25-TA-2271
Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā
Izdarīt Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (Latvijas Vēstnesis, 2015, 107. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 250. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir valsts drošības iestādes amatpersonai (turpmāk – amatpersona), kura:
1) sasniegusi 55 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nodienēti amatpersonas statusā;
2) neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem;
3) sasniegusi 55 gadu vecumu un kuras nostrādātais laiks iestādēs, pie komersantiem un organizācijās ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti amatpersonas statusā;
4) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nodienēti amatpersonas statusā amatā, kuram, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē."
"(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir valsts drošības iestādes amatpersonai (turpmāk – amatpersona), kura:
1) sasniegusi 55 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nodienēti amatpersonas statusā;
2) neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem;
3) sasniegusi 55 gadu vecumu un kuras nostrādātais laiks iestādēs, pie komersantiem un organizācijās ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti amatpersonas statusā;
4) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nodienēti amatpersonas statusā amatā, kuram, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē."
2.
Izteikt 3. panta 6. punktu šādā redakcijā:
"6) citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādāto laiku, kas nepārsniedz 20 procentus no amatpersonas kopējā izdienas stāža, ja valsts drošības iestādēs amatpersona nodienējusi vismaz 15 gadus."
"6) citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādāto laiku, kas nepārsniedz 20 procentus no amatpersonas kopējā izdienas stāža, ja valsts drošības iestādēs amatpersona nodienējusi vismaz 15 gadus."
3.
5. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Amatpersonai, kura sasniegusi 55 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 25 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.";
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Šā likuma 2. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajā gadījumā amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.";
aizstāt otrajā daļā skaitli "20" ar skaitli "25";
aizstāt trešajā daļā vārdus "kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs" ar vārdiem "nostrādātais laiks iestādēs, pie komersantiem un organizācijās".
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Amatpersonai, kura sasniegusi 55 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 25 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.";
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Šā likuma 2. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajā gadījumā amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.";
aizstāt otrajā daļā skaitli "20" ar skaitli "25";
aizstāt trešajā daļā vārdus "kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs" ar vārdiem "nostrādātais laiks iestādēs, pie komersantiem un organizācijās".
4.
Aizstāt 6. panta pirmajā daļā vārdus "par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta" ar vārdiem un skaitli "par pēdējiem 120 mēnešiem, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta".
5.
Papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8., 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"7. Amatpersonām, kurām tiesības uz izdienas pensiju radušās līdz 2027. gada 1. janvārim, tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī.
8. Dienestā esošajām amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā līdz 2026. gada 31. decembrim un kurām līdz 2027. gada 1. janvārim uzkrātais izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir lielāks par 15 gadiem, izdienas pensiju piešķir, aprēķina un izmaksā atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot šā likuma 6. panta pirmo daļu. Minētajām amatpersonām izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus.
9. Dienestā esošajām amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā līdz 2026. gada 31. decembrim un kurām līdz 2027. gada 1. janvārim uzkrātais izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir mazāks par 15 gadiem:
1) šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā un 5. panta pirmajā daļā noteiktais vecums izdienas pensijas piešķiršanai pieaug pakāpeniski no 50 līdz 55 gadiem, un no 2027. gada 1. janvāra tas ir 50 gadi un seši mēneši, no 2028. gada 1. janvāra – 51 gads, no 2029. gada 1. janvāra – 51 gads un seši mēneši, no 2030. gada 1. janvāra – 52 gadi, no 2031. gada 1. janvāra – 52 gadi un seši mēneši, no 2032. gada 1. janvāra – 53 gadi, no 2033. gada 1. janvāra – 53 gadi un seši mēneši, no 2034. gada 1. janvāra – 54 gadi, no 2035. gada 1. janvāra – 54 gadi un seši mēneši, no 2036. gada 1. janvāra – 55 gadi;
2) šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā un 5. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais izdienas stāžs izdienas pensijas piešķiršanai pieaug pakāpeniski no 20 līdz 25 gadiem, un no 2027. gada 1. janvāra tas ir 20 gadi un seši mēneši, no 2028. gada 1. janvāra – 21 gads, no 2029. gada 1. janvāra – 21 gads un seši mēneši, no 2030. gada 1. janvāra – 22 gadi, no 2031. gada 1. janvāra – 22 gadi un seši mēneši, no 2032. gada 1. janvāra – 23 gadi, no 2033. gada 1. janvāra – 23 gadi un seši mēneši, no 2034. gada 1. janvāra – 24 gadi, no 2035. gada 1. janvāra – 24 gadi un seši mēneši, no 2036. gada 1. janvāra – 25 gadi;
3) aprēķinot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, piemēro šā likuma 3. panta 6. punkta noteikumus, kas bija spēkā 2026. gada 31. decembrī;
4) izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus.
10. Dienestā esošajām amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā līdz 2026. gada 31. decembrim un kurām līdz 2027. gada 1. janvārim uzkrātais izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir mazāks par 10 gadiem, papildus šā likuma pārejas noteikumu 9. punkta 1., 2. un 3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem izdienas pensiju aprēķina atbilstoši šā likuma 6. panta pirmajai daļai.
11. Amatpersonām, kuras uzsāk dienestu pēc 2027. gada 1. janvāra, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādāto laiku, kas nepārsniedz 20 procentus no amatpersonas kopējā izdienas stāža, ja valsts drošības iestādēs amatpersona nodienējusi vismaz 15 gadus."
"7. Amatpersonām, kurām tiesības uz izdienas pensiju radušās līdz 2027. gada 1. janvārim, tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī.
8. Dienestā esošajām amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā līdz 2026. gada 31. decembrim un kurām līdz 2027. gada 1. janvārim uzkrātais izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir lielāks par 15 gadiem, izdienas pensiju piešķir, aprēķina un izmaksā atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot šā likuma 6. panta pirmo daļu. Minētajām amatpersonām izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus.
9. Dienestā esošajām amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā līdz 2026. gada 31. decembrim un kurām līdz 2027. gada 1. janvārim uzkrātais izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir mazāks par 15 gadiem:
1) šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā un 5. panta pirmajā daļā noteiktais vecums izdienas pensijas piešķiršanai pieaug pakāpeniski no 50 līdz 55 gadiem, un no 2027. gada 1. janvāra tas ir 50 gadi un seši mēneši, no 2028. gada 1. janvāra – 51 gads, no 2029. gada 1. janvāra – 51 gads un seši mēneši, no 2030. gada 1. janvāra – 52 gadi, no 2031. gada 1. janvāra – 52 gadi un seši mēneši, no 2032. gada 1. janvāra – 53 gadi, no 2033. gada 1. janvāra – 53 gadi un seši mēneši, no 2034. gada 1. janvāra – 54 gadi, no 2035. gada 1. janvāra – 54 gadi un seši mēneši, no 2036. gada 1. janvāra – 55 gadi;
2) šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā un 5. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais izdienas stāžs izdienas pensijas piešķiršanai pieaug pakāpeniski no 20 līdz 25 gadiem, un no 2027. gada 1. janvāra tas ir 20 gadi un seši mēneši, no 2028. gada 1. janvāra – 21 gads, no 2029. gada 1. janvāra – 21 gads un seši mēneši, no 2030. gada 1. janvāra – 22 gadi, no 2031. gada 1. janvāra – 22 gadi un seši mēneši, no 2032. gada 1. janvāra – 23 gadi, no 2033. gada 1. janvāra – 23 gadi un seši mēneši, no 2034. gada 1. janvāra – 24 gadi, no 2035. gada 1. janvāra – 24 gadi un seši mēneši, no 2036. gada 1. janvāra – 25 gadi;
3) aprēķinot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, piemēro šā likuma 3. panta 6. punkta noteikumus, kas bija spēkā 2026. gada 31. decembrī;
4) izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus.
10. Dienestā esošajām amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā līdz 2026. gada 31. decembrim un kurām līdz 2027. gada 1. janvārim uzkrātais izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir mazāks par 10 gadiem, papildus šā likuma pārejas noteikumu 9. punkta 1., 2. un 3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem izdienas pensiju aprēķina atbilstoši šā likuma 6. panta pirmajai daļai.
11. Amatpersonām, kuras uzsāk dienestu pēc 2027. gada 1. janvāra, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādāto laiku, kas nepārsniedz 20 procentus no amatpersonas kopējā izdienas stāža, ja valsts drošības iestādēs amatpersona nodienējusi vismaz 15 gadus."
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds