22-TA-3135
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus"
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu saistītā darbības veidā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus" (turpmāk – pasākums) saskaņā ar:
1.2.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060);
2.
Pasākumā ir šādi apakšpasākumi:
2.1.
"Paaugstinātas vides prasības";
2.2.
"Bioloģiskā akvakultūra";
2.3.
"Īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku radītie zaudējumi".
4.
Atbalstam piesakās un piešķirto publiskā finansējuma apmēru izsludina, projektu iesniegumu vērtē un atlasa, lēmumu par projekta apstiprināšanu pieņem, projektu īsteno, publisko finansējuma pieprasa un izmaksā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
5.
Vienā projekta iesniegumā ietver vienu no šo noteikumu 2. punktā minētajiem apakšpasākumiem.
6.
Ja, sarindojot projektu iesniegumus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem, to punktu skaits ir vienāds, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam (turpmāk – pretendents), kura atbalstam pieteikto ūdenstilpju platību lielākā daļa atrodas Natura 2000 teritorijā.
7.
Pretendents projekta iesniegumā norāda projekta īstenošanas rezultātā sasniedzamo regulas 2021/1139 1. pielikumā minēto rezultātu rādītāju:
7.1.
šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā CR 09 – platība, ko aptver ar darbībām, ar kurām veicina labu vides stāvokli, aizsargā, saglabā un atjauno bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas (km2);
7.2.
šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā CR 10 – darbības, ar kurām veicina labu vides stāvokli, tostarp dabas atjaunošanu, saglabāšanu, ekosistēmu aizsardzību, bioloģisko daudzveidību, dzīvnieku veselību un labturību (darbību skaits).
8.
Pasākumā atbalstu piešķir par zivju dīķu platību, kura atrodas pretendenta īpašumā vai turējumā visā saistību periodā un ir pieteikta atbalstam šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā vai, kurā ir nodarīti postījumi šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, un:
8.1.
tā ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā zeme zem zivju dīķiem vai zivju dīķi;
8.2.
pretendents to ir reģistrējis Lauksaimniecības datu centrā kā akvakultūras dzīvnieku novietni;
8.3.
to izmanto, lai audzētu akvakultūras dzīvnieku produkciju pārdošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.
9.
Pretendents ir:
9.1.
šo noteikumu 2.1. un 2.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD) reģistrēts vai atzīts akvakultūras nozares uzņēmums – pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku audzētava un akvakultūras dzīvnieku audzētava resursu atjaunošanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, un tā darbība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām dzīvnieku veselības, veterinārijas un vides jomā;
9.2.
šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – PVD reģistrēts bioloģiskais akvakultūras nozares uzņēmums, kam izsniegts sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību.
10.
Pretendents atbilst šādiem publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem:
10.1.
tā ienākumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas pēdējā noslēgtajā pārskata gadā ir:
10.1.1.
vismaz 250 euro no katra atbalstam pieteiktās dīķu platības hektāra (izņemot platību, kas norādīta kā dīķi, kurā akvakultūras dzīvniekus ievieto uz ziemas periodu (turpmāk – ziemošanas dīķi)) šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā;
10.1.2.
vismaz 250 euro no katra tā kopējās dīķu platības hektāra šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, izņemot, ja pretendents saņem atbalstu šo noteikumu 2.1. vai 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā un ir izpildījis 10.1.1. apakšpunktā minēto nosacījumu;
10.2.
ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanu;
10.3.
ir saņēmis B kategorijas atļauju vai C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības;
10.4.
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par statistikas pārskatu iesniegšanu Centrālajā statistikas pārvaldē ir iesniedzis pārskatu par darbību akvakultūras jomā pēdējā kalendāra gadā.
11.
Atbalstu nepiešķir atbalsta pretendentam, ja:
11.2.
Lauku atbalsta dienests projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
II.Atbalsta saņemšanas nosacījumi 2.1. apakšpasākumā "Paaugstinātas vides prasības" un 2.2. apakšpasākumā "Bioloģiskā akvakultūra"
12.
Pretendents par atbalstam pieteikto dīķu platību uzņemas šajos apakšpasākumos noteiktās saistības uz pieciem gadiem, sākot ar šo noteikumu 33. punktā minētā projekta iesnieguma iesniegšanas gadu Lauku atbalsta dienestā.
13.
Atbalsta saņēmējs saņem atbalstu, ja uzņemas saistības piecus gadus ievērot šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:
13.1.
uzņēmumā saražoto akvakultūras produkciju iepriekšējā pārskata gadā no katra atbalstam pieteiktās dīķu platības hektāra (izņemot platību, kas norādīta kā ziemošanas dīķi) ir pārdevis vidēji vismaz:
13.1.1.
250 euro apmērā, ja attiecīgajā gadā iegūti 200–400 kilogrami produkcijas vidēji no hektāra;
13.1.2.
400 euro apmērā, ja attiecīgajā gadā iegūti 400–700 kilogrami produkcijas vidēji no hektāra;
13.1.3.
500 euro apmērā, ja attiecīgajā gadā iegūti 700–1000 kilogrami produkcijas vidēji no hektāra;
13.2.
projekta iesniegumā pieteikto dīķu platību neaizstāj ar citu dīķu platību, nemaina pieteikto dīķu platību, kā arī nodrošina pieteikto dīķu izmantošanu šo noteikumu 33.3. apakšpunktā minētajā kartē norādītajā veidā;
13.3.
izmanto tādas akvakultūras dzīvnieku audzēšanas metodes, kas nodrošina, lai:
13.3.1.
vidējais audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvums atbalstam pieteiktajā dīķu platībā nebūtu mazāks par 200 kilogramiem no hektāra (pēc nozvejas datiem). Šis nosacījums neattiecas uz dīķiem, kurā tiek audzēti mazuļi (turpmāk – mazuļu audzēšanas dīķi), kas saskaņā ar Lauku atbalsta dienestā iesniegto dīķu izvietojuma karti nepārsniedz 20 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības;
13.3.2.
maksimālais akvakultūras dzīvnieku blīvums katrā atbalstam pieteiktajā dīķī nepārsniedz 1 000 kilogramu no hektāra (pēc nozvejas datiem). Šis ierobežojums neattiecas uz ziemošanas dīķiem, dīķiem, kurā akvakultūras dzīvnieki tiek turēti karantīnas apstākļos (turpmāk – karantīnas dīķi), dīķiem, kuros atrodas vaislinieki (turpmāk – vaislinieku dīķi) un dīķiem, kurā tur akvakultūras dzīvniekus pirms pārdošanas (turpmāk – pirmstirgus dīķi), kas saskaņā ar Lauku atbalsta dienestā iesniegto dīķu izvietojuma karti nepārsniedz 20 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības;
13.4.
dīķu mēslošanai izmanto tikai cietos kūtsmēslus, lietojot tos ne vairāk kā 400 kilogramu uz hektāru dīķa platības un mēslošanu veicot līdz kārtējā gada 30. aprīlim. Šis laika ierobežojums neattiecas uz mazuļu audzēšanas dīķiem;
13.5.
dīķus uzplūdina līdz kārtējā gada 31. maijam. Šis nosacījums neattiecas uz mazuļu audzēšanas, karantīnas un ziemošanas dīķiem;
13.6.
dīķu vasarošanu ar ūdens nolaišanu (dīķu gultnes kaļķošanai, mēslošanai, uzaršanai un apsēšanai ar zāli vai citām lauksaimniecības kultūrām vasarā) vienlaikus veic ne vairāk kā 20 procentos atbalstam pieteiktās dīķu platības vai vienlaikus vasaro ne vairāk kā vienu dīķi, kura platība pārsniedz 20 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības, nodrošinot ražošanu pārējos dīķos attiecīgajā gadā. Katru atsevišķu dīķi vasaro ne biežāk kā reizi piecos gados;
13.7.
nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildei nepieciešamo darbību uzskaiti akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnālā (2. pielikums). Akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnālā uzskaita datus par veiktajām darbībām katrā akvakultūras uzņēmuma dīķī, tai skaitā datus par dīķa apstrādi, uzplūdināšanas un nolaišanas laiku, zivju pārvietošanu, to daudzumu kilogramos un dīķu mēslošanu. Ierakstus akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnālā izdara ne vēlāk kā vienu dienu pēc attiecīgās darbības veikšanas;
13.8.
informē Lauku atbalsta dienestu par kārtējā saistību gadā atbalstam pieteikto dīķu apzveju ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms tās sākšanas.
14.
Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētais pretendents visā šo noteikumu 12. punktā minētajā saistību periodā veic darbību bioloģiskajā lauksaimniecībā un tam ir spēkā esošs sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību.
15.
Atbalstam pieteiktajā dīķu platībā katrā ietvertajā dīķī var nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādes veikšanai.
16.
Apakšpasākumos atbalstu piešķir, ja atbalstam pieteiktā dīķu platība nav mazāka par trim hektāriem un šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā katra dīķa platība nav mazāka par 0,1 hektāru.
17.
Par atbalstam pieteiktajām un šo noteikumu 33.3. apakšpunktā minētajā kartē norādītajām vasarojamām dīķu platībām atbalsta saņēmējs attiecīgajā gadā, kurā tiek veikta šo noteikumu 13.6. apakšpunktā minētā dīķu vasarošana, atbalstu nesaņem.
18.
Ja saistību periodā atbalsta saņēmējs daļēji vai pilnībā pārtrauc šajos noteikumos noteikto saistību izpildi, tas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā atmaksā saņemto atbalstu par to atbalstam pieteikto dīķu platības daļu, par kuru saistības nav izpildītas.
19.
Ja atbalstam pieteiktā dīķu platība pilnībā vai daļēji tiek nodota citai personai, kas ir Lauku atbalsta dienesta klients, šī persona var pārņemt atbalsta saņēmēja saistības līdz pārņemto saistību perioda beigām. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā atmaksā visu saistību periodā saņemto atbalsta summu.
20.
Pretendentam pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienests izmaksā avansa maksājumu 30% apmērā no pagājušajā gadā saņemtā atbalsta apmēra. Pirmajā uzņemto saistību gadā avansa maksājuma 30% apmērs tiek noteiks ņemot vērā pretendenta atbalstam pieteikto platību un attiecīgi šo noteikumu 27.3. vai 28.3. apakšpunktā minēto atbalsta apmēru.
III.Atbalsta saņemšanas nosacījumi 2.3. apakšpasākumā "Īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku radītie zaudējumi"
21.
Pretendents par zivju dīķu platību, kurā ir nodarīti postījumi, uzņemas šajā apakšpasākumā noteiktās saistības no brīža, kad iesniedzis Dabas aizsardzības pārvaldē šo noteikumu 39. punktā minēto paziņojumu līdz šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētā projekta iesnieguma iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā.
22.
Pretendents nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus akvakultūrai:
22.1.
akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);
22.2.
vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);
22.3.
citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, tīkli, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.
23.
Zaudējumus nosaka, ja:
23.1.
postījumus nodara no aprīļa līdz oktobrim šādas būtiskākās zivjēdāju putnu sugas – gārnis (zivju gārnis (Ardea cinerea) vai lielais baltais gārnis (Egretta alba)), ķīris (lielais ķīris (Larus ridibundus) vai mazais ķīris (Larus minutus)), jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), zivju ērglis (Pandion haliaetus), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) – un ūdrs (Lutra lutra);
23.2.
nodarīto zaudējumu apmērs gadā pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (euro).
24.
Ja atbilstoši šo noteikumu 22. punktam sākotnēji izvēlētais aizsardzības pasākums nav efektīvs, pretendents veic citus aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.
25.
Par laika periodu, kurā nav veikti aizsardzības pasākumi, lai novērstu postījumus akvakultūrai, atbalstu nepiešķir.
26.
Atbalstu piešķir, ja postījumi akvakultūrai nodarīti zivju dīķos un kopējā zivju dīķu platība nav mazāka par trim hektāriem.
IV.Publiskā atbalsta apmērs
27.
Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta apmēru par pieteikto dīķu platību nosaka atbilstoši atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma kartei, kas sagatavota šajos noteikumos minētajā kārtībā, un šādam attiecīgajā uzņēmumā iegūtajam akvakultūras produkcijas vidējam apjomam, pamatojoties uz nozvejas datiem atbalstam pieteiktajos dīķos (izņemot mazuļu audzēšanas un ziemošanas dīķos, kā arī attiecīgajā gadā vasarotos dīķos):
27.1.
415 euro par hektāru, ja gadā iegūti 700–1000 kilogrami produkcijas no hektāra;
27.2.
332 euro par hektāru, ja gadā iegūti 400–700 kilogrami produkcijas no hektāra;
27.3.
208 euro par hektāru, ja gadā iegūti 200–400 kilogrami produkcijas no hektāra.
28.
Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta apmēru par pieteikto bioloģiski sertificēto dīķu platību nosaka atbilstoši atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma kartei, kas sagatavota šajos noteikumos minētajā kārtībā, un šādam attiecīgajā uzņēmumā iegūtam akvakultūras produkcijas vidējam apjomam, pamatojoties uz nozvejas datiem atbalstam pieteiktajos dīķos (izņemot mazuļu audzēšanas un ziemošanas dīķos, kā arī attiecīgajā gadā vasarotos dīķos):
28.1.
744 euro par hektāru, ja gadā iegūti 700–1000 kilogrami produkcijas no hektāra;
28.2.
590 euro par hektāru, ja gadā iegūti 400–700 kilogrami produkcijas no hektāra;
28.3.
349 euro par hektāru, ja gadā iegūti 200–400 kilogrami produkcijas no hektāra.
29.
Atbalstu šo noteikumu 2.1. vai 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā var saņemt tikai saskaņā vai nu ar šo noteikumu 27. vai 28. punktu.
30.
Šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākuma atbalsta aprēķinā par kārtējo saistību gadu nav atļauta izaudzēto akvakultūras dzīvnieku dubulta uzskaite.
31.
Šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta apmēru par zaudējumiem akvakultūrā nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto piecu būtiskāko zivjēdāju putnu (ķīris, gārnis, jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis) un ūdra klātbūtni:
31.1.
attiecībā uz zivjēdāju putnu sugu nodarītajiem postījumiem:
A = D × I × K × P, kur
A – nodarītais zaudējumu apmērs gadā (euro), ko aprēķina atsevišķi par katru putnu sugu vai sugu grupas īpatņiem (ķīri, gārņi, jūras krauklis, jūras ērglis, zivju ērglis);
D – dienu skaits pretendenta uzņemtajā saistību periodā, izņemot mēnešus, kuros nevienā no uzskaites datumiem nav ziņots putnu sugu vai sugu grupas īpatņu skaits;
I – zivju patēriņš kilogramos dienā vienam zivjēdāju putnu sugas īpatnim (ķīris – 0,1 kg; gārnis – 0,2 kg; jūras krauklis – 0,5 kg; jūras ērglis – 0,7 kg; zivju ērglis – 1,5 kg);
K – zivs vidējā pašizmaksa iepriekšējā gadā (euro/kg);
P – vidējais katras putnu sugas vai sugu grupas īpatņu skaits, ko nosaka katrā mēnesī, par kuru aprēķina zaudējumus (no aprīļa līdz oktobrim) izmantojot formulu:
= (Pm1 + Pm2 + Pm3 + Pm4 + Pm5 + Pm6 + Pm7) / M, kur
M - mēnešu skaits pretendenta uzņemtajā saistību periodā, izņemot mēnešus, kuros nevienā no uzskaites datumiem nav ziņots putnu sugu vai sugu grupas īpatņu skaits;
Pm1, Pm2, Pm3, Pm4, Pm5, Pm6, Pm7 – vidējais katras putnu sugas vai sugu grupas īpatņu skaits mēnesī, ko nosaka izmantojot šādu formulu:
Pm1, Pm2, Pm3, Pm4, Pm5, Pm6, Pm7 = ((P10 + P25) / 2)
P10, P25 – putnu sugas vai sugu grupas īpatņu skaits attiecīgajā uzskaites datumā (P10 – desmitajā datumā, P25 – divdesmit piektajā datumā), ņemot vērā šo noteikumu 41. un 58. punktā minētos nosacījumus;
A = D × I × K × P, kur
A – nodarītais zaudējumu apmērs gadā (euro), ko aprēķina atsevišķi par katru putnu sugu vai sugu grupas īpatņiem (ķīri, gārņi, jūras krauklis, jūras ērglis, zivju ērglis);
D – dienu skaits pretendenta uzņemtajā saistību periodā, izņemot mēnešus, kuros nevienā no uzskaites datumiem nav ziņots putnu sugu vai sugu grupas īpatņu skaits;
I – zivju patēriņš kilogramos dienā vienam zivjēdāju putnu sugas īpatnim (ķīris – 0,1 kg; gārnis – 0,2 kg; jūras krauklis – 0,5 kg; jūras ērglis – 0,7 kg; zivju ērglis – 1,5 kg);
K – zivs vidējā pašizmaksa iepriekšējā gadā (euro/kg);
P – vidējais katras putnu sugas vai sugu grupas īpatņu skaits, ko nosaka katrā mēnesī, par kuru aprēķina zaudējumus (no aprīļa līdz oktobrim) izmantojot formulu:
= (Pm1 + Pm2 + Pm3 + Pm4 + Pm5 + Pm6 + Pm7) / M, kur
M - mēnešu skaits pretendenta uzņemtajā saistību periodā, izņemot mēnešus, kuros nevienā no uzskaites datumiem nav ziņots putnu sugu vai sugu grupas īpatņu skaits;
Pm1, Pm2, Pm3, Pm4, Pm5, Pm6, Pm7 – vidējais katras putnu sugas vai sugu grupas īpatņu skaits mēnesī, ko nosaka izmantojot šādu formulu:
Pm1, Pm2, Pm3, Pm4, Pm5, Pm6, Pm7 = ((P10 + P25) / 2)
P10, P25 – putnu sugas vai sugu grupas īpatņu skaits attiecīgajā uzskaites datumā (P10 – desmitajā datumā, P25 – divdesmit piektajā datumā), ņemot vērā šo noteikumu 41. un 58. punktā minētos nosacījumus;
31.2.
attiecībā uz ūdra nodarītajiem zaudējumiem:
31.2.1.
zaudējumus nosaka atsevišķi par katru Lauksaimniecības datu centrā reģistrētu akvakultūras dzīvnieku novietni, kas ir ģeogrāfiski nošķirta no citām akvakultūras dzīvnieku novietnēm;
31.2.2.
zaudējumu apmēru nosaka par visu gadu, ja ūdra klātbūtne īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaitē konstatēta vismaz trīs mēnešus:
A = I × D × K × U, kur
A – zaudējumu apmērs (euro);
I – ūdra zivju patēriņš kilogramos dienā (0,9 kg/dienā);
D – dienu skaits gadā;
K – zivs vidējā pašizmaksa iepriekšējā gadā (euro/kg);
U – ūdru skaits novietnes teritorijā. Ūdru skaita noteikšanai šo noteikumu 54. punktā minētajā komisijā Dabas aizsardzības pārvalde piesaista sertificētu ekspertu vienu reizi trijos gados, sākot ar pirmo gadu, ja atbalstam piesakās vairākus gadus pēc kārtas;
A = I × D × K × U, kur
A – zaudējumu apmērs (euro);
I – ūdra zivju patēriņš kilogramos dienā (0,9 kg/dienā);
D – dienu skaits gadā;
K – zivs vidējā pašizmaksa iepriekšējā gadā (euro/kg);
U – ūdru skaits novietnes teritorijā. Ūdru skaita noteikšanai šo noteikumu 54. punktā minētajā komisijā Dabas aizsardzības pārvalde piesaista sertificētu ekspertu vienu reizi trijos gados, sākot ar pirmo gadu, ja atbalstam piesakās vairākus gadus pēc kārtas;
31.3.
šo noteikumu 31.1. un 31.2.2. apakšpunktā minēto koeficientu K nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" vidējai aprēķinātajai vērtībai no vienvasaras, divvasaru un trīsvasaru karpu pašizmaksas vērtības iepriekšējā gadā.
32.
Atbalsta apmērs šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā nepārsniedz 80 procentus no aprēķinātā zaudējumu apmēra. Ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto kaitējumu, par kuru tiek piešķirts atbalsts, kopējais atbalsta un apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 100 procentus no attiecināmajām izmaksām.
V.Pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti 2.1. apakšpasākumā "Paaugstinātas vides prasības" un 2.2. apakšpasākumā "Bioloģiskā akvakultūra"
33.
Lai pieteiktos atbalstam, pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
33.1.
projekta iesniegumu, tajā norādot apakšpasākumu, uz kuru piesakās, un:
33.1.1.
informāciju par atbalstam pieteiktajiem dīķiem, tai skaitā norādot katra dīķa platību un dīķu platību Natura 2000 teritorijā, dīķa izmantošanas veidu;
33.1.2.
informāciju par uzņēmuma apgrozījumu;
33.2.
atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
33.3.
Lauku atbalsta dienesta sagatavotu atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma karti, kurā atzīmēts dīķu izmantošanas veids (piemēram, mazuļu audzēšanas dīķis, ziemošanas dīķis, karantīnas dīķis, vaislinieku dīķis, pirmstirgus vai vasarojamais dīķis) un ūdenslīmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžu atrašanās vietas. Ja pretendentam nav pieejama Lauku atbalsta dienestā sagatavota dīķu izvietojuma karte, to sagatavo šo noteikumu 37. un 38. punktā minētajā kārtībā;
33.4.
nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju ar dīķu izvietojumu un eksplikācijā norādīto zemes un dīķu platību;
33.5.
apliecinājumu par uzņemtajām saistībām.
34.
Pretendents par atbalstam pieteikto dīķu platību attiecīgajā gadā iesniedz vienu projekta iesniegumu šo noteikumu 33. punktā minētajā kārtībā.
35.
Ja Lauku atbalsta dienests pretendentam rakstiski pieprasa šo noteikumu 33.3. apakšpunktā minētās dīķu izvietojuma kartes sagatavošanai nepieciešamo papildu informāciju par dīķi, atbalsta pretendents divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz pieprasīto informāciju Lauku atbalsta dienestā.
36.
Ja pretendents šo noteikumu 35. punktā minētajā termiņā nav iesniedzis pieprasīto informāciju par konkrētu dīķi, Lauku atbalsta dienests atbalsta apmēru samazina par maksājuma vienību – konkrētu dīķi.
37.
Pretendentam, kura projekta iesniegums atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām un kura piecu gadu saistību periodam ir pietiekams šo noteikumu 4. punktā minētais izsludinātais piešķirtais publiskais finansējums, projekta iesnieguma iesniegšanas gadā Lauku atbalsta dienests sagatavo atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma karti, kurā atzīmē arī to izmantošanas veidu pirmajā saistību gadā (piemēram, mazuļu audzēšanas dīķis, ziemošanas dīķis, karantīnas dīķis, vaislinieku dīķis, pirmstirgus vai vasarošanas dīķis).
38.
Lauku atbalsta dienests sagatavotās dīķu izvietojuma kartes, ja nepieciešams, precizē uz vietas akvakultūras uzņēmumā. Lauku atbalsta dienests iepriekš vienojas ar pretendentu par apmeklējuma laiku.
VI.Pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti 2.3. apakšpasākumā "Īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku radītie zaudējumi"
39.
Pirms šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētā projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, pretendents laikposmā no 20. marta, bet ne vēlāk kā līdz 1. oktobrim iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē:
39.1.
paziņojumu par to, ka tiks veikta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaite, kurā vismaz norāda:
39.1.1.
informāciju par pretendentu vai pilnvaroto personu;
39.1.2.
īpašuma nosaukumu un kadastra numuru;
39.1.3.
to zemes vienību kadastra apzīmējumus, kurās tiks veikta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaite;
39.1.4.
īpašuma (zemes vienību) atrašanās vietu;
39.1.5.
aizsardzības pasākumus, kas tiks veikti postījumu novēršanai;
39.1.6.
elektroniskā pasta adresi, no kuras Dabas aizsardzības pārvaldei tiks nosūtīti īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaites dati;
39.1.7.
kontaktpersonas informāciju, ar kuru komisijai sazināties pirms pārbaudes veikšanas dabā;
39.1.8.
papildu informāciju un apliecinājumu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaiti;
39.2.
zemes lietošanas tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, ja zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā;
39.3.
pilnvaras kopiju zemes īpašnieka vai lietotāja pilnvarotajai personai;
39.4.
nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju ar dīķu izvietojumu un eksplikācijā norādīto zemes un dīķu platību, kurā iezīmēti zivju dīķi, kuros tiks veikta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaite.
40.
Pretendents, pēc šo noteikumu 39. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas:
40.1.
katra mēneša desmitajā un divdesmit piektajā datumā no aprīļa līdz oktobrim veic īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaiti, uzskaites datu veidlapā vismaz norādot:
40.1.1.
informāciju par pretendentu vai pilnvaroto personu;
40.1.2.
uzskaites veikšanas datumu;
40.1.3.
īpašuma nosaukumu un kadastra numuru;
40.1.4.
to zemes vienību kadastra apzīmējumus, kurās veikta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaite;
40.1.5.
īpašuma (zemes vienību) atrašanās vietu;
40.1.6.
maksimālo vienlaikus konstatēto zivjēdāju putnu sugu un katras sugas īpatņu skaitu un ūdra klātbūtni zivju dīķu platībā;
40.1.7.
papildu informāciju un apliecinājumu, ka uzskaites dati ir patiesi;
40.2.
aizpildīto uzskaites datu veidlapu līdz nākamās dienas beigām iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē klātienē, elektroniski vai izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv). Ja minētais uzskaites datums ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, uzskaiti veic nākamajā darbdienā un uzskaites datu veidlapu iesniedz līdz nākamās dienas beigām.
41.
Ja īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaites dati par konkrēto uzskaites datumu netiek iesniegti vai netiek iesniegti noteiktajā termiņā, tad attiecīgajā uzskaites datumā, nosakot zaudējumu apmēru, piemēro vērtību "0".
42.
Lai pieteiktos atbalstam pēc šo noteikumu 39. un 40. punktā minēto prasību izpildes, pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā līdz 30. novembrim iesniedz šādus dokumentus:
42.1.
projekta iesniegumu, tajā norādot apakšpasākumu, uz kuru piesakās, un:
42.1.1.
informāciju par dīķiem;
42.1.2.
informāciju par uzņēmuma apgrozījumu;
42.1.3.
informāciju par konstatēto zivjēdāju putnu sugu un kopējo katras sugas īpatņu skaitu un ūdru skaitu katrā uzskaites veikšanas datumā (atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes veiktajām pārbaudēm);
42.1.4.
informāciju par zivju krājuma apdrošināšanu;
42.2.
atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
42.3.
nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju ar dīķu izvietojumu un eksplikācijā norādīto zemes un dīķu platību, kurā iezīmēti zivju dīķi, kuros veikta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaite;
42.4.
apliecinājumu akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem.
43.
Dabas aizsardzības pārvalde līdz 30. novembrim nosūta informāciju Lauku atbalsta dienestam par katra šo noteikumu 39. punktā minētā pretendenta konstatēto zivjēdāju putnu sugu un kopējo katras sugas īpatņu skaitu un ūdra skaitu katrā uzskaites veikšanas datumā, šo noteikumu 22. punktā minētajiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus akvakultūrai vai šo noteikumu 24. punktā minētajiem citiem aizsardzības pasākumiem, ja sākotnēji izvēlētais aizsardzības pasākums nav efektīvs.
VII.Publiskā finansējuma pieprasīšanas papildu nosacījumi 2.1. apakšpasākumā "Paaugstinātas vides prasības" un 2.2. apakšpasākumā "Bioloģiskā akvakultūra"
44.
Kārtējā saistību gadā atbalsta saņēmējs pēc akvakultūras dzīvnieku pēdējās nozvejas (savākšanas) veikšanas, bet ne vēlāk kā līdz 30. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnāla kopiju (2. pielikums) un pārskatu – maksājuma pieprasījumu (turpmāk – pārskats) par akvakultūras dzīvnieku nozvejas (savākšanas) apjomiem (3. pielikums).
45.
Ja atbalsta saņēmējs turpmākajos saistību gados maina šo noteikumu 33.3. apakšpunktā minētajā dīķu izvietojuma kartē atzīmēto dīķu izmantošanas veidu, tas līdz attiecīgā gada 15. maijam sniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju par izmaiņām.
46.
Konstatējot saistību izpildes pārkāpumus, Lauku atbalsta dienests piemēro šādas sankcijas:
46.1.
ja atbalsta saņēmējs iepriekšējā pārskata gadā nav guvis šo noteikumu 13.1.1. apakšpunktā minētos minimālos ieņēmumus no saražotās produkcijas pārdošanas un to apmērs ir:
46.1.1.
līdz desmit procentiem (ieskaitot) mazāks par minimālajiem ieņēmumiem, atbalsta samazinājumu pārkāpuma gadā nepiemēro un atbalstu piešķir pilnā apmērā. Ja saistību izpildes pārkāpums konstatēts otro reizi un turpmāk, kārtējā gadā atbalsta saņēmējam atbalstu neizmaksā;
46.1.2.
vairāk nekā desmit procentus mazāks par minimālajiem ieņēmumiem, kārtējā gadā atbalsta saņēmējam atbalstu neizmaksā. Ja saistību izpildes pārkāpums atkārtojas, saistības uzskata par pārtrauktām un atbalsta saņēmējs atmaksā visu par konkrēto platību iepriekš saņemto atbalsta summu;
46.2.
ja atbalsta saņēmējs nav guvis šo noteikumu 13.1.2. vai 13.1.3. apakšpunktā minētos minimālos ieņēmumus atbilstoši iegūtajam produkcijas daudzumam no hektāra, atbalsta saņēmējam atbalstu izmaksā atbilstoši iepriekšējā pārskata gadā iegūtajiem ieņēmumiem;
46.3.
šo noteikumu 13.2., 13.3., 13.4., 13.5., 13.6., 13.7. un 13.8. apakšpunktā minēto atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildes gadījumos, ja saistību izpildes pārkāpums konstatēts pirmo reizi, pārkāpuma gadā atbalsta saņēmējam atbalstu neizmaksā. Ja saistību izpildes pārkāpums atkārtojas, saistības uzskata par pārtrauktām un atbalsta saņēmējs atmaksā visu par konkrēto platību iepriekš saņemto atbalsta summu.
47.
Lauku atbalsta dienests neatbilstoši veiktos maksājumus ietur no atbalsta saņēmēja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
48.
Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 46. un 47. punktā minēto atmaksu nepieprasa ārkārtas gadījumos – ja saistības nav izpildītas vienā no šādiem gadījumiem:
48.1.
lielas akvakultūras uzņēmuma atbilstošās zemes daļas ekspropriācijas dēļ, ja to nevarēja paredzēt dienā, kad atbalsta saņēmējs uzņēmās saistības;
48.2.
dabas katastrofas dēļ, kas būtiski ietekmē uzņēmuma darbību akvakultūras jomā;
48.3.
valsts uzraudzībā esošās akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības dēļ, kas skārusi visus atbalsta saņēmēja akvakultūras dzīvniekus vai daļu no tiem.
49.
Par šo noteikumu 48. punktā minētajiem ārkārtas gadījumiem atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā informē Lauku atbalsta dienestu 10 darbdienu laikā no to iestāšanās dienas vai no dienas, kad atbalsta saņēmējs uzzinājis par to iestāšanos, un iesniedz:
49.1.
detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;
49.2.
ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.
50.
Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts vides dienests līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par laikposmā no iepriekšējā gada 16. augusta līdz kārtējā gada 15. augustam veiktajās pārbaudēs konstatētajām neatbilstībām vai pārkāpumiem Lauku atbalsta dienesta norādītajos akvakultūras uzņēmumos.
51.
Šajos noteikumos minētie atbalstam pieteiktie dīķi veido visu atbalsta saņēmēja kopējo atbalstam pieteikto dīķu platību, par kuru tas ir uzņēmies šajos noteikumos minētās saistības.
VIII.Publiskā finansējuma pieprasīšanas papildu nosacījumi 2.3. apakšpasākumā "Īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku radītie zaudējumi"
52.
Lai noteiktu akvakultūrai nodarītos zaudējumus, Dabas aizsardzības pārvalde izveido komisiju.
53.
Komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim no Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un Valsts vides dienesta. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.
54.
Komisija un iesniedzējs ir tiesīgi zaudējumu novērtēšanai pieaicināt šādus neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām:
54.1.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" ekspertus;
54.2.
ekspertus, kuri sertificēti sugu un biotopu aizsardzības jomā.
55.
Ja komisija pieaicina šo noteikumu 54. punktā minētos ekspertus, komisija par to rakstiski informē iesniedzēju.
56.
Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 54. punktā minēto ekspertu darbu, sedz pretendents.
57.
Komisija izlases veidā mēneša divpadsmitajā vai divdesmit septītajā datumā, bet ne mazāk kā divas reizes sezonā veic atbalsta saņemšanai pieteikto zivju dīķu platību pārbaudi dabā. Ja minētais pārbaudes datums ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, pārbaudi veic nākamajā darbdienā. Komisija sastāda pārbaudes aktu par akvakultūrai nodarītajiem postījumiem, kurā vismaz norāda:
57.1.
pārbaudes veikšanas datumu;
57.2.
īpašuma nosaukumu un kadastra numuru;
57.3.
to zemes vienību kadastra apzīmējumus, kurās veikta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku uzskaite;
57.4.
īpašuma (zemes vienību) atrašanās vietu;
57.5.
pārbaudes dalībniekus;
57.6.
pārbaudē konstatēto informāciju, ko salīdzina ar iesniedzēja iesniegtajiem datiem, par:
57.6.1.
vienlaikus konstatēto zivjēdāju putnu sugu un katras sugas īpatņu skaitu;
57.6.2.
konstatēto ūdra klātbūtni un ūdru skaitu, ja pārbaudē piedalās sertificēts eksperts;
57.6.3.
veiktajiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, kas norādīti šo noteikumu 39.1. apakšpunktā minētajā paziņojumā;
57.6.4.
vai nav veicināta ļaunprātīga nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;
57.7.
papildu informāciju un pievienotās kartoshēmas vai fotouzņēmumus.
58.
Ja komisija konstatējusi, ka zivjēdāju putnu īpatņu uzskaites dati, ko iesniedzējs iesniedzis attiecīgajā uzskaites datumā, atbilstošajai sugai vai sugu grupai par vairāk nekā 30 procentiem atšķiras no komisijas veiktās pārbaudes laikā konstatētajiem datiem, tad, nosakot zaudējumu apmēru, atbilstošās sugas vai sugu grupas zivjēdāju putnu īpatņu skaitam par attiecīgo mēnesi piemēro vērtību "0". Ja gada laikā šāds pārkāpums konstatēts atkārtoti, atbalstu par visu īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā par visu attiecīgo gadu.
59.
Pretendentam ir pienākums nodrošināt komisijai iespēju šo noteikumu 57. punktā minētajos datumos piekļūt zivju dīķiem. Ja minētā piekļuve netiek nodrošināta, tad, nosakot zaudējumu apmēru par attiecīgo uzskaites datumu un veicot atbalsta aprēķinu, piemēro vērtību "0". Komisija par plānoto pārbaudi iepriekš brīdina šo noteikumu 39.1.7. apakšpunktā norādīto kontaktpersonu pa tālruni un nosūtot vēstuli uz elektroniskā pasta adresi. Plānotajā pārbaudē var piedalīties akvakultūras uzņēmuma pārstāvis.
60.
Visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 54. punktā pieaicinātie eksperti paraksta šo noteikumu 30. punktā minēto pārbaudes aktu.
61.
Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt šo noteikumu 57. punktā minēto pārbaudes aktu, par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.
62.
Atbalstu izmaksā pēc tam, kad iesniedzējs ir sedzis šo noteikumu 56. punktā minētos izdevumus.
63.
Lai nodrošinātu šajos noteikumos minēto kārtību, Dabas aizsardzības pārvalde apstrādā personas datus atbilstoši personas datu apstrādi regulējošo normatīvo aktu prasībām.
64.
Dabas aizsardzības pārvalde visu ar atbalsta piešķiršanu saistīto dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad iesniedzējam piešķirts pēdējais maksājums.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3135 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3135 Nr]
Projektu atlases kritēriji
Nr. p.k. |
Kritēriju grupa | Kritērijs | Punktu skaits kritērijā | |
| 1. | Projekta īstenošanas vieta | Par katru akvakultūras uzņēmuma pieteiktās platības hektāru, kas atrodas Natura 2000 teritorijā | 2 | |
| Par katru akvakultūras uzņēmuma pieteiktās platības hektāru, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijas | 1 | |||
| 2. | Bioloģiskā akvakultūra | Par katru akvakultūras uzņēmuma pieteiktās bioloģiski sertificēto zivju dīķu platības hektāru | 1 | |
| Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 3 punkti | ||||
2.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3135 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3135 Nr]
Akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnāls
3.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3135 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3135 Nr]
Pārskats par akvakultūras dzīvnieku nozvejas (savākšanas) apjomiem