23-TA-76: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 249. punkts paredz pilnveidot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalsta sistēmu, turpināt deinstitucionalizācijas procesu bez vecāku gādības palikušu bērnu un jauniešu pārejai no aprūpes institūcijām uz aprūpi ģimenēs, attīstot kvalitatīvu audžuģimeņu institūtu, kā arī ieviest ģimeniskai videi pietuvinātus sociālos pakalpojumus bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts atbilstoši 2023. gada budžeta sagatavošanas procesā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un ir izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts atbilstoši 2023. gada budžeta sagatavošanas procesā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un ir izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta izstrādes mērķis ir noteikt aizbildņiem obligātu pienākumu apgūt valsts apmaksātu mācību programmu, lai veicinātu aizbildņu prasmes, zināšanas bērnu aprūpē, kas palīdzētu labāk izprast bērnu. Tāpat, ņemot vērā, ka ne vienmēr jaunieši, sasniedzot pilngadību, ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi likumprojekts paredz precizēt nosacījumus, kādos gadījumos ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas turpināma bērna uzturēšanās ārpusģimenes aprūpē, lai bērni sasniedzot pilngadību, justos drošāk, varētu būt pārliecinātāki par savu nākotni.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2023.
Pamatojums
Likumprojekts izstrādāts atbilstoši 2023. gada budžeta sagatavošanas procesā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, ir izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Paredzēts, ka normas īstenošanai ir jāizstrādā jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kam nepieciešams laiks, kā arī saistībā ar valsts budžeta piešķiršanu pasākuma īstenošanai, spēkā stāšanās termiņš noteikts 2023. gada 1. aprīlis.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 27. pants paredz, ka šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē. Primāri bērnam tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē, un ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja konkrētajam bērnam aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav iespējama.
2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi BTAL un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr.355 „Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – Atbalsta centra noteikumi), paredzot ieviest ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus ar mērķi nodrošināt atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.i., nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu. BTAL 36.panta (11) daļa nosaka, ka pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par ģimenes vai personas piemērotību audžuģimenes statusam, tai skaitā specializētās audžuģimenes statusam, atbalsta centrs organizē mācības audžuģimenēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 667 “Adopcijas kārtība” 23.8. apakšpunktu bāriņtiesa nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam, un pēc programmas sekmīgas apguves personai izsniedz attiecīgu apliecību, ko viņa iesniedz bāriņtiesā. Atbilstoši Atbalsta centra noteikumiem to uzdevumos ietilpst mācību nodrošināšana audžuģimenēm, tai skaitā specializētajām audžuģimenēm, atbilstoši ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (turpmāk - VBTAI) saskaņotajai mācību programmai, kā arī mācību nodrošināšana potenciālajiem adoptētājiem.
Savukārt attiecībā uz aizbildņiem atbilstoši BTAL 35. panta otrajai daļai, noteikts, ka pašvaldība sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina aizbildņu apmācību. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina labklājības ministrs. 2019. gada 21. februārī ar labklājības ministres rīkojumu Nr. 19 “Par aizbildņa apmācības programmas parauga apstiprināšanu” ir apstiprināts aizbildņa mācību programmas paraugs, kas stājās spēkā 2019. gada 1. aprīlī (https://www.bti.gov.lv/lv/aizbildnu-apmacibas-programma).
Līdz ar to normatīvie akti šobrīd paredz audžuģimenēm un adoptētājiem obligātu pienākumu apgūt mācības un šo mācību programmu prasības ir apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem, savukārt attiecībā uz aizbildņiem mācību programmas apgūšana ir brīvprātīga.
Saskaņā ar BTAL 42. panta pirmo daļu, ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības. Proti, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, tiek izbeigta ārpusģimenes aprūpe un uzsākta patstāvīga dzīve.
Saskaņā ar BTAL 43. panta pirmo daļu, izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas (Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”).
Balstoties uz Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» 2015. gada veiktā pētījuma datiem, Latvijā bērni, kuri sasnieguši pilngadību pāreju no vecāku mājokļa uz patstāvīgu dzīvi vidēji uzsāk 26 gadu vecumā (https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Population_statistics_at_regional_level/lv&oldid=268008). Vecuma gradācijas tendenci apstiprina arī citi pētījumi - Eiropas Savienībā vidēji 85% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem dzīvo kopā ar vecākiem, bet Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Latvijā 83%, Lietuvā 81%, Igaunijā 78%. Vidējais vecums, kad jaunieši uzsāk patstāvīgu dzīvi Latvijā ir 27 gadi, Lietuvā 26 gadi, Igaunijā 23 gadi (https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Population_statistics_at_regional_level/lv&oldid=268008). Turpretī pilngadību sasniegušie bērni pēc ārpusģimenes aprūpes ir nevienlīdzīgā situācijā, jo viņiem netiek dota izvēles iespēja turpināt uzturēties ģimenes videi pietuvinātajā drošajā vidē, lai veiksmīgāk realizētu pāreju uz pieaugušo statusu, kas ietver izglītības iegūšanu, uzsākt profesionālo darbību un sasniedzot briedumu, izveidot ģimenes dzīvi. Separācija (vecāku mājas atstāšana — dzīves sākums nošķirti no vecākiem) bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās notiek sasniedzot pilngadību, neatkarīgi no viņa vēlmes, finansiālajām prasmēm, spējām, veselības stāvokļa vai izvērtējuma par sagatavotību patstāvīgai dzīvei.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 967) norādīts, ka ir vērtējams jautājums par iespējām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un jauniešiem uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam, ja pats jaunietis, izvērtējot savu sagatavotību un individuālos resursus ir izteicis šādu vēlmi.
Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdē tika atbalstīts Labklājības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbības uzlabošanai” (protokols Nr.61/32.§), kas cita starpā paredz izvērtēt iespējas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam, ilgāka palikšana ārpusģimenes aprūpē pieļaujama līdz laikam, kamēr iegūst vidējo, vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un veikt attiecīgos grozījumos normatīvajos aktos.
Latvijā bērna uzturēšanās vecums audžuģimenēs vai pie aizbildņiem ir viens no zemākajiem Eiropā, ko pierāda arī OECD 2022. gadā veiktais pētījums "Assisting Care Leavers: Time for Action’’, tāpat diskusijās ar atbalsta centru pārstāvjiem ir aicinājums tik strauji nepārtraukt jaunietim turpināt iegūt atbalstu no uzticamā pieaugušā, lai palīdzētu jaunietim attīstīt prasmes un resursus, kas nepieciešami patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Tas ietver atbalsta tīkla izveidi, finanšu un budžeta pārvaldības pratību, izglītības ieguvi, kas samazina jauniešu nabadzības risku nākotnē. Balstoties uz sociāli un ekonomiski līdzīgu Eiropas savienības valstu pieredzi kā Polija, Čehija, Slovēnija, kur jaunietim pat līdz 25; 26 gadu vecumam ir tiesības uzturēties gan pie aizbildņa, gan audžuģimenēs, lai sasniegtu viņa emocionālo un garīgo briedumu, finansiālo stabilitāti un spēju tikt galā ar ikdienas dzīves pienākumiem, tiek rosināts turpināt ārspusģimenes aprūpē esošo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas uzturēšanos pie aizbildņa vai audžuģimenē, ja jaunietis ir izteicis šādu vēlmi, līdz viņa 21 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja jaunietis mācās.Pilngadība ir juridiski noteikts vecums un priekšstats par pilngadību. Saskaņā ar Civillikuma 1408. panta nosacījumiem, sasniedzot pilngadību, jaunietis iegūst rīcībspēju – tiesības un prasmes pieņemt lēmumu, proti, jaunietis var izvēlēties uzsākt patstāvīgu dzīvi vai turpināt atrasties ārpusģimenes aprūpē. Tiesību rašanās neveicina prasmju un spēju attīstību vai prāta brieduma pakāpi, līdz ar to, ja jaunietis ir izteicis pamatotu vēlmi un tas atbilst viņa vislabākajām interesēm, tad ir paredzēts pagarināt uzturēšanos ārpusģimenes aprūpes sistēmā. Lai nodrošinātu to, ka tiks ievērotas bez vecāku gādības palikuša jaunieša vislabākās intereses viņam sasniedzot pilngadību, jaunieša viedoklim ir jāpievērš pienācīga nozīme un tas jārespektē.
2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi BTAL un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr.355 „Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – Atbalsta centra noteikumi), paredzot ieviest ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus ar mērķi nodrošināt atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.i., nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu. BTAL 36.panta (11) daļa nosaka, ka pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par ģimenes vai personas piemērotību audžuģimenes statusam, tai skaitā specializētās audžuģimenes statusam, atbalsta centrs organizē mācības audžuģimenēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 667 “Adopcijas kārtība” 23.8. apakšpunktu bāriņtiesa nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam, un pēc programmas sekmīgas apguves personai izsniedz attiecīgu apliecību, ko viņa iesniedz bāriņtiesā. Atbilstoši Atbalsta centra noteikumiem to uzdevumos ietilpst mācību nodrošināšana audžuģimenēm, tai skaitā specializētajām audžuģimenēm, atbilstoši ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (turpmāk - VBTAI) saskaņotajai mācību programmai, kā arī mācību nodrošināšana potenciālajiem adoptētājiem.
Savukārt attiecībā uz aizbildņiem atbilstoši BTAL 35. panta otrajai daļai, noteikts, ka pašvaldība sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina aizbildņu apmācību. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina labklājības ministrs. 2019. gada 21. februārī ar labklājības ministres rīkojumu Nr. 19 “Par aizbildņa apmācības programmas parauga apstiprināšanu” ir apstiprināts aizbildņa mācību programmas paraugs, kas stājās spēkā 2019. gada 1. aprīlī (https://www.bti.gov.lv/lv/aizbildnu-apmacibas-programma).
Līdz ar to normatīvie akti šobrīd paredz audžuģimenēm un adoptētājiem obligātu pienākumu apgūt mācības un šo mācību programmu prasības ir apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem, savukārt attiecībā uz aizbildņiem mācību programmas apgūšana ir brīvprātīga.
Saskaņā ar BTAL 42. panta pirmo daļu, ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības. Proti, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, tiek izbeigta ārpusģimenes aprūpe un uzsākta patstāvīga dzīve.
Saskaņā ar BTAL 43. panta pirmo daļu, izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas (Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”).
Balstoties uz Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» 2015. gada veiktā pētījuma datiem, Latvijā bērni, kuri sasnieguši pilngadību pāreju no vecāku mājokļa uz patstāvīgu dzīvi vidēji uzsāk 26 gadu vecumā (https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Population_statistics_at_regional_level/lv&oldid=268008). Vecuma gradācijas tendenci apstiprina arī citi pētījumi - Eiropas Savienībā vidēji 85% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem dzīvo kopā ar vecākiem, bet Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Latvijā 83%, Lietuvā 81%, Igaunijā 78%. Vidējais vecums, kad jaunieši uzsāk patstāvīgu dzīvi Latvijā ir 27 gadi, Lietuvā 26 gadi, Igaunijā 23 gadi (https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Population_statistics_at_regional_level/lv&oldid=268008). Turpretī pilngadību sasniegušie bērni pēc ārpusģimenes aprūpes ir nevienlīdzīgā situācijā, jo viņiem netiek dota izvēles iespēja turpināt uzturēties ģimenes videi pietuvinātajā drošajā vidē, lai veiksmīgāk realizētu pāreju uz pieaugušo statusu, kas ietver izglītības iegūšanu, uzsākt profesionālo darbību un sasniedzot briedumu, izveidot ģimenes dzīvi. Separācija (vecāku mājas atstāšana — dzīves sākums nošķirti no vecākiem) bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās notiek sasniedzot pilngadību, neatkarīgi no viņa vēlmes, finansiālajām prasmēm, spējām, veselības stāvokļa vai izvērtējuma par sagatavotību patstāvīgai dzīvei.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 967) norādīts, ka ir vērtējams jautājums par iespējām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un jauniešiem uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam, ja pats jaunietis, izvērtējot savu sagatavotību un individuālos resursus ir izteicis šādu vēlmi.
Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdē tika atbalstīts Labklājības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbības uzlabošanai” (protokols Nr.61/32.§), kas cita starpā paredz izvērtēt iespējas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam, ilgāka palikšana ārpusģimenes aprūpē pieļaujama līdz laikam, kamēr iegūst vidējo, vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un veikt attiecīgos grozījumos normatīvajos aktos.
Latvijā bērna uzturēšanās vecums audžuģimenēs vai pie aizbildņiem ir viens no zemākajiem Eiropā, ko pierāda arī OECD 2022. gadā veiktais pētījums "Assisting Care Leavers: Time for Action’’, tāpat diskusijās ar atbalsta centru pārstāvjiem ir aicinājums tik strauji nepārtraukt jaunietim turpināt iegūt atbalstu no uzticamā pieaugušā, lai palīdzētu jaunietim attīstīt prasmes un resursus, kas nepieciešami patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Tas ietver atbalsta tīkla izveidi, finanšu un budžeta pārvaldības pratību, izglītības ieguvi, kas samazina jauniešu nabadzības risku nākotnē. Balstoties uz sociāli un ekonomiski līdzīgu Eiropas savienības valstu pieredzi kā Polija, Čehija, Slovēnija, kur jaunietim pat līdz 25; 26 gadu vecumam ir tiesības uzturēties gan pie aizbildņa, gan audžuģimenēs, lai sasniegtu viņa emocionālo un garīgo briedumu, finansiālo stabilitāti un spēju tikt galā ar ikdienas dzīves pienākumiem, tiek rosināts turpināt ārspusģimenes aprūpē esošo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas uzturēšanos pie aizbildņa vai audžuģimenē, ja jaunietis ir izteicis šādu vēlmi, līdz viņa 21 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja jaunietis mācās.Pilngadība ir juridiski noteikts vecums un priekšstats par pilngadību. Saskaņā ar Civillikuma 1408. panta nosacījumiem, sasniedzot pilngadību, jaunietis iegūst rīcībspēju – tiesības un prasmes pieņemt lēmumu, proti, jaunietis var izvēlēties uzsākt patstāvīgu dzīvi vai turpināt atrasties ārpusģimenes aprūpē. Tiesību rašanās neveicina prasmju un spēju attīstību vai prāta brieduma pakāpi, līdz ar to, ja jaunietis ir izteicis pamatotu vēlmi un tas atbilst viņa vislabākajām interesēm, tad ir paredzēts pagarināt uzturēšanos ārpusģimenes aprūpes sistēmā. Lai nodrošinātu to, ka tiks ievērotas bez vecāku gādības palikuša jaunieša vislabākās intereses viņam sasniedzot pilngadību, jaunieša viedoklim ir jāpievērš pienācīga nozīme un tas jārespektē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Mācības aizbildņiem līdz šim organizē pašvaldības un šīs mācības nav obligātas. Praksē novērots, ka aizbildņiem būtu nepieciešamas apgūt papildus zināšanas bērnu aprūpē, īpaši, ja ir starppaudžu atšķirība, kas var radīt konfliktus starp aizbildni un bērnu. Ik gadu ievērojamam aizbildnībā esošo bērnu skaitam mainīta aprūpes forma, tai skaitā bērni tiek ievietoti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas nenoliedzami neatbilst bērnu labākajam interesēm. Lai maksimāli nodrošinātu bērnam drošu un nemainīgu vidi, kā arī konkrētu piesaistes personu, tādējādi radot emocionāli drošu vidi, aizbildnim nepieciešams padziļināt izpratni un zināšanas par bērna vecumposma attīstības īpatnībām, pozitīvu disciplinēšanu, juridiskajiem aspektiem un citas ar bērna ikdienas aprūpi saistītas zināšanas.
Saskaņā ar VBTAI apkopto pārskatu par bāriņtiesu darbu 2021. gadā, secināms, ka 2021. gada 31. decembrī valstī bija 5 910 bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, no kuriem aizbildņu ģimenēs atradās 3 983, audžuģimenē – 1 413 un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā 514 bērni. No pārskata secināms, ka 2021. gadā 312 bērni tika ievietoti audžuģimenē, 518 bērniem iecelts aizbildnis un 122 bērni ievietoti bērnu aprūpes iestādēs. Pilngadību 2020. gadā sasniedza 490 bērni un 2021. gadā - 387 bērni.
Atbalsta centriem ir noteikta konkrēta atbildība par ārpusģimenes aprūpes sistēmā nonākušu bērnu pamattiesību uz ģimeni nodrošināšanu, kā arī deleģēta nozīmīga loma uzņemošo ģimeņu kontekstā, veicinot ārpusģimenes aprūpes sniedzēju skaita pieaugumu, pilnveidojot un stiprinot uzņemošo ģimeņu kapacitāti bērna vajadzībās balstītas aprūpes nodrošināšanā, kā arī sniedzot psihosociālo atbalstu ģimenēm, kuras savā aprūpē uzņēmušas ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus. Tāpat arī atbalsta centriem sniedzot atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, pilnveidojot to kompetences, jāveicina, lai bērni, pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas sasniedzot pilngadību, būtu gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi.
BTAL 43. pants nosaka, ka izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nodrošina bez vecāku gādības palikušu bērnu - pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe, ar dzīvojamo platību, ievērojot likumā noteikto dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību un kārtību, un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Bērnam, uzsākot patstāvīgu dzīvi, ir pieejamas sociālās garantijas, dažādi atbalsta pasākumi un atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta sestajai daļai pašvaldības sociālais dienests pēc tam, kad saņemta informācija par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna pilngadību un ārpusģimenes aprūpes beigšanos, izvērtē bērna vajadzības un resursus un tam pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas sniedz nepieciešamos atbalsta pasākumus, kā arī vismaz divus gadus pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas novērtē personas sociālās situācijas izmaiņas. Tomēr ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas. Nereti bērns, sasniedzot 18 gadu vecumu, nav ieguvis vidējo vai vidējo profesionālo izglītību un turpina mācības 11. vai 12. klasē vai profesionālā izglītības iestādē. Tāpat arī pēc 18 gadu vecuma ir jāuzsāk dzīvesvietas meklējumi gadījumā, ja pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, nenodrošina ar pašvaldības dzīvojamo platību.
2020. gada OECD pētījumā "Mājokļu pieejamība Latvijā’’ ir konstatēts, ka valsts atbalstu mājokļu pieejamībai saņem neliela daļa no mazaisargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kā arī atbalsta līmenis ir ierobežots. Sociālie īres mājokļi un dzīvokļa pabalsti ir galvenie atbalsta instrumenti cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem. Tomēr Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem OECD (2% no kopējā dzīvojamā fonda), un dzīvokļa pabalsti 2017. gadā tika piešķirti tikai 7% no visiem iedzīvotājiem un 18% trūcīgāko mājsaimniecību (https://www.em.gov.lv/lv/media/4073/download?attachment). Turklāt, saskaņā ar starptautiskiem standartiem, dzīvokļa pabalsts ir mazs. Tāpat Tiesībsargs 2019.gada atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2018-35-23D "Par sociālajām garantijām pēc ārpusģimenes aprūpes’’ norāda, ka vairākās pašvaldībās nav pietiekams dzīvojamais fonds, lai nodrošinātu ar dzīvojamo telpu uzreiz, tiklīdz beidzas ārpusģimenes aprūpe. Dzīvojamās telpās bieži nepieciešams veikt kosmētisko vai kapitālo remontu, kas prasa jauniešiem papildu finanšu līdzekļus.
Valsts kontrole 2019.gada revīzijas ziņojumā “Atņemta bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības izaugt ģimenē” norāda, ka bērniem, it īpaši tiem, kas ārpusģimenes aprūpi saņēma bērnunamā, bieži vien trūkst prasmju un zināšanu, kā cīnīties par savām tiesībām atbalsta saņemšanai, kas tiem pienākas sociālo garantiju veidā, jo īpaši tas attiecas uz nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Tāpēc normatīvajos aktos paredzētais atbalsts galvenokārt tiek nodrošināts, tikai izmaksājot Ministru kabineta noteikumos paredzētos vienreizējos pabalstus. Bet tādi nozīmīgi atbalsta veidi kā tiesības uz pašvaldības nodrošinātu dzīvojamo platību un psihosociālu atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai bieži vien izpaliek. Tāpēc atbalsta trūkuma dēļ bērns bieži vien atgriežas tajā sociālajā vidē, no kuras tika šķirts, tā veicinot nabadzības un sociālās atstumtības riskus.
Tāpat arī Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas izstrādātajās vadlīnijās jauniešu sagatavošanai patstāvīgai dzīvei secināts, ka jauniešu, kuri agri uzsāk patstāvīgu dzīvi, vidū daudz biežāk novēro:
- augstāku bezdarba līmeni;
- zemāku izglītības līmeni;
- zemāku izglītības un apmācības turpināšanas iespēju pieejamību;
- finansiālu un materiālu trūkumu;
- bezpajumtniecību;
- daudz augstākus jaunu cilvēku mirstības rādītājus;
- sliktāku garīgās veselības un fiziskās labsajūtas stāvokli;
- grūtniecību pusaudžu vecumā;
- iesaisti noziedzīgās darbībās vai saskarsmi ar tām.
Saskaņā ar VBTAI ikgadējo pārskatu par bāriņtiesas darbu secināms, ka pēdējos 2 gados bērnu skaits, kas atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – iestāde) samazinās vidēji par 50 bērniem, iepriekš bija lielāks bērnu samazinājuma skaits, tā kā kopumā iestādēs uzturējās vairāk bērnu (bērnu skaits iestādē uz 31.decembri kopš 2018.gada un turpmāk -794; 621; 568; 514). Bāriņtiesas, pārtraucot bērnu vecākiem aizgādības tiesības, bērnus pēc iespējas cenšas ievietot pie aizbildņa vai audžuģimenē, līdz ar ko ik gadu samazinās iestādē ievietoto bērnu skaits. Lielākā daļa no iestādēs esošo bērnu skaita samazinājuma ir tādēļ, ka bērns sasniedz pilngadību, (attiecīgi 2019.gadā un turpmāk 88; 51 un 59 bērni). Aprēķinā tiek pieņemts, ka ik gadu no pilngadību sasniegušajiem jauniešiem 30 jaunieši izteiks vēlmi līdz patstāvīgas dzīves uzsākšanai turpināt atrasties iestādē jeb vidēji 90 jaunieši vecumā no 18 līdz 21 gadam. Lai nodrošinātu visiem pilngadību sasniegušajiem jauniešiem vienādas iespējas uzturēties iestādē līdz 24 gadu vecumam, ja viņi turpina mācīties, tiek pieņemts, ka papildus 14 jaunieši vēlēsies turpināt uzturēties iestādē no 21 līdz 24 gadu vecumam (pamatā visi bērni, kuri atrodas aprūpes iestādē, ir ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, līdz ar to iespēja, ka šie bērni turpinātu mācīties, ir maza). Līdz ar to 2024.gadā tiek plānoti 104 jaunieši, kas varētu izteikt vēlmi turpināt uzturēties iestādē pēc pilngadības sasniegšanas. Paredzams, ka turpmāk ik gadu jauniešu skaits, kuri izteiks vēlmi turpināt uzturēties iestādē pēc pilngadības sasniegšanas, samazināsies.
Saskaņā ar VBTAI apkopto pārskatu par bāriņtiesu darbu 2021. gadā, secināms, ka 2021. gada 31. decembrī valstī bija 5 910 bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, no kuriem aizbildņu ģimenēs atradās 3 983, audžuģimenē – 1 413 un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā 514 bērni. No pārskata secināms, ka 2021. gadā 312 bērni tika ievietoti audžuģimenē, 518 bērniem iecelts aizbildnis un 122 bērni ievietoti bērnu aprūpes iestādēs. Pilngadību 2020. gadā sasniedza 490 bērni un 2021. gadā - 387 bērni.
Atbalsta centriem ir noteikta konkrēta atbildība par ārpusģimenes aprūpes sistēmā nonākušu bērnu pamattiesību uz ģimeni nodrošināšanu, kā arī deleģēta nozīmīga loma uzņemošo ģimeņu kontekstā, veicinot ārpusģimenes aprūpes sniedzēju skaita pieaugumu, pilnveidojot un stiprinot uzņemošo ģimeņu kapacitāti bērna vajadzībās balstītas aprūpes nodrošināšanā, kā arī sniedzot psihosociālo atbalstu ģimenēm, kuras savā aprūpē uzņēmušas ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus. Tāpat arī atbalsta centriem sniedzot atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, pilnveidojot to kompetences, jāveicina, lai bērni, pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas sasniedzot pilngadību, būtu gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi.
BTAL 43. pants nosaka, ka izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nodrošina bez vecāku gādības palikušu bērnu - pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe, ar dzīvojamo platību, ievērojot likumā noteikto dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību un kārtību, un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Bērnam, uzsākot patstāvīgu dzīvi, ir pieejamas sociālās garantijas, dažādi atbalsta pasākumi un atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta sestajai daļai pašvaldības sociālais dienests pēc tam, kad saņemta informācija par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna pilngadību un ārpusģimenes aprūpes beigšanos, izvērtē bērna vajadzības un resursus un tam pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas sniedz nepieciešamos atbalsta pasākumus, kā arī vismaz divus gadus pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas novērtē personas sociālās situācijas izmaiņas. Tomēr ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas. Nereti bērns, sasniedzot 18 gadu vecumu, nav ieguvis vidējo vai vidējo profesionālo izglītību un turpina mācības 11. vai 12. klasē vai profesionālā izglītības iestādē. Tāpat arī pēc 18 gadu vecuma ir jāuzsāk dzīvesvietas meklējumi gadījumā, ja pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, nenodrošina ar pašvaldības dzīvojamo platību.
2020. gada OECD pētījumā "Mājokļu pieejamība Latvijā’’ ir konstatēts, ka valsts atbalstu mājokļu pieejamībai saņem neliela daļa no mazaisargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kā arī atbalsta līmenis ir ierobežots. Sociālie īres mājokļi un dzīvokļa pabalsti ir galvenie atbalsta instrumenti cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem. Tomēr Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem OECD (2% no kopējā dzīvojamā fonda), un dzīvokļa pabalsti 2017. gadā tika piešķirti tikai 7% no visiem iedzīvotājiem un 18% trūcīgāko mājsaimniecību (https://www.em.gov.lv/lv/media/4073/download?attachment). Turklāt, saskaņā ar starptautiskiem standartiem, dzīvokļa pabalsts ir mazs. Tāpat Tiesībsargs 2019.gada atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2018-35-23D "Par sociālajām garantijām pēc ārpusģimenes aprūpes’’ norāda, ka vairākās pašvaldībās nav pietiekams dzīvojamais fonds, lai nodrošinātu ar dzīvojamo telpu uzreiz, tiklīdz beidzas ārpusģimenes aprūpe. Dzīvojamās telpās bieži nepieciešams veikt kosmētisko vai kapitālo remontu, kas prasa jauniešiem papildu finanšu līdzekļus.
Valsts kontrole 2019.gada revīzijas ziņojumā “Atņemta bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības izaugt ģimenē” norāda, ka bērniem, it īpaši tiem, kas ārpusģimenes aprūpi saņēma bērnunamā, bieži vien trūkst prasmju un zināšanu, kā cīnīties par savām tiesībām atbalsta saņemšanai, kas tiem pienākas sociālo garantiju veidā, jo īpaši tas attiecas uz nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Tāpēc normatīvajos aktos paredzētais atbalsts galvenokārt tiek nodrošināts, tikai izmaksājot Ministru kabineta noteikumos paredzētos vienreizējos pabalstus. Bet tādi nozīmīgi atbalsta veidi kā tiesības uz pašvaldības nodrošinātu dzīvojamo platību un psihosociālu atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai bieži vien izpaliek. Tāpēc atbalsta trūkuma dēļ bērns bieži vien atgriežas tajā sociālajā vidē, no kuras tika šķirts, tā veicinot nabadzības un sociālās atstumtības riskus.
Tāpat arī Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas izstrādātajās vadlīnijās jauniešu sagatavošanai patstāvīgai dzīvei secināts, ka jauniešu, kuri agri uzsāk patstāvīgu dzīvi, vidū daudz biežāk novēro:
- augstāku bezdarba līmeni;
- zemāku izglītības līmeni;
- zemāku izglītības un apmācības turpināšanas iespēju pieejamību;
- finansiālu un materiālu trūkumu;
- bezpajumtniecību;
- daudz augstākus jaunu cilvēku mirstības rādītājus;
- sliktāku garīgās veselības un fiziskās labsajūtas stāvokli;
- grūtniecību pusaudžu vecumā;
- iesaisti noziedzīgās darbībās vai saskarsmi ar tām.
Saskaņā ar VBTAI ikgadējo pārskatu par bāriņtiesas darbu secināms, ka pēdējos 2 gados bērnu skaits, kas atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – iestāde) samazinās vidēji par 50 bērniem, iepriekš bija lielāks bērnu samazinājuma skaits, tā kā kopumā iestādēs uzturējās vairāk bērnu (bērnu skaits iestādē uz 31.decembri kopš 2018.gada un turpmāk -794; 621; 568; 514). Bāriņtiesas, pārtraucot bērnu vecākiem aizgādības tiesības, bērnus pēc iespējas cenšas ievietot pie aizbildņa vai audžuģimenē, līdz ar ko ik gadu samazinās iestādē ievietoto bērnu skaits. Lielākā daļa no iestādēs esošo bērnu skaita samazinājuma ir tādēļ, ka bērns sasniedz pilngadību, (attiecīgi 2019.gadā un turpmāk 88; 51 un 59 bērni). Aprēķinā tiek pieņemts, ka ik gadu no pilngadību sasniegušajiem jauniešiem 30 jaunieši izteiks vēlmi līdz patstāvīgas dzīves uzsākšanai turpināt atrasties iestādē jeb vidēji 90 jaunieši vecumā no 18 līdz 21 gadam. Lai nodrošinātu visiem pilngadību sasniegušajiem jauniešiem vienādas iespējas uzturēties iestādē līdz 24 gadu vecumam, ja viņi turpina mācīties, tiek pieņemts, ka papildus 14 jaunieši vēlēsies turpināt uzturēties iestādē no 21 līdz 24 gadu vecumam (pamatā visi bērni, kuri atrodas aprūpes iestādē, ir ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, līdz ar to iespēja, ka šie bērni turpinātu mācīties, ir maza). Līdz ar to 2024.gadā tiek plānoti 104 jaunieši, kas varētu izteikt vēlmi turpināt uzturēties iestādē pēc pilngadības sasniegšanas. Paredzams, ka turpmāk ik gadu jauniešu skaits, kuri izteiks vēlmi turpināt uzturēties iestādē pēc pilngadības sasniegšanas, samazināsies.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt vienlīdzīgu pieeju mācību apgūšanā ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem un noteikt, ka arī aizbildņiem (tāpat kā audžuģimenēm un adoptētājiem) ir pienākums obligāti apgūt mācību programmu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātām prasībām.
Likumprojekts paredz noteikt, ka personām, kuras no 2023. gada 1. aprīļa tiek ieceltas par aizbildņiem, mācības ir obligātas. Vienlaikus, lai nekavētu bērna nokļūšanu ģimenē, obligāto apmācību kurss ir jāiziet sešu mēnešu laikā pēc personas iecelšanas par aizbildni. Mācību programmu ir pienākums apgūt arī aizbildnim, kuru bāriņtiesa ir iecēlusi par aizbildni līdz 2023. gada 31. martam, ja bāriņtiesa, izvērtējot aizbildņa rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā, ir konstatējusi šādu nepieciešamību. Savukārt tām personām, kuras jau ir ieceltas par aizbildņiem līdz 2023. gada 31. martam, mācību programmas apguve ir vēlama. Ja persona, kuru bāriņtiesa līdz 2023. gada 31. martam ir iecēlusi par aizbildni vai lēmusi par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, pati izsaka vēlmi apgūt mācību programmu aizbildņiem, BTAL 36.1 pantā minētais atbalsta centrs nodrošina aizbildnim šo iespēju. Atkārtota mācību programmas apguve nav nepieciešama, ja persona vēlas ņemt aizbildnībā nākamo bērnu vai ir apguvusi adoptētāja mācību programmu vai audžuģimenes mācību programmu. Kārtību, kādā apgūstama un saskaņojama aizbildņu mācību programma, kā arī prasības mācību programmas saturam un kritērijus tās izstrādei nosaka Ministru kabinets.
Bāriņtiesu likums nosaka gadījumus, kuros bērnam var tikt iecelts aizbildnis uz laiku vai sevišķais aizbildnis. Aizbildni uz laiku ieceļ, ja aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību vai aizbildnis ir atstādināts no aizbildņa pienākumu pildīšanas, tātad persona par bērnu rūpēsies īslaicīgi, līdz bērnam tiks iecelts aizbildnis. Sevišķo aizbildni ieceļ, ja bērna un aizbildņa intereses saduras. 2022. gada 13. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.799 “Kārtība, kādā veido sevišķo aizbildņu sarakstu un izmaksā atlīdzību sevišķajam aizbildnim”, nosaka prasības, kādām jāpiemīt sevišķajam aizbildnim, tai skaitā nosakot, ka aizbildnim pēdējo piecu gadu laikā jābūt apgūtām speciālām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tā kā sevišķais aizbildnis tiek iecelts konkrētas darbības veikšanai un ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, savukārt, aizbildnis uz laiku ir bērna īslaicīgs aprūpētājs, aizbildņu mācību programmas apguve šiem aizbildņiem nav nepieciešama. Pienākums apgūt aizbildņa obligātās mācības nav attiecināms arī uz ārkārtas aizbildni, kas iecelts atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam.
Obligātās aizbildņu mācības apmaksās valsts, tādēļ papildus iepriekš minētajam, likumprojekts nosaka, ka tiek dzēsta BTAL 35.panta otrā daļa, tā kā turpmāk pašvaldībām nebūs jānodrošina mācības aizbildņiem. Savukārt, gadījumā, ja aizbildnim būs nepieciešams papildināt zināšanas kādā konkrētā jomā, tās sedzamas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Papildus iepriekš minētajam, likumprojekts nosaka, ka tiek dzēsta BTAL 35.panta otrā daļa, tā kā turpmāk pašvaldībām nebūs jānodrošina mācības aizbildņiem.
Pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē. Šajā periodā jaunietim ir ārkārtīgi svarīgi saņemt no pašvaldības un valsts atbilstošu finansiālo atbalstu un pakalpojumus, kas nodrošina viņam iespēju iegūt izglītību, apgūt profesiju un iekļauties darba tirgū, ļauj atrisināt mājokļa jautājumu un apmierināt citas pamatvajadzības. Atbalsta sniegšana jauniešiem, kuriem beidzas ārpusģimenes aprūpe, ir atzīta par nepieciešamo pasākumu arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2010. gada 24. februārī pieņemtajās Pamatnostādnēs par bērnu alternatīvo aprūpi. Dokumentā uzsvērta lielā nozīme gan izglītojošiem pasākumiem, lai sagatavotu bērnus patstāvīgai dzīvei, gan pienācīgai pēcaprūpei, kas ietver jauniešu piekļuvi sociālajiem, juridiskajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem kopā ar atbilstošu finansiālo atbalstu un konkrētas personas piesaisti katram bērnam, lai palīdzētu viņam dzīvot patstāvīgi pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 11. punktu pašvaldību autonomā funkcija ir īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību. BTAL ir definēti konkrēti pašvaldību pienākumi bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā piemēram 66. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikts, ka pašvaldība sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu, kā arī nodrošina ārpusģimenes aprūpi tiem bērniem, kuriem uz laiku vai patstāvīgi nav savas ģimenes vai kurus viņu pašu interesēs nedrīkst atstāt šajā ģimenē. Tāpat pašvaldības atbildībā ir nodrošināt bērna tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību un sniegt bērniem palīdzību arodapmācībā. Lai īstenotu pašvaldību kompetenci, pašvaldībām ir tiesības veidot institūcijas un iestādes, ar kuru starpniecību nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, jo īpaši, bērnu intereses un tiesības. Lai iestādēs esošie bērni pēc pilngadības sasniegšanas netiktu diskriminēti attiecībā uz alternatīvā ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, pašvaldībai ir jānodrošina jauniešiem, kuri sasniedz 18 gadu vecumu un izsaka vēlmi turpināt uzturēties iestādē, šāda iespēja. Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām jauniešu uzturēšanai, valsts sniegs atbalstu pilngadību sasniegušo jauniešu ēdināšanas izdevumu segšanai 150 euro apmērā mēnesī, savukārt pārējie izdevumi, kas nepieciešami jaunieša turpmākai uzturēšanās iestādei ir jāsedz pašvaldībai. Minētā atbalsta apmērs un tā sniegšanas nosacījumi tiks atrunāti Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”.
Likumprojekts paredz precizēt nosacījumus, kādos gadījumos ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas turpināma uzturēšanās bērna atrašanās aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Vienlaikus tiek noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, jo tās ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursiem, kas tiek plānoti 2024. gada budžetā. Tādēļ likumprojekts paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra, ja bērns izteiks tādu vēlmi, ilgāka bērna atrašanās aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz tas sasniedz 21 gada vecumu vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja persona mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā.
Likumprojekts paredz noteikt, ka personām, kuras no 2023. gada 1. aprīļa tiek ieceltas par aizbildņiem, mācības ir obligātas. Vienlaikus, lai nekavētu bērna nokļūšanu ģimenē, obligāto apmācību kurss ir jāiziet sešu mēnešu laikā pēc personas iecelšanas par aizbildni. Mācību programmu ir pienākums apgūt arī aizbildnim, kuru bāriņtiesa ir iecēlusi par aizbildni līdz 2023. gada 31. martam, ja bāriņtiesa, izvērtējot aizbildņa rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā, ir konstatējusi šādu nepieciešamību. Savukārt tām personām, kuras jau ir ieceltas par aizbildņiem līdz 2023. gada 31. martam, mācību programmas apguve ir vēlama. Ja persona, kuru bāriņtiesa līdz 2023. gada 31. martam ir iecēlusi par aizbildni vai lēmusi par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, pati izsaka vēlmi apgūt mācību programmu aizbildņiem, BTAL 36.1 pantā minētais atbalsta centrs nodrošina aizbildnim šo iespēju. Atkārtota mācību programmas apguve nav nepieciešama, ja persona vēlas ņemt aizbildnībā nākamo bērnu vai ir apguvusi adoptētāja mācību programmu vai audžuģimenes mācību programmu. Kārtību, kādā apgūstama un saskaņojama aizbildņu mācību programma, kā arī prasības mācību programmas saturam un kritērijus tās izstrādei nosaka Ministru kabinets.
Bāriņtiesu likums nosaka gadījumus, kuros bērnam var tikt iecelts aizbildnis uz laiku vai sevišķais aizbildnis. Aizbildni uz laiku ieceļ, ja aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību vai aizbildnis ir atstādināts no aizbildņa pienākumu pildīšanas, tātad persona par bērnu rūpēsies īslaicīgi, līdz bērnam tiks iecelts aizbildnis. Sevišķo aizbildni ieceļ, ja bērna un aizbildņa intereses saduras. 2022. gada 13. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.799 “Kārtība, kādā veido sevišķo aizbildņu sarakstu un izmaksā atlīdzību sevišķajam aizbildnim”, nosaka prasības, kādām jāpiemīt sevišķajam aizbildnim, tai skaitā nosakot, ka aizbildnim pēdējo piecu gadu laikā jābūt apgūtām speciālām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tā kā sevišķais aizbildnis tiek iecelts konkrētas darbības veikšanai un ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, savukārt, aizbildnis uz laiku ir bērna īslaicīgs aprūpētājs, aizbildņu mācību programmas apguve šiem aizbildņiem nav nepieciešama. Pienākums apgūt aizbildņa obligātās mācības nav attiecināms arī uz ārkārtas aizbildni, kas iecelts atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam.
Obligātās aizbildņu mācības apmaksās valsts, tādēļ papildus iepriekš minētajam, likumprojekts nosaka, ka tiek dzēsta BTAL 35.panta otrā daļa, tā kā turpmāk pašvaldībām nebūs jānodrošina mācības aizbildņiem. Savukārt, gadījumā, ja aizbildnim būs nepieciešams papildināt zināšanas kādā konkrētā jomā, tās sedzamas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Papildus iepriekš minētajam, likumprojekts nosaka, ka tiek dzēsta BTAL 35.panta otrā daļa, tā kā turpmāk pašvaldībām nebūs jānodrošina mācības aizbildņiem.
Pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē. Šajā periodā jaunietim ir ārkārtīgi svarīgi saņemt no pašvaldības un valsts atbilstošu finansiālo atbalstu un pakalpojumus, kas nodrošina viņam iespēju iegūt izglītību, apgūt profesiju un iekļauties darba tirgū, ļauj atrisināt mājokļa jautājumu un apmierināt citas pamatvajadzības. Atbalsta sniegšana jauniešiem, kuriem beidzas ārpusģimenes aprūpe, ir atzīta par nepieciešamo pasākumu arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2010. gada 24. februārī pieņemtajās Pamatnostādnēs par bērnu alternatīvo aprūpi. Dokumentā uzsvērta lielā nozīme gan izglītojošiem pasākumiem, lai sagatavotu bērnus patstāvīgai dzīvei, gan pienācīgai pēcaprūpei, kas ietver jauniešu piekļuvi sociālajiem, juridiskajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem kopā ar atbilstošu finansiālo atbalstu un konkrētas personas piesaisti katram bērnam, lai palīdzētu viņam dzīvot patstāvīgi pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 11. punktu pašvaldību autonomā funkcija ir īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību. BTAL ir definēti konkrēti pašvaldību pienākumi bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā piemēram 66. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikts, ka pašvaldība sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu, kā arī nodrošina ārpusģimenes aprūpi tiem bērniem, kuriem uz laiku vai patstāvīgi nav savas ģimenes vai kurus viņu pašu interesēs nedrīkst atstāt šajā ģimenē. Tāpat pašvaldības atbildībā ir nodrošināt bērna tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību un sniegt bērniem palīdzību arodapmācībā. Lai īstenotu pašvaldību kompetenci, pašvaldībām ir tiesības veidot institūcijas un iestādes, ar kuru starpniecību nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, jo īpaši, bērnu intereses un tiesības. Lai iestādēs esošie bērni pēc pilngadības sasniegšanas netiktu diskriminēti attiecībā uz alternatīvā ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, pašvaldībai ir jānodrošina jauniešiem, kuri sasniedz 18 gadu vecumu un izsaka vēlmi turpināt uzturēties iestādē, šāda iespēja. Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām jauniešu uzturēšanai, valsts sniegs atbalstu pilngadību sasniegušo jauniešu ēdināšanas izdevumu segšanai 150 euro apmērā mēnesī, savukārt pārējie izdevumi, kas nepieciešami jaunieša turpmākai uzturēšanās iestādei ir jāsedz pašvaldībai. Minētā atbalsta apmērs un tā sniegšanas nosacījumi tiks atrunāti Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”.
Likumprojekts paredz precizēt nosacījumus, kādos gadījumos ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas turpināma uzturēšanās bērna atrašanās aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Vienlaikus tiek noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, jo tās ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursiem, kas tiek plānoti 2024. gada budžetā. Tādēļ likumprojekts paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra, ja bērns izteiks tādu vēlmi, ilgāka bērna atrašanās aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz tas sasniedz 21 gada vecumu vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja persona mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 788 208
0
500 460 327
0
500 460 327
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 788 208
0
500 460 327
0
500 460 327
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 788 208
253 210
500 460 327
5 611 574
500 460 327
5 411 498
5 411 498
2.1. valsts pamatbudžets
2 788 208
253 210
500 460 327
5 611 574
500 460 327
5 411 498
5 411 498
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-253 210
0
-5 611 574
0
-5 411 498
-5 411 498
3.1. valsts pamatbudžets
0
-253 210
0
-5 611 574
0
-5 411 498
-5 411 498
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-253 210
-5 611 574
-5 411 498
-5 411 498
5.1. valsts pamatbudžets
-253 210
-5 611 574
-5 411 498
-5 411 498
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2023. gadā kolonnā “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” norādīts finansējums atbilstoši likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” plānotajam finansējumam pamatbudžeta apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” 2 788 208 euro apmērā.
2024. gadā kolonnā “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums atbilstoši likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” plānotajam finansējumam (ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” nav vēl apstiprināts) Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammām:
- 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” finansējums 88 490 618 euro apmērā;
- 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 409 181 501 euro apmērā;
- 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” 2 788 208 euro apmērā.
2025. gadā kolonnā “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums saskaņā ar likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” 2024. gadam plānotā finansējuma apmēru (ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” nav vēl apstiprināts) Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammām:
- 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” finansējums 88 490 618 euro apmērā;
- 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 409 181 501 euro apmērā;
- 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” 2 788 208 euro apmērā.
2023. gadā kolonnā “izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam” norādīts nepieciešamais finansējums 253 210 euro apmērā, kas paredzēts apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” apmācībām aizbildņiem, lai veicinātu aizbildņu prasmes un zināšanas bērnu aprūpē.
2024. gadā kolonnā “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts nepieciešamais finansējums 5 611 574 euro apmērā, no kura finansējums:
- 49 022 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (tiek pieņemts, ka 25% no atlīdzības saņēmējiem atbilst kritērijiem, kad veicamas iemaksas atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”);
- 4 738 680 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti”, tai skaitā:
- pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 3 017 040 euro;
- atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 652 200 euro;
- atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu 1 069 440 euro,
- 823 872 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei”, tai skaitā:
- pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam 315 456 euro;
- atbalsts par uzturēšanos iestādē 187 200 euro;
- valsts apmaksātas mācības aizbildņiem 321 216 euro.
2025. gadā kolonnā “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts nepieciešamais finansējums 5 411 498 euro apmērā, no kura finansējums:
- 49 022 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (tiek pieņemts, ka 25% no atlīdzības saņēmējiem atbilst kritērijiem, kad veicamas iemaksas atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”);
- 4 683 641 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti”, tai skaitā:
- pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 2 971 784 euro;
- atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 642 417 euro;
- atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu 1 069 440 euro,
- 678 835 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei”, tai skaitā:
- pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam 315 456 euro;
- atbalsts par uzturēšanos iestādē 172 800 euro;
- valsts apmaksātas mācības aizbildņiem 190 579 euro.
2026. gadā kolonnā “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts nepieciešamais finansējums 5 411 498 euro apmērā, no kura finansējums:
- 49 022 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (tiek pieņemts, ka 25% no atlīdzības saņēmējiem atbilst kritērijiem, kad veicamas iemaksas atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumiem Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”);
- 4 683 641 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti”, tai skaitā:
- pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 2 971 784 euro;
- atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 642 417 euro;
- atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu 1 069 440 euro,
- 678 835 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei”, tai skaitā:
- pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam 315 456 euro;
- atbalsts par uzturēšanos iestādē 172 800 euro;
- valsts apmaksātas mācības aizbildņiem 190 579 euro.
Kopējā likumprojekta ietekme ir 253 210 euro 2023. gadā, 5 611 574 euro 2024. gadā un 5 411 498 euro 2025. gadā un turpmāk ik gadus, t.sk.:
1) Likumprojekta 1.pantā paredzētā pasākuma īstenošanai (aizbildņa mācības) – 253 210 euro 2023. gadā, 321 216 euro 2024. gadā un 190 579 euro 2025. gadā un turpmāk ik gadus;
2) Likumprojekta 2.pantā paredzētā pasākuma īstenošanai (ilgāka uzturēšanās ārpusģimenes aprūpē) - 5 290 358 euro 2024. gadā un 5 220 919 euro 2025. gadā un turpmāk ik gadus.
2024. gadā kolonnā “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums atbilstoši likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” plānotajam finansējumam (ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” nav vēl apstiprināts) Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammām:
- 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” finansējums 88 490 618 euro apmērā;
- 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 409 181 501 euro apmērā;
- 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” 2 788 208 euro apmērā.
2025. gadā kolonnā “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums saskaņā ar likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” 2024. gadam plānotā finansējuma apmēru (ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” nav vēl apstiprināts) Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammām:
- 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” finansējums 88 490 618 euro apmērā;
- 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 409 181 501 euro apmērā;
- 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” 2 788 208 euro apmērā.
2023. gadā kolonnā “izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam” norādīts nepieciešamais finansējums 253 210 euro apmērā, kas paredzēts apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” apmācībām aizbildņiem, lai veicinātu aizbildņu prasmes un zināšanas bērnu aprūpē.
2024. gadā kolonnā “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts nepieciešamais finansējums 5 611 574 euro apmērā, no kura finansējums:
- 49 022 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (tiek pieņemts, ka 25% no atlīdzības saņēmējiem atbilst kritērijiem, kad veicamas iemaksas atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”);
- 4 738 680 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti”, tai skaitā:
- pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 3 017 040 euro;
- atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 652 200 euro;
- atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu 1 069 440 euro,
- 823 872 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei”, tai skaitā:
- pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam 315 456 euro;
- atbalsts par uzturēšanos iestādē 187 200 euro;
- valsts apmaksātas mācības aizbildņiem 321 216 euro.
2025. gadā kolonnā “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts nepieciešamais finansējums 5 411 498 euro apmērā, no kura finansējums:
- 49 022 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (tiek pieņemts, ka 25% no atlīdzības saņēmējiem atbilst kritērijiem, kad veicamas iemaksas atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”);
- 4 683 641 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti”, tai skaitā:
- pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 2 971 784 euro;
- atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 642 417 euro;
- atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu 1 069 440 euro,
- 678 835 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei”, tai skaitā:
- pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam 315 456 euro;
- atbalsts par uzturēšanos iestādē 172 800 euro;
- valsts apmaksātas mācības aizbildņiem 190 579 euro.
2026. gadā kolonnā “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts nepieciešamais finansējums 5 411 498 euro apmērā, no kura finansējums:
- 49 022 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (tiek pieņemts, ka 25% no atlīdzības saņēmējiem atbilst kritērijiem, kad veicamas iemaksas atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumiem Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”);
- 4 683 641 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti”, tai skaitā:
- pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 2 971 784 euro;
- atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 642 417 euro;
- atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu 1 069 440 euro,
- 678 835 euro apmērā paredzēts apakšprogrammai 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei”, tai skaitā:
- pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam 315 456 euro;
- atbalsts par uzturēšanos iestādē 172 800 euro;
- valsts apmaksātas mācības aizbildņiem 190 579 euro.
Kopējā likumprojekta ietekme ir 253 210 euro 2023. gadā, 5 611 574 euro 2024. gadā un 5 411 498 euro 2025. gadā un turpmāk ik gadus, t.sk.:
1) Likumprojekta 1.pantā paredzētā pasākuma īstenošanai (aizbildņa mācības) – 253 210 euro 2023. gadā, 321 216 euro 2024. gadā un 190 579 euro 2025. gadā un turpmāk ik gadus;
2) Likumprojekta 2.pantā paredzētā pasākuma īstenošanai (ilgāka uzturēšanās ārpusģimenes aprūpē) - 5 290 358 euro 2024. gadā un 5 220 919 euro 2025. gadā un turpmāk ik gadus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumprojekts paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra, ja bērns izteiks tādu vēlmi, ilgāka bērna atrašanās aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz tas sasniedz 21 gada vecumu vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja persona mācās. Līdz ar to šajā periodā turpināma atlīdzību izmaksa aizbildnim vai audžuģimenei un uztura pabalstu izmaksa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumiem Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”, kā arī sniedzams atbalsts sakarā ar jaunieša turpināšanu uzturēties iestādē.
Tāpat likumprojekts paredz, ka ar 2023. gada 1. aprīli aizbildņu mācības būs obligātas visiem aizbildņiem, kuri sākot ar 2023. gada 1. aprīli tiks iecelti par aizbildņiem, savukārt tie aizbildņi, kuri iecelti līdz 2023. gada 31. martam, mācības varēs iziet pēc pašu vēlēšanas vai atbilstoši bāriņtiesas ieteikumam.
Detalizēti aprēķini likumprojektā ietverto pasākumu īstenošanai pievienoti pielikumos BTAL_pielikums Nr.1 un BTAL_pielikums Nr.2 .
Tāpat likumprojekts paredz, ka ar 2023. gada 1. aprīli aizbildņu mācības būs obligātas visiem aizbildņiem, kuri sākot ar 2023. gada 1. aprīli tiks iecelti par aizbildņiem, savukārt tie aizbildņi, kuri iecelti līdz 2023. gada 31. martam, mācības varēs iziet pēc pašu vēlēšanas vai atbilstoši bāriņtiesas ieteikumam.
Detalizēti aprēķini likumprojektā ietverto pasākumu īstenošanai pievienoti pielikumos BTAL_pielikums Nr.1 un BTAL_pielikums Nr.2 .
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide, tai skaitā bērniem īpašās situācijās” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2023. gadā 1 741 518 euro apmērā, 2024. gadā 7 700 000 euro apmērā un 2025. gadā un turpmāk ik gadu 7 900 000 euro apmērā. Likumprojekta īstenošanas nodrošināšanai minētā prioritārā pasākuma ietvaros paredzēts finansējums 2023. gadam 253 210 euro apmērā, 2024. gadam 5 611 574 euro apmērā un 2025. gadam un turpmāk ik gadu 5 411 498 euro apmērā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Nav attiecināms, jo tiek izstrādāts atbilstoši 2023. gada budžeta sagatavošanas procesā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un ir izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Āprusģimenes atbalsta aprūpes centri turpmāk nodrošinās mācības arī aizbildņiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Aizbildņu prasmju un zināšanu bērnu aprūpē papildināšana veidos labāku izpratni par bērnu, vecumposmu attīstības specifiku, līdz ar ko nodrošinās labāku savstarpējo sapratni. Līdztekus nodrošinot, ka pēc pilngadības sasniegšanas bērna atrašanās aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, ja bērns izteicis tādu vēlmi ir pieļaujama līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr jaunietis mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, kas nodrošinās jauniešiem iespēju izglītoties, būt konkurētspējīgākiem darba tirgū.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Detalizēts izdevumu aprēķins - pielikums Nr.1 likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" anotācijai "Par bērnu ilgāku uzturēšanos ārpusģimenes aprūpē, ja jaunietis izteicis tādu vēlmi, līdz 21 gada vecumam vai 24 gadu vecumam, ja jaunietis mācās".
2. pielikums
Nosaukums
Detalizēts izdevumu aprēķins - pielikums Nr.2 likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" anotācijai "Metodiskā atbalsta pilnveidošana aizbildnim (mācības) no 01.04.2023.".