21-TA-980
Kravas celtņu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 3.panta otro daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar kravas celtņiem, kā arī to tehniskās uzraudzības kārtību.
2.
Kravas celtnis ir cikliskas darbības mašīna, kas aprīkota ar vismaz vienu celšanas mehānismu un paredzēta kravas pacelšanai un pārvietošanai ar kravas satveršanas ierīču palīdzību.
3.
Kravas celtnis sastāv no:
3.1.
metāla konstrukcijas, kas ir galvenā kravas celtņa sastāvdaļa un, kas notur projektēto slodzi (piemēram, laidums, balsts, izlice u.c.), paceļ kravu noteiktajā augstumā un pārvieto noteiktajā plaknē, telpā;
3.2.
kravas celšanas mehānisma, kas sastāv no troses vai ķēdes, kravas satveršanas ierīces un tītavas ar piedziņu;
3.3.
kravas satveršanas ierīces, kas piestiprināta kravas celšanas mehānisma trosēm, ķēdēm vai siksnām un paredzēta kravas iekāršanai, satveršanai un kravas celšanas palīgierīču nostiprināšanai (piemēram, kāsis, pašgrābis, konteineru satvērējs, traversa ar piestiprinātiem āķiem);
3.4.
mehānismiem, kas paredzēti kravas celtņa, celšanas mehānisma, kravas ratiņu pārvietošanai un gultņa elementa pagriešanai ap balstu;
3.5.
drošības sistēmas, kas nodrošina kravas celtņa drošību ekspluatācijas laikā.
4.
Kravas celtņu klasifikācija pēc to konstrukcijas un lietošanas biežuma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
5.
Izlices pašgājējceltņu klasifikācija pēc to iesaistes ceļu satiksmē atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi:
5.1.
ceļu satiksmē iesaistīts mehāniskais transportlīdzeklis:
5.1.1.
traktortehnika, norādot traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā piešķirto reģistrācijas numuru;
5.1.2.
transportlīdzeklis, norādot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā piešķirto reģistrācijas numuru;
5.2.
ceļu satiksmē neiesaistīts mehāniskais transportlīdzeklis.
6.
Šie noteikumi neattiecas uz:
6.1.
kravas celtņiem un trīšiem, kuru vienīgais enerģijas avots ir tieši lietots cilvēka spēks;
6.2.
kravas celtņiem, kuru celtspēja ir mazāka par vienu tonnu;
6.3.
elektriskiem telferiem, kuru celtspēja ir mazāka par piecām tonnām;
6.4.
ekskavatoriem darbam ar zemes rakšanas iekārtām vai pašgrābjiem, montāžas polispastiem un konstrukcijās (masti, sijas) iekārtiem celšanas mehānismiem;
6.5.
celšanas mehānismiem, kas ir tehnoloģiskās iekārtas sastāvdaļa;
6.6.
speciālām celšanas mašīnām (piemēram, krautņotājceltņi, ceļu, sliežu, tiltu un cauruļu licēji, iekrāvēji, forvarderi, hidromanipulatori (pašiekrāvēji), kravas celtņi darbam ar pāļdzini, rievpāļu izvilcējiem, urbšanas iekārtām);
7.
Lietošanā drīkst būt:
7.1.
kravas celtņi, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību;
7.2.
kravas celtņi, kuriem nav piemērojami normatīvie akti par mašīnu drošību, bet kuri atbilst normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu (turpmāk – vecā tipa kravas celtņi).
8.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).
9.
Kravas celtņu tehniskās pārbaudes veic inspicēšanas institūcija, kura:
9.1.
akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā kā A tipa inspicēšana institūcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk – inspicēšanas institūcija);
9.2.
apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas var rasties kļūdaina vai nepatiesa atzinuma dēļ un aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju;
9.3.
piedalās vai nodrošina deleģēta pārstāvja dalību šo noteikumu 8. punktā minētajā standartu tehniskajā komitejā.
10.
Kravas celtņu tehniskās pārbaudes, kravas celtņa uzturēšana un kravas celtņa lietošana, kas veikta saskaņā ar piemērojamos standartos (vai to daļās) noteiktajām prasībām, uzskatāma par atbilstošu tām šo noteikumu prasībām, kuras aptver piemērojamie standarti.
11.
Likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” un šo noteikumu prasības piemērojamas arī tiem kravas celtņiem, kas ievesti Latvijā lietošanai uz ierobežotu laika posmu.
12.
Kravas celtņa valdītājs (turpmāk – valdītājs) ir atbildīgs:
12.1.
par kravas celtņa atbilstību šo noteikumu 7. punktā noteiktajām prasībām;
12.2.
par kravas celtņa nodrošināšanu ar lietošanas dokumentāciju, tās uzturēšanu (papīra vai elektroniskā formātā), pieejamību personām darba pienākumu veikšanai un aktualizāciju, tostarp, ka ir identificējams aktualizāciju (ierakstus) veikušās personas vārds, uzvārds un ieraksta datums;
12.3.
ka kravas celtnis ir marķēts ar šo noteikumu 3. nodaļā noteikto marķējumu, par tā saglabāšanu un nepieciešamības gadījumā par tā atjaunošanu;
12.4.
par kravas celtņa uzturēšanu darba kārtībā (turpmāk - uzturēšana) atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļā noteiktajām prasībām;
12.5.
par kravas celtņa reģistrāciju Bīstamo iekārtu reģistrā (turpmāk - reģistrs).
13.
Par drošu darba veikšanu ar kravas celtni (darbu plānošana, organizēšana, veikšana, uzraudzība, kontrole) atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļā noteiktajām prasībām ir atbildīgs faktiskais darbu veicējs (turpmāk – darbu veicējs):
13.1.
kas ir fiziska vai juridiska persona, kura plāno un organizē darbu ar kravas celtni un lietošanas laikā kravas celtnis atrodas personas faktiskajā valdījumā (varā);
13.2.
kura statuss tiek noteikts rakstiskā līgumā starp valdītāju un personu, kura lieto kravas celtni (piemēram, kravas celtņa nomnieks, būvdarbu veicējs), izņemot, ja valdītājs pats lieto savā valdījumā esošo kravas celtni.
2.Kravas celtņa lietošanas dokumentācija
14.
Kravas celtņa lietošanas dokumentācija ietver:
14.1.
instrukciju kravas celtņa lietošanai (turpmāk – lietošanas instrukcija);
14.2.
žurnālu kravas celtņa uzturēšanai darba kārtībā, rekonstrukcijai, kā arī negadījumu un avāriju dokumentēšanai (turpmāk – uzturēšanas žurnāls);
14.3.
žurnālu kravas celtņa, tostarp tā sliežu vai pārvietošanās ceļa periodisko apskašu un pārbaužu dokumentēšanai pirms darba ar kravas celtni uzsākšanas (piemēram, darba dienas sākumā, pirms maiņas, pirms kravas celšanas operācijas) (turpmāk – darba žurnāls).
15.
Lietošanas instrukcijas nosacījumi:
15.1.
lietošanas instrukcija atbilst šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktajām prasībām;
15.2.
vecā tipa kravas celtņiem, kuriem nav iespējama šo noteikumu 15.1. apakšpunkta izpilde, lietošanas instrukcijā ietver šādu informāciju:
15.2.1.
montāžas un uzstādīšanas kārtību, tai skaitā kravas celtņa principiālo shēmu ar vadības un kontroles ierīču izvietojumu;
15.2.2.
lietošanas kārtību paredzētajos un ārkārtas apstākļos;
15.2.3.
tehniskās apkopes, remonta un pārbaudes kārtību, tai skaitā lietotāja veicamās pārbaudes;
15.2.4.
rasējumus, specifikācijas, diagrammas un aprēķinus, ja tie palīdz izprast lietošanas instrukcijā sniegtās norādes.
15.3.
kravas celtņiem, kas pārvietojas pa sliežu ceļu (izņemot dzelzceļa sliežu ceļu), lietošanas instrukcija ietver sliežu ceļa tehniskos raksturlielumus un nivelēšanas mērījumus atbilstoši šo noteikumu 6.5. apakšnodaļas noteiktajām prasībām.
3.Kravas celtņa marķējums
16.
Kravas celtnis ir marķēts ar:
16.1.
identifikācijas marķējumu (ražotāja plāksnīte);
16.2.
reģistrācijas numuru reģistrā;
16.3.
nominālo celtspēju;
16.4.
informācijas, brīdinājuma un aizlieguma zīmēm;
16.5.
nākamās kārtējās daļējās un pilnās tehniskās pārbaudes datumiem.
17.
Kravas celtņiem, kuriem ražotāja identifikācijas marķējums ir zudis vai nav salasāms, inspicēšanas institūcija aktualizē informāciju reģistrā par kravas celtņa atbilstību lietošanas instrukcijā norādītajiem kravas celtņa datiem.
18.
Kravas celtnim ar mainīgu nominālo celtspēju:
18.1.
celtspēja norādīta kā diagrammu kartes vai tabulas, ietverot ar celtspēju saistītās pozīcijas un nosacījumus (sniegums, rādiuss, leņķis);
18.2.
celtspēja norādīta tā, lai persona, kas lieto un vada kravas celtni (turpmāk - kravas celtņa operators), tā nav jāaprēķina un, lai papildus jāņem vērā tikai kravas satveršanas palīgierīču masa.
19.
Kravas celtnim ar vairākiem celšanas mehānismiem nominālā celtspēja norādīta katram celšanas mehānismam, iekļaujot nosacījumus celšanas mehānismu kombinētai lietošanai.
4.Kravas celtņa uzturēšana darba kārtībā
4.1.Vispārīgie jautājumi kravas celtņa uzturēšanai darba kārtībā
20.
Kravas celtņa uzturēšanu veic atbilstoši lietošanas instrukcijas un šo noteikumu prasībām un tā ietver kravas celtņa tehnisko apkopi, remontu, montāžu, demontāžu un transportēšanu, kā arī šo noteikumu 8. nodaļā noteikto tehnisko pārbaužu organizēšanu.
21.
Uzturēšanu veic valdītājs, juridiska vai fiziska persona uz rakstiska līguma pamata (turpmāk - uzturēšanas pakalpojuma sniedzējs). Līgumā precīzi nosaka uzturēšanas pakalpojuma sniedzējam nodotās funkcijas, piesaistītos apakšuzņēmējus un tiem nodotās funkcijas, valdītāja un uzturēšanas pakalpojuma sniedzēja savstarpējo atbildību.
22.
Uzturēšanu organizēšanas nosacījumi:
22.1.
visos organizācijas struktūras līmeņos ir noteiktas uzturēšanā iesaistītās personas, to pienākumi, uzdevumi, atbildība (t.sk. dokumentāri izsekojamas atbildīgās personas);
22.2.
noteiktas uzturēšanā iesaistīto personu apmācību vajadzības, to nodrošināšana;
22.3.
izstrādātas un ieviestas dokumentāri apliecinātas procedūras:
22.3.1.
uzturēšanas veikšanai, tostarp nosakot darbu saskaņošanas un darbu dokumentācijas sagatavošanas kārtību;
22.3.2.
uzturēšanas žurnāla aizpildīšanai, uzglabāšanai un piekļuvei;
22.3.3.
informācijas apstrādei, darba uzdevuma nodošanai un izpildes kontrolei saistībā ar kravas celtnim konstatētām neatbilstībām un to novēršanu.
23.
Kravas celtņa tehniskās pārbaudes organizēšanas nosacījumi:
23.1.
savlaicīgi tiek nodrošināta kravas celtņa sagatavošana pārbaudei un pārbaudes laika saskaņošana ar inspicēšanas institūciju;
23.2.
ja kravas celtņa elementiem nevar piekļūt samontētā stāvoklī, pārbaudi organizē pirms kravas celtņa montāžas vai tās laikā;
23.3.
inspicēšanas institūcijai ir pieejama lietošanas dokumentācija;
23.4.
kravas celtnis ir aprīkots:
23.4.1.
ar kravas satveršanas ierīci, ar kuru paredzēta kravas celtņa lietošana. Ja kravas celtni paredzēts lietot ar cita veida vai celtspējas kravas satveršanas ierīcēm, kravas celtni sagatavo pārbaudei arī ar šīm ierīcēm;
23.4.2.
ar lietošanas instrukcijā noteikto aprīkojumu piekļuvei kravas celtnim uzturēšanas darbu veikšanai;
23.5.
kravas celtnis ir nodrošināts ar atbilstošas masas kontroles kravu;
23.6.
nodrošināta uzturēšanas veicēja pārstāvja un kravas celtņa operatora piedalīšanās.
4.2.Kravas celtņa tehniskā apkope un remonts
24.
Kravas celtņa tehniskās apkopes un remontus veic atbilstoši lietošanas instrukcijas norādījumiem un uzturēšanas veicēja iekšējām procedūrām.
25.
Remonts ietver:
25.1.
atbilstoši lietošanas instrukcijai veiktu bojātu vai nodilušu kravas celtņa detaļu, vienību, mezglu nomaiņu vai bojājumu, defektu novēršanu, tai skaitā to elementu metināšanu vai nomaiņu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos;
25.2.
kravas celtņa sākotnējās konstrukcijas un izpildījuma atjaunošanu pēc ražotāja dokumentācijas vai norādījumiem, vai ja tādi nav pieejami – pēc konstatējamām zīmēm (pēdām), analoga tipa krava celtņa dokumentācijas vai izpildījuma;
25.3.
lietošanas instrukcijā paredzētu plānveida remontu, kas saistīts ar atsevišķu sastāvdaļu nomaiņu, beidzoties to lietošanas laikam. Ja atbilstoši lietošanas instrukcijai, sasniedzot noteiktu kravas celtņa vai tā elementu lietošanas laiku, jāveic atsevišķu elementu nomaiņa, tad tā jāveic arī tad, ja šiem elementiem nav konstatējami acīmredzami bojājumi vai nolietojums;
25.4.
lietošanas instrukcijā paredzētu rekonstrukcijas veikšanu.
26.
Pēc remonta informāciju par paveiktajiem darbiem atzīmē uzturēšanas žurnālā un pievieno atzinums par darbu atbilstību lietošanas instrukcijas prasībām.
4.3.Kravas celtņa montāža, demontāža un transportēšana
27.
Prasības piemērojamas tikai reģistrā reģistrētajiem kravas celtņiem un attiecināmas periodiskai pārvietošanai paredzētajiem celtņiem (piemēram, atkārtoti montējami torņa celtņi) un stacionāri uzstādītu celtņu pārvietošanai speciālos gadījumos (piemēram, tilta, portālceltņa, buka celtņa pārvietošanai uz citu sliežu ceļu).
28.
Montāžu, demontāžu, transportēšanu veic saskaņā ar kravas celtņa lietošanas instrukcijas norādījumiem un šo noteikumu prasībām.
29.
Pārvietošanai paredzēto kravas celtņu montāžu veic saskaņā ar konkrētā montāžas procesa izpildei izstrādātu projektu, kas satur grafisko, tekstuālo un citu ar montāžu saistīto informāciju, būvdarbu gadījumā – ar būvdarbu organizēšanu un veikšanu saistītās drošības prasības. Persona, kas veic kravas celtņa montāžu būvlaukumā, ir atbildīga par tehniskās informācijas apmaiņu ar būvdarbu veicēju.
30.
Izlices celtņus montē, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā noteiktos attālumus no tranšeju un būvbedru malām vai, ja minētos attālumus nav iespējams ievērot, malas nostiprina saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām.
31.
Stacionāri uzstādīta kravas celtņa montāžu citā lietošanas vietā veic saskaņā ar demontāžas/montāžas projektu, kas satur grafisko, tekstuālo un citu ar celtņa demontāžu, transportēšanu un montāžu saistīto informāciju, tostarp ietver prasības celtņa nodošanai lietošanā pēc montāžas. Montāžas pabeigšanu apliecina, sastādot aktu par celtņa montāžu un nodošanu lietošanā, tostarp iekļaujot atzinumus par veiktajām pārbaudēm.
32.
Uzstādot kravas celtņus uz jau esošiem sliežu ceļiem (estakādēm), saskaņā ar lietošanas instrukciju aprēķina, vai attiecīgie ceļi izturēs slodzi, kas rodas, ja kravas celtņi koncentrējas vienā estakādes starpbalstu posmā visneizdevīgākajās slodzes kombinācijās.
33.
Kravas celtņu sliežu ceļus (izņemot celtņus, kuri pārvietojas pa dzelzceļa sliežu ceļiem) un to pamatus ierīko pēc projekta būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
34.
Kravas celtņa pretsvara vai balasta faktiskā masa ir dokumentāri apliecināta (piemēram, ražotāja dokumentācija, svēršanas svari, to kalibrēšana) un atbilst lietošanas instrukcijā norādītajai.
5.Kravas celtņa rekonstrukcija
35.
Kravas celtņa rekonstrukcija ir reģistrā reģistrēta celtņa rekonstrukcija ar materiāliem vai digitāliem līdzekļiem, kas nav paredzēta lietošanas instrukcijā, bet tiek veikta, lai:
35.1.
paaugstinātu kravas celtņa drošības līmeni;
35.2.
pielāgotu kravas celtni lietotāja vajadzībām;
35.3.
modernizētu atbilstoši tehnikas attīstībai;
35.4.
atjaunotu tā konstrukciju vai mehānismus.
36.
Kravas celtņa rekonstrukciju veic valdītājs vai uz rakstiska līguma pamata valdītāja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.
37.
Pirms kravas celtņa rekonstrukcijas sagatavo:
37.1.
pamatojumu rekonstrukcijas nepieciešamībai, tostarp ietverot izvērtējumu par celtņa esošo un plānoto drošības līmeni un lietošanas apstākļiem, un identificējot nepieciešamos pārveidojumus;
37.2.
riska izvērtējumu par rekonstrukcijas ietekmi uz celtņa radītajiem riskiem un celtņa atbilstību šo noteikumu 7. punkta prasībām;
37.3.
pasākuma plānu risku novēršanai vai samazināšanai;
37.4.
atzinumu par rekonstrukcijas klasifikāciju vienā no veidiem:
37.4.1.
vienkāršota rekonstrukcija – ar celtņa rekonstrukciju saistītie riski jau ir aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, tādējādi nav nepieciešami papildu pasākumi, lai arī pēc rekonstrukcijas celtnis atbilstu šo noteikumu 7. punkta prasībām;
37.4.2.
būtiska rekonstrukcija – ar celtņa rekonstrukciju saistītie riski nav aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, jo rekonstrukcija rada jaunus riskus vai būtiski paaugstina esošo risku līmeni. Šādā gadījumā rekonstrukcijas veicējs uzņemas celtņa ražotāja pienākumus un veic celtņa atbilstības novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktajām prasībām.
37.5.
vienkāršotas rekonstrukcijas gadījumā izstrādā projektu rekonstrukcijas darbu veikšanai, lai nodrošinātu celtņa atbilstību šo noteikumu 7. punkta prasībām, savukārt būtiskas rekonstrukcijas gadījumā veic darbības atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktajām prasībām.
38.
Kravas celtnis uzskatāms par atbilstošu šo noteikumu 7. punkta prasībām, ja vienkāršotā rekonstrukcija veikta atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktajām prasībām un to piemērojamos standartos (vai to daļās) noteiktajām prasībām, kuras aptver rekonstrukcijas projektā ietvertos risku novēršanas vai samazināšanas pasākumus.
39.
Vienkāršotās konstrukcijas pabeigšanu apliecina, sastādot aktu par kravas celtņa montāžu un nodošanu lietošanā, tostarp iekļaujot atzinumus par veiktajām pārbaudēm.
6.Prasības mērījumiem un pārbaudēm
6.1.Metināšana un metināto savienojumu pārbaudes
40.
Kravas celtņa nesošo konstrukciju vai to konstrukciju elementu metināšanu veic saskaņā ar metināšanas procesa specifikāciju, kas sagatavota un apstiprināta piemērojamos standartos noteiktajā kārtībā.
41.
Kravas celtņa elementus metina metinātāji, kuru kvalifikāciju konkrētajam metināšanas procesam apliecina metinātāja kvalifikācijas pārbaudes sertifikāts vai atestācijas sertifikāts.
42.
Kravas celtņa elementus un metinātos savienojumus atbilstoši piemērojamiem standartiem pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā, ja:
42.1.
šādas pārbaudes noteiktas metināšanas procesa specifikācijā;
42.2.
veikta kravas celtņa nesošo metālkonstrukciju vai to konstrukciju, kur iespējama cilvēku atrašanās, metināšana;
42.3.
pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma.
6.2.Elektroinstalācijas pārbaudes
43.
Elektroinstalācijas pārbaudes veic šo noteikumu 8.3. apakšnodaļā noteiktās daļējās tehniskās pārbaudes laikā.
44.
Kravas celtņiem (piemēram, tilta, buka, portālceltnis) elektroinstalācijas (elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju kravas celtnī no elektroietaišu piederības robežas līdz kravas celtnim, tai skaitā celtņa zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudes veic:
44.1.
pirms celtņa reģistrācijas reģistrā;
44.2.
reizi trīs gados;
44.3.
ja celtnis tiek lietots sprādzienbīstamā vai ķīmiski agresīvā vidē;
44.4.
pēc celtņa atkārtotas montāžas;
44.5.
pēc celtņa remonta, ja tas noteikts attiecīgajā darbu projektā;
44.6.
pēc celtņa rekonstrukcijas;
44.7.
pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma;
45.
Elektroinstalācijas pārbaudi veic un atzinumus izsniedz persona, kurai piešķirta elektrodrošības grupa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības.
6.3.Funkcionālās pārbaudes
46.
Kravas celtņa funkcionālajā pārbaudē bez slodzes pārbauda:
46.1.
kravas celtņa drošības ierīces, bremzes, indikācijas un vadības ierīces;
46.2.
visas kravas celtņa kustības.
47.
Kravas celtņa funkcionālajā pārbaudē ar slodzi pārbauda celtņa pamatkustības (celšana, nolaišana, celšanas mehānisma un celtņa pārvietošana, pagriešanās), ievērojot šādus nosacījumus:
47.1.
pārbaudi veic ar celtņa nominālajai celtspējai atbilstošu testa kravu;
47.2.
celtņa kustības pārbauda, darbinot celtni tā nominālajā ātrumā;
47.3.
pārbaudes veikšanai netiek atvienoti vai regulēti celtspējas ierobežotāji vai citas drošības ierīces.
6.4.Statiskās, dinamiskās un stabilitātes pārbaudes
48.
Kravas celtņa statisko, dinamisko un stabilitātes pārbaudi veic:
48.1.
pēc celtņa montāžas, remonta vai rekonstrukcijas, ja šo pārbaužu veikšanas nepieciešamība noteikta attiecīgajā darbu projektā;
48.2.
pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma;
49.
Tilta un buka celtņiem, kuru konstruktīvās, montāžas vai nominālās celtspējas dēļ ir tehniski sarežģīti vai neiespējami nodrošināt atbilstošas masas kontroles kravu, statisko pārbaudi veic, izmantojot alternatīvās metodes (piemēram, hidrauliskos slogotājus). Šādām alternatīvajām metodēm jābūt dokumentētām un pievienotām lietošanas instrukcijai.
6.5.Sliežu ceļu nivelēšana
50.
Kravas celtņa sliežu ceļa nivelēšanu veic:
50.1.
uzstādot kravas celtni uz cita sliežu ceļa, ja tas noteikts montāžas projektā;
50.2.
pēc sliežu ceļa remonta vai rekonstrukcijas, ja tas noteikts attiecīgajā darbu projektā;
50.3.
pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma;
50.4.
ja lietošanas instrukcija nesatur nivelēšanas mērījumus.
51.
Nivelēšanas mērījumiem pievieno:
51.1.
nepieciešamos rasējumus, specifikācijas, aprēķinus, kas palīdz izprast mērījumu veikšanu;
51.2.
nivelēšanas rezultātu izvērtējumu par sliežu ceļa atbilstību konkrētā kravas celtņa lietošanai un piemērojamos standartos noteiktajām pielaidēm.
7.Prasības darbu veikšanai ar kravas celtni
52.
Juridiska vai fiziska persona, veicot darbu ar kravas celtni (turpmāk - darba veicējs) ievēro lietošanas instrukcijā, darba aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktās prasības.
53.
Darbu ar kravas celtni drīkst veikt, ja ievēroti šādi nosacījumi:
53.1.
celtnis ir reģistrēts reģistrā un pārbaudīts šo noteikumu 59. vai 60. punktā noteiktajos termiņos un apjomā;
53.2.
celtnim veiktas tehniskās apkopes un remonti atbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajiem termiņiem un apjomam;
53.3.
celtnis nodrošināts ar lietošanas instrukciju, darba žurnālu un marķēts atbilstoši šo noteikumu 3. nodaļā noteiktajām prasībām.
54.
Kravas celtni vada kravas celtņa operators, kas ir apmācīts vismaz par:
54.1.
attiecīgās konstrukcijas celtni, ievērojot kravas celtņa lietošanas instrukcijas prasības;
54.2.
kravas celtņa apskates un darbības pārbaudes veikšanu pirms darbu uzsākšanas;
54.3.
darbu komandā ar stropētājiem un signalizatoriem;
54.4.
par evakuāciju avārijas gadījumā un sakaru ierīču izvietojumu ārkārtas dienestu izsaukšanai;
55.
Kravas celtņa operatoram ir šādi pienākumi:
55.1.
veikt izlices pašgājējceltņa uzstādīšanu atbilstoši lietošanas instrukcijai, tai skaitā pārliecināties par uzstādīšanas laukuma atbilstību un ievērot šo noteikumu 2. pielikumā noteiktos nosacījumus;
55.2.
veikt darbu ar kravas celtni saskaņā ar lietošanas instrukciju;
55.3.
nodrošināt kravas celtņa apskati un darbības pārbaudi pirms darbu uzsākšanas, fiksējot rezultātus darba žurnālā;
55.4.
veikt kravas celšanu vai pārvietošanu saskaņā ar stropētāja vai signalizētāja dotajiem signāliem, izpildot tikai vienas personas dotos signālus, izņemot STOP signālu, kas jāizpilda neatkarīgi no tā, kura persona to devusi;
55.5.
pārtraukt kravas celtņa darbību nepiemērotos darba apstākļos (piemēram, nav saskatāmi dotie signāli, konstatēti kravas celtņa bojājumi, bīstama situācija).
56.
Kravas celtņa operatoram aizliegts:
56.1.
uzsākt kravas celtņa kustības, ja dotais signāls nav saprotams atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā;
56.2.
darbināt kravas celtni, ja uz tā ārpus kabīnes atrodas cilvēki, izņemot personas, kas veic kravas celtņa apskati, regulēšanu, pārbaudi. Šajā gadījumā kravas celtņa operators kravas celtni darbina pēc šīs personas signāliem;
56.3.
pārvietot kravu ārpus konkrētā darba veikšanai noteiktajai kravas celtņa darbības zonai;
56.4.
īslaicīgi atstāt kravas celtni bez uzraudzības, ja vien nav nodrošināts drošs kravas celtņa stāvoklis;
56.5.
celt un pārvietot cilvēkus, kā arī celt un pārvietot kravu, uz kuras atrodas cilvēki, izņemot gadījumos, kad cilvēku celšana un pārvietošana ir paredzēta celtņa ražotāja instrukcijā, vai veicot cilvēku evakuāciju ārkārtas gadījumos.
57.
Darba veicējs:
57.1.
norīko atbildīgo personu par darba veikšanu ar kravas celtni, ievērojot, ka minētā persona nedrīkst būt darbos iesaistītā kravas celtņa operators;
57.2.
dokumentāri identificē personas darbā ar kravas celtni (piemēram, celtņa operators, stropētājs, signalizētājs, atbildīgā persona par darbu veikšanu ar kravas celtni), nosaka to pienākumus, atbildību un nodrošina piekļuvi lietošanas instrukcijai, tostarp kravas celtņa operatoram – piekļuvi darba žurnālam;
57.3.
nav tiesīgs veikt kravas celtņa uzturēšanu un rekonstrukciju, izņemot, ja darbu veicējs ir valdītājs vai persona, kas atrodas šo noteikumu 4. un 5. nodaļās noteiktajās līgumattiecībās ar valdītāju;
57.4.
nekavējoties informē valdītāju par traucējumiem kravas celtņa darbībā, bojājumiem, negadījumiem, avārijām, izņemot, ja darbu veicējs ir valdītājs.
58.
Darba veicējam veicot darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos (piemēram, darbs elektropārvades līnijas aizsargjoslā, bīstamu kravu pārvietošana, kravas pārvietošana virs telpām, kurās uzturas cilvēki, kravas pārvietošana ar vairākiem kravas celtņiem vienlaikus, darbs zem elektrotransporta kontaktvadiem, darbs ierobežotas kustības zonā, darbs uz tilta celtņa sliežu ceļa), jāievēro šādas prasības:
58.1.
pirms darbu uzsākšanas nodrošina darbinieku instruktāžu par drošu darbu veikšanu un izsniedz kravas celtņa operatoram norīkojumu darbam ar celtni paaugstinātas bīstamības apstākļos;
58.2.
darbu veic saskaņā ar projektu vai darbu izpildes tehnoloģisko karti, kurā ir kravas stropēšanas un pārvietošanas shēma, operāciju izpildes secība un norādījumi, kā pareizi pacelt un pārvietot kravu;
58.3.
elektropārvades līnijas aizsargjoslā ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības.
8.Kravas celtņa tehniskās pārbaudes, uzraudzība un kontrole
8.1.Vispārīgās prasības
59.
Inspicēšanas institūcija pēc valdītāja pieprasījuma uz līguma pamata veic kravas celtņa:
59.1.
pirmreizējo tehnisko pārbaudi reģistrā nereģistrētiem kravas celtņiem;
59.2.
kārtējās tehniskās pārbaudes reģistrā reģistrētiem kravas celtņiem:
59.2.1.
daļējo pārbaudi ne retāk kā reizi 12 mēnešos;
59.2.2.
pilno pārbaudi ne retāk kā reizi 36 mēnešos;
59.3.
atkārtoto tehnisko pārbaudi, ja kārtējā tehniskajā pārbaudē kravas celtnis novērtēts ar 2;
59.4.
ārpuskārtas tehnisko pārbaudi šo noteikumu 8.6. apakšnodaļā noteiktajos gadījumos;
59.5.
padziļināto tehnisko pārbaudi šo noteikumu 8.7. apakšnodaļā noteiktajos gadījumos.
60.
Reti darbināmiem kravas celtņiem veic daļējo tehnisko pārbaudi ne retāk kā reizi divos gados. Pilno tehnisko pārbaudi neveic.
61.
Inspicēšanas institūcija ir tiesīga samazināt kravas celtņa kārtējo tehnisko pārbaužu periodiskumu, to pamatojot ar celtņa lietošanas apstākļu, tehniskā stāvokļa un veiktās tehniskās pārbaudes izvērtējumu. Inspicēšanas institūcija informāciju par samazināto tehnisko pārbaužu periodiskumu aktualizē reģistrā.
62.
Inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar kādu no šādiem vērtējumiem:
62.1.
neatbilstības nav konstatētas – vērtējums 0;
62.2.
konstatētas maznozīmīgas neatbilstības, kas nerada būtiskus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, – vērtējums 1;
62.3.
konstatētas būtiskas neatbilstības, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, – vērtējumus 2;
62.4.
konstatētas bīstamas neatbilstības, kas rada tiešus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, – vērtējums 3.
63.
Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 0 vai 1, kravas celtņa turpmāka lietošana ir atļauta.
64.
Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 2:
64.1.
inspicēšanas institūcija kopš tehniskās pārbaudes brīža uz kravas celtņa piestiprina pārbaudes zīmi ar norādi, ka kravas celtņa lietošana pieļaujama 30 dienas. Šai laikā valdītājam jānovērš konstatētās neatbilstības un jānodrošina atkārtota tehniskā pārbaude, kurā kravas celtnim jāsaņem novērtējums 0 vai 1;
64.2.
ja valdītājs 30 dienu laikā nav nodrošinājis atkārtotas tehniskās pārbaudes veikšanu, kravas celtņa turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz konstatēto neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai, kurā kravas celtnim jāsaņem novērtējums 0 vai 1.
65.
Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar 3, celtņa turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz konstatēto neatbilstību novēršanai un kārtējās tehniskās pārbaudes veikšanai, kurā celtnim jāsaņem novērtējums 0 vai 1.
66.
Inspicēšanas institūcija pēc tehniskās pārbaudes veikšanas aktualizē informāciju reģistrā, aizpildot tehniskās pārbaudes protokolu, detalizēti norāda tehniskās pārbaudes rezultātus un pēc valdītāja pieprasījuma izsniedz tehniskās pārbaudes protokolu.
67.
Ja kravas celtnis atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija pārbaudītā celtņa vadības kabīnē vai citā uz pārbaudītā celtņa redzamā vietā (piemēram, blakus kravas celtņa ražotāja datu plāksnei), piestiprina bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi.
68.
Inspicēšanas institūcija veic kravas celtņa pārbaudi ar to kravas satveršanas ierīci vai ierīcēm, kas tai tiek uzrādītas tehniskās pārbaudes laikā.
69.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot kravas celtņa uzraudzību un kontroli, ir tiesīgs:
69.1.
aizliegt kravas celtņa lietošanu, ja nav veikta tehniskā pārbaude šajā nodaļā noteiktajā kārtībā;
69.2.
iegūt datus no traktortehnikas un tās vadītāju informatīvās sistēmas par šo noteikumu 5.1.1. apakšpunktā un transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra par šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētajiem kravas celtņiem.
8.2.Pirmreizējā tehniskā pārbaude
70.
Inspicēšanas institūcija pirmreizējā tehniskajā pārbaudē:
70.1.
pārbauda kravas celtnim atbilstības apliecinājumus pamatojoties uz šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktajām prasībām;
70.2.
pārbauda kravas celtņa lietošanas dokumentāciju, tai skaitā dokumentācijā ietverto datu atbilstību konkrētajam kravas celtnim;
70.3.
kravas celtnim, kura lietošana tiks uzsākta pirmo reizi, veic daļējo tehnisko pārbaudi;
70.4.
lietotam kravas celtnim veic pilno tehnisko pārbaudi;
70.5.
kravas celtnim veic padziļināto tehnisko pārbaudi, šādos gadījumos, ja:
70.5.1.
kopš kravas celtņa ražošanas pagājuši vismaz 10 gadi vai vairāk;
70.5.2.
nav pieejami dokumentāri apliecinājumi par kravas celtnim veiktajām periodiskajām pārbaudēm pēdējo piecu gadu laikā;
70.6.
reģistrā ievada informāciju par kravas celtņa parametriem un šo noteikumu 6. nodaļas noteiktām pārbaudēm.
8.3.Daļējā tehniskā pārbaude
71.
Daļējā tehniskajā pārbaudē pārbauda kravas celtņa atbilstību lietošanas dokumentācijai un šo noteikumu 7. punktā noteiktajām prasībām, iekļaujot:
71.1.
kravas celtņa nesošās konstrukcijas, nožogojumu, aizsargu, platformu, galeriju, kāpņu, kabīnes, apgaismojuma un signalizācijas ierīču pārbaudi, tai skaitā, vai ievēroti drošības attālumi;
71.2.
metālkonstrukciju un to savienojumu tehniskā stāvokļa vizuālo novērtēšanu. Gadījumā, ja tiek konstatēta intensīva korozija vai deformācija atbilstoši šo noteikumu 8.7. apakšnodaļā noteiktajām prasībām, tad veic metālkonstrukciju un to savienojumu tehniskā stāvokļa pārbaudi (paliekošais biezums, skrūvju un kniežu diametra izmaiņas korozijas un nodiluma dēļ, plaisas, deformācijas, citi defekti);
71.3.
kravas celtņa un to elementu vizuālu apskati, tai skaitā ritošo daļu, riteņus;
71.4.
sliežu ceļa vizuālu pārbaudi;
71.5.
kravas satveršanas ierīces un piekares tehniskā stāvokļa pārbaudi (izdilumi, plaisas, nolietojums);
71.6.
trošu un ķēžu tehniskā stāvokļa un to stiprinājumu atbilstības pārbaudi;
71.7.
skriemeļu, asu un to stiprinājuma detaļu, kā arī izlices stiprinājuma elementu stāvokļa pārbaudi;
71.8.
kravas celtņa un tā pretsvara, balasta un izlices parametru atbilstības pārbaudi, salīdzinot ar lietošanas instrukcijā norādītajiem lielumiem un kravas celtņa komplektācijas atbilstību veicamam darbam;
71.9.
celtņa elektroinstalācijas vizuālu pārbaudi un elektroinstalācijas mērījumu atbilstību šo noteikumu 6.2. apakšnodaļā noteiktajā prasībām;
71.10.
ja konstatēti jauni metinājumi, veic vizuālu metināto savienojumu pārbaudi un metināšanas dokumentācijas pārbaudi;
71.11.
funkcionālo pārbaudi bez slodzes atbilstoši šo noteikumu 6.3. apakšnodaļā noteiktajām prasībām.
72.
Pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma daļējās tehniskās pārbaudes apjomā var tikt iekļautas šo noteikumu 6. nodaļā noteiktās pārbaudes.
8.4.Pilnā tehniskā pārbaude
73.
Inspicēšanas institūcija veic pilno tehnisko pārbaudi, kas ietver:
73.1.
daļējo tehnisko pārbaudi;
73.2.
funkcionālo pārbaudi ar slodzi atbilstoši šo noteikumu 6.3. apakšnodaļā noteiktajām prasībām.
74.
Pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma pilnās tehniskās pārbaudes apjomā var tikt iekļautas šo noteikumu 6. nodaļā noteiktās pārbaudes.
8.5.Atkārtotā tehniskā pārbaude
75.
Atkārtotās tehniskās pārbaudes apjomu nosaka inspicēšanas institūcija, ņemot vērā pēdējā tehniskajā pārbaudē konstatētās neatbilstības un kravas celtņa tehnisko stāvokli, kā arī novērtējot citas acīmredzamas neatbilstības, kas radušās pēc pēdējās tehniskās pārbaudes vai nebija tajā konstatētas.
8.6.Ārpuskārtas tehniskā pārbaude
76.
Kravas celtņa ārpuskārtas tehnisko pārbaudi veic šādos gadījumos:
76.1.
pēc kravas celtņa montāžas;
76.2.
pēc kravas celtņa remonta, ja veikta nesošo metālkonstrukciju vai šo konstrukciju elementu nomaiņa vai metināšana;
76.3.
pēc kravas celtņa rekonstrukcijas;
76.4.
pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas pamatota pieprasījuma;
76.5.
pirms kravas celtņa lietošanas atsākšanas pēc avārijas, ņemot vērā normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanu noteikto kārtību.
77.
Inspicēšanas institūcija ārpuskārtas tehnisko pārbaudi veic tādā apjomā, lai novērtētu kravas celtņa atbilstību šo noteikumu 7. punkta prasībām. Ārpuskārtas tehniskās pārbaudes laikā tiek pārbaudīti arī dokumenti, kas saistīti ar ārpuskārtas pārbaudes ierosināšanu (metināšanas darbu dokumentācija, tehniskās pārbaudes protokoli, avārijas izmeklēšanas dokumenti, rekonstrukcijas darbu dokumenti un citi saistītie dokumenti).
8.7.Padziļinātā tehniskā pārbaude
78.
Kravas celtņa padziļināto tehnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz inspicēšanas institūcijas pieprasījuma vai kravas celtņa pirmreizējās tehniskās pārbaudes laikā.
79.
Kravas celtņa padziļināto tehnisko pārbaudi piemēro šādos gadījumos, ja:
79.1.
inspicēšanas institūcijai tehniskās pārbaudes laikā nav iespējams izvērtēt kravas celtņa atbilstību šo noteikumu 7.punkta noteiktajām prasībām;
79.2.
inspicēšanas institūcijai tehniskās pārbaudes laikā nav iespējams izvērtēt kravas celtņa atbilstību lietošanas instrukcijas noteiktajām prasībām.
80.
Inspicēšanas institūcija padziļinātās tehniskās pārbaudes laikā veic kravas celtņa aktuālā darba režīma un kravas celtņa ražotāja projektētā darba režīma savstarpēju izvērtējumu, ja padziļinātā tehniskā pārbaude tiek veikta pirmreizējās tehniskās pārbaudes ietvaros, pārējos gadījumos – ja tas iekļauts inspicēšanas institūcijas sagatavotajā padziļinātās tehniskās pārbaudes darba uzdevumā kravas celtņu valdītājam (turpmāk – darba uzdevums).
81.
Darba uzdevumā ietver šādu informāciju:
81.1.
padziļinātās tehniskās pārbaudes pieprasījuma pamatojumu;
81.2.
apraksts par kuru kravas celtņa mezglu, konstrukcijas daļu radušās pamatotas aizdomas par neatbilstību.
82.
Inspicēšanas institūcija aktualizē informāciju reģistrā par padziļinātās pārbaudes pieprasījumu un darba uzdevumu, un reģistrā reģistrētajiem kravas celtņiem aktualizē informāciju par izpildes termiņu, to norādot ne ilgāku kā vienu kalendāro gadu.
83.
Valdītājs organizē darba uzdevuma izpildi, slēdzot rakstisku līgumu ar juridisku vai fizisku personu, kuram pievieno darbu veicēja sagatavotu darba uzdevuma izpildes projektu, tostarp paredzētās pārbaudes, to veidus, apjomus, un dokumentārus apliecinājumus par darba izpildei piesaistītā kravas celtņu inženiera izglītību un pieredzi celtņu projektēšanā, ražošanā.
84.
Ja kravas celtnim reģistrā norādītajā termiņā nav veikta padziļinātā tehniskā pārbaude, inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē celtni novērtē ar 3.
9.Noslēguma jautājumi
85.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumus Nr. 113 “Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2010, 25., 204. nr.; 2018, 245. nr.).
86.
Kravas celtņi, kas atbilst Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumiem Nr. 113 “Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība”, ir atbilstoši šo noteikumu prasībām, kamēr ir spēkā to tehniskās pārbaudes protokols, kas izsniegts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumiem Nr. 113 “Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība”.
87.
Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[21-TA-980 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-980 Nr]
Kravas celtņu klasifikācija
1. Kravas celtņu klasifikācija pēc to konstrukcijas:
1.1. tilta celtnis – celtnis ar vismaz vienu primāro horizontālo tiltu (siju), kas aprīkota ar vismaz vienu celšanas mehānismu. Tilta celtnis pārvietojas pa sliedēm vai celtnim paredzētu pārvietošanās ceļu;
1.2. buka celtnis – celtnis ar vismaz vienu primāro horizontālo tiltu (siju), kas balstīta uz vismaz viena balsta (kājas) un aprīkota ar vismaz vienu celšanas mehānismu. Buka celtnis pārvietojas pa sliedēm, celtnim paredzētu pārvietošanās ceļu vai brauktuvi vai uzstādīts nekustīgi;
1.3. torņa celtnis – pagriežams izlices celtnis, kuram izlice atrodas uz vertikāli novietota torņa. Torņa celtnis aprīkots ar līdzekļiem iekārtās kravas pacelšanai, nolaišanai un pārvietošanai, un pārvietošanas rādiusa un pagriešanās leņķa maiņai;
1.4. portālceltnis – pagriežams izlices celtnis uz portāla, kas paredzēts stacionārai uzstādīšanai vai nu fiksētā pozīcijā vai ar brīvu pārvietošanos pa horizontālām sliedēm, un aprīkots ar izlici, kas rotē ap vertikālo asi;
1.5. izlices pašgājējceltnis – pašgājējceltnis, kam izlice piestiprināta uz masta (torņa), ir pagriežama vai nekustīga un aprīkota ar vienu vai vairākiem celšanas mehānismiem, celtnis pārvietojas uz riteņiem, kāpurķēdēm, u.c., celtņa šasija nav paredzēta kravas pārvadāšanai;
1.6. telferis – nekustīgā sijā iekārts elektriskās piedziņas celšanas mehānisms kravas pacelšanai, nolaišanai un pārvietošanai pa siju;
1.7. speciālie celtņi – vanšu celtnis (celšanas mehānisms pārvietojas pa vantīm), konsolceltnis, dzelzceļa celtnis (celtnis uz platformas, kas pārvietojas pa dzelzceļa sliežu ceļu), masta celtnis un citi;
1.8. konteinerceltnis - tilta celtnis uz portāla, aprīkots ar paceļamu tilta daļu, paredzēts konteinerkravu pārkraušanai.
2. Kravas celtņu klasifikācija pēc to lietošanas biežuma:
2.1. reti darbināms kravas celtnis – celtnis, kas uzstādīts konkrētu iekārtu (piemēram, spēkstacijās, mašīnu vai turbīnu telpās, transformatoru stacijās) uzturēšanai (montāža, demontāža, remonts), tādējādi darbs ar celtni tiek veikts reti, praktiski netiek darbināts ar nominālo celtspēju un pamatā celtnis atrodas dīkstāvē.
2.
pielikumsMinistru kabineta
[21-TA-980 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-980 Nr]
Minimālie kravas celtņa montāžas vai uzstādīšanas attālumi no tranšeju un būvbedru malām (ja malas nav nostiprinātas)
| Tranšejas dziļums (metros) | Attālums* (metros) no nogāzes sākuma līdz tuvākajam izbīdāmajam balstam atkarībā no grunts (neuzbērtas) veida | ||||
| smilts | smilšmāls | mālsmilts | māls | less | |
| 1 | 1,50 |
1,25 |
1,00 |
1,00 |
1,00 |
| 2 | 3,00 | 2,40 | 2,00 | 1,50 | 2,00 |
| 3 | 4,00 | 3,60 | 3,25 | 1,75 | 2,50 |
| 4 | 5,00 | 4,40 | 4,00 | 3,00 | 3,00 |
| 5 | 6,00 | 5,30 | 4,75 | 3,50 | 3,50 |
*Attālumu mēra no tranšejas vai būvbedres konfigurāciju veidojošās trapeces virsotnes.