Anotācija (ex-ante)

Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāpārņem Direktīvas 2023/959 prasības, tai skaitā, ETS2 ieviešana, uzturēšana un administrēšana. Direktīvas 2023/959 pamata normas tiek pārņemtas ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (910/Lp14), taču ir jānosaka detalizētāki noteikumi, kas nosaka kā degvielas un kurināmā operatoram ir jāveic monitorings, ziņošana un verifikācija, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības vienotajam regulējumam.
Direktīvas 2023/959 ETS2 regulējuma prasību transponēšana jau būtiski kavēta (393 dienas uz 2025. gada 28. jūliju), kas rada nopietnus šķēršļus ETS2 ieviešanai Latvijā. ETS2 ieviešanas turpmāka kavēšana (papildus iespējamām sankcijām) apdraud ETS2 saistītā finansējuma saņemšanu, kā rezultātā Latvijai tiek liegta piekļuve Sociālā klimata fonda (2026. – 2032.) līdzekļiem 462 759 597 euro apmērā un netiktu iegūti ETS2 izsoļu ieņēmumi (2027. – 2032.)  provizoriski 525 milj. euro apmērā.

Ar noteikumu projektu tiek transponētas direktīvas 2023/959 normas, kuras ir izteiktas ar  1. panta 30.b panta 1.– 6. punktā, 30.f panta 4. punktā, 5. punkta 1. daļā un 8. punktā.
Noteikumu projekta 2. nodaļa nosaka degvielas un kurināmā operatora siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas (SEG atļaujas) izsniegšanas, grozīšanas un atcelšanas prasības. Ar šo nodaļu nosaka, ka atbilstoši Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (turpmāk – regula Nr. 2018/2066) ir jāveic monitoringa un ziņošanas nosacījumi. Kā arī saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 2018/2067) ir jāveic verifikācijas un akreditācijas prasības.
Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā tiek papildus prasīts ar SEG atļaujas iesniegumu nodrošināt netehnisku kopsavilkumu par noteikumu projekta 4.1., 4.2. apakšpunktos un 1. pielikumā prasīto informāciju. Netehnisku kopsavilkumu apraksta vienkāršotā veidā, nodrošinot, ka netehniskais kopsavilkums ir kodolīgs, iekļaujot informāciju par degvielas un kurināmā operatoru; degvielu un kurināmā veidiem, kurus nodod patēriņam likumprojekta "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā noteiktajām darbībām (ETS2 tvēruma sektori) un galapatērētājiem, kuri atbilst ETS2 tvēruma sektoriem; kādi pasākumi ir plānot, lai nodrošinātu emisijas monitoringu un ziņošanu. 
Noteikumu projekta 2. nodaļa nosaka kārtību kādā izsniedz, groza un atceļ SEG atļaujas. Noteikumu projekta 9. punkts nosaka, ka degvielas un kurināmā operatoriem, kuri izmanto vienkāršotus MP nosacījumus saskaņā ar noteikumu projekta 8. punktu, ir jāveic vienkāršots riska novērtējums. Vienkāršots riska novērtējumā izvērtē kontroles darbības un kontroles darbības procedūru samērīgumu ar raksturīgajiem riskiem un apzinātiem kontroles riskiem. Raksturīgais risks tiek definēts regulas Nr. 2018/2066 3. panta 9. punktā. Raksturīgais risks norāda, cik liela ir iespējamība, ka ikgadējā emisijas ziņojuma parametrā varētu būt būtiska kļūda vai nepatiesi apgalvojumi pirms tiek ņemta vērā degvielas un kurināmā operatora iekšējie kontroles mehānismi. Kontroles risks tiek definēts regulas Nr. 2018/2066 3. panta 10. punktā. Kontroles risks nozīme iespēju, ka pastāvošā kontroles sistēma nav pietiekoši efektīva un nevar novērst, atklāt vai izlabot nepatiesus apgalvojumus ikgadējā emisijas ziņojumā.
Noteikumu projekta 10. punkts nosaka, ka zemāku pakāpju izmantošanas gadījumā, nekā tas tiek pieļauts noteikumu projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktā, degvielas un kurināmā operatoram ir jāveic pārmērīgu izmaksu un tehniskās iespējamības novērtēšana. Degvielas un kurināmā operators pārmērīgu izmaksu noteikšanai regulas Nr. 2018/2066 75.d panta izpratnē var izmanto Eiropas Komisijas izstrādāto pārmērīgu izmaksu novērtēšanas rīku (turpmāk – pārmērīgu izmaksu novērtēšanas rīks). Pārmērīgu izmaksu novērtēšanas rīks ir Excel veidne, kurā degvielas un kurināmā operators norāda investīciju veidus, izmaksas, procentu likmes, u.c., lai aprēķinātu, vai izmaksas ir pārmērīgas, tas ir, vai izmaksas pārsniedz ieguvumus.
Noteikumu projekta 99. punktā noteikto ikgadējā emisijas ziņojumu par 2024. gada datiem, degvielas un kurināmā operators var iesniegt bez pārmērīgu izmaksu izvērtējuma un tehniskās iespējamības pamatojuma, ja tiek izmantotas zemākas pakāpes, nekā tās ir noteiktas noteikumu projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktā.
Noteikumu projekta 3. nodaļa nosaka kārtību kādā degvielas un kurināmā operators sagatavo ikgadējo emisijas ziņojumu, kā verificētājs veic ikgadējā emisijas ziņojuma verifikāciju un kādām prasībām ir jāatbilst verificētājam. Ikgadējais emisijas ziņojums par 2024. gada datiem nav jāverificē, taču sākot ar 2026. gadu (par 2025. gada datiem) degvielas un kurināmā operatoram dienestā ir jāiesniedz verificēts ikgadējais emisijas ziņojums.
Noteikumu projekta 4. nodaļa nosaka, ka Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) kā valsts administrators emisijas vienību reģistrā izveido valsts kompetentās iestādes turējuma kontu un izveido degvielas un kurināmā operatora turējuma kontus Latvijas degvielas un kurināmā operatoriem. Emisijas vienību reģistrā valsts administratora pienākumus veic centrs. Emisijas vienību reģistrā notiek visas darbības, kuras ir saistītas ar emisijas kvotām. Degvielas un kurināmā operatoriem emisijas kvotas būs jānodod emisijas vienību reģistrā.
Noteikumu projekta 5. nodaļa nosaka normas par degvielas un kurināmā operatora pienākumu neveikšanu saskaņā ar noteikumu projektā un ar likumprojekta "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" 32.¹⁷ pantā noteikto. Noteikumu projekta 6. nodaļa nosaka publicējamo informāciju dienesta tīmekļvietnē par degvielas un kurināmā operatoru, kā arī tiek risināta informācijas apmaiņa starp dienestu, Valsts ieņēmuma dienestu un Klimata un enerģētikas ministriju. Ja tiek konstatēts, ka komersants, kurš atbilst ar likumprojekta "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" 2. pantu likuma "Par piesārņojumu" ietvertajam 1. panta pirmās daļas 19.³ punktam un nav saņēmis SEG atļauju, saskaņā ar noteikumu projekta 5.2. apakšnodaļā noteikto, komersants dienestam sniedz pašapliecinājumu, kura saturs ir noteikts ar noteikumu projekta 3. pielikumu, kā arī sniedz papildu informāciju, lai pamatotu pašapliecinājuma informāciju. Papildu informācija ir rēķini, līgumi vai arī citi dokumenti, kuri apstiprina pašapliecinājumā norādīto informāciju. Noteikumu projekta 6.2. apakšnodaļa nosaka informācijas apmaiņu starp dienestu, Klimata un enerģētikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu. Lai nodrošinātu, ka degvielas un kurināmā operatori izpilda ETS2 prasības ir vajadzīgs nodrošināt mehānismu, kas aizliedz degvielas un kurināmā operatoram nodod patēriņam degvielu bez SEG atļaujas. Tā kā ETS2 balstās uz akcīzes nodokļa mehānismu un ir saistīts ar akcīzes nodokļa regulējumu, lai kontrolētu degvielas un kurināmā operatora SEG atļaujas esamību, Valsts ieņēmumu dienests kā kompetentā iestāde par akcīzes nodokļa regulējumu, pēc dienesta pieprasījuma, aptur komersanta izsniegto speciālo atļauju (licenci) darbības veikšanai, ko nosaka Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība" (turpmāk – speciālā atļauja (licence) darbības veikšanai) līdz brīdim, kad komersants ir veicis vajadzīgos degvielas un kurināmā pienākumus. Attiecīgi pēc degvielas un kurināmā operatora prasību izpildīšanas dienests informē Valsts ieņēmumu dienestu par degvielas un kurināmā operatora pienākumu izpildi, Valsts ieņēmumu dienests atceļ attiecīgā degvielas un kurināmā operatora darbības aizliegumu. Taču, lai sākotnēji jau neieslēgtos šis mehānisms un netiktu apturēta komersanta darbība, uz kuru attiecas ETS2 prasības, pirmreizēji dienests konstatējot, ka komersants nav sagatavojis MP un pieprasījis SEG atļaujas saņemšanu, dienests komersantu atkārtoti informē. Ja pēc atkārtotas informēšanas komersants nav veicis vajadzīgās darbības, tikai tad dienests pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam apturēt komersanta speciālo atļauju (licenci) darbības veikšanai.
Noteikumu projekta 6.3. apakšnodaļa nosaka emisijas kvotas tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) informācijas sistēmas izmantošanu (EU ETS Reporting), kādi soļi jāveic, lai izveidotu piekļuvi ETS informācijas sistēmai. ETS informācijas sistēma ir Eiropas Savienības uzturēta ziņošanas sistēma, kuru degvielas un kurināmā operatoriem jāizmanto, lai aizpildītu MP un ikgadējo emisijas ziņojumu. Lai izveidotu piekļuvi ETS informācijas sistēmai, degvielas un kurināmā operatoram ir jāizveido EU Login. EU Login ir Eiropas Komisijas lietotāju autentifikācijas pakalpojumus. Tas ļauj autorizētiem lietotājiem piekļūt dažādiem Komisijas tīmekļa pakalpojumiem, izmantojot vienu e-pasta adresi un paroli.
Noteikumu projekta 6. nodaļa nosaka termiņus SEG atļaujas iegūšanai un neverificēta ikgadējā emisijas ziņojuma iesniegšanai par 2024. gada datiem degvielas un kurināmā operatoriem, kuri atbilst ar likumprojekta "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" 2. pantu likumā "Par piesārņojumu" ietvert paredzētajam 1. panta pirmās daļas 30. punktam un ir nodevuši patēriņam degvielu vai kurināmo no 2024. gadam līdz 2025. gadam. 
Pirms SEG atļaujas saņemšanas degvielas un kurināmā operatoram ir jāsagatavo MP, degvielas un kurināmā operatoram ir vismaz vajadzīgi 2 mēneši MP sagatavošanai, ar noteikumu projekta pārejas noteikumu 97. punktu tiek noteikts, ka MP degvielas un kurināmā operatoram ir jāiesniedz dienestam līdz 2026. gada 28. februārim. Lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas direktīvas 2023/959 prasības par degvielas un kurināmā operatoru 2024. gada datu iesniegšanu ar noteikumu projekta pārejas noteikumu 99. punktu nosaka, ka šie dati degvielas un kurināmā operatoram ir jāiesniedz dienestā līdz 2026. gada 15. martam.