25-TA-1728
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.6. pasākuma "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei" pirmās, otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.6. pasākuma "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei" (turpmāk – pasākums) pirmo, otro, trešo un ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu;
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam un tā atlases kārtām plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākuma mērķis ir Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu, un Iekšlietu ministrijas koledžu (turpmāk – profesionālās izglītības iestādes) mācību vides modernizēšana nozarēm aktuālo prasmju apguvei.
3.
Pasākuma mērķgrupa ir valsts dibinātās profesionālās izglītības iestādes, kā arī šo iestāžu pedagogi un izglītojamie.
4.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
5.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā četru projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta) ietvaros:
5.1.
pirmās atlases kārtas ietvaros atbalsts paredzēts valsts dibinātu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp profesionālās izglītības sistēmas strukturālās reformas un profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pabeigšanai, līdzvērtīgas kvalitātes un pieejamības līdzsvarošanai profesionālās izglītības iestādēs, infrastruktūras modernizācijai, kāpinot pakalpojuma sniegšanas veiktspēju, un iepriekš Eiropas Savienības fondu ietvaros veikto ieguldījumu ilgtspējas stiprināšanai;
5.2.
otrās atlases kārtas ietvaros atbalsts paredzēts valsts dibinātu Kultūras ministrijas padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformas pabeigšanai, profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā mācību līdzekļu, materiāltehniskās bāzes atjaunināšanai;
5.3.
trešās atlases kārtas ietvaros atbalsts paredzēts valsts dibinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp lai turpinātu Iekšlietu ministrijas īstenoto Katastrofu risku pārvaldības reformu, kas tika iesākta 2018. gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana" ietvaros;
5.4.
ceturtās atlases kārtas ietvaros paredzēts atbalsts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" (turpmāk – 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķis) ietvaros uzsāktiem projektiem (turpmāk – 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa projekti), kuros finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt sākotnēji plānotās darbības un sasniegt 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa projektā plānotos iznākuma rādītājus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 65. panta 2. punktā noteiktajā termiņā līdz 2023. gada 31. decembrim, bet pabeidz projektu, daļēji finansējot pasākuma ietvaros.
6.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.
7.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
7.1.
iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība – 5039 izglītojamie, tai skaitā:
7.1.1.
pirmās atlases kārtas ietvaros – 3611 izglītojamie;
7.1.2.
otrās atlases kārtas ietvaros – 550 izglītojamie;
7.1.3.
trešās atlases kārtas ietvaros – 878 izglītojamie;
7.2.
rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – 11 116 izglītojamie, tai skaitā:
7.2.1.
pirmās atlases kārtas ietvaros – 8374 izglītojamie;
7.2.2.
otrās atlases kārtas ietvaros – 1350 izglītojamie;
7.2.3.
trešās atlases kārtas ietvaros – 1392 izglītojamie;
7.3.
nacionālais rādītājs – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā – 775 izglītojamie.
8.
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 53 275 541 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 45 284 208 euro (no tā valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, – 5 878 924 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 7 991 333 euro, tai skaitā:
8.1.
pirmajai atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 146 530 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 22 224 550 euro (no tā valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, – 580 136 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 921 980 euro;
8.2.
otrajai atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 427 790 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 7 163 621 euro (no tā valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, – 935 000 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums –1 264 169 euro;
8.3.
trešajai atlases kārtai pieejamais kopējais finansējums ir 8 995 895 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 7 646 510 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 349 385 euro;
8.4.
ceturtajai atlases kārtai 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa projektu otrā posma īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 9 705 326 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 8 249 527 euro (no tā valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, – 4 363 788 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 455 799 euro.
9.
Maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – 15 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma – veido valsts budžeta līdzfinansējums.
10.
(Svītrots)
11.
Ja kāds no pirmās un ceturtās atlases kārtas projektiem noslēdzas ar finanšu ietaupījumu vai kādā no pirmās un ceturtās atlases kārtas projektiem rodas objektīvs pamatojums papildu finansējuma nepieciešamībai, pasākumam pieejamā finansējuma ietvaros pirmajai un ceturtajai atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, saskaņojot ar sadarbības iestādi un atbildīgo iestādi, var tikt pārdalīts starp projektiem ceturtās kārtas ietvaros un arī starp pirmo un ceturto atlases kārtu.
12.
(Svītrots)
II.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem
13.
Projekta iesniedzējs pirmās atlases kārtas ietvaros ir Valsts izglītības attīstības aģentūra. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Valsts izglītības attīstības aģentūra ir finansējuma saņēmējs.
14.
Sadarbības partneri pirmajā atlases kārtā ir Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādes:
14.1.
Aizkraukles Profesionālā vidusskola;
14.2.
Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums;
14.3.
Jelgavas tehnikums;
14.4.
Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums;
14.5.
Kandavas Lauksaimniecības tehnikums;
14.6.
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums;
14.7.
Ogres tehnikums;
14.8.
Latgales industriālais tehnikums;
14.9.
Liepājas Valsts tehnikums;
14.10.
Rīgas Valsts tehnikums;
14.11.
Rēzeknes tehnikums;
14.12.
Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola;
14.13.
Rīgas Mākslas un mediju tehnikums;
14.14.
Rīgas Stila un modes tehnikums;
14.15.
Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola;
14.16.
Saldus tehnikums;
14.17.
Smiltenes tehnikums;
14.18.
Valmieras tehnikums;
14.19.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums";
14.20.
Ventspils tehnikums;
14.21.
Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums.
15.
Otrajā atlases kārtā projekta iesniedzēji un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmēji ir Kultūras ministrijas profesionālās izglītības iestādes:
15.1.
Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola", kas projekta iesniegumā projekta īstenošanai kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 3 000 000 euro apmērā;
15.2.
Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola", kas projekta iesniegumā projekta īstenošanai kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 5 427 790 euro apmērā.
16.
Projekta iesniedzējs trešajā atlases kārtā ir Nodrošinājuma valsts aģentūra. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Nodrošinājuma valsts aģentūra ir finansējuma saņēmējs.
17.
Sadarbības partneri trešajā atlases kārtā ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā esošas profesionālās izglītības iestādes:
17.1.
Valsts policijas koledža;
17.2.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža;
17.3.
Valsts robežsardzes koledža.
18.
Projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji ceturtās atlases kārtas ietvaros ir Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādes:
18.1.
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums;
18.2.
Rīgas Stila un modes tehnikums;
18.3.
valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums".
19.
Sadarbības partneris ceturtās atlases kārtas projektos ir Valsts izglītības attīstības aģentūra.
20.
Projekta iesnieguma iesniedzējs pirmajā un trešajā atlases kārtā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē izstrādā sadarbības līguma projektu par atlases kārtā īstenojamā projekta īstenošanu (turpmāk – sadarbības līguma projekts). Projekta iesniedzēji ceturtajā atlases kārtā pirms projektu iesniegumu iesniegšanas sadarbības iestādē veic grozījumus sadarbības līgumos par 4.2.1.6. pasākuma uzsākšanu un īstenošanu. Pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros – sadarbības līguma projekts, ceturtās atlases kārtas ietvaros – grozījumi sadarbības līgumā ir projekta iesnieguma pielikums. Sadarbības līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
21.
Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē sadarbības līguma projektu vai grozījumus sadarbības līgumā saskaņo:
21.1.
pirmajā un ceturtajā atlases kārtā – ar Izglītības un zinātnes ministriju;
21.2.
trešajā atlases kārtā – ar Iekšlietu ministriju.
22.
Projekta iesniedzējam jānodrošina projekta iekšējā vadības un kontroles sistēma.
23.
Projekta iesniedzējs pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros nodrošina, lai tās funkcijas, kuras projekta iesniedzējs pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no iestādes pamatfunkciju izpildes, izstrādā sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī nodrošina darbības un attiecīgus uzraudzības instrumentus finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādē.
24.
Projekta iesnieguma iesniedzējs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros atbilstoši šajos noteikumos un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām sagatavo ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegumu iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.
25.
Projektu iesniedzēji ceturtajā atlases kārtā, pamatojoties uz 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros uzsākto projektu iesniegumos norādīto informāciju, iesniedz projektu iesniegumus Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā atbilstoši sadarbības iestādes norādījumiem.
III.Atbalstāmās darbības un izmaksas
26.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības, kas ietver investīcijas profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanā nozarēm aktuālo prasmju apguvei arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) un sekmē šo noteikumu 7. punktā minēto rādītāju sasniegšanu:
26.1.
tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu iegāde šo noteikumu 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
26.2.
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, IKT pieejamības un kapacitātes nodrošināšanai šo noteikumu 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
26.3.
profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošana, tai skaitā vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšana šo noteikumu 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem un 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;
26.4.
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi šo noteikumu 13., 15., 16. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14., 17. un 19. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
26.5.
projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana šo noteikumu 13., 15. un 16. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 17. un 19. punktā minētajiem sadarbības partneriem.
27.
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
27.1.
tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
27.2.
netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;
27.3.
neparedzētās izmaksas.
28.
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
28.1.
mācību iekārtu un aprīkojuma iegādei nepieciešamo tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu, kuras nepieciešamas šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
28.2.
plānošanas un arhitektūras uzdevuma, būvniecības izmaksu tāmes, būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamās dokumentācijas, paskaidrojuma raksta dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes (turpmāk – būvprojekts) izstrādāšanas vai esoša būvprojekta aktualizācijas, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
28.3.
energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (kas būves ekspluatācijas laikā veicama atbilstoši periodiskās tehniskās apsekošanas prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu jomā) un tehniskās izpētes izmaksas, ja tās nepieciešamas būvniecības dokumentācijas izstrādei šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
28.4.
būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvekspertīzes, inženierkonsultantu pakalpojuma izmaksas šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
28.5.
nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma, iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu un simulatoru iegādes, piegādes, uzstādīšanas un personāla instruktāžas izmaksas šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
28.6.
IKT risinājumu mācību procesa digitalizācijai ieviešanas izmaksas, piemēram, bezvadu interneta vai optiskā interneta pieslēguma izveides izmaksas un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma, licenču, programmatūras vai to lietošanas tiesību iegādes izmaksas šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
28.7.
profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošanas, tai skaitā vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas, izmaksas šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.1. , 26.2. un 26.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai:
28.7.1.
mācību telpu, piemēram, klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju, izveides un aprīkošanas, pārbūves, atjaunošanas un jaunu telpu izveides izmaksas;
28.7.2.
ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, tai skaitā mācību telpas aprīkojuma un mēbeļu iegādes, apgaismojuma modernizēšanas, trokšņu slāpētāju, akustikas risinājumu izveides, vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas;
28.7.3.
mācību un koplietošanas telpu, piemēram, veselības punktu, dienesta viesnīcu, multifunkcionālo un sporta telpu, kā arī ēku, būvju un āra sporta laukumu infrastruktūras atjaunošanas, pārbūves vai jaunu ēku vai būvju būvniecības un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādes izmaksas, ievērojot šādus ierobežojumus:
28.7.3.1.
ieguldījumi sporta infrastruktūrā un sporta infrastruktūras aprīkojuma un inventāra iegāde atbalstāma tādā apjomā, lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestādes īstenoto mācību programmu ietvaros noteiktā obligātā mācību priekšmeta "Sports" infrastruktūras, inventāra un aprīkojuma atbilstību kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, ja profesionālās izglītības iestādei nav pieejama citas izglītības iestādes vai pašvaldības sporta infrastruktūra, kas atbilst mācību procesa īstenošanai;
28.7.3.2.
teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas, tai skaitā teritorijas apzaļumošana, koku stādīšana, labiekārtojuma elementu iegāde un uzstādīšana (piemēram, soliņi, celiņi, apgaismojums, atkritumu tvertnes, žogi) zonas izglītojamo atpūtas vai mācību vajadzībām, cietā seguma un stāvlaukuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
28.7.4.
šo noteikumu 28.7.3.1. apakšpunktā minētās sporta infrastruktūras un 28.7.3.2. apakšpunktā minētās teritorijas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas profesionālās izglītības iestādes izglītojamo atpūtas vai mācību vajadzībām;
28.7.5.
vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultācijas;
28.8.
ja publiskā būvdarbu līguma izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
28.9.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 8. nodaļai "Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana", ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu, šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
28.10.
projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 13., 15. un 16. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 17. un 19. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 26.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
28.11.
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi šo noteikumu 13., 15., 16. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14., 17. un 19. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
28.12.
iekārtu un aprīkojuma iegādes un pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai šo noteikumu 15. un 18. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem un 14. un 17. punktā minētajiem sadarbības partneriem.
29.
Šo noteikumu 28.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopumā nepārsniedz 10 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām un šo noteikumu 28.2., 28.3. un 28.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopumā nepārsniedz 15 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
30.
Šo noteikumu 28.10. apakšpunktā minētās projekta personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju:
30.1.
pirmajā un ceturtajā atlases kārtā piemērojot izmaksu vienoto likmi 17 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas un valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un tam atbilstošo valsts budžeta līdzfinansējumu 15 procentu apmērā;
30.2.
otrajā atlases kārtā piemērojot izmaksu vienoto likmi deviņu procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas un valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un tam atbilstošo valsts budžeta līdzfinansējumu 15 procentu apmērā;
30.3.
trešajā atlases kārtā piemērojot izmaksu vienoto likmi viena procenta apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas.
31.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 28.10. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla izmaksām.
32.
Projektā neparedzētās finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) izmaksas, kas tieši vai netieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai un neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai, projektā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētos izdevumus finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
33.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
33.1
Pēc tam kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam, kas ir valsts dibināta profesionālās izglītības iestāde ar valsts kapitālsabiedrības statusu, avansa maksājumu šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Avansu var izmaksāt pa daļām. Sadarbības iestāde, veicot avansa maksājumus, ievēro nosacījumu, ka maksimālais avansa maksājuma apmērs nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansā neietilpst finansējums šo noteikumu 26.5. apakšpunktā noteiktajām atbalstāmajām darbībām, ko īsteno šo noteikumu 19. punktā minētais sadarbības partneris, kas šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam pieejamā finansējuma ietvaros maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā atbilstoši sadarbības līgumam, kas noslēgts ar finansējuma saņēmēju.
(MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
34.
Ja projekta īstenošanas gaitā izmaksas pieaug, radušos sadārdzinājumu pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros sedz sadarbības partneris, bet otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējs no saviem līdzekļiem.
35.
Projekta ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas izmaksas preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
36.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
37.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām, ir uzsāktas, pamatojoties uz nozares ministrijā pieņemtiem lēmumiem, un ir veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
IV.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
38.
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
39.
Finansējuma saņēmējs sadarbības partnerus iesaista projektā un iekļauj sadarbības partneriem plānotās darbības:
39.1.
pirmajā atlases kārtā – pēc Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par šo noteikumu 14. punktā noteiktajam sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru. Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas lēmums ir projekta iesnieguma pielikums;
39.2.
trešajā atlases kārtā – pēc Iekšlietu ministrijas atzinuma saņemšanas par šo noteikumu 17. punktā noteiktajam sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru. Iekšlietu ministrijas atzinums ir projekta iesnieguma pielikums;
39.3.
ceturtajā atlases kārtā – neveicot šo noteikumu 18. punktā minēto finansējuma saņēmēju projektu iesniegumu atkārtotu atlasi, ņemot vērā, ka to 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa projekta 2. posms atbilst Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 118a. pantam.
40.
Finansējuma saņēmējs otrās atlases kārtas projektā iekļauj darbības pēc Kultūras ministrijas padotības profesionālās vidējās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju 2021.–2027. gadam vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par finansējuma saņēmējam atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru. Kultūras ministrijas padotības profesionālās vidējās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju 2021.–2027. gadam vērtēšanas komisijas lēmums ir projekta iesnieguma pielikums.
41.
Šo noteikumu 28.5. apakšpunktā minētās izmaksas var tikt attiecinātas, ja par to nepieciešamību projekta īstenošanas laikā pirms publiskā iepirkuma procedūras veikšanas pirmās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris ir saņēmis Nozaru ekspertu padomes atzinumu, bet trešās atlases kārtas ietvaros – Iekšlietu nozares attīstības padomes atzinumu (ja attiecināms), savukārt otrās un ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir saņēmis Nozaru ekspertu padomes atzinumu.
42.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām.
43.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, un paredz, ka projekta vadībā iesaistītais projekta personāls ir informēts par korupcijas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantā noteiktajiem interešu konflikta novēršanas jautājumiem, par krāpšanas pazīmēm un pienākumu ziņot par konstatētajām aizdomām, kā arī par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam.
44.
Būvdarbu iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu.
45.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) un vides un informācijas piekļūstamību (sociāli atbildīgs publiskais iepirkums).
46.
Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu pakalpojumu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
47.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas šo noteikumu 28.7.3. apakšpunktā minētās ēkas pārbūves izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partnerim, bet otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.
48.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekta iesniegums atbilst horizontālajam principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.– 2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
49.
Pasākuma ietvaros ieguldījumu infrastruktūrā var veikt, ja:
49.1.
pirmajā un trešajā atlases kārtā infrastruktūra un nekustamais īpašums ir sadarbības partneru, bet otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmēja īpašumā;
49.2.
infrastruktūra un nekustamais īpašums ir valsts īpašumā un pirmajā un trešajā atlases kārtā nodots sadarbības partneru, bet otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā;
49.3.
pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partneriem, bet otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas un tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
50.
Projekta ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, pirmajā un trešajā atlases kārtā sadarbības partneris, bet otrajā un ceturtajā atlases kārtā finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
51.
Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto šo noteikumu 14. (izņemot 14.13. apakšpunktu), 17. un 18. punktā minēto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
52.
Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību visā projekta dzīves ciklā (10 – 15 gadu robežās) saskaņā ar šo noteikumu 50. un 51. punkta nosacījumiem. Pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, bet ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, bet ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 51. punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 50. un 51. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu.
52.1
Ja sadarbības iestāde projekta dzīves cikla laikā konstatē, ka ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz šo noteikumu 51. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partnerim, bet ceturtās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam proporcionāli tai gada jaudas daļai platības, laika vai finanšu izteiksmē, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem, kurus aprēķina par laikposmu, kas sākas pārkāpuma gadā, no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
52.2
Atbalsts infrastruktūrai, kura tiek izmantota šo noteikumu 14.13. apakšpunktā minētās profesionālās izglītības iestādes un šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minēto profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu vajadzībām, netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, ja tajā īstenotā saimnieciskā darbība atbilst šādiem nosacījumiem:
52.21.
tai nav saimnieciska rakstura, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā infrastruktūrā nepārsniedz 50 procentus no projektā atbalstītās infrastruktūras gada budžeta;
52.22.
ja pašu ieņēmumi projektā atbalstītajā infrastruktūrā ir lielāki par 50 procentiem no projektā atbalstītās infrastruktūras gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:
52.22.1.
no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai projektā atbalstītās infrastruktūras apmeklētājiem, vai profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņiem gadā 85 procenti vai vairāk ir Latvijas iedzīvotāji;
52.22.2.
īstenotie kultūras un kultūrizglītības pasākumi pārsvarā notiek latviešu valodā;
52.22.3.
projektā atbalstītā infrastruktūra netiek plaši reklamēta ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā.
52.3
Sadarbības iestāde saskaņā ar Kultūras ministrijas izstrādāto Komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku nodrošina šo noteikumu 14.13. apakšpunktā minētās profesionālās izglītības iestādes un šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minēto profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu infrastruktūrā veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 52.2 punkta nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā. Šo noteikumu 14.13. apakšpunktā minētais sadarbības partneris un šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavo pārskatu par saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina minētā pārskata un aprēķinus pamatojošās dokumentācijas pieejamību saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja šo noteikumu 14.13. apakšpunktā minētais sadarbības partneris un šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 52.2 punktā minētais ierobežojums un pašu ieņēmumi projektā atbalstītajā infrastruktūrā ir lielāki par 50 procentiem no projektā atbalstītās infrastruktūras gada budžeta, tas, ievērojot saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu noteikto termiņu, iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto nosacījumu pārkāpumu.
52.4
Ja sadarbības iestāde projekta dzīves cikla laikā konstatē, ka ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, īstenotā saimnieciskā darbība neatbilst šo noteikumu 52.2 punktā minētajiem nosacījumiem, šo noteikumu 14.13. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim, šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
53.
Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms):
53.1.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 7. punktā minētajiem rādītājiem;
53.2.
ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem, tai skaitā:
53.2.1.
objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
53.2.2.
veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
53.2.3.
konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
53.3.
ievēro šādus horizontālos principus un pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
53.3.1.
horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
53.3.2.
horizontālais princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
53.3.3.
horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu";
53.4.
pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 53.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 7. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām;
53.5.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr.2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
54.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
55.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros sasniegto darbību rezultātu ilgtspēju un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
56.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.