23-TA-548
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.4. pasākuma “Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai” projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.4. pasākuma “Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai” (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
atlases kārtai pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un projekta sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus.
3.
Pasākuma mērķteritorija ir Latvijas Republika.
4.
Pasākuma projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas projektu uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības līdz 2029. gada 31. decembrim:
4.1.
iznākuma rādītājs – uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas divās gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonās;
4.2.
iznākuma rādītājs – veiktas investīcijas jaunās vai modernizētās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām 10 875 000 euro apmērā, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim 1 087 550 euro apmērā;
4.3.
rezultāta rādītājs - projektu ietvaros atbalstītais vides monitoringa vietu skaits ir 58 vietas, nodrošinot klimata un vides monitoringa īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un monitoringa programmām ne mazāk kā 242 vietās.
5.
Atlases kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
6.
Pasākuma atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7.
Atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 10 875 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums – 9 243 750 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums, – vismaz 1 631 250 euro.
8.
Attiecināmais Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
II.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
9.
Projekta iesniedzējs atlases kārtas ietvaros ir valsts kapitālsabiedrība, kurai ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi valsts vides monitoringa veikšanai un vienotas vides informācijas sistēmas veidošanā un attīstībā, – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
11.
Projekta iesniedzējs iesniedz vienu vai vairākus projekta iesniegumus. Ja projekta iesniedzējs plāno iesniegt vairākus projekta iesniegumus, tas nodrošina, ka visi projekti kopā nodrošina šo noteikumu 4. punktā noteikto uzraudzības rādītāju izpildi un nepārsniedz šo noteikumu 7. punktā noteikto finansējuma apjomu.
12.
Projekta iesniedzējs kā sadarbības partneri piesaista Valsts vides dienestu šo noteikumu 19.2.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.
13.
Projekta iesniedzējs ar sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanā un šo noteikumu 31. punktā noteikto prasību nodrošināšanā, kā arī sadarbības partnera izveidotās infrastruktūras vai iegādāto iekārtu uzturēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu, tostarp projekta sadarbības partneru piesaistes nosacījumus 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
14.
Sadarbības partneris:
14.1.
ir atbildīgs par projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības līgumā;
14.2.
iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu vai finansējumu, kā arī nodrošina projekta ietvaros sadarbības partnera izveidotās infrastruktūras vai iegādāto iekārtu ekspluatāciju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
15.
Atlases kārtas ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja un sadarbības partnera aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
16.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms), iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, ka atlases kārtas ietvaros iegādātās iekārtas, informācijas sistēmas un izveidotā infrastruktūra tiek izmantota tikai pārvaldes uzdevumu un deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
17.
Projekta iesniedzējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms) saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām elektroniski sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - sadarbības iestāde), izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
18.
Projekta vērtēšanu, lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanu, līguma par projekta īstenošanu slēgšanu un projekta īstenošanas uzraudzību nodrošina sadarbības iestāde.
III.Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
19.
Atlases kārtas ietvaros saskaņā ar vides politikas plānošanas dokumentos, deleģēšanas vai sadarbības līgumos noteiktajiem uzdevumiem ir atbalstāmas šādas darbības:
19.1.
ūdens monitoringa attīstība:
19.1.1.
hidroloģiskā monitoringa tīkla paplašināšana;
19.1.2.
valsts pazemes ūdeņu monitoringa tīkla modernizācija;
19.2.
atmosfēras gaisa monitoringa tīkla uzlabošana:
19.2.1.
atmosfēras gaisa kvalitātes tīkla paplašināšana;
19.2.2.
atmosfēras gaisa radioaktivitātes mērījumu nodrošināšana, tostarp radiācijas monitoringa staciju sistēmas modernizācija;
19.2.3.
gaisa kvalitātes modelēšanas rīka izveide Latvijas teritorijai;
19.3.
klimata datu informācijas nodrošināšana:
19.3.1.
meteoroloģiskā tīkla paplašināšana, t.sk. aeroloģiskās radiozondēšanas sistēmas modernizācija;
19.3.2.
meteoroloģiskā radara sistēmas iegāde un uzstādīšana.
20.
Atlases kārtas ietvaros projektiem plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.
21.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:
21.1.
būvprojekta izstrādes, tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāva sagatavošanu saistītās izmaksas, būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja ekspertīzes veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, kā arī autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, bet kopā ne vairāk kā 10 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
21.2.
monitoringa un kontroles mēriekārtu un aprīkojuma iegāde un ar iekārtu uzstādīšanu saistītās infrastruktūras izveide, tai skaitā iekārtu demontāža;
21.3.
specializēti aprīkotu sauszemes transportlīdzekļu (mobilā laboratorija) iegādes izmaksas šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, ja tie ir cieši saistīti ar minēto darbību īstenošanu un nepieciešami iekārtu nepārtrauktas un kvalitatīvas darbības nodrošināšanai, mērķu sasniegšanai un monitoringa funkciju nodrošināšanai;
21.4.
šādas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanu saistītas izmaksas:
21.4.1.
datu apstrādes sistēmu un pārraides iekārtu izstrāde (ja attiecināms) un uzstādīšana;
21.4.2.
licenču un programmatūru, tostarp piesārņojošo vielu modelēšanas rīka iegādes izmaksas;
21.4.3.
specializētās datortehnikas iegādes izmaksas;
21.5.
jaunas infrastruktūras būvdarbu, esošās infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas, tostarp pārbūves, demontāžas vai atjaunošanas, tai skaitā veco monitoringa urbumu likvidēšanas (tamponēšanas) vai aizvietošanas ar jaunu urbumu izmaksas;
21.6.
pastāvīga elektropieslēguma izveides, apsardzes un videonovērošanas sistēmas piegādes un uzstādīšanas izmaksas;
21.7.
esošās infrastruktūras stāvokļa diagnostikas, tai skaitā esošo urbumu tehniskā stāvokļa pārbaudes izmaksas;
21.8.
darbinieku apmācības un sertifikācijas izmaksas;
21.9.
atlīdzības izmaksas projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam, kas projektā tiek nodarbināti vismaz 30 procentu apmērā no darba laika, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemērojot vienoto likmi astoņu procentu apmērā no šo noteikumu 21. punktā noteiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksās, kas nav atlīdzības izmaksas;
21.10.
finansējuma saņēmēja personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksas (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana), kurām piemēro metodiku par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķināšanu un piemērošanu viena kilometra izmaksām. Minēto metodiku nepiemēro piegādēm un pakalpojumiem, kuri iepirkti (noslēgts līgums) saskaņā ar publisko iepirkumu regulējumu;
21.11.
darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai, uzturēšanai un remontam ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
21.12.
ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2021.–2027. gada plānošanas periodā publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
22.
Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls iestādē veic pienākumus, kas saistīti ne tikai ar projektu, bet arī ar konkrētās iestādes pamatdarbību vai citu finanšu instrumentu administrēšanu, daļu no atlīdzības izmaksām var segt no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām proporcionāli laikam, kurā tiek veikti ar projektu saistītie pienākumi, atbilstoši personāla darbalaika uzskaitei.
23.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 21.9. apakšpunktā minētajām izmaksām. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts sadarbības partneris, netiešo attiecināmo izmaksu sadalījums starp projekta iesniedzēju un sadarbības partneri tiek noteikts sadarbības līgumā.
24.
Atlases kārtas ietvaros projektam plāno rezerves izmaksas, kas saistītas ar būvniecību un tās paredz ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas.
25.
Atlases kārtas ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.
26.
Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra.
IV.Atlases kārtas un projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
27.
Sadarbības iestāde nodrošina projektu izvērtēšanu viena mēneša laikā pēc projektu iesniegumu saņemšanas.
28.
Atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim
29.
Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
30.
Ja attiecināms, projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
31.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms):
31.1.
nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai un normatīvajos aktos par kārtību, kādā publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
31.2.
savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
31.3.
sedz projekta izmaksu pieaugumu no saviem līdzekļiem;
31.4.
nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
31.5.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
31.6.
pārliecinās, ka līdzfinansēto preču, pakalpojumu vai būvdarbu izmaksas atbilst tirgus cenai;
31.7.
izstrādā nosacījumus, kā pārliecinās par interešu konflikta neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts.
31.8.
nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja vai tā sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
31.9.
nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, bet, ja projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras vai iekārtu kalpošanas ilgums ir ilgāks, tad visu projekta iesniegumā norādīto infrastruktūras kalpošanas laiku;
31.10.
nodrošina šo noteikumu 4. punktā minēto rādītāju uzskaiti projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
31.11.
nodrošina horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, datu uzkrāšanu un to ievadi Kohēzijas politikas fondu vienotās informācijas sistēmā projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā;
31.12.
nosaka pienākumu būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem, ka:
31.12.1.
projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkal izmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
31.12.2.
ja projekta ietvaros tiek apsaimniekoti azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti, transportēti un utilizēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
31.13.
sniedz informāciju par enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas un trīs gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas šo noteikumu 21.3. apakšpunktā un 21.5. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu gadījumā.
32.
Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kurus var izmaksāt vairākos maksājumos, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 100 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma kopsummas.
33.
Avansa apguves termiņš finansējuma saņēmējam nepārsniedz deviņus mēnešus.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds