23-TA-2037
Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu
13. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
jūrā nozvejoto un akvakultūrā izaudzēto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, kā arī noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību saskaņā ar:
1.1.1.
Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009);
1.1.2.
Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 404/2011);
1.1.3.
Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (turpmāk – regula Nr. 1005/2008);
1.1.4.
Eiropas Komisijas 2009. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1010/2009, ar ko paredz sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (turpmāk – regula Nr. 1010/2009);
1.2.
iekšējos ūdeņos nozvejoto vai akvakultūrā izaudzēto zivju (tai skaitā nēģu, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku, kā arī zivju ikru) produktu tirdzniecības un transporta objektu, kā arī noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
II.Nozvejas un izkraušanas datu iesniegšanas kārtība
2.
Zvejas kuģa kapteinis nozvejas un izkraušanas datus reģistrē uz kuģa zvejas žurnālā Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma), ievērojot regulas Nr. 1224/2009 14. panta, 15. panta 1., 2., 3. un 5. punkta, 20. un 21. panta, 22. panta 1. un 2. punkta, 23. panta, 24. panta 1., 2. un 5. punkta un šo noteikumu VII nodaļas nosacījumus.
3.
Zvejas kuģa kapteinis datus par nozveju, kas ir pārkrauta uz kuģa, reģistrē zvejas darbību ziņošanas sistēmā saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 21. un 22. pantu.
4.
Zvejas kuģa kapteinis, ievadot zvejas žurnālā datus, ņem vērā, ka uz kuģa apstrādātu sniega krabju (Chionoecetes spp.) svara pārrēķināšanai dzīvsvarā piemēro:
4.1.
koeficientu 1,66 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai vārītā (BOI) un sasaldētā (FRO) veidā;
4.2.
koeficientu 1,48 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai nevārītā un sasaldētā (FRO) veidā.
4.1
Trešās valsts zvejas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ienākšanas laika Latvijas Republikas ostā elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā regulas Nr. 1005/2008 6. panta pirmajā daļā minēto informāciju un regulas Nr. 1005/2008 II pielikumā minēto Eiropas Kopienas nozvejas sertifikātu (turpmāk – nozvejas sertifikāts), kas ir apstiprināts atbilstoši minētās regulas III nodaļai.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
III.Zivju pircēju reģistrācija un jūras zvejas un akvakultūras produktu pirmā pirkšana
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 296)
5.
Jūras zvejas un akvakultūras produktu (turpmāk – produkti) pirmo pirkšanu veic Zemkopības ministrijas informācijas sistēmā reģistrēti zivju pirmie pircēji (turpmāk – zivju pircēji), kuri Zemkopības ministrijā ir saņēmuši zivju pircēja reģistrācijas apliecību (1. pielikums). Apliecība ir derīga trīs gadus no tās izsniegšanas dienas.
(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 296)
6.
Lai saņemtu zivju pircēja reģistrācijas apliecību, pretendents iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu zivju pircēja reģistrācijai (2. pielikums). Zivju pircēja reģistrācijas iesniegumu Zemkopības ministrija izskata un lēmumu par reģistrācijas apliecības izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt zivju pircēja reģistrācijas apliecību pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
7.
Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai nav pievienoti visi iesnieguma veidlapā minētie dokumenti, Zemkopības ministrija rakstiski informē pretendentu, norādot, kāda papildu informācija ir nepieciešama. Zemkopības ministrija papildu informācijas iesniegšanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām.
8.
Ja zivju pircēja reģistrācijas iesniegums aizpildīts atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām un nepastāv šo noteikumu 9. punktā minētie reģistrācijas apliecības izsniegšanas atteikuma nosacījumi, Zemkopības ministrija reģistrē zivju pircēju informācijas sistēmā un izsniedz zivju pircēja reģistrācijas apliecību. Informācijas sistēmas lietotāja identifikators un sākotnējā parole, lai informācijas sistēmā ievadītu produktu pirmās pirkšanas datus, kā arī datus par citām darbībām ar produktu partijām, tiek piešķirta, zivju pircējam reģistrējoties informācijas sistēmā.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
9.
Zemkopības ministrija neizsniedz zivju pircēja reģistrācijas apliecību, ja:
9.1.
iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai iesniegumam nav pievienoti visi iesnieguma veidlapā minētie dokumenti un pretendents noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepieciešamo informāciju;
9.2.
zivju pircēja reģistrācijas apliecība iepriekšējā derīguma termiņa laikā ir anulēta un nav pagājis šo noteikumu 11. punktā minētais termiņš;
9.3.
saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju pretendentam ir nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetā, izņemot gadījumu, kad pretendents un Valsts ieņēmumu dienests ir vienojušies par nodokļu (nodevu) samaksas termiņa pagarinājumu vai atlikšanu.
10.
Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Valsts vides dienesta sniegto vai no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra iegūto informāciju, aptur attiecīgās zivju pircēja reģistrācijas apliecības darbību uz vienu gadu, ja zivju pircējs:
10.1.
ir izdarījis regulas Nr. 1005/2008 42. panta pirmās daļas "b" punktā minēto uzņēmējdarbības pārkāpumu, kas ir tieši saistīts ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, tostarp zvejas produktu tirdzniecību un importu;
10.2.
gada laikā vairāk nekā trīs reizes ir pārkāpis regulas Nr. 1224/2009 56. panta 1. punktā, 57. panta 3. punktā, 58. panta 1., 2., 3. un 5. punktā, 59. panta 2. punktā, 60. panta 4. un 5. punktā, 62. panta 1. punktā, 63. panta 1. punktā, 64. panta 1. punktā, 66. panta 1. un 3. punktā vai 67. panta 1. punktā noteiktās prasības.
11.
Zemkopības ministrija anulē zivju pircēja reģistrācijas apliecību, ja tās darbība derīguma termiņa laikā ir apturēta divas reizes. Šādā gadījumā pretendents ir tiesīgs atkārtoti pieteikties zivju pircēja reģistrācijas apliecības saņemšanai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad stājies spēkā Zemkopības ministrijas lēmums par zivju pircēja reģistrācijas apliecības anulēšanu.
12.
Zemkopības ministrija par zivju pircēja reģistrācijas apliecības izsniegšanu, apturēšanu, anulēšanu vai par atteikumu reģistrēt zivju pircēju paziņo adresātam Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Adresāts šo lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
13.
Zvejnieki ir tiesīgi pārdot produktus informācijas sistēmā nereģistrētiem pircējiem tikai tad, ja produktus pārdod galapatērētājiem un produktu daudzums vienam galapatērētājam nepārsniedz 30 kilogramu no viena zvejas reisa vai ja produkti tiek iegādāti valsts īstenojamiem pētījumiem un analīzēm, kā arī ja produktu pirmā pirkšana no zvejas kuģa notiek ārpus Latvijas Republikas teritorijas un pircējs ir reģistrēts tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā notiek produktu pirmā pirkšana.
(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 296)
14.
Operators regulas Nr. 1224/2009 4. panta 19. punkta izpratnē pirms produktu pirmās pirkšanas darījuma izkrautos produktus sver, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 60. un 61. pantā noteiktās prasības atbilstoši izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plānam (3. pielikums) vai atbilstoši kontroles plānam nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas ( 3.1 pielikums).
15.
Ja produktu pirmā pārdošana nav paredzēta tūlīt pēc izkraušanas vai to transportēšanas, zvejnieks atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 66. un 67. pantā minētajiem nosacījumiem ievada informācijas sistēmā produktu pārņemšanas deklarācijas datus.
16.
Pēc produktu pirmās pirkšanas darījuma, arī darījuma, kas notiek pēc produktu transportēšanas no to izkraušanas vietas uz citu šo produktu pirmās pirkšanas vietu, zivju pircēji atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 63. pantā minētajām prasībām ievada informācijas sistēmā pārdošanas zīmes datus.
17.
Pēc zivju pircēja pieprasījuma zvejnieks aizpilda nozvejas sertifikāta 2., 3., 4., 5., 6. un 7. aili vai iesniedz zivju pircējam atbilstošus datus, kas tam ir nepieciešami nozvejas sertifikāta pilnīgai aizpildīšanai.
(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 296)
18.
Informācijas sistēmas lietotāja tiesību saņemšanai operatori (arī tie, kas transportē vai uzglabā produktus pirms to pirmās pirkšanas vai veic jebkuras darbības ar produktu partijām pēc to pirmās pirkšanas), izņemot šo noteikumu 5. punktā minētos zivju pircējus, elektroniski piesakās informācijas sistēmā, lai tajā ievadītu datus par darbībām ar produktu partijām. Lietotāja tiesības Zemkopības ministrija piešķir uz nenoteiktu laiku un lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli nosūta uz iesniegumā norādīto e-pasta adresi. Zemkopības ministrija anulē piešķirtās lietotāja tiesības, ja operators tās neizmanto trīs gadus.
(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 296)
IV.Produktu izsekojamība tirgū
19.
Operatori, veicot darbības ar produktiem, uz kuriem attiecas prasības par izsekojamības nodrošināšanu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 58. pantu un regulas Nr. 404/2011 67. pantu:
19.1.
ievada informācijas sistēmā datus par darbībām ar produktiem. Informācijas sistēma automātiski izveido produktu partijas atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 4. panta 20. punktā noteiktajām prasībām un piešķir tām identifikācijas numurus (kvadrātkodus);
19.2.
katrai produktu partijai vai katrai tās daļai, piemēram, kastei, maisam, paletei, konteineram, pievieno informācijas sistēmas automātiski veidoto produktu partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu) un nodrošina tā uzskatāmu pieejamību visos produktu transportēšanas, uzglabāšanas un apstrādes posmos no ieguves līdz mazumtirdzniecībai;
19.3.
ja partija tiek sadalīta vai apvienota, noņem iepriekšējo produktu partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu).
20.
Operators, kas pārdod produktu partiju nākamajos darījumos pēc pirmās pirkšanas darījuma, ne vēlāk kā 12 stundu laikā pārdošanas datus reģistrē informācijas sistēmā, bet pircējs informācijas sistēmā tos apstiprina 12 stundu laikā.
21.
Ja produktu partiju realizē mazumtirdzniecības vietā, produktu partijas pārdevējs 12 stundu laikā pēc partijas pārdošanas ievada informācijas sistēmā attiecīgā darījuma datus. Pēc mazumtirgotāja pieprasījuma produktu partijas pārdevējs galapatērētājam paredzēto informāciju, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000, 35. panta 1. punktā, nosūta arī elektroniski uz mazumtirgotāja norādīto e-pasta adresi.
22.
Ja produktu partiju eksportē vai izmanto apstrādei tādas produkcijas ražošanai, kas iekļauta ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu izveidotās kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijā 1604 un 1605, produktu partijas eksportētājs vai apstrādātājs 12 stundu laikā ievada informācijas sistēmā attiecīgā darījuma datus.
23.
Šajā nodaļā minētās prasības nepiemēro produktiem, kurus no zvejas kuģa tieši pārdod galapatērētājiem, ja šo produktu vērtība nepārsniedz 50 euro vienam galapatērētājam dienā.
V.Transportēšanas un dokumentu aprites kontrole
(Nodaļas nosaukums MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
24.
Ja Latvijā izkrautos produktus transportē pirms to pirmās pārdošanas, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 68. panta un šo noteikumu 41. punkta nosacījumus, transportētājs ievada informācijas sistēmā produktu transportēšanas dokumenta datus.
25.
Transportētājs ir atbrīvots no šo noteikumu 24. punktā minēto prasību izpildes ja produktus transportē
25.1.
ostas teritorijā vai produktu kravai ir pievienota izkraušanas deklarācijas kopija vai cits dokuments, kas apliecina transportēto produktu daudzumu;
25.2.
atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētā kontroles plāna nosacījumiem par produktu svēršanu, un to veic informācijas sistēmā reģistrētā pirmās pirkšanas vai uzglabāšanas vietā, kura neatrodas tālāk par 20 km no izkraušanas vietas.
26.
Pārbaudot transportlīdzekli, kurā pārvadā produktus, kā arī šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētos produktus, Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda kravas atbilstību kravas dokumentācijai un produktu transportēšanas dokumenta datiem.
(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 296)
26.1
Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto produktu transportētājs transportēšanas dokumentā norāda zvejas atļaujas (licences) numuru, ja produktus piegādā zvejnieks, kam ir speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, vai pārtikas uzņēmuma atzīšanas numuru, ja produktus piegādā Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts akvakultūras nozares uzņēmums.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
26.2
Zvejnieks vai akvakultūras nozares uzņēmums pēc transportētāja pieprasījuma nekavējoties sniedz tam šo noteikumu 26.1 apakšpunktā minēto informāciju.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
27.
Lai piemērotu nozvejas sertifikācijas sistēmu zvejas produktu importam un eksportam atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 III nodaļā minētajām prasībām:
27.1.
Zemkopības ministrija apstiprina saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 II pielikumu noformēta nozvejas sertifikāta datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai;
27.2.
zvejas produktu importētājs Valsts vides dienestā iesniedz nozvejas sertifikātu, bet eksportētājs, reeksportējot zvejas produktus, – Eiropas Kopienas reeksporta sertifikātu (turpmāk – reeksporta sertifikāts) atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14., 16. un 21. pantam un II pielikumam;
27.3.
Valsts vides dienests pārbauda nozvejas sertifikāta un reeksporta sertifikāta datus un apstiprina datu pareizību, ja nepieciešams, verificē tos saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 17. pantu, elektroniski saglabā informācijas sistēmā, kā arī elektroniski nosūta pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma uz norādīto e-pasta adresi;
27.4.
Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot nozvejas sertifikāta 12. rindā un reeksporta sertifikāta 4. rindā norādītos datus.
27.1
Ja valsts uz kuru eksportē zvejas produktus pieprasa apstiprinājumu, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav veiktas nekādas citas darbības, izņemot izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai kādu citu darbību, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie ir bijuši Pārtikas un veterinārajā dienesta pārraudzībā, tad:
27.11.
zvejas produktu eksportētājs pirms attiecīgo zvejas produktu izvešanas no to uzglabāšanas vietas, Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz nozvejas sertifikātu, ko ir apstiprinājusi nozveju ieguvušā zvejas kuģa karoga valsts atbildīgā iestāde, dokumentētus pierādījumus atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam, kā arī pirkuma apliecinošus dokumentus ar informāciju atbilstoši regulas Nr. 931/2011 3. pantam;
27.12.
Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda šo noteikumu 27.11. apakšpunktā iesniegto dokumentu datus, kā arī nepieciešamības gadījumā veic noliktavas pārbaudi, un apstiprina, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav veiktas nekādas citas darbības, izņemot izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai kādu citu darbību, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie ir bijuši Pārtikas un veterinārajā dienesta pārraudzībā;
27.2
Ja valsts uz kuru eksportē zvejas produktus pieprasa zvejas produktu apstrādes deklarāciju atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam:
27.21.
zvejas produktu eksportētājs, aizpilda un Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz deklarāciju atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam, kurai pievieno atbilstošu apstrādē izmantoto zvejas produktu nozvejas sertifikātu, ko ir apstiprinājusi nozveju ieguvušā zvejas kuģa karoga valsts atbildīgā iestāde, kā arī zvejas produktu pirkumu apliecinošus dokumentus ar informāciju atbilstoši regulas Nr. 931/2011 3. pantam;
27.22.
Pārtikas un veterinārais dienests saistībā ar šo noteikumu 27.2 punktā minētajiem zvejas produktiem, izmantojot informācijas sistēmā pieejamos datus par nozvejas sertifikātu apstiprināšanu, kā arī neskaidrību un nepieciešamības gadījumā pieprasot Valsts vides dienesta apliecinājumu par Eiropas Savienības vai trešo valstu izsniegto nozvejas sertifikātu atbilstību regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punkta (b) apakšpunkta prasībām, pārbauda deklarācijā norādīto produktu aprakstu un daudzumu, un apstiprina, ka zvejas produktu apstrādē tika izmantota attiecīgo zvejas produktu izejviela, kas norādīta pievienotajā(-os) nozvejas sertifikātā(-os);
27.4
Lai nodrošinātu regulas Nr. 1005/2008 18. panta 5. punkta prasības saistībā ar karoga valsts, trešās valsts un Eiropas Komisijas informēšanu par zvejas produktu importa atteikumiem Valsts ieņēmumu dienests elektroniski informē Zemkopības ministriju par importa atteikumu gadījumiem, norādot regulas Nr. 1005/2008 18. panta 1. un 2. punkta atteikuma pamatojumu.
28.
Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Regulas (ES) Nr. 640/2010, ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (turpmāk – regula Nr. 640/2010), prasību izpildi:
28.1.
ja tiek eksportētas zilās tunzivis, Zemkopības ministrija apstiprina atbilstoši regulas Nr. 640/2010 III pielikumā noteiktajām prasībām noformēta ICCAT zilo tunzivju nozvejas dokumenta (turpmāk – tunzivju nozvejas dokuments) datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai;
28.2.
zilo tunzivju importētājs Valsts vides dienestā iesniedz atbilstoši regulas Nr. 640/2010 II, III un IV pielikumā noteiktajām prasībām noformētu tunzivju nozvejas dokumentu;
28.3.
zilo tunzivju reeksportētājs Valsts vides dienestā iesniedz atbilstoši regulas Nr. 640/2010 II, III, IV un V pielikumā noteiktajām prasībām noformētu tunzivju nozvejas dokumentu un tunzivju reeksporta sertifikātu;
28.4.
Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina šo noteikumu 28.2. un 28.3. apakšpunktā minēto tunzivju nozvejas dokumentu un tunzivju reeksporta sertifikātu saskaņā ar regulas Nr. 640/2010 4. un 7. pantā minētajām prasībām, saglabā tos informācijas sistēmā un elektroniski nosūta pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma uz norādīto e-pasta adresi. Valsts vides dienests var pārbaudīt zilo tunzivju partijas saturu atbilstoši regulas Nr. 640/2010 9. pantā minētajām prasībām, kā arī, ja nepieciešams, verificēt tunzivju nozvejas dokumentā norādīto informāciju;
28.5.
Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 28.2. un 28.3. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot tunzivju nozvejas dokumenta 8. rindā un tunzivju reeksporta sertifikāta 6. rindā norādītos datus.
29.
Lai nodrošinātu Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 1035/2001, ar ko nosaka Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu (turpmāk – regula Nr. 1035/2001), prasību izpildi:
29.1.
ja tiek eksportētas ilkņzivis, Zemkopības ministrija apstiprina atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 II pielikumā noteiktajām prasībām noformēta nozvejas dokumenta datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai;
29.2.
Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām noformētus ilkņzivju nozvejas un reeksporta dokumentus, saglabā tos informācijas sistēmā un elektroniski nosūta pēc zvejas produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma uz norādīto e-pasta adresi;
29.3.
Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē kontrolē šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos un informācijas sistēmā saglabātos dokumentus, pārbaudot ilkņzivju nozvejas dokumenta 13. rindā un reeksporta dokumenta 3. rindā norādītos datus, kā arī pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma pārbauda, vai apstiprinātajos dokumentos norādītais ilkņzivju daudzums atbilst to kopējam daudzumam attiecīgajā kravā.
30.
Valsts vides dienests elektroniski informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja šajos noteikumos minētā nozvejas sertifikāta un dokumentu vai reeksporta sertifikāta un dokumentu pārbaudes vai verifikācijas laikā konstatē datu neatbilstību.
32.
Valsts vides dienests pēc šo noteikumu 27.3., 28.4. un 29.2. apakšpunktā minēto dokumentu apstiprināšanas tos papīra formā glabā trīs gadus, bet elektroniski informācijas sistēmā – pastāvīgi.
VI.Tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaude
(Nodaļas nosaukums MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
33.
Produktu tirdzniecības objektos Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda:
33.1.
produktu iepirkumu apliecinošus dokumentus un citus dokumentus, kas apliecina produktu ieguvi, kā arī uz produktu partijām esošā identifikācijas numura (kvadrātkoda) atbilstību informācijas sistēmā reģistrētajiem produktu partijas datiem vai produktu izsekojamības dokumentiem;
33.2.
produktu daudzuma atbilstību ierakstiem preču reģistros.
34.
Produktu apstrādes vietās un noliktavās Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda produktu daudzuma atbilstību pavadzīmēm vai citiem iepirkumu apliecinošiem dokumentiem, produktu pārņemšanas deklarācijām, informācijas sistēmā reģistrētiem produktu partijas datiem vai produktu izsekojamības dokumentiem un ierakstiem preču reģistros.
34.1
Valsts vides dienestam pastāvīgi ir brīva piekļuve tirdzniecības objektiem, noliktavām, ražošanas un citām telpām, kurās glabā, apstrādā vai tirgo zvejas produktus. Operatora pienākums ir nodrošināt netraucētu Valsts vides dienesta piekļuvi iepriekš minētiem objektiem un dokumentiem to inspekciju veikšanai.
35.
Produktu partiju operators, produktu apstrādātājs vai uzglabātājs šo noteikumu 33. un 34. punktā minētos dokumentus glabā attiecīgajā objektā un uzrāda pēc Valsts vides dienesta atbildīgo amatpersonu pieprasījuma.
35.1
Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto produktu tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudē ievēro šādus nosacījumus:
35.11.
Valsts vides dienesta amatpersona pārbauda preču piegādes un izcelsmes apliecinājuma dokumentus, preču piegādes un saņemšanas faktu, kā arī iekšējo ūdeņu produktu daudzuma atbilstību minētajiem dokumentiem;
35.12.
nosūtītājs, saņēmējs (izņemot galapatērētāju), apstrādātājs vai uzglabātājs:
35.12.1.
šo noteikumu 35.1 1. apakšpunktā minētos dokumentus glabā līdz attiecīgās iekšējo ūdeņu produktu partijas realizācijai un tos nekavējoties uzrāda pēc Valsts vides dienesta amatpersonu pieprasījuma;
35.12.2.
dokumentā, kas apliecina Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos iegūto produktu pirkumu, norāda zvejas atļaujas (licences) numuru, ja produktus piegādā zvejnieks, kam ir speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, vai pārtikas uzņēmuma atzīšanas numuru, ja produktus piegādā Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts akvakultūras nozares uzņēmums.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
35.2
Zvejnieks vai akvakultūras nozares uzņēmums pēc nosūtītāja, saņēmēja, apstrādātāja vai uzglabātāja pieprasījuma nekavējoties sniedz tam šo noteikumu 35.1 2.2. apakšpunktā minēto informāciju.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
VII.Nozvejas izkraušanas, produktu pirmās pirkšanas, pārņemšanas, transportēšanas un izsekojamības dokumentu iesniegšana papīra formā un glabāšana
36.
Ja nozvejas un izkraušanas datus tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt zvejas darbību ziņošanas sistēmā, zvejas kuģa kapteinis par to paziņo Valsts vides dienestam, līdz tās atjaunošanai zvejas žurnālu aizpilda papīra formā un to iesniedz Valsts vides dienestā saskaņā ar regulas Nr. 404/2011 32. pantu. Šādā gadījumā nozvejas un izkraušanas dokumentu datus zvejas kuģa kapteinis pēc sistēmas kļūdas novēršanas ievada zvejas darbību ziņošanas sistēmā.
37.
Ja kuģis zvejojis ilkņzivis saskaņā ar regulas Nr. 1035/2001 noteikumiem, zvejas kuģa kapteinis 48 stundu laikā pēc produktu izkraušanas iesniedz Valsts vides dienestā atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 II pielikuma prasībām noformētu nozvejas dokumentu. Šo nozvejas dokumentu pievieno arī tā kuģa kravai, uz kuru jūrā ir pārkrautas ilkņzivis.
38.
Zvejas kuģa kapteinis par nozveju, kas ir pārkrauta uz kuģa, saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 21. pantu un regulas Nr. 404/2011 32. pantu aizpilda pārkraušanas deklarāciju (6. pielikums) un zvejas žurnāla ailē "Zvejas vieta" ieraksta "Skatīt deklarāciju pielikumā", un datus iesniedz Valsts vides dienestā.
39.
Ja produktu pirmās pirkšanas datus tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmā, zivju pircējs par to paziņo Valsts vides dienestam un datus aizpilda papīra formā atbilstoši pārdošanas zīmes parauga veidlapai (7. pielikums). Zivju pircējs produktu pirmās pirkšanas datus ievada informācijas sistēmā pēc sistēmas kļūdas novēršanas, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tās darbības atjaunošanas. Šādā gadījumā pirms nākamā darījuma produktu partijai pievieno izsekojamības dokumentu atbilstoši šo noteikumu 40. punktam. Pārdošanas zīmes vai to kopijas papīra formā Valsts vides dienests glabā divus gadus pēc to saņemšanas, bet zivju pārdevēji un pircēji – divus gadus pēc produkta pārdošanas.
39.1
Ja produktu pirmā pirkšana notiek ārpus Eiropas Savienības, Latvijas karoga zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 62. panta 5. punktam iesniedz Valsts vides dienestā pārdošanas zīmes kopiju vai citu līdzvērtīgu dokumentu.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
40.
Ja informāciju par produktu partijām atbilstoši šo noteikumu 19.1. apakšpunktam tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmā, operators, lai nodrošinātu produktu izsekojamību:
40.1.
par katru partiju vai tās daļu aizpilda produktu izsekojamības dokumenta veidlapu (8. pielikums);
40.2.
piešķir produktu izsekojamības dokumenta numuru vai produktu partijas numuru, raugoties, lai šis numurs nesakrīt ne ar vienu citu šī operatora iepriekš piešķirto produktu izsekojamības dokumenta vai produktu partijas numuru. Numuru veido, izmantojot izsekojamības dokumenta indeksu "IZD", kārtējā gada četrus ciparus un produktu izsekojamības dokumenta vai produktu partijas kārtas numuru (piemēram, IZD201800001);
40.3.
produktu izsekojamības dokumentu piestiprina pie produktu partijas vai pie katras tās daļas, piemēram, kastes, maisa, paletes, konteinera;
40.4.
ar produktu partiju saņemtos un nosūtītos produktu izsekojamības dokumentus glabā divus gadus un uzrāda pēc Valsts vides dienesta atbildīgo amatpersonu pieprasījuma.
41.
Ja transportēšanas dokumenta datus nevar ievadīt informācijas sistēmā, šo dokumentu aizpilda papīra formā atbilstoši transportēšanas dokumenta veidlapai (5. pielikums) un pievieno kravai, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 68. panta nosacījumiem iesniedz Valsts vides dienestā. Transportēšanas dokumenta numuru veido, izmantojot transportēšanas dokumenta indeksu "TRD", kārtējā gada četrus ciparus un produktu transportēšanas dokumenta kārtas numuru (piemēram, TRD201800001). Operatori transportēšanas dokumentu glabā vienu gadu.
42.
Ja produktu pārņemšanas deklarācijas datus nevar ievadīt informācijas sistēmā, šo deklarāciju aizpilda papīra formā atbilstoši pārņemšanas deklarācijas veidlapai (9. pielikums) un saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 66. panta nosacījumiem iesniedz Valsts vides dienestā. Pārņemšanas deklarācijas numuru veido, izmantojot pārņemšanas deklarācijas indeksu "PPD", kārtējā gada četrus ciparus un produktu transportēšanas dokumenta kārtas numuru (piemēram, PPD201800001). Operatori pārņemšanas deklarācijas glabā vienu gadu.
42.1
Šo noteikumu 41. punkta transportēšanas dokumentu un 42. punkta pārņemšanas deklarācijas datus zvejas produktu uzglabātājs pēc sistēmas kļūdas novēršanas, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā attiecīgais operators ievada informācijas sistēmā.
43.
(Svītrots)
44.
(Svītrots)
VIII.Noslēguma jautājumi
45.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 24. marta noteikumus Nr. 141 "Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 65. nr.).
1.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
Zivju pircēja reģistrācijas apliecības paraugs
2.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
Zivju pircēja reģistrācijas iesnieguma paraugs
3.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
Izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns
3.1
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
Kontroles plāns nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas, kas piemērojams Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūtajām nozvejām
4.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
Iesnieguma paraugs
valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" lietotāja tiesību piešķiršanai
valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" lietotāja tiesību piešķiršanai
(Pielikums svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 296)
5.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
6.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
7.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
Pārdošanas zīmes paraugs
8.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94
Zvejas un jūras akvakultūras produktu izsekojamības dokumenta paraugs
9.
pielikumsMinistru kabineta
2018. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.94