rītā.
(3)
Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo Pārvaldes priekšniekam un Tieslietu ministrijai.
188.
pants.
Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes
(1)
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas.
(2)
Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, viņa personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošo naudu pārskaitot uz viņa kontu kredītiestādē vai izmaksājot no kases. Notiesātajam izsniedz viņam piederošās vērtslietas, ārvalstu valūtu, kas tika nodota brīvības atņemšanas iestādei glabāšanai, un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī izziņu par atbrīvošanu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktisko brīvības atņemšanas soda izpildes laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu un informāciju par viņa pēdējās deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas vai pēc atbrīvošanas izraudzītās dzīvesvietas tuvumā esošām brīvajām darba vietām.
(3)
No audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem atbrīvotos notiesātos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie likumiskajiem pārstāvjiem.
(4)
Lai nodrošinātu bērna labākās intereses un sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu ģimenē, brīvības atņemšanas iestāde par nepilngadīgā notiesātā atbrīvošanu informē likumisko pārstāvi un bāriņtiesu, kā arī nosūta pašvaldības sociālajam dienestam atbilstoši nepilngadīgā notiesātā likumiskā pārstāvja deklarētajai dzīvesvietai informāciju sociālās korekcijas programmas izstrādei un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem uzsākto pasākumu turpināšanai sabiedrībā. Informācijā norāda nepilngadīgā notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu (ja notiesātajam nav piešķirts personas kods Latvijas Republikā), brīvības atņemšanas iestādes nosaukumu un atbrīvošanas datumu, nepilngadīgajam notiesātajam konstatētos un neatrisinātos noziedzīgās uzvedības riskus un kriminogēnās vajadzības, īstenotos resocializācijas līdzekļus, resocializācijas rezultātus un ieteikumus par jomām, kurās jāturpina darbs ar atbrīvoto personu. Minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms paredzamās nepilngadīgā notiesātā atbrīvošanas no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, vai nekavējoties, ja saņemts nolēmums, kas ir pamats nepilngadīgā notiesātā atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes.
(5)
Ja notiesātais atbrīvošanas dienā atstāj brīvības atņemšanas iestādē tam piederošu mantu, brīvības atņemšanas iestādē to uzglabā trīs mēnešus pēc notiesātā atbrīvošanas. Miruša notiesātā mantu brīvības atņemšanas iestādē uzglabā ne ilgāk par diviem gadiem. Pēc minēto termiņu beigām brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem lēmumu par notiesātā mantas atzīšanu par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij.
(6)
Šā panta piektajā daļā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo bezīpašnieka mantu brīvības atņemšanas iestāde iznīcina Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā, noteiktajos gadījumos. Bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij un nav iznīcināma, brīvības atņemšanas iestāde nodod tālākai rīcībai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši normatīvajos aktos par rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiktajai kārtībai.
(7)
Ja notiesātajam ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana un atbrīvošanas dienā viņš atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, viņu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas. Atbrīvojamai personai izsniedz tās mantas, personas dokumentus un izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izpildīto brīvības atņemšanas soda laiku. Ja personu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas, Valsts policija nekavējoties pēc notiesātā atbrīvošanas nosūta informāciju par notiesāto šā likuma 19. nodaļā noteiktajos gadījumos, kā arī informē tiesu, Pārvaldi un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru par notiesātā atbrīvošanu.
(8)
Ja notiesātajam ir piemērota probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs un notiesātais tiek atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes pēc pilna brīvības atņemšanas soda termiņa izpildes vai nākamajā darbdienā pēc lēmuma vai dokumenta par notiesātā atbrīvošanu saņemšanas, vai nekavējoties, ja personai ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, notiesāto iepazīstina ar paziņojumu, kurā norāda:
1)
notiesātā norādīto dzīvesvietas adresi, kurā notiesātais plāno dzīvot pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;
2)
termiņu, kurā notiesātajam ir jāpiesakās soda izpildei Dienestā;
3)
Dienesta teritoriālās struktūrvienības kontaktinformāciju un darba laikus.
(9)
Notiesātais ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar paziņojumā norādīto informāciju. Vienu paziņojuma eksemplāru izsniedz notiesātajam un vienu nosūta Dienestam šā likuma 182. pantā noteiktajā kārtībā.
189.
pants.
Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes
Personai, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai Latvijas Republikas teritorijā. Personu, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, nodrošina ar sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apaviem, ja personai nav šāda apģērba un apavu.
190.
pants.
Palīdzība no brīvības atņemšanas iestādes atbrīvotai personai
(1)
Maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, pašvaldības dome nodrošina ar dzīvojamo telpu likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā gadījumā un kārtībā.
(2)
Personas ar invaliditāti un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniegušās personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību noteiktajā kārtībā.
IIIsadaļa.Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtība
21.nodaļaDienesta kompetencē esošo sodu izpildes vispārīgie noteikumi
21.1.Probācijas klientu tiesības
191.
pants.
Probācijas klienta tiesības
Probācijas klientam soda izpildes laikā ir šādas tiesības:
1)
pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes kārtību, kā arī par probācijas klientam šajā likumā paredzēto un Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildes kārtību;
2)
pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;
3)
vērsties Dienestā ar iesniegumu par izlīguma ar cietušo īstenošanu;
4)
lūgt brīvprātīgā atbalstu;
5)
argumentēti lūgt, lai probācijas klienta lietas vadīšanai nosaka citu Dienesta amatpersonu;
6)
apstrīdēt Dienesta lēmumus šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;
7)
argumentēti lūgt virzīt jautājumu par Latvijā pieņemtā nolēmuma izpildīšanu citā valstī;
8)
lūgt segt sabiedriskā transporta izdevumus šajā likumā noteiktajos gadījumos.
192.
pants.
Probācijas klienta tiesības uzraudzības laikā
Papildus šā likuma 191. pantā noteiktajām tiesībām, probācijas klientam uzraudzības laikā ir šādas tiesības:
1)
argumentēti lūgt atļauju mainīt dzīvesvietu, izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas, iebraukt noteiktā administratīvajā teritorijā, uzturēties sabiedriskajā vietā noteiktā dienā un laikā, tuvoties objektam, vietai vai iestādei noteiktā dienā un laikā, ja probācijas klientam ir noteikts attiecīgs pienākums;
2)
argumentēti lūgt veikt izmaiņas uzraudzības plānā;
3)
argumentēti lūgt elektroniskās uzraudzības grafika grozīšanu, ja probācijas klientam piemērota elektroniskā uzraudzība;
4)
argumentēti lūgt veikt izmaiņas maršruta lapā, ja probācijas klientam ir noteikts attiecīgs pienākums;
5)
lūgt iesaistīt sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā.
193.
pants.
Probācijas klienta tiesības sabiedriskā darba laikā
Papildus šā likuma 191. pantā noteiktajām tiesībām, probācijas klientam sabiedriskā darba izpildes laikā ir tiesības argumentēti lūgt atļauju uz laiku neveikt sabiedriskā darba izpildi.
21.2.Probācijas klientu pienākumi un to nepildīšanas sekas
194.
pants.
Probācijas klienta pienākumi
(1)
Probācijas klientam soda izpildes laikā ir šādi pienākumi:
1)
šajā likumā noteiktajā termiņā ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai;
2)
Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā;
3)
pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja probācijas klientam klātienes tikšanās ar Dienesta amatpersonu ir aizstāta ar videosaziņu;
4)
ierodoties Dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā, neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
5)
pildīt Dienesta amatpersonas likumīgās prasības;
6)
sniegt patiesu informāciju Dienesta amatpersonām un pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
7)
pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā vai doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, lai konstatētu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu;
8)
informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā vai pieslēgties videosaziņai;
9)
informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu.
(2)
Šajā pantā minētie pienākumi notiesātajam ir obligāti līdz ar attiecīga tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanos.
195.
pants.
Probācijas klienta pienākumi uzraudzības laikā
Papildus šā likuma 194. pantā noteiktajiem pienākumiem, probācijas klientam uzraudzības laikā ir šādi pienākumi:
1)
līdzdarboties uzraudzības plāna sagatavošanā;
2)
pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;
3)
pildīt šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
4)
iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi, uzrādot vai iesniedzot dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
5)
iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par iztikas līdzekļu avotiem un iztikas līdzekļu apjomu;
6)
novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt Dienesta amatpersonas noteikto un likumā paredzēto pienākumu izpildi un kontroli;
7)
neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā probācijas programmas nodarbībā.
196.
pants.
Probācijas klienta pienākumi elektroniskās uzraudzības laikā
Papildus šā likuma 194. un 195. pantā noteiktajiem pienākumiem, probācijas klientam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, elektroniskās uzraudzības laikā ir šādi pienākumi:
1)
ievērot Dienesta amatpersonas sagatavoto elektroniskās uzraudzības grafiku;
2)
nelietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas;
3)
nodrošināt elektronisko ierīču, ar kuru palīdzību tiek īstenota elektroniskā uzraudzība, nepārtrauktu darbību, tās nebojāt un nekavējoties informēt Dienesta amatpersonu, ja elektroniskās ierīces ir bojātas;
4)
nemainīt dzīvesvietu bez Dienesta atļaujas;
5)
novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt Dienesta amatpersonai jebkurā diennakts laikā piekļūt viņa dzīvesvietai;
6)
nekavējoties informēt Dienesta amatpersonu par šķēršļiem, kuru dēļ elektroniskā uzraudzība viņa dzīvesvietā var kļūt neiespējama;
7)
nekavējoties informēt Dienesta Elektroniskās uzraudzības centru, ja netiek ievērots elektroniskās uzraudzības grafiks.
197.
pants.
Probācijas klientu pienākumi sabiedriskā darba izpildes laikā
(1)
Papildus šā likuma 194. pantā noteiktajiem pienākumiem, probācijas klientam sabiedriskā darba izpildes laikā ir šādi pienākumi:
1)
ievērot sabiedriskā darba izpildes vietā pieņemtos iekšējās kārtības noteikumus, darba disciplīnu, darba drošības un darba aizsardzības noteikumus;
2)
godprātīgi veikt darba devēja uzdoto darbu un izpildīt darba devēja norādījumus;
3)
ierasties pie darba devēja norīkojumā norādītajā laikā;
4)
sabiedriskā darba izpildi veikt saskaņā ar darba grafiku un ievērojot šajā likumā noteikto sabiedriskā darba izpildes laiku;
5)
sabiedriskā darba izpildes vietā neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā;
6)
lūgt atļauju uz laiku neveikt sabiedriskā darba izpildi, ja probācijas klientam pamatotu iemeslu dēļ ir nepieciešams noteiktu laiku sabiedriskā darba izpildi neveikt, šādos gadījumos:
a)
nav sagatavots darba grafiks un ir jāuzsāk vai jāturpina sabiedriskais darbs;
b)
ir sagatavots darba grafiks un ir jāveic sabiedriskais darbs saskaņā ar darba grafiku.
7)
informēt Dienesta amatpersonu, ja darba devējs darba grafikā norādītajā laikā nenodrošina probācijas klientu ar darbu vai darba veikšanai nepieciešamajiem darba rīkiem un instrumentiem.
(2)
Dienests var pieņemt lēmumu neatļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu, ja:
1)
šā likuma 225. panta astotajā daļā minētajā gadījumā nav iespējams gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai sabiedriskā darba izpildes uzsākšanas nostrādāt pusi no piespriestā soda;
2)
probācijas klients ir saņēmis brīdinājumu par sabiedriskā darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpšanu;
3)
probācijas klients nevar iesniegt dokumentus, kas apliecina iemeslus, kuru dēļ probācijas klients lūdz atļauju uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.
198.
pants.
Pienākumi, kurus probācijas klientam uzraudzības laikā nosaka Dienesta amatpersona
Dienesta amatpersona uzraudzības laikā probācijas klientam papildus šajā likumā noteiktajiem pienākumiem var noteikt vienu vai vairākus šādus pienākumus atbilstoši probācijas klienta resocializācijas vajadzībām:
1)
ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2)
ievērot aizliegumu mainīt dzīvesvietu bez Dienesta atļaujas;
3)
ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;
4)
ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;
5)
ievērot aizliegumu iebraukt vai izbraukt no noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas bez Dienesta atļaujas;
6)
ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās un citas apreibinošās vielas;
7)
ievērot aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;
8)
ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;
9)
reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā un ievērot aizliegumu spēlēt azartspēles;
10)
ievērot ar Dienestu saskaņotu pārvietošanās maršrutu;
11)
piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;
12)
apmeklēt Dienesta norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt izdevumus par speciālista pakalpojumu vai probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;
13)
pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā;
14)
piedalīties Dienesta norādītos pasākumos, kas vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura vajadzību vai sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt ar šādu pasākumu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;
15)
ja probācijas klients ir nepilngadīgs, pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.
199.
pants.
Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskā pārstāvja pienākumi
(1)
Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskajam pārstāvim ir pienākums:
1)
ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā kopā ar nepilngadīgo probācijas klientu pieteikties soda izpildei;
2)
informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
3)
ierasties Dienestā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā, Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ar nepilngadīgo probācijas klientu vai bez nepilngadīgā probācijas klienta, atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
4)
pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja nepilngadīgajam probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu vai videosaziņa ir noteikta savstarpēji vienojoties;
5)
sadarboties ar Dienestu;
6)
līdzdarboties uzraudzības plāna izstrādē un nepilngadīgajam probācijas klientam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos;
7)
piedalīties uzraudzības plānā ietvertajos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja iesaisti un pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus, kas attiecas tikai uz likumisko pārstāvi un ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
8)
novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt nepilngadīgajam probācijas klientam piemērotā soda izpildi, tajā skaitā šajā likumā paredzēto un Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi un informēt Dienesta amatpersonu, ja tos nav iespējams novērst;
9)
informēt Dienesta amatpersonu par nepilngadīgā probācijas klienta dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.
(2)
Ja likumiskais pārstāvis nepilda šā panta pirmajā daļā paredzētos pienākumus vai nepilngadīgā probācijas klienta ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo probācijas klientu un traucē soda izpildi, Dienesta amatpersona informē pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu un sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi.
200.
pants.
Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu atcelšana
Dienesta amatpersona var pilnīgi vai daļēji atcelt noteiktos pienākumus, ja uzraudzības laikā konstatē, ka:
1)
noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami probācijas klienta kriminogēnā rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai;
2)
probācijas klients attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt noteiktos pienākumus.
201.
pants.
Pienākumu nepildīšanas sekas
(1)
Par katru šajā likumā paredzēto vai Dienesta noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumu probācijas klients sniedz Dienesta amatpersonai paskaidrojumu.
(2)
Ja probācijas klients nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, Dienesta amatpersona, izvērtējot probācijas klienta vecumu un psiholoģisko briedumu, pienākuma nepildīšanas apstākļus, līdzšinējo soda izpildes gaitu un probācijas klienta attieksmi, veic preventīvas pārrunas vai paziņo probācijas klientam brīdinājumu.
(3)
Ja probācijas klients uzraudzības laikā neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā likumā paredzētos vai Dienesta noteiktos pienākumus, Dienesta amatpersona lemj par iesnieguma par neizpildītās soda daļas izpildīšanu vai aizstāšanu ar brīvības atņemšanu iesniegšanu tiesā.
(4)
Ja probācijas klients, kuram ir piemērots sabiedriskais darbs, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 197. panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šā likuma 197. panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punktā minētos pienākumus, Dienesta amatpersona paziņo probācijas klientam brīdinājumu un nosūta tiesai iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību. Ja probācijas klients ir 14 līdz 25 gadu vecs un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda pienākumus, Dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu veikt preventīvas pārrunas vai atkārtoti brīdināt probācijas klientu.
(5)
Ja probācijas klients, kuram ir noteikta elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 196. panta 1. – 4. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šā likuma 196. panta 1. – 4. punktā minēto pienākumu, Dienesta amatpersona paziņo probācijas klientam brīdinājumu un nosūta tiesai iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu. Ja probācijas klients ir 14 līdz 25 gadu vecs un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda pienākumus, Dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu veikt preventīvas pārrunas vai atkārtoti brīdināt probācijas klientu.
202.
pants.
Probācijas klienta iesaiste sabiedrībai nozīmīgos darbos
(1)
Dienesta amatpersona ar probācijas klienta piekrišanu var iesaistīt probācijas klientu sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā sabiedriskā labuma organizācijā, ar kuru Dienestam ir noslēgts līgums.
(2)
Ja probācijas klients ir piekritis veikt sabiedrībai nozīmīgu darbu sabiedriskā labuma organizācijā, Dienests organizē līguma slēgšanu par probācijas klienta iesaisti sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā, kuru paraksta Dienests, sabiedriskā labuma organizācija un probācijas klients.
21.3.Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes noteikumu pārkāpumi
203.
pants.
Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes noteikumu pārkāpums
(1)
Šajā likumā paredzēto un Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu neievērošana ir uzskatāma par sabiedrībā izpildāmā soda noteikumu pārkāpumu.
(2)
Ja probācijas klients nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudei vai tās rezultātiem vai atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, šāda rīcība tiek uzskatīta par sabiedrībā izpildāmā soda noteikumu pārkāpumu.
204.
pants.
Pārkāpumi uzraudzības laikā
Par pārkāpumu uzraudzības laikā tiek uzskatīts:
1)
jebkura probācijas klienta darbība vai bezdarbība, kas liedz Dienesta amatpersonai pārliecināties par viņa atrašanos dzīvesvietā, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2)
jebkāda probācijas klienta tieša vai netieša (tai skaitā izmantojot citas personas starpniecību) saziņa ar noteiktiem cilvēkiem, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums sazināties ar tiem;
3)
maršruta lapā noteikto nosacījumu neievērošana, ja probācijas klientam ir noteikts pienākums saskaņot pārvietošānās maršrutu;
4)
probācijas klienta nepiedalīšanās probācijas programmas nodarbībā bez attaisnojoša iemesla, probācijas programmas nodarbības kavēšana, probācijas programmas nodarbības norises traucēšana, kā arī ierašanās uz probācijas programmas nodarbību alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja probācijas klientam ir noteikts pienākums piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;
5)
jebkura probācijas klienta tīša darbība vai bezdarbība, kas traucē Dienesta amatpersonai kontrolēt pienākuma izpildi, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;
6)
jebkura tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei, ja probācijas klientam ir noteikts pienākums netuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei, tai skaitā tuvāk par Dienesta amatpersonas lēmumā norādīto attālumu, ja tāds ir noteikts, izņemot gadījumus, kad tas ir saistīts ar nepārvaramas varas izraisītiem apstākļiem vai ar galēju nepieciešamību;
7)
dokumenta, kas apliecina Dienesta norādītā speciālista vai Dienesta norādītā pasākuma apmeklējumu, neuzrādīšana vai probācijas klienta atteikums to uzrādīt;
8)
jebkura probācijas klienta bezdarbība vai tīša darbība, kas neatbilst noteiktajam pienākumam pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā vai lietderīgu brīvā laika pavadīšanu;
9)
dzīvesvietas maiņa bez Dienesta atļaujas, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums mainīt dzīvesvietu bez Dienesta atļaujas;
10)
alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana, ja probācijas klientam noteikts aizliegums lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
11)
iebraukšana vai izbraukšana no noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas bez Dienesta atļaujas, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums iebraukt vai izbraukt no noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas bez Dienesta atļaujas;
12)
uzturēšanās noteiktās sabiedriskās vietās, ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās;
13)
nereģistrēšanās Pašatteikušos personu reģistrā un azartspēļu spēlēšana, ja probācijas klientam ir noteikts pienākums reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā un ievērot aizliegumu spēlēt azartspēles;
14)
nepiedalīšanās Dienesta norādītajos pasākumos, kas vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura vajadzību vai sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, ja probācijas klientam ir noteikts šāds pienākums.
205.
pants.
Elektroniskās uzraudzības noteikumu pārkāpumi
(1)
Par elektroniskās uzraudzības pārkāpumu tiek uzskatīts, ja probācijas klients:
1)
obligātās aktivitātes ietvaros neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē;
2)
izvēles aktivitātes ietvaros neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā, vietā vai adresē vai arī dzīvesvietā;
3)
nenovērš vai rada šķēršļus piekļūt savā dzīvesvietā esošajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm, to darbības pārbaudei vai elektronisko ierīču izņemšanai no dzīvesvietas.
(2)
Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, Dienesta amatpersona pieaicina Valsts policijas vai pašvaldības policijas pārstāvi.
206.
pants.
Sabiedriskā darba izpildes noteikumu pārkāpumi
(1)
Par sabiedriskā darba izpildes noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīts:
1)
ja Dienesta amatpersona darba grafikā noteiktajā laikā ierodas sabiedriskā darba izpildes vietā un konstatē, ka probācijas klients tur neatrodas un Dienesta amatpersonu iepriekš par to nav informējis;
2)
ja darba devējs paziņo Dienesta amatpersonai, ka probācijas klients atstājis sabiedriskā darba izpildes vietu pēc Dienesta amatpersonas kontroles sabiedriskā darba izpildes vietā, bet pirms darba laika beigām, iepriekš par to neinformējot Dienesta amatpersonu.
(2)
Šī panta pirmajā daļā minētajos gadījumos uzskata, ka probācijas klients konkrētajā dienā sabiedrisko darbu nav veicis.
21.4.Sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes uzsākšana un norises vispārīgie noteikumi
207.
pants.
Probācijas klienta ierašanās Dienestā soda izpildes uzsākšanai
(1)
Probācijas klients ierodas Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai:
1)
triju darbdienu laikā no dienas, kad probācijas klients tika atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes, ja probācijas klients ir nosacīti atbrīvots;
2)
nākamajā darbdienā pēc pilna brīvības atņemšanas soda izpildes, ja probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs ir noteikts kopā ar brīvības atņemšanas sodu;
3)
nākamajā darbdienā pēc tam, kad ir beigusies nosacīti atbrīvotā uzraudzība, ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība;
4)
nākamajā darbdienā pēc audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpildes, ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība;
5)
pārējos gadījumos – 10 darbdienu laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās.
(2)
Ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs, probācijas klientam ir pienākums ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu vai prokuratūra, kas sastādījusi prokurora priekšrakstu par sodu.
208.
pants.
Neierašanās Dienestā soda izpildes uzsākšanai sekas
(1)
Ja probācijas klients neierodas Dienesta struktūrvienībā soda izpildes uzsākšanai šajā likumā noteiktajā termiņā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona viņam paziņo brīdinājumu ar aicinājumu ierasties struktūrvienībā noteiktā laikā un sniegt paskaidrojumu.
(2)
Ja probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.
(3)
Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, šajā likumā noteiktajā termiņā neierodas Dienesta struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.
(4)
Ja nepilngadīgs probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona nekavējoties sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi, lai vienotos par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību un lemtu par probācijas klienta atkārtotu brīdināšanu vai iesnieguma par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, vai neizpildītās soda daļas izpildīšanu nosūtīšanu tiesai.
(5)
Ja probācijas klients ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu atkārtoti brīdināt probācijas klientu vai sagatavot un iesniegt tiesā iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību vai probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.
209.
pants.
Sabiedriskā transporta izdevumu segšana
Dienests sedz probācijas klientam sabiedriskā transporta izdevumus, kas ir saistīti ar ierašanos:
1)
sabiedriskā darba izpildes vietā, ja probācijas klients ir nepilngadīgs vai probācijas klienta mājsaimniecībai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;
2)
uz probācijas programmu, ja probācijas programma tiek īstenota ārpus Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļas darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta probācijas klienta uzraudzība.
210.
pants.
Atbalsta pasākumu līdzfinansēšana
(1)
Dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai:
1)
uzraudzības ietvaros var līdzfinansēt probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;
2)
var finansēt nepilngadīgam probācijas klientam un viņa likumiskajam pārstāvim pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu nepilngadīga probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
3)
uzraudzības ietvaros var finansēt probācijas klientam vecumā no 18 līdz 25 gadiem pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju.
4)
var finansēt apdrošināšanas izmaksas, ja sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai ir nepieciešama nepilngadīgā probācijas klienta apdrošināšana.
(2)
Šī panta pirmās daļas 1. punktā minētie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi probācijas klientam tiek līdzfinansēti ne ilgāk kā 12 mēnešus.
211.
pants.
Soda izpildes norise, ja probācijas klients ir ārvalsts pilsonis vai kura dzīvesvieta nav Latvijā
(1)
Dienesta amatpersona informē probācijas klientu, kurš ir ārvalsts pilsonis vai kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par viņa tiesībām izteikt vēlēšanos sabiedrībā izpildāmo sodu izpildīt savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī un izskaidro sabiedrībā izpildāmā soda nodošanas izpildei ārvalstī juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.
(2)
Līdz Latvijā pieņemtā nolēmuma par sabiedrībā izpildāmo sodu pieņemšanu izpildei ārvalstī, soda izpilde notiek Latvijā atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.
(3)
Probācijas klienta dzīvesvietas atrašanās ārvalstī neaptur piespriestā soda izpildi Latvijā.
212.
pants.
Informācijas nosūtīšana cietušajam probācijas klienta uzraudzības ietvaros
(1)
Ja probācijas klients ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar vardarbību, vai, ja cietušā interešu aizsardzībai, pieņemot lēmumu par pienākumu noteikšanu probācijas klientam, ir nepieciešams sazināties ar cietušo, Dienests nosūta cietušajam informatīvu vēstuli, kurā norāda:
1)
cietušā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);
2)
likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja cietušais ir nepilngadīgs;
3)
aizgādņa vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja pār cietušo ir nodibināta aizgādnība;
4)
Dienesta nodaļu, kura nodrošina probācijas klienta uzraudzību;
5)
informāciju par tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kura ietvaros notiek probācijas klienta uzraudzība, norādot tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu datumu, krimināllietas numuru un norādi, ka minētajā krimināllietā viņš ir atzīts par cietušo;
6)
informāciju par Dienesta tiesībām noteikt probācijas klientam pienākumus, tai skaitā pienākumus, kuri vērsti uz cietušā interešu ievērošanu un varētu veicināt cietušā aizsardzību pret probācijas klientu;
7)
informāciju par iespēju sazināties ar Dienesta amatpersonu, norādot Dienesta amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pastu;
8)
Dienesta nodaļas adresi un darba laiku;
9)
informāciju, ka Dienesta nodaļā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu.
(2)
Ja Dienestam nav pieejama cietušā kontaktinformācija, Dienesta amatpersona sazinās ar tiesu vai prokuroru un noskaidro cietušā kontaktinformāciju.
(3)
Šajā pantā minēto informāciju cietušajam nesūta, ja cietušais to nevēlas vai tiesa vai prokurors ir norādījis, ka sazināšanās ar cietušo nav vēlama.
213.
pants.
Iesnieguma nosūtīšana tiesai par soda samazināšanu vai atbrīvošanu no soda, ja vienlaikus tiek nodrošināta vairāku sodu izpilde
Ja probācijas klientam vienlaikus tiek izpildīti vairāki sabiedrībā izpildāmie sodi, kuru izpildi nodrošina Dienests, tad Dienesta amatpersona var iesniegt tiesā iesniegumu par probācijas klienta atbrīvošanu no turpmākās soda izpildes vai soda termiņa samazināšanu tikai tad, ja probācijas klients pilda pienākumus visu sodu izpildes ietvaros.
214.
pants.
Atbrīvošana no sabiedrībā izpildāmā soda izpildes slimības dēļ
(1)
Ja izpildot sodu tiek konstatēts, ka probācijas klients psihiskas veselības dēļ vai citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt sabiedrībā izpildāmā soda izpildi, Dienests iesniedz tiesai iesniegumu ar lūgumu atbrīvot probācijas klientu no soda izpildes.
(2)
Jautājumu par probācijas klienta atbrīvošanu no sabiedrībā izpildāmā soda izpildes tiesa izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
215.
pants.
Sabiedrībā izpildāmā soda izpildes izbeigšana
(1)
Ja probācijas klients ir izraidīts no Latvijas Republikas, Dienests izbeidz soda izpildi un paziņo par to tiesai vai prokuratūrai.
(2)
Ja probācijas klientam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā un sabiedrībā izpildāma soda izpilde Latvijā vairs nav iespējama, Dienests izbeidz soda izpildi un paziņo par to tiesai vai prokuratūrai.
216.
pants.
Soda izpildes termiņa apturēšana
(1)
Sabiedrībā izpildāmā soda termiņa apturēšanas gadījumā tiek apturēta arī soda izpilde.
(2)
Sabiedrībā izpildāmā soda izpildes termiņš tiek apturēts:
1)
ar dienu, kad probācijas klients ir apcietināts vai ir uzsākta brīvības atņemšanas soda izpilde;
2)
ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par sabiedrībā izpildāmā soda aizstāšanu, atcelšanu, atbrīvošanu no sabiedrībā izpildāmā soda vai termiņa samazināšanu;
3)
ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par Latvijas tiesas nolēmuma nodošanu izpildei ārvalstī.
(3)
Sabiedrībā izpildāmā soda izpildes termiņš turpinās:
1)
pēc personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai izmeklēšanas cietuma šā panta otrās daļas 1. punktā minētajā gadījumā;
2)
no dienas, kad tiesa noraidījusi šā panta otrās daļas 2. punktā minēto iesniegumu;
3)
no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par šā panta otrās daļas 3. punktā minētā iesnieguma noraidīšanu;
4)
no dienas, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums nav pieņemts izpildei ārvalstī.
(4)
Ja probācijas klientam ir piemērota probācijas uzraudzība, bet jau tiek organizēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpilde, probācijas uzraudzības izpilde netiek uzsākta un tās izpildes termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kamēr nav pabeigta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – izpilde. Probācijas uzraudzības termiņš turpinās nākamajā dienā pēc probācijas novērošanas izpildes pabeigšanas.
22.nodaļaProbācijas klientu uzraudzības noteikumi
217.
pants.
Probācijas klienta uzraudzības organizēšana
(1)
Probācijas klienta, kuram piemērota probācijas uzraudzība, un nosacīti atbrīvoto probācijas klientu uzraudzības mērķis ir panākt Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanu, nosakot pienākumus un sadarbībā ar probācijas klientu, īstenojot pasākumus, kas ir vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu.
(2)
Probācijas klienta uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu un riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu.
(3)
Uzraudzības plāna sagatavošanā var iesaistīt probācijas klienta atbalsta personas un citu institūciju speciālistus. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, uzraudzības plāna sagatavošanā iesaista arī likumiskos pārstāvjus.
(4)
Dienesta amatpersona kopā ar probācijas klientu regulāri pārskata uzraudzības plānu, izvērtējot tajā ietverto pasākumu īstenošanu un nepieciešamās izmaiņas.
(5)
Probācijas klientu uzraudzība tiek īstenota klātienē. Izņēmuma gadījumā Dienesta amatpersona klātienes tikšanos ar probācijas klientu var aizstāt ar videosaziņu.
218.
pants.
Probācijas programmu īstenošana
(1)
Dienests nodrošina probācijas programmu īstenošanu uzraudzības laikā atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam.
(2)
Dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm var īstenot sociālās uzvedības korekcijas programmas notiesātajiem, kuri atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.
(3)
Dienesta vadītājs nosaka probācijas programmu licencēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību, probācijas programmas licencēšanai iesniedzamo dokumentu kopumu, prasības attiecībā uz probācijas programmu saturu un noformējumu, kritērijus lēmuma par probācijas programmas licencēšanu, probācijas programmas licences derīguma termiņa pagarināšanu, atteikumu to pagarināt, probācijas programmas licences anulēšanu pieņemšanai, licences anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī komisijas pieņemamo lēmumu veidus.
219.
pants.
Elektroniskās uzraudzības termiņš un grafiks
(1)
Probācijas klientam, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, Dienesta amatpersona nosaka pārvietošanās brīvības ierobežojumus, sagatavojot elektroniskās uzraudzības grafiku.
(2)
Nosakot pārvietošanās brīvības ierobežojumus, Dienesta amatpersona ņem vērā probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, izvērtēšanas ziņojumā ietverto informāciju, Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus, uzraudzības plānā ietvertos pasākumus un citu būtisku informāciju, paredzot elektroniskās uzraudzības grafikā aktivitātes kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai.
(3)
Elektroniskās uzraudzības grafikā ietver obligāti īstenojamas aktivitātes un var ietvert izvēles aktivitātes. Elektroniskās uzraudzības grafikā ietverto izvēles aktivitāšu īstenošana probācijas klientam nav obligāta.
220.
pants.
Probācijas klienta uzraudzības laikā pieņemtie lēmumi
Dienesta amatpersona pieņem lēmumu neatļaut probācijas klientam uzraudzības laikā mainīt dzīvesvietu, izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas vai iebraukt tajā, noteiktā dienā un laikā uzturēties sabiedriskajā vietā vai noteiktā dienā un laikā tuvoties objektam, vietai vai iestādei, ja tas var:
1)
apdraudēt sabiedrības drošību;
2)
novest pie jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;
3)
padarīt likumā paredzēto vai Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi neiespējamu.
221.
pants.
Neizpildītās soda daļas izpildīšana
Ja probācijas klients, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, atsauc savu piekrišanu tai vai apstākļos, kuros viņš dzīvo, elektroniskās uzraudzības īstenošana vairs nav iespējama, Dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par neizpildītās soda daļas izpildīšanu.
222.
pants.
Elektroniskās uzraudzības atcelšana un pastiprināšana
(1)
Dienesta amatpersona var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt elektronisko uzraudzību, ja probācijas klients, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, atbilst abiem zemāk minētajiem kritērijiem:
1)
ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, kad iespējama nosacīta atbrīvošana bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas, bet nav beidzies tiesas noteiktais elektroniskās uzraudzības termiņš;
2)
probācijas klients ir priekšzīmīgi pildījis šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus un sadarbojies ar Dienesta amatpersonu identificēto kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanā.
(2)
Ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 196. panta 2. punktā minētā pienākuma nepildīšanu, Dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj kontrolēt alkoholu saturošu vielu iespējamu lietošanu.
(3)
Ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā likuma 196. panta 1. punktā, 198. panta 3., 5., 8. un 10. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, Dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt viņa atrašanās vietu.
(4)
Dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt personas atrašanās vietu, ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība:
1)
ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību;
2)
ir noteikts kāds no šā likuma 198. panta 3., 5., 8. un 10. punktā minētajiem pienākumiem;
3)
ir konstatēts augsts vai ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks.
223.
pants.
Probācijas uzraudzības atcelšana un samazināšana
(1)
Dienesta amatpersona var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja probācijas klients atbilst visiem zemāk minētajiem kritērijiem:
1)
ir pagājusi vismaz puse no noteiktā probācijas uzraudzības termiņa, bet ne mazāk kā viens gads;
2)
probācijas klients ir priekšzīmīgi pildījis šajā likumā paredzētos un Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus;
3)
probācijas klients ir sadarbojies ar Dienesta amatpersonu identificēto kriminogēna rakstura vajadzību un sociālpsiholoģisko vajadzību atrisināšanā;
4)
probācijas klientam nav noteikts kāds no šā likuma 198. pantā noteiktajiem pienākumiem.
(2)
Ja probācijas klients ir veicis šā likuma 202. pantā minētos sabiedrībai nozīmīgos darbus un ir saņemta pozitīva atsauksme no sabiedriskā labuma organizācijas, tad tas tiek ņemts vērā lemjot jautājumu par vēršanos tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu.
(3)
Šā likuma 216. panta piektajā daļā minētajā gadījumā Dienests pēc probācijas novērošanas izpildes var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja risks, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais izdara jaunu likumpārkāpumu, ir samazināts probācijas novērošanas izpildes ietvaros un probācijas klientam nav nosakāms kāds no šā likuma 198. pantā paredzētajiem pienākumiem.
23.nodaļaSabiedriskā darba izpildes organizēšana
224.
pants.
Sabiedriskā darba izpildes organizēšana
(1)
Probācijas klientu sabiedriskajā darbā nodarbina Dienests vai darba devējs, ar kuru ir noslēgts līgums par probācijas klientu nodarbināšanu sabiedriskajā darbā.
(2)
Sabiedriskā darba izpildes gaitā notiesātā nodarītais kaitējums darba devējam vai trešajai personai tiek izskatīts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
225.
pants.
Sabiedriskā darba izpildes laiks
(1)
Sabiedriskā darba izpildes laikā ieskaita to laiku, kuru probācijas klients ir nostrādājis saskaņā ar darba grafiku, nepārkāpjot sabiedriskā darba izpildes nosacījumus.
(2)
Probācijas klientu sabiedriskajā darbā drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja probācijas klients nestrādā un nemācās, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.
(3)
Probācijas klientiem, kuri iesaistīti sabiedriskajā darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām.
(4)
Ja Dienests nevar nodrošināt probācijas klientu ar darbu vai, ja probācijas klientam vienlaikus tiek nodrošināta cita soda izpilde un tā ietvaros ir jāīsteno sociālās uzvedības korekcijas pasākumi, probācijas klients drīkst strādāt mazāk kā 12 stundas nedēļā.
(5)
Ja probācijas klientam ārpus mācībām un darba ir jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz savu vai nepilngadīgu bērnu pamatvajadzību nodrošināšanu, nedēļā jānostrādā ne mazāk par sešām stundām.
(6)
Ja probācijas klients ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja sabiedrisko darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja sabiedrisko darbu veic brīvlaikā.
(7)
Ja probācijas klients ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību un nestrādā, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.
(8)
Ja probācijas klienta pamatdarbs atrodas ārvalstī vai ir saistīts ar periodisku uzturēšanos ārvalstī vai izglītības iestāde, kurā probācijas klients iegūst izglītību, atrodas ārvalstī, viņam viena gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai sabiedriskā darba izpildes uzsākšanas ir jānostrādā ne mazāk kā puse no piespriestā soda.
(9)
Probācijas klienta atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats neveikt sabiedrisko darbu.
226.
pants.
Darba devēju pienākumi, nodarbinot probācijas klientu
Darba devējam, nodarbinot probācijas klientu, ir šādi pienākumi:
1)
ierādīt probācijas klientam veicamo darbu;
2)
nodrošināt darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus;
3)
iepazīstināt probācijas klientu ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;
4)
nodrošināt probācijas klientu ar darba veikšanai nepieciešamo darba aprīkojumu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;
5)
uzraudzīt, kā probācijas klients veic ierādīto darbu;
6)
informēt Dienesta nodaļu par probācijas klienta nostrādāto stundu un minūšu skaitu;
7)
nodarbināt probācijas klientu darba grafikā noteiktajā laikā;
8)
informēt Dienesta nodaļu, ja probācijas klients neveic sabiedrisko darbu atbilstoši darba grafikam;
9)
informēt Dienesta nodaļu, ja sabiedriskā darba izpildes laikā ar probācijas klientu ir noticis nelaimes gadījums;
10)
apliecināt probācijas klienta nostrādāto stundu un minūšu skaitu;
11)
informēt Dienesta nodaļu, ja darba grafikā noteiktajā dienā nav iespējams nodarbināt probācijas klientu.
227.
pants.
Atbrīvošana no turpmākas sabiedriskā darba izpildes
Dienests var sagatavot un iesniegt tiesai iesniegumu par probācijas klienta atbrīvošanu no turpmākas sabiedriskā darba izpildes, ja probācijas klients atbilst visiem zemāk minētajiem kritērijiem:
1)
probācijas klientam ir piemērotas 140 un vairāk sabiedriskā darba stundas un probācijas klients faktiski ir veicis ne mazāk kā pusi no piemērotā sabiedriskā darba stundu skaita;
2)
probācijas klients ir pildījis šajā likumā paredzētos pienākumus un ievērojis sabiedriskā darba izpildes nosacījumus un kārtību;
3)
probācijas klients ir atbildīgi veicis sabiedrisko darbu un sabiedriskā darba izpildes laikā ir izrādījis iniciatīvu vai paveiktais ir devis nozīmīgu sociālo labumu sabiedrībai;
4)
ir saņemta pozitīva darba devēja atsauksme;
5)
probācijas klienta uzvedība un attieksme pret tam piemēroto sodu un cietušajam nodarīto kaitējumu liecina par Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanu.
24.nodaļaNosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu tiesības, pienākumi un uzraudzības organizēšana
228.
pants.
Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu uzraudzības organizēšana
(1)
Probācijas klientam, kurš nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, ir normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem, prokurora lēmuma un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības kārtības, kādu nosaka šis likums.
(2)
Dienests uzrauga probācijas klientu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā. Šā likuma 2. un 4. nodaļas regulējums uz probācijas klientu ir attiecināms tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā nodaļā noteikto.
(3)
Probācijas klienta uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu un riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, ja probācijas klientam prokurors ir uzlicis šādus pienākumus:
1)
periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties šīs iestādes noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumos saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem;
2)
periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības.
(4)
Uzraudzības plāna sagatavošanā var iesaistīt probācijas klienta atbalsta personas un citu institūciju speciālistus. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, uzraudzības plāna sagatavošanā iesaista arī likumiskos pārstāvjus.
(5)
Ja probācijas klientam prokurors ir uzlicis citus, šā panta trešajā daļā neminētus pienākumus vai ja noslēgts izlīgums, Dienests informē probācijas klientu par viņa tiesībām un pienākumiem pārbaudes laikā un kontrolē uzlikto pienākumu un izlīguma nosacījumu izpildi. Ja pārbaudes laikā probācijas klients izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai nepilda prokurora uzliktos pienākumus vai izlīguma nosacījumus, Dienests nosūta prokuroram iesniegumu ar lūgumu atjaunot kriminālprocesu.
(6)
Ja probācijas klientam prokurors nav uzlicis pienākumus, Dienests informē probācijas klientu par viņa tiesībām un pienākumiem pārbaudes laikā. Ja pārbaudes laikā probācijas klients izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, Dienests nosūta prokuroram iesniegumu ar lūgumu atjaunot kriminālprocesu.
229.
pants.
Probācijas klienta tiesības
Probācijas klientam prokurora noteiktajā pārbaudes laikā ir šādas tiesības:
1)
pieprasīt un saņemt informāciju par prokurora lēmuma izpildes kārtību;
2)
pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām un pienākumiem;
3)
vērsties Dienestā ar iesniegumu par izlīguma ar cietušo īstenošanu;
4)
lūgt brīvprātīgā atbalstu;
5)
argumentēti lūgt, lai probācijas klienta lietas vadīšanai nosaka citu Dienesta amatpersonu;
6)
argumentēti lūgt veikt izmaiņas uzraudzības plānā, ja probācijas klientam prokurors ir uzlicis šā likuma 228. panta trešajā daļā noteiktos pienākumus;
7)
lūgt segt sabiedriskā transporta izdevumus šajā likumā noteiktajos gadījumos.
230.
pants.
Probācijas klienta pienākumi
(1)
Probācijas klientam pārbaudes laikā ir šādi pienākumi:
1)
pildīt Dienesta amatpersonas likumīgās prasības;
2)
ierodoties Dienestā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota, neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;
3)
pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā vai doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, lai konstatētu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu.
(2)
Probācijas klientam, kuram prokurors uzlicis šā likuma 228. panta trešajā vai piektajā daļā minētos pienākumus, prokurora noteiktajā pārbaudes laikā ir šādi pienākumi:
1)
sniegt patiesu informāciju Dienesta amatpersonām un pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju;
2)
pildīt šajā likumā paredzētos un prokurora lēmumā uzliktos pienākumus atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem, kā arī izlīguma nosacījumus;
3)
iesniegt Dienesta amatpersonai informāciju par prokurora uzlikto pienākumu un izlīguma nosacījumu izpildi;
4)
Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota;
5)
informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota, vai pieslēgties videosaziņai.
(3)
Probācijas klientam, kuram prokurors ir uzlicis šā likuma 228. panta trešajā daļā minētos pienākumus, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pienākumiem, ir pienākums:
1)
10 darbdienu laikā no prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienas ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai vai Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas prokuratūra, kas pieņēmusi lēmumu, ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs;
2)
informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
3)
pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu;
4)
līdzdarboties uzraudzības plāna sagatavošanā;
5)
pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus.
6)
neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumā.
(4)
Šajā pantā minētie pienākumi probācijas klientam ir obligāti līdz ar prokurora lēmuma spēkā stāšanos.
231.
pants.
Sazināšanās ar cietušo
(1)
Ja prokurora lēmumā ir norādīta informācija, ka starp probācijas klientu un cietušo ir noslēgts izlīgums ar nosacījumiem, vai probācijas klientam uzlikts pienākums noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu, vai uzlikts pienākums atvainoties cietušajam, Dienests sazinās ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi, lai noskaidrotu, vai probācijas klients pilda vai ir izpildījis izlīguma nosacījumus, novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Dienests nosūta cietušajam informatīvu vēstuli, kurā norāda:
1)
cietušā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu);
2)
likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja cietušais ir nepilngadīgs;
3)
aizgādņa vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citas valsts personas identifikācijas kodu (ja nav piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, norāda dzimšanas datumu), ja pār cietušo ir nodibināta aizgādnība;
4)
Dienesta nodaļu, kura nodrošina probācijas klienta uzraudzību;
5)
informāciju par prokurora lēmumu, kura ietvaros notiek probācijas klienta uzraudzība, norādot prokurora lēmuma datumu, krimināllietas numuru un norādi, ka minētajā kriminālprocesā viņš ir atzīts par cietušo;
6)
informāciju par iespēju sazināties ar Dienesta amatpersonu, norādot lietas Dienesta amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pastu;
7)
Dienesta nodaļas adresi un darba laiku;
8)
informāciju, ka Dienesta nodaļā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu;
9)
lūgumu informēt Dienesta amatpersonu par to, vai probācijas klients pilda vai ir izpildījis izlīguma nosacījumus, novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies.
(3)
Ja Dienestam nav pieejama cietušā kontaktinformācija, Dienesta amatpersona sazinās ar prokuroru un noskaidro cietušā kontaktinformāciju.
(4)
Šajā pantā minēto informāciju cietušajam nesūta, ja prokurors ir norādījis, ka sazināšanās ar cietušo nav vēlama.
232.
pants.
Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto uzraudzības noteikumu pārkāpums
(1)
Par nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto uzraudzības noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma šajā likumā paredzēto, kā arī prokurora uzlikto pienākumu neievērošana vai nepildīšana saskaņā ar Dienesta amatpersonas norādījumiem.
(2)
Ja probācijas klients nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudei vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto uzraudzības noteikumu pārkāpumu.
233.
pants.
Likumā paredzēto un prokurora uzlikto pienākumu nepildīšanas sekas
(1)
Ja probācijas klients šā likuma 230. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajā gadījumā neierodas Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šajā likumā noteiktajā termiņā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona viņam paziņo brīdinājumu ar aicinājumu ierasties struktūrvienībā noteiktā laikā un sniegt paskaidrojumu.
(2)
Ja probācijas klients brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona nosūta prokuroram iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu.
(3)
Ja probācijas klients nepilda izlīguma nosacījumus, nav atvainojies cietušajam, nav novērsis noteiktā termiņā radīto kaitējumu, nav atturējies no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem, nav noteiktā termiņā iemaksājis garantijas naudu, Dienesta amatpersona noskaidro šādas rīcības iemeslus un nosūta prokuroram iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu.
(4)
Ja probācijas klients, kuram prokurors ir uzlicis šā likuma 228. panta trešajā daļā minētos pienākumus, nepilda tos saskaņā ar Dienesta amatpersonas norādījumiem, probācijas klients sniedz Dienesta amatpersonai rakstisku paskaidrojumu.
(5)
Ja šā panta ceturtajā daļā minētais probācijas klients nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, Dienesta amatpersona, izvērtējot probācijas klienta vecumu un psiholoģisko briedumu, pienākuma nepildīšanas apstākļus, līdzšinējo uzraudzības gaitu un probācijas klienta attieksmi, veic preventīvas pārrunas vai paziņo probācijas klientam brīdinājumu.
(6)
Ja šā panta ceturtajā daļā minētais probācijas klients neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā likumā paredzētos pienākumus vai šā šā likuma 228. panta trešajā daļā minētos pienākumus saskaņā ar Dienesta amatpersonas norādījumiem, Dienesta amatpersona viņu atkārtoti brīdina un lemj par iesnieguma par kriminālprocesa atjaunošanu nosūtīšanu prokuroram. Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, Dienesta amatpersona nekavējoties sasauc starpinstitūciju sanāksmi, lai vienotos par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību un lemtu par probācijas klienta atkārtotu brīdināšanu vai iesnieguma par kriminālprocesa atjaunošanu nosūtīšanu prokuroram.
234.
pants.
Nepilngadīgā probācijas klienta likumiskā pārstāvja pienākumi
(1)
Nepilngadīgā probācijas klienta, kuram prokurors uzlicis šā likuma 228. panta trešajā daļā minētos pienākumus, likumiskajam pārstāvim ir pienākums:
1)
10 darbdienu laikā no prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienas ierasties Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai kopā ar nepilngadīgo probācijas klientu;
2)
ierasties Dienestā vai citā vietā, kas ir savstarpēji saskaņota, Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā ar nepilngadīgo probācijas klientu vai bez nepilngadīgā probācijas klienta, atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem;
3)
novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt nepilngadīgajam probācijas klientam šajā likumā paredzēto un prokurora uzlikto pienākumu izpildi, un informēt Dienesta amatpersonu, ja šķēršļus nav iespējams novērst;
4)
sadarboties ar Dienestu.
5)
informēt Dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un korespondences saņemšanas adrese), kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;
6)
līdzdarboties uzraudzības plāna izstrādē un palīdzēt nepilngadīgajam probācijas klientam īstenot uzraudzības plānā ietvertos pasākumus;
7)
piedalīties uzraudzības plānā ietvertajos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja iesaisti, un pildīt uzraudzības plānā ietvertos pasākumus, kas attiecas tikai uz likumisko pārstāvi un ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
8)
informēt Dienesta amatpersonu par nepilngadīgā probācijas klienta dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;
9)
pieslēgties videosaziņai Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā, ja nepilngadīgajam probācijas klientam klātienes tikšanās ir aizstāta ar videosaziņu vai videosaziņa ir noteikta savstarpēji vienojoties;
10)
informēt Dienestu, ja slimības vai citu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā vai citā savstarpēji saskaņotā vietā vai pieslēgties videosaziņai.
(2)
Uz nepilngadīgā probācijas klienta, kuram prokurors ir uzlicis šā likuma 228. panta piektajā daļā minētos pienākumus, likumisko pārstāvi attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētie pienākumi.
(3)
Ja likumiskais pārstāvis nepilda šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētos pienākumus vai nepilngadīgā probācijas klienta ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo probācijas klientu un traucē uzraudzības nosacījumu izpildi, Dienesta amatpersona informē sociālo dienestu un bāriņtiesu un sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi.
235.
pants.
Sabiedriskā transporta izdevumu segšana
Dienests sedz probācijas klientam sabiedriskā transporta izdevumus, kas ir saistīti ar ierašanos uz probācijas programmu, ja probācijas programma tiek īstenota ārpus Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļas darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta probācijas klienta uzraudzība.
25.nodaļaCiti Dienesta kompetencē esošo sodu vai prokurora lēmumu izpildes noteikumi
236.
pants.
Dienesta rīcība pēc tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildes
Dienesta amatpersona paziņo tiesai vai prokuratūrai par tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildi triju darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildes.
237.
pants.
Informācijas izsniegšanas ierobežojumi
(1)
Probācijas klientam neizsniedz sabiedrībā izpildāmā soda izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:
1)
informāciju par probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām;
2)
informāciju par probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu un resocializācijas vajadzībām;
3)
informāciju par probācijas klientu, kura sniegta tiesībsargājošām iestādēm, bāriņtiesai, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestam, Veselības inspekcijai;
4)
informāciju, kas ir saistīta ar cietušo;
5)
citas institūcijas vai personas sniegtu informāciju par probācijas klientu;
6)
starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādāto informāciju, kā arī protokolā iekļauto informāciju;
7)
informāciju par probācijas klienta atbilstību dalībai probācijas programmā un probācijas klienta līdzdalību probācijas programmā.
(2)
Citu šā panta pirmajā daļā neminētu sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes laikā sagatavotu dokumentu probācijas klientam izsniedz tad, ja to paredz šis likums vai citi normatīvie akti, vai pēc probācijas klienta pieprasījuma.
(3)
Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.
238.
pants.
Ministru kabineta kompetence Dienesta kompetencē esošo sodu un prokurora lēmumu izpildē
Ministru kabinets noteic:
1)
probācijas klientu, kuriem piemērota probācijas uzraudzība un nosacīti atbrīvoto probācijas klientu, uzraudzības kārtību;
2)
sabiedriskā darba izpildes kārtību;
3)
probācijas klientu, kuri ir nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības, uzraudzības kārtību;
26.nodaļaCitu sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtība
239.
pants.
Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas
(1)
Ja notiesātais, izņemot ar naudas sodu un brīvības atņemšanu notiesātos, pēc pamatsoda izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, soda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.
(2)
Ja notiesātais pēc pamatsoda — naudas sods — izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.
(3)
Ja notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izpildes ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestāde 30 dienu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē rakstveidā informē Valsts robežsardzi atbilstoši normatīvajam aktam par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu. Brīvības atņemšanas iestāde informē Valsts robežsardzi par šāda notiesātā atbrīvošanas datumu:
1)
pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izpildes – ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas;
2)
citos gadījumos – nekavējoties pēc lēmuma vai attiecīga dokumenta saņemšanas.
(4)
Ja saņemts iesniegums par notiesātā nosacītu atbrīvošanu vai atbrīvošanu no soda izpildes psihiskas vai citas smagas, neārstējamas slimības dēļ un notiesātais ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa savlaicīgi pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts iesniegums, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto nosacīti atbrīvot, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai.
(5)
Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
240.
pants.
Papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kārtība
(1)
Tiesa pēc sprieduma, ar kuru personai notiesāta ar tiesību ierobežošanu, spēkā stāšanās vai prokurors pēc attiecīga priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.
(2)
Institūcija, kas saņēmusi šā panta pirmajā daļā minētā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
(3)
Ja valsts vai pašvaldības institūcija konstatē, ka notiesātais pārkāpj papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes nosacījumus, tā par attiecīgo pārkāpumu nekavējoties informē Kriminālprocesa likumā noteikto iestādi, kas ir atbildīga par kriminālprocesa norisi.
IVsadaļa.Administratīvie pārkāpumi sodu izpildes jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
241.
pants.
Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana notiesātajam vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no notiesātā
(1)
Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes paslēptu nodošanu vai par darbībām ar mērķi jebkurā veidā tos nodot notiesātajam piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
(2)
Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no notiesātā piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
242.
pants.
Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana
Par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
243.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 241. pantā minēto pārkāpumu veic Pārvalde, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī ir zināma pie administratīvās atbildības saucamā persona.
(2)
Pārējos gadījumos administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 241. pantā minēto pārkāpumu uzsāk un neatliekamās procesuālās darbības brīvības atņemšanas iestādē veic Pārvalde, bet turpmākās procesuālās darbības un lietas izskatīšanu veic Valsts policija.
(3)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 242. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Sodu izpildes kodekss.
2.
Šā likuma 42. panta pirmajā daļā ietvertais regulējums, ka notiesāto ievietošanu konkrētā brīvības atņemšanas iestādē nosaka Pārvaldes priekšnieks, ņemot vērā arī notiesātā resocializācijas vajadzības, stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.
3.
Papildsodu — policijas kontrole — turpina izpildīt personām, kurām tas piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:
1)
personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:
a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,
b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,
c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,
d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;
a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,
b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,
c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,
d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;
2)
lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;
3)
personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1) apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks;
4)
policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 "Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība" ;
5)
ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizpildīto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu;
6)
ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izpildes laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies vai ja papildsoda izpilde nav iespējama, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;
7)
Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu, un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu. Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
4.
Nosacīti notiesātās personas tiek uzraudzītas Latvijas Sodu izpildes kodeksa trīsdesmitajā nodaļā un Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 107 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība" noteiktajā kārtībā. Ja Dienesta amatpersona konstatē, ka nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā likumā noteiktos vai Dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.
5.
Personas, kurām tiesa neizciesto sodu aizstājusi ar arestu, to izcieš slēgtā cietuma augstākajā pakāpē atbilstoši kārtībai, kas šajā likumā noteikts attiecībā uz personām, kura notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
6.
Ministru kabinets līdz 2029. gada 1. janvārim izdod šā likuma 32. panta sestajā daļā, 65. panta ceturtajā daļā, 71. panta piektajā daļā, 97. panta sestajā daļā, 139. panta otrajā daļā; 142. panta otrajā daļā un 238. pantā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienā ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds