Anotācija (ex-ante)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu un Likumu. Saskaņā ar Likuma 7. panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4. panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.

Likuma 127. panta pirmā daļa nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrību apvienošanas uzsākšanu. Likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra  rīkojumu Nr. 609 “Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”” nolemts saglabāt valsts līdzdalību Orķestrī, jo Orķestris ir vienīgais simfoniskais orķestris Rīgā, kurš nodrošina simfoniskās mūzikas pieejamību dažādām sabiedrības mērķgrupām. Orķestra vispārējais stratēģiskais mērķis ir saglabāt un attīstīt daudzveidīgo nacionālo un pasaules kultūras mantojumu simfoniskās mūzikas jomā, kā arī nodrošināt tā pieejamību un popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, iestudējot dažādām sabiedrības mērķgrupām paredzētas augstvērtīgas koncertprogrammas un veicinot jaunradi latviešu simfoniskās mūzikas jomā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra rīkojumu Nr. 614 “Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija””” nolemts saglabāt valsts līdzdalību Korī, jo Koris ir vienīgais profesionālais kora kolektīvs Latvijā ar specializāciju lielās formas vokāli instrumentālo darbu atskaņošanā. Kora vispārējais stratēģiskais mērķis ir saglabāt un attīstīt nacionālo un pasaules kultūras mantojumu kora mūzikas žanrā, kā arī nodrošināt tā pieejamību un latviešu profesionālās kora dziedāšanas tradīciju popularizēšanu ārvalstīs, iesaistoties starptautiskajos kultūras procesos un sadarbībā, kā arī veicinot kultūras diplomātijas attīstību.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra (šobrīd Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments) izstrādāto Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju 32. punktu valsts vai pašvaldība ir tiesīga noteikt, kuram pakalpojumam vai precei piešķirams statuss “stratēģiski svarīgs”. Jēdziens “stratēģiski svarīgs” ir saturiski mainīgs un galvenokārt izriet no ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī normatīvajiem aktiem, it sevišķi, ar Satversmē nostiprinātajiem valsts pastāvēšanas pamatiem, personas pamattiesībām un valsts pienākumiem. Savukārt Konkurences padomes informatīvā materiāla “Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana” 20. punktā noteikts, ka jēdzienu “stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi” raksturo tas, ka tās skar ievērojamu sabiedrības daļu, nodrošinot pakalpojumus, kuru kvalitāte un kvantitāte ir svarīga tautsaimniecības nozaru funkcionēšanai. Izvērtējot iepriekš minēto kompetento institūciju likuma normu skaidrojumus, pamatojoties uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (apstiprināts Saeimas 2020. gada 2. jūlija sēdē) prioritātes “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 382. uzdevumu “Atbalstošas vides radīšana profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei, izveidojot radošo personu atalgojuma sistēmu un pilnveidojot finanšu atbalsta instrumentus profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei”, kura rezultāts ir rīcības virziena mērķa 377. indikators “Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem”, un Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes) 1. rīcības virzienu “Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai” un 4. rīcības virziena “Kultūras un radošo nozaru attīstība” 4.1. uzdevumu “Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai”, valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktam, kas nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Mūzika vienmēr bijusi viens no Latvijas kultūras identitātes stūrakmeņiem un ir tradicionāla un neatņemama latviešu gara dzīves un kultūras izpausme. Mūzika bagātina nācijas kultūras dzīvi, socializācijas procesus un ekonomisko izaugsmi. Opera, profesionālie kori un orķestri, kamermūzikas vienības, solisti un diriģenti veido pamatu tradīcijām bagātai Latvijas mūzikas kultūrai, kas globālā kontekstā ir atšķirīga un īpatna, tieši tāpat kā latviešu valoda. Bez šīs unikālās mūzikas kultūras nav iedomājama Latvija kā nacionāla valsts, kā to nosaka Satversmes preambulā deklarētais, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, kā arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam prioritāte “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei”, kurā definēts, ka kultūrai ir vadošā loma cilvēka intelektuālās attīstības un personības izaugsmes ceļā, tā palīdz veidot dažādas prasmes radošās darbības attīstībai, veicina ne tikai personiskās, bet arī reģionālās, nacionālās identitātes un piederības izjūtu, kā arī prioritātes mērķis: ikvienam pieejams dinamisks kultūras un sporta pakalpojumu klāsts, kas ļauj attīstīt talantus un veidot spēcīgu Latvijas tēlu pasaulē. Taču, kā daudzas mākslas formas, akadēmiskā koncertdarbība pamatu pamatos ir nekomerciāla. Tas nozīmē, ka tā nevar izdzīvot brīvā tirgus apstākļos. Ja koncertorganizācijām Latvijā būtu jāatpelna visi koncertdarbībā ieguldītie līdzekļi, augtās biļešu cenas padarītu šos kultūras produktus Latvijas sabiedrībai nepieejamus. Koncertus, operas un baleta izrādes apmeklēt varētu atļauties vien neliela daļa elitāras publikas. Tas savukārt neizbēgami sašaurinātu kultūras piedāvājuma klāstu un pašos pamatos apdraudētu ne tikai Latvijas kultūras pārmantojamību, jaunradi un atjaunotni, daudzveidību, nacionālas identitātes nostiprināšanos, bet arī bērnu un jauniešu pilnvērtīgas personības veidošanos.

Likuma 57. pants nosaka, ka kapitālsabiedrība vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā, ņemot vērā publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, savukārt Likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar Likuma 7. panta pirmo daļu publiskai personai ne retāk kā reizi piecos gados ir pienākums pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībās. Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu ietver arī vispārējo stratēģisko mērķi. Ņemot vērā minēto, Orķestra vispārējais stratēģiskais mērķis tika noteikts Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra rīkojuma Nr. 609 “Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” 2. punktā un Kora vispārējais stratēģiskais mērķis tika noteikts Ministru kabineta 2022.gada 13. septembra rīkojuma Nr. 614  “Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija””” 2. punktā.

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir noteikti pieci rīcības virzieni: kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai; sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma ilgtspēja; kultūras un radošo nozaru attīstība; kultūra un izglītība. Kapitālsabiedrības darbība ir saistīta ar vairāku Kultūrpolitikas pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros izvirzīto uzdevumu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu Kultūrpolitikas pamatnostādņu 1. rīcības virziena “Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai” īstenošanu, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir izvirzīti vairāki uzdevumi, kas saistīti ar specifisku mērķauditoriju kultūras vajadzību apmierināšanu un auditorijas paplašināšanu, tostarp nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos, nodrošināt kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem, nodrošināt kultūras piedāvājumu mazākumtautībām un ārvalstu pilsoņiem, kā arī nodrošināt kultūras piedāvājuma popularizāciju, sasniedzot Kultūrpolitikas pamatnostādņu 1. rīcības virziena “Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai” rezultatīvos rādītājus – kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem (RR1) un mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem (RR2). Kora un Orķestra vispārējos stratēģiskajos mērķos ir ietverti uzdevumi, kas saistīti ar plaša kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4. rīcības virziens “Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” un tajā izvirzītie uzdevumi atbalsta Kultūrpolitikas pamatnostādņu pirmajos trijos rīcības virzienos noteikto uzdevumu izpildi, risinot kultūras un radošajām nozarēm būtiskus attīstības jautājumus, kas rezultātā nodrošina sabiedrībai augstvērtīgus un pieejamus kultūras pakalpojumus un līdzdalības iespējas kultūrā. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4. rīcības virziena “Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” 4.1. uzdevuma ”Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai” viens no īstenošanas veidiem ir valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja un kuru stratēģiskie mērķi saistīti ar profesionālās mākslas attīstību. Šī uzdevuma izpildei Kultūrpolitikas pamatnostādņu 3. pielikumā “Pamatnostādņu finansējums” ir paredzēts arī kapitālsabiedrību darbībai nepieciešamais finansējums. Vienlaikus kapitālsabiedrības sniedz ieguldījumu arī Kultūrpolitikas pamatnostādņu 5. rīcības virziena “Kultūra un izglītība” 5.5. uzdevuma “Sniegt ieguldījumu vispārējās izglītības procesā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā attīstīšanai” izpildē, veiksmīgi īstenojot piedāvājumu bērnu un jauniešu auditorijai, kā arī iesaistoties kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2026. gada 27. februāra rīkojumu Nr. 2.5-1-27 “Par darba grupas izveidi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”” pārvaldības struktūras izmaiņu nodrošināšanai” tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu pārdomātu un koordinētu pieeju Orķestra un Kora pārvaldības struktūras izmaiņu sagatavošanai saskaņā ar Komerclikuma 334. panta pirmo daļu un Likuma 127. pantu, izvērtētu jautājumus par Orķestra un Kora darbības optimizāciju, kas sekmētu valsts finanšu līdzekļu ekonomiju, efektīvāku izlietošanu un kvalitatīvāku deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, un izvērtētu iespējamos riskus un ieguvumus saistībā ar plānoto Orķestra un Kora reorganizāciju, kā arī izstrādātu nepieciešamo tiesību aktu projektus Orķestra un Kora reorganizācijas nodrošināšanai. Darba grupas sastāvā tika iekļauti Kultūras ministrijas, Orķestra un Kora pārstāvji. Darba grupa saskaņā ar Kultūras ministrijas 2026. gada 27. februāra rīkojuma Nr. 2.5-1-27 “Par darba grupas izveidi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”” pārvaldības struktūras izmaiņu nodrošināšanai” 2.1. apakšpunktu 2026. gada 8. aprīlī sagatavoja ziņojumu “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”” pārvaldības struktūras izmaiņu nodrošināšanu” (turpmāk – Ziņojums).

Gan Valsts kontrole[1], gan Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments[2] ir vairākkārt norādījuši uz nepieciešamību veikt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienošanu, lai optimizētu to darbību un stiprinātu administratīvo kapacitāti, ja kapitālsabiedrība ir neliela, tās ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir nelieli un ieņēmumus galvenokārt veido valsts un cits publiskais finansējums. Kultūras ministrija 2021. gadā, pamatojoties Valsts kontroles ieteikumu, izskatot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “KREMERATA BALTICA” (turpmāk – Kremerata Baltica) un Kora administratīvo funkciju optimizēšanas iespējas, izvērtēja Kremerata Baltica un Kora pievienošanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti” (turpmāk – Latvijas Koncerti) no ekonomiskās lietderības viedokļa un konstatēja, ka pašreiz Latvijas Koncertu esošā administratīvā kapacitāte ir maksimāli noslogota. Latvijas Koncertu sastāvā ir trīs kolektīvi un katram no tiem ir savs administratīvi tehniskais personāls un kolektīvu darbības atbalstā iesaistās arī pārējais Latvijas Koncertu administratīvais personāls. Līdz ar to tika secināts, ka, piemēram, Kremerata Baltica un Kori pievienojot Latvijas Koncertiem, netiktu iegūts ekonomisks efekts. Latvijas Koncertu rīcībā esošās biroja un kolektīvu mēģinājumu telpas ir nepietiekamas šā brīža darbībai, un, paplašinot kapitālsabiedrību, tiktu radīts papildu finansiālais slogs jaunu telpu nomai. Ņemot vērā, ka trīs dažāda profila māksliniecisko kolektīvu darbības nodrošināšana un paralēli tam tādu speciālo programmu (kamermūzika un koncertcikli bērniem un jauniešiem) īstenošana ir saturiski komplicēts uzdevums, vēl divu citas ievirzes māksliniecisko kolektīvu pievienošana Latvijas Koncertiem varētu novest pie mākslinieciskās darbības kvalitātes apdraudējuma.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 30. septembra sēdes protokollēmuma (Nr. 40 24. §) “Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”” 5. punktu kapitāla daļu turētājiem uzdots izvērtēt valsts kapitālsabiedrību skaita samazināšanas iespējas, tai skaitā izvērtēt juridiskās formas atbilstību, reorganizācijas iespējas un citus aspektus, un līdz 2025. gada 1. novembrim iesniegt Valsts kancelejā attiecīgus priekšlikumus. Valsts kancelejai 2025. gada 31. oktobrī nosūtītajā vēstulē Nr. 3.1.2-1/1575 “Par informācijas sniegšanu” Kultūras ministrija balsta savus priekšlikumus uz 2020. gadā sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veikto profesionālā teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējumu, kurā secināts, ka, uzlūkojot kultūrpolitikas veidošanas pieejas tirgus ekonomikas kontekstā, jāņem vērā vadošo mūsdienu kultūrpolitikas un kultūrekonomikas ekspertu atziņas, kas vērš uzmanību uz to, ka kultūras preces un pakalpojumi atšķiras no citām preču un pakalpojumu grupām, tādējādi pieprasot noteiktas kultūrpolitikas un citu rīcībpolitikas jomu pieejas – citādas nekā tradicionāli izmantotie valsts iejaukšanās uzņēmējdarbībā principi. Būtiskākās atšķirības ir saistītas, pirmkārt, ar to, ka kultūras un mākslas produktu (preču un pakalpojumu) ražošanā/ radīšanā nozīmīga loma ir radošajam procesam, otrkārt, ar to, ka radītajam produktam piemīt gan ekonomiska, gan kultūras vērtība. Abu vērtību dimensijas ir cieši saistītas arī ar valstu ilgtspējīgas attīstības indikatoriem, un viena vērtības aspekta izcelšana iepretim otram politikas veidošanā var radīt nozīmīgus izkropļojumus kvalitatīvas kultūrvides un ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā. Vairākkārtīgi ir pierādīts, ka dažādos tirgus segmentos neoliberālās ideoloģijas postulētais pieņēmums par minimālu valsts intervenci nedarbojas. Jo īpaši tas attiecināms uz mākslu un kultūru, kur konkurences un monopola izveides nosacījumi ir specifiski, turklāt šim tirgus segmentam raksturīgas spilgti izteiktas publiskā labuma iezīmes, kuras nav izsakāmas un “notveramas” tirgus procesos. Sabiedrisko ieguvumu jeb ne-tirgus efektu vērtību ir sarežģīti konceptualizēt un pārvērst izmērāmos rādītājos un indikatoros. Abi kultūras produkta vērtības aspekti – kultūras/ mākslas un ekonomiskā vērtība – raksturīga arī profesionālā teātra un profesionālās mūzikas nozarē radītajiem produktiem, kas savdabīgā mijiedarbībā ietekmē to konkurētspēju, turklāt šo produktu radīšanas jeb “ražošanas” izmaksas lielā mērā ir atkarīgas no abu mākslu jaunrades specifikas un tajā ieguldītajiem finanšu, laika un cilvēku resursiem. Līdz ar to secināms, ka kultūras sektora valsts kapitālsabiedrības ir valsts izvēlēts kultūrpolitikas fiskālais instruments, kas rada iespējas pie noteiktām izmaksām kultūras produktu tirgū nodrošināt tādas kultūras un mākslas vērtības un kultūras ekonomiskās vērtības, kuras atbilst valsts politiskajām prioritātēm. Šādu vērtību radīšana var nebūt savietojama ar privātā sektora biznesa interesēm un nevalstisko organizāciju, piemēram, biedrību darbības mērķiem.

Kultūras ministrijas 2017. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par kultūras institūciju – valsts kapitālsabiedrību juridiskā statusa izvērtējumu” veikta analīze par to, kādas juridiskās formas tiek izmantotas kultūras jomas darbībā, apskatot gan normatīvo regulējumu, gan analizējot praktiskās problēmas, kuras rodas kultūras nozares institūciju darbībā. Tika analizētas tādas darbības formas kā nodibinājumi, aģentūras, tiešās pārvaldes iestādes un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Veicot izvērtējumu, tika secināts, ka kultūras valsts kapitālsabiedrību pašreizējais juridiskais statuss – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību – ir vispiemērotākā juridiskā forma, lai efektīvi veiktu tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā.

Pēdējos gados veiktie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ir vērsti uz publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomiski pamatotu finanšu resursu izmantošanu, kas vēl vairāk nostiprina kapitālsabiedrību kā efektīvāko saimniecības darbības formu kultūras jomā. Būtisks valsts kapitālsabiedrību pārvaldības instruments ir gaidu vēstule, kurā kapitāla daļu turētājs izsaka gaidas attiecībā uz kapitālsabiedrības darbības virzieniem, prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem vidēja termiņa darbības stratēģijas nākamajam periodam, lai nodrošinātu, ka kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Šāda veida valsts ietekme nav iespējama attiecībā uz privāto sektoru vai nevalstiskajām organizācijām, piemēram, biedrībām.

Orķestra un Kora darbība pilnībā atbilst šiem kritērijiem:
1) nodrošina kultūras pakalpojumus, kas brīvā tirgū nespētu pastāvēt bez valsts atbalsta;
2) produkcija (mākslinieciskie projekti, koncerti, uzvedumi) ir stratēģiski nozīmīga valsts kultūras identitātes un ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai;
3) darbība nav vērsta uz peļņas maksimizāciju, bet uz sabiedriskā labuma radīšanu.

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību juridiskā forma tiek uzskatīta par vispiemērotāko šāda veida kultūras institūcijām. Tā nodrošina elastību saimnieciskajā darbībā, vienlaikus saglabājot valsts stratēģisko kontroli, tādēļ Kultūras ministrija rosina saglabāt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību esošo juridisko formu.

Savukārt attiecībā uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību skaita samazināšanas iespējām kultūras jomā Kultūras ministrija kapitālsabiedrību reorganizācijas iespējas izvērtē kontekstā ar nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” darbības un apsaimniekošanas modeli.

Darba grupai, izvērtējot Orķestra un Kora reorganizāciju, tos apvienojot, ir ņemti vērā dažādi aspekti, tostarp kopēja vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanas iespēja, kopēju valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas iespēja, kā arī svarīgākie nākotnes attīstības virzieni profesionālās mūzikas nozarē, kas galvenokārt saistīti ar nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” projekta īstenošanu.

Šobrīd Orķestris darbojas Rīgas Kongresu nama telpās, jo Orķestra līdzšinējā pastāvīgajā mājvietā – Lielajā Ģildē, tiek veikta rekonstrukcija, pēc kuras pabeigšanas 2027. gadā Orķestrim paredzēts atgriezties. Kora administrācijas, koncertprogrammu sagatavošanas procesa, tērpu glabāšanai un nošu bibliotēkai paredzētās darba telpas pašlaik ir kora juridiskajā adresē Amatu ielā 6, Rīgā, kas paliks Kora rīcībā līdz nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” būvniecības pabeigšanai.

Plānots, ka nacionālajā koncertzālē “Rīgas filharmonija” rezidēs vairāki profesionālās mūzikas kolektīvi, tostarp Orķestris un Koris, jo abu kolektīvu koncertprogrammu kvalitatīvai īstenošanai nepieciešama liela skatuve, kā arī tāda dabiskā akustika, kas atbilst šāda veida kolektīvu kvalitatīva snieguma standartiem, kurus paredzēts nodrošināt topošajā nacionālajā koncertzālē “Rīgas filharmonija”. Ņemot vērā šo nākotnes perspektīvu, kā arī to, ka savā ikdienas darbībā abi kolektīvi regulāri veido kopīgas koncertprogrammas, atskaņojot vokāli simfonisko mūziku, Ziņojumā tika izskatīti jautājumi par apvienotās kapitālsabiedrības struktūru, personāla nodrošinājumu, finansējumu, informācijas tehnoloģiju risinājumiem un pārvaldības aspektiem, kā arī izvērtēti iespējamie riski un ieguvumi saistībā ar plānoto reorganizāciju.

Saskaņā ar Komerclikuma 334. pantu kapitālsabiedrību reorganizācija var notikt trīs veidos – apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Saskaņā ar Komerclikuma 335. panta pirmo daļu apvienošana var notikt pievienošanas vai saplūšanas ceļā. Atbilstoši Komerclikuma 335. panta otrajai un trešajai daļai pievienošana ir process, kurā viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība), savukārt saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Piemērotākais Orķestra un Kora apvienošanas veids ir apvienošana pievienošanas ceļā, jo atbilstoši Komerclikuma 335. pantam pievienošana ir process, kurā viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Pievienošanas gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Tās rezultātā visas pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

Pēc Orķestra un Kora reorganizācijas, tos apvienojot pievienošanas ceļā (Kori kā mazāko valsts kapitālsabiedrību gan cilvēkresursu, gan mantisko resursu ziņā pievienojot Orķestrim) un mainot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumu uz “Rīgas Filharmoniķi” (turpmāk – valsts kapitālsabiedrība “Rīgas Filharmoniķi”), tiktu īstenoti visi līdz šim abām kapitālsabiedrībām deleģētie daudzveidīgie valsts pārvaldes uzdevumi – atskaņotas un plašai sabiedrībai darītas pieejamas kvalitatīvas, repertuāra ziņā plašas un jaunradi veicinošas, nacionālo identitāti stiprinošas koncertprogrammas simfoniskās, kora un vokāli simfoniskās mūzikas žanrā. Sadarbojoties ar citu valstu diriģentiem, komponistiem un mūziķiem un sniedzot vieskoncertus, tiks popularizēti Latvijas simfoniskās, kora un vokāli simfoniskās mūzikas sasniegumi gan Baltijā, gan Eiropā.

Reorganizācija atbilst valsts pārvaldes politikas virzienam par publisko kapitālsabiedrību skaita samazināšanu un pārvaldības konsolidāciju, kas vērsts uz efektīvāku resursu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Reorganizācijas rezultātā valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” plānots izveidot struktūrvienības: “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, saglabājot katra kolektīva māksliniecisko unikalitāti un patstāvību un vienlaikus atvieglojot repertuāra plānošanu kopējos projektos, kas vienmēr ir bijuši neatņemama abu kolektīvu mākslinieciskās darbības sastāvdaļa.

Savukārt vairākas vadības un atbalsta funkcijas plānots centralizēt: personāla vadību, finanšu un budžeta plānošanu, grāmatvedības uzskaiti, statistikas datu analīzi, stratēģisko vadību, projektu vadību, juridiskā atbalsta nodrošināšanu, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas funkcijas, dokumentu un arhīva pārvaldību, tādējādi nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu.

Šobrīd Orķestrī personāla vadību nodrošina administratīvais un personāla direktors sadarbībā ar struktūrvienību vadītājiem un valdes locekli, savukārt Korī personāla vadību kopš 2026. gada 24. marta nodrošina personāla speciālists-jurists sadarbībā ar Kora valdes locekli (iepriekš šo funkciju veica Kora valdes loceklis). Izvērtējot cilvēkresursu apjomu un plānotās apvienošanas procesa iespējamo ietekmi uz personāla vadību, darba grupa secināja, ka izmaiņas personāla skaitā un atalgojuma apmērā netiek plānotas. Reorganizācijas rezultātā tiks centralizēta personāla vadības funkcija, tiks izveidota Administratīvā daļa, kurā plānoti četri nodarbinātie, kuru pienākums būs personāla vadīšana un lietvedība un kuri strādās administratīvā un personāla direktora vadībā.

Finanšu un budžeta plānošanu Orķestrī nodrošina Finanšu direktors un galvenais grāmatvedis sadarbībā ar Orķestra struktūrvienību vadītājiem, projektu vadītājiem un valdes locekli, savukārt Korī – grāmatvedis sadarbībā ar projektu vadītājiem un valdes locekli. Valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” finanšu un budžeta plānošanu centralizēti turpinās nodrošināt izveidotā finanšu un grāmatvedības daļa sadarbībā ar valdes locekli, izpilddirektoru, pārējiem valsts kapitālsabiedrības “Rīgas Filharmoniķi” struktūrvienību vadītājiem un projektu vadītājiem.

Orķestrī grāmatvedības uzskaiti un statistikas datu analīzi nodrošina galvenais grāmatvedis un finanšu direktors. Statistikas datu analīze tiek veikta sadarbībā ar administratīvo un personāla direktoru, kā arī vajadzības gadījumā piesaistīto iepirkumu konsultantu. Korī grāmatvedības uzskaiti un statistikas datu analīzi nodrošina grāmatvedis. Plānots, ka valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” tiks saglabāti visi pašreizējie speciālisti, kas grāmatvedības uzskaites un statistikas datu analīzi veiks centralizēti gan orķestra, gan kora struktūrvienībām. Valsts kapitālsabiedrības “Rīgas Filharmoniķi” finanšu un grāmatvedības nodaļu veidos pašreizējā Orķestra finanšu un grāmatvedības nodaļa, kurai pievienosies Kora grāmatvedis. Finanšu un grāmatvedības nodaļa darbosies finanšu direktora padotībā, veicot grāmatvedības uzskaites, statistikas datu analīzes un finanšu plānošanas funkciju.

Stratēģisko vadību Orķestrī nodrošina valdes loceklis un finanšu direktors sadarbībā ar struktūrvienību vadītājiem, savukārt Korī – valdes loceklis sadarbībā ar māksliniecisko vadītāju, projektu vadītājiem un grāmatvedi. Plānots, ka valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” stratēģisko vadību turpinās nodrošināt valdes loceklis un finanšu direktors, stratēģiskos mērķus izvirzot sadarbībā ar kora un orķestra pārstāvjiem, kā arī struktūrvienību vadītājiem.

Projektu vadību Orķestrī nodrošina mākslinieciskas plānošanas daļas projektu vadītāji, kā arī struktūrvienību vadītāji sadarbībā ar Orķestra valdi un finanšu direktoru, Korī – divi kultūras projektu vadītāji sadarbībā ar valdes locekli un māksliniecisko vadītāju. Plānots, ka valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” māksliniecisko projektu vadību turpinās nodrošināt orķestra un kora projektu vadītāji sadarbībā ar valdes locekli, finanšu direktoru un kora izpilddirektoru. Cita veida projektu vadību nodrošina atbildīgie struktūrvienību vadītāji.

Juridisko atbalsta funkciju Orķestrī nodrošina ārpakalpojumā piesaistīts speciālists. Plānots, ka valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” apvienotās struktūras ietvaros nebūs vajadzīgs štata darbinieks juridiskā atbalsta nodrošināšanai. Darbu turpinās pašreiz piesaistītie ārpakalpojuma speciālisti.

Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju uzraudzība Orķestrī tiek veikta, gan izmantojot iekšējos administratīvos resursus, gan arī ārpakalpojuma speciālistus, kas nodrošina konkrētu programmatūru darbību, piemēram, grāmatvedības sistēmu. Korī informāciju un komunikāciju tehnoloģiju uzraudzība tiek veikta, piesaistot ārpakalpojuma speciālistus. Plānots, ka valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” informāciju un komunikāciju tehnoloģiju uzraudzība arī turpmāk tiks veikta, izmantojot gan iekšējos administratīvos resursus, gan arī ārpakalpojuma speciālistus. Ņemot vērā, ka Orķestra un Kora apvienošanas rezultātā palielināsies struktūras administratīvā un finansiālā sarežģītība, reorganizācijas ietvaros pašlaik tiek apspriesta pāreja uz vienotu sistēmu, kas atvieglotu un efektivizētu grāmatvedības, finanšu plānošanas, personāla, dokumentu aprites un citas procedūras. Vienota sistēma varētu aizstāt Orķestrī un Korī šobrīd lietotās dažādās grāmatvedības un lietvedības sistēmas. Pašlaik aplēsts, ka vienotās sistēmas ieviešanas process varētu izmaksāt ap 25 000 euro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un tās ikgadējā abonēšanas maksa valsts kapitālsabiedrības “Rīgas Filharmoniķi” potenciālajām vajadzībām būs no 7 000 līdz 8 000 euro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Paralēli vienotās sistēmas ieviešanas procesam paredzēta darbinieku apmācība, lai nodrošinātu veiksmīgu sistēmu nomaiņu.

Orķestrī dokumentu un arhīva pārvaldību veic biroja vadītājs, administratīvais un personāla direktors un struktūrvienību vadītāji. Korī dokumentu un arhīva pārvaldību veic sekretāre-lietvede. Gan Orķestrim, gan Korim vajadzības gadījumā arhīva lietu sakārtošanai tiek piesaistīts ārpakalpojuma speciālists. Plānots, ka valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” dokumentu un arhīva pārvaldību turpinās veikt biroja vadītājs, administratīvais un personāla direktors un struktūrvienību vadītāji. Vajadzības gadījumā tiks piesaistīts ārpakalpojuma speciālists.

Orķestrī administratīvie uzdevumi ir administratīvā un personāla direktora pārraudzībā un tiek risināti sadarbībā ar Orķestra valdes locekli, struktūrvienību vadītājiem un biroja vadītāju. Saimnieciskā funkcija galvenokārt ir kapitālsabiedrības tehniskā direktora pārraudzībā, kura padotībā darbojas saimnieciskie un tehniskie darbinieki. Korī ir saimnieciskās daļas vadītājs, kas veic telpu saimniecisko apkalpošanu un uzrauga tehnisko nodrošinājumu un skatuves strādnieks, kas nodrošina tehnisko aprīkojumu mēģinājumos un koncertos.

Reorganizācijas rezultātā tiks centralizēta Orķestra un Kora administratīvā un saimnieciskā funkcija, un Kultūras ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja uzraudzība tiks īstenota attiecībā uz vienu apvienotu kapitālsabiedrību, nevis divām atsevišķām kapitālsabiedrībām. Reorganizācijas rezultātā paredzēta vienotas pārvaldības struktūras izveide, kapitālsabiedrību skaita samazināšana, pārvaldības procesu vienkāršošana, kā arī efektīvāka resursu izmantošana.

Reorganizācija neparedz valsts kapitālsabiedrībai “Rīgas Filharmoniķi” jaunu funkciju izveidi, bet gan visu līdz šim abām kapitālsabiedrībām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.

Pēc reorganizācijas (anotācijas 3. pielikums) plānots, ka darbu bez izmaiņām turpina Orķestra mākslinieciskais personāls un Kora mākslinieciskais personāls – Orķestris (93 mūziķi un četri mākslinieciski vadošā personāla darbinieki, divi nošu bibliotekāri un mūzikas instrumentu pārzinis) un Koris (53 kora mākslinieki un divi mākslinieciski vadošā personāla darbinieki, vokālais pedagogs, nošu bibliotekārs un kostīmu pārzinis). Savukārt Orķestra un Kora pārējās koncertdarbību nodrošinošās struktūrvienības tiek apvienotas. Kora un Orķestra producēšanas darbinieki tiek apvienoti vienā producēšanas struktūrvienībā – kopā piecas personas (trīs personas no Orķestra un divas personas no Kora). Mārketingu nodrošina apvienota struktūrvienība, īstenojot mārketinga aktivitātes Orķestrim un Korim. Administratīvais personāls darbu turpina kopā: Kora grāmatvedis pievienojas Orķestra finanšu daļas darbiniekiem; Kora lietvedis turpina darbu kopā ar Orķestra biroja vadītāju un personāla vadību nodrošina divas personas kopā. Kora telpu apsaimniekošanas darbinieki turpina darbu kopā ar Orķestra tehniskās daļas darbiniekiem. Pēc Kora un Orķestra reorganizācijas darba vietu un amatu skaits tiek saglabāts. Tādējādi jaunajā apvienotajā publiskas personas kapitālsabiedrībā kopējais amatu skaits ir 207 (Orķestris – 140 un Koris – 67). Pašreiz Korim ir ievēlēts pagaidu valdes loceklis. Pēc reorganizācijas Kora valdes locekļa amatu plānots pārveidot par Kora administratīvā vadītāja amatu – izpilddirektoru.

Plānots, ka reorganizācijas process neprasīs papildu valsts budžeta līdzekļus. Ilgtermiņā reorganizācija nodrošinās efektīvāku administratīvo resursu izmantošanu, jo divu atsevišķu publiskas personas kapitālsabiedrību vietā būs viena publiskas personas kapitālsabiedrība, mazinot administratīvās izmaksas (sk. 1. tabulu "Apvienošanas pievienojot ieguvumi un riski").

                                                                                                                                                         1. tabula
                                                                                                     "Apvienošanas pievienojot ieguvumi un riski"

Apvienošanas pievienojot ieguvumi	Apvienošanas pievienojot iespējamie riski un darbības to mazināšanai
Centralizēta vadība ļaus vienkāršot lēmumu pieņemšanu un uzlabot pārvaldību	Amatu funkciju pārklāšanās. Lai mazinātu risku, nepieciešama pakāpeniska funkciju un atbildību izvērtēšana, skaidri definējot to sadalījumu pēc apvienošanās, integrējot darbiniekus centralizēto administratīvo un saimniecisko funkciju īstenošanā
Vienota grāmatvedības un dokumentu aprites sistēma nodrošinās datu drošību un efektivitāti	Atšķirīga darba kultūra un darba organizācija. Riska mazināšanai nepieciešama vienotu darba principu izstrāde un labās prakses pārņemšana, veicinot savstarpēju pieredzes apmaiņu starp reorganizācijas procesā iesaistītajiem
Vienots iepirkumu mehānisms samazinās izmaksas un uzlabos kvalitāti	Darbinieku neapmierinātība (satraukums par darba vietas saglabāšanu, izmaiņām pienākumos vai darba apstākļos). Lai mazinātu risku, nepieciešams sniegt skaidru informāciju darbiniekiem par darba vietas un atalgojuma saglabāšanu un darba tiesisko attiecību nepasliktināšanos
Samazinās birokrātisks slogs valsts pārvaldē un kapitālsabiedrību administrēšanā (šobrīd divu gaidu vēstuļu izstrāde, stratēģiju sagatavošana un apstiprināšana, budžetu un gada pārskatu sagatavošana un apstiprināšana u. c. normatīvajos aktos noteikto ar kapitālsabiedrību pārvaldību saistīto pienākumu izpilde, turpmāk samazinās uz vienu)	Iekšējās komunikācijas nepietiekamība pārmaiņu procesā. Lai mazinātu risku, nepieciešama regulāra un savlaicīga informācijas sniegšana darbiniekiem par reorganizācijas īstenošanas procesu un plānotajiem tā posmiem
Pilnveidoti iekšējie procesi un to īstenošana kļūs efektīvāka, pārskatot un uzlabojot esošo procesu norisi

Reorganizācijas rezultātā Orķestra un Kora finanšu resursi un aktīvi tiks apvienoti. Valsts kapitālsabiedrība “Rīgas Filharmoniķi” pārvaldītu abu struktūrvienību mantu un mākslinieciskie kolektīvi nemainīgi turpinātu savu saimniecisko darbību un valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi, saglabājot visus pašreizējos ienākumu avotus. Ņemot vērā, ka nav paredzēti konkrēti štata amatu vietu vai cita veida izdevumu samazinājumi, apvienotās valsts kapitālsabiedrības “Rīgas Filharmoniķi” ikgadējās valsts budžeta dotācijas aprēķins saglabātos pašreizējā apjomā, summējot abu Kora un Orķestra dotācijas apjomus kopā (sk. 2. tabulu “Plānotie finanšu aprēķini pēc kapitālsabiedrību apvienošanas 2027. un 2028. gadam”). Plānots, ka reorganizācija neradīs tiešu ietekmi uz Kora un Orķestra apvienoto finanšu bilanci un valsts atbalsta palielinājumu, saglabājot to pašreizējā līmenī. Nav paredzams tiešs un finansiāli aprēķināms ekonomiskais ieguvums, bet gan resursu efektīvāka izmantošana, mārketinga aktivitātes un administratīvās kapacitātes stiprināšana.

                                                                                                                                                         2. tabula
                                                                                                                                 "Plānotie finanšu aprēķini
                                                                                pēc kapitālsabiedrību apvienošanas 2027. un 2028. gadam"
 

Koncertorganizācija	2027. gads, euro, Kultūras ministrijas bāzes dotācija	2027. gads, euro, pašu ieņēmumi	2028. gads, euro, Kultūras ministrijas bāzes dotācija	2028. gads, euro, pašu ieņēmumi
Orķestris	3 316 969	670 575	3 316 969	670 575
Koris	1 638 653	155 354	1 638 653	155 354
KOPĀ	4 955 622	825 929	4 955 622	825 929
valsts kapitālsabiedrības “Rīgas Filharmoniķi” finansējums	5 781 551		5 781 551

Plānots, ka reorganizācijas procesā valsts kapitālsabiedrībai “Rīgas Filharmoniķi” papildu izdevumu pozīcijas radīsies grāmatvedības un lietvedības sistēmas nomaiņā, dokumentu arhivēšanas un Kora mantisko ieguldījumu vērtēšanas procesā. Ņemot vērā, ka reorganizācijas procesā paredzēta mantiskā ieguldījuma vērtēšana, aktīvu un finanšu resursu apvienošana, nepieciešamības gadījumā var tikt nodrošināta neatkarīga finanšu informācijas izvērtēšana, tai skaitā piesaistot zvērinātu revidentu vai citu neatkarīgu ekspertu.

Pēc Orķestra un Kora reorganizācijas, tos apvienojot pievienošanas ceļā (Kori kā mazāko kapitālsabiedrību gan cilvēkresursu, gan mantisko resursu ziņā pievienojot Orķestrim), tiktu īstenoti visi līdz šim Kora un Orķestra deleģētie daudzveidīgie valsts pārvaldes uzdevumi – atskaņotas un plašai sabiedrībai darītas pieejamas kvalitatīvas, repertuāra ziņā plašas un jaunradi veicinošas, nacionālo identitāti stiprinošas koncertprogrammas simfoniskās, kora un vokāli simfoniskās mūzikas žanrā. Sadarbojoties ar citu valstu diriģentiem, komponistiem un mūziķiem un sniedzot vieskoncertus, tiks popularizēti Latvijas simfoniskās, kora un vokāli simfoniskās mūzikas sasniegumi gan Baltijā, gan Eiropā. Tā kā Orķestra un Kora statūtos ietvertie pamatdarbības veidi sakrīt (Mākslinieku darbība; Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības; Kultūras iestāžu darbība), izstrādājot valsts kapitālsabiedrības “Rīgas Filharmoniķi” statūtus, būs nepieciešams pārskatīt Orķestra un Kora līdzšinējos papildu darbības veidus atbilstoši aktuālajai situācijai un precizēt pamatdarbības un papilddarbību veidus apvienotās valsts kapitālsabiedrības statūtos atbilstoši NACE klasifikācijas aktuālajai redakcijai.

Darba grupa Ziņojumā secināja:
1) pēc Orķestra un Kora reorganizācijas, veicot to apvienošanu, pievienojot Kori Orķestrim un mainot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumu uz “Rīgas Filharmoniķi” tiktu īstenoti visi līdz šim abām valsts kapitālsabiedrībām deleģētie daudzveidīgie valsts pārvaldes uzdevumi – atskaņotas un plašai sabiedrībai darītas pieejamas kvalitatīvas, repertuāra ziņā plašas un jaunradi veicinošas, nacionālo identitāti stiprinošas koncertprogrammas simfoniskās, kora un vokāli simfoniskās mūzikas žanrā. Sadarbojoties ar citu valstu diriģentiem, komponistiem un mūziķiem un sniedzot vieskoncertus, tiks popularizēti Latvijas simfoniskās, kora un vokāli simfoniskās mūzikas sasniegumi gan Baltijā, gan Eiropā;
2) apvienošanās rezultātā sagaidāms, ka tiks pilnveidoti iekšējie procesi un to īstenošana kļūs efektīvāka, pārskatot un uzlabojot esošo procesu norisi;
3) reorganizācija atbilst valsts pārvaldes politikas virzienam par publisko kapitālsabiedrību skaita samazināšanu un pārvaldības konsolidāciju, kas vērsts uz efektīvāku resursu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Likuma 4. un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, pārvērtējot valsts līdzdalību Korī un Orķestrī, secināms, ka valsts līdzdalība abās kapitālsabiedrībās ir saglabājama. Vienlaikus pēc Kora (pievienojamā kapitālsabiedrība) un Orķestra (iegūstošā sabiedrība) apvienošanas pievienošanas ceļā valsts līdzdalība valsts kapitālsabiedrībā “Rīgas Filharmoniķi” ir saglabājama, nosakot valsts kapitālsabiedrības “Rīgas Filharmoniķi” vispārējo stratēģisko mērķi – saglabāt un attīstīt daudzveidīgo nacionālo un pasaules kultūras mantojumu simfoniskās un kora mūzikas jomā, kā arī nodrošināt tā pieejamību un popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, iestudējot augstvērtīgas koncertprogrammas, veicinot jaunradi latviešu simfoniskās un kora mūzikas jomā, kā arī iesaistoties starptautiskajos kultūras procesos un kultūras diplomātijā.

Tā kā līdz šim Kultūras ministrija bija Orķestra un Kora valsts kapitāla daļu turētāja, tad arī pēc reorganizācijas valsts kapitālsabiedrībai “Rīgas Filharmoniķi” par valsts kapitāla daļu turētāju nosakāma Kultūras ministrija. Kora un Orķestra reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2026. gada 31. decembrim.

[1] Valsts kontroles 2018. gada 29. marta revīzijas ziņojums “Kāda ir valsts loma profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā?”. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-kulturas-ministrija-nodrosina-efektivu-kapitalsabiedribu-parvaldibu

[2] Pārresoru koordinācijas centra 2017. gada 18. aprīļa vēstule Nr. 1.2-5/27 “Atbilde uz Ministru prezidenta 2017. gada 31. marta rezolūciju Nr. TA-510”.