25-TA-205
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.3. pasākumu "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" (turpmāk – pasākums), tajā skaitā:
1.1.
pasākuma mērķi;
1.2.
pasākumam kopējo pieejamo finansējumu;
1.3.
prasības projekta iesniedzējam;
1.4.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
2.
Pasākuma mērķis ir veicināt komunālo notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, nodrošinot tehnoloģisko risinājumu ieviešanu notekūdeņu dūņu kā biogēno elementu pārstrādei, kā arī sekmējot vides un cilvēku veselības aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
3.
Līdz 2029. gada 31. decembrim pasākuma ietvaros sasniedzamie projektu uzraudzības rādītāji un to vērtības:
3.1.
iznākuma rādītājs – papildu jauda notekūdeņu dūņu (atkritumu) pārstrādei. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja pasākuma projektu ietvaros veikti ieguldījumi notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās, nodrošinot papildu notekūdeņu dūņu (atkritumu) pārstrādes iekārtu jaudu – 20 000 tonnas gadā;
3.2.
iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja pasākuma projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot atbalstu vismaz trim uzņēmumiem;
3.3.
rezultāta rādītājs – pārstrādāto notekūdeņu dūņu (atkritumu) apjoms. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja pasākuma projektu ietvaros veikti ieguldījumi notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās atbilstoši šo noteikumu 3.1. apakšpunktam, sasniedzot pārstrādāto notekūdeņu dūņu (atkritumu) apjomu – 68 000 tonnas gadā. Rezultāta rādītājs tiek uzskatīts par sasniegtu projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās, pamatojoties uz informāciju, kas norādīta finansējuma saņēmēja iesniegtajos pēcuzraudzības pārskatos.
4.
Pasākuma ietvaros projektu iesniegumu atlasi īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, ievērojot katram plānošanas reģionam šo noteikumu 10. punktā noteikto Kohēzijas fonda finansējuma maksimālo apmēru.
5.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Klimata un enerģētikas ministrija.
II.Pasākumam pieejamais finansējums
6.
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 27 233 743 euro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums 23 148 681 euro, un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais līdzfinansējums, ne mazāk kā 4 085 062 euro.
7.
Kohēzijas fonda finansējumu piešķir granta veidā.
8.
Projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 41. pantu, Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 32.4. apakšpunktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.
9.
Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota. Projekta maksimālais Kohēzijas fonda finansējums ir 2 000 000 euro.
10.
Pasākuma ietvaros maksimālais Kohēzijas fonda atbalsta apmērs sadalījumā pa plānošanas reģioniem ir:
10.1.
Rīgas plānošanas reģionam- 4 629 737 euro;
10.2.
Latgales plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
10.3.
Vidzemes plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
10.4.
Kurzemes plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
10.5.
Zemgales plānošanas reģionam- 4 629 736 euro.
11.
Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu šo noteikumu 10. punktā noteiktā plānošanas reģionam noteiktā maksimālā finansējuma ietvaros. Šo noteikumu 15. punktā minētais projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz tajā plānošanas reģionā, kurā atrodas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālais centrs (turpmāk - Dūņu centrs), ko tas izmanto notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojuma sniegšanai.
12.
Ja projektu iesniegumu atlasē kādā plānošanas reģionā netiek izmantots viss šim reģionam šo noteikumu 10. punktā noteiktais maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējums, neizmantotā finansējuma daļa tiek pārdalīta citu plānošanas reģionu projektu iesniegumiem, kuri kopējā vērtēšanā saņēmuši augstāko punktu skaitu un atbilst programmas mērķiem, neatkarīgi no to plānošanas reģiona.
13.
Ja pasākuma ietvaros netiek iztērēts viss šo noteikumu 6. punktā noteiktais pasākumam maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējums, atbildīgā iestāde lemj par atlikušā Kohēzijas fonda finansējuma novirzīšanu nākamajai projektu iesniegumu atlases kārtai vai citam pasākumam.
14.
Komercdarbības atbalstu pasākuma ietvaros primāri sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Ja konkrētās projekta darbības neatbilst vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma ietvaram, atbalstu var piešķirt saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 41. pantu vai Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831).
III.Prasības projekta iesniedzējam
15.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi Dūņu centrā. Projekta iesniedzēja darbība norit atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2.1. redakcijai un atbilst E sadaļas 37. un 38. nodaļai.
16.
Projekta iesniedzējs var būt lielais, vidējais vai mazais (tai skaitā mikro) komersants. Mazais (tai skaitā mikro) un vidējais komersants ir komersants, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ir iesniedzis deklarāciju par atbilstību šim statusam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lielais komersants ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
17.
Projekta iesniedzējam ir īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tajā skaitā uz zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, vai tas ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu vai ir nodibinājis apbūves tiesības, ja tas atbilst projekta īstenošanas mērķiem un nodrošina saimnieciskās darbības turpināšanu, vai ir ieguvis īpašumtiesības uz iekārtām, kuras tiks uzstādītas projekta ietvaros, vai uz projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekli. Īpašuma, nomas vai apbūves tiesībām uz nekustamo īpašumu jābūt nostiprinātām Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
18.
Atbalstu nepiešķir projekta iesniedzējam, kas atbilst vismaz vienai no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā paredzētajām grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm. Grūtībās nonākuša komersanta pazīmes vērtē individuāli projekta iesniedzējam un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms). Grūtībās nonākuša komersanta pazīmes pārbauda uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi, kad pieņemts lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
19.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām. Papildus projektu iesniegumam pievieno šo noteikumu 22. punktā minēto Valsts Vides dienesta izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību. Projekta iesniegumu, papildus informāciju un dokumentus iesniedz sadarbības iestādei izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
20.
Atkarībā no plānoto darbību rakstura, projekta iesniegumam papildus pievieno:
20.1.
ja plānotās darbības atbilst Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024.–2027. gadam – izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā pamatota izvēlētā risinājuma atbilstība vides aizsardzības, ekonomiskajiem un ilgtspējas kritērijiem, kā arī norādīts plānotais investīciju apjoms, ieguvumi un sagaidāmie rezultāti, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;
20.2.
ja plānotās darbības neatbilst Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024.–2027. gadam – Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumu, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli, un pašvaldības domes lēmumu par šī risinājuma izvērtējuma apstiprināšanu.
21.
Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumā vai izmaksu un ieguvumu analīzē projekta kopējais dzīves cikls ir 20 gadi.
22.
Projekta iesniedzējs Valsts vides dienestam iesniedz informāciju par plānoto notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu un darbību (tehnisko specifikāciju un citus pieejamos dokumentus), lai saņemtu izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību. Saņemto izziņu projekta iesniedzējs pievieno projekta iesniegumam, ko iesniedz sadarbības iestādei saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu.
IV.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
23.
Pasākumā tiek noteiktas šādas ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi, saistītas atbalstāmās darbības:
23.1.
ieguldījumi Dūņu centra pamatdarbības nodrošināšanai:
23.1.1.
notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu iegāde un tām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde, izbūve, uzstādīšana un pielāgošana notekūdeņu dūņu pārstrādei, tajā skaitā notekūdeņu dūņu komposta sagatavošanai;
23.1.2.
notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā radušos notekūdeņu un fugāta savākšanas, uzkrāšanas, pārsūknēšanas un attīrīšanas iekārtu un tām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde, izbūve, uzstādīšana un pielāgošana, lai nodrošinātu atbilstošu vides aizsardzības prasību ievērošanu;
23.1.3.
notekūdeņu dūņu kompostēšanas laukuma izbūve un infrastruktūras pielāgošana kompostēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp jumta un sienu konstrukciju uzstādīšana, kā arī vietu izveide vai pielāgošana pildvielu uzglabāšanai;
23.1.4.
notekūdeņu dūņu smaku neitralizācijas iekārtu iegāde un uzstādīšana un gāzu uztveršanas un biofiltru sistēmas iegāde un uzstādīšana siltumnīcefekta gāzu savākšanai un uzkrāšanai;
23.1.5.
notekūdeņu dūņu anaerobo fermentācijas iekārtu un to darbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve un uzstādīšana, lai nodrošinātu biogāzes ieguvi no dūņām ar iespēju to attīrīt līdz biometāna kvalitātei;
23.1.6.
notekūdeņu dūņu žāvēšanas un termiskās apstrādes iekārtu, tostarp termiskās apstrādes reaktora, iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu dūņu pārstrādi un resursu reģenerāciju.
23.2.
ar Dūņu centra darbību saistīti ieguldījumi palīgprocesu un loģistikas nodrošināšanai:
23.2.1.
autosvaru iegāde un uzstādīšana ievesto notekūdeņu dūņu masas kontrolei;
23.2.2.
analītiskā testēšanas iekārtas iegāde un uzstādīšana notekūdeņu dūņu sastāva un kvalitātes kontrolei;
23.2.3.
specializētās tehnikas un mehānismu iegāde, kas nepieciešama notekūdeņu dūņu pārstrādes un kompostēšanas procesu nodrošināšanai, tajā skaitā komposta apmaisītāji, irdinātāji, kausi, frontālie iekrāvēji un citi nepieciešamie mehānismi, kas nodrošina efektīvu bioloģiskās masas sagatavošanu, apstrādi un homogēnu aerāciju kompostēšanas procesā;
23.2.4.
notekūdeņu dūņu transportēšanai uz notekūdeņu dūņu pārstrādes vietu nepieciešamo specializēto, bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu, kas darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem, iegāde, ja tie ir darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem un klasificējami kā bezemisiju vai tīrie transportlīdzekļi, un paredzēti dūņu pārstrādes procesa nodrošināšanai.
24.
Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamās ieguldījumu izmaksas, tai skaitā:
24.1.
projekta iesnieguma pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izstrāde – Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, izmaksu un ieguvumu analīze, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamā tehniskā specifikācija, tehniskā projekta vai būvprojekta sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri, būvprojekta minimālā sastāvā un nepieciešamajām inženierizpētēm, tai skaitā ģeodēziskajām, topogrāfiskajām un ģeotehniskajām izpētēm, saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas;
24.2.
būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, un ja šīs izmaksas ir iekļautas pamatlīdzekļa vērtībā. Šo noteikumu 24.1. un 24.2. apakšpunktā minēto izmaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
24.3.
projekta vadības un administrēšanas nodrošināšana, tai skaitā personāla izmaksas, projekta uzraudzības un koordinācijas aktivitātes, nepārsniedzot 10 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām projektā;
24.4.
principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", un horizontālā principa "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai nepieciešamās izmaksas;
24.5.
izmaksas par ekspertu konsultācijām, kas nepieciešamas projekta sekmīgai realizācijai, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
24.6.
neparedzētie izdevumi ar projekta īstenošanu saistīto citu attiecināmo izdevumu segšanai, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
24.7.
rezerves izmaksas ne vairāk kā desmit procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 24.6. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
24.8.
pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
25.
Ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu. Minētās izmaksas tiek segtas kā netiešās attiecināmās izmaksas.
26.
Neparedzētie izdevumi un rezerves izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 24.6. un 24.7. apakšpunktu nav attiecināmas, ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, un finansējuma saņēmējs tās sedz no saviem līdzekļiem, kas nav komercdarbības atbalsts. Ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, šo izmaksu segšana ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir pamatota un ir paredzēta līgumā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī netiek radīta pārmērīga kompensācija.
27.
Pasākuma ietvaros iegādātie materiālie aktīvi ir jauni un tiek iekļauti finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējami ilgtermiņa ieguldījumi. Aktīvu izmantošanas un īpašumtiesību nosacījumi ir šādi:
27.1.
ja atbalsts tiek piešķirts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – aktīvi paliek Latvijas Republikā finansējuma saņēmēja īpašumā un tiek izmantoti šo pakalpojumu sniegšanai visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku;
27.2.
ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu – aktīvi paliek Latvijas Republikā finansējuma saņēmēja īpašumā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā, un finansējuma saņēmējs:
27.2.1.
izmanto ieguldītās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus projektā paredzētajam mērķim;
27.2.2.
nodrošina ieguldīto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā.
V.Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie jautājumi
28.
Ja pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tad piemērojami šādi nosacījumi:
28.1.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējam ar pašvaldību ir noslēgts līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi. Līgumā iekļauta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 7. panta 1. un 2. punktā noteiktā informācija un papildus līgumā iekļaujama šāda informācija:
28.1.1.
informācija par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumi atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
28.1.2.
informācija par jebkādu ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, kuras pakalpojuma sniedzējam piešķir pašvaldība, lai nodrošinātu uzticētā sabiedriskā pakalpojuma izpildi;
28.1.3.
atsauce uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
28.2.
attiecināmās izmaksas ir visas izmaksas, kuras saistītas un nepieciešamas uzticētā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi, izpildei;
28.3.
kompensācijas summa par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi, nedrīkst pārsniegt neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, ieskaitot saprātīgu peļņu. Kompensācijas aprēķinā jānodrošina, ka tiek novērsta pārmērīgas kompensācijas iespēja, bet saprātīgas peļņas apmērs nosakāms atbilstoši objektīviem un pārredzamiem kritērijiem.
30.
Pasākuma ietvaros ieguldījumu izmaksas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās, kuru anaerobās fermentācijas procesā rodas biogāze, ir attiecināmas kā sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma izmaksas, ja izpildās šādi nosacījumi:
30.1.
biogāze ir primārais enerģijas avots, kas nav ne transportējams, ne izmantojams bez turpmākas apstrādes;
30.2.
biogāze ir izmantojama kā enerģijas avots bez papildu apstrādes, ja vienlaikus izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:
30.2.1.
projekta galvenais mērķis nav enerģijas ražošana un tirdzniecība;
30.2.2.
enerģiju ražojošo iekārtu izmaksas nepārsniedz 30 % no kopējām projekta izmaksām;
30.2.3.
finansējuma saņēmējs saražoto biogāzi izmanto tikai un vienīgi sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanai vismaz 80 % apmērā no kopējā notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā iegūtā biogāzes apjoma, un to nav atļauts izmantot citām uzņēmuma darbībām.
31.
Ja netiek izpildīti šo noteikumu 30. punktā noteiktie nosacījumi, atbalstu biogāzi ražojošām dūņu pārstrādes iekārtām piemēro šādi:
31.1.
par šo noteikumu 23.1.5. apakšpunktā minētajām darbībām, ja tās atbilstoši normatīvajiem aktiem ir iekļaujamas pamatlīdzekļa vērtībā, atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu;
31.2.
par šo noteikumu 24.punktā noteiktajām izmaksām, kas neietilpst pamatlīdzekļa vērtībā un kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem, nepārsniedzot de minimis robežvērtības;
31.3.
izmaksas, kas saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu nav komercdarbības atbalsts, ir attiecināmas tikai tad, ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Ja šādas izmaksas netiek piemērotas kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tās tiek atbalstītas saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem.
32.
Ja atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, ievēro šādus nosacījumus:
32.1.
attiecināmās ir kopējās ieguldījumu izmaksas;
32.2.
biogāze tiek ražota, izmantojot tikai tādus ievadmateriālus (izejvielas), kas ir iekļauti Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumu Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un šo kritēriju ievērošanas uzraudzības un pārbaudes kārtību” 4.pielikumā.
32.3.
ieguldījumu atbalstu piešķir jaunuzstādītām vai atjaunotām jaudām;
32.4.
kopējā atbalsta intensitāte attiecināmajām izmaksām infrastruktūras ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas jomā, kas saistīta ar notekūdeņu dūņu pārstrādi, tostarp biogāzes (t.sk. biometāna) ieguves iekārtu iegādi un uzstādīšanu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. panta 7. un 8. punktu nepārsniedz:
32.4.1.
45 % lielajam komersantam;
32.4.2.
55 % vidējam komersantam;
32.4.3.
65 % sīkajam (mikro) un mazajam komersantam.
33.
Komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu projekta iesniedzējam piešķir, ja ievēroti šādi regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:
33.1.
1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;
33.2.
1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;
33.3.
1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru uzņēmuma grupas līmenī attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.
34.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2027. gada 30. jūnijam.
35.
Komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksas pamatojošajiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai. Sadarbības iestāde ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistīto informāciju glabā un nodrošina tās pieejamību 10 gadus, skaitot no pēdējās komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.
36.
Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ar projekta izmaksām saistītos līgumus slēdz un ar ieguldījumiem saistītos darbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tai skaitā ievērojot regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā minēto nosacījumu par darbu sākumu un 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes prasību. Līgumi, kas var būt noslēgti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ir saistīti ar šo noteikumu 24.1. un 24.3. apakšpunktā minētajām izmaksām.
37.
Sniedzot atbalstu ar regulu Nr. 2023/2831, ievēro šādus nosacījumus:
37.1.
piešķirot de minimis atbalstu, atbalsta sniedzējs pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 2.punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr.2023/2831 2.panta 2.punktā noteiktajam.
37.2.
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbību ierobežojumus. Ja komersants vienlaikus darbojas vienā vai vairākās regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja atbalsta pretendents nodrošina šo nozaru darbību vai uzskaites nodalīšanu, lai saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
37.3.
de minimis atbalsta gadījumā projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotas veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
37.4.
de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no pēdējā pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
37.5.
atbalsta sniedzējs pirms atbalsta piešķiršanas veic atbalsta pretendenta atbilstības izvērtēšanu regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem, tostarp veic pārbaudi par kopējo de minimis atbalsta apjomu uz atbalsta piešķiršanas brīdi.
38.
De minimis atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831, drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai Eiropas Komisijas lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100%. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, atbalsta saņēmējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
39.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 var pieņemt līdz 2029. gada 31.decembrim.
40.
Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts tā paša sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei, tajā skaitā citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja tiek ievērots pārkompensācijas aizliegums un kopējais atbalsta apjoms nepārsniedz nepieciešamo kompensāciju attiecīgā sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma uzdevuma izpildei. Kopējais atbalsta apjoms par vienu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu nedrīkst pārsniegt 15 miljonus euro kalendāra gada laikā. Ja kompensācijas summa pilnvarojuma laikā ir mainīga, gada summu aprēķina kā pilnvarojuma laikā paredzamo kompensācijas gada summu vidējo rādītāju, attiecinot to uz katru gadu.
41.
Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, drīkst kumulēt ar citu atbalstu no valsts, reģionālajiem vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, ja vien tas attiecas uz dažādām attiecināmajām izmaksām un pēc atbalstu apvienošanas netiek pārsniegta šo noteikumu un regulas Nr. 651/2014 attiecīgajā pantā noteiktā maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte.
42.
Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
43.
Atbalsts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 nepārsniedz paziņošanas robežvērtības, kas atrunātas minētās regulas 4. panta 1. punkta "s" apakšpunktā.
45.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu, kas saņemts atbilstoši regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts.
46.
Sadarbības iestāde informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto komercdarbības atbalstu, kas piešķirts atbilstoši regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts.
47.
Sadarbības iestāde nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasību izpildi atbilstoši regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam un atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu.
48.
Ja tiek pārkāptas regulas Nr. 651/2014, regulas Nr. 2023/2831 vai prasības, kas saistītas ar kompensācijas piešķiršanu par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo atbalstu pilnā apmērā kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. Atmaksa veicama no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta.
VI.Projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
49.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
50.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
51.
Finansējuma saņēmējs:
51.1.
uzkrāj datus par šo noteikumu 3. punktā minēto rādītāju vērtībām un sniedz šo informāciju sadarbības iestādei;
51.2.
nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti horizontālie principi "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu", paredzot atbilstošas prasības līgumos ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem (ja attiecināms):
51.2.1.
nodrošina, ka projektā izmantotās tehnoloģijas un materiāli nerada negatīvu ietekmi uz vidi un neveicina jaunu atkritumu veidošanos, kā arī nepieļauj gruntsūdeņu piesārņojumu, samazina siltumnīcefektu gāzu emisijas, veicina pasākumus trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanu būvniecības procesa laikā;
51.2.2.
paredz izmantot klimatnoturīgas būvniecības metodes un materiālus, kas nodrošina ilgtspēju, izturību pret ekstremāliem laikapstākļiem un samazina enerģijas patēriņu, kā arī veicināt vietējo un otrreiz pārstrādātu materiālu izmantošanu;
51.2.3.
paredz tādu iekārtu uzstādīšanu, kas nepasliktina gaisa kvalitāti, un nodrošina gaisa kvalitātes prasību ievērošanu, tajā skaitā veic siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu, un, ja iespējams, īstenot gāzu uztveršanas risinājumus, piemēram, biofiltru sistēmas;
51.2.4.
paredz energoefektīvu iekārtu iegādi ar zemu enerģijas patēriņu (ja attiecināms) un nodrošina sistēmas efektivitāti, veicot regulāru uzraudzību, enerģijas patēriņa optimizāciju un pielāgojot darbības procesus, lai samazinātu lieku resursu patēriņu un emisijas;
51.2.5.
izmanto videi draudzīgus, tīros transportlīdzekļus un optimizē notekūdeņu dūņu transportēšanas maršrutus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazinātu ietekmi uz vidi;
51.2.6.
nodrošina aprites cikla ekonomikas principa ievērošanu, attīstot un īstenojot tehnoloģijas, kas ļauj pārstrādāt notekūdeņu dūņas vērtīgos produktos, piemēram, kompostā vai biogāzē (t.sk. biometānā). Nodrošina, ka komposta sagatavošanas vai biogāzes (t.sk. biometāna) ražošanas procesā tiek maksimāli izmantotas visas izejvielas un iegūtie blakusprodukti (piemēram, digestāts), neradot jaunus atkritumus;
51.2.7.
būvniecības procesa laikā ievēro prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošina esošo koku veselības stāvokļa aizsardzību, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms).
51.3.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" īstenošanu un sniedz šo informāciju sadarbības iestādei;
51.4.
ievēro Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus vides aizsardzības jomā, tai skaitā sniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem finansējuma saņēmējs noteiks pienākumu, ka projekta būvniecības procesa laikā, kā arī notekūdeņu dūņu pārstrādes, uzglabāšanas un transportēšanas laikā, tiks nodrošināti labākie pieejamie tehniskie risinājumi trokšņu, smaku, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai (ja attiecināms);
51.5.
no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu un citas papildu izmaksas, kurām nav saņemts jebkāds cits komercdarbības atbalsts;
51.6.
nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
51.7.
īsteno komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.- 2027. gada plānošanas periodā;
51.8.
ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;
51.9.
nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotos tehnoloģiskos risinājumus un veiktu būvniecību vai iekārtu uzstādīšanu;
51.10.
finansējuma saņēmējs nodrošina projektā ieguldīto investīciju un radīto pamatlīdzekļu izmantošanu paredzētajam mērķim, kā arī to ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
51.11.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības, kā arī atsevišķi uzskaitot darbības un izdevumus, kam atbalsts piešķirts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, no darbībām un izdevumiem, kam atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 vai regulu Nr. 2023/2831;
51.12.
projekta ietvaros, veicot iepirkumus, tiek ievērots, ka iepirkumu procedūras notiek saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu jomā, nodrošinot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru. Iepirkumiem, kuriem saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" 1. pielikumu zaļais publiskais iepirkums ir obligāts, piemēro attiecīgās vides aizsardzības prasības.
51.13.
nodrošina šo noteikumu 17. punktā noteiktās īpašumtiesības vai turējuma tiesības vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
52.
Pasākuma ietvaros projektā plāno tikai attiecināmās izmaksas. Izmaksas, kas saskaņā ar šo noteikumu prasībām nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Projekta īstenošanā var piesaistīt papildu finansējumu, par kuru nav saņemts komerdarbības atbalsts. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par darbībām, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 51.5. apakšpunktā minētās izmaksas.
54.
Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētajām būvprojekta izstrādes izmaksām.
55.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā no tā izmaksas dienas. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds