26-TA-130: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi izstrādāti, lai
1. noteiktu kārtību, kādā ārstniecības iestādes iesniedz vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – E-veselības sistēma) konsīliju slēdzienus un operāciju aprakstus, E-veselības sistēmā iekļaujamo informāciju par konsīlija slēdzienu un operācijas aprakstu;
2. noteiktu, ka noteikumu 3.pielikumā minētais dokuments "Izraksts-epikrīze" attiecas arī uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm;
3. noteiktu, kādus E-veselības sistēmā uzkrātos datus ir tiesības apstrādāt Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk - Dienests) Pacientu tiesību likumā noteiktā mērķa sasniegšanai.
1. noteiktu kārtību, kādā ārstniecības iestādes iesniedz vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – E-veselības sistēma) konsīliju slēdzienus un operāciju aprakstus, E-veselības sistēmā iekļaujamo informāciju par konsīlija slēdzienu un operācijas aprakstu;
2. noteiktu, ka noteikumu 3.pielikumā minētais dokuments "Izraksts-epikrīze" attiecas arī uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm;
3. noteiktu, kādus E-veselības sistēmā uzkrātos datus ir tiesības apstrādāt Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk - Dienests) Pacientu tiesību likumā noteiktā mērķa sasniegšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt pacienta medicīniskajai anamnēzei būtisku veselības datu pieejamību E-veselības sistēmā, veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izmantošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Ņemot vērā, ka tehnisko risinājumu E-veselības sistēmā, kas pacientam un ārstniecības personām E-veselības sistēmā nodrošinās iespēju piekļūt operācijas aprakstam un konsīlija slēdzienam, SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” ieviesīs līdz 2027.gada augustam, Grozījumi paredz pārejas kārtību. Pārejas kārtība arī nosaka termiņu, no kura ārstniecības iestādēm jānodrošina konsīlija slēdzienu un operāciju aprakstu pieejamība E-veselības sistēmā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Konsīlija slēdziens un operācijas apraksts.
Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta sēdē (23-TA-824; protokols Nr. 40, 38. §) apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam" (turpmāk – Stratēģija) ir paredzēta būtiska pacientu veselības datu digitalizācija. Viens no Stratēģijā izvirzītajiem mērķiem ir padarīt pacienta elektronisko veselības karti (turpmāk – EVK) E-veselības sistēmā par galveno veselības datu krātuvi, apkopojot tajā informācija no visiem veselības aprūpes sniedzējiem un tādējādi nodrošinot centralizētu pacienta veselības datu uzkrāšanu un piekļuvi pacienta datiem ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai ātri un droši neatkarīgi no ārstniecības iestādes, kas tos radījusi.
Lai īstenotu Stratēģijas mērķus, 2026. gadā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta “Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide” (turpmāk – KUS projekts) ietvaros klīnisko universitāšu slimnīcu (turpmāk - KUS) pacientu datu apstrādes platformā ir izstrādātas un ieviestas konsīlija slēdziena un operācijas apraksta elektroniskās formas (datu ievades formas KUS ārstniecības personām), kā arī risinājums to strukturētai iesniegšanai E-veselības sistēmā. KUS projekta ietvaros nodrošināta minēto elektronisko dokumentu sagatavošana un pieejamība ārstniecības procesā iesaistītajām KUS. Konsīlija slēdziens un operācijas apraksts ir būtiska pacienta medicīniskās anamnēzes informācija, tāpēc ir lietderīga to pieejamība centralizēti E-veselības sistēmā gan pacientam, gan tā ārstniecības procesā iesaistītajām ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai. Arī citām ārstniecības iestādēm to izmantotajās pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās ir iespējams izveidot operāciju aprakstu un konsīliju slēdzienu elektroniskās formas, veikt atbilstošas integrācijas ar E-veselības sistēmu un nodrošināt minēto dokumentu iesniegšanu E-veselības sistēmā. Tas veicinās vienotu un standartizētu konsīlija slēdzienu un operāciju aprakstu elektronisku apriti, uzlabojot informācijas pieejamību un ārstniecības procesa nepārtrauktību.
Gan konsīlija slēdziens, gan operācijas apraksts ir veselības aprūpi regulējošajos normatīvajos aktos noteikti medicīniskie dokumenti.
Operācijas apraksta sagatavošanu paredz MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība".
Atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 6.punktam, ārstu konsīlijs ir ne mazāk kā triju ārstu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku. MK 2018.gada 28.augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" nosaka gadījumus, kad valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vajadzīgs konsīlija slēdziens; MK 31.10.2006. noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" noteikti gadījumi, kuros vajadzīgs konsīlija lēmums valsts apmaksātu zāļu vai medicīnisko ierīču saņemšanai; Pacientu tiesību likumā un Ārstniecības likuma X nodaļā noteikti gadījumi, kuros vajadzīgs konsīlija lēmums.
Lai nodrošinātu jauno funkcionalitāšu tiesisko pamatojumu E-veselības sistēmā, ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk – Noteikumi).
2. Nacionālā veselības dienesta tiesības apstrādāt E-veselības sistēmas datus.
Nacionālais veselības dienests īsteno Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.3.1.i. “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” projektu Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/003 “Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana” (turpmāk - NVD projekts). NVD projekta virsmērķis ir lēmumu pieņemšanas procesa pilnveide veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, uzlabojot datu pārvaldību – uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas.
NVD projekta ietvaros izstrādāta veselības nozares datu noliktava - Veselības nozares statistikas (analītikas) informācijas sistēma (turpmāk - NSIS), kas ir Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēma “Vadības informācijas sistēma”" sastāvdaļa [1] un nodrošinās dažādu avotu datu uzkrāšanu un sasaisti, lai veiktu veselības aprūpes pakalpojumu statistikas un finanšu izlietojuma dinamikas uzraudzību ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, teritoriālā un valsts līmenī, tai skaitā par sniegtajiem ģimenes ārstu prakšu pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem mājās, sekundāri ambulatorajiem un stacionāri sniegtajiem pakalpojumiem, valsts kompensējamiem medikamentiem (tai skaitā, e-receptēm), medicīnisko ierīču izlietojumu un darbnespējas lapu apjomu. Tas dos iespēju nodrošināt datos balstītu veselības aprūpes politikas plānošanu, organizēšanu un uzraudzību. NVD projekta ietvaros izveidotie risinājumi datu atlasīšanai, analītikai, statistikas veidošanai un veselības nozares uzraudzībai sākotnēji būs pieejami Nacionālajam veselības dienestam, bet pakāpeniski arī citām Veselības ministrijas resora iestādēm.
Lai NSIS varētu nodrošināt pilnvērtīgu datu analīzi, nepieciešama datu saņemšana arī no E-veselības sistēmas.
Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās divi prim daļas 5.punkts nosaka, ka Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības apstrādāt E-veselības sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par E-veselības sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, plānošanai un organizēšanai, nodrošinot datu pārvaldību, uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas veselības nozarei, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai.
3. Izraksta-epikrīzes iesniegšana E-veselības sistēmā par dienas stacionāra pakalpojumiem
MK noteikumu Nr.134 3.pielikumā iekļauts medicīniskais dokuments "Izraksts-epikrīze". Izrakstus-epikrīzes veselības aprūpē izsniedz gan stacionārās ārstniecības iestādes, gan ambulatorās (dienas stacionāri). Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 11.4.2. apakšpunktam, noteikumu 3.pielikumā minētais medicīniskais dokuments "Izraksts-epikrīze" E-veselības sistēmā jāiesniedz tikai stacionārajām ārstniecības iestādēm. Izraksts-epikrīze E-veselības sistēmā jāiesniedz arī ambulatorajām ārstniecības iestādēm (kas sniedz dienas stacionāra pakalpojumus), tāpēc nepieciešami grozījumi MK noteikumu Nr.134 11.4.2. apakšpunktā.
[1] - Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas “Vadības informācijas sistēma” noteikumi tiek virzīti pieņemšanai Ministru kabinetā (25-TA-2873)
Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta sēdē (23-TA-824; protokols Nr. 40, 38. §) apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam" (turpmāk – Stratēģija) ir paredzēta būtiska pacientu veselības datu digitalizācija. Viens no Stratēģijā izvirzītajiem mērķiem ir padarīt pacienta elektronisko veselības karti (turpmāk – EVK) E-veselības sistēmā par galveno veselības datu krātuvi, apkopojot tajā informācija no visiem veselības aprūpes sniedzējiem un tādējādi nodrošinot centralizētu pacienta veselības datu uzkrāšanu un piekļuvi pacienta datiem ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai ātri un droši neatkarīgi no ārstniecības iestādes, kas tos radījusi.
Lai īstenotu Stratēģijas mērķus, 2026. gadā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta “Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide” (turpmāk – KUS projekts) ietvaros klīnisko universitāšu slimnīcu (turpmāk - KUS) pacientu datu apstrādes platformā ir izstrādātas un ieviestas konsīlija slēdziena un operācijas apraksta elektroniskās formas (datu ievades formas KUS ārstniecības personām), kā arī risinājums to strukturētai iesniegšanai E-veselības sistēmā. KUS projekta ietvaros nodrošināta minēto elektronisko dokumentu sagatavošana un pieejamība ārstniecības procesā iesaistītajām KUS. Konsīlija slēdziens un operācijas apraksts ir būtiska pacienta medicīniskās anamnēzes informācija, tāpēc ir lietderīga to pieejamība centralizēti E-veselības sistēmā gan pacientam, gan tā ārstniecības procesā iesaistītajām ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai. Arī citām ārstniecības iestādēm to izmantotajās pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās ir iespējams izveidot operāciju aprakstu un konsīliju slēdzienu elektroniskās formas, veikt atbilstošas integrācijas ar E-veselības sistēmu un nodrošināt minēto dokumentu iesniegšanu E-veselības sistēmā. Tas veicinās vienotu un standartizētu konsīlija slēdzienu un operāciju aprakstu elektronisku apriti, uzlabojot informācijas pieejamību un ārstniecības procesa nepārtrauktību.
Gan konsīlija slēdziens, gan operācijas apraksts ir veselības aprūpi regulējošajos normatīvajos aktos noteikti medicīniskie dokumenti.
Operācijas apraksta sagatavošanu paredz MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība".
Atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 6.punktam, ārstu konsīlijs ir ne mazāk kā triju ārstu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku. MK 2018.gada 28.augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" nosaka gadījumus, kad valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vajadzīgs konsīlija slēdziens; MK 31.10.2006. noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" noteikti gadījumi, kuros vajadzīgs konsīlija lēmums valsts apmaksātu zāļu vai medicīnisko ierīču saņemšanai; Pacientu tiesību likumā un Ārstniecības likuma X nodaļā noteikti gadījumi, kuros vajadzīgs konsīlija lēmums.
Lai nodrošinātu jauno funkcionalitāšu tiesisko pamatojumu E-veselības sistēmā, ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk – Noteikumi).
2. Nacionālā veselības dienesta tiesības apstrādāt E-veselības sistēmas datus.
Nacionālais veselības dienests īsteno Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.3.1.i. “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” projektu Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/003 “Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana” (turpmāk - NVD projekts). NVD projekta virsmērķis ir lēmumu pieņemšanas procesa pilnveide veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, uzlabojot datu pārvaldību – uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas.
NVD projekta ietvaros izstrādāta veselības nozares datu noliktava - Veselības nozares statistikas (analītikas) informācijas sistēma (turpmāk - NSIS), kas ir Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēma “Vadības informācijas sistēma”" sastāvdaļa [1] un nodrošinās dažādu avotu datu uzkrāšanu un sasaisti, lai veiktu veselības aprūpes pakalpojumu statistikas un finanšu izlietojuma dinamikas uzraudzību ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, teritoriālā un valsts līmenī, tai skaitā par sniegtajiem ģimenes ārstu prakšu pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem mājās, sekundāri ambulatorajiem un stacionāri sniegtajiem pakalpojumiem, valsts kompensējamiem medikamentiem (tai skaitā, e-receptēm), medicīnisko ierīču izlietojumu un darbnespējas lapu apjomu. Tas dos iespēju nodrošināt datos balstītu veselības aprūpes politikas plānošanu, organizēšanu un uzraudzību. NVD projekta ietvaros izveidotie risinājumi datu atlasīšanai, analītikai, statistikas veidošanai un veselības nozares uzraudzībai sākotnēji būs pieejami Nacionālajam veselības dienestam, bet pakāpeniski arī citām Veselības ministrijas resora iestādēm.
Lai NSIS varētu nodrošināt pilnvērtīgu datu analīzi, nepieciešama datu saņemšana arī no E-veselības sistēmas.
Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās divi prim daļas 5.punkts nosaka, ka Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības apstrādāt E-veselības sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par E-veselības sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, plānošanai un organizēšanai, nodrošinot datu pārvaldību, uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas veselības nozarei, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai.
3. Izraksta-epikrīzes iesniegšana E-veselības sistēmā par dienas stacionāra pakalpojumiem
MK noteikumu Nr.134 3.pielikumā iekļauts medicīniskais dokuments "Izraksts-epikrīze". Izrakstus-epikrīzes veselības aprūpē izsniedz gan stacionārās ārstniecības iestādes, gan ambulatorās (dienas stacionāri). Atbilstoši MK noteikumu Nr.134 11.4.2. apakšpunktam, noteikumu 3.pielikumā minētais medicīniskais dokuments "Izraksts-epikrīze" E-veselības sistēmā jāiesniedz tikai stacionārajām ārstniecības iestādēm. Izraksts-epikrīze E-veselības sistēmā jāiesniedz arī ambulatorajām ārstniecības iestādēm (kas sniedz dienas stacionāra pakalpojumus), tāpēc nepieciešami grozījumi MK noteikumu Nr.134 11.4.2. apakšpunktā.
[1] - Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas “Vadības informācijas sistēma” noteikumi tiek virzīti pieņemšanai Ministru kabinetā (25-TA-2873)
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumi neparedz ne konsīlija slēdziena, ne operācijas apraksta iesniegšanu un pieejamību E-veselības sistēmā.
Risinājuma apraksts
1. Grozījumi papildina Noteikumus ar 25. un 26. pielikumu. Grozījumi paredz, ka ārstniecības iestāde minētos datus E-veselības sistēmā varēs iesniegt Noteikumu 12.3. apakšpunktā noteiktajā veidā (izmantojot ārstniecības iestādes izmantoto informācijas sistēmu, kas ir integrēta ar E-veselības sistēmu) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā pēc konsīlija slēdziena apstiprināšanas vai operācijas apraksta sagatavošanas. Grozījumi nosaka, ka ārstniecības iestādēm konsīliju slēdzieni un operāciju apraksti E-veselības sistēmā jāiesniedz ne vēlāk kā no 2028.gada 1.janvāra.
Grozījumi nosaka ierobežotu piekļuvi konsīlija slēdzieniem par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas vai par šīs palīdzības pārtraukšanu - grozījumi nosaka tiesības piekļūt šai informācijai tikai psihiatriem un ģimenes ārstiem. Lēmumi par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas vai par tās pārtraukšanu ir īpaši sensitīvi ne vien no medicīniskā, bet arī no cilvēktiesību viedokļa, minētajos slēdzienos ietvertā informācija attiecas uz personas psihiskās veselības stāvokli, ārstēšanas nepieciešamību, iespējamo apdraudējumu sev vai citiem, kā arī uz personas pamattiesību ierobežošanu. Ierobežots piekļuves tvērums noteikts, ievērojot datu minimizācijas, nepieciešamības un samērīguma principus, saglabājot iespēju piekļūt tām ārstniecības personām, kurām šī informācija objektīvi nepieciešama, lai nodrošinātu pacienta interesēm atbilstošu ārstēšanu. Ģimenes ārstam piekļuve ir nepieciešama, jo viņš nodrošina pacienta vispārējo veselības aprūpi, koordinē ārstniecības procesu un bieži ir pirmā ārstniecības persona, pie kuras pacients vēršas pēc izrakstīšanas no ārstniecības iestādes. Savukārt psihiatram piekļuve ir nepieciešama, lai nodrošinātu specializētas psihiatriskās palīdzības turpināšanu.
Plašāka piekļuve radītu nesamērīgu iejaukšanos pacienta privātajā dzīvē un palielinātu sensitīvu personas datu neatbilstošas izmantošanas risku. Tādēļ piekļuves tiesību ierobežošana tikai tām ārstniecības personām, kuru profesionālo pienākumu izpilde tieši saistīta ar pacienta psihiskās veselības aprūpi un turpmāko ārstēšanu, nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp pacienta tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību un nepieciešamību nodrošināt efektīvu, drošu un pēctecīgu ārstniecības procesu.
Grozījumi papildina Noteikumus ar pārejas kārtību, kas nosaka, ka ārstniecības iestādēm piekļuve operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem līdz 2027. gada 31. augustam tiks nodrošināta tikai Noteikumu 12.3.apakšpunktā noteiktajā veidā, tas ir, tikai caur ārstniecības iestādes izmantoto informācijas sistēma, ja tā būs integrēta ar E-veselības sistēmu operāciju aprakstu un konsīliju slēdzienu iesniegšanai E-veselības sistēmā un piekļuvei tiem. Tas nozīmē, ka līdz 2027.gada 31.augustam piekļūt E-veselības sistēmā iesniegtajiem operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem varēs tikai to ārstniecības iestāžu ārstniecības personas, kuras būs nodrošinājušas savas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas integrāciju ar E-veselības sistēmu konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu iesniegšanai un saņemšanai. Pēc minētā pārejas perioda piekļuve šiem datiem tiks nodrošināta visām ārstniecības personām atbilstoši Pacientu tiesību likumam un Noteikumos noteiktajai kārtībai.
Grozījumi papildina Noteikumus ar pārejas kārtību, kas nosaka, ka pacientam tiesības E-veselības sistēmā piekļūt operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem tiks nodrošinātas no 2027.gada 1. septembra. Šāda pārejas kārtība vajadzīga, jo atbilstoša E-veselības sistēmas portāla funkcionalitāte vēl ir izstrādes procesā ar izstrādes termiņu 2027. gada augusts.
Konsīlija slēdzienā iespējams strukturēti norādīt informāciju par pacientu, konsīlija dalībniekiem, informāciju par konsīlija veidu un norisi, klīnisko informāciju, konsīlija slēdzienu, apstiprināto rīcības plānu un slēdziena apstiprināšanu un spēkā stāšanos.
Operāciju aprakstā iespējams strukturēti norādīt informāciju par pacientu, operācijas dalībniekiem, informāciju par operācijas veidu un norisi, un klīnisko informāciju.
Noteikumu projekts paredz, ka gan operācijas apraksts, gan konsīlija slēdziens E-veselības sistēmā tiek glabāti 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves.
Grozījumi nosaka ierobežotu piekļuvi konsīlija slēdzieniem par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas vai par šīs palīdzības pārtraukšanu - grozījumi nosaka tiesības piekļūt šai informācijai tikai psihiatriem un ģimenes ārstiem. Lēmumi par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas vai par tās pārtraukšanu ir īpaši sensitīvi ne vien no medicīniskā, bet arī no cilvēktiesību viedokļa, minētajos slēdzienos ietvertā informācija attiecas uz personas psihiskās veselības stāvokli, ārstēšanas nepieciešamību, iespējamo apdraudējumu sev vai citiem, kā arī uz personas pamattiesību ierobežošanu. Ierobežots piekļuves tvērums noteikts, ievērojot datu minimizācijas, nepieciešamības un samērīguma principus, saglabājot iespēju piekļūt tām ārstniecības personām, kurām šī informācija objektīvi nepieciešama, lai nodrošinātu pacienta interesēm atbilstošu ārstēšanu. Ģimenes ārstam piekļuve ir nepieciešama, jo viņš nodrošina pacienta vispārējo veselības aprūpi, koordinē ārstniecības procesu un bieži ir pirmā ārstniecības persona, pie kuras pacients vēršas pēc izrakstīšanas no ārstniecības iestādes. Savukārt psihiatram piekļuve ir nepieciešama, lai nodrošinātu specializētas psihiatriskās palīdzības turpināšanu.
Plašāka piekļuve radītu nesamērīgu iejaukšanos pacienta privātajā dzīvē un palielinātu sensitīvu personas datu neatbilstošas izmantošanas risku. Tādēļ piekļuves tiesību ierobežošana tikai tām ārstniecības personām, kuru profesionālo pienākumu izpilde tieši saistīta ar pacienta psihiskās veselības aprūpi un turpmāko ārstēšanu, nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp pacienta tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību un nepieciešamību nodrošināt efektīvu, drošu un pēctecīgu ārstniecības procesu.
Grozījumi papildina Noteikumus ar pārejas kārtību, kas nosaka, ka ārstniecības iestādēm piekļuve operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem līdz 2027. gada 31. augustam tiks nodrošināta tikai Noteikumu 12.3.apakšpunktā noteiktajā veidā, tas ir, tikai caur ārstniecības iestādes izmantoto informācijas sistēma, ja tā būs integrēta ar E-veselības sistēmu operāciju aprakstu un konsīliju slēdzienu iesniegšanai E-veselības sistēmā un piekļuvei tiem. Tas nozīmē, ka līdz 2027.gada 31.augustam piekļūt E-veselības sistēmā iesniegtajiem operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem varēs tikai to ārstniecības iestāžu ārstniecības personas, kuras būs nodrošinājušas savas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas integrāciju ar E-veselības sistēmu konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu iesniegšanai un saņemšanai. Pēc minētā pārejas perioda piekļuve šiem datiem tiks nodrošināta visām ārstniecības personām atbilstoši Pacientu tiesību likumam un Noteikumos noteiktajai kārtībai.
Grozījumi papildina Noteikumus ar pārejas kārtību, kas nosaka, ka pacientam tiesības E-veselības sistēmā piekļūt operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem tiks nodrošinātas no 2027.gada 1. septembra. Šāda pārejas kārtība vajadzīga, jo atbilstoša E-veselības sistēmas portāla funkcionalitāte vēl ir izstrādes procesā ar izstrādes termiņu 2027. gada augusts.
Konsīlija slēdzienā iespējams strukturēti norādīt informāciju par pacientu, konsīlija dalībniekiem, informāciju par konsīlija veidu un norisi, klīnisko informāciju, konsīlija slēdzienu, apstiprināto rīcības plānu un slēdziena apstiprināšanu un spēkā stāšanos.
Operāciju aprakstā iespējams strukturēti norādīt informāciju par pacientu, operācijas dalībniekiem, informāciju par operācijas veidu un norisi, un klīnisko informāciju.
Noteikumu projekts paredz, ka gan operācijas apraksts, gan konsīlija slēdziens E-veselības sistēmā tiek glabāti 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves.
Problēmas apraksts
2. Noteikumi nenosaka, kādi dati no E-veselības sistēmas tiek nodoti Nacionālajam veselības dienestam (NVD).
Risinājuma apraksts
2. Grozījumi papildina noteikumus ar jaunu 33. prim 8 punktu, kas nosaka, kādu E-veselības sistēmā iekļauto informāciju apstrādā Nacionālais veselības dienests. Un tā ir:
1) pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu (Noteikumu 7.1.apakšpunkts, 1. pielikums);
2) nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojuma saņemšanai (Noteikumu 7.2.apakšpunkts, 2. pielikums);
3) izraksts-epikrīze (Noteikumu 7.3.apakšpunkts, 3. pielikums);
4) darbnespējas lapa (Noteikumu 7.4.apakšpunkts, 4. pielikums);
5) e-recepte (Noteikumu 7.5.apakšpunkts, 5. pielikums);
6) neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukuma kartes informācija (Noteikumu 7.6.apakšpunkts, 6. pielikums).
Minēto informāciju NVD izmantos Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās divi prim daļas 5.punktā noteiktā mērķa - no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, plānošanai un organizēšanai, nodrošinot datu pārvaldību, uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas veselības nozarei, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai - sasniegšanai un Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” (turpmāk – Nolikums) 3.1., 3.3., 3.7., 3.10., 3.13. un 3.15. apakšpunktā noteikto funkciju izpildei, attiecīgi:
1) pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu (ārsta slēdziens) (Noteikumu 7.1.apakšpunkts, 1. pielikums) - NVD jāveic datu analīze un jāpārliecinās, ka par sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem E-veselības sistēmā ir iesniegti pārskati, lai nodrošinātu ārstniecības personām pieejamu pacientu medicīnisko informāciju un veicinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu pacientu veselības aprūpē. Papildus minētajam NVD ir nepieciešams piekļūt arī ārstu slēdzieniem, kas sniegti maksas pakalpojumu ietvaros, lai veiktu veselības aprūpes pakalpojumu analīzi un plānošanu, kas ir viena no NVD pamatfunkcijām. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” NVD uzdevumos ietilpst analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kā arī izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un datos balstītu veselības aprūpes politikas plānošanu, ir būtiski analizēt arī maksas pakalpojumu datus. Šāda pieeja ļauj identificēt patēriņa tendences un izmaiņas, izvērtēt potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, pamatot lēmumus par iespējamām izmaiņām valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā.
2) nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojuma saņemšanai (Noteikumu 7.2.apakšpunkts, 2. pielikums) - NVD jāveic E-veselības sistēmā ievadīto datu analīze un jāpārbauda, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 168.1 punkta un 286.1. apakšpunkta izpildes uzraudzību, kas nosaka, ka ārstniecības iestādes sagatavo pacientiem e- nosūtījumus.
3) izraksts-epikrīze (Noteikumu 7.3.apakšpunkts, 3. pielikums) – NVD jāveic E-veselības sistēmā ievadīto datu analīze un pārbaude, lai izmaksātu ārstniecības iestādēm digitalizācijas maksājumu saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”. Papildus minētajam NVD ir nepieciešams piekļūt arī izrakstiem un epikrīzēm, kas sniegti maksas pakalpojumu ietvaros, lai veiktu veselības aprūpes pakalpojumu analīzi un plānošanu, kas ir viena no NVD pamatfunkcijām. Atbilstoši MK 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” NVD uzdevumos ietilpst analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kā arī izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un datos balstītu veselības aprūpes politikas plānošanu, ir būtiski analizēt arī maksas pakalpojumu datus. Šāda pieeja ļauj identificēt patēriņa tendences un izmaiņas, izvērtēt potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, pamatot lēmumus par iespējamām izmaiņām valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā
4) darbnespējas lapa (Noteikumu 7.4.apakšpunkts, 4. pielikums) – lai pēc dažādu institūciju pieprasījuma, sagatavotu datu apkopojumus statistikas veidā par izsniegtajām darbnespējas lapām. Šādus datu apkopojumus var pieprasīt gan dažādas institūcijas, piemēram, Veselības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c. , kā arī tā ir vajadzīga pašam NVD, lai plānotu un novērtētu valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamības ietekmi uz darbnespēju.
5) e-recepte (Noteikumu 7.5.apakšpunkts, 5. pielikums) – lai veiktu samaksu par kompensējamām zālēm un maksājumu par farmaceita pakalpojumu saskaņā ar MK 2005. gada 25. oktobra noteikumiem Nr.803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”. NVD veic samaksu par kompensējamām zālēm un uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā rezultātā NVD konkrētie dati nepieciešami, lai sekotu līdzi zāļu izlietojuma un nepieciešamības tendencēm sabiedrībā. Ne tikai kompensējamo, bet arī pārējo zāļu un medicīnisko ierīču e‑recepšu datu apstrāde NVD ir nepieciešama veselības aprūpes plānošanai, uzraudzībai un analīzei, kas ir viena no NVD pamatfunkcijām. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” NVD uzdevumos ietilpst analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kā arī izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un datos balstītu veselības aprūpes politikas plānošanu, ir būtiski analizēt kopējo zāļu un medicīnisko ierīču lietošanas ainu valstī, ne tikai valsts kompensējamo, bet arī nekompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču apriti. Šāda pieeja ļauj identificēt patēriņa tendences un izmaiņas, izvērtēt potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, pamatot lēmumus par iespējamām izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā.
6) neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukuma kartes informācija (Noteikumu 7.6.apakšpunkts, 6. pielikums) - lai regresa kārtībā atgūtu līdzekļus par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību un personu ārstēšanu, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas. NMP izsaukuma karte satur notikuma aprakstu un sniegtās medicīniskās palīdzības apjomu, kas nepieciešama, lai pierādītu izdevumus. NVD nav nepieciešamas visas NMP izsaukuma kartes, bet tikai to personu NMP izsaukuma kartes, kuras cietušas ceļu satiksmes negadījumos vai prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā tām sniegta medicīniskā palīdzība.
1) pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu (Noteikumu 7.1.apakšpunkts, 1. pielikums);
2) nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojuma saņemšanai (Noteikumu 7.2.apakšpunkts, 2. pielikums);
3) izraksts-epikrīze (Noteikumu 7.3.apakšpunkts, 3. pielikums);
4) darbnespējas lapa (Noteikumu 7.4.apakšpunkts, 4. pielikums);
5) e-recepte (Noteikumu 7.5.apakšpunkts, 5. pielikums);
6) neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukuma kartes informācija (Noteikumu 7.6.apakšpunkts, 6. pielikums).
Minēto informāciju NVD izmantos Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās divi prim daļas 5.punktā noteiktā mērķa - no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, plānošanai un organizēšanai, nodrošinot datu pārvaldību, uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas veselības nozarei, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai - sasniegšanai un Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” (turpmāk – Nolikums) 3.1., 3.3., 3.7., 3.10., 3.13. un 3.15. apakšpunktā noteikto funkciju izpildei, attiecīgi:
1) pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu (ārsta slēdziens) (Noteikumu 7.1.apakšpunkts, 1. pielikums) - NVD jāveic datu analīze un jāpārliecinās, ka par sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem E-veselības sistēmā ir iesniegti pārskati, lai nodrošinātu ārstniecības personām pieejamu pacientu medicīnisko informāciju un veicinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu pacientu veselības aprūpē. Papildus minētajam NVD ir nepieciešams piekļūt arī ārstu slēdzieniem, kas sniegti maksas pakalpojumu ietvaros, lai veiktu veselības aprūpes pakalpojumu analīzi un plānošanu, kas ir viena no NVD pamatfunkcijām. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” NVD uzdevumos ietilpst analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kā arī izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un datos balstītu veselības aprūpes politikas plānošanu, ir būtiski analizēt arī maksas pakalpojumu datus. Šāda pieeja ļauj identificēt patēriņa tendences un izmaiņas, izvērtēt potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, pamatot lēmumus par iespējamām izmaiņām valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā.
2) nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojuma saņemšanai (Noteikumu 7.2.apakšpunkts, 2. pielikums) - NVD jāveic E-veselības sistēmā ievadīto datu analīze un jāpārbauda, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 168.1 punkta un 286.1. apakšpunkta izpildes uzraudzību, kas nosaka, ka ārstniecības iestādes sagatavo pacientiem e- nosūtījumus.
3) izraksts-epikrīze (Noteikumu 7.3.apakšpunkts, 3. pielikums) – NVD jāveic E-veselības sistēmā ievadīto datu analīze un pārbaude, lai izmaksātu ārstniecības iestādēm digitalizācijas maksājumu saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”. Papildus minētajam NVD ir nepieciešams piekļūt arī izrakstiem un epikrīzēm, kas sniegti maksas pakalpojumu ietvaros, lai veiktu veselības aprūpes pakalpojumu analīzi un plānošanu, kas ir viena no NVD pamatfunkcijām. Atbilstoši MK 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” NVD uzdevumos ietilpst analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kā arī izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un datos balstītu veselības aprūpes politikas plānošanu, ir būtiski analizēt arī maksas pakalpojumu datus. Šāda pieeja ļauj identificēt patēriņa tendences un izmaiņas, izvērtēt potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, pamatot lēmumus par iespējamām izmaiņām valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā
4) darbnespējas lapa (Noteikumu 7.4.apakšpunkts, 4. pielikums) – lai pēc dažādu institūciju pieprasījuma, sagatavotu datu apkopojumus statistikas veidā par izsniegtajām darbnespējas lapām. Šādus datu apkopojumus var pieprasīt gan dažādas institūcijas, piemēram, Veselības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c. , kā arī tā ir vajadzīga pašam NVD, lai plānotu un novērtētu valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamības ietekmi uz darbnespēju.
5) e-recepte (Noteikumu 7.5.apakšpunkts, 5. pielikums) – lai veiktu samaksu par kompensējamām zālēm un maksājumu par farmaceita pakalpojumu saskaņā ar MK 2005. gada 25. oktobra noteikumiem Nr.803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”. NVD veic samaksu par kompensējamām zālēm un uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā rezultātā NVD konkrētie dati nepieciešami, lai sekotu līdzi zāļu izlietojuma un nepieciešamības tendencēm sabiedrībā. Ne tikai kompensējamo, bet arī pārējo zāļu un medicīnisko ierīču e‑recepšu datu apstrāde NVD ir nepieciešama veselības aprūpes plānošanai, uzraudzībai un analīzei, kas ir viena no NVD pamatfunkcijām. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” NVD uzdevumos ietilpst analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kā arī izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un datos balstītu veselības aprūpes politikas plānošanu, ir būtiski analizēt kopējo zāļu un medicīnisko ierīču lietošanas ainu valstī, ne tikai valsts kompensējamo, bet arī nekompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču apriti. Šāda pieeja ļauj identificēt patēriņa tendences un izmaiņas, izvērtēt potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, pamatot lēmumus par iespējamām izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā.
6) neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukuma kartes informācija (Noteikumu 7.6.apakšpunkts, 6. pielikums) - lai regresa kārtībā atgūtu līdzekļus par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību un personu ārstēšanu, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas. NMP izsaukuma karte satur notikuma aprakstu un sniegtās medicīniskās palīdzības apjomu, kas nepieciešama, lai pierādītu izdevumus. NVD nav nepieciešamas visas NMP izsaukuma kartes, bet tikai to personu NMP izsaukuma kartes, kuras cietušas ceļu satiksmes negadījumos vai prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā tām sniegta medicīniskā palīdzība.
Problēmas apraksts
3. Noteikumu 11.4.2. apakšpunktā nav noteikts, ka Noteikumu 3. pielikumā iekļautais medicīniskais dokuments E-veselības sistēmā jāiesniedz arī ambulatorajām ārstniecības iestādēm.
Risinājuma apraksts
Grozījumi papildina MK noteikumu Nr.134 11.4.2. apakšpunktu, nosakot, ka ārstniecības iestāde iesniedz E-veselības sistēmā Noteikumu 3. pielikumā norādītos datus nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc aprūpes epizodes pabeigšanas dienas stacionārā vai pacienta izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izskatīta iespēja operācijas apraksta un konsīlija slēdziena iesniegšanu E-veselības sistēmā noteikt ārstniecības iestādēm kā neobligātu pienākumu.
Operācijas apraksta un konsīlija slēdziena iesniegšanu E-veselības sistēmā nevar noteikt kā brīvprātīgu, jo šāda pieeja nenodrošinātu pilnīgu, vienveidīgu un uzticamu informācijas apriti ārstniecības procesā. Ja ārstniecības iestādēm tiktu noteiktas izvēles tiesības iesniegt vai neiesniegt minētos dokumentus E-veselības sistēmā, sistēmā pieejamā informācija būtu fragmentāra, tādējādi mazinot E-veselības sistēmas kā vienotas veselības informācijas aprites platformas nozīmi un praktisko lietojamību.
Brīvprātīga datu iesniegšana radītu situāciju, kurā ārstniecības personas nevarētu paļauties, ka E-veselības sistēmā ir pieejama visa būtiskā informācija par pacientam veiktu operāciju vai konsīlija pieņemtu klīnisko lēmumu. Tā rezultātā varētu tikt apgrūtināta turpmākā ārstniecība, palielināts risks pacientu drošībai, tostarp atkārtotu izmeklējumu, nepamatotu manipulāciju vai nepilnīgas informācijas dēļ pieņemtu klīnisko lēmumu dēļ.
Brīvprātīgs regulējums arī neveicinātu vienveidīgu ārstniecības iestāžu praksi. Tas radītu atšķirīgu pieeju dokumentu iesniegšanā, kas būtu atkarīga no katras ārstniecības iestādes iekšējās organizācijas, resursiem vai izvēles.
Operācijas apraksts un konsīlija slēdziens satur būtisku informāciju par pacienta diagnozi, ārstēšanas gaitu, pieņemtajiem klīniskajiem lēmumiem, veiktajām manipulācijām un turpmākās ārstēšanas vai novērošanas nepieciešamību. Līdz ar to šo dokumentu pieejamība nevar būt atkarīga no ārstniecības iestādes brīvas izvēles, jo tas neatbilst ārstniecības nepārtrauktības, pacientu drošības un kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanas interesēm.
Ņemot vērā minēto, operācijas apraksta un konsīlija slēdziena iesniegšanu E-veselības sistēmā nevar noteikt kā brīvprātīgu, jo tādējādi netiktu sasniegts tiesiskā regulējuma mērķis — nodrošināt pilnīgu, uzticamu un savlaicīgi pieejamu informāciju ārstniecības procesa nodrošināšanai.
Operācijas apraksta un konsīlija slēdziena iesniegšanu E-veselības sistēmā nevar noteikt kā brīvprātīgu, jo šāda pieeja nenodrošinātu pilnīgu, vienveidīgu un uzticamu informācijas apriti ārstniecības procesā. Ja ārstniecības iestādēm tiktu noteiktas izvēles tiesības iesniegt vai neiesniegt minētos dokumentus E-veselības sistēmā, sistēmā pieejamā informācija būtu fragmentāra, tādējādi mazinot E-veselības sistēmas kā vienotas veselības informācijas aprites platformas nozīmi un praktisko lietojamību.
Brīvprātīga datu iesniegšana radītu situāciju, kurā ārstniecības personas nevarētu paļauties, ka E-veselības sistēmā ir pieejama visa būtiskā informācija par pacientam veiktu operāciju vai konsīlija pieņemtu klīnisko lēmumu. Tā rezultātā varētu tikt apgrūtināta turpmākā ārstniecība, palielināts risks pacientu drošībai, tostarp atkārtotu izmeklējumu, nepamatotu manipulāciju vai nepilnīgas informācijas dēļ pieņemtu klīnisko lēmumu dēļ.
Brīvprātīgs regulējums arī neveicinātu vienveidīgu ārstniecības iestāžu praksi. Tas radītu atšķirīgu pieeju dokumentu iesniegšanā, kas būtu atkarīga no katras ārstniecības iestādes iekšējās organizācijas, resursiem vai izvēles.
Operācijas apraksts un konsīlija slēdziens satur būtisku informāciju par pacienta diagnozi, ārstēšanas gaitu, pieņemtajiem klīniskajiem lēmumiem, veiktajām manipulācijām un turpmākās ārstēšanas vai novērošanas nepieciešamību. Līdz ar to šo dokumentu pieejamība nevar būt atkarīga no ārstniecības iestādes brīvas izvēles, jo tas neatbilst ārstniecības nepārtrauktības, pacientu drošības un kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanas interesēm.
Ņemot vērā minēto, operācijas apraksta un konsīlija slēdziena iesniegšanu E-veselības sistēmā nevar noteikt kā brīvprātīgu, jo tādējādi netiktu sasniegts tiesiskā regulējuma mērķis — nodrošināt pilnīgu, uzticamu un savlaicīgi pieejamu informāciju ārstniecības procesa nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārstniecības personas
- Pacienti
Ietekmes apraksts
Pacienti
Pacientiem no 2027.gada 1.septembra E-veselības sistēmā būs iespējams piekļūt saviem, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras deleģējušas piekļuvi, operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem, ja ārstniecības iestāde, kura veikusi operāciju vai organizējusi konsīliju, nodrošinās operācijas apraksta vai konsīlija slēdziena iesniegšanu E-veselības sistēmā.
E-veselības sistēmā pacientiem būs pieejami arī ambulatoro ārstniecības iestāžu (dienas stacionāru) izsniegtie izraksti- epikrīzes.
Ārstniecības personas
Līdz 2027.gada 31.augustam piekļūt E-veselības sistēmā iesniegtajiem operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem varēs tikai to ārstniecības iestāžu ārstniecības personas, kuras būs nodrošinājušas savas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas integrāciju ar E-veselības sistēmu konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu iesniegšanai un saņemšanai.
No 2027.gada 1.septembra piekļuve E-veselības sistēmā iesniegtajiem operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem tiks nodrošināta visām ārstniecības personām atbilstoši Pacientu tiesību likumam un Noteikumos noteiktajai kārtībai.
E-veselības sistēmā ārstniecības personām būs pieejami arī ambulatoro ārstniecības iestāžu (dienas stacionāru) izsniegtie izraksti- epikrīzes.
Pacientiem no 2027.gada 1.septembra E-veselības sistēmā būs iespējams piekļūt saviem, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras deleģējušas piekļuvi, operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem, ja ārstniecības iestāde, kura veikusi operāciju vai organizējusi konsīliju, nodrošinās operācijas apraksta vai konsīlija slēdziena iesniegšanu E-veselības sistēmā.
E-veselības sistēmā pacientiem būs pieejami arī ambulatoro ārstniecības iestāžu (dienas stacionāru) izsniegtie izraksti- epikrīzes.
Ārstniecības personas
Līdz 2027.gada 31.augustam piekļūt E-veselības sistēmā iesniegtajiem operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem varēs tikai to ārstniecības iestāžu ārstniecības personas, kuras būs nodrošinājušas savas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas integrāciju ar E-veselības sistēmu konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu iesniegšanai un saņemšanai.
No 2027.gada 1.septembra piekļuve E-veselības sistēmā iesniegtajiem operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem tiks nodrošināta visām ārstniecības personām atbilstoši Pacientu tiesību likumam un Noteikumos noteiktajai kārtībai.
E-veselības sistēmā ārstniecības personām būs pieejami arī ambulatoro ārstniecības iestāžu (dienas stacionāru) izsniegtie izraksti- epikrīzes.
Juridiskās personas
- Komersanti, kas uztur ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas
- Komersanti, kas uztur ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas
- Ārstniecības iestādes
- Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādēm, kuras pacientu datu apstrādei izmanto lokālās pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas, būs jāveic minēto informācijas sistēmu integrācija ar E-veselības sistēmu, lai iesniegtu e-veselības sistēmā konsīliju slēdzienus un operāciju aprakstus. Atbilstoši noteikumu projektam, konsīlija slēdziena un operācijas apraksta elektroniska iesniegšana E-veselības sistēmā ārstniecības iestādēm jānodrošina ne vēlāk kā no 2028.gada 1.janvāra.
Integrācijas izmaksu segšana
Līdz ar konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu datu apmaiņas risinājuma ieviešanu E-veselības sistēmā, tām ārstniecības iestādēm, kas izmanto komersantu izstrādātas pacientu datu apstrādes sistēmas, būs jānodrošina to integrācija ar jauno konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu datu apmaiņas risinājumu E-veselības sistēmā, pēc nepieciešamības veicot pielāgojumus lokālajās informācijas sistēmās. Tas paredz tehnisko risinājumu izstrādes plānošanu, sadarbību ar sistēmu integratoriem un Centru, kā arī atbilstošu finanšu resursu nodrošināšanu integrācijas procesu veikšanai. Nav paredzēts papildus finansējums integrāciju nodrošināšanai.
Ambulatorajām ārstniecības iestādēm E-veselības sistēmā jāiesniedz arī MK noteikumu Nr.134 3.pielikumā minētais izraksts-epikrīze.
Komersanti, kas uztur ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas
Sadarbībā ar Centru būs jāveic minēto informācijas sistēmu integrāciju ar jauno E-veselības sistēmas konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu datu apmaiņas risinājumu. Lai nodrošinātu strukturētu datu apriti starp E-veselības sistēmu un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, komersantiem pēc nepieciešamības jāveic nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, iestrādājot attiecīgos datu laukus un izmantojamos klasifikatorus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
Ārstniecības personas
neietekmē
Noteikumu projekta 5. un 6. punkts.
Konsīlija slēdzieni, operāciju apraksti ir medicīniskie dokumenti, kuru sagatavošanu veselības aprūpē nosaka citi normatīvie akti - Ārstniecības likums, Pacientu tiesību likums, MK noteikumi Nr.555, MK noteikumi Nr.265, MK noteikumi Nr.899. Tiek pieņemts, ka laika patēriņš konsīlija slēdziena un operācijas apraksta sagatavošanai elektroniskā formā un papīra formā ir identisks.
Pacienti
neietekmē
Noteikumi nenosaka informācijas sniegšanas pienākumu pacientiem
Kopā
0,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
Ārstniecības personas
neietekmē
Noteikumu projekta 5. un 6. punkts.
Konsīlija slēdzieni, operāciju apraksti ir medicīniskie dokumenti, kuru sagatavošanu veselības aprūpē nosaka citi normatīvie akti - Ārstniecības likums, Pacientu tiesību likums, MK noteikumi Nr.555, MK noteikumi Nr.265, MK noteikumi Nr.899. Tiek pieņemts, ka laika patēriņš konsīlija slēdziena un operācijas apraksta sagatavošanai elektroniskā formā un papīra formā ir identisks.
Pacienti
neietekmē
Noteikumi nenosaka informācijas sniegšanas pienākumu pacientiem
Kopā
0,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Ārstniecības personas
Nē
Pacienti
Nē
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
64 000,00
Komersanti, kas uztur ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas
Nē
Komersanti rīkosies ārstniecības iestāžu uzdevumā. Izmaksas segs ārstniecības iestādes.
Komersanti, kas uztur ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas
Nē
Komersanti rīkosies ārstniecības iestāžu uzdevumā. Izmaksas segs ārstniecības iestādes.
Ārstniecības iestādes
Jā
Vērtības nozīme:
32 000,00
Konsīlija slēdziens (forma+integrācija) - 8 nedēļas (8*40h ned.) =320 h*100 EUR/h
1
Izmaksas ir aprēķinātas vienai ārstniecības iestādei kā reprezentatīvam piemēram pienākuma izpildes izmaksu novērtēšanai. Kopējās izmaksas visām ārstniecības iestādēm ir atkarīgas no vairākiem apstākļiem, tostarp no ārstniecības iestādē izmantotās pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas veida (komersanta nodrošināts risinājums vai ārstniecības iestādes individuāli izstrādāts risinājums), attiecīgās informācijas sistēmas lietotāju skaita, ja tiek izmantots komersanta nodrošināts risinājums, kā arī no komersanta piemērotās cenu politikas. Ņemot vērā šos aspektus, universālu kopējo izmaksu aprēķinu nav iespējams veikt.
32 000,00
Noteikumu projekta 5. punkts nosaka, ka konsīlija slēdzienu ārstniecības iestādei ir pienākums iesniegt E-veselības sistēmā tikai MK noteikumu Nr.134 12.3. apakšpunktā noteiktajā veidā, tas ir, veicot sistēmu savstarpējo integrāciju.
Aprēķinu sagatavošanai klīniskajām universitātes slimnīcām tika lūgta informācija par indikatīvajām izmaksām konsīlija slēdziena elektroniskās formas izveidei ārstniecības iestādes pacientu datu apstrādes informācijas sistēmā un integrācijai ar E-veselības sistēmu.
Balstoties uz saņemto informāciju, aprēķinu veikšanai izmantoti šādi pieņēmumi:
1.Konsīlija slēdziena elektroniskās formas izveide ārstniecības iestādes pacientu datu apstrādes informācijas sistēmā - 2 nedēļas.
2. Integrācijas izveide ar E-veselību par konsīlija slēdziena datu apmaiņu ar e-veselību - 6 nedēļas.
3. Ārpakalpojuma sniedzēja stundas likme - 100 EUR
Minētās izmaksas ir indikatīvas un reālajā dzīvē var būtiski atšķirties, jo tās noteiks komersants, kura nodrošināto pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu ārstniecības iestāde izmanto un tās būs atkarīgas no komersanta klientu skaita, izmantotajām tehnoloģijām un citiem faktoriem.
Ārstniecības iestādes
Jā
Vērtības nozīme:
32 000,00
Operācijas apraksts (forma+integrācija) - 8 nedēļas (8*40h ned.) =320 h*100 EUR/h
1
Izmaksas ir aprēķinātas vienai ārstniecības iestādei kā reprezentatīvam piemēram pienākuma izpildes izmaksu novērtēšanai. Kopējās izmaksas visām ārstniecības iestādēm ir atkarīgas no vairākiem apstākļiem, tostarp no ārstniecības iestādē izmantotās pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas veida (komersanta nodrošināts risinājums vai ārstniecības iestādes individuāli izstrādāts risinājums), attiecīgās informācijas sistēmas lietotāju skaita, ja tiek izmantots komersanta nodrošināts risinājums, kā arī no komersanta piemērotās cenu politikas. Ņemot vērā šos aspektus, universālu kopējo izmaksu aprēķinu nav iespējams veikt.
32 000,00
Noteikumu projekta 6. punkts nosaka, ka operācijas aprakstu ārstniecības iestādei ir pienākums iesniegt E-veselības sistēmā tikai MK noteikumu Nr.134 12.3. apakšpunktā noteiktajā veidā, tas ir, veicot sistēmu savstarpējo integrāciju.
Aprēķinu sagatavošanai klīniskajām universitātes slimnīcām tika lūgta informācija par indikatīvajām izmaksām operācijas apraksta elektroniskās formas izveidei ārstniecības iestādes pacientu datu apstrādes informācijas sistēmā un integrācijai ar E-veselības sistēmu.
Balstoties uz saņemto informāciju, aprēķinu veikšanai izmantoti šādi pieņēmumi:
1. Operācijas apraksta elektroniskās formas izveide ārstniecības iestādes pacientu datu apstrādes informācijas sistēmā - 2 nedēļas.
2. Integrācijas izveide ar E-veselību par operācijas apraksta datu apmaiņu ar e-veselību - 6 nedēļas.
3. Ārpakalpojuma sniedzēja stundas likme - 100 EUR.
Minētās izmaksas ir indikatīvas un reālajā dzīvē var būtiski atšķirties, jo tās noteiks komersants, kura nodrošināto pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu ārstniecības iestāde izmanto un tās būs atkarīgas no komersanta klientu skaita, izmantotajām tehnoloģijām un citiem faktoriem.
Kopā
64 000,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
207 136
0
414 271
0
414 271
414 271
2.1. valsts pamatbudžets
0
207 136
0
414 271
0
414 271
414 271
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-207 136
0
-414 271
0
-414 271
-414 271
3.1. valsts pamatbudžets
0
-207 136
0
-414 271
0
-414 271
-414 271
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-207 136
-414 271
-414 271
-414 271
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 6.aprīļa rīkojuma Nr.197 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" pases apstiprināšanu" 4.punktu ir noteikts, ka pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2026. gadā ne vairāk kā 207 135,33 euro un, sākot no 2027. gada, ne vairāk kā 414 270,66 euro gadā. Veselības ministrijai nepieciešamo papildu finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Lai nodrošinātu projekta rezultātā izstrādāto un/vai pielāgoto slimnīcas informācijas sistēmas moduļu ilgtermiņa darbību un uzturēšanu, vismaz sešdesmit mēnešus pēc projekta beigām, nepieciešams uzturēšanas izmaksu finansējums 20% apmērā, ne vairāk kā 414 271,00 euro/gadā. Piecu gadu periodā pēc ANM projekta īstenošanas, nodrošinot projekta laikā izstrādāto un/vai pielāgoto datu apmaiņas risinājuma moduļu un to pielāgojumu nepārtrauktu funkcionalitāti un atbilstību aktuālajiem normatīvajiem, tehnoloģiskajiem un kiberdrošības standartiem. Projekta rezultātā nodrošinātie risinājumi nodrošinās piekļuvi ārstniecības procesā būtiskai un nozīmīgai medicīniskai informācijai, tādēļ risinājuma darbības pārtraukumi vai neatbilstoša uzturēšana var radīt riskus pacientu veselībai un dzīvībai. Tāpat risinājuma uzturēšana nepieciešama veselības datu kā īpaši sensitīvas informācijas datu aizsardzības prasību nodrošināšanai, veicot regulāru drošības protokolu atjaunošanu, identificējot un novēršot kiberdraudus, kā arī aizsargājot pacientu datus no nesankcionētas piekļuves vai noplūdes.
Tāpat risinājuma veiksmīgai darbībai nepieciešams nodrošināt savietojamību ar citām veselības nozares informācijas sistēmām, kas laika gaitā tiek attīstītas vai mainītas. Uzturēšanas izmaksu nodrošinājums garantē, ka projekta laikā veiktās investīcijas tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā nesīs ilgtspējīgu rezultātu. Pretējā gadījumā pastāv augsts risks, ka izstrādātie risinājumi pēc projekta beigām zaudēs funkcionalitāti vai kļūs neatbilstoši. Uzturēšanas izmaksās ietilpst standarta programmatūras atjauninājumi, kritiskie sistēmu pielāgojumi un skaitļošanas resursu izmaksas, kā arī šo veicošo darbinieku atalgojums.Uzturēšanas izmaksu nepieciešamība ir identificēta, balstoties uz projekta ieviešanas gaitā iegūto detalizēto izpratni par izstrādājamo datu apmaiņas risinājumu apjomu, tehnisko sarežģītību, integrācijas prasībām starp KUS un reālajiem resursiem, kas būs jāiesaista risinājumu uzturēšanai pēc projekta beigām.
Ņemot vērā, ka projekts noslēdzas 2026. gada 31. maijā, nepieciešams projekt uzturēt sākot ar 2026.gada 1.jūliju. Prognozētās uzturēšanas izmaksas - 20 % no kapitālieguldījumiem programmatūras izstrādē, t. i., 2 071 353 x 0,20 = 414 270,60 euro/gadā.
Projekta uzturēšanas izmaksas 2026.gadam – EUR 207 136 euro apmērā, savukārt, 2027.gadam un turpmāk ik gadu – EUR 414 271 euro apmērā.
Pēc projekta beigām paredzēta datu bezmaksas nodošana uz e-veselības IS atbilstoši e-veselības IS gatavībai un iespējām. Tādējādi tiktu nodrošināta pacientu datu bezmaksas pieejamība ikvienai ārstniecības iestādei, kam LDVC būs piešķīris piekļuvi e-veselības IS ar atbilstošām lietotāja piekļuves tiesībām. Valsts veselības aprūpes jomā izveidotā e-veselības IS ir strukturizēts informācijas tehnoloģijas un datubāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas apstrāde. Datu apstrāde ir nepieciešama, pildot valsts pārvaldes funkcijas, jo turpmāk valsts informācijas sistēmu reģistri nodrošinās jebkuram interesentam iespēju vienkopus iegūt informāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām.
Lai nodrošinātu projekta rezultātā izstrādāto un/vai pielāgoto slimnīcas informācijas sistēmas moduļu ilgtermiņa darbību un uzturēšanu, vismaz sešdesmit mēnešus pēc projekta beigām, nepieciešams uzturēšanas izmaksu finansējums 20% apmērā, ne vairāk kā 414 271,00 euro/gadā. Piecu gadu periodā pēc ANM projekta īstenošanas, nodrošinot projekta laikā izstrādāto un/vai pielāgoto datu apmaiņas risinājuma moduļu un to pielāgojumu nepārtrauktu funkcionalitāti un atbilstību aktuālajiem normatīvajiem, tehnoloģiskajiem un kiberdrošības standartiem. Projekta rezultātā nodrošinātie risinājumi nodrošinās piekļuvi ārstniecības procesā būtiskai un nozīmīgai medicīniskai informācijai, tādēļ risinājuma darbības pārtraukumi vai neatbilstoša uzturēšana var radīt riskus pacientu veselībai un dzīvībai. Tāpat risinājuma uzturēšana nepieciešama veselības datu kā īpaši sensitīvas informācijas datu aizsardzības prasību nodrošināšanai, veicot regulāru drošības protokolu atjaunošanu, identificējot un novēršot kiberdraudus, kā arī aizsargājot pacientu datus no nesankcionētas piekļuves vai noplūdes.
Tāpat risinājuma veiksmīgai darbībai nepieciešams nodrošināt savietojamību ar citām veselības nozares informācijas sistēmām, kas laika gaitā tiek attīstītas vai mainītas. Uzturēšanas izmaksu nodrošinājums garantē, ka projekta laikā veiktās investīcijas tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā nesīs ilgtspējīgu rezultātu. Pretējā gadījumā pastāv augsts risks, ka izstrādātie risinājumi pēc projekta beigām zaudēs funkcionalitāti vai kļūs neatbilstoši. Uzturēšanas izmaksās ietilpst standarta programmatūras atjauninājumi, kritiskie sistēmu pielāgojumi un skaitļošanas resursu izmaksas, kā arī šo veicošo darbinieku atalgojums.Uzturēšanas izmaksu nepieciešamība ir identificēta, balstoties uz projekta ieviešanas gaitā iegūto detalizēto izpratni par izstrādājamo datu apmaiņas risinājumu apjomu, tehnisko sarežģītību, integrācijas prasībām starp KUS un reālajiem resursiem, kas būs jāiesaista risinājumu uzturēšanai pēc projekta beigām.
Ņemot vērā, ka projekts noslēdzas 2026. gada 31. maijā, nepieciešams projekt uzturēt sākot ar 2026.gada 1.jūliju. Prognozētās uzturēšanas izmaksas - 20 % no kapitālieguldījumiem programmatūras izstrādē, t. i., 2 071 353 x 0,20 = 414 270,60 euro/gadā.
Projekta uzturēšanas izmaksas 2026.gadam – EUR 207 136 euro apmērā, savukārt, 2027.gadam un turpmāk ik gadu – EUR 414 271 euro apmērā.
Pēc projekta beigām paredzēta datu bezmaksas nodošana uz e-veselības IS atbilstoši e-veselības IS gatavībai un iespējām. Tādējādi tiktu nodrošināta pacientu datu bezmaksas pieejamība ikvienai ārstniecības iestādei, kam LDVC būs piešķīris piekļuvi e-veselības IS ar atbilstošām lietotāja piekļuves tiesībām. Valsts veselības aprūpes jomā izveidotā e-veselības IS ir strukturizēts informācijas tehnoloģijas un datubāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas apstrāde. Datu apstrāde ir nepieciešama, pildot valsts pārvaldes funkcijas, jo turpmāk valsts informācijas sistēmu reģistri nodrošinās jebkuram interesentam iespēju vienkopus iegūt informāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (MK noteikumi Nr.265)
Pamatojums un apraksts
Ārstniecības likuma 78. un 79.pants nosaka "Lai nodrošinātu veselības aprūpes organizēšanu un atvieglotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, veselības nozares datus uzkrāj veselības informācijas sistēmā. Ministru kabinets nosaka veselības informācijas sistēmas pārzini, veselības informācijas sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību. (..) Datu iekļaušana veselības informācijas sistēmā ir ieraksta izdarīšana vai strukturizēta elektroniskā dokumenta aizpildīšana tiešsaistes režīmā." Pacientu tiesību likums nosaka subjektus, kuriem ir tiesības apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā. No Ārstniecības likuma un Pacientu tiesību likuma izriet, ka E-veselības sistēmā tiek uzkrāti pacientu veselības dati, tai skaitā medicīniskie dokumenti. MK noteikumos Nr.134 nosteikti medicīniskie dokumenti, kuri ārstniecības iestādēm jāveido elektroniski un jāiesniedz E-veselības sistēmā. MK noteikumu Nr.265 5.punkts nosaka, ka "Medicīniskie dokumenti par primārās veselības aprūpes, sekundārās veselības aprūpes un neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu (turpmāk – medicīniskie ieraksti) veido vienotu informācijas vienību. Medicīniskos ierakstus apkopo un uzglabā ģimenes ārsts (primārās veselības aprūpes internists, primārās veselības aprūpes pediatrs). Medicīniskie ieraksti tiek elektroniski uzkrāti vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu." Tādējādi E-veselības sistēmā iesniedzamie medicīniskie dokumenti pēc būtības ir daļa no medicīnisko dokumentu lietvedības kārtības. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, Veselības ministrija pārskatīs MK noteikumus Nr.265 un veiks nepieciešamos grozījumus.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/d6d61efe-c2dd-4691-bcf9-835da0b26054
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana norisinājās no 06.03.2026. - 20.03.2026. Informācija par publisko apspriešanu tika nosūtīta Digitālās veselības padomes dalībniekiem 9.martā. Publiskās apspriešanas laikā priekšlikumus iesniedza fiziska persona un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Kopā tika iesniegti 14 priekšlikumi. Ņemot vērā saņemtos priekšlikumus noteikumu projektā tika papildināti grozījumi 11.4.2. un 11.4.15. apakšpunktā (papildinājumi izcelti):
11.4.2. šo noteikumu 3. pielikumā norādītos datus nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc aprūpes epizodes pabeigšanas dienas stacionārā vai pacienta izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes. Ja pacienta izmeklējumu rezultāti saņemti pēc datu iesniegšanas veselības informācijas sistēmā, ārstniecības iestāde jaunākos datus iesniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izmeklējumu rezultātu saņemšanas;
11.4.15. šo noteikumu 25. un 26. pielikumā norādītos datus tikai šo noteikumu 12.3. apakšpunktā noteiktajā veidā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc konsīlija slēdziena apstiprināšanas vai operācijas apraksta sagatavošanas.
11.4.2. šo noteikumu 3. pielikumā norādītos datus nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc aprūpes epizodes pabeigšanas dienas stacionārā vai pacienta izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes. Ja pacienta izmeklējumu rezultāti saņemti pēc datu iesniegšanas veselības informācijas sistēmā, ārstniecības iestāde jaunākos datus iesniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izmeklējumu rezultātu saņemšanas;
11.4.15. šo noteikumu 25. un 26. pielikumā norādītos datus tikai šo noteikumu 12.3. apakšpunktā noteiktajā veidā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc konsīlija slēdziena apstiprināšanas vai operācijas apraksta sagatavošanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”
- VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"
- SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
- Nacionālais veselības dienests
- Veselības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Klīniskajās universitātes slimnīcās sagatavotie operāciju apraksti un konsīliju slēdzieni šo slimnīcu ārstniecības personām būs pieejami elektroniski. Tas nozīmē ātrāku un ērtāku piekļuvi pacienta medicīniskajai dokumentācijai.
8. Cita informācija
Jā
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kā E-veselības pārzinis turpinās e-veselības portāla funkcionalitātes attīstību, lai no 2027.gada 1.septembra nodrošinātu E-veselības portālā pacientiem un ārstniecības personām piekļuvi konsīliju slēdzieniem un operāciju aprakstiem. Tāpat Centram būs jānodrošina sadarbība ar ārstniecības iestādēm un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu uzturētājiem par E-veselības sistēmas jaunā konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu datu apmaiņas risinājuma integrāciju ar ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, sniedzot, gan metodisko atbalstu, gan veicot integrāciju testēšanu.
7.5. Cita informācija
VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" ir pirmās ārstniecības iestādes, kas nodrošinās konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu iesūtīšanu E-veselības sistēmā. Minētās slimnīcas elektronisku konsīlija slēdziena un operācijas apraksta formu klīnisko universitāšu slimnīcu pacientu datu apstrādes platformā un tās iesūtīšanu E-veselības sistēmā izveidoja 2026. gadā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projektā “Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide”. Šī projekta ietvaros nodrošināta minēto elektronisko dokumentu sagatavošana un pieejamība ārstniecības procesā iesaistītajām klīniskajām universitātes slimnīcām.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
E-veselības sistēma paplašināta ar jaunām funkcionalitātēm, kas nodrošinās strukturētu veselības datu uzkrāšanu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Konsīlija slēdzienu,operācijas aprakstu un dienas stacionāru izrakstu-epikrīžu datu pieejamība E-veselības sistēmā uzlabos informācijas par pacienta medicīnisko anamnēzi pieejamību centralizēti digitālā formā E-veselības sistēmā ārstniecības personām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ārstniecības mērķu sasniegšanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nosaka jaunus E-veselības sistēmā iesniedzamus medicīniskos dokumentus: konsīlija slēdziens un operācijas apraksts. Gan konsīlija slēdziens, gan operācijas apraksts ir veselības aprūpi regulējošajos normatīvajos aktos noteikti medicīniskie dokumenti. Operācijas apraksta sagatavošanu paredz MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība". MK 2018.gada 28.augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" nosaka gadījumus, kad valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vajadzīgs konsīlija slēdziens; MK 31.10.2006. noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" noteikti gadījumi, kuros vajadzīgs konsīlija lēmums valsts apmaksātu zāļu vai medicīnisko ierīču saņemšanai ;arī Pacientu tiesību likumā un Ārstniecības likuma X nodaļā noteikti gadījumi, kuros vajadzīgs konsīlija lēmums. Konsīlija slēdziens un operācijas apraksts ir būtiska pacienta medicīniskās anamnēzes informācija, tāpēc ir lietderīga to pieejamība centralizēti E-veselības sistēmā gan pacientam, gan tā ārstniecības procesā iesaistītajām ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai.
Datu apstrādes mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Apstrāde tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu un 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu.
Tiks apstrādāti pacientu identifikācijas un veselības dati, kā arī informācija par ārstniecības personām. Datu subjekti ir pacienti un ārstniecības personas. Piekļuve datiem tiek nodrošināta tikai ārstniecības personām, pacientiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Apstrāde notiek elektroniski, nodrošinot piekļuves kontroli, autentifikāciju un darbību žurnalēšanu. Galvenie riski saistīti ar nesankcionētu piekļuvi vai datu izpaušanu; tie tiek mazināti ar tehniskiem un organizatoriskiem drošības pasākumiem. Kopumā regulējums nodrošina datu apstrādes atbilstību datu aizsardzības principiem un neparedz samērīgu papildu risku datu subjektu tiesībām.
Datu apstrādes mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Apstrāde tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu un 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu.
Tiks apstrādāti pacientu identifikācijas un veselības dati, kā arī informācija par ārstniecības personām. Datu subjekti ir pacienti un ārstniecības personas. Piekļuve datiem tiek nodrošināta tikai ārstniecības personām, pacientiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Apstrāde notiek elektroniski, nodrošinot piekļuves kontroli, autentifikāciju un darbību žurnalēšanu. Galvenie riski saistīti ar nesankcionētu piekļuvi vai datu izpaušanu; tie tiek mazināti ar tehniskiem un organizatoriskiem drošības pasākumiem. Kopumā regulējums nodrošina datu apstrādes atbilstību datu aizsardzības principiem un neparedz samērīgu papildu risku datu subjektu tiesībām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi