Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-1760
Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 52.panta pirmo daļu
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
2.
Noteikumi attiecas uz visām augstskolām un koledžām, kurām piešķir finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, neatkarīgi no to dibinātāja.
3.
Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām.
4.
Finansējuma apmēru, ko augstskolai vai koledžai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem, veido valsts pamatbudžetā izglītībai un zinātnei paredzētais finansējums un līdzekļi, kas paredzēti noteikta mērķa īstenošanai.
(MK 27.10.2020. noteikumu Nr. 656 redakcijā)
4.1
Zinātnes bāzes finansējumu augstskolām piešķir saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumiem Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām".
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.443 redakcijā)
5.
Noteikta mērķa īstenošanai (piemēram, būvniecībai, remontdarbiem) augstskolai vai koledžai var piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.
6.
Akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai valsts augstskolām un koledžām, kurās netiek īstenotas attiecīgas doktora studiju programmas, var piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem doktora studiju programmu vietu finansēšanai citās augstskolās, kurās tiek īstenotas attiecīgās doktora studiju programmas. Augstskolas un koledžas organizē uzņemšanu minētajās studiju vietās konkursa kārtībā.
7.
Augstskolu un koledžu finansējumu no valsts pamatbudžeta veido studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs studiju bāzes finansējums, kas sastāv no līdzekļiem komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai (tai skaitā datu sniegšanai Studējošo un absolventu reģistram), inventāra un iekārtu iegādei un personāla algām, kā arī finansējums zinātniskajai darbībai.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr. 443 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 524)
8.
Studiju bāzes finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir:
8.1.
pilna laika studijām;
8.2.
nepilna laika studijām Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestādēm.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.03.2021. noteikumiem Nr. 210)
9.
Studiju bāzes finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz attiecīgajai augstskolai vai koledžai valsts noteikto studiju vietu skaitu, studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem.
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.443)
10.
Izglītības un zinātnes ministrs ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. decembrim nosaka studiju vietu skaita sadalījumu pa augstskolām un koledžām, izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem nākamajam saimnieciskajam gadam.
(Grozīts ar MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 524)
11.
Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti ir rādītāji, kas nosaka studiju vietas izmaksu apmēru attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā attiecībā pret studiju vietas bāzes izmaksām.
12.
Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti bakalaura un profesionālajām studiju programmām noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
13.
Studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes, bet doktora studiju programmām - trīs reizes lielākas nekā šo noteikumu 1.pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības.
14.
Studiju bāzes finansējuma apmēru, ko augstskolai vai koledžai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmu īstenošanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fs = Tb x [S(ki x ni) + 1,5 x S(ki x mi)] + Sb x S(ni + mi), kur


Fs - studiju finansējuma apmērs;

Tb - studiju vietas bāzes izmaksas;

ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);

ni - augstskolai vai koledžai noteiktais studiju vietu skaits bakalaura un profesionālajās studiju programmās attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā;

mi - studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas maģistra studiju programmās;

Sb - studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas bakalaura, profesionālajās un maģistra studiju programmās (2.pielikums).
(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.443)
15.
Studiju vietas bāzes izmaksas un studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
15.1
Aprēķinot studiju bāzes finansējumu Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestādēm, nepiemēro studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas.
(MK 29.03.2022. noteikumu Nr. 210 redakcijā)
16.
Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu aprēķina studiju vietas bāzes izmaksas nākamajam budžeta gadam un līdz kārtējā gada 1. novembrim aprēķinus saskaņo ar Finanšu ministriju un tām ministrijām, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, kā arī Iekšlietu ministriju.
(Grozīts ar MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 524; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 6)
17.
Zinātniskajai darbībai paredzēto augstskolas vai koledžas finansējumu no valsts pamatbudžeta veido:
17.1.
līdzekļi, ko konkursa kārtībā iegūst augstskolā vai koledžā strādājošie zinātnieki;
17.2.
līdzekļi doktora studiju programmām, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fd = 3Tb × S(ki × di) + Sd × Sdi, kur


Fd - finansējums doktora studiju programmām;

Tb - studiju vietas bāzes izmaksas;

ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);

di - studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas doktora studiju programmās;

Sd - doktoranta studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas (2.pielikums);
17.3.
līdzekļi zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fatt = F × kj/Σkj × K, kur


Fatt - augstskolai vai koledžai piešķiramo līdzekļu apmērs;

F - kārtējā gada likumā par valsts budžetu augstskolām un koledžām piešķirto līdzekļu zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam kopējais apmērs;

kj - augstskolas vai koledžas raksturlieluma koeficients;

Σkj - augstskolu un koledžu raksturlieluma koeficientu summa;

K - zinātnes nozares koeficients (nepiemēro koledžām):
1)3.
dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīnas un veselības zinātnes, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes - 2,0;
2)3.
pārējās zinātnes nozares - 1,0

kj = Σ(nj/Σnj + 1,5 × mj/Σmj + 3 × dj/Σdj +2 × (Nj/ΣNj + 1,5 × Mj/ΣMj + 3 × Dj/ΣDj ) + Pj/ΣPj )


nj - valsts noteiktais studiju vietu skaits augstskolā vai koledžā bakalaura un profesionālajās studiju programmās;

Σnj - valsts noteiktais studiju vietu kopskaits augstskolās un koledžās bakalaura un profesionālajās studiju programmās;

mj - valsts noteiktais maģistra studiju vietu skaits augstskolā;

Σmj - valsts noteiktais maģistra studiju vietu kopskaits augstskolās;

dj - valsts noteiktais doktora studiju vietu skaits augstskolā;

Σdj - valsts noteiktais doktora studiju vietu kopskaits augstskolās;

Nj - augstskolā vai koledžā par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu skaits;

ΣNj - par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu kopskaits augstskolās un koledžās;

Mj - augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem maģistra grādu ieguvušo personu skaits;

ΣMj - par valsts budžeta līdzekļiem maģistra grādu ieguvušo personu kopskaits augstskolās;

Dj - augstskolā doktora grādu ieguvušo personu skaits;

ΣDj - augstskolās doktora grādu ieguvušo personu kopskaits;

Pj - augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla ar doktora grādu skaits un profesoru skaits mākslas jomā;

ΣPj - augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla ar doktora grādu kopskaits un profesoru kopskaits mākslas jomā;
17.4.
snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un absolventu sagatavošanā augstskolām un koledžām, kura apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 
, kur

Fz – augstākās izglītības institūcijai piešķiramo līdzekļu apmērs;

Fzda – finansējums apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" attiecīgajā kalendāra gadā;

Pz – augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta (pilna darba laika ekvivalents – nodarbinātā kopējā nostrādāto stundu skaita (tai skaitā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma) attiecība pret kopējo darba stundu skaitu attiecīgajā finansēšanas periodā) izteiksmē;

∑Pz – pētniecībā (vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents) iepriekšējā gadā nodarbināto maģistrantu, doktorantu, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku kopskaits augstākās izglītības institūcijās pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē;

Dz – iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu skaits augstākās izglītības institūcijā;

∑Dz – iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu kopskaits augstākās izglītības institūcijās;

Sz – augstākās izglītības institūcijas īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajai definīcijai (turpmāk – Frascati Manual)) ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums;

∑Sz – augstākās izglītības institūciju īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu (atbilstoši Frascati Manual) konkursos iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums;

Lz – augstākās izglītības institūcijas īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskajām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

∑Lz – augstākās izglītības institūciju īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskajām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

Mz – atbilstoši  Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas (NACE) kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūcijas īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskajām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

∑Mz – atbilstoši NACE kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskajām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

As – atbilstoši absolventu monitoringa datiem par pēdējiem diviem pieejamiem absolvēšanas gadiem Latvijā nodarbināto augstākās izglītības iestādes absolventu skaits jaunākajā pieejamā taksācijas gadā, kas svērts, studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā augstākās izglītības iestādē reizinot ar attiecīgās jomas minimālo koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Attiecīgās jomas absolventu skaits tiek reizināts arī ar darba tirgus pieprasījuma koeficientu (DTPK), ko nosaka atbilstoši formulai DTPK = Di / ∑Di * 2 + 1, kur Di – prognozētais darbaspēka iztrūkums konkrētajā augstākās izglītības jomā saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu, ∑Di – kopējais prognozētais darbaspēka iztrūkums visās augstākās izglītības jomās saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu;

∑As – atbilstoši absolventu monitoringa datiem par pēdējiem diviem pieejamiem absolvēšanas gadiem kopējais Latvijā nodarbināto augstākās izglītības iestāžu absolventu skaits jaunākajā pieejamā taksācijas gadā, kas svērts, studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā augstākās izglītības iestādēs reizinot ar attiecīgās jomas minimālo koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un DTPK;

Ks – atbilstoši absolventu monitoringa datiem par pēdējiem diviem pieejamiem absolvēšanas gadiem augstākās izglītības iestādes absolventu skaits jaunākajā pieejamā taksācijas gadā, kas ir nodarbināti kvalificētajos amatos (Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO līmeņos 0–3);

∑Ks – atbilstoši absolventu monitoringa datiem par pēdējiem diviem pieejamiem absolvēšanas gadiem kopējais augstākās izglītības iestāžu absolventu skaits jaunākajā pieejamā taksācijas gadā, kas ir nodarbināti kvalificētajos amatos (Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO līmeņos 0–3).

Ministrija, izmantojot šajā apakšpunktā minēto formulu, aprēķina un sadala finansējuma apjomu šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr. 46 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 443; MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 117; MK 27.10.2020. noteikumiem Nr. 656)
17.1
Ja absolventi turpina vai ir uzsākuši pedagoģisko darbu, augstskolām piešķir snieguma finansējumu par rezultātiem pedagogu sagatavošanā. Snieguma finansējuma apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Ba – augstskolai piešķiramo līdzekļu apmērs par rezultātiem pedagogu sagatavošanā;

Bfin – finansējums apakšprogrammā 03.05.00 Snieguma finansējums augstskolu stratēģisko mērķu īstenošanai attiecīgajā kalendāra gadā;

Ia – absolventu skaits, kuri iepriekšējā kalendāra gadā augstskolā ieguvuši grādu vai kvalifikāciju tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmās un citās studiju programmās, kuru absolventi iegūst pedagoģisko kvalifikāciju, un kuri pēc absolvēšanas turpina vai gada laikā ir uzsākuši pedagoģisko darbu pirmsskolas, vispārējās, profesionālās (izņemot augstāko izglītības pakāpi), profesionālās tālākizglītības un pilnveides, profesionālās ievirzes un bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādēs;

∑Ia – absolventu kopējais skaits, kuri iepriekšējā kalendāra gadā augstskolās, kas pretendē uz snieguma finansējumu par rezultātiem pedagogu sagatavošanā, ieguvuši grādu vai kvalifikāciju tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmās un citās studiju programmās, kuru absolventi iegūst pedagoģisko kvalifikāciju, un kuri pēc absolvēšanas turpina vai gada laikā ir uzsākuši pedagoģisko darbu pirmsskolas, vispārējās, profesionālās (izņemot augstāko izglītības pakāpi), profesionālās tālākizglītības un pilnveides, profesionālās ievirzes un bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādēs.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 117 redakcijā)
18.
Datus par valsts noteikto studiju vietu skaitu, kas nepieciešami zinātniskās darbības attīstības nodrošinājuma līdzekļu aprēķinam, nosaka kā vidējo skaitu par iepriekšējiem trim saimnieciskajiem gadiem, datus par grādu un kvalifikāciju ieguvušo personu skaitu un akadēmiskā personāla ar doktora grādu un profesoru skaitu mākslas jomā - kā vidējo skaitu par iepriekšējiem trim akadēmiskajiem gadiem.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.46 redakcijā)
18.1
Informāciju, kura nepieciešama šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minētā snieguma finansējuma aprēķināšanai nākamajam finansēšanas periodam, nosaka saskaņā ar augstskolu sniegto informāciju zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai līdz kārtējā gada 1. aprīlim. Informāciju par augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu finansējuma apmēru augstākās izglītības institūcija iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā līdz kārtējā gada 1. aprīlim saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma I nodaļu. Informāciju par koledžas pētniecības projektu finansējuma apmēru koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā līdz kārtējā gada 1. aprīlim saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma II nodaļu. Informāciju, kura nepieciešama doktora grādu ieguvušo personu skaita noteikšanai, Izglītības un zinātnes ministrija nosaka atbilstoši augstskolas iesniegtajai informācijai Valsts izglītības informācijas sistēmā. Minēto informāciju pārbauda zvērināts revidents, ko Izglītības un zinātnes ministrija izraudzījusies, izmantojot publisko iepirkumu.
(MK 27.10.2020. noteikumu Nr. 656 redakcijā)
18.2
Informāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 17.1 punktā minētā snieguma finansējuma aprēķināšanai nākamajam finansēšanas periodam, Izglītības un zinātnes ministrija iegūst no Valsts izglītības informācijas sistēmas, izmantojot līdz iepriekšējā gada 1. oktobrim šajā sistēmā ievadīto informāciju par grādu vai kvalifikāciju ieguvušo absolventu skaitu tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmās un citās studiju programmās, kuru absolventi iegūst pedagoģisko kvalifikāciju. Informāciju par absolventiem, kuri ir uzsākuši vai turpina pedagoģisko darbu pirmsskolas, vispārējās, profesionālās (izņemot augstāko izglītības pakāpi), profesionālās tālākizglītības un pilnveides, profesionālās ievirzes un bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrija iegūst no Valsts izglītības informācijas sistēmas līdz kārtējā gada 1. oktobrim. Šo noteikumu 17.1 punktā minētajā kārtībā aprēķināto finansējumu augstskolām piešķir, pamatojoties uz šo noteikumu 20. punktā minētajiem līgumiem.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 117 redakcijā)
19.
Zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam nepieciešamā finansējuma konkrēto apmēru katrai augstskolai un koledžai saskaņā ar šo noteikumu 17.3.apakšpunktu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot nosacījumu, ka piešķiramo līdzekļu apmērs augstskolai gadā nav mazāks par 21344 euro, koledžai - par 7115 euro.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.46 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1255)
19.1
Līdzekļus zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam augstskola un koledža sadala attiecīgās mācību iestādes noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz konkursa rezultātiem. Konkursu nākamajam saimnieciskajam gadam izsludina līdz kārtējā saimnieciskā gada 1.oktobrim.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.46 redakcijā)
19.2
Augstskola vai koledža nodrošina, lai katru projektu izvērtētu vismaz viens attiecīgās zinātnes nozares vai apakšnozares eksperts, kas ir iekļauts Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzē.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.46 redakcijā)
19.3
Projektu izvērtēšanā nav tiesīgi piedalīties eksperti, kas pretendē uz līdzekļiem zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam vai kuriem iespējams cits interešu konflikts.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.46 redakcijā)
19.4
Augstskola un koledža līdzekļus zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam izlieto pētniecības projektu īstenošanai, iesaistot tajos studējošos, un zinātniskās infrastruktūras nodrošinājumam atbilstoši augstskolas satversmē un koledžas nolikumā noteiktajiem darbības pamatvirzieniem un uzdevumiem. Projektu pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu un ranžēšanu augstskolas un koledžas veic līdz kārtējā gada beigām.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.46 redakcijā)
20.
Tiesībaizsardzības iestādes (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldi), Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, slēdz ar valsts augstskolām un koledžām līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību saskaņā ar šo noteikumu 14., 17. un 17.1 punktu.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 6 redakcijā)
21.
Ministrijas un citas valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātām augstskolām un koledžām par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja:
21.1.
attiecīgajās augstskolās un koledžās īsteno augstākas kvalitātes studiju programmas;
21.2.
valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;
21.3.
netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.
22.
Līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu slēdz uz laiku, kas atbilst konkrētas studiju programmas ilgumam un kurā tiek nodrošināta nepieciešamā skaita speciālistu sagatavošana.
23.
Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, ko puses slēdz uz vienu gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu izsludināšanas.
(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.46)
24.
Līgumā par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumu norāda:
24.1.
augstskolas vai koledžas saistības studiju un zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumā;
24.2.
ministrijas saistības augstskolas un koledžas atbalstam;
24.3.
finanšu izmantošanas un kontroles kārtību;
24.4.
pārskatu iesniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību;
24.5.
strīdu un domstarpību risināšanas kārtību.
(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.46)
25.
Vienošanās protokolā attiecīgi norāda:
25.1.
no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pa izglītības tematiskajām jomām, studiju līmeņiem un studiju programmām;
25.2.
finansējuma apmēru, atsevišķi norādot šo noteikumu 25.1.apakš­punktā minēto studiju vietu sociālā nodrošinājuma izmaksu apmēru;
25.3.
sagatavojamo speciālistu skaitu;
25.4.
studiju vietas bāzes izmaksas;
25.5.
pētniecības projektu nosaukumus un norises termiņus;
25.6.
pētniecības projektu galvenos sasniedzamos rezultātus:
25.6.1.
publikāciju, patentu un ekspertīžu skaitu;
25.6.2.
pētniecības projektos iesaistīto studējošo skaitu;
25.6.3.
citus sasniedzamos rezultātus.
(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.46; MK 29.05.2009. noteikumiem Nr.492)
25.1
Puses var slēgt divus vienošanās protokolus:
25.11.
par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu;
25.12.
par zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumu.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.46 redakcijā)
25.2
Vienošanās protokolu zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam slēdz divu nedēļu laikā pēc kārtējā gada likumā par valsts budžetu paredzētās apropriācijas pārdales starp ministrijām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr.46 redakcijā)
26.
Slēdzot vienošanās protokolu ar augstskolām un koledžām, kurās īsteno vairāk par 30 studiju programmām, studiju vietu skaita sadalījumu pa studiju programmām atsevišķās tematiskajās jomās var nenorādīt.
27.
Pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski desmit gadu laikā, katru gadu palielinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu.
28.
Studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju vietas izmaksu aprēķinos nepilna laika studijās ir trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības.
29.
Augstskolas un koledžas finansē attiecīgajam gadam paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
29.1
Latvijas Universitātei piešķiramā finansējuma apmēru no Latvijas Policijas akadēmijas pārņemto no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu finansēšanai nosaka saskaņā ar šiem noteikumiem.
(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1469 redakcijā)
30.
Studenti, kas ir imatrikulēti no valsts budžeta finansētajās studiju vietās nepilna laika studijās līdz 2001.gada 1.septembrim, turpina studijas šajās vietās līdz attiecīgās studiju programmas pabeigšanai, bet ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.
30.1
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas imatrikulētas no valsts budžeta līdzekļiem finansētajās studiju vietās nepilna laika studijās Latvijas Policijas akadēmijā līdz 2009.gada 31.decembrim, turpina studijas Latvijas Universitātē līdz attiecīgās studiju programmas pabeigšanai, bet ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.
(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1469 redakcijā)
31.
Līgumi ar augstskolām par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu un noteikta skaita speciālistu sagatavošanu, kas noslēgti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.334 "Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", ir spēkā līdz līgumu darbības beigām.
31.1
Informāciju par 2014. gadā augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu finansējuma apmēru, koledžu pētniecības projektu finansējuma apmēru, kā arī pēc pašvaldību pasūtījuma īstenoto pētniecības un attīstības projektu finansējuma apmēru iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2015. gada 15. septembrim saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.
(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.443 redakcijā)
31.2
Informāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 17.1 punktā minētā snieguma finansējuma aprēķināšanai 2018. un 2019. gadam, Izglītības un zinātnes ministrija iegūst no Valsts izglītības informācijas sistēmas, izmantojot līdz 2018. gada 1. aprīlim ievadīto informāciju par grādu vai kvalifikāciju ieguvušo absolventu skaitu tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmās un citās studiju programmās, kuru absolventi iegūst pedagoģisko kvalifikāciju. Informāciju par absolventiem, kuri ir uzsākuši vai turpina pedagoģisko darbu pirmsskolas, vispārējās, profesionālās (izņemot augstāko izglītības pakāpi), profesionālās tālākizglītības un pilnveides, profesionālās ievirzes un bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrija iegūst no Valsts izglītības informācijas sistēmas līdz 2018. gada 1. decembrim. Šo noteikumu 17.1 punktā minētajā kārtībā aprēķināto finansējumu 2018. gadā augstskolām piešķir, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas izdotu rīkojumu.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 117 redakcijā)
31.3
Augstskolas snieguma finansējumu par rezultātiem pedagogu sagatavošanā izmanto studiju un zinātniskā procesa nodrošināšanai pedagoģijas jomā, tai skaitā personāla atlīdzībai, uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai un augstskolas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai.
(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 117 redakcijā)
32.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumus Nr.334 "Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 114.nr.; 2004, 4.nr.).
33.
Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 12.decembra
noteikumiem Nr.
994
Studiju izmaksu koeficienti (ki) bakalaura un profesionālajām studiju programmām pa izglītības tematiskajām jomām
(Pielikums MK 29.03.2022. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

Nr.
p. k.

Izglītības tematiskā joma

Studiju izmaksu koeficienta (ki)
optimālā vērtība

Studiju izmaksu koeficienta (ki) minimālā vērtība

1.

Tiesību  zinātnes

1,1

1,0
1.1 Tiesību  zinātnes (otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Pirmstiesas izmeklēšana")  1,9 1,9

2.

Humanitārās zinātnes

1,4

1,0

3.

Sociālās un cilvēkrīcības zinātnes

1,4

1,0

4.

Informācijas un saskarsmes zinātnes

1,4

1,0

5.

Uzņēmējdarbība un administrēšana

1,4

1,0

6.

Skolotāju izglītība un izglītības zinātnes (izņemot šā pielikuma 21. punktā minētās programmas)

1,7

1,1

7.

Individuālie pakalpojumi

1,8

1,1

8.

Transporta pakalpojumi

1,8

1,1

9.

Datorzinātnes

2,5

1,5

10.

Matemātika un statistika

2,5

1,5

11.

Būvniecība

2,9

1,7

12.

Kuģu vadīšana

2,9

1,7

13.

Inženierzinātnes

2,9

1,7

14.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

2,7

1,8

15.

Izgatavošana un pārstrāde

2,7

1,8

16.

Sporta darba organizācija un vadība

2,7

1,8

17.

Dabaszinātnes

3,2

1,9

18.

Vides aizsardzība

3,2

1,9

19.

Arhitektūra

3,5

3,1

20.

Māksla (izņemot šā pielikuma 28. punktā minētās programmas)

3,5

3,1

21.

Skolotāju izglītības programmas vizuālās mākslas vai mūzikas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai

3,5

3,1

22.

Farmācija

3,5

3,0

23.

Veselības un sociālā aprūpe

3,5

3,0

24.

Veterinārija

5,0

4,0

25.

Ārstniecība

4,0

3,5

26.

Civilā drošība

4,2

2,7

27.

Mūzika, horeogrāfija

4,5

3,9

28.

Mākslas programmas "Audiovizuālā mediju māksla" un "Dizains"

4,5

3,9

29.

Zobārstniecība

5,1

4,4

30.

Militārā aizsardzība

6,0

6,0
2.
pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 12.decembra
noteikumiem Nr.
994
Studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodika

I. Studiju vietas bāzes izmaksu aprēķins

 

1. Studiju vietas bāzes izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

Tb = N1 + N2 + N3 + N4 + N5 + N6 + N7, kur

 

1.1. N1 – darba alga (turpmāk – d.a.) uz vienu studiju vietu =

= (akadēmiskā personāla vidējā d.a. uz vienu studiju vietu gadā) + (pārējo darbinieku (turpmāk – darbinieks) d.a. uz vienu studiju vietu gadā):

 

1.1.1. akadēmiskā personāla d.a. uz vienu studiju vietu gadā =

= [12 x (akadēmiskā personāla d.a. x proporcija)] / (vidējais studentu skaits uz vienu akadēmisko personu)

 

Piezīmes.

1. Akadēmiskā personāla d.a. – saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

2. Proporcija – ekspertu atzinums:

Akadēmiskais personāls

Proporcija (%)

Profesors

15

Asociētais profesors

15

Docents

30

Lektors

25

Asistents

15

 

3. Vidējais studentu skaits uz vienu akadēmisko personu – 19 (ekspertu atzinums);

 

1.1.2. darbinieku d.a. uz vienu studiju vietu gadā =

= (darbinieku vidējā mēneša d.a. gadā/vidējais studentu skaits uz vienu darbinieku)

 

Piezīmes.

1. Darbinieku vidējā mēneša d.a. – 512,23 euro (ekspertu atzinums).

2. Vidējais studentu skaits uz vienu darbinieku – 15 (ekspertu atzinums);

 

1.2. N2 – darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (d.a. uz vienu studiju vietu gadā) x (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas procents)

 

Piezīme. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas procents – saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

 

1.3. N3 – komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro (ekspertu atzinums);

 

1.4. N4 – pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā) + (citi pakalpojumi uz vienu studiju vietu gadā):

 

1.4.1. sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (tālruņa pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā):

 

1.4.1.1. tālruņa pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= [(abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī) x 12 + (sarunu ilgums dienā minūtēs) x (dienu skaits) x (vienas sarunu minūtes cena)] / (studentu skaits uz vienu tālruni)

 

Piezīmes.

1. Abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

2. Sarunu ilgums dienā minūtēs – 20 (ekspertu atzinums).

3. Dienu skaits – 240 (ekspertu atzinums).

4. Vienas sarunu minūtes cena – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

5. Studiju vietu skaits uz vienu tālruni – 50 (ekspertu atzinums);

 

1.4.1.2. pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,00 euro (ekspertu atzinums);

 

1.4.2. nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā =

= (nekustamā īpašuma nodokļa par zemi vidējā vērtība par 1 m2) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā) / (vidējais ēku stāvu skaits) x 2

 

Piezīmes.

1. Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi vidējā vērtība par 1 m2 – lielums aprēķināts, ņemot vērā pašvaldību noteikto normatīvu attiecīgajam gadam.

2. Kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā – 6 (ekspertu atzinums).

3. Vidējais ēku stāvu skaits – 3 (ekspertu atzinums);

 

1.4.3. remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= [(1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (1 m2 kapitālā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (1 m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)] x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā)

 

Piezīmes.

1. 1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro (ekspertu atzinums).

2. 1 m2 kapitālā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro (ekspertu atzinums).

3. 1 m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,42 euro (ekspertu atzinums);

 

1.4.4. tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= 10 x (tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz 1 m2) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā)

 

Piezīme. Tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz 1 m2 – 0,28 euro (ekspertu atzinums);

 

1.4.5. administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā =

= [(sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)] x (procenti no kopējās summas administratīvā darba nodrošināšanai)

 

Piezīme. Administratīvā darba nodrošināšanai – četri procenti no kopējās summas (ekspertu atzinums);

 

1.4.6. citi pakalpojumi uz vienu studiju vietu gadā =

= [(sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā)] x (procenti no kopējās summas citiem pakalpojumiem)

 

Piezīme. Citiem pakalpojumiem – četri procenti no kopējās summas (ekspertu atzinums);

 

1.5. N5 – materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (patērētā elektroenerģija) + (apkure) + (ūdensapgāde) + (kanalizācija) + (mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (inventāra iegādes izmaksas vienam studentam gadā) + (kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā):

 

1.5.1. patērētā elektroenerģija =

= [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus) x 0,01 kWh x m2 uz vienu studiju vietu gadā) x (1 kWh cena)] + [(vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 10 mēnešus) x 0,1 kWh x (1 kWh cena)]

 

Piezīmes.

1. Vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus gadā – 3,5 h (ekspertu atzinums).

2. 1 kWh cena – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

3. Vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 10 mēnešus gadā – 4 h (ekspertu atzinums);

 

1.5.2. apkure = (apkure par 1 m2 mēnesī) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā) x 7

 

Piezīme. Apkure par 1 m2 mēnesī – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam;

 

1.5.3. ūdensapgāde =

= (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā) x (1 m3 ūdens cena)

 

Piezīmes.

1. Ūdensapgāde uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3 (ekspertu atzinums).

2. Viena m3 ūdens cena – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam;

 

1.5.4. kanalizācija =

= (kanalizācija kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā) x (1 m3 kanalizācijas cena)

 

Piezīmes.

1. Kanalizācija uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3 (ekspertu atzinums).

2. 1 m3 kanalizācijas cena – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam;

 

1.5.5. mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 6,40 euro (ekspertu atzinums);

 

1.5.6. inventāra iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 3,56 euro (ekspertu atzinums);

 

1.5.7. kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 7,40 euro (ekspertu atzinums);

 

1.6. N6 – grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas vienam studentam gadā =

= [(mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā) x (vidējā vienas grāmatas cena) / (grāmatu kalpošanas laiks gados)] + (žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)

 

Piezīmes.

1. Mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā – 13 (ekspertu atzinums).

2. Vidējā vienas grāmatas cena – 11,38 euro (ekspertu atzinums).

3. Grāmatu kalpošanas laiks – 10 gadu (ekspertu atzinums).

4. Žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro (ekspertu atzinums);

 

1.7. N7 – iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (iekārtu modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā):

 

1.7.1. iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 49,66 euro (ekspertu atzinums);

 

1.7.2. iekārtu modernizēšanas izmaksas =

= (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) x (procenti no iekārtu izmaksu summas iekārtu modernizēšanai)

 

Piezīme. Iekārtu modernizēšanai – 20 procentu no iekārtu iegādes izmaksām uz vienu studiju vietu gadā (ekspertu atzinums).

 

II. Sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķins

 

2. Sociālā nodrošinājuma izmaksas uz vienu studiju vietu gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 

S = S1 + S2, kur

 

2.1. S1 – stipendiju un transporta kompensācijas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (vidējais stipendijas lielums mēnesī) x 12 + [(tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija mēnesī) x 10]

 

Piezīmes.

1. Vidējais stipendijas lielums mēnesī – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

2. Tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija mēnesī – 4,27 euro (ekspertu atzinums);

 

2.2. S2 – sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (sportam uz vienu studiju vietu gadā) + (kultūrai uz vienu studiju vietu gadā) + (dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)

 

Piezīmes.

1. Sportam uz vienu studiju vietu gadā – 5,69 euro (ekspertu atzinums).

2. Kultūrai uz vienu studiju vietu gadā – 2,85 euro (ekspertu atzinums).

3. Dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 4,98 euro (ekspertu atzinums).

3.
pielikums
Ministru kabineta
2006. gada 12. decembra
noteikumiem Nr.
994
Informācija par augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu finansējuma apmēru un koledžu pētniecības projektu finansējuma apmēru iepriekšējā gadā
1760p2_tiirs.doc