14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma
4. panta 11. un 11.1 punktu
16.1.1. pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta kursa satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu;
16.1.2. pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros;
16.1.3. izsakot mācību priekšmeta kursa summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus kursa ietvaros;
16.1.4. pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu;
16.1.5. ja pedagogam nav iespējams objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma);"
16.5.1. izglītības iestāde papildu mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi;
16.5.2. vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses;"
17.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;
17.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;"
17.2.1. īsteno pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
17.2.2. īsteno Valsts izglītības satura centrs, lai pilnveidotu vispārējās vidējās izglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci;
17.2.3. var īstenot izglītības iestāde, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības, un pašvaldības izglītības pārvalde, lai sniegtu atbalstu izglītības iestādei mācību procesa nodrošināšanā;"
17.3.1. īsteno Valsts izglītības satura centrs, lai pilnveidotu vispārējās vidējās izglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Izglītības iestādes dalība Valsts izglītības satura centra īstenotajos monitoringa darbos ir obligāta;
17.3.2. īsteno izglītības iestāde un izglītības iestādes dibinātājs, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci un veiktu atbalsta pasākumus skolēniem un izglītības iestādēm kvalitatīva mācību procesa īstenošanai;
17.3.3. var īstenot izglītības iestāde un pašvaldības izglītības pārvalde, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu kursos, kuros netiek organizēti valsts pārbaudes darbi;"
17.4.1. īsteno pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;
17.4.2. īsteno Valsts izglītības satura centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu izglītības pakāpes noslēgumā;
17.4.3. var īstenot izglītības iestāde un pašvaldības izglītības pārvalde, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu kursos, kuros netiek organizēti valsts pārbaudes darbi.";
"10. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
1. Skolēna mācību sniegumu atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:
1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte;
1.2. atbalsta nepieciešamība;
1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.
2. Skolēna mācību sniegumu vērtē četros līmeņos atbilstoši šā pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem. Skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmeta kursā vērtē 10 ballu skalā. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritērijus izvērtē kopumā. Lielāku vērtējumu viena līmeņa ietvaros nosaka, ja skolēna mācību sniegums atbilst visiem attiecīgā līmeņa kritērijiem. 10 ballu skalas atbilstība katram no četriem mācību snieguma līmeņiem noteikta tabulā:
| 1. | Snieguma līmenis | sācis apgūt | turpina apgūt | apguvis | apguvis padziļināti | |
| 2. | Balles | 1–2 | 3–4 | 5–6 | 7–8 | 9-–10 |
| 3. | Apguves procenti | 10–20 % | 21–40 % | 41–66 % | 67–86 % | 87–100 % |
| 4. | Kritēriji: | |||||
| 4.1. | demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte | skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vienu atbilstošu ideju vai prasmi situācijā, kurā ir šaurs disciplinārs/mācību jomas konteksts |
skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vairākas savstarpēji nesaistītas idejas vai prasmes šaurā disciplinārā/mācību jomas kontekstā |
skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas idejas vai prasmes, veido savstarpējas sakarības disciplinārā/mācību jomas kontekstā | skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām disciplīnām/mācību jomām, veido savstarpējas sakarības un vispārina | |
| 4.2. | atbalsta nepieciešamība | skolēns, demonstrējot sniegumu, lieto doto vai jau zināmu paņēmienu ar pieejamo atbalstu |
skolēns, demonstrējot sniegumu, patstāvīgi lieto zināmu paņēmienu |
skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu vai pierakstu |
skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu un, ja nepieciešams, pielāgo to | |
| 4.3. | spēja lietot apgūto tipveida un nepazīstamā situācijā | skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā | skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan mazāk zināmā situācijā | skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā | skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā, gan starpdisciplinārā situācijā | |
3. Pedagogs 10 ballu skalu piemēro summatīvās vērtēšanas darbiem, ko veido saskaņā ar šādiem principiem:
3.1. summatīvās vērtēšanas darbam jābūt tādam, lai var iegūt drošu (atkārtojot mērījumu, iegūst tādus pašus rezultātus) un ticamu rezultātu (vērtē to sasniedzamo rezultātu apguvi, kuri tika mācīti proporcionāli mācību procesā veltītajam laikam);
3.2. skolēnam ir iespēja demonstrēt sniegumu, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā;
3.3. 10 % no maksimāli iegūstamajiem punktiem atbilst 9 un 10 ballu aprakstam, 15 % – 7 un 8 ballu aprakstam, 45 % – 5 un 6 ballu aprakstam, 30 % – 1, 2, 3 un 4 ballu aprakstam;
3.4. lielāks punktu skaits tiek piešķirts būtiskajiem sasniedzamajiem rezultātiem un kritērijiem.
4. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmeta kursā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta kursa programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs."
"11. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei klātienes formā (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.
II. Izglītības saturs
2. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
3. Skolēnus 10.–12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem
4. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem:
Stundu skaits mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei klātienes formā
| Mācību joma | Mācību priekšmeti | ||
| Pamatkursi | Padziļinātie kursi | Specializētie kursi | |
| Valodas | Latviešu valoda I1 (420)2 | Latviešu valoda un literatūra II (210) | Mazākumtautības valoda un literatūra (210) Latgaliešu rakstu valoda (70) Trešā svešvaloda (B1) (315) |
|
Svešvaloda I (B2) Svešvaloda (B1) (420)3 |
Svešvaloda II (C1) (210) | ||
| Sociālā un pilsoniskā mācību joma | Sociālās zinības un vēsture (140) | Novadu mācība (70) Filozofija (70) Uzņēmējdarbības pamati (140) |
|
| Vēsture un sociālās zinātnes I (245) | Vēsture II (210) Sociālās zinātnes II (210 ) |
||
| Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā | Kultūras pamati (105) | Radošā rakstīšana (105) Vizuāli plastiskā māksla (140) Kolektīvā muzicēšana (210) Teātris un drāma (140) Publiskā uzstāšanās (70) |
|
| Literatūra I2 | Kultūra un māksla II (210) | ||
| Kultūra un māksla I (vizuālā māksla) (210) | |||
| Kultūra un māksla I (mūzika) (210) | |||
| Kultūra un māksla I (teātra māksla) (210) | |||
| Dabaszinātnes | Dabaszinības (315) | Astronomija (70) | |
| Fizika I (245) | Fizika II (210) | ||
| Ķīmija I (210) | Ķīmija II (210) | ||
| Bioloģija I (105) | Bioloģija II (210) | ||
| Ģeogrāfija I (105) | Ģeogrāfija II (210) | ||
| Matemātika | Matemātika I (420) | Matemātika II (280) | Projicēšanas metodes (70) Diskrētās matemātikas elementi (70) Kompleksie skaitļi (70) |
| Tehnoloģijas | Datorika (70) | Digitālais dizains (140) Robotika (140) |
|
| Dizains un tehnoloģijas I (210) | Dizains un tehnoloģijas II (210) | ||
| Programmēšana I (210) | Programmēšana II (210) | ||
| Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma | Sports un veselība (315) | Valsts aizsardzības mācība (140) | |
| Starpdisciplinārs kurss | Projekta darbs (70) | ||
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu numerācija: I – pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un II – padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību. Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas, nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I" un "Literatūra I" norādīts kopējais stundu skaits. Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem ieskatiem vai piedāvāt vienu integrētu kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda").
5. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību jomā:
5.1. valodu mācību jomā – "Latviešu valoda I", divas svešvalodas – viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu, franču, vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda");
5.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā – "Sociālās zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās zinātnes I";
5.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā – "Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I (teātra māksla)";
5.4. dabaszinātņu mācību jomā – "Dabaszinības" vai pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I", "Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I";
5.5. matemātikas mācību jomā – "Matemātika I";
5.6. tehnoloģiju mācību jomā – "Datorika" vai viens no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai "Programmēšana I";
5.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā – "Sports un veselība".
6. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā, nesamazinot to vairāk par 15 procentiem no šā pielikuma tabulā kursam noteiktā stundu skaita.
7. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti šo noteikumu 9. pielikumā.
8. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
9. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās un citās mācību organizācijas formās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
10. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:
10.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām;
10.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu;
10.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
10.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai skaitā latviešu zīmju valodā).
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās). Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai, problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai.
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.
16. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
16.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetu kursos;
16.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
16.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
16.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvos darbus;
16.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
16.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
16.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
16.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu semestra un kursa apguves noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
20. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu īstenošanas plānam.
22. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu."
"12. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.
2. Izglītības programmas īpašais mērķis ir dot iespēju iegūt izglītību neklātienes vai tālmācības formā personām, kurām nav iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba, dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ), kuras dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuras ir gatavas patstāvīgām mācībām.
II. Izglītības saturs
3. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
4. Skolēnus 10.–12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem
5. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem:
Stundu skaits mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā
| Mācību joma | Mācību priekšmeti | ||
| Pamatkursi | Padziļinātie kursi | Specializētie kursi | |
| Valodas | Latviešu valoda I1 (210)2 | Latviešu valoda un literatūra II (105) | Latgaliešu rakstu valoda (35) Trešā svešvaloda (B1) (150) Mazākumtautības valoda un literatūra (140) |
| Svešvaloda I (B2) Svešvaloda (B1) (210)3 | Svešvaloda II (C1) (105) | ||
| Sociālā un pilsoniskā mācību joma | Sociālās zinības un vēsture (70) | Vēsture II (105) | Novadu mācība (35) Filozofija (35) Uzņēmējdarbības pamati (70) |
| Vēsture un sociālās zinātnes I (140) | Sociālās zinātnes II (105) | ||
| Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā | Kultūras pamati (53) | Radošā rakstīšana (105) Vizuāli plastiskā māksla (70) Teātris un drāma (70) |
|
| Literatūra I2 | Kultūra un māksla II (105) | ||
| Kultūra un māksla I (vizuālā māksla) (105) | |||
| Kultūra un māksla I (mūzika) (105) | |||
| Kultūra un māksla I (teātra māksla) (105) | |||
| Dabaszinātnes | Dabaszinības (210) | Astronomija (35) |
|
| Fizika I (175) | Fizika II (105) | ||
| Ķīmija I (140) | Ķīmija II (105) | ||
| Bioloģija I (70) | Bioloģija II (105) | ||
| Ģeogrāfija I (105) | Ģeogrāfija II (105) | ||
| Matemātika | Matemātika I (380) | Matemātika II (250) | Projicēšanas metodes (35) Diskrētās matemātikas elementi (35) Kompleksie skaitļi (35) |
| Tehnoloģijas | Datorika (70) | Digitālais dizains (70) Robotika (70) |
|
| Dizains un tehnoloģijas I (105) | Dizains un tehnoloģijas II (105) | ||
| Programmēšana I (105) | Programmēšana II (105) | ||
| Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma | Sports un veselība4 (35) | ||
| Starpdisciplinārs kurss | Projekta darbs (35) | ||
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu numerācija: I – pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un II – padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību. Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas, nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I" un "Literatūra I" norādīts kopējais stundu skaits. Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem ieskatiem vai piedāvāt vienu integrētu kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda").
4 Kursā "Sports un veselība" skolēni apgūst mācību satura teorētisko daļu.
6. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību jomā:
6.1. valodu mācību jomā – "Latviešu valoda I", divas svešvalodas – viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu, franču, vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda");
6.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā – "Sociālās zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās zinātnes I";
6.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā – "Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I (teātra māksla)";
6.4. dabaszinātņu mācību jomā – "Dabaszinības" vai četri pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I", "Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I";
6.5. matemātikas mācību jomā – "Matemātika I";
6.6. tehnoloģiju mācību jomā – "Datorika" vai viens no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai "Programmēšana I";
6.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā – "Sports un veselība".
7. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā, nesamazinot to vairāk par 15 procentiem no šā pielikuma tabulā kursam noteiktā stundu skaita.
8. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti šo noteikumu 9. pielikumā.
9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
10. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai skaitā latviešu zīmju valodā).
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās). Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai, problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai.
15. Izglītības iestāde, piedāvājot vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
16. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.
17. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
17.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetu kursos;
17.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
17.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
17.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
17.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
17.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
17.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
17.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
19. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu semestra un kursa apguves noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
21. Ar izmaksas izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:
21.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
21.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
21.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
22. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu īstenošanas plānam.
23. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu."