Ministru kabineta noteikumi Nr. 411
Rīgā 2024. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 26 47. §)
22-TA-842
Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 16.1 pantu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku (turpmāk – dzīvnieks) turēšanas vietām, barošanu, dzirdināšanu, fizisko aktivitāti un pārvadāšanu;
1.2.
prasības suņa turēšanai ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošā teritorijā (turpmāk – ārpus telpām);
1.3.
prasības, kas jāievēro, lai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks varētu uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošas teritorijas (turpmāk – ārpus īpašnieka teritorijas);
1.4.
prasības attiecībā uz dzīvnieku demonstrēšanu publiskā izstādē;
1.5.
gadījumus, kad suni atļauts piesiet.
2.Prasības dzīvnieku turēšanas vietām, barošanai, dzirdināšanai, fiziskām nodarbībām un pārvadāšanai
2.1.Vispārīgās prasības
2.
Dzīvnieka turēšanas vieta labvēlīgi ietekmē dzīvnieka labturību un veselību un atbilst šādām prasībām:
2.1.
iekārtas un aprīkojums ir atbilstošs izmitināmā dzīvnieka sugai un šķirnei, un ir ievērotas dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības;
2.2.
tajā ir ierīkota dzīvnieka guļamvieta un fiziskās aktivitātes zona;
2.3.
tā ir pasargāta no tiešiem saules stariem, nelabvēlīgiem laikapstākļiem, caurvēja, vibrācijas un trokšņa;
2.4.
tā ir tīra un pēc nepieciešamības dezinficējama;
2.5.
tai ir atbilstoša izolācija, piemēram, siltumizolācija, skaņas izolācija, hidroizolācija, un tajā ir nodrošināti skaņas slāpēšanas materiāli, apsilde un ventilācija, ja nepieciešams;
2.6.
tajā ir kucēna un kaķēna turēšanas vietai atbilstoša temperatūra saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
2.7.
trokšņa līmenis tajā ir atbilstošs dzīvnieka sugai un vecuma grupai;
2.8.
tajā ir dabiskais vai mākslīgais apgaismojums. Ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas vai tumsas ciklu, jāierīko kontrolēts apgaismojums atbilstoši dzīvnieka etoloģijai.
3.
Dzīvniekam nodrošina vienmēr brīvi pieejamu dzeramo ūdeni piemērotā traukā, kuru dzīvnieks nevar apgāzt, to regulāri uztur tīru un pēc nepieciešamības dezinficē. Ja izmanto automātiskās dzirdināšanas iekārtas, tās regulāri pārbauda, veic to apkopi un skalošanu. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, novērš applūšanas risku.
4.
Dzīvnieka barošanā ievēro šādas prasības:
4.1.
dod pilnvērtīgu barību ne retāk kā reizi dienā, raugoties, lai barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilstu dzīvnieka uztura un uzvedības vajadzībām, sugai, šķirnei, vecumam, fiziskajai aktivitātei un fizioloģijai;
4.2.
dzīvnieku barība drīkst saturēt tikai tās vielas, kuras atļauts lietot saskaņā ar dzīvnieku barības apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
4.3.
barības uzglabāšanai ierīko atsevišķu telpu vai nodalītu vietu, kurā ir piemēroti dzīvnieku barības uzglabāšanas apstākļi, ievērojot dzīvnieku barības ražotāja nosacījumus (piemēram, sausas telpas, paliktņi vai plaukti iepakojumu novietošanai, attiecīgs temperatūras un mitruma režīms), lai nodrošinātu dzīvnieku barības nekaitīgumu;
4.4.
visus barības traukus vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un pēc nepieciešamības dezinficē.
5.
Dzīvnieku kopj atbilstoši tā fizioloģijai un etoloģijai tā, lai tam neradītu sāpes, ciešanas vai savainojumus.
6.
Ja dzīvniekus izmitina pa pāriem vai grupās, vieta un telpa ir plānota tā, lai izvairītos no dzīvnieku konkurences par resursiem, tostarp platību, guļamvietu, fiziskās aktivitātes zonu, tualeti, ūdeni un barību.
7.
Ja nepieciešams, dzīvniekam atbilstoši tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām ir pieejama tualete, kura atrodas atsevišķi no dzīvnieka atpūtas zonas un kurai tas var brīvi piekļūt. Tualeti regulāri uztur tīru un pēc nepieciešamības dezinficē.
8.
Dzīvniekam nodrošina fizisku aktivitāti un brīvas kustības atbilstoši tā etoloģijai un fizioloģijai, piemēram, staigāšanu, skriešanu, spēlēšanos, apgriešanos, stāvēšanu, stāvēšanu uz pakaļkājām, astes luncināšanu, apgulšanos pilnībā izstieptā ķermeņa stāvoklī.
9.
Dzīvniekam izmanto tā fizioloģijai un vecumam piemērotus iemauktus, uzpurni, kaklasiksnu vai citus aksesuārus, kas ir pietiekami plati, bez dzelkšņiem un asumiem un kas nežņaudz un dzīvniekam nerada sāpes, ciešanas vai savainojumus.
10.
Būra, sprosta, voljēra vai cita ierobežota laukuma platība atbilst dzīvnieka fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, un tas ir:
10.1.
veidots un iekārtots tā, lai novērstu dzīvnieka savainošanās iespējas un dzīvnieks no tā nevarētu izbēgt;
10.2.
izgatavots no materiāliem, kuri ir izturīgi, droši, ilgtspējīgi, kurus var uzturēt labā stāvoklī un kuru iekšējās virsmas ir viegli tīrāmas un pēc nepieciešamības dezinficējamas.
11.
Būri, sprostu, voljēru vai citu ierobežotu laukumu uztur tīru no dzīvnieka ekskrementiem un tīra vismaz vienu reizi diennaktī.
12.
Voljēra vai cita ierobežota laukuma minimālā platība suņa un kaķa turēšanai noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
13.
Suni un kaķi pastāvīgi netur būrī vai sprostā, ne arī uz mājas balkona vai lodžijas.
14.
Sunim un kaķim, ko tur telpā, nodrošina brīvu pārvietošanos un minimālo platību saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.
15.
Par trim mēnešiem vecākam sunim, ko tur telpās, voljērā vai citā ierobežotā teritorijā, ne retāk kā divas reizes diennaktī nodrošina vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu vai skriešanu un citu fizisko aktivitāti atbilstoši tā fizioloģijai.
16.
Dzīvnieku socializē ar cilvēku vai citu dzīvnieku tādā veidā, kas atbilst dzīvnieka vajadzībām, un arī ļauj izvairīties no cilvēka vai cita dzīvnieka, ja attiecīgais dzīvnieks to vēlas.
17.
Dzīvnieku transportlīdzeklī nedrīkst atstāt bez cilvēka klātbūtnes, ja tas var apdraudēt paša dzīvnieka, citu dzīvnieku vai cilvēku veselību vai dzīvību.
18.
Pārvadājot dzīvnieku sabiedriskajā transportlīdzeklī, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar ko sniedz pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus:
18.1.
suni ar uzliktu uzpurni tur pavadā vai bez uzpurņa ievieto dzīvnieku pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī;
18.2.
kaķi vai citu dzīvnieku ievieto tā pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī.
19.
Dzīvnieku transportlīdzeklī pārvadā, neapdraudot cilvēku un dzīvnieku drošību un veselību un ierobežojot dzīvnieka brīvu pārvietošanos, vienā no šādiem veidiem:
19.1.
dzīvnieku ievieto pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī, ko nostiprina ar drošības jostu sistēmu tā, lai to noturētu sēdeklī;
19.2.
dzīvniekam uzliek iemauktus, pie kuriem ir piestiprināta tam paredzēta speciāla automašīnas drošības josta;
19.3.
dzīvnieku ievieto atsevišķi no transportlīdzekļa salona nodalītā bagāžas nodalījumā;
19.4.
dzīvnieku ievieto speciāli paredzētā būrī, kuru ievieto transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā;
19.5.
dzīvnieku ievieto speciālā dzīvnieka transportēšanas piekabē, kas aprīkota ar ventilāciju, kondicionieri un apsildi.
2.2.Īpašās prasības mājas (istabas) sesku turēšanai
20.
Ja mājas (istabas) sesku tur ierobežotā platībā:
20.1.
izmanto tikai stiepļu sprostu vai būri, kas neierobežo dzīvnieka fizioloģiskās vajadzības, nerada tam savainojumus un neļauj izkļūt ārpus tā;
20.2.
sprosta vai būra izmērs ir vismaz 60 x 80 x 45 centimetri;
20.3.
sprosta vai būra grīda ir no vienlaidu materiāla;
20.4.
sprostā vai būrī ir miga, kur var paslēpties un atpūsties.
21.
Ja vienā sprostā vai būrī tur vairākus mājas (istabas) seskus, sprosta vai būra platība vienam dzīvniekam ir vismaz 0,35 kvadrātmetri un miga ir tik liela, lai tajā vienlaikus var novietoties visi dzīvnieki.
22.
Mājas (istabas) seskam katru dienu nodrošina vismaz trīs stundas ilgu fizisku aktivitāti ārpus sprosta vai būra.
2.3.Īpašās prasības noteiktu sugu dzīvnieku turēšanai
23.
Mājas (istabas) putnus tur būros vai telpās. Būra izmērs un aprīkojums (piemēram, laktiņa, piemērota smalkuma grants) atbilst putnu sugai un šķirnei.
24.
Baložveidīgos putnus tur būros vai īpaši izbūvētā baložu novietnē, kurā ir laktas un ligzdošanas plaukti.
25.
Rāpuļus un abiniekus tur terārijos un akvaterārijos vai īpaši aprīkotās telpās, nodrošinot to sugai atbilstošu temperatūru, mitrumu un apgaismojumu.
26.
Šinšillas un citus sīkos zīdītājus tur būros vai sprostos. Trusi pastāvīgi netur būrī vai sprostā. Būri un sprosti ir tā aprīkoti, lai dzīvniekiem būtu iespēja paslēpties.
27.
Zivis tur speciāli aprīkotos akvārijos, kuros uztur attiecīgajai zivju sugai atbilstošu ūdens temperatūru, aerāciju, apgaismojumu un apdzīvotības blīvumu. Akvāriju tīra vismaz reizi divās nedēļās, ja tajā nav ierīkotas automātiskās filtrācijas sistēmas.
28.
Ūdens piegādi akvārijiem pielāgo katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas fizioloģiskajām vajadzībām un panesībai.
3.Prasības suņa turēšanai ārpus telpām
29.
Suni atļauts turēt ārpus telpām, ja pēc tā genotipa vai fenotipa ir skaidrs, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai.
30.
Ārpus telpām suni tur vienā no šādiem veidiem:
30.1.
teritorijas daļa, kurā uzturas suns, ir pilnībā norobežota no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija), un ir ievērotas šādas prasības:
30.1.1.
norobežojums (piemēram, žogs, sēta) ir atbilstošs suņa izmēram un pietiekami augsts, lai suns pār to nevar pārlēkt vai izmantot tā konstrukciju kā pakāpienus, un norobežojuma iekšpusē nedrīkst novietot priekšmetus, uz kuriem suns var pakāpties un tikt tam pāri;
30.1.2.
norobežojuma konstrukcija un materiāli ir pietiekami izturīgi un bez bojājumiem, lai suns tos nevar salauzt un izbāzt galvu (purnu) ārpus norobežotās teritorijas;
30.1.3.
norobežojuma apakša ir nostiprināta tā, lai suns nevarētu izkļūt no norobežotās teritorijas;
30.1.4.
pie norobežotās teritorijas ieejas ir novietota brīdinājuma zīme, ka tajā atrodas suns;
30.2.
teritorijas daļa, kurā uzturas suns, ir norobežota ar radiosētu.
31.
Ja suni tur ārpus telpām, papildus šo noteikumu 2.1. apakšnodaļā minētajām prasībām dzīvniekam nodrošina:
31.1.
brīvu piekļuvi guļamvietai iekštelpās vai suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni, kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem un kas ir aprīkota ar atbilstošu grīdas segumu;
31.2.
suņa būdā, mītnē, voljērā vai citā ierobežotā laukumā, kurā dzīvnieks uzturas, pietiekami drenētu zemi, lai tajā neuzkrātos nokrišņu ūdens;
31.3.
dzeramo ūdeni atbilstoši šo noteikumu 3. punktam vismaz divas reizes dienā. Kad gaisa temperatūra ir zem 0 °C, dzeramais ūdens ir dzeršanai piemērotā stāvoklī un nav sasalis.
32.
Ja suni tur voljērā vai citā ierobežotā laukumā, papildus šo noteikumu 2.1. apakšnodaļā minētajām prasībām dzīvniekam nodrošina:
32.1.
voljēra minimālo platību atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, attiecīgajā platībā neiekļaujot šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētās būdas vai mītnes izmērus;
32.2.
voljēru ar grīdas segumu vai bez tā. Ja ir grīdas segums, tas ir vienlaidu, līdzens un ciets, nav veidots no stieplēm un redelēm un nerada draudus dzīvnieka veselībai.
33.
Priekšmets (materiāls, ierīce, iekārta), kuru izmanto suņa piesiešanai, atbilst suņa fenotipam, nodrošina sunim brīvu pārvietošanos, nerada diskomfortu un sāpes, un atbilst vienai no šādām prasībām:
33.1.
tas nav īsāks par pieciem metriem un rotējošo elementu savienojumi ir pie kaklasiksnas;
33.2.
tas nav īsāks par trim metriem, tas slīd pa vismaz piecu metru garu stiepli un rotējošo elementu savienojumi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.
34.
Ja sunim, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam un kas nav turēts piesiets, mainās īpašnieks vai turētājs, tas nodrošina, ka suni arī turpmāk tur nepiesietu.
35.
Ja suni, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam, tur piesietu, tam papildus šo noteikumu 2.1. apakšnodaļā minētajām prasībām nodrošina:
35.1.
kaklasiksnu, iemauktus vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kas atbilst šo noteikumu 9. punktam, nežņaudz suni, kā arī nedod iespēju sunim patvaļīgi atbrīvoties no tā un kas ir regulāri pārbaudāms;
35.2.
būdu vai mītni atbilstoši šo noteikumu 31.1. apakšpunktam;
35.3.
pastaigu vai skriešanu un fizisko aktivitāti atbilstoši šo noteikumu 15. punktam;
35.4.
socializāciju atbilstoši šo noteikumu 16. punktam;
35.5.
teritoriju bez šķēršļiem, lai nav iespējas aptīties vai savainoties.
4. Prasības, kas jāievēro, lai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks varētu uzturēties ārpus īpašnieka teritorijas
36.
Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieka uzraudzību un kontroli, kad dzīvnieks atrodas ārpus īpašnieka teritorijas, izņemot šo noteikumu 41. punktā minēto gadījumu.
37.
Dzīvnieku ārpus īpašnieka teritorijas ved tikai tāda persona, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku un nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
38.
Atrodoties ar dzīvnieku tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas vietā, jāievēro katras konkrētās vietas iekšējās kārtības noteikumi vai:
38.1.
suni tur pavadā, ievieto pārvietošanai piemērotā somā vai konteinerā;
38.2.
citu dzīvnieku ievieto pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī, izņemot kaķus, kas pastāvīgi uzturas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietā.
39.
Suni drīkst atstāt vienu ne ilgāk kā vienu stundu, ja tas ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību, nerada risku suņa veselībai un dzīvībai un neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku drošību.
40.
Ja suns, izņemot medību šķirnes suņus medību laikā vai suņus, kuru izmanto darbam vai dienesta pienākumu pildīšanai, atrodas ārpus īpašnieka teritorijas:
40.1.
tam ir uzlikta kaklasiksna, iemaukti vai cits šo noteikumu 9. punktā minētais aksesuārs;
40.2.
to ved pie pavadas, izņemot suņu specializētajā pastaigu laukumā un pilsētu un ciemu publiskajās vietās, kurās tas ir atļauts saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem;
40.3.
tas ir ievietots pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī, ja attiecīgās pašvaldības administratīvā teritorija nav minēta kā vieta, kurā atļauts atrasties ar suni vai atrasties ar suni bez pavadas;
40.4.
nekavējoties pēc suņa defekācijas savāc tā ekskrementus.
41.
Sterilizēts kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus īpašnieka teritorijas, ja dzīvnieks ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
42.
Nesterilizēts kaķis var uzturēties ārpus īpašnieka teritorijas, ja ir ievērota viena no šādām prasībām:
42.1.
tam uzliek šo noteikumu 9. punktā minētajām prasībām atbilstošu kaklasiksnu vai iemauktus un ved pie pavadas;
42.2.
tas atrodas pārvietošanai paredzētā somā, konteinerā vai būrī.
43.
Lai nodrošinātu mājas (istabas) seska drošību ārpus īpašnieka teritorijas, tam uzliek iemauktus vai citus šo noteikumu 9. punktā minētos aksesuārus un ved pie pavadas vai ievieto pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī.
5.Prasības dzīvnieku demonstrēšanai publiskā izstādē
44.
Publiskā izstādē nedrīkst piedalīties:
44.1.
dzīvnieki ar klīniskām saslimšanas pazīmēm;
44.2.
dzīvnieku mātītes zīdīšanas laikā;
44.3.
dzīvnieku mātītes grūsnības otrajā pusē, izņemot kuces un kaķenes, kuru grūsnības laiks nepārsniedz 30 dienu;
44.4.
dzīvnieku mazuļi, kas nav atšķirti no mātes, izņemot kaķēnus, kas nav atšķirti no mātes, bet ir 2,5 līdz trīs mēnešus veci, ja kaķa īpašnieks uzrāda dokumentu, kas apliecina kaķēna mātes vakcināciju pret trakumsērgu;
44.5.
dzīvnieki, kam ir ektoparazīti.
45.
Publiskā izstādē drīkst piedalīties saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību apzīmēti un reģistrēti suņi, kaķi un mājas (istabas) seski, kas ir vakcinēti pret trakumsērgu:
45.1.
saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukciju;
45.2.
ne vēlāk kā 21 dienu pirms izstādes, ja vakcinācija ir pirmreizēja vai intervāls pēc iepriekšējās vakcinācijas pārsniedz veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto periodu.
46.
Kaķus izstāda dezinficētos būros, kuru platība atbilst kaķu fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām. Būra trīs sienas, ja nepieciešams, ir nodalītas, un būra grīdai ir segums. Būrī pastāvīgi atrodas vai periodiski ievieto trauku ar dzeramo ūdeni un kaķa tualeti.
47.
Publiskā izstādē drīkst piedalīties truši, kas ir vakcinēti pret miksomatozi un trušu hemorāģisko septicēmiju saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukciju.
6.Gadījumi, kad suni atļauts piesiet
48.
Suni atļauts piesiet atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 17.2 pantam šādos izņēmuma gadījumos:
48.1.
sacensībās, medībās, izstādēs vai citās vietās, kurās suns tiek izmantots darbam;
48.2.
pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem atbilstoši suņa veselības stāvoklim;
48.3.
īslaicīgai suņa fiksēšanai, klātesot tā īpašniekam vai turētājam.
49.
Suni, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam, var turēt piesietu, izņemot šo noteikumu 34. punktā minēto gadījumu.
7.Noslēguma jautājumi
50.
Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
51.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumus Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" (Latvijas vēstnesis, 2006, 58. nr.; 2009, 105. nr.; 2010, 160. nr.; 2012, 66. nr.).
Ministru prezidente E. Siliņa
Zemkopības ministrs A. Krauze
1.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr.411
Temperatūra kucēna un kaķēna turēšanas vietā
| Nr. p. k. | Dzīvnieks | Temperatūra (°C) |
| 1. | Kucēni līdz 10 dienu vecumam | 22,0–28,0 |
| 2. | Kaķēni līdz 21 dienas vecumam |
18,0–27,0 |
2.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr.411
Minimālā platība suņa un kaķa turēšanai
| Nr. p. k. | Dzīvnieks un tā svars (kg) | Brīvā platība (m2) |
Platība katram papildus pievienotajam dzīvniekam (m2) vai kucēm un kaķenēm ar metienu |
Minimālais augstums (m) (ja ir jumts) |
| 1. | Suņi, kas sver ne vairāk par 10 kg, un kaķi |
4 | + 2 | 1,80 |
| 2. |
Suņi, kas sver vairāk par 10 kg un mazāk par 20 kg |
6 | + 3 | |
| 3. |
Suņi, kas sver vairāk par 20 kg un mazāk par 30 kg |
8 | + 4 | |
| 4. |
Suņi, kas sver vairāk par 30 kg |
10 | + 5 |