22-TA-2897
Bāriņtiesas darbības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 3.panta trešo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka bāriņtiesas darba organizāciju, foto, video un skaņu ierakstu ieguves, glabāšanas un publiskošanas kārtību, apmeklētāju pieņemšanas kārtību un iepazīšanās kārtību ar lietām, bāriņtiesas lietu reģistru un lietu reģistrācijas žurnālu izveidošanu un vešanu, lietu veidošanas pamatprasības, lietu sagatavošanu izskatīšanai, bāriņtiesas sēdes norises kārtību, kā arī bāriņtiesas darbību ārpusģimenes aprūpes un aizgādnības lietu pārraudzībā un bāriņtiesas darbību ar bērna vai aizgādnībā esošas personas mantu.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 739, MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
2.
Bāriņtiesa izstrādā bāriņtiesas nolikumu. Nolikumu apstiprina attiecīgās pašvaldības dome.
3.
Bāriņtiesas nolikumā paredz bāriņtiesas organizatorisko struktūru, apmeklētāju pieņemšanas laiku, kā arī kārtību, kādā administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem.
4.
(Svītrots)
5.
(Svītrots)
6.
Amata pienākumus bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, bāriņtiesas locekļiem un bāriņtiesas darbiniekiem nosaka bāriņtiesas priekšsēdētājs attiecīgos amataprakstos.
7.
Attiecīgās pašvaldības dome nodrošina bāriņtiesai darbam piemērotas telpas un nepieciešamo aprīkojumu visos novada pagastos un novada pilsētās.
(MK 07.07.2009. noteikumu Nr.740 redakcijā)
8.
Par bāriņtiesas izveidošanu, tās atrašanās vietām un apmeklētāju pieņemšanas laikiem vai izmaiņām minētajā informācijā pašvaldības dome paziņo Bērnu aizsardzības centram (turpmāk – centrs) un Tieslietu ministrijai divu nedēļu laikā pēc attiecīgās iestādes izveidošanas vai veiktajām izmaiņām.
9.
Pašvaldības dome bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem izsniedz darba apliecību.
10.
Bāriņtiesa lieto veidlapu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu.
10.1
Bāriņtiesas lietas nodod un pieņem, sastādot par to pieņemšanas un nodošanas aktu.
(MK 07.07.2009. noteikumu Nr.740 redakcijā)
10.2
Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu nosaka darbinieku, kurš atbild par bāriņtiesas arhīvu.
(MK 07.07.2009. noteikumu Nr.740 redakcijā)
II.Apmeklētāju pieņemšana un iepazīšanās ar lietas materiāliem
11.
Bāriņtiesa pieņem apmeklētājus ne retāk kā divas reizes nedēļā (vismaz reizi nedēļā apmeklētājiem izdevīgā laikā) bāriņtiesas nolikumā noteiktajā kārtībā. Bērnu un aizgādnībā esošu personu pieņemšana tiek nodrošināta bāriņtiesas darba laikā.
(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
12.
Bāriņtiesas telpās apmeklētājiem pieejamā vietā izvieto šādu informāciju:
12.1.
apmeklētāju pieņemšanas laiks;
12.2.
kārtība, kādā personas var iepazīties ar lietas materiāliem;
12.3.
kārtība, kādā izsniedz dokumentus;
12.4.
informācija par valsts nodevām, to apmēru un samaksas kārtību.
13.
Ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem var iepazīties:
13.1.
konkrētā administratīvā procesa dalībnieki un lietā pieaicināts tulks, ja no administratīvās lietas dalībnieka saņemts attiecīgs iesniegums, - ar konkrētās lietas materiāliem;
13.2.
prokurors, centra inspektors vai cita centra vadītāja norīkota amatpersona – ar visu bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem.
(Grozīts ar MK 07.07.2009. noteikumiem Nr.740; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.186; MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.875)
14.
Personai, kura iepazīstas ar lietas materiāliem, bāriņtiesa nodrošina iespēju no lietas materiāliem izrakstīt vai, izmantojot personas tehniskos līdzekļus, nofotografēt nepieciešamo informāciju vai ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot lietā esošo dokumentu kopijas. Par to izdara atzīmi lietas uzziņas lapā. Bāriņtiesai ir tiesības atteikt lietā esošo dokumentu kopiju izsniegšanu atkārtoti, ja attiecīgais pieprasījums nav pamatots ar objektīviem iemesliem. Bāriņtiesa var ierobežot lietas dalībnieka un tā pilnvarotā pārstāvja tiesības iepazīties ar tādiem lietas materiāliem, kuros iekļautās informācijas atklāšana var radīt būtisku kaitējumu bērnam.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
15.
Ja nav iespējams nodrošināt iepazīšanos ar lietas materiāliem pieprasījuma saņemšanas dienā, bāriņtiesa vienojas ar personu par laiku, bet ne vēlāk par trim darbdienām, kad būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem. Minētā kārtība piemērojama arī attiecībā uz bāriņtiesas rīcībā esošo dokumentu vai lēmumu norakstu, izrakstu vai kopiju izgatavošanu un izsniegšanu.
16.
Iepazīšanās ar lietas materiāliem notiek bāriņtiesas telpās bāriņtiesas darbinieka klātbūtnē. Dienā, kad lietu izskata bāriņtiesas sēdē, iepazīšanos ar lietas materiāliem var nenodrošināt.
III.Lietu reģistri
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
17.
Bāriņtiesa iekārto šādus lietu reģistrus:
17.1.
aizgādības tiesību pārtraukšanas un atņemšanas un aizgādības tiesību atjaunošanas lietu reģistru;
17.2.
audžuģimeņu lietu reģistru;
17.3.
adopcijas lietu reģistru;
17.4.
aizbildnības lietu reģistru;
17.5.
aizgādnības lietu reģistru;
17.6.
lietu alfabētisko reģistru;
17.7.
lietu reģistru par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē.
17.8.
lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistru.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
18.
Aizgādības tiesību pārtraukšanas un atņemšanas un aizgādības tiesību atjaunošanas lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju:
18.1.
lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;
18.2.
vecāku vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
18.3.
bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
18.4.
lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu abiem vai vienam no vecākiem numurs un lēmuma pieņemšanas datums;
18.5.
lēmuma par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu abiem vai vienam no vecākiem numurs un lēmuma pieņemšanas datums;
18.6.
lēmuma par prasības sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu abiem vai vienam no vecākiem numurs un lēmuma pieņemšanas datums;
18.7.
tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par aizgādības tiesību atņemšanu abiem vai vienam no vecākiem spēkā stāšanās datums;
18.8.
lēmuma par prasības sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu abiem vai vienam no vecākiem numurs un lēmuma pieņemšanas datums;
18.9.
tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par aizgādības tiesību atjaunošanu abiem vai vienam no vecākiem spēkā stāšanās datums;
18.10.
informācija par bērna nodošanu otra vecāka atsevišķā aizgādībā vai ārpusģimenes aprūpē, norādot dokumenta nosaukumu, izdevēju un izdošanas datumu.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
19.
Audžuģimeņu lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju:
19.1.
lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;
19.2.
bāriņtiesas nosaukums, datums, kad pieņemts lēmums par personas piemērotību audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai, un lēmuma numurs;
19.3.
bāriņtiesas nosaukums, datums, kad pieņemts lēmums par audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu, un lēmuma numurs;
19.4.
tās personas vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese, kurai piešķirts audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statuss;
19.5.
bāriņtiesas nosaukums, datums, kad pieņemts lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, un lēmuma numurs;
19.6.
audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotā bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
19.7.
vecāku vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
19.8.
iemesls bērna ievietošanai audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē;
19.9.
informācija par bērna uzturēšanās izbeigšanos audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
19.1
Lai nodrošinātu audžuģimenēs pieejamo brīvo vietu uzskaiti, bāriņtiesa papildus šo noteikumu 19. punktā minētajai informācijai par katru audžuģimeni audžuģimeņu lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju:
19.11.
personas (laulāto), kurai(ām) piešķirts audžuģimenes statuss, dzimšanas datums, valstiskā piederība un tās veids, kontaktinformācija, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adrese, faktiskās dzīvesvietas adrese, ziņas par ģimenes stāvokli, informācija par darba laiku un tā veidu, un miršanas datums (ja attiecināms);
19.12.
cik, kāda dzimuma un vecuma bērnus audžuģimene var uzņemt ārpusģimenes aprūpei;
19.13.
kāda ir saziņas valoda audžuģimenē un kāds mājas (istabas) dzīvnieks atrodas mājsaimniecībā;
19.14.
citas mājsaimniecībā esošās personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums un saistība ar audžuģimeni;
19.15.
mājsaimniecībā esošo bērnu, tai skaitā bērnu, kuriem ģimenē nodrošina ārpusģimenes aprūpi, vārds, uzvārds, dzimšanas datums un saistība ar audžuģimeni;
19.16.
bāriņtiesas pieņemtā lēmuma par audžuģimenes statusa atņemšanu un lēmuma par audžuģimenes statusa izbeigšanu pieņemšanas datums, lēmuma numurs, iemesls statusa izbeigšanai vai atņemšanai, kā arī bāriņtiesas, kas pieņēmusi minēto lēmumu, nosaukums, adrese un kontaktinformācija. Minētajai informācijai var pievienot foto, video, audio un teksta materiālus;
19.17.
bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu, adrese un kontaktinformācija;
19.18.
tiesībaizsardzības iestādes nosaukumu un datumu, kad tā tika informēta par bāriņtiesas pieņemto lēmumu par audžuģimenes statusa atņemšanu. Minētajai informācijai var pievienot foto, video, audio un teksta materiālus;
19.19.
bāriņtiesas lietas reģistrācijas datums, atzīme, vai lieta ir pārņemta no citas bāriņtiesas, pārņemšanas datums un bāriņtiesa, no kuras lieta pārņemta (ja attiecināms);
19.110.
datums, kad bāriņtiesa apmeklēja audžuģimenes dzīvesvietu, apmeklētās dzīvesvietas adrese, apmeklējuma statuss, dzīves apstākļu pārbaudes akts, kas sagatavots, veicot apmeklējumu, dzīvesvietas veids - dzīvoklis vai māja, informācija par telpu novērtējumu, dzīvošanai nepieciešamo vajadzību nodrošinājums, dzīvesvietas apraksts un cita attiecināma informācija. Minētajai informācijai var pievienot foto, video, audio un teksta materiālus;
19.111.
audžuģimenē ievietotā ārpusģimenes aprūpē esošā bērna dzimšanas datums, bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, nosaukums, lietas numurs, lēmuma tēma, lēmuma spēkā stāšanās datums, lēmuma spēkā esības laiks, pamatojums lēmuma pieņemšanai un datums, no kura bērns ievietots audžuģimenē;
19.112.
ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra, ar ko audžuģimene noslēgusi vienošanos par atbalsta sniegšanu, nosaukums un kontaktinformācija;
19.113.
informāciju par personas (laulātā), kurai piešķirts audžuģimenes statuss, un otra laulātā (ja attiecināms) darba laiku un tā veidu, kā arī par to, vai un kāds mājas (istabas) dzīvnieks atrodas mājsaimniecībā, kompetentās institūcijas aktualizē, ja audžuģimenē ir brīvas vietas ārpusģimenes aprūpē esoša bērna uzņemšanai.
20.
Adopcijas lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju:
20.1.
lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;
20.2.
adoptētāja vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
20.3.
bāriņtiesas nosaukums, pieņemtā lēmuma par personas atzīšanu par bērna adoptētāju numurs un lēmuma pieņemšanas datums;
20.4.
adoptējamā bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
20.5.
bāriņtiesas nosaukums, pieņemtā lēmuma par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāja aprūpē numurs un lēmuma pieņemšanas datums;
20.6.
bāriņtiesas nosaukums, pieņemtā lēmuma par atzinumu, ka adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, numurs un lēmuma pieņemšanas datums;
20.7.
tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās datums.
(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
21.
Aizbildnības lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju:
21.1.
lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;
21.2.
bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
21.3.
vecāku vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
21.4.
pamats aizbildnības nodibināšanai;
21.5.
lēmuma par personas atbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai numurs, lēmuma pieņemšanas datums;
21.6.
bāriņtiesas nosaukums, lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu numurs, lēmuma pieņemšanas datums;
21.7.
aizbildņa vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
21.8.
informācija par aizbildņa un aizbilstamā radniecību;
21.9.
informācija par bērna mantas saraksta sastādīšanu;
21.10.
informācija par aizbildnības lietas pārsūtīšanu attiecīgai bāriņtiesai turpmākai aizbildnības pārvaldībai vai bāriņtiesas nosaukums, lēmuma par aizbildņa atlaišanu numurs un datums.
(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
22.
Aizgādnības lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju:
22.1.
lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;
22.2.
aizgādnībā esošās personas vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
22.3.
tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu spēkā stāšanās datums;
22.3.1
tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu spēkā stāšanās datums;
22.4.
tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ spēkā stāšanās datums;
22.5.
tiesas nosaukums, civillietas numurs un lēmuma par aizgādnības nodibināšanu promesošo un pazudušo mantai pieņemšanas datums;
22.5.1
zvērināta notāra vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, datums, kad taisīts notariālais akts par aizgādnības nodibināšanu, un notariālā akta reģistrēšanas numurs;
22.6.
bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu numurs un pieņemšanas datums;
22.7.
aizgādņa vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
22.8.
informācija par mantas pārvaldību;
22.9.
informācija par aizgādnības lietas pārsūtīšanu attiecīgai bāriņtiesai turpmākai aizgādnības pārvaldībai vai bāriņtiesas nosaukums, lēmuma par aizgādņa atlaišanu numurs un datums;
22.10.
tiesas nosaukums, lietas numurs un datums, kad stājas spēkā lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 328; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
23.
Lietu alfabētiskajā reģistrā iekļauj šādu informāciju:
23.1.
tās personas uzvārds, vārds, par kuru iekārtota lieta, un piešķirtais lietas numurs atbilstoši šo noteikumu 28.punktam;
23.2.
lietas nosaukums;
23.3.
lietas indekss un numurs lietvedības gada ietvaros atbilstoši lietu nomenklatūrai.
23.1
Lietu reģistrā par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē iekļauj šādu informāciju:
23.11.
lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;
23.12.
bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
23.13.
vecāku vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;
23.14.
bāriņtiesas nosaukums, datums, kad pieņemts lēmums par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē, un lēmuma numurs;
23.15.
pamats bērna ievietošanai ārpusģimenes aprūpes iestādē;
23.16.
informācija par bērna uzturēšanās izbeigšanos aprūpes iestādē;
23.17.
informācija par bērna mantu.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
23.2
Lai uzskaitītu personas, kas ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par piemērotām aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa lietu par personas piemērotību aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistrā iekļauj šādu informāciju:
23.21.
dzimšanas datums, kontaktinformācija, reģistrētā, norādītā vai faktiskā dzīvesvietas adrese un ziņas par ģimenes stāvokli;
23.22.
bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, adrese un kontaktinformācija;
23.23.
datums, kad bāriņtiesa bija apmeklējusi personas dzīvesvietu, apmeklētās dzīvesvietas adrese, apmeklējuma statuss, dzīves apstākļu pārbaudes akts, kas sagatavots, veicot apmeklējumu, dzīvesvietas veids - māja vai dzīvoklis, informācija par telpu novērtējumu, dzīvošanai nepieciešamo vajadzību nodrošinājums, dzīvesvietas apraksts un cita attiecināma informācija. Minētajai informācijai var pievienot foto, video, audio un teksta materiālus;
23.24.
ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra, ar ko persona ir noslēgusi vienošanos par mācību programmas apguvi, nosaukums, kontaktinformācija un iegūtās apliecības par mācību programmas apguvi numurs un datums.
24.
Bāriņtiesa, kura veic Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā norādītās darbības, iekārto testamentu grāmatas un izdarīto apliecinājumu un citu lietu reģistrus atbilstoši Bāriņtiesu likuma 61.panta trešajai daļai un 66.pantam.
(MK 07.07.2009. noteikumu Nr.740 redakcijā)
25.
Bāriņtiesa, ja nepieciešams, atbilstoši bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrai var iekārtot lietu papildu reģistrus.
26.
Lietu reģistru, ja tas nav iekārtots elektroniski, pirms pirmā ieraksta izdarīšanas caurauklo un apzīmogo.
(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592; grozījums punktā par vārdu "vai lietu reģistrācijas žurnālu" svītrošanu stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 2. punktu)
27.
Bāriņtiesa papildina lietu reģistru ar attiecīgu informāciju, tiklīdz ir radies pamats šāda papildinājuma izdarīšanai un šī informācija ir bāriņtiesas rīcībā.
(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592; grozījums punktā par vārdu "un lietu reģistrācijas žurnālu" svītrošanu stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 2. punktu)
27.1
Bāriņtiesa nodrošina lietu reģistros par bērniem esošo datu elektronisku apstrādi normatīvajos aktos par nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu noteiktajā kārtībā.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 2. punktu)
IV.Lietu veidošana
28.
Lietai indeksu piešķir saskaņā ar centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesas lietu nomenklatūru.
28.1
Lietai numuru piešķir, pievienojot attiecīgajam lietas indeksam kārtas skaitli lietvedības gada ietvaros un gadskaitli.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.186 redakcijā)
29.
Lietai pievieno uzziņas lapu. Uzziņas lapā veic atzīmi par iepazīšanos ar lietas materiāliem un dokumentu kopiju vai norakstu izsniegšanu, norādot veiktās darbības veidu, laiku un apliecinot to ar parakstu.
(MK 15.11.2011. noteikumu Nr.875 redakcijā)
30.
Ja lieta tiek izskatīta atkārtoti vai pēc noteikta termiņa nepieciešams pieņemt lēmumu šajā lietā, jaunu numuru lietai nepiešķir, bet lietu reģistrā vai lietu reģistrācijas žurnālā ieraksta pieņemtā lēmuma numuru, datumu un nosaukumu.
31.
Ja lietas apvieno, lietu reģistrā vai lietu reģistrācijas žurnālā norāda tās lietas numuru, kurai pievieno citu lietu.
32.
Ja persona ir mainījusi deklarēto dzīvesvietu un par to ir saņemta informācija, lietas pārraudzībai vai tās atkārtotai izskatīšanai lietas materiālu kopijas trīs darbdienu laikā nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju tā ir pārcēlusies dzīvot. Bāriņtiesa, kas saņem lietu, piešķir saņemtajai lietai jaunu numuru. Bāriņtiesa, kas nosūtīja lietu, izdara attiecīgu atzīmi lietu reģistrā vai reģistrācijas žurnālā, norādot, kurai bāriņtiesai lieta ir nosūtīta.
32.1
Ja aizgādnībā esošā persona maina deklarēto dzīvesvietu un par to ir saņemta informācija, lietas materiālu kopijas nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – tai bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā ir personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, lietas materiālu kopijas nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde.
33.
Par katru ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vai aizgādnībā esošu personu iekārto atsevišķu lietu. Vienu kopīgu ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu lietu iekārto par vienas ģimenes bērniem, kuriem ir kopīgi vecāki vai viens kopīgs vecāks, ja bāriņtiesa vienas ģimenes bērniem nodrošinājusi ārpusģimenes aprūpi pie viena un tā paša ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja.
(Grozīts ar MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 739; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
34.
Bāriņtiesas lēmumu norakstus, kopijas vai izrakstus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām apliecina ar bāriņtiesas ģerboņzīmogu.
35.
Adopcijas lietas arhīvā glabājas seifā.
36.
Bāriņtiesas sekretārs vai pašvaldības domes norīkots darbinieks (turpmāk - sekretārs) pēc lietas izskatīšanas un bāriņtiesas nolēmuma pasludināšanas lēmumu iereģistrē lēmumu reģistrācijas žurnālā.
37.
Uzaicinājumus uz bāriņtiesas sēdi, lietas materiālu kopijas, lēmumu norakstus, izrakstus un kopijas, kā arī korespondenci, kas satur personas datus un veselības datus, bāriņtiesa nosūta Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā.
38.
Bāriņtiesa lietas vai to kopijas nosūta pa pastu vai ar kurjeru, saņemot rakstisku pieprasījumu no iestādes, kurai ar likumu piešķirtas tiesības lietas pieprasīt, kā arī pēc bāriņtiesas iniciatīvas nosūtot lietas pārraudzībai citai bāriņtiesai. Pieprasījumu par lietas nosūtīšanu, lietā taisītā nolēmuma norakstu un pavadrakstu, ar kuru lieta nosūtīta, līdz lietas saņemšanai atpakaļ glabā atsevišķā mapē, kontrolējot lietas saņemšanu bāriņtiesā. Lietu reģistrā vai lietu reģistrācijas žurnālā atzīmē, kam, kad un pēc kā pieprasījuma lieta nosūtīta un kad tā saņemta atpakaļ bāriņtiesā.
39.
Dokumentus lietai pievieno hronoloģiskā secībā, sanumurē, kā arī sastāda lietā esošo dokumentu sarakstu.
V.Dokumentu aprite, administratīvo lietu ierosināšana un sagatavošana izskatīšanai
40.
Bāriņtiesā saņemtos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus sekretārs reģistrē un nodod bāriņtiesas priekšsēdētājam, kurš nosaka to tālāko virzību.
41.
Ja bāriņtiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc iesnieguma saņemšanas ierosinājusi administratīvo lietu, to reģistrē attiecīgajā reģistrā vai lietu reģistrācijas žurnālā.
42.
Bērnu un to personu viedokli, kurām ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja, izskatāmajā lietā bāriņtiesa noskaidro šo personu ierastajā vidē vai citā drošā vidē. Bāriņtiesā šo personu viedokli var noskaidrot, ja šīs personas pašas izteikušas vēlmi ierasties bāriņtiesā. Šo personu izteikto viedokli bāriņtiesa noformē rakstiski.
(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr. 875; MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
43.
Administratīvā procesa dalībnieks var rakstveidā iesniegt lūgumu bāriņtiesai nomainīt personu, kura piedalās lietas sagatavošanā. Bāriņtiesa septiņu dienu laikā pieņem lēmumu un paziņo to iesniedzējam.
V1.Foto, video un skaņu ierakstu ieguve, glabāšana un publiskošana
(Nodaļa MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
43.1
Foto, video un skaņu ieraksta iegūšana par bērna dzīves apstākļiem (turpmāk – ieraksts) pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja nepieciešams fiksēt faktus, kas liecina par bērna atrašanos dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos, un šie ieraksti nepieciešami Bāriņtiesu likumā noteiktā vienpersoniskā lēmuma pieņemšanai.
43.2
Ierakstu iegūšanai izmanto foto, video, audio ierīces, kas nodrošina atbilstošu ieraksta kvalitāti ar norādi par tā ieguves laiku un datumu.
43.3
Ierakstiem nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu, un tajos esošos personas datus publisko tikai likumā noteiktajos gadījumos.
43.4
Ierakstus iznīcina pēc mēneša no dienas, kad beidzies attiecīgā bāriņtiesas lēmuma pārsūdzēšanas termiņš, ja šis lēmums nav pārsūdzēts, vai pēc mēneša no dienas, kad stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums attiecīgā bāriņtiesas koleģiālā lēmuma lietā.
43.5
Ierakstus, kas fiksē bāriņtiesas sēdes gaitu, pievieno attiecīgajai lietai un glabā atbilstoši šo noteikumu 28. punktā minētajā bāriņtiesu lietu paraugsarakstā noteiktajam glabāšanas termiņam.
VI.Bāriņtiesas sēde un lēmuma pieņemšana
44.
Bāriņtiesas sēdē var piedalīties:
44.1.
administratīvā procesa dalībnieki;
44.2.
lietā pieaicināts tulks;
44.3.
lietā pieaicināts psihologs vai cits speciālists (turpmāk - speciālists);
44.4.
institūcijas pārstāvis, lai atbilstoši kompetencei dotu atzinumu lietā;
44.5.
(svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.186);
44.6.
centra inspektors vai cita centra vadītāja norīkota amatpersona.
(Grozīts ar MK 07.07.2009. noteikumiem Nr.740; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.186; MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.875)
45.
Par bāriņtiesas sēdes norises laiku un vietu administratīvā procesa dalībniekam, tulkam, speciālistam un institūcijai, kuras kompetencē ir sniegt atzinumu izskatāmajā lietā, paziņo vismaz 10 darbdienas pirms bāriņtiesas sēdes. Ja tas atbilst bērna vai aizgādnībā esošas personas interesēm, minēto termiņu var saīsināt, to īpaši pamatojot uzaicinājumā. Uzaicinājumu uz bāriņtiesas sēdi nosūta Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
46.
Uzaicinājumu uz bāriņtiesas sēdi administratīvā procesa dalībniekiem var izsniegt pret parakstu.
47.
Uzaicinājumā norāda:
47.1.
bāriņtiesas nosaukumu un adresi;
47.2.
uzaicināmās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, deklarētās dzīvesvietas adresi vai juridiskās personas nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);
47.3.
ierašanās laiku un vietu;
47.4.
tās lietas nosaukumu, kurā persona uzaicināta;
47.5.
norādi, kādā statusā persona tiek uzaicināta;
47.6.
norādi, ka bāriņtiesa lietu var izskatīt bez administratīvā procesa dalībnieku klātbūtnes, ja ir ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem ir noteiktā kārtībā paziņots par lietas izskatīšanu un viņi nav ieradušies uz attiecīgo sēdi, kā arī nav paziņojuši neierašanās iemeslu;
47.7.
norādi par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem.
48.
Uzaicinājumu nosūta uz personas deklarēto dzīvesvietu.
49.
Ja uzaicināmā persona nav deklarējusi dzīvesvietu un bāriņtiesas rīcībā ir informācija par personas faktisko atrašanās vietu, bāriņtiesa uzaicinājumu nosūta uz personas faktisko atrašanās vietu.
50.
Ja uzaicinājums ir saņemts atpakaļ ar pasta atzīmi, ka adresāts nav sasniedzams, to pievieno lietai.
51.
Uzsākot bāriņtiesas sēdi, sēdes vadītājs:
51.1.
iepazīstina ar sēdes sastāvu un informē, kāda lieta tiks izskatīta;
51.2.
ziņo, kuras šajā lietā uzaicinātās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem;
51.3.
šo noteikumu 44. punktā minētajām personām pārbauda personu apliecinošos dokumentus un noskaidro administratīvā procesa dalībnieku dzīvesvietas. Pilnvarotais pārstāvis vai advokāts uzrāda attiecīgo pilnvaru vai apliecinātu tās izrakstu, kopiju, norakstu vai orderi. Pilnvaras oriģināls, noraksts, kopija vai ordera oriģināls pievienojams lietas materiāliem;
51.4.
iepazīstina administratīvā procesa dalībniekus ar viņu tiesībām un pienākumiem. Ja administratīvā procesa dalībniekiem ir papildus iesniedzami pierādījumi, kam ir nozīme lietas izskatīšanā, bāriņtiesa nodrošina iespēju pārējiem lietas dalībniekiem ar tiem iepazīties;
51.5.
informē, ka sēdes gaita tiek fiksēta skaņu ierakstā, ja bāriņtiesas sēdes gaita pilnā apjomā tiek fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
52.
Bāriņtiesas sēdi atliek:
52.1.
ja uz bāriņtiesas sēdi neierodas kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par bāriņtiesas sēdes laiku un vietu, izņemot gadījumus, kad administratīvā procesa dalībniekam nav iespējams paziņot par lietas izskatīšanu tāpēc, ka viņš nav deklarējis dzīvesvietu un nav zināma viņa faktiskā atrašanās vieta;
52.2.
ja kāds no lietas dalībniekiem, kuram paziņots par bāriņtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tāda iemesla dēļ, kuru bāriņtiesas sēdes sastāvs atzīst par attaisnojošu.
53.
Bāriņtiesas sēdi var atlikt:
53.1.
ja administratīvā procesa dalībnieks, kam paziņots par bāriņtiesas sēdes datumu un laiku, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
53.2.
ja bāriņtiesa uzskata, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies administratīvā procesa dalībnieks, lietā pieaicināts speciālists vai tulks;
53.3.
pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt pierādījumus, kam ir būtiska nozīme izskatāmajā lietā;
53.4.
ja administratīvā procesa dalībniekam nav bijusi nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem;
53.5.
ja bāriņtiesa atzīst, ka lietā nepieciešams iegūt papildu informāciju, kas būtiska konkrētās lietas izskatīšanai un tāda lēmuma pieņemšanai, kurš prioritāri nodrošina bērna labāko interešu ievērošanu.
(Grozīts ar MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 739)
54.
Lietu var izskatīt bez administratīvā procesa dalībnieku klātbūtnes, ja:
54.1.
ir ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem noteiktā kārtībā ir paziņots par lietas izskatīšanu un viņi nav ieradušies uz attiecīgo sēdi, kā arī nav paziņojuši neierašanās iemeslu vai ir lūguši izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes un ir noskaidrota lietas izskatīšanai nepieciešamā informācija;
54.2.
administratīvā procesa dalībniekam nav iespējams paziņot par lietas izskatīšanu tāpēc, ka viņš nav deklarējis dzīvesvietu un nav zināma viņa faktiskā atrašanās vieta.
(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
55.
Uz bāriņtiesas sēdi uzaicinātās personas paskaidrojumus sniedz mutiski. Lietā esošie rakstiskie pierādījumi un citi materiāli pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma tiek nolasīti.
56.
Ja administratīvā procesa dalībnieks konstatē, ka bāriņtiesas sēdes sastāvā ir persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav tiesīga piedalīties lietas izskatīšanā, administratīvā procesa dalībnieks var lūgt noraidīt sēdes sastāva dalībnieku.
57.
Administratīvā procesa dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstiski vai mutiski, un par to izdarāms ieraksts sēdes protokolā.
58.
Ja pieteikts noraidījums, bāriņtiesa uzklausa sēdes sastāva dalībnieku, kuram noraidījums pieteikts. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pārējais sēdes sastāvs, apspriežoties atsevišķā telpā. Ja noraidījums pieteikts vismaz diviem sēdes sastāva dalībniekiem, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem tas pats sēdes sastāvs, apspriežoties atsevišķā telpā.
59.
Ja noraidījums ir pamatots, lietas izskatīšanu atliek, izdara atzīmi lietā vai sēdes protokolā un to nodod izskatīšanai citam bāriņtiesas sēdes sastāvam. Ja nav iespējams lietu izskatīt citā sēdes sastāvā un attiecīgās pašvaldības teritorijā darbojas vairākas bāriņtiesas, lietu izskatīšanai nodod attiecīgās pašvaldības citai bāriņtiesai. Ja attiecīgās pašvaldības teritorijā lietu izskatīt nav iespējams, lietu izskatīšanai nosūta citai tuvākajai bāriņtiesai.
60.
Par bāriņtiesas sēdes gaitu rakstāms sēdes protokols. Sēdes protokolu raksta sekretārs par katru izskatāmo lietu atsevišķi. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc bāriņtiesas sēdes.
61.
Bāriņtiesas sēdes protokolā norāda:
61.1.
sēdes datumu un vietu, norādot adresi;
61.2.
sēdes sākumu un beigas;
61.3.
personas, kuras piedalās sēdē, un personas, kurām par sēdi ir paziņots, bet kuras nav ieradušās, kā arī neierašanās iemeslus, ja tādi ir zināmi;
61.4.
lietas dalībnieku teikto vai skaņu ieraksta datnes nosaukumu, ja bāriņtiesas sēdes gaita pilnā apjomā tiek fiksēta skaņu ierakstā un ieraksts tiek uzglabāts informācijas sistēmā, kas nodrošina konfidencialitāti, integritāti, pieejamību, auditācijas pierakstus un citas augsta riska informācijas drošības prasības;
61.5.
sēdē pieņemto lēmumu;
61.6.
vai bāriņtiesas sēdes gaitas fiksēšanai pilnā apjomā izmantots skaņu ieraksts.
(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
62.
Pirms sēdes protokola parakstīšanas atrunā visus labojumus un pārsvītro līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvās vietas. Protokolā nav pieļaujami neatrunāti teksta dzēsumi un aizkrāsojumi. Ja protokols ir uz vairākām lapām, to caurauklo.
63.
Bāriņtiesas sēdes dalībniekiem pēc protokola parakstīšanas ir tiesības iepazīties ar bāriņtiesas sēdes protokolu.
63.1
Ja bāriņtiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, bāriņtiesa nodrošina bāriņtiesas sēdes dalībniekam skaņu ieraksta pieejamību nākamajā darbdienā pēc bāriņtiesas sēdes, savukārt skaņu ieraksta audioprotokola pieejamību – pēc trim darbdienām.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
64.
Personas, kuras ir piedalījušās bāriņtiesas sēdē, triju darbdienu laikā no protokola parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un neprecizitātes, izņemot gadījumu, kad bāriņtiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu
(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
65.
Iesniegtās piezīmes sēdes vadītājs izskata triju darbdienu laikā un, ja piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās bāriņtiesas sēdes protokolam.
66.
Sarežģītā lietā var izsludināt sēdes pārtraukumu līdz nākamajai darbdienai. Lēmumu par sēdes pārtraukumu ieraksta sēdes protokolā.
67.
Pēc sēdes dalībnieku uzklausīšanas un iepazīšanās ar lietas materiāliem bāriņtiesas sēdes vadītājs un bāriņtiesas locekļi, kuri piedalās bāriņtiesas sēdē, apspriežas atsevišķā telpā un pieņem lēmumu.
68.
Lēmumu bāriņtiesa pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Neviens no sēdes sastāva nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.
68.1
Bāriņtiesas loceklis, kuram par bāriņtiesas sēdē pieņemto lēmumu ir atšķirīgs viedoklis, to pamato un noformē rakstiski, kā arī 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iesniedz sēdes vadītājam.
(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
68.2
Rakstiski noformētajam atsevišķajam viedoklim nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu, un ar to var iepazīties:
68.21.
tiesa, kurā pārsūdzēts attiecīgais bāriņtiesas lēmums;
68.22.
bāriņtiesas priekšsēdētājs un centrs, vērtējot bāriņtiesas locekļa darbību.
(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
69.
Pēc apspriešanās, bāriņtiesas sēdes dalībniekiem klātesot, bāriņtiesa pasludina lēmumu, paskaidrojot lēmuma stāšanos spēkā un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.
70.
Bāriņtiesa lēmumu rakstiski noformē un apzīmogo un tā norakstu, Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, nosūta administratīvā procesa dalībniekam 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, kas personai dod tiesības uz valsts sociālo pabalstu vai ar kuru saskaņā šādas tiesības personai izbeidzas, informē par to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr. 186 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr. 875; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
71.
Lēmuma norakstu, izrakstu vai kopiju administratīvā procesa dalībniekiem var izsniegt bāriņtiesā pret parakstu.
72.
Ja bāriņtiesas lēmuma norakstu, izrakstu vai kopiju nosūta pa pastu vai ar kurjeru, lietai pievieno pavadvēstuli.
72.1
Bāriņtiesa vēršas tiesā divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, ja Bāriņtiesu likumā noteiktajos gadījumos ir nepieciešams tiesas nolēmums.
(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
VII.Riska novērtēšana bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas lietās un aizbildņa atcelšanas lietās
(Nodaļas nosaukums MK 18.06.2013. noteikumu Nr.320 redakcijā)
73.
Riska novērtēšana veicama, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem un pirms bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas attiecīgajā lietā, izņemot gadījumu, kad tiek pieņemts vienpersonisks lēmums saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 23. pantu.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
74.
Bāriņtiesa veic riska novērtēšanu, aizpildot attiecīgas anketas (1.pielikums) un ņemot vērā noteiktus kritērijus (2.pielikums).
75.
Veicot riska novērtēšanu, bāriņtiesa var pieaicināt attiecīgus speciālistus un institūciju pārstāvjus vai pieprasīt viņu rīcībā esošu informāciju.
76.
Noteikumu 74.punktā minēto riska novērtēšanu veic arī pirms pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas vecākiem un pirms aizbildņa atcelšanas.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.320)
77.
Aizpildīto riska novērtēšanas anketu pievieno attiecīgajai lietai.
VIII.Ārpusģimenes aprūpes un aizgādnības lietu pārraudzība
78.
Lemjot par ārpusģimenes aprūpi bērnam, bāriņtiesa izskaidro bērnam iespējamos ārpusģimenes aprūpes veidus un noskaidro bērna viedokli par viņam piemērotāko ārpusģimenes aprūpes veidu, ja bērns spēj formulēt savu viedokli.
78.1
Lemjot par aizgādnību vai pagaidu aizgādnību, bāriņtiesa noskaidro personas ar rīcībspējas ierobežojumu viedokli vai tās personas viedokli, kurai nodibināta pagaidu aizgādnība, visos ar personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu saistītajos jautājumos, ja vien šī persona spēj formulēt viedokli.
(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.320 redakcijā)
79.
Bāriņtiesa izskaidro ieceltajam aizbildnim (aizgādnim) viņa pienākumus, tiesības un atbildību, un aizbildnis (aizgādnis) parakstās, ka ir informēts par to.
80.
Bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārbauda aizgādņa darbību un noskaidro aizgādņa un aizgādnībā esošas personas viedokli par mantas pārvaldību, kā arī aizgādnībā esošas personas viedokli par savstarpējām attiecībām ar aizgādni un nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
81.
Bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārbauda aizbildnībā esošā bērna aprūpi un sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu. Aktā iekļauj vismaz šādu informāciju:
81.1.
bērna viedoklis par dzīves apstākļiem, savstarpējām attiecībām ar aizbildni un nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, par saskarsmi un iespējām kontaktēties ar vecākiem, citiem radiniekiem un citām bērnam tuvām personām;
81.2.
aizbildņa viedoklis par aizbildnības pārvaldību un savstarpējām attiecībām ar aizbilstamo.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
81.1
Bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārbauda ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietota bērna aprūpi.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.186 redakcijā)
81.2
Pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē (turpmāk – pārskats). Pārskatā iekļauj šādu informāciju:
81.21.
potenciālā aizbildņa vārds, uzvārds, dzimšanas gads un deklarētās dzīvesvietas adrese, viedoklis un iemesli, kas liedz minētajai personai kļūt par aizbildni;
81.22.
tā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra darbinieka vārds, uzvārds, ar kuru pārrunāta iespēja audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei uzņemt bērnu, kā arī iemesli, kādēļ attiecīgā audžuģimene nevar uzņemt bērnu;
81.23.
datums, kad iegūta šajā punktā minētā informācija un ziņas no Fizisko personu reģistra un pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmas, kurā ir dati par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām.
(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
81.3
Ja bērnam vecumā līdz trim gadiem pirmreizējas informācijas ieguves laikā nav bijis iespējams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē un bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bāriņtiesa ne retāk kā reizi trijos mēnešos aktualizē pārskatā norādīto informāciju, iekļaujot arī:
81.31.
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegto informāciju par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, un minēto personu sadarbību ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kā arī informāciju par bērna fizisko un psihosociālo attīstību;
81.32.
pašvaldības sociālā dienesta sniegto informāciju par veikto sociālo darbu, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē.
(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
81.4
Par bērnu vecumā no trīs līdz 18 gadiem bāriņtiesa atbilstoši šo noteikumu 81.3 punktam aktualizē informāciju ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
81.5
Par bērnu, kuram nodrošina ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē, bāriņtiesa ne retāk kā reizi 12 mēnešos aktualizē pārskatā norādīto informāciju, iekļaujot arī informāciju par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, un iespējām bērnam nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa.
82.
Bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārliecinās par aizgādnībā vai ārpusģimenes aprūpē esošās personas mantas sastāvu un stāvokli.
83.
Par mantas apskati bāriņtiesa sastāda mantas apskates aktu, kurā norāda:
83.1.
informāciju par mantas sastāva atbilstību mantas sarakstam;
83.2.
informāciju, kādas ir izmaiņas mantas stāvoklī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu;
83.3.
apsekotāju ieteikumus par mantas pārvaldību, ja tādi nepieciešami.
84.
Pirms lēmuma pieņemšanas par ārpusģimenes aprūpes veida maiņu, kā arī pirms bērna atgriešanās vecāku aprūpē, bāriņtiesa izskaidro bērnam veicamās darbības un noskaidro bērna viedokli, ja bērns spēj formulēt savu viedokli.
IX.Aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas pārraudzība
85.
Bāriņtiesa ieceltajam aizbildnim (aizgādnim) uzdod sastādīt aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas sarakstu. Sastādot mantas sarakstu, veic mantas apraksti, kā arī pēc iespējas noskaidro esošos parādus. Mantas sarakstu nesastāda, ja to ir sastādījis tiesu izpildītājs.
86.
Pēc mantas saraksta saņemšanas bāriņtiesa to pārbauda, uzklausa aizbildni (aizgādni) un, ja nepieciešams, dod aizbildnim (aizgādnim) norādījumus, kā rīkoties ar viņam nodoto mantu un kas darāms, lai atgūtu trešo personu valdījumā esošo aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantu, ja tāda ir.
87.
Mantas pārdošanu par tirgus cenām organizē aizbildnis (aizgādnis). Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aizbildnis (aizgādnis) iesniedz bāriņtiesai pirkuma līguma projektu un nekustamā īpašuma novērtējumu.
88.
Ja aizbildnis (aizgādnis) lūdz atļauju aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas kustamo vai nekustamo mantu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām, bāriņtiesa izvērtē, vai šāda rīcība ir likumīga un lietderīga un vai tā atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm. Bāriņtiesa arī izvērtē, vai pirkuma līguma projektā minētie nosacījumi un pirkuma cena atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm. Pēc minēto apstākļu izvērtēšanas bāriņtiesa pieņem motivētu lēmumu.
89.
Ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas pārdošana ir likumīga un lietderīga un atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm, bāriņtiesa nosaka, vai attiecīgā manta ir pārdodama izsolē vai par tirgus cenām.
90.
Mantas pārdošanu izsolē organizē bāriņtiesa.
91.
Ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai piederošā nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 14000 euro un bāriņtiesa ir nolēmusi atļaut īpašumu pārdot, bāriņtiesas lēmums ir par pamatu, lai aizbildnis (aizgādnis) noslēgtu pirkuma līgumu.
(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.875; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.726)
92.
Nosūtot lietu izšķiršanai tiesai, bāriņtiesa savā lēmumā norāda pamatojumu aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas pārdošanas likumībai, lietderībai un atbilstībai attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm vai pamatojumu, ka aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas pārdošana nav likumīga, lietderīga vai neatbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm.
93.
Pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa sagatavo pieteikumu tiesai un kopā ar lēmuma un lietas materiālu kopijām nosūta tiesai izšķiršanai.
94.
Ja bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par atļauju aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai piederošā nekustamā īpašuma, kura vērtība nepārsniedz 14000 euro, pārdošanai uz pirkuma līguma projektā minētajiem nosacījumiem, aizbildnis (aizgādnis) noslēdz pirkuma līgumu un pirkuma līguma kopiju iesniedz bāriņtiesā.
(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.875; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.726)
95.
Bāriņtiesa izvērtē aizdevuma līguma nosacījumus, ja aizbildnis (aizgādnis) iesniedzis lūgumu par aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai piederošā nekustamā īpašuma, kura vērtība nepārsniedz 14000 euro, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, un lemj par atļauju vai atteikumu nekustamo īpašumu ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām.
(Grozīts ar MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.726)
96.
Ja bāriņtiesa uzskata, ka aizbildņa (aizgādņa) iesniegto līgumu vai darījuma aktu projektu nosacījumi neatbilst aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm, bāriņtiesa var lūgt vienošanās nosacījumus precizēt, norādot, kādi nosacījumi precizējami.
97.
Pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa lēmumu kopā ar lietā esošo darījuma akta projektu cauršuj.
98.
Pēc mantas pārdošanas (maiņas) vai aizdevuma līguma noslēgšanas aizbildnis (aizgādnis) mēneša laikā no darījuma noslēgšanas brīža iesniedz norēķinu bāriņtiesā.
IX1.Bāriņtiesas atzinuma sniegšana pēc tiesas pieprasījuma
(Nodaļa MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
98.1
Atzinumu, kuru Bāriņtiesu likuma 50. pantā noteiktajos gadījumos sniedz pēc tiesas pieprasījuma (turpmāk – atzinums tiesai), sagatavo kā bāriņtiesas lēmumu un pieņem bāriņtiesas sēdē, ievērojot šo noteikumu 68. un 68.2 punktā minētās prasības, bez tās personas klātbūtnes, kuras intereses skar atzinums tiesai. Atzinumu tiesai noformē rakstiski un apzīmogo. Bāriņtiesa pēc savas iniciatīvas lietu var izskatīt tās personas klātbūtnē, uz kuru attiecas atzinums tiesai.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
98.2
Pēc tiesas pieprasījuma saņemšanas bāriņtiesa informē tiesu par termiņu, kādā tiks sagatavots atzinums tiesai, un nosūta minēto informāciju konkrētās lietas dalībniekam, lūdzot to 20 dienu laikā rakstveidā izteikt viedokli par jautājuma izskatīšanu bāriņtiesas sēdē, kā arī 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad bāriņtiesa nosūtījusi informācijas pieprasījumu konkrētās lietas dalībniekam, sniegt papildu viedokli un pierādījumus.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
98.3
Lietas dalībniekiem, kuri bāriņtiesā ir iesnieguši attiecīgu iesniegumu, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Personai, kura iepazīstas ar lietas materiāliem, bāriņtiesa nodrošina iespēju izrakstīt no lietas materiāliem vai, izmantojot personas tehniskos līdzekļus, nofotografēt nepieciešamo informāciju vai ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot lietā esošo dokumentu kopijas. Par to izdara atzīmi lietas uzziņas lapā. Bāriņtiesai ir tiesības atteikt lietā esošo dokumentu kopiju izsniegšanu atkārtoti, ja attiecīgais pieprasījums nav pamatots ar objektīviem iemesliem.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
98.4
Bāriņtiesas atzinums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas:
98.41.
ievaddaļā norāda atzinuma sagatavošanas vietu un laiku, bāriņtiesas nosaukumu, bāriņtiesas locekļu vārdus un uzvārdus, lietas izskatīšanas pamatojumu, personas, kuras piedalās sēdē, un personas, kurām par sēdi ir paziņots, bet kuras nav ieradušās, kā arī neierašanās iemeslus, ja tie ir zināmi. Ja atzinums sagatavots bāriņtiesas sēdē tās personas klātbūtnē, kuras intereses skar atzinums, ievaddaļā pamato šādu nepieciešamību;
98.42.
aprakstošajā daļā norāda lietas apstākļus, informāciju par bērnu un ģimeni vai aizgādnībā esošo personu, uzskaita konstatētos faktus un iegūtos pierādījumus;
98.43.
motīvu daļā norāda iegūto ziņu analīzi saistībā ar tiesā iesniegto prasību, bāriņtiesas secinājumus un ieteikumus par bērna vai aizgādnībā esošas personas interesēm atbilstošāko risinājumu un tā pamatojumu;
98.44.
rezolutīvajā daļā sniedz bāriņtiesas viedokli par bērna vai aizgādnībā esošas personas interesēm atbilstošāko risinājumu.
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
98.5
Bāriņtiesa Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta lietas dalībniekam atzinumu tiesai (norakstu).
(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
X.Noslēguma jautājumi
99.
Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.
100.
Noteikumu VII nodaļa stājas spēkā ar 2007.gada 1.augustu.
101.
Noteikumu 23.2 punkts stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1037
(Pielikums grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 739)
2.
pielikumsMinistru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1037
Riska novērtēšanas kritēriji
(Pielikums grozīts ar MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 739; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)
I. Bērna raksturojums
Nr. |
Riska faktori |
Resursi |
Zems līmenis |
Vidējs līmenis |
Augsts līmenis |
1. |
Bērna vecums |
- |
13-17 |
7-12 |
0-7 |
2. |
Fiziskā, garīgā un sociālā attīstība |
Fiziskās, garīgās vai sociālās attīstības traucējumu nav |
Viegli fiziskās, garīgās vai sociālās attīstības traucējumi |
Nozīmīgi fiziskās, garīgās vai sociālās attīstības traucējumi |
Dziļi garīgās, fiziskās vai sociālās attīstības traucējumi |
3. |
Uzvedība |
Normāla, vecumam adekvāta uzvedība |
Mazsvarīgi uzvedības traucējumi |
Ievērojami uzvedības traucējumi |
Smagi uzvedības traucējumi |
4. |
Izglītība |
Bērnam ir nodrošināta vecumam un attīstībai atbilstoša izglītība |
Agrāk ir bijušas ar izglītības procesu saistītas problēmas |
Pašlaik ir mazsvarīgas ar izglītības procesu saistītas problēmas. Mācīšanās, uzvedības problēmas, skolas kavējumi |
Ir nozīmīgas ar izglītības procesu saistītas problēmas |
| 5. | Atkarību izraisošo vielu lietošana un procesu atkarību (azartspēļu atkarība un jauno tehnoloģiju atkarība) izraisošo darbību veikšana | Bērns nesmēķē, nelieto alkoholu, narkotikas vai toksiskas vielas, nespēlē azartspēles un neveic citas procesu atkarību izraisošas darbības | Agrāk ir regulāri lietojis atkarību izraisošas vielas, spēlējis azartspēles un veicis citas procesu atkarību izraisošas darbības | Lieto atkarību izraisošas vielas, spēlē azartspēles vai veic citas procesu atkarību izraisošas darbības, kas ietekmē bērna uzvedību. Bērns ir iesaistījies ārstēšanas programmā | Lieto atkarību izraisošas vielas, spēlē azartspēles vai veic citas procesu atkarību izraisošas darbības, kas negatīvi ietekmē bērnu. Bērns nav iesaistījies ārstēšanas programmā |
6. |
Līdzatkarība |
Līdzatkarības nav |
Agrāk bijusi līdzatkarība |
Bērnam ir līdzatkarības problēmas. Bērns ir iesaistījies ārstēšanās programmā |
Ir līdzatkarība, kas negatīvi ietekmē bērnu |
7. |
Atbilstoša medicīniskā aprūpe |
Tiek nodrošināta regulāra un atbilstoša kārtējā medicīniskā aprūpe |
Nav pietiekami nodrošināta kārtējā medicīniskā un zobārstniecības aprūpe |
Nav pietiekami nodrošināta atbilstoša medicīniskā aprūpe ievainojuma vai slimības gadījumā. Bērns bieži slimo |
Nav pietiekami nodrošināta ārstēšana kritiskās vai dzīvību apdraudošās situācijās, bērna svars un augums neatbilst vecumam |
8. |
Pamatvajadzību nodrošinājums |
Pārtikas, apģērba, pajumtes, higiēnas vajadzību atbilstošs nodrošinājums |
Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada bērnam nelielu kaitējumu vai diskomfortu |
Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada bērnam pieaugoša kaitējuma risku |
Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada risku bērnam izraisīt nozīmīgas sāpes, ciešanas, kaitējumu vai ievainojumus |
9. |
Fiziskais apdraudējums vai bīstami objekti (priekšmeti) mājās vai dzīvesvietas apkārtējā vidē |
Dzīves apstākļi ir droši |
Dzīves apstākļi rada risku bērnam saslimt vai gūt virspusējus ievainojumus |
Dzīves apstākļi rada bērnam risku gūt nozīmīgus ievainojumus, taču tiem, iespējams, nav nepieciešama ārstēšana |
Briesmas apkārtējā vidē un mājās rada risku bērnam gūt nopietnus ievainojumus un iespējams, ka būs nepieciešama bērna ārstēšana |
10. |
Pašaizsardzība |
Bērns vēlas un ir spējīgs, ja nepieciešams, lūgt palīdzību ģimenē, pie draugiem vai attiecīgajās institūcijās |
Bērnam ir atbilstošas prasmes, lai lūgtu palīdzību ģimenē, pie draugiem vai attiecīgajās institūcijās |
Bērnam nav atbilstošu pašaizsardzības prasmju |
Bērns nav spējīgs sevi aizsargāt |
11. |
Bailes no vecāka (citām personām) vai mājas apstākļiem |
Bērns jūtas labi ar vecākiem un mājas apstākļos |
Bērns izsaka vai izrāda nelielas bažas attiecībā uz vecākiem vai mājas apstākļiem |
Bērns izrāda dusmas vai diskomfortu attiecībā uz vecākiem vai mājas apstākļiem |
Bērns ir ļoti nobijies no vecākiem vai mājas apstākļiem. Bēg no mājām vai aprūpētājiem |
12. |
Uzraudzība |
Uzraudzība ir atbilstoša bērna vecumam, attīstībai un veselības stāvoklim |
Nepietiekama uzraudzība rada bērnam nelielu diskomforta vai ciešanu risku |
Nepietiekama uzraudzība vai tās trūkums rada bērnam pieaugoša kaitējuma risku |
Nepietiekama uzraudzība vai tās trūkums rada bērnam risku gūt draudošu, nenovēršamu kaitējumu |
13. |
Vecāku (citu personu) vardarbība pret bērnu |
Vecāki, uzraugot un aprūpējot bērnu, garantē bērnam drošību un pasargā viņu no traumām |
Vecāku (citu personu) darbība vai rīcība pakļauj bērnu riskam gūt ievainojumus |
Vecāku (citu personu) rīcība rada risku bērnam izraisīt nozīmīgas sāpes vai gūt vidēji smagus ievainojumus |
Vecāku (citu personu) darbība vai rīcība rada risku pavājināt vai zaudēt bērna fiziskās funkcijas |
14. |
Fiziski ievainojumi vai kaitējumi |
Nav ievainojumu un ārstēšanās nepieciešamības |
Virspusēji ievainojumi, brūces, medicīniskā aprūpe nav nepieciešama |
Nozīmīgi, svarīgi ievainojumi, ir nepieciešama medicīniskā uzraudzība un aprūpe |
Nozīmīgi ievainojumi, nepieciešama ārstēšana |
| 15. | Emocionālais kaitējums | Bērna veselības stāvoklim, vecumposmam un attīstībai atbilstoša uzvedība | Nelieli uzvedības traucējumi, kas saistīti ar vardarbību pret bērnu, pārlieku aprūpi (hiperaprūpi) vai nepietiekamu bērna uzraudzību | Uzvedības traucējumi, kas saistīti ar vardarbību pret bērnu, pārlieku aprūpi (hiperaprūpi), pasliktinātas sociālās attiecības | Plaši emocionāli vai uzvedības traucējumi saistībā ar vardarbību pret bērnu, pārlieku aprūpi (hiperaprūpi) vai nepietiekamu bērna uzraudzību |
16. |
Seksuālā vardarbība un ekspluatācija |
Pieaugušajiem nav seksuālu attiecību ar bērnu, viņi aizsargā bērnus no seksuālās vardarbības un ekspluatācijas |
Pieaugušie lieto seksuālas divdomīgas (ierosinošas) piezīmes vai flirtē ar bērniem, neizmantojot tiešus seksuālus mēģinājumus vai fiziskus kontaktus |
Pieaugušais veic seksuālus mēģinājumus vai bērnu iesaista fiziski un emocionāli apšaubāmā uzvedībā, bērnam ir vecumam neatbilstoša seksuālā uzvedība |
Pieaugušais iesaista bērnu seksuālos kontaktos vai seksuāli izmanto bērnu |
17. |
Bērna ekspluatācija/ izmantošana, kurai nav seksuāla rakstura |
Pieaugušie neizmanto bērnus personīgā labuma gūšanai |
Pieaugušie dažreiz izmanto bērnu, lai iegūtu materiālu palīdzību, mājokli, pakalpojumus vai gūtu kādu labumu sev |
Pieaugušie ir atkarīgi no bērna, lai nodrošinātu savu labklājību |
Pieaugušie iesaista bērnus bīstamās darbības, lai gūtu personīgu labumu |
| 18. | Laikposms, kad notikusi vardarbība vai bijusi nepietiekama uzraudzība, vai bērns ir bijis ārpusģimenes aprūpē | Izturēšanās pret bērnu ir atbilstoša, bērns nav bijis ārpusģimenes aprūpē | Agrāk ir bijuši atsevišķi vardarbības vai nepietiekamas uzraudzības gadījumi, kad bērns ir saņēmis kāda veida psiholoģisko palīdzību, bet bērns nav bijis ārpusģimenes aprūpē | Konstatēti atsevišķi vardarbības un/vai nepietiekamas uzraudzības gadījumi, bērns ir bijis ārpusģimenes aprūpē | Konstatēta atkārtota vardarbība un/vai nepietiekama uzraudzība, bērns ir bijis ārpusģimenes aprūpē |
II. Vecāku raksturojums
Nr. |
Riska faktori |
Resursi |
Zems līmenis |
Vidējs līmenis |
Augsts līmenis |
1. |
Vecāku garīgā, fiziskā un emocionālā veselība |
Fiziski, garīgi un emocionāli veseli, spējīgi pildīt vecāka lomu |
Dažkārt ir nelieli fiziski, garīgi vai emocionāli traucējumi, kas ietekmē vecāku lomas pildīšanu |
Fiziskās, garīgās vai emocionālās veselības traucējumi, kas nozīmīgi ietekmē vecāku lomas pildīšanu |
Lieli fiziski, garīgi vai emocionāli traucējumi, kas padara vecākus par neatbilstošiem vecāka lomas izpildei |
| 2. | Atkarību izraisošo vielu lietošana un procesu atkarību (azartspēļu atkarība un jauno tehnoloģiju atkarība) izraisošo darbību veikšana | Nelieto atkarību izraisošas vielas, nespēlē azartspēles un neveic citas procesu atkarību izraisošas darbības | Agrāk ir lietojis atkarību izraisošas vielas, veicis procesu atkarību izraisošas darbības. Pašlaik šādas darbības nav konstatētas. Iesaistījies ārstēšanas programmā. Lieto atkarību izraisošas vielas, spēlē azartspēles un lieto jaunās tehnoloģijas, bet tas neietekmē bērna audzināšanu un aprūpi | Atkarību izraisošu vielu lietošana, azartspēļu spēlēšana vai citu procesu atkarību izraisošu darbību veikšana ietekmē bērna audzināšanu un aprūpi | Lieto atkarību izraisošas vielas, spēlē azartspēles vai veic citas procesu atkarību izraisošas darbības, kas liedz vecāku lomas pildīšanu un/vai vecāki nav spējīgi parūpēties paši par sevi |
3. |
Līdzatkarība |
Līdzatkarības nav |
Agrāk ir bijusi līdzatkarība, bet pašlaik tās nav |
Ir līdzatkarība, vecāki iesaistījušies ārstēšanās programmā |
Vecākiem ir līdzatkarība, kas negatīvi ietekmē viņu funkciju un vecāku lomas pildīšanu |
4. |
Vecāku prasmes un zināšanas bērnu audzināšanā |
Vecāki nodrošina bērnam draudzīgu vidi, spēj uzņemties un pildīt vecāku lomu, pieņem un atbalsta bērnu, lieto bērna rīcībai atbilstošus pamudinājumus |
Vecāki dažkārt izvirza bērnam neatbilstošas prasības vai viņiem nav atsevišķu prasmju vai zināšanu, lai pildītu vecāku lomu |
Vecākiem bieži (parasti) nav svarīgu zināšanu vai prasmju, un viņi nevar pildīt vecāku lomu atbilstoši bērna vecumam, attīstībai |
Vecākiem kopumā nepietiek zināšanu un prasmju vai ir bērnam nepiemērotas prasības, vecāki nav spējīgi uzņemties atbildību par bērna audzināšanu |
5. |
Vecāku un bērnu savstarpējās attiecības |
Drošas, stabilas un veselīgas vecāku un bērnu savstarpējās attiecības |
Dažreiz vai nelielas nesaskaņas vecāku un bērnu savstarpējās attiecībās |
Vecāku un bērnu attiecībās ir nesaskaņas vai ir vāja vecāku piesaiste bērnam (reizēm nav pieķeršanās jūtu) |
Acīmredzams piesaistes trūkums starp vecākiem un bērnu, vecāki noraida bērnu, viņiem nav pieķeršanās jūtu |
6. |
Vecāku reakcija uz bērna deviantu uzvedību |
Vecāki atbilstoši (bez agresīvām metodēm) reaģē uz bērna deviantu uzvedību |
Vecāki reizēm neatbilstoši reaģē uz bērna deviantu uzvedību |
Vecāki reaģē uz bērna deviantu uzvedību ar dusmām, satraukumu vai bezpalīdzīgumu un vienaldzīgumu |
Vecāki regulāri vardarbīgi un agresīvi reaģē uz bērna deviantu uzvedību |
7. |
Bērna aizsardzība no vardarbīga vecāka vai bīstamām situācijām |
Vecāks ir gatavs un spējīgs aizstāvēt bērnu no agresīvām vai vardarbīgām personām un bīstamām situācijām |
Vecāks ir gatavs, bet dažkārt nav spējīgs aizstāvēt bērnu no agresīvām vai vardarbīgām personām un bīstamām situācijām |
Bērna aizsardzībā nevar paļauties uz vecāku, jo viņš netic vai noliedz vardarbības vai citādi bīstamas situācijas |
Vecāks atsakās vai nav spējīgs bērnu aizstāvēt, netic vardarbības atklāšanai, iedrošina vai atbalsta pāridarītāju un veicina vardarbības noliegšanu |
8. |
Vardarbība vai agresīva uzvedība ģimenē |
Vecāki atrisina konfliktus bez agresīvām metodēm |
Ģimenē ir bijuši atsevišķi agresīvas uzvedības gadījumi, kas nav radījuši ievainojumus |
Ģimenē ir neregulāri vardarbības gadījumi, kuru dēļ ir radušies vai varētu rasties nelieli ievainojumi |
Ģimenē ir atsevišķi vai atkārtoti vardarbības gadījumi, kuru dēļ ir vai var rasties nozīmīgi ievainojumi |
9. |
Vecāku bērnībā gūtā vardarbības vai nepietiekamas uzraudzības pieredze |
Vecāki ir uzauguši veselīgā un ģimeniskā vidē |
Vecāku bērnības pieredzē ir vardarbības vai nepietiekamas uzraudzības gadījumi, pēc kuriem saņemta rehabilitācija vai izmantotas citas programmas |
Vecāku bērnības pieredzē ir atkārtoti vardarbības vai nepietiekamas uzraudzības gadījumi |
Vecāku bērnībā ir bijuši ilgstoši vai smagi vardarbības vai nepietiekamas uzraudzības gadījumi |
10. |
Vecāku pamatvajadzību nodrošinājums |
Ir atbilstošs finanšu, pārtikas, pajumtes un sadzīves priekšmetu nodrošinājums |
Nepietiekams vai īslaicīgs pamatvajadzību nodrošinājums rada nelielu diskomfortu |
Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada pieaugoša kaitējuma risku |
Nepietiekams pamatvajadzību nodrošinājums rada risku izraisīt nozīmīgas sāpes, ciešanas, kaitējumu vai ievainojumus |
11. |
Vecāku nodarbinātība |
Vecāki ir nodarbināti atbilstoši viņu izglītībai un personīgajām vēlmēm |
Vecāki ir nedaudz nodarbināti vai viņiem ir bezdarbnieka statuss, kā arī iespēja tuvākajā laikā iegūt darbu |
Vecāki ir bezdarbnieki, bet viņiem ir pieprasītas prasmes un iespēja iegūt darbu |
Vecāki ir bezdarbnieki, un viņiem nav iespējas iegūt darbu |
12. |
Vecāku stress |
Vecākiem nav nozīmīgu dzīves stresu |
Vecākiem ir īslaicīgs un neliels stress, kas neietekmē vecāku lomas pildīšanu |
Vecākiem ir nozīmīgs stress vai notikušas pārmaiņas dzīvē (slimība, darba zaudējums), kas ietekmē bērnu audzināšanu |
Vecākiem ir ilglaicīgs vai smags stress vai pārmaiņas dzīvē, kas būtiski ietekmē bērnu audzināšanu |
13. |
Sociālais atbalsts vecākiem |
Vecākus atbalsta draugi, radi vai citas personas, vecāki izmanto pašvaldības, nevalstisko organizāciju un citus resursus |
Reizēm vecākiem ir kontakti ar atbalsta personām, dažreiz viņi izmanto pašvaldības vai citus resursus |
Vecākiem ir nepastāvīgi kontakti ar atbalsta personām, viņi var, bet neizmanto pašvaldības resursus |
Vecāki ir ģeogrāfiski vai sociāli izolēti pašvaldībā vai pašvaldības resursi nav pieejami |
14. |
Problēmas atzīšana |
Vecāki atklāti atzīst problēmas un to smagumu un ir gatavi uzņemties atbildību |
Vecāki atzīst problēmas un vēlas uzņemties zināmu atbildību |
Vecākiem ir pavirša izpratne par problēmām, viņi neuzņemas atbildību par savu rīcību |
Vecākiem nav izpratnes par problēmām vai viņi pilnīgi noliedz tās un atsakās atzīt un uzņemties jebkādu atbildību par savu rīcību |
15. |
Sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām |
Vecāki lūdz un pieņem attiecīgo dienestu palīdzību un atbalsta sadarbību |
Vecāki pieņem palīdzību, bet sadarbība ir neregulāra |
Vecāki pieņem palīdzību, bet nesadarbojas |
Vecāki ir vienaldzīgi, noraidoši vai naidīgi pret jebkuriem kontaktiem ar attiecīgajiem dienestiem un nepieļauj ģimenes kontaktēšanos |
| 16. | Iepriekšējā pieredze bērnu aprūpē | Nodrošina bērnu aprūpi ģimenē | Konstatēti pārkāpumi vai trūkumi aizgādības tiesību īstenošanā | Iepriekš ir bijušas pārtrauktas aizgādības tiesības, un pēc risku novēršanas aizgādības tiesības ir atjaunotas | Pārtrauktas un/vai atņemtas aizgādības tiesības uz citiem bērniem |