Noteikumu (grozījumu) projekts

"7. pielikums

Ministru kabineta

2013.gada 16.aprīļa

noteikumiem Nr. 202

Diploma pielikums

(paraugs)

Diploma sērija Nr.
Kopīgā diploma sērija Nr.

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Diploma pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.

Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, ciklu, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

1. Ziņas par kvalifikācijas ieguvēju:

1.1. vārds(-i);

1.2. uzvārds(-i);

1.3. dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads);

1.4. personas kods vai identifikācijas numurs.

Piezīme. Ārzemniekam norāda ārzemnieka identifikācijas numuru, kas ierakstīts viņa vai viņas personu apliecinošā dokumentā. Ja personu apliecinošā dokumenta izsniedzējvalstī ārzemniekam identifikācijas numurs nav piešķirts, identifikācijas numuru vai personas kodu var nenorādīt.

2. Ziņas par kvalifikāciju:

2.1. kvalifikācijas nosaukums (latviešu valodā);

2.2. galvenā studiju joma (jomas) kvalifikācijas iegūšanai;

2.3. kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums latviešu valodā (kopīgiem diplomiem – oriģinālvalodā) un statuss;

2.4. studijas administrējošās iestādes nosaukums latviešu valodā (kopīgiem diplomiem – oriģinālvalodā) un statuss (ja tas atšķiras no šā pielikuma 2.3. apakšpunktā minētā nosaukuma un statusa).  Ja ir kopīgs diploms, norāda arī partnerinstitūciju pārstāvētās valstis;

2.5. mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas).

3. Ziņas par kvalifikācijas līmeni:

3.1. kvalifikācijas līmenis.

Piezīme. Kvalifikācijas līmeni norāda saskaņā ar diploma pielikuma 8. nodaļā sniegto informāciju, precizējot Latvijas profesionālās kvalifikācijas līmeni, Eiropas/Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni vai EAIT kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni. Ja ir kopīgs diploms, kvalifikācijas līmeni norāda saskaņā ar vienošanos;

3.2. oficiālais programmas ilgums (gados un kredītpunktos), programmas apguves sākuma un beigu datums. Ja studentam ir piešķirti kredītpunkti par ārpus formālās izglītības apgūtajām vai profesionālajā pieredzē iegūtajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kā arī iepriekšējā izglītībā sasniegtajiem studiju rezultātiem, norāda komisijas lēmuma numuru un datumu un atzīto kredītpunktu skaitu;

3.3. uzņemšanas prasības.

4. Ziņas par studiju saturu un rezultātiem:

4.1. studiju veids;

4.2. programmas prasības (programmas mērķi un plānotie studiju rezultāti);

4.3. programmas sastāvdaļas (piemēram, studiju kursi, moduļi) un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti. Kopīgām studiju programmām, atspoguļojot studiju programmas sastāvdaļas (posmus), norāda, kurā partnerinstitūcijā konkrētais posms ir apgūts. Ja atzīmju sistēma partnerinstitūciju valstīs atšķiras, vērtējumu norāda atbilstoši tās partnerinstitūcijas valsts atzīmju sistēmas aprakstam, kurā konkrētā studiju sastāvdaļa ir apgūta. Atzīmju sistēmas apraksts sniegts diploma pielikuma 8. nodaļā, ja vienošanās neparedz citu kārtību;

4.4. atzīmju sistēma un informācija par atzīmju statistisko sadalījumu (ja pieejama). Ja ir kopīgs diploms un partnerinstitūciju pārstāvētajās valstīs atzīmju sistēmas atšķiras, to norāda saskaņā ar vienošanos;

4.5. kvalifikācijas klase (latviešu valodā).

5. Ziņas par kvalifikāciju:

5.1. turpmākās studiju iespējas;

5.2. profesionālais statuss (ja ir piešķirts).

6. Papildinformācija un tās avoti.

7. Pielikuma apstiprinājums:

7.1. datums;

7.2. vārds(-i), uzvārds(-i), paraksts(-i);

7.3. pielikuma apstiprinātāja(-u) amats(-i);

7.4. zīmogs(-i) vai spiedogs(-i).

Piezīme. Ja ir kopīgs diploms, zīmoga vai spiedoga lietošana nav obligāta.

8. Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.

Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē.

Augstskolas/koledžas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā/koledžā attiecīgās studiju programmas apguvei).

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstākās izglītības programmas ir iekļautas Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (turpmāk – LKI) un atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – EKI) astoņiem līmeņiem.

Augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu izvietojums LKI un EKI

Sākot ar 2022. gada 1. augustu, augstākajā izglītībā iegūstamo profesionālās augstākās izglītības kvalifikāciju nosaka atbilstoši 5.–8. profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKI) salīdzinājums atbilstoši izmaiņām normatīvajā regulējumā

Augstākās izglītības sistēma ietver akadēmisko augstāko izglītību un profesionālo augstāko izglītību. Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā.

Sākot ar 2022. gada 1. augustu, studiju programmas grupē atbilstoši studiju cikliem. 

• Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (LKI 5. līmenis). Programmu apjoms ir 80–120 kredītpunktu (turpmāk – KP)¹ (120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmās.

• Pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst sestā un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (LKI 6.–7.līmenis). Šīs programmas var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) apjomā pēc vidējās izglītības ieguves. Abos gadījumos programmas ietver praksi un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu. Ja studiju programmas apjoms ir 160 KP (240 ECTS) un programma ietver bakalaura programmas obligāto daļu, tad absolventi iegūst tiesības stāties maģistrantūrā. Septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūst, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz 5 gadi. 

• Trešā cikla studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (PKI 8. līmenis). Šīs programmas var būt vismaz 120 KP (180 ECTS) apjomā. Studiju turpināšana astotā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanai papilspecialitātē vai apakšspecialitātē (rezidentūra) notiek programmās, kuras ir vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā. 

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālai darbībai.

Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 KP (160–240 ECTS). Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri (3–4 gadi).

Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 40–80 KP (60–120 ECTS). Studiju ilgums pilna laika studijās ir 2 līdz 4 semestri (1–2 gadi).

Kopējais pilna laika bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par 5 gadiem. Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Profesionālās augstākās izglītības uzdevums ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē, nodrošinot absolventa spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē.

Bakalaura profesionālās studiju programmas nodrošina profesionālo kompetenci, šo programmu apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS), tai skaitā obligātā prakse ≥ 26 KP (39 ECTS). Studiju ilgums pilna laika studijās ir vismaz astoņi semestri (4 gadi).

Maģistra profesionālo studiju programmu apjoms ir ne mazāk kā 40 KP (60 ECTS), tai skaitā obligātā prakse ≥ 6 KP (9 ECTS). Studiju ilgums pilna laika studijās ir vismaz divi semestri (1 gads). Kopējais pilna laika bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par 5 gadiem.

Abu veidu bakalaura grādu ieguvējiem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet maģistra grādu ieguvējiem – doktorantūrā. Maģistra grādam tiek pielīdzināti arī medicīnas, zobārstniecības un farmācijas profesionālajās studijās iegūstamie grādi (5 un 6 gadu studijas), un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā.

Profesionālajā augstākajā izglītībā bez bakalaura un maģistra programmām pastāv vairāki citi programmu veidi.

Doktorantūra. Kopš 2000. gada 1. janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu piešķir personai, kura sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē un pieredzējuša zinātnieka vadībā izstrādājusi un publiski aizstāvējusi promocijas darbu, kas satur oriģinālu pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas konkrētajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Promocijas darbu var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas. Promocijas darbs var būt disertācija, tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa vai monogrāfija. Doktora grādu piešķir promocijas padomes. Doktora grāda piešķiršanu pārrauga Ministru kabineta izveidota Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija.

Kopš 2018. gada 1. aprīļa Latvijā tiek piešķirts profesionālais doktora grāds mākslās. Uzņemšanai profesionālajā doktora studiju programmā mākslās ir nepieciešams maģistra grāds. Profesionālo doktora grādu mākslās piešķir personai pēc akreditētas profesionālās doktora studiju programmas mākslās apgūšanas un doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas. Profesionālo doktora grādu mākslās piešķir valsts pārbaudījumu komisija.

Vērtēšanas sistēma. Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpe tiek vērtēta 10 ballu sistēmā vai ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts".

Studiju rezultātu apguves vērtējums 10 ballēs

Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas un koledžas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā vai koledžā akreditētā studiju programmā. Lēmumu par studiju virzienu akreditāciju pieņem Studiju kvalitātes komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju – Augstākās izglītības padome.

Papildinformācija.

1. Par izglītības sistēmu – https://www.izm.gov.lv

2. Par diplomu atzīšanu – https://aic.lv

3. Par studiju iespējām Latvijā – https://studyinlatvia.lv

4. Augstskolu/koledžu novērtēšana, studiju virzienu akreditācija un studiju programmu licencēšana – https://eplatforma.aika.lv/

5. Par Eiropas valstu izglītības sistēmām un politiku – https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/

¹ Kredītpunkts (KP) Latvijā definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunktu. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS – European Credit Transfer System) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5. Līdz 2024. gada 31. decembrim noteikta pāreja uz uzskaites vienību – kredītpunktu, kas izsaka studiju darba apjomu, pamatojoties uz studiju programmā vai tās daļā definētajiem studiju rezultātiem un ar to sasniegšanu saistīto studiju slodzi. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu. Viens kredītpunkts atbilst 25–30 stundu studiju darba apjomam.

Diploma Supplement

(template)

Diploma Series No.

Joint Diploma Series No.

This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe and the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization (UNESCO/CEPES). The purpose of the supplement is to provide sufficient independent data and ensure academic and professional recognition of qualifications (diplomas, degrees, certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, cycle, context and status of the studies that were pursued and successfully completed by the individual named on the original qualification to which this supplement is appended. It should be free from any value judgements, equivalence statements or suggestions about recognition. Information in all eight sections should be provided. Where information is not provided, the reason should be explained.

1. Information identifying the holder of the qualification:

1.1 family name(s);

1.2 given name(s);

1.3 date of birth (day/ month/ year);

1.4 student identification number or personal identification number.

Note. Foreigners shall be given the identification number entered on the identity document issued in his or her country of nationality. If no identification number has been issued in the identity document, the identification number or personal identification number may be omitted.

2. Information identifying the qualification:

2.1 name of qualification (in original language);

2.2 main field(s) of study for the qualification;

2.3 name (in original language) and status of awarding institution (in case of a joint diploma – in original language);

2.4 name (in original language) and status of institution administering studies in Latvian (in case of a joint diploma – in original language) (if different from 2.3);

Note. In case of a joint diploma, the countries represented by partner institutions shall be provided.

2.5 language(s) of instruction/examination.

3. Information on the level of the qualification:

3.1 level of qualification;

Note. Qualification level shall be indicated in accordance with information provided in Chapter 8 of Diploma Supplement, specifying the qualification level – Latvian professional qualification level, European/Latvian qualifications framework level or EHEA qualifications framework level. In case of a joint diploma qualification level shall be indicated in accordance with the agreement.

3.2 official length of programme (years and credits), start and end date of the acquisition of the programme;

Note. If a student is awarded credit points for learning outcomes achieved in prior education or professional experience, the number and date of commission`s decision for recognition of learning outcomes shall be indicated, as well as the name of institution and study programme or its part or type of professional experience, time period and place, where learning outcomes are achieved, shall be indicated.

3.3 admission requirements.

4. Information on the contents and results gained:

4.1 mode of study;

4.2 programme requirements (programme aims and intended results of studies);

4.3 programme details (e.g. modules or units studied) and the individual grades/marks/credits obtained;

Note. In joint study programmes, by reflecting components (phases) of study programmes, it shall be indicated in which partner institution specific phase is acquired. If grading system differs in countries of partner institutions, assessment is indicated in accordance with description of national grading system, which is given in Chapter 8 of Diploma Supplement, of partner institution, where specific study component is acquired, if agreement has not provided another order.

4.4 grading scheme and, if available, grade distribution guidance;

Note. In case of a joint diploma, where the grading system differs in represented countries of partner institutions, it shall be indicated in compliance with an agreement.

4.5 overall classification of the qualification (in original language).

5. Information on the qualification:

5.1 access to further study;

5.2 professional status (if applicable).

6. Additional information and sources.

7. Certification of the supplement:

7.1 date;

7.2 given name(s), family name(s), signature(s);

7.3 position(s) of the person(s), certifying the Supplement;

7.4 official stamp or seal.

Note. In case of a joint diploma a seal or stamp is not required.

8. Information on the national higher education system.

Certificate of general secondary education and diploma of vocational secondary education gives the right to continue education at higher education level. However, the universities/colleges are free to set specific admission requirements, e.g. additional subjects that had to be taken at the secondary school level to quality for admission to a particular programme.

According to the Latvian legislation, higher education programmes are placed in the Latvian Qualifications Framework (henceforth – LQF) and comply with eight levels of the European Qualifications Framework (henceforth – EQF).

The Placement of Education Documents Certifying Higher Education in the LQF and EQF

Starting from August 1, 2022, the professional higher education qualification to be obtained in higher education is determined according to the 5 - 8 professional qualification level.

Comparison of Professional Qualification Levels (PQF) in line with changes in the regulatory framework

Higher education system comprises both academic higher education and professional higher education. Bakalaurs (Bachelor's) and maģistrs (Master's) degrees are awarded both in academic and professional higher education programmes.

From 1 August 2022, study programmes shall be grouped according to study cycles.

• Short - cycle  study programmes that lead to the 5th level professional qualification (LQF level 5). Programmes comprise 80–120 credit points (henceforth – CP)² (120–180 ECTS), and these programmes are mainly targeted at labour market, yet the graduates can continue their studies in first-cycle HE programmes.

• First – cycle and second - cycle professional HE study programmes that lead to the 6th or 7th level professional qualification (LQF level 6–7). These programmes can comprise either at least 40 CP (60 ECTS) for holders of bakalaurs (Bachelor's) degree or at least 160 CP (240 ECTS) for secondary school leavers. In both cases programmes should include a practical placement and graduation examinations. If study programme comprises 160 CP (240 ECTS) and the compulsory part of a bakalaurs (Bachelor's) programme, graduates obtain access to Master's studies.

• Third - cycle study programmes leading to an eighth level professional qualification (PQF level 8). These programmes may be at least 120 CP (180 ECTS). Continuation of studies for the eighth level professional qualification in a subspecialty or sub-specialty (residency) shall be in programmes of at least 40 CP (60 ECTS).

The objectives of the academic higher education (HE) are to prepare graduates for an independent research work, as well as to provide theoretical background for professional activities.

Academic programmes leading to a bakalaurs (Bachelor's) degree comprise 120–160 CP (160–240 ECTS). The duration of full-time studies is 6–8 semesters (3–4 years).

Academic programmes leading to maģistrs (Master's) degree comprise 40–80 CP (60–120 ECTS). The duration of full-time studies is 2–4 semesters (1–2 years).

Total duration of full-time Bachelor's and Master's studies is at least 5 years.

Academic education programmes are implemented according to the state standard of the academic education.

The objectives of the professional HE are to provide in-depth knowledge in a particular field, preparing graduates for design or improvement of systems, products and technologies, as well as to prepare them for creative, research and teaching activities in this field.

Professional HE programmes leading to a professional bakalaurs (Bachelor's) degree are designed to ensure a professional competence, they comprise at least 160 CP (240 ECTS) including practical placement of ≥ 26 CP (39 ECTS). The duration of full-time studies is at least 8 semesters (4 years).

Professional HE programmes leading to a professional maģistrs (Master's) degree comprise no less than 40 CP (60 ECTS) including practical placements of ≥ 6 CP (9 ECTS). The duration of full-time studies is at least 2 semesters (1 year).

Total duration of full-time Bachelor's and Master's studies is at least 5 years.

Graduates of both types of bakalaurs (Bachelor's) degree have access to Master's studies, graduates of the maģistrs (Master's) degree – to doctoral studies.

Degrees obtained in medicine, dentistry and pharmacy professional studies (5 and 6 years of studies) are referenced to the maģistrs (Master's) degree and the graduates can continue their studies in doctoral level programmes.

In the professional HE there are other types of programmes apart from Bachelor's and Master's study programmes.

Doctoral studies. Since 1 January 2000, a single type of doctoral degree – doktors – is awarded in Latvia. The degree of maģistrs (Master's degree) is required for admission to doctoral studies. Doktors (Doctoral) degree is awarded after public defence of doctoral thesis and successfully passed exams in the chosen scientific branch or sub-branch. The doctoral thesis has to include original results of the research and new cognitions in the scientific discipline and may be a result of three to four years of doctoral studies at a higher education institution or an equivalent amount of independent research. The doctoral thesis may be a dissertation, a set of scientific publications or a monograph. The rights to award the doktors (Doctoral) degree are delegated by the decision of the Cabinet of Ministers to promotion councils established at the universities. The procedure for awarding the doktors (Doctoral) degree is controlled by the Commission of the Scientific Qualification.

Since1 April 2018, a professional doctoral degree in arts is awarded in Latvia. Admission to professional doctoral program in arts requires a Master's degree. A professional doctoral degree in arts is awarded to a person after acquiring an accredited professional doctoral program in arts and after the development and defence of a doctoral theoretical research and artistically creative work. A professional doctoral degree in arts is awarded by the State Examination Commission.

Grading system. Degree of achieved study results is assessed by 10-point degree system or PASS/FAIL.

10-point Degree System

Quality assurance. According to the Latvian legislation, state-recognized degrees/diplomas may be awarded upon the completion of an accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved Satversme (by-law) or college statute. Decisions on programme accreditation are taken by the Study Accreditation Commission, while those on the institutional accreditation – by the Higher Education Council.

More information:

1. On educational system – https://www.izm.gov.lv

2. On recognition diplomas – https://aic.lv

3. On study possibilities in Latvia – https://studyinlatvia.lv

4. On evaluation of universities/colleges, accreditation of fields of study and licensing of study programmes – https://eplatforma.aika.lv/

5. On European education systems and policies – https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/

² Latvian credit point is defined as a one-week full-time study workload. An average workload of a full-time study year in most HE programmes is 40 credit points. Latvian credit point system is compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by multiplying the number of Latvian credit points by a factor of 1.5. Until 31 December 2024 a transition to the accounting unit - a credit point, which expresses the amount of study load based on learning outcomes defined in the study programme or part thereof, has been determined. 60 credits correspond to full-time studies completed in one academic year according to the European credit transfer and accumulation system. One credit corresponds to the amount of 25–30 hour study work."