1.1. Pamatojums
Krīzes Vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola Nr. 2 2.§ 2.2. apakšpunktā noteikts: "Ministrijām viena mēneša laikā aprēķināt ar vētras, lietus un to saistītajiem plūdiem (arī vējuzplūdiem) nodarītos zaudējumus nozaru politikas jomās, ja tādi radušies, un nozaru ministriem iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Rīgas HES un Zemgales polderu sūkņu stacijas ir svarīgas ūdens regulēšanas un plūdu novēršanas sistēmas, kas palīdz saglabāt ūdens līmeni un novērst plūdus apdzīvotās vietās un lauksaimniecības zemē.
Strauji ceļoties ūdens līmenim, sūkņi darbojas pastiprinātā režīmā, kas pārslogo šīs iekārtas, apgrūtinot to darbību un radot nepieciešamību pēc steidzamiem stabilizējošiem pasākumiem. Lielo lietavu un augstā ūdens līmeņa dēļ 20 polderu sūkņu stacijas darbojās pastiprinātā režīmā, darbinot 43 sūkņus. Vairāki sūkņi no pārslodzes apstājās un nekavējoties bija jānomaina pret rezerves sūkņiem, un vēlāk apstājušies sūkņi bija jāremontē.
Lai Zemgales reģionā no applūšanas tiktu pasargāti 24 033 ha lauku teritorijas un apdzīvotas vietas ar 15 770 iedzīvotājiem, tika īstenoti vairāki bojājumu novēršanas pasākumi:
1) bojājumu novērtējums – noskaidroti visi skartie objekti un veikts tehniskais izvērtējums, lai noteiktu bojājumu smagumu un nepieciešamos remonta darbus;
2) uzturēšanas darbi – caurteku un ūdensnoteku apsekošana, lai konstatētu un novērstu aizdambējumus un izskalojumus;
3) remonta darbi – caurteku galu stiprināšana, bojāto sūkņu nomaiņu un remonts.
Spēcīgas lietusgāzes nodarīja postījumus arī Rīgā, Republikas laukumā 2. 2024. gada 29. jūlijā plkst. 5.00 ēkas ziemeļu pusē tika konstatēta ūdens noplūde. Vētras stiprās vēja brāzmas kopā ar spēcīgu ilgstošu lietusgāzi izraisīja lietusūdens ieplūšanu ēkā cauri fasādei un aizvērtiem logiem, nopludinot ēkas ziemeļu pusi no 23. līdz 3. stāvam un bojājot logu ailes, griestus, sienas, grīdas, mēbeles, elektroinstalāciju un biroja tehniku.
ZMNĪ ir iesnieguši apdrošinātājam visu nepieciešamo informāciju, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, kā arī apdrošināšanas kompānijas eksperts ir veicis objekta apsekošanu. Apdrošināšanas kompānija ir pieņēmusi lēmumu par kompensāciju 133 625,73 euro apmērā.
Sīkāka informācija atrodama pievienotajos pielikumos:
1. pielikumā "Plūdu skarto objektu un aprēķināto zaudējumu saraksts" uz 15 lapām;
2. pielikumā "VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas, 2024. gada 28.–29. jūlija vētras un lietavu radīto plūdu seku novēršanas objektu saraksts" uz 3 lapām;
3. pielikumā "28.–29.07.2024. plūdu radītais elektroenerģijas patēriņa palielinājums" uz 6 lapām;
4. pielikumā "Defektācijas akts Republikas laukums 2, Rīgā" uz 54 lapām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Sīkāka informācija atrodama pievienotajos pielikumos:
1. pielikumā "Plūdu skarto objektu un aprēķināto zaudējumu saraksts" uz 15 lapām;
2. pielikumā "VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas, 2024. gada 28.–29. jūlija vētras un lietavu radīto plūdu seku novēršanas objektu saraksts" uz 3 lapām;
3. pielikumā "28.–29.07.2024. plūdu radītais elektroenerģijas patēriņa palielinājums" uz 6 lapām;
4. pielikumā "Defektācijas akts Republikas laukums 2, Rīgā" uz 54 lapām.
Attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu jāatzīmē, ietaupījums janvāra - jūnija mēnešos nav veidojies; īpaši janvārī bija neparedzēti lieli nokrišņu daudzumi. Lielākā ekonomija vienmēr ir vasarā, kad ir sausums un sūkņi tiek darbināti mazāk. Turklāt, globālās sasilšanas rezultātā kopējais nokrišņu daudzums ar katru gadu palielinās, kā rezultātā palielinās arī patērēto kWh apjoms (un elektrības cenas pieaug).
VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" apliecina, ka plānotie darbi defektu novēršanai tiks paveikti līdz 2024.gada beigām un attiecīgi finansējums tiks izmantots līdz 2024.gada beigām. Iestāde ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai uzreiz pēc finansējuma saņemšanas, varētu veikt plānotos darbus.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
2024. gada 28.–29. jūlija vētra, kas Latvijā atnesa stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, nodarīja postījumus, radot zaudējumus ZMNĪ 213 251 euro apmērā.
Savukārt Krīzes Vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola Nr. 2 2.§ 2.2. apakšpunktā noteikts: "Ministrijām viena mēneša laikā aprēķināt ar vētras, lietus un to saistītajiem plūdiem (arī vējuzplūdiem) nodarītos zaudējumus nozaru politikas jomās, ja tādi radušies, un nozaru ministriem iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".
Ievērojot iepriekšminēto, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi rīkojumu projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".