Ministru kabineta noteikumi Nr. 740
Rīgā 2022. gada 22. novembrī (prot. Nr. 59 39. §)
22-TA-813
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1. reformas "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 6. komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1. reformas "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" (turpmāk – investīcija) īstenošanas un uzraudzības kārtību, tai skaitā:
1.1.
investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus;
1.2.
investīcijas ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas;
1.3.
prasības projektu iesniedzējiem un nosacījumus finansējuma saņemšanai;
1.4.
atbalstāmās darbības;
1.5.
attiecināmo izmaksu nosacījumus;
1.6.
investīcijas projektu īstenošanas nosacījumus.
2.
Investīcijas mērķis ir stiprināt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību sociālās drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, kā arī nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu, sākot no nozīmīgu valsts mēroga investīciju projektu plānošanas un ieviešanas un beidzot ar lokālu vietējo pašvaldību attīstības projektu un iniciatīvu īstenošanu iedzīvotāju labklājības un tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai.
3.
Investīcijas finansējuma saņēmēji ir tiesību subjekti, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajā biedrību un nodibinājumu reģistrā (izņemot politiskās partijas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas, biedrības, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis vai joma ir daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošana, kā arī organizācijas, kuras nodarbojas ar komercdarbību – preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū) (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) un kas pārstāv vai paredz pārstāvēt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu intereses sociālās drošības jomā vai īsteno vai paredz īstenot sabiedrības interešu uzraudzību attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojuma tiesiskumu, lietderību un efektivitāti.
4.
Investīcijas ieviešanas teritorija ir Latvijas Republika.
5.
Investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 318 960 euro, tai skaitā:
5.1.
tematiskajam virzienam "Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā" – ne vairāk kā 1 550 010 euro;
5.2.
tematiskajam virzienam "Sabiedrības interešu uzraudzība attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu" – ne vairāk kā 726 960 euro;
5.3.
atbalsta programmu ietekmes izvērtējuma (ex-post) izstrādei, lai novērtētu granta programmu ietvaros īstenoto projektu ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā, – ne vairāk kā 41 990 euro.
6.
Valsts budžeta finansējums Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – atbalsta sniedzējs) tiek plānots ne vairāk kā 8818 euro apmērā, lai segtu šo noteikumu 5.3. apakšpunktā paredzētā atbalsta programmu ietekmes izvērtējuma (ex-post) izstrādei nepieciešamo pievienotās vērtības nodokli.
7.
Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Valsts kanceleja. Investīcijas atbalstu finansējuma saņēmējiem šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētajā tematiskajā virzienā sniedz granta projektu veidā, organizējot atklātu projektu iesniegumu konkursu (turpmāk – atlase) saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem, atlases nolikumu un starpresoru vienošanos, kas noslēgta ar Valsts kanceleju par investīcijas ieviešanas nosacījumiem. Atlase tiek īstenota vienā kārtā, bet, ja šajā kārtā netiek sasniegti šo noteikumu 10.1. apakšpunktā noteiktie mērķa rādītāji, tad atlase var tikt organizēta atkārtoti, izsludinot nākamo kārtu. Šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētā atbalsta programmu ietekmes izvērtējuma (ex-post) izstrādi nodrošina atbalsta sniedzējs saskaņā ar kārtību, ko nosaka starpresoru vienošanās ar Valsts kanceleju.
8.
Valsts kanceleja:
8.1.
nodrošina investīcijas atskaites punktu un mērķu sasniegšanu atbilstoši Atveseļošanas fonda plānam, kā arī ziņošanu par investīcijas īstenošanas progresu;
8.2.
atbilstoši normatīvo aktu prasībām par Atveseļošanas fonda īstenošanu nodrošina investīcijas darbību veikšanu, to uzraudzību un risku pārvaldību;
8.3.
pārbauda investīcijas datu ticamību;
8.4.
izstrādā un apstiprina informāciju pārvaldības deklarācijas sagatavošanai.
9.
Atbalsta sniedzējs, nodrošinot atbalstu šo noteikumu 3. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un ievērojot šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minēto maksimāli pieejamo atbalsta apjomu:
9.1.
izstrādā nevalstisko organizāciju atbalsta programmu – atlases nolikumu;
9.2.
izsludina atlasi, visu ar to saistīto informāciju (piemēram, atlases nolikumu, paziņojumus par atlases norisi un tās rezultātiem) publicējot atbalsta sniedzēja tīmekļvietnē https://www.sif.gov.lv/lv un aicinot projektu iesniedzējus iesniegt projektus;
9.4.
slēdz līgumus par projekta īstenošanu ar projektu iesniedzējiem, kuru iesniegumi ir apstiprināti;
9.5.
veic maksājumus finansējuma saņēmējiem un pārbauda finansējuma izlietošanas atbilstību šo noteikumu prasībām;
9.6.
uzrauga projektu īstenošanas un to rādītāju sasniegšanas progresu un atbilstību šiem noteikumiem;
9.7.
pārbauda, vai projektu līmenī novērsts interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, kā arī dubultfinansējuma risks;
9.8.
pārbauda dokumentāciju, kas pamato sasniegtos atskaites punktus un mērķus, tai skaitā veic projekta datu ticamības pārbaudi.
10.
Investīcijas ietvaros sasniedzamie rādītāji:
10.1.
mērķis "Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji" – līdz 2026. gada 31. augustam atbalstītas 30 nevalstiskās organizācijas (tieši vai noslēdzot sadarbības līgumus ar vadošo partneri – projekta īstenotāju), tai skaitā vismaz 15 nevalstiskās organizācijas atbalstītas vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecībai sociālās drošības jomā un vismaz 15 nevalstiskās organizācijas atbalstītas sabiedrības interešu uzraudzības jomā attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu:
10.1.1.
dati par noslēgtajiem līgumiem ar finansējuma saņēmējiem tiek iegūti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – vadības informācijas sistēma);
10.1.2.
mērķa rādītājs uzskatāms par izpildītu, ja starp projekta iesniedzēju un atbalsta sniedzēju ir noslēgts līgums par projekta izpildi;
10.1.3.
mērķa rādītājā tiek ieskaitīti gan finansējuma saņēmēji, gan to sadarbības partneri, kas nodrošina projektu saturisko darbību īstenošanu;
10.3.
atskaites punkts "Regulējuma publicēšana attiecībā uz atbalstu nevalstiskajām organizācijām jomās – sociālā noturība un sabiedrības interešu aizstāvība" – līdz 2022. gada 31. decembrim ir izstrādāta nevalstisko organizāciju atbalsta programma sabiedrības interešu aizstāvībai, kas ietver nosacījumus un kritērijus nevalstisko organizāciju dalībai atbalsta programmā, piešķiramo finansējumu, prasības finansējuma saņēmēju pārskatu izstrādei un programmas ietvaros sasniedzamos rādītājus un mērķus:
10.3.1.
atbalsta programma ietver divus tematiskos virzienus, un katram no tiem tiek izstrādāts atlases nolikums. Tematiskie virzieni ir:
10.3.1.1.
sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā;
10.3.1.2.
sabiedrības interešu uzraudzība attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu;
10.3.2.
atskaites punkts ir uzskatāms par sasniegtu, kad atbalsta sniedzējs ir apstiprinājis un publicējis savā tīmekļvietnē https://www.sif.gov.lv/lv pēdējo no atbalsta programmas nolikumiem šo noteikumu 10.3.1. apakšpunktā minētajos tematiskajos virzienos;
10.3.3.
informāciju par uzdevumu izpildi atskaites punkta sasniegšanai apkopo Valsts kanceleja, ņemot vērā atbalsta sniedzēja sniegtos datus un publiski pieejamo informāciju par atlases norisi.
II.Atbalstāmās darbības un izmaksas
11.
Investīcijas ietvaros ir atbalstāmas darbības, kuras īstenojot tiek nodrošināta Atveseļošanas fonda plānā noteikto investīcijas mērķu un atskaites punktu sasniegšana:
11.1.
atbalsta programmas ietekmes izvērtēšanas pētījuma (ex-post) izstrāde;
11.2.
nevalstisko organizāciju pārstāvniecības stiprināšana sociālās drošības jomā un sabiedrības interešu uzraudzība attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu šādās jomās:
11.2.1.
finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru ekspertu iesaiste;
11.2.2.
finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru dalība apmācībās, semināros, konferencēs, diskusijās, darba grupās, pieredzes apmaiņas vizītēs, tostarp ārvalstīs, stažēšanās pasākumos, informatīvos pasākumos un līdzdalības platformās valsts, pašvaldību un starptautiskā līmenī vai to organizēšana;
11.2.3.
finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru dalība nevalstisko organizāciju tīklošanās pasākumos un to organizēšana;
11.2.4.
metodiku, rokasgrāmatu, stratēģiju, vadlīniju, ieteikumu, instrukciju, informācijas apkopojumu, aptauju, analītisko aprakstu, atzinumu un viedokļu apkopojumu izstrāde un atbalsta sniegšana organizācijām to darbības uzsākšanai investīcijas mērķa jomās;
11.2.5.
informācijas un publicitātes nodrošināšana;
11.2.6.
projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana;
11.2.7.
projekta izdevumu tiesiskuma un sniegto datu ticamības revīzijas nodrošināšana, ko veic finansējuma saņēmēja iekšējais auditors vai neatkarīgs revidents, lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, arī par to, ka projektā nav konstatējamas interešu konflikta, dubultfinansējuma, korupcijas un krāpšanas pazīmes, kā arī par sasniegto rezultātu atbilstību projektam;
11.2.8.
finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru dalība ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojuma uzraudzības platformās pašvaldības vai nacionālā līmenī (piemēram, integritātes paktu aktivitātes).
13.
Investīcijas ietvaros ir attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu:
13.1.
finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Projekta vadības personāls tiek piesaistīts uz noteikta laika darba vai uzņēmuma līguma pamata, kas nepārsniedz projekta īstenošanas termiņu;
13.2.
finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Projekta īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz noteikta laika darba vai uzņēmuma līguma pamata, kas nepārsniedz projekta īstenošanas termiņu;
13.3.
finansējuma saņēmēja iekšējā audita vai neatkarīga revidenta izmaksas šo noteikumu 11.2.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
13.6.
iekšzemes un ārvalstu mācību, darba un pieredzes apmaiņas komandējumu un dienesta braucienu izmaksas, kā arī mācību maksa (tai skaitā projekta vadības un projekta īstenošanas personālam) šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
13.7.
mācību, darba, pieredzes apmaiņas un citu kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšanas izmaksas;
13.8.
citas ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas, ja tās ir saistītas ar investīcijas mērķa sasniegšanu.
14.
Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto izmaksu kopsumma nepārsniedz 20 % no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma.
15.
Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma. Ja biedrības un nodibinājumi veic valsts deleģētu funkciju un pievienotās vērtības nodokli nevar atgūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Citas biedrības un nodibinājumi, kuri neveic valsts deleģētu funkciju un pievienotās vērtības nodokli nevar atgūt, to sedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma.
III.Prasības projekta iesniedzējam un projektu vērtēšana
16.
Projektu iesniegumu izvērtēšanai atbalsta sniedzējs saskaņā ar nolikumu izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju. Komisijā iekļauj atbalsta sniedzēja un Valsts kancelejas pārstāvjus un, ja nepieciešams, citus neatkarīgos ekspertus un novērotājus.
17.
Investīcijas ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt šo noteikumu 3. punktā minētās personas. Projekta iesniegumu iesniedz vadības informācijas sistēmā, aizpildot definētās projekta iesnieguma sadaļas.
18.
Projekta iesniedzējs, kas pretendē uz investīcijas finansējumu, iesniedz projekta iesniegumu, paredzot vismaz divu sadarbības partneru piesaisti, kuriem ir aktīva loma projekta darbību īstenošanā un izvirzīto mērķu sasniegšanā. Sadarbības partneru skaitu projekta īstenošanas laikā var palielināt, bet tas nemaina šo noteikumu 19. punktā ietverto projekta kopsummas aprēķinu un nepalielina projektam piešķirtā finansējuma apjomu, kā arī projekta īstenošanas laikā piesaistīto sadarbības partneru skaits nevar kļūt mazāks par sākotnējā projekta iesniegumā norādīto sadarbības partneru skaitu. Sadarbības partneris atbilst šo noteikumu 3. punktā minētā finansējuma saņēmēja nosacījumiem, un tam tiek piemēroti šo noteikumu 21. punktā norādītie izslēgšanas kritēriji, kā arī 22.1., 22.4., 22.5., 22.6. un 22.21. apakšpunktā norādītie atbilstības kritēriji.
19.
Maksimālā viena projekta iesnieguma kopsumma finansēšanai no Atveseļošanas fonda ir piesaistīta atbalsta saņēmēju skaitam, kas tiek iesaistīti attiecīgajā projektā. Atbalsta saņēmējs ir gan finansējuma saņēmējs, gan tā sadarbības partneris, un tos uzskaita kā atsevišķus atbalsta saņēmējus. Atbalsta summa uz vienu atbalsta saņēmēju nepārsniedz:
19.1.
103 334 euro sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecībai sociālās drošības jomā;
19.2.
48 464 euro sabiedrības interešu uzraudzībai attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu.
20.
Maksimālā viena projekta atbalsta kopsumma tiek aprēķināta kā šo noteikumu 19. punktā noteiktās atbalsta summas uz vienu atbalsta saņēmēju un projektā iesaistīto atbalsta saņēmēju skaita reizinājums attiecīgajā tematiskajā virzienā. Atbalsta summa uz vienu atbalsta saņēmēju šo noteikumu 19. punktā ir noteikta projekta maksimālās kopsummas aprēķina vajadzībām, bet faktisko atbalsta summas sadalījumu atbalsta saņēmēju starpā nosaka projekta iesniedzējs projekta izstrādes procesā pēc vienošanās ar sadarbības partneriem un ņemot vērā iesaistīto pušu paredzamo darba ieguldījumu un atbildību projekta īstenošanā un mērķu sasniegšanā. Atbalsta summai nav jābūt proporcionāli vienādai atbalsta saņēmēju starpā.
21.
Projektu vērtēšanas komisija izvērtē projektu iesniedzējus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. panta 1. punktā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem.
22.
Projektu vērtēšanas komisija izvērtē saņemtos projektu iesniegumus atbilstoši šādiem atbilstības kritērijiem:
22.1.
projekta iesniedzējs atbilst šajos noteikumos izvirzītajām prasībām;
22.2.
projekta iesniedzējs projekta īstenošanā ir iesaistījis vismaz divus sadarbības partnerus, kas aktīvi iesaistās projekta darbību īstenošanā;
22.3.
projekta iesniedzējs ir biedrība vai nodibinājums, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā biedrību un nodibinājumu reģistrā (izņemot politiskās partijas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un biedrības, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis vai joma ir daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošana, kā arī organizācijas, kuras nodarbojas ar komercdarbību – preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū) un kas nodrošina vai paredz nodrošināt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību sociālās drošības jomā vai īsteno vai paredz īstenot sabiedrības interešu uzraudzību attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojuma tiesiskumu, lietderību un efektivitāti;
22.4.
projekta iesniedzējs ir neatkarīgs no publiskās pārvaldes institūcijām, politiskajām partijām vai komerciālām organizācijām;
22.5.
projekta iesniedzējs par tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām, par kurām iesniegts projekta iesniegums, nav saņēmis un nesaņems finansējumu no citiem avotiem;
22.6.
projekta iesniedzējam uz projekta iesniegšanas brīdi Latvijas Republikā nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
22.7.
projekta iesniedzējam ir projekta īstenošanai nepieciešamā administrēšanas un finanšu kapacitāte;
22.8.
projekta iesnieguma veidlapa iesniegta vadības informācijas sistēmā projektu vērtēšanas komisijas noteiktajā termiņā un formā;
22.9.
projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta latviešu valodā;
22.10.
projekta iesnieguma veidlapai ir pievienoti visi papildus iesniedzamie dokumenti, un tie ir sagatavoti latviešu valodā vai tiem ir pievienots tulkojums latviešu valodā;
22.11.
projekta iesnieguma veidlapas finanšu dati ir norādīti euro;
22.12.
projekta iesnieguma veidlapas finanšu aprēķins ir izstrādāts aritmētiski precīzi un atbilst projekta iesnieguma veidlapas prasībām;
22.13.
projekta iesnieguma veidlapā paredzētais Atveseļošanas fonda finansējuma apmērs nepārsniedz šajos noteikumos noteikto Atveseļošanas fonda finansējuma apmēru, uz ko var pretendēt attiecīgais projekta iesniedzējs;
22.14.
projekta iesnieguma veidlapā iekļautās kopējās izmaksas, plānotās atbalstāmās darbības un izmaksu pozīcijas atbilst šo noteikumu prasībām un:
22.14.1.
ir saistītas ar projekta īstenošanu;
22.14.2.
ir nepieciešamas projekta īstenošanai (projektā norādīto darbību īstenošanai, nevalstisko organizāciju pārstāvēto sabiedrības grupu interešu un vajadzību nodrošināšanai, definētās problēmas risināšanai);
22.14.3.
nodrošina projektā izvirzītā mērķa un rādītāju sasniegšanu;
22.14.4.
nepārsniedz noteikto izmaksu pozīciju apjomu, ņemot vērā šo noteikumu 14. punktā ietverto izmaksu ierobežojumu;
22.14.5.
nepārsniedz projekta izmaksu kopsummu, ņemot vērā šo noteikumu 20. punktā ietverto projekta atbalsta summas maksimālo ierobežojumu;
22.15.
projekta īstenošanas termiņš nepārsniedz šo noteikumu 39. punktā norādīto un pieļaujamo projektu īstenošanas gala termiņu;
22.16.
projekta mērķis atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam investīcijas mērķim;
22.17.
projekta iesnieguma veidlapā norādītās plānotās darbības:
22.17.1.
atbilst šiem noteikumiem un paredz saikni ar attiecīgajām atbalstāmajām darbībām;
22.17.2.
ir precīzi noteiktas un pamatotas, un tās risina projektā definētās problēmas;
22.18.
projekta iesnieguma veidlapā norādītie plānotie publicitātes un informācijas izplatīšanas pasākumi atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam investīcijas mērķim;
22.19.
projekta iesnieguma veidlapā ir identificēti, aprakstīti un izvērtēti projekta riski, novērtēta to ietekme un iestāšanās varbūtība, kā arī noteikti riskus mazinošie pasākumi;
22.20.
projekta iesnieguma veidlapā ir ietverta informācija par plānoto demarkāciju ar citiem līdzīgiem projektiem (projekta iesniedzēja vai citu subjektu īstenotiem) vai atbalsta pasākumiem;
22.21.
ja projekta iesniegums tiek apstiprināts, tā iesniedzējs un viņa piesaistītie sadarbības partneri saņem atbalstu vienā projektā šīs investīcijas ietvaros;
22.22.
projekta iesniedzējs un viņa piesaistītie sadarbības partneri, iesniedzot projekta iesniegumu šo noteikumu 10.3.1.1. apakšpunktā minētajā tematiskajā virzienā, nodrošina šādu sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību:
22.22.1.
personas pirmspensijas vecumā;
22.22.2.
Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri izceļo no Ukrainas Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ vai kuri nevar atgriezties Ukrainā šā konflikta norises laikā;
22.22.3.
maznodrošinātās personas;
22.22.4.
personas ar zemu izglītības līmeni;
22.22.5.
personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes;
22.22.6.
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ cietušās personas un viņu ģimenes;
22.22.7.
personas, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums, vai viņu ģimenes;
22.22.8.
politiski represētās personas;
22.22.9.
cilvēktirdzniecības upuri;
22.22.10.
bezpajumtnieki;
22.22.11.
ilgstošie bezdarbnieki;
22.22.12.
personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām;
22.22.13.
15–25 gadus veci jaunieši;
22.22.14.
personas darbnespējas vecumā;
22.22.15.
personas ar invaliditāti;
22.22.16.
ģimenes, kuras audzina trīs bērnus un vairāk;
22.22.17.
nepilnās ģimenes jeb ģimenes, kurās bērnus audzina viens no vecākiem;
22.22.18.
citas sabiedrības vismazāk aizsargātās grupas.
23.
Projektu vērtēšanas komisija var noteikt projektu īstenošanas minimālos termiņus un pielāgot šo noteikumu 22. punktā minētos projektu atbilstības kritērijus (izņemot šo noteikumu 22.1., 22.3., 22.4., 22.5., 22.13., 22.15., 22.16. un 22.21. minētos atbilstības kritērijus, kurus projektu vērtēšanas komisija nevar pielāgot vai grozīt), izstrādājot atlases nolikumu, tai skaitā paredzot tiesības projektu vērtēšanas komisijai atlases nolikumā noteikt tos kritērijus, kuru neizpildes gadījumā projekta iesniedzējam būs iespēja projektu precizēt, lai nodrošinātu pilnīgu šo noteikumu 10. punktā paredzēto investīcijas atskaites punktu un mērķa rādītāju sasniegšanu. Projektu vērtēšanas komisija ir tiesīga atdot projektu tā iesniedzējam precizējumu veikšanai vienu reizi. Ja arī pēc precizējumu veikšanas projekts neatbilst noteiktajiem atbilstības un kvalitātes kritērijiem, to noraida kā neatbilstošu atlases nolikuma prasībām. Pēc precizējumu veikšanas projekta iesniedzējs atkārtoti iesniedz projektu vadības informācijas sistēmā projektu atlases nolikumā paredzētajos termiņos.
24.
Projekta iesniedzējs kopā ar sagatavoto projekta iesniegumu atbalsta sniedzējam iesniedz apliecinājumu par savu atbilstību šo noteikumu 21. punktā, kā arī šo noteikumu 22.4., 22.5., 22.6. un 22.7. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, bet attiecībā uz sadarbības partneri – par tā atbilstību šo noteikumu 21. punktā, kā arī šo noteikumu 22.4., 22.5. un 22.6. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.
25.
Projekta kvalitātes kritēriji tiek noteikti atbalsta sniedzēja izstrādātajā un tā padomes apstiprinātajā atlases nolikumā. Ja investīcijas mērķu sasniegšanai ir nepieciešams organizēt atkārtotu projektu atlasi kādā no šo noteikumu 10.3.1. apakšpunktā minētajiem tematiskajiem virzieniem, tad projekta kvalitātes kritēriji nākamajās projektu atlases kārtās var tikt mainīti un pielāgoti atkarībā no pirmo atlases kārtu norises rezultātiem.
26.
Projekta pieteikumi, kuri visos kvalitātes vērtēšanas kritērijos ir ieguvuši vismaz minimālo punktu skaitu, tiek sarindoti dilstošā secībā pēc augstākā iegūtā kopējā kvalitātes kritēriju punktu skaita, un atbalsta piešķiršanā priekšroka tiek dota projektiem ar lielāku kopējo kvalitātes kritēriju punktu skaitu. Ja kopējais kvalitātes kritēriju punktu skaits ir vienāds, priekšroka tiek dota:
26.1.
tematiskajā virzienā "Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā" – projektam, kas nodrošina lielāku sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu skaita interešu pārstāvniecību (grupu skaits ir norādīts un identificējams projekta pieteikumā);
26.2.
tematiskajā virzienā "Sabiedrības interešu uzraudzība attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu" – projektam, kura īstenošanā paredzēts iesaistīt lielāku pašvaldību un starptautiskā līmeņa organizāciju skaitu no publiskās pārvaldes sektora.
27.
Ja atbalsta sniedzēja padome ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanas atteikumu, projekta iesniedzējs minēto lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts kancelejā. Valsts kancelejas izdoto administratīvo aktu projekta iesniedzējs var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
IV.Investīciju un projektu īstenošanas nosacījumi
28.
Atbalsta sniedzējs izmanto vadības informācijas sistēmu datu uzkrāšanai par apstiprinātajiem projektu iesniegumiem un sasniegtajiem rādītājiem, bet finansējuma saņēmēji divreiz gadā (līdz 25. janvārim un 25. jūlijam, ja līgumā ar atbalsta sniedzēju nav noteikti citi datu ievades termiņi) vadības informācijas sistēmā ievada datus par projektos iesaistītajiem dalībniekiem atbilstoši šo noteikumu 37.6. apakšpunktam un par īstenošanas progresu Atveseļošanas fonda finansējuma saņemšanai.
29.
Atbalsta sniedzējs un finansējuma saņēmējs slēdz līgumu par projekta īstenošanu. Līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
29.1.
projekta progresa pārskata iesniegšanas kārtība un termiņi. Apstiprinātais progresa pārskats ir pamats maksājuma veikšanai finansējuma saņēmējam;
29.2.
plānoto avansa, starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījumu iesniegšanas kārtība;
29.3.
dokumentu kopums, kas apliecina projekta rezultātu sasniegšanu;
29.4.
datu ievades regularitāte, kas nepieciešama, lai uzraudzītu Atveseļošanas fonda projektu ieviešanas progresu un nodrošinātu datu pieejamību un to apstrādi atbilstoši Atveseļošanas fonda un nacionālā ekonomikas un atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzraudzības kārtībai;
29.5.
citi ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu saistīti nosacījumi.
30.
Finansējuma saņēmējs, viņa sadarbības partneri un administrēšanā iesaistītās iestādes nodrošina, ka visā projekta laikā tiks īstenoti vismaz šādi interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma risku novēršanas pasākumi:
30.1.
iesaistītie darbinieki informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm;
30.2.
iesaistītie darbinieki parakstījuši apliecinājumus par pienākumu ziņot par konstatētajiem vai iespējamiem pārkāpumiem;
30.3.
iesaistītajiem darbiniekiem ir iespējas ziņot par pārkāpumiem un nodrošināta aizsardzība atbilstoši Trauksmes celšanas likumam;
30.4.
atbilstošu publisko iepirkumu procedūru izvēle un periodiska komisiju dalībnieku sastāva maiņa iepirkumos.
31.
Investīcijas projektu finansējums tiek plānots atbalsta sniedzēja budžetā. Saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgts starp atbalsta sniedzēju un finansējuma saņēmēju, veicot norēķinus ar finansējuma saņēmēju, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
31.1.
atbalsta sniedzējs, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projekta finansēšanas plānam var piešķirt avansu ne vairāk kā 30 % apmērā no Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma un starpposma maksājumus, kurus var veikt vairākos piegājienos. Piešķirtais avanss ir jāizlieto projekta vajadzībām sešu mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža;
31.2.
piešķirtā avansa un starpposma maksājumu summa var sasniegt 95 % no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma jau projekta īstenošanas laikā;
31.3.
noslēguma maksājums var tikt veikts tikai pēc neatkarīga revidenta apstiprinājuma, ka projekts ir ticis īstenots atbilstoši mērķim un veiktās izmaksas ir tiesiski pamatotas un atbilst šo noteikumu prasībām. Atbildīgais par neatkarīgas revīzijas nodrošināšanu ir finansējuma saņēmējs, un šim mērķim var tikt izmantots Atveseļošanas fonda projekta finansējums atbilstoši šo noteikumu 11.2.7. apakšpunktam. Ja finansējuma saņēmējam ir izveidots iekšējais audits, tad neatkarīga revidenta apliecinājuma vietā var sniegt iekšējā audita apliecinājumu.
32.
Atbalsta sniedzējam ir pienākums atmaksāt piešķirto pievienotās vērtības nodokļa daļu valsts budžetā, ja sākotnēji plānotais pievienotās vērtības nodokļa apjoms ir bijis lielāks, nekā faktiski nepieciešams.
33.
Atbalsta sniedzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
33.1.
finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt investīcijas vai noteikto rādītāju sasniegšanu;
33.2.
finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;
33.3.
finansējuma saņēmēja īstenotajā projektā ir konstatēti gadījumi vai pazīmes, kas saistītas ar interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma pārkāpumu pieļaušanu;
33.4.
citos gadījumos, ko paredz līgums par projekta īstenošanu.
34.
Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā kompetentajai institūcijai Atveseļošanas fonda ieviešanā izlases kārtībā ir tiesības veikt šādus uzraudzības un kontroles pasākumus:
34.1.
interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas risku novēršanas pārbaudes;
34.2.
dubultā finansējuma riska novēršanas pārbaudes.
35.
Finansējuma saņēmējs un atbalsta sniedzējs nodrošina, ka projekta īstenošanai nepieciešamās preces un pakalpojumi tiek iegādāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru, kā arī publiskie iepirkumi tiek veikti kā sociāli atbildīgi iepirkumi (ja iespējams).
36.
Finansējuma saņēmējs, viņa sadarbības partneri un atbalsta sniedzējs nodrošina atsevišķu projekta izmaksu, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu, uzskaiti un nodalīšanu no pamatdarbības izmaksām.
37.
Finansējuma saņēmējs:
37.1.
dokumentāciju par projekta īstenošanu glabā piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas jeb līdz 2031. gada beigām un nodrošina, ka dokumentācija ir pieejama Atveseļošanas fonda investīciju administrēšanā iesaistītajām iestādēm, kā arī Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas un noturības mehānismu minētajām iestādēm;
37.2.
sniedz visu nepieciešamo informāciju un datus atbalsta sniedzējam, Atveseļošanas fonda uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, kā arī Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas un noturības mehānismu minētajām iestādēm saistībā ar projektu īstenošanu un to rezultātu sasniegšanu;
37.3.
organizē publicitātes un informatīvos pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu;
37.4.
izvieto informāciju par projekta īstenošanas gaitu, aktualitātēm, mērķu un rezultātu sasniegšanu, kā arī publiski pieejamiem pārskatiem savas organizācijas tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota. Informācija tīmekļvietnē tiek aktualizēta ne retāk kā reizi sešos mēnešos;
37.5.
nodrošina dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu projekta darbību īstenošanas gaitā;
37.6.
uzkrāj un ievada vadības informācijas sistēmā datus par dalībniekiem, kuri projekta ietvaros ir tikuši apmācīti, un Eiropas Komisijas noteiktajiem Atveseļošanas fonda kopējiem rādītājiem, norādot izglītības vai apmācības dalībnieku skaitu sadalījumā pa dzimumiem un vecuma grupām. Detalizētu informāciju par šā rādītāja uzskaiti, tai skaitā par unikālajiem dalībniekiem, nosaka vienošanās par projekta īstenošanu;
37.7.
tiklīdz ir zināma informācija par iepirkumu izsludināšanu, iesniedz vadības informācijas sistēmā iepirkumu plānu par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem publiskajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu – vai normatīvos aktus par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.
38.
Izmaksu attiecināmības sākuma datums ir 2022. gada 1. jūnijs ar noteikumu, ka projektu ietvaros netiek plānotas izmaksas jau pilnībā pabeigtām darbībām līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdim, kā arī ņemot vērā šo noteikumu 11. punktā minēto atbalstāmo darbību un 13. punktā minēto attiecināmo izmaksu pozīciju nosacījumus.
39.
Projektu īstenošanas termiņš nepārsniedz 2026. gada 31. maiju. Līdz 2026. gada 30. jūnijam finansējuma saņēmējam ir pienākums projekta noslēguma dokumentāciju iesniegt atbalsta sniedzējam.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ministru prezidenta vietā ‒ ārlietu ministrs E. Rinkēvičs