24-TA-2298: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā"" 2.1. apakšpunkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā un mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likumprojekts tiek virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā 2025. gada 1.janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" ietvertajai informācijai, nepieciešams uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā un mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu. Tādējādi likumprojekts paredz veikt vienotu pasākumu kopumu – pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - nodoklis) likmes un neapliekamā minimuma sistēmu, kas vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Nodokļa progresīvās likmes apmēra un ar to piemērošanu saistīto ienākumu sliekšņu pārskatīšana (grozījumi likuma 15.panta otrajā un trešajā daļā).
Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) ietvertais regulējums vispārējā gadījumā, ja likuma 15.pantā nav noteikts citādi, paredz gada ar nodokli apliekamam ienākumam piemērot progresīvo nodokļa likmi, kas palielinās, pieaugot ienākuma apjomam.
Piemērojamā nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir noteikta likuma 15.panta otrajā daļā:
1) 20% — gada ienākumam līdz 20 004 euro;
2) 23% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru;
3) 31% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
Savukārt likuma 15.panta trešajā daļā ir noteikta piemērojamā algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ja likumā nav noteikts citādi:
1) 20% — mēneša ienākumam (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) līdz 1667 euro;
2) 23% — mēneša ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 1667 euro.
Ņemot vērā, ka ienākumu apmērs ietekmē piemērojamo progresīvo nodokļa likmi, nodokļa maksātājiem, summējot visus taksācijas gada ienākumus, ja tiek pārsniegts attiecīgais progresijas slieksnis, var veidoties nodokļa piemaksa. Lai mazinātu šādu piemaksu iespēju likuma 15.panta septiņpadsmitajā daļā un divdesmit trešajā daļā ir noteikta likmes piemērošana, ja nodokļa maksātājam ir vairākas ienākumu gūšanas vietas, kā arī nodokļa maksātāja tiesības vērsties pie ienākumu izmaksātāja ar lūgumu 20% likmes vietā piemērot 23% likmi.
Atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" ietvertajai informācijai, lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēja Baltijas reģionā, un mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, nepieciešams pārskatīt likumā noteiktos progresiju sliekšņus kompleksi ar pasākumiem, kas saistīti ar neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtības vienkāršošanu, salāgot likumā ietvertās normas ar likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēra paaugstināšanu no 78 100 euro uz 105 300 euro gadā, kā arī vienkāršot likuma normu piemērošanu.
Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) ietvertais regulējums vispārējā gadījumā, ja likuma 15.pantā nav noteikts citādi, paredz gada ar nodokli apliekamam ienākumam piemērot progresīvo nodokļa likmi, kas palielinās, pieaugot ienākuma apjomam.
Piemērojamā nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir noteikta likuma 15.panta otrajā daļā:
1) 20% — gada ienākumam līdz 20 004 euro;
2) 23% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru;
3) 31% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
Savukārt likuma 15.panta trešajā daļā ir noteikta piemērojamā algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ja likumā nav noteikts citādi:
1) 20% — mēneša ienākumam (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) līdz 1667 euro;
2) 23% — mēneša ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 1667 euro.
Ņemot vērā, ka ienākumu apmērs ietekmē piemērojamo progresīvo nodokļa likmi, nodokļa maksātājiem, summējot visus taksācijas gada ienākumus, ja tiek pārsniegts attiecīgais progresijas slieksnis, var veidoties nodokļa piemaksa. Lai mazinātu šādu piemaksu iespēju likuma 15.panta septiņpadsmitajā daļā un divdesmit trešajā daļā ir noteikta likmes piemērošana, ja nodokļa maksātājam ir vairākas ienākumu gūšanas vietas, kā arī nodokļa maksātāja tiesības vērsties pie ienākumu izmaksātāja ar lūgumu 20% likmes vietā piemērot 23% likmi.
Atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" ietvertajai informācijai, lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēja Baltijas reģionā, un mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, nepieciešams pārskatīt likumā noteiktos progresiju sliekšņus kompleksi ar pasākumiem, kas saistīti ar neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtības vienkāršošanu, salāgot likumā ietvertās normas ar likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēra paaugstināšanu no 78 100 euro uz 105 300 euro gadā, kā arī vienkāršot likuma normu piemērošanu.
Risinājuma apraksts
1. Nodokļa progresīvās likmes apmēra un ar to piemērošanu saistīto ienākumu sliekšņu pārskatīšana (grozījumi likuma 15.panta otrajā, trešajā daļā un 11.panta divdesmit otrajā daļā, 15.panta ceturtās, septiņpadsmitās, astoņpadsmitās, deviņpadsmitās un divdesmit trešās daļas izslēgšana).
Likumprojekts paredz no 2025.gada noteikt likuma 15.panta otrajā un trešajā daļā tikai divus progresijas sliekšņus. Tādējādi tiek vienkāršota nodokļa piemērošana.
Ar likumprojektu likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka taksācijas gada ienākumiem, kas nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, piemēro 25,5% likmi, savukārt ienākumu daļai, kas pārsniedz minēto slieksni - 33% likmi.
Šīs progresīvās likmes ir piemērojamas visiem nodokļa maksātāja ienākumiem, t.sk. algota darba ienākumam, saimnieciskās darbības ienākumiem, ienākumam no intelektuālā īpašuma, kuru izmaksā kolektīva pārvaldījuma organizācija u.c., ja vien likumā nav noteikts citādi (piemēram, joprojām vienota likme tiek saglabāta ienākumam no kapitāla, t.sk. no kapitāla pieauguma, sportistu algota darba ienākumam u.c. likumā īpaši noteiktiem ienākuma veidiem).
Algota darba ienākumam, ievērojot likuma 15.panta trešajā daļā noteikto, neatkarīgi no ienākuma gūšanas vietu skaita, taksācijas gadā tiek piemērota 25,5% likme. Minētā likme taksācijas gada laikā ir piemērojama arī valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pārejošas dara nespējas pabalstiem un pensijām.
Ņemot vērā izmaiņas, kas skar nodokļu likmju piemērošanu, zaudē aktualitāti likuma 15.panta ceturtajā, septiņpadsmitajā, astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā un divdesmit trešajā daļā ietvertās normas. Minētās normas ar likumprojektu ir izslēgtas.
Saistībā ar likuma 15.panta astoņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas izslēgšanu, precizēta likuma 11.panta divdesmit otrā daļa, kurā noteiktas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, kā arī nodokļa piemērošanas kārtība, nodokļa maksātājam, kas saņem samaksu par intelektuālo īpašumu no kolektīvās pārvaldījumu organizācijas.
Likumprojekts paredz no 2025.gada noteikt likuma 15.panta otrajā un trešajā daļā tikai divus progresijas sliekšņus. Tādējādi tiek vienkāršota nodokļa piemērošana.
Ar likumprojektu likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka taksācijas gada ienākumiem, kas nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, piemēro 25,5% likmi, savukārt ienākumu daļai, kas pārsniedz minēto slieksni - 33% likmi.
Šīs progresīvās likmes ir piemērojamas visiem nodokļa maksātāja ienākumiem, t.sk. algota darba ienākumam, saimnieciskās darbības ienākumiem, ienākumam no intelektuālā īpašuma, kuru izmaksā kolektīva pārvaldījuma organizācija u.c., ja vien likumā nav noteikts citādi (piemēram, joprojām vienota likme tiek saglabāta ienākumam no kapitāla, t.sk. no kapitāla pieauguma, sportistu algota darba ienākumam u.c. likumā īpaši noteiktiem ienākuma veidiem).
Algota darba ienākumam, ievērojot likuma 15.panta trešajā daļā noteikto, neatkarīgi no ienākuma gūšanas vietu skaita, taksācijas gadā tiek piemērota 25,5% likme. Minētā likme taksācijas gada laikā ir piemērojama arī valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pārejošas dara nespējas pabalstiem un pensijām.
Ņemot vērā izmaiņas, kas skar nodokļu likmju piemērošanu, zaudē aktualitāti likuma 15.panta ceturtajā, septiņpadsmitajā, astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā un divdesmit trešajā daļā ietvertās normas. Minētās normas ar likumprojektu ir izslēgtas.
Saistībā ar likuma 15.panta astoņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas izslēgšanu, precizēta likuma 11.panta divdesmit otrā daļa, kurā noteiktas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, kā arī nodokļa piemērošanas kārtība, nodokļa maksātājam, kas saņem samaksu par intelektuālo īpašumu no kolektīvās pārvaldījumu organizācijas.
Problēmas apraksts
2. Nodokļa likmes izlīdzināšana ienākumu veidiem, kuriem nepiemēro progresīvās likmes (grozījumi likuma 15.panta piektajā, 7.1, sešpadsmitajā, 19.1 un divdesmit ceturtajā daļā, 17.panta septiņpadsmitā un deviņpadsmitā daļā).
Pašreiz likums paredz, ka 20% likme tiek piemērota ienākumam no kapitāla, t.sk. kapitāla pieaugumam, profesionāla sportista ienākumam, taksācijas gadā saņemtajai samaksai par intelektuālo īpašumu.
Ņemot vērā pirmajam progresijas slieksnim piemērojamās nodokļa likmes izmaiņas no 20% uz 25,5%, nepieciešams pārskatīt, palielinot uz 25,5%, nodokļa likmes ienākumu veidiem, kuriem pašreiz tiek piemērota 20% vai 23% likme. Uz šādiem ienākumu veidiem bez ienākuma no kapitāla (t.sk. kapitāla pieauguma), profesionāla sportista ienākuma ir attiecināms arī nerezidentu - ārvalsts nodokļu maksātāju ienākums no mākslinieka, sportista vai trenera profesionālās darbības un autoratlīdzība (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu[1], kuriem pašreiz tiek piemērota 23% likme.
Papildus minētajam nepieciešams palielināt arī likuma 17.panta septiņpadsmitā un deviņpadsmitajā daļā noteikto nodokļa likmi, kas piemērojama, veicot nodokļa ieturējumu no izmaksām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, un pašlaik ir 23%.
[1] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta 7.1daļa
Pašreiz likums paredz, ka 20% likme tiek piemērota ienākumam no kapitāla, t.sk. kapitāla pieaugumam, profesionāla sportista ienākumam, taksācijas gadā saņemtajai samaksai par intelektuālo īpašumu.
Ņemot vērā pirmajam progresijas slieksnim piemērojamās nodokļa likmes izmaiņas no 20% uz 25,5%, nepieciešams pārskatīt, palielinot uz 25,5%, nodokļa likmes ienākumu veidiem, kuriem pašreiz tiek piemērota 20% vai 23% likme. Uz šādiem ienākumu veidiem bez ienākuma no kapitāla (t.sk. kapitāla pieauguma), profesionāla sportista ienākuma ir attiecināms arī nerezidentu - ārvalsts nodokļu maksātāju ienākums no mākslinieka, sportista vai trenera profesionālās darbības un autoratlīdzība (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu[1], kuriem pašreiz tiek piemērota 23% likme.
Papildus minētajam nepieciešams palielināt arī likuma 17.panta septiņpadsmitā un deviņpadsmitajā daļā noteikto nodokļa likmi, kas piemērojama, veicot nodokļa ieturējumu no izmaksām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, un pašlaik ir 23%.
[1] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta 7.1daļa
Risinājuma apraksts
2.Nodokļa likmes izlīdzināšana ienākumu veidiem, kuriem nepiemēro progresīvās likmes (grozījumi likuma 15.panta piektajā, 7.1, sešpadsmitajā, 19.1 un divdesmit ceturtajā daļā, 17.panta septiņpadsmitā un deviņpadsmitā daļā, pārejas noteikumu papildināšana ar 196.punktu).
Ar likumprojektu noteikts, ka likumā minētajam ienākumam no kapitāla, t.sk. kapitāla pieaugumam[1], profesionāla sportista ienākumam[2], ārvalsts nodokļu maksātāju ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības un autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu[3] piemēro nodokļa likmi 25,5%.
Precizēta likuma 15.panta divdesmit ceturtajā daļā ietvertās normas redakcija attiecībā uz izložu un azartspēļu laimestiem virs 3000 euro, nemainot regulējumu, kas paredz pārsniegumu ietvert taksācijas gada kopējā ar nodokli apliekamo ienākumu apjomā un piemērot likuma 15.panta otrajā daļā noteiktās likmes.
Ar likumprojektu likuma 17.panta septiņpadsmitā un deviņpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa likme, kas piemērojama, veicot nodokļa ieturējumu no izmaksām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, palielināta no 23% līdz 25,5%.
Ņemot vērā nodokļa likmes palielinājumu kapitāla pieaugumam, lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, likuma pārejas noteikumi papildināti ar 196.punktu, kas paredz, ka ienākumam no darījumiem ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2024.gada 31.decembrim, ja par tiem ir iesniegts pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma pielikums "Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā", 2025.,2026. un 2027.gadā piemēro nodokļa likmi 20% apmērā.
[1] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta piektā daļa
[2] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta 19.1daļa
[3] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta 7.1daļa
Ar likumprojektu noteikts, ka likumā minētajam ienākumam no kapitāla, t.sk. kapitāla pieaugumam[1], profesionāla sportista ienākumam[2], ārvalsts nodokļu maksātāju ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības un autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu[3] piemēro nodokļa likmi 25,5%.
Precizēta likuma 15.panta divdesmit ceturtajā daļā ietvertās normas redakcija attiecībā uz izložu un azartspēļu laimestiem virs 3000 euro, nemainot regulējumu, kas paredz pārsniegumu ietvert taksācijas gada kopējā ar nodokli apliekamo ienākumu apjomā un piemērot likuma 15.panta otrajā daļā noteiktās likmes.
Ar likumprojektu likuma 17.panta septiņpadsmitā un deviņpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa likme, kas piemērojama, veicot nodokļa ieturējumu no izmaksām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, palielināta no 23% līdz 25,5%.
Ņemot vērā nodokļa likmes palielinājumu kapitāla pieaugumam, lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, likuma pārejas noteikumi papildināti ar 196.punktu, kas paredz, ka ienākumam no darījumiem ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2024.gada 31.decembrim, ja par tiem ir iesniegts pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma pielikums "Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā", 2025.,2026. un 2027.gadā piemēro nodokļa likmi 20% apmērā.
[1] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta piektā daļa
[2] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta 19.1daļa
[3] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta 7.1daļa
Problēmas apraksts
3. Ar nodokli apliekamā ienākuma un pārmaksātā nodokļa atmaksas apmēra noteikšana saistībā ar nodokļa progresīvās likmes izmaiņām (grozījumi likuma 3.panta 2.4 daļā, 15.panta piecpadsmitajā daļā).
Iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) apliekamais ienākums, atbilstoši likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam, ja šā panta 2.4 daļā nav noteikts citādi, ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti šā likuma 3.panta otrajā daļā minētie atskaitījumi (likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi, maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums (Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums) un 13.pantā noteiktie atvieglojumi).
Ja taksācijas gada ienākums (neieskaitot ar nodokli neapliekamos ienākumus) pārsniedz 20 004 euro (mēneša ienākums – 1 667 euro), ievērojot likuma 3.panta 2.4 daļā noteikto, apliekamais ienākums tiek noteikts šādi:
1) ienākuma daļa, kas nepārsniedz 20 004 euro (1 667 euro), tiek samazināta par likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem atskaitījumiem, un šai apliekamā ienākuma daļai tiek piemērota nodokļa likme 20% apmērā;
2) ienākuma daļu, kas pārsniedz 20 004 euro (1 667 euro) var samazināt par 3.panta otrajā daļā minētajiem atskaitījumiem tikai tad, ja ar maksātāja gada ienākumiem līdz 20 004 euro (1 667 euro) nepietiek, lai segtu iepriekš minētos atskaitījumus.
Savukārt likuma 15.panta piecpadsmitā daļa paredz, ka tad, ja maksātājam piemēro atskaitījumus saskaņā ar šā likuma 3. panta otro daļu un šā likuma 3. panta 2.4 daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā, maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro gadā (1667 euro mēnesī), piemēro nodokļa likmi saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. un 3. punktu vai šā panta trešās daļas 2. punktu, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz 20 004 euro, reizinot ar nodokļa likmi 20% apmērā.
Ja šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto atskaitījumu piemērošanas rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa, maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 20% apmērā.
Ņemot vērā progresīvās nodokļa likmes izmaiņas, nepieciešams precizēt minētās likuma normas, kas nosaka apliekamā ienākuma un pārmaksātā nodokļa atmaksas apmēra noteikšanas kārtību.
Iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) apliekamais ienākums, atbilstoši likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam, ja šā panta 2.4 daļā nav noteikts citādi, ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti šā likuma 3.panta otrajā daļā minētie atskaitījumi (likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi, maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums (Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums) un 13.pantā noteiktie atvieglojumi).
Ja taksācijas gada ienākums (neieskaitot ar nodokli neapliekamos ienākumus) pārsniedz 20 004 euro (mēneša ienākums – 1 667 euro), ievērojot likuma 3.panta 2.4 daļā noteikto, apliekamais ienākums tiek noteikts šādi:
1) ienākuma daļa, kas nepārsniedz 20 004 euro (1 667 euro), tiek samazināta par likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem atskaitījumiem, un šai apliekamā ienākuma daļai tiek piemērota nodokļa likme 20% apmērā;
2) ienākuma daļu, kas pārsniedz 20 004 euro (1 667 euro) var samazināt par 3.panta otrajā daļā minētajiem atskaitījumiem tikai tad, ja ar maksātāja gada ienākumiem līdz 20 004 euro (1 667 euro) nepietiek, lai segtu iepriekš minētos atskaitījumus.
Savukārt likuma 15.panta piecpadsmitā daļa paredz, ka tad, ja maksātājam piemēro atskaitījumus saskaņā ar šā likuma 3. panta otro daļu un šā likuma 3. panta 2.4 daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā, maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro gadā (1667 euro mēnesī), piemēro nodokļa likmi saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. un 3. punktu vai šā panta trešās daļas 2. punktu, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz 20 004 euro, reizinot ar nodokļa likmi 20% apmērā.
Ja šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto atskaitījumu piemērošanas rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa, maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 20% apmērā.
Ņemot vērā progresīvās nodokļa likmes izmaiņas, nepieciešams precizēt minētās likuma normas, kas nosaka apliekamā ienākuma un pārmaksātā nodokļa atmaksas apmēra noteikšanas kārtību.
Risinājuma apraksts
3. Ar nodokli apliekamā ienākuma un nodokļa pārmaksas noteikšana saistībā ar nodokļa progresīvās likmes izmaiņām (grozījumi likuma 3.panta 2.4 daļā, 15.panta piecpadsmitajā daļā).
Ņemot vērā progresīvo nodokļa likmju un progresijas sliekšņu izmaiņas, ar likumprojektu precizēta likuma 3.panta 2.4 daļa un 15.panta piecpadsmitā daļa, kas nosaka ar nodokli apliekamā ienākuma un nodokļa pārmaksas noteikšanu.
Atbilstoši likuma 3.panta 2.4 daļā noteiktajam, ja nodokļa maksātāja ienākumi pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu divpadsmito daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra) likuma 3.panta otrajā daļā noteiktos atskaitījumus[1] atskaita no maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma līdz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālajam apmēram (vienai divpadsmitajai daļai no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra). No maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, likuma 3.panta otrajā daļā noteiktos atskaitījumus atskaita tikai tad, ja ar gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākumiem līdz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.
Papildus minētajam likuma 15.panta piecpadsmitajā daļā ar likumprojektu noteikts, ka ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu divpadsmito daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra), piemēro 33% likmi, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, reizinot ar nodokļa likmi 25,5% apmērā.
Tādējādi, ja likuma 3.panta otrajā daļā minēto atskaitījumu piemērošanas rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa, nodokļa maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 25,5% apmērā.
[1] Likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi, neapliekamais minimums, 13.pantā noteiktie nodokļa atvieglojumi
Ņemot vērā progresīvo nodokļa likmju un progresijas sliekšņu izmaiņas, ar likumprojektu precizēta likuma 3.panta 2.4 daļa un 15.panta piecpadsmitā daļa, kas nosaka ar nodokli apliekamā ienākuma un nodokļa pārmaksas noteikšanu.
Atbilstoši likuma 3.panta 2.4 daļā noteiktajam, ja nodokļa maksātāja ienākumi pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu divpadsmito daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra) likuma 3.panta otrajā daļā noteiktos atskaitījumus[1] atskaita no maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma līdz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālajam apmēram (vienai divpadsmitajai daļai no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra). No maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, likuma 3.panta otrajā daļā noteiktos atskaitījumus atskaita tikai tad, ja ar gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākumiem līdz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.
Papildus minētajam likuma 15.panta piecpadsmitajā daļā ar likumprojektu noteikts, ka ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu divpadsmito daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra), piemēro 33% likmi, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, reizinot ar nodokļa likmi 25,5% apmērā.
Tādējādi, ja likuma 3.panta otrajā daļā minēto atskaitījumu piemērošanas rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa, nodokļa maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 25,5% apmērā.
[1] Likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi, neapliekamais minimums, 13.pantā noteiktie nodokļa atvieglojumi
Problēmas apraksts
4. Nodokļa papildu likmes ieviešana.
Paralēli pasākumiem, kas saistīti ar darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, lai kompensētu attiecīgo samazinājumu, nepieciešams ieviest papildu progresivitātes elementu iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ar nodokli. Atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" norādītajam, kā ieviešams pasākums ir noteikts no 2025.gada ieviest nodokļa papildu likmi 3% apmērā ienākumiem (taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajiem ienākumiem (tajā skaitā ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums) un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai) virs 200 000 euro gadā, deklarējot gada ienākumus.
Paralēli pasākumiem, kas saistīti ar darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, lai kompensētu attiecīgo samazinājumu, nepieciešams ieviest papildu progresivitātes elementu iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ar nodokli. Atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" norādītajam, kā ieviešams pasākums ir noteikts no 2025.gada ieviest nodokļa papildu likmi 3% apmērā ienākumiem (taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajiem ienākumiem (tajā skaitā ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums) un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai) virs 200 000 euro gadā, deklarējot gada ienākumus.
Risinājuma apraksts
4. Nodokļa papildu likmes ieviešana (likuma papildināšana ar 15.1pantu, grozījumi 19.panta otrajā daļā, 5.3 daļā un panta papildināšana ar 2.6 daļu, grozījumi 20.panta pirmajā daļā un ceturtās daļas 2.punktā).
Ar likumprojektu likums papildināts ar 15.1pantu, kas paredz nodokļa papildu likmes 3% apmērā piemērošanu, ja fiziskās personas kopējais ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 euro. Papildu likme tiek piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Ar papildu likmi apliekamajā bāzē tiek ietverti:
1) ar nodokli apliekami ienākumi, tajā skaitā
- algota darba ienākumi,
- gada ienākumu deklarācijā norādītie apliekamie ienākumi no saimnieciskās darbības,
- ienākumi no intelektuālā īpašuma,
- ar nodokli apliekamie ienākumi no kapitāla pieauguma (piemēram, ienākumi no tādu kapitāla aktīva atsavināšanas kā nekustamais īpašums, akcijas, kapitāla daļas, arī citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības u.c.),
-ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (procentu ienākums, dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu u.c.).
2) ienākumi no kapitāla, kas saskaņā ar likuma 9.panta pirmās daļas 2.1 un 2.2punktu ir atbrīvoti no nodokļa (dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, nosacītās dividendes, un likvidācijas kvota[1] par kuru Latvijā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis (tam pielīdzināms nodoklis) vai ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (tam pielīdzināms nodoklis)).
Ar papildu likmi apliekamajā bāzē netiek iekļauti citi no nodokļa atbrīvotie ienākumi – piemēram, no nodokļa atbrīvotie pabalsti un dāvanas, ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja tas atbilst kritērijiem atbrīvojuma piemērošanai u.c. Tāpat ar papildu likmi apliekamajā bāzē nav iekļaujami ienākumi no mikrouzņēmuma, ienākumi par kuriem samaksāts nodoklis samazinātās patentmaksas veidā, kā arī ienākums, kuram, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, pašreiz saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 163., 166., 167 un 170. punktu tiek piemērots īpašais režīms autoratlīdzības saņēmējiem.
Papildu likme ir piemērojama sākot ar 2025.taksācijas gadu un turpmāk.
Lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID) ar nepieciešamo informāciju likuma 15.1pantā ietvertās normas administrēšanai, ar likumprojektu noteikts, ka likuma 19.pantā noteiktais deklarēšanas atvieglojums, ja neapliekamo ienākumu apmērs nepārsniedz 10 000 euro, nav attiecināms uz ar nodokli neapliekamiem ienākumiem, kuriem piemērojams likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2punkts, t.i., dividendēm, dividendēm pielīdzināmiem ienākumiem, nosacītām dividendēm un likvidācijas kvotām. Papildus minētajam administrēšanas vajadzībām ir mainīts arī likuma 19.panta 5.3 daļā noteiktais gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas iesniegšanas termiņš.
[1] Saskaņā ar likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja tiek saņemta likvidācijas kvota Komerclikuma izpratnē, kapitāla pieaugumu nosaka no atlīdzības, kas saņemta kā likvidācijas kvota, atņemot kapitāla aktīva iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā
Ar likumprojektu likums papildināts ar 15.1pantu, kas paredz nodokļa papildu likmes 3% apmērā piemērošanu, ja fiziskās personas kopējais ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 euro. Papildu likme tiek piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Ar papildu likmi apliekamajā bāzē tiek ietverti:
1) ar nodokli apliekami ienākumi, tajā skaitā
- algota darba ienākumi,
- gada ienākumu deklarācijā norādītie apliekamie ienākumi no saimnieciskās darbības,
- ienākumi no intelektuālā īpašuma,
- ar nodokli apliekamie ienākumi no kapitāla pieauguma (piemēram, ienākumi no tādu kapitāla aktīva atsavināšanas kā nekustamais īpašums, akcijas, kapitāla daļas, arī citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības u.c.),
-ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (procentu ienākums, dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu u.c.).
2) ienākumi no kapitāla, kas saskaņā ar likuma 9.panta pirmās daļas 2.1 un 2.2punktu ir atbrīvoti no nodokļa (dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, nosacītās dividendes, un likvidācijas kvota[1] par kuru Latvijā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis (tam pielīdzināms nodoklis) vai ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (tam pielīdzināms nodoklis)).
Ar papildu likmi apliekamajā bāzē netiek iekļauti citi no nodokļa atbrīvotie ienākumi – piemēram, no nodokļa atbrīvotie pabalsti un dāvanas, ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja tas atbilst kritērijiem atbrīvojuma piemērošanai u.c. Tāpat ar papildu likmi apliekamajā bāzē nav iekļaujami ienākumi no mikrouzņēmuma, ienākumi par kuriem samaksāts nodoklis samazinātās patentmaksas veidā, kā arī ienākums, kuram, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, pašreiz saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 163., 166., 167 un 170. punktu tiek piemērots īpašais režīms autoratlīdzības saņēmējiem.
Papildu likme ir piemērojama sākot ar 2025.taksācijas gadu un turpmāk.
Lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID) ar nepieciešamo informāciju likuma 15.1pantā ietvertās normas administrēšanai, ar likumprojektu noteikts, ka likuma 19.pantā noteiktais deklarēšanas atvieglojums, ja neapliekamo ienākumu apmērs nepārsniedz 10 000 euro, nav attiecināms uz ar nodokli neapliekamiem ienākumiem, kuriem piemērojams likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2punkts, t.i., dividendēm, dividendēm pielīdzināmiem ienākumiem, nosacītām dividendēm un likvidācijas kvotām. Papildus minētajam administrēšanas vajadzībām ir mainīts arī likuma 19.panta 5.3 daļā noteiktais gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas iesniegšanas termiņš.
[1] Saskaņā ar likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja tiek saņemta likvidācijas kvota Komerclikuma izpratnē, kapitāla pieaugumu nosaka no atlīdzības, kas saņemta kā likvidācijas kvota, atņemot kapitāla aktīva iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā
Problēmas apraksts
5. Neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas vienkāršošana un neapliekamā minimuma apmēra palielināšana (grozījumi likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā, 12. panta pirmajā daļā, 12. panta 1.1, 1.2, 1.3, 1.4, 1.6, 1.7, 1.8 un 4.2 daļā (attiecībā uz to izslēgšanu), 12. panta piektajā daļā, 17. panta trešās daļas 1. punktā, 19. panta 1.1 daļā, 20. panta trešās daļas 3. punktā, 20. panta ceturtās daļas 3. punktā (attiecībā uz tā izslēgšanu), 20.1 panta otrās daļas 1. punktā, 22. panta sestās daļas 2. punktā, 30. panta 8. punktā (attiecībā uz tā izslēgšanu) un likuma pārejas noteikumu papildināšana ar 197. punktu).
Pašlaik saskaņā ar likumā noteikto regulējumu iekšzemes nodokļu maksātājam taksācijas gada laikā ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā izdarīta atzīme) tiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums vai maksātāja prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Savukārt rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, nodokļa maksātāja ienākumiem tiek piemērots taksācijas gada diferencētais neapliekamais minimums, jo tikai taksācijas gada beigās ir iespējams noteikt nodokļa maksātāja gada kopējos ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri ietekmē gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulu, ko nosaka Ministru kabinets. Pašlaik taksācijas gada ienākumiem līdz 6000 euro (500 euro mēnesī) tiek piemērots maksimālais gada neapliekamais minimums 6000 euro (500 euro mēnesī), bet, palielinoties ienākumiem, neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās un taksācijas gada ienākumiem virs 21 600 euro (1800 euro mēnesī) tas netiek piemērots. Tādējādi, izmantojot diferencēto neapliekamo minimumu, tiek īstenota arī netieša progresivitāte iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju gūto ienākumu aplikšanā ar nodokli.
VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tiek noteikts, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem datiem par nodokļa maksātāja iepriekš gūtajiem ienākumiem (nevis faktiskajiem konkrētā mēneša ienākumiem), jo VID rīcībā nav pašam nodokļa maksātājam pieejamā informācija par aktuālo situāciju, t.sk. par plānotajām algas izmaiņām. Attiecīgi VID nosaka VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu divas reizes gadā – taksācijas gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un taksācijas periodam no 1. augusta līdz 31. decembrim.
Ņemot vērā, ka taksācijas gada laikā piemērotā VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma kopējā summa var atšķirties no gada diferencētā neapliekamā minimuma, var rasties situācija, ka nodokļa maksātājam taksācijas gada laikā tiek piemērots lielāks VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, nekā faktiski būtu piemērojams, kā rezultātā nodokļa maksātājam var veidoties nodokļa piemaksa.
Šobrīd noteiktā neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtība ir sarežģīta un komplicēta, rada administratīvo slogu gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, gan ienākuma izmaksātājiem, gan VID, turklāt rada arī iespēju, ka nodokļa maksātājam var veidoties nodokļa piemaksa.
Savukārt personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), tiek piemērots pensionāra neapliekamais minimums 6000 euro gadā, ja vien likumā nav noteikts citādi. Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Lai veicinātu Latvijas konkurētspēju ar pārējām Baltijas valstīm, nepieciešams mazināt darbaspēka nodokļu slogu personām ar zemu un vidēju atalgojumu.
Pašlaik saskaņā ar likumā noteikto regulējumu iekšzemes nodokļu maksātājam taksācijas gada laikā ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā izdarīta atzīme) tiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums vai maksātāja prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Savukārt rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, nodokļa maksātāja ienākumiem tiek piemērots taksācijas gada diferencētais neapliekamais minimums, jo tikai taksācijas gada beigās ir iespējams noteikt nodokļa maksātāja gada kopējos ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri ietekmē gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulu, ko nosaka Ministru kabinets. Pašlaik taksācijas gada ienākumiem līdz 6000 euro (500 euro mēnesī) tiek piemērots maksimālais gada neapliekamais minimums 6000 euro (500 euro mēnesī), bet, palielinoties ienākumiem, neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās un taksācijas gada ienākumiem virs 21 600 euro (1800 euro mēnesī) tas netiek piemērots. Tādējādi, izmantojot diferencēto neapliekamo minimumu, tiek īstenota arī netieša progresivitāte iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju gūto ienākumu aplikšanā ar nodokli.
VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tiek noteikts, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem datiem par nodokļa maksātāja iepriekš gūtajiem ienākumiem (nevis faktiskajiem konkrētā mēneša ienākumiem), jo VID rīcībā nav pašam nodokļa maksātājam pieejamā informācija par aktuālo situāciju, t.sk. par plānotajām algas izmaiņām. Attiecīgi VID nosaka VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu divas reizes gadā – taksācijas gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un taksācijas periodam no 1. augusta līdz 31. decembrim.
Ņemot vērā, ka taksācijas gada laikā piemērotā VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma kopējā summa var atšķirties no gada diferencētā neapliekamā minimuma, var rasties situācija, ka nodokļa maksātājam taksācijas gada laikā tiek piemērots lielāks VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, nekā faktiski būtu piemērojams, kā rezultātā nodokļa maksātājam var veidoties nodokļa piemaksa.
Šobrīd noteiktā neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtība ir sarežģīta un komplicēta, rada administratīvo slogu gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, gan ienākuma izmaksātājiem, gan VID, turklāt rada arī iespēju, ka nodokļa maksātājam var veidoties nodokļa piemaksa.
Savukārt personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), tiek piemērots pensionāra neapliekamais minimums 6000 euro gadā, ja vien likumā nav noteikts citādi. Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Lai veicinātu Latvijas konkurētspēju ar pārējām Baltijas valstīm, nepieciešams mazināt darbaspēka nodokļu slogu personām ar zemu un vidēju atalgojumu.
Risinājuma apraksts
5. Neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas vienkāršošana un neapliekamā minimuma apmēra palielināšana (grozījumi likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā, 12. panta pirmajā daļā, 12. panta 1.1, 1.2, 1.3, 1.4, 1.6, 1.7, 1.8 un 4.2 daļā (attiecībā uz to izslēgšanu), 12. panta piektajā daļā, 17. panta trešās daļas 1. punktā, 19. panta 1.1 daļā, 20. panta trešās daļas 3. punktā, 20. panta ceturtās daļas 3. punktā (attiecībā uz tā izslēgšanu), 20.1 panta otrās daļas 1. punktā, 22. panta sestās daļas 2. punktā, 30. panta 8. punktā (attiecībā uz tā izslēgšanu) un likuma pārejas noteikumu papildināšana ar 197. punktu).
Lai kompleksā pasākumā kopā ar plānotajām nodokļa likmju izmaiņām mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, īstenotu tikai tiešu progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanā, vienkāršotu neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību, kā arī mazinātu iespēju, ka nodokļa maksātājiem veidojas nodokļa piemaksa, likumprojekts paredz no 2025. gada aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra un noteikt, ka neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 euro mēnesī, 2026. gadā – 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 euro mēnesī.
Attiecīgi no likuma tiek izslēgts regulējums par VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma, maksātāja prognozētā mēneša neapliekamā minimuma un gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un tā vietā tiek noteikts regulējums par vienota (fiksēta) neapliekamā minimuma piemērošanu. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka turpmāk neapliekamā minimuma apmērs tiks noteikts likumā nevis Ministru kabineta noteikumos.
Vienlaikus likumprojekts paredz no 2025. gada palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 6 000 euro gadā (500 euro mēnesī) līdz 12 000 euro gadā (1000 euro mēnesī).
Lai kompleksā pasākumā kopā ar plānotajām nodokļa likmju izmaiņām mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, īstenotu tikai tiešu progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanā, vienkāršotu neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību, kā arī mazinātu iespēju, ka nodokļa maksātājiem veidojas nodokļa piemaksa, likumprojekts paredz no 2025. gada aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra un noteikt, ka neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 euro mēnesī, 2026. gadā – 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 euro mēnesī.
Attiecīgi no likuma tiek izslēgts regulējums par VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma, maksātāja prognozētā mēneša neapliekamā minimuma un gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un tā vietā tiek noteikts regulējums par vienota (fiksēta) neapliekamā minimuma piemērošanu. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka turpmāk neapliekamā minimuma apmērs tiks noteikts likumā nevis Ministru kabineta noteikumos.
Vienlaikus likumprojekts paredz no 2025. gada palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 6 000 euro gadā (500 euro mēnesī) līdz 12 000 euro gadā (1000 euro mēnesī).
Problēmas apraksts
6. Atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra noteikšana likumā (grozījumi likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā).
Pašlaik likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai". Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz vienkāršot neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību, ieviešot vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kuru turpmāk paredzēts noteikt likumā nevis Ministru kabineta noteikumos, nav nepieciešams saglabāt minētā atvieglojuma apmēra noteikšanu Ministru kabineta noteikumos.
Pašlaik likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai". Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz vienkāršot neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību, ieviešot vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kuru turpmāk paredzēts noteikt likumā nevis Ministru kabineta noteikumos, nav nepieciešams saglabāt minētā atvieglojuma apmēra noteikšanu Ministru kabineta noteikumos.
Risinājuma apraksts
6. Atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra noteikšana likumā (grozījumi likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā).
Likumprojekts paredz atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēru noteikt likumā un izslēgt Ministru kabinetam doto deleģējumu atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēra noteikšanai. Vienlaikus tiek saglabāts pašlaik spēkā esošais atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs – 250 euro mēnesī.
Likumprojekts paredz atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēru noteikt likumā un izslēgt Ministru kabinetam doto deleģējumu atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēra noteikšanai. Vienlaikus tiek saglabāts pašlaik spēkā esošais atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs – 250 euro mēnesī.
Problēmas apraksts
7. Par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošana slimības pabalstam (likuma 12. panta papildināšana ar 1.9 daļu un 13. panta papildināšana ar devīto daļu).
Pašlaik regulējums par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstam ir noteikts nevis likumā, bet gan Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.899). Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 93. punktu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru. Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju.
Ir aktualizējies jautājums par to, ka likumā (kas ir augstāks tiesību akts par minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899) nav skaidri noteikts regulējums par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstiem.
Pašlaik regulējums par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstam ir noteikts nevis likumā, bet gan Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.899). Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 93. punktu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru. Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju.
Ir aktualizējies jautājums par to, ka likumā (kas ir augstāks tiesību akts par minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899) nav skaidri noteikts regulējums par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstiem.
Risinājuma apraksts
7. Par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošana slimības pabalstam (likuma 12. panta papildināšana ar 1.9 daļu un 13. panta papildināšana ar devīto daļu).
Likumprojekts paredz noteikt likumā skaidru regulējumu par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstam. Attiecīgi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Savukārt minētajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 tiks noteikta plašāka minētā regulējuma piemērošanas kārtība.
Likumprojekts paredz noteikt likumā skaidru regulējumu par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstam. Attiecīgi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Savukārt minētajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 tiks noteikta plašāka minētā regulējuma piemērošanas kārtība.
Problēmas apraksts
8. Darba ņēmēju mobilitātes veicināšana (grozījumi likuma 8. panta piecpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā, un 29. panta otrajā daļā).
2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši iedzīvotāji, kas ir nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68,6% no visiem iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits arvien samazinās, stabilu nodarbinātību līdz šim nodrošinājis līdzdalības līmeņa pieaugums.[1]
Tādējādi Latvijas ekonomikai ļoti būtiska ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšana ar mērķētiem pasākumiem. Svarīgs faktors ekonomiskajai aktivitātei ir reģionālas mobilitātes iespējas.
[1] Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumi tālākai rīcībai https://www.fm.gov.lv/lv/media/18183/download?attachment
2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši iedzīvotāji, kas ir nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68,6% no visiem iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits arvien samazinās, stabilu nodarbinātību līdz šim nodrošinājis līdzdalības līmeņa pieaugums.[1]
Tādējādi Latvijas ekonomikai ļoti būtiska ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšana ar mērķētiem pasākumiem. Svarīgs faktors ekonomiskajai aktivitātei ir reģionālas mobilitātes iespējas.
[1] Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumi tālākai rīcībai https://www.fm.gov.lv/lv/media/18183/download?attachment
Risinājuma apraksts
8. Darba ņēmēju mobilitātes veicināšana (grozījumi likuma 8. panta piecpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā, un 29. panta otrajā daļā).
Lai palielinātu darbaspēka pieejamību un veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, likumprojekts paredz paplašināt likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteikto nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 euro. Minēto nodokļa atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiek saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.
Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 7. panta ceturto daļu vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot sabiedrībā (koncernam – konsolidācijā iesaistāmajās sabiedrībās) strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā maksimālā nodokļa atvieglojuma apmēra aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kas norādīts pēdējā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā.
Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā tiek noteikts nodokļa atvieglojuma maksimālais – visu darbinieku izdevumu kopējais – apmērs gadā (nevis konkrēts apmērs uz vienu darbinieku), lai darba devējs varētu rīkoties elastīgi un veicināt darbinieku mobilitāti plašāk pēc saviem ieskatiem un konkrētu darbinieku vajadzībām.
Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 euro, nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 euro gadā, taču, ja ir kāds darbinieks, kam nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 euro gadā (piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu), bet savukārt citam darbiniekam mazākus izdevumus (piemēram, transporta izdevumus, kas gadā ir 400 euro), tad darba devējs konkrētam darbiniekam var apmaksāt arī lielākus izdevumus, kas pārsniedz 700 euro, bet taksācijas gada ietvaros darba devējam ir jāseko līdzi, lai tiktu ievērots likumā noteiktais visu darbinieku izdevumu kopējais apmērs.
Ņemot vērā, ka likumā paredzēts noteikt maksimālo (visu darbinieku izdevumu kopējo) nodokļa atvieglojuma apmēru darba devēja ietvaros, darba devējam varētu būt problemātiski piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas konkrētam darbiniekam gadījumā, ja tiks pārsniegts likumā noteiktais nodokļa atvieglojuma apmērs. Proti, var rasties problēma, kā korekti noteikt, uz kuru darbinieku darba devējam būtu jāattiecina atvieglojuma pārsniegums un par kuru darbinieku jāpiemaksā darbaspēka nodokļi, ja darbiniekiem – saskaņā ar noslēgto koplīgumu – būs segti atšķirīgi izdevumi (piemēram, vienam darbiniekam medicīnas izdevumi, bet citiem – izmitināšanas izdevumi) atšķirīgos apmēros un laika periodos taksācijas gada ietvaros. Attiecīgi likumprojekts paredz, ka, ja netiek izpildīti likuma 8. panta piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minētie nosacījumi, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētais atbrīvojums, uzskatāma par citiem labumiem dalībniekiem un darbiniekiem, kuri nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, un ir iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Tādējādi, ja tiks pārsniegts likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa atvieglojuma apmērs, darba devējam par minētā atvieglojuma apmēra pārsnieguma daļu būs jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis kā ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.
Prasība par ārējo attaisnojuma dokumentu glabāšanu nepieciešama, lai ierobežotu ēnu ekonomiku un varētu pārliecināties par faktiskajiem izdevumiem un konkrētā nodokļa atvieglojuma piemērošanu.
Darba devējam būs jāuzglabā attiecīgie izdevumus apliecinošie ārējie attaisnojuma dokumenti, jāveic izdevumu uzskaite par katru darbinieku un par visu darbinieku kopējiem izdevumiem, kā arī jāsniedz VID informācija par fiziskajai personai izmaksātajām summām par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem, izdalot informāciju atsevišķi par katru no šiem izdevumu veidiem.
Lai palielinātu darbaspēka pieejamību un veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, likumprojekts paredz paplašināt likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteikto nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 euro. Minēto nodokļa atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiek saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.
Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 7. panta ceturto daļu vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot sabiedrībā (koncernam – konsolidācijā iesaistāmajās sabiedrībās) strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā maksimālā nodokļa atvieglojuma apmēra aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kas norādīts pēdējā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā.
Likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā tiek noteikts nodokļa atvieglojuma maksimālais – visu darbinieku izdevumu kopējais – apmērs gadā (nevis konkrēts apmērs uz vienu darbinieku), lai darba devējs varētu rīkoties elastīgi un veicināt darbinieku mobilitāti plašāk pēc saviem ieskatiem un konkrētu darbinieku vajadzībām.
Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 euro, nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 euro gadā, taču, ja ir kāds darbinieks, kam nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 euro gadā (piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu), bet savukārt citam darbiniekam mazākus izdevumus (piemēram, transporta izdevumus, kas gadā ir 400 euro), tad darba devējs konkrētam darbiniekam var apmaksāt arī lielākus izdevumus, kas pārsniedz 700 euro, bet taksācijas gada ietvaros darba devējam ir jāseko līdzi, lai tiktu ievērots likumā noteiktais visu darbinieku izdevumu kopējais apmērs.
Ņemot vērā, ka likumā paredzēts noteikt maksimālo (visu darbinieku izdevumu kopējo) nodokļa atvieglojuma apmēru darba devēja ietvaros, darba devējam varētu būt problemātiski piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas konkrētam darbiniekam gadījumā, ja tiks pārsniegts likumā noteiktais nodokļa atvieglojuma apmērs. Proti, var rasties problēma, kā korekti noteikt, uz kuru darbinieku darba devējam būtu jāattiecina atvieglojuma pārsniegums un par kuru darbinieku jāpiemaksā darbaspēka nodokļi, ja darbiniekiem – saskaņā ar noslēgto koplīgumu – būs segti atšķirīgi izdevumi (piemēram, vienam darbiniekam medicīnas izdevumi, bet citiem – izmitināšanas izdevumi) atšķirīgos apmēros un laika periodos taksācijas gada ietvaros. Attiecīgi likumprojekts paredz, ka, ja netiek izpildīti likuma 8. panta piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minētie nosacījumi, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētais atbrīvojums, uzskatāma par citiem labumiem dalībniekiem un darbiniekiem, kuri nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, un ir iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Tādējādi, ja tiks pārsniegts likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa atvieglojuma apmērs, darba devējam par minētā atvieglojuma apmēra pārsnieguma daļu būs jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis kā ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.
Prasība par ārējo attaisnojuma dokumentu glabāšanu nepieciešama, lai ierobežotu ēnu ekonomiku un varētu pārliecināties par faktiskajiem izdevumiem un konkrētā nodokļa atvieglojuma piemērošanu.
Darba devējam būs jāuzglabā attiecīgie izdevumus apliecinošie ārējie attaisnojuma dokumenti, jāveic izdevumu uzskaite par katru darbinieku un par visu darbinieku kopējiem izdevumiem, kā arī jāsniedz VID informācija par fiziskajai personai izmaksātajām summām par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem, izdalot informāciju atsevišķi par katru no šiem izdevumu veidiem.
Problēmas apraksts
9. Ar nodokli neapliekamo darba devēja dāvanu, darba devēja piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu un bēru pabalstu apmēra pārskatīšana (grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 14., 32.1, 32.2punktā).
Uz nodokļa atbrīvojumiem, kas saistīti darbaspēka izmaksām, tiek attiecinātas arī dažādas darba devēja izmaksātas summas darbiniekiem. Šobrīd likumā ir noteikti atsevišķi darba devēja izmaksāti pabalsti darbiniekiem dzīves īpašos gadījumos, kas netiek ietverti ar nodokli apliekamajā ienākumā.
Ar nodokli neapliek tādus darba devēja izmaksātus ienākumus kā darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirto bēru pabalstu 250 euro apmērā[1], darba devēja darbiniekam piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu, ja pabalsts izmaksāts 6 mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas līdz 250 euro[2] par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu, kā arī darba devēja dāvanas, kuru apmērs taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 euro[3].
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams pārskatīt un palielināt šo atvieglojumu apmēru.
[1] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 14.punkts
[2] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 32.2punkts
[3] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 32.1punkts
Uz nodokļa atbrīvojumiem, kas saistīti darbaspēka izmaksām, tiek attiecinātas arī dažādas darba devēja izmaksātas summas darbiniekiem. Šobrīd likumā ir noteikti atsevišķi darba devēja izmaksāti pabalsti darbiniekiem dzīves īpašos gadījumos, kas netiek ietverti ar nodokli apliekamajā ienākumā.
Ar nodokli neapliek tādus darba devēja izmaksātus ienākumus kā darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirto bēru pabalstu 250 euro apmērā[1], darba devēja darbiniekam piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu, ja pabalsts izmaksāts 6 mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas līdz 250 euro[2] par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu, kā arī darba devēja dāvanas, kuru apmērs taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 euro[3].
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, nepieciešams pārskatīt un palielināt šo atvieglojumu apmēru.
[1] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 14.punkts
[2] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 32.2punkts
[3] Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 32.1punkts
Risinājuma apraksts
9. Ar nodokli neapliekamo darba devēja dāvanu, darba devēja piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu un bēru pabalstu apmēra pārskatīšana (grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 14., 32.1, 32.2punktā).
Ar likumprojektu palielināts atvieglojumu apmērs, nosakot, ka no nodokļa atbrīvojamā summa bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, ir 500 euro, savukārt darba devēja dāvanu apmērs - 100 euro taksācijas gadā.
Ar likumprojektu palielināts atvieglojumu apmērs, nosakot, ka no nodokļa atbrīvojamā summa bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, ir 500 euro, savukārt darba devēja dāvanu apmērs - 100 euro taksācijas gadā.
Problēmas apraksts
10. Nodokļa atbrīvojuma konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) vienādošana, nosakot vienādu limitu (grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 10.punktā).
Pašreiz, atbilstoši likuma 9.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktajam, no aplikšanas ar nodokli ir atbrīvotas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 143 euro, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 1 423 euro. Papildus no aplikšanas ar nodokli ir atbrīvotas arī Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija, Ministru kabineta balva un Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
Normatīvajos aktos nav viennozīmīgi skaidri definēts, kas ir uzskatāms par starptautisku konkursu vai sacensībām, tādējādi problemātiski ir nošķirt vietēja rakstura konkursus un sacensības no publiskiem starptautiskiem konkursiem un sacensībām, kas rada minētās likuma normas interpretācijas iespējas. Turklāt, ņemot vērā to, ka ar nodokli neapliekamā ienākuma apmērs ir atkarīgs no konkursa un sacensību veida, tiek radīts risks minētās normas kļūdainai piemērošanai. Konkursos un sacensībās saņemto balvu apmērs arī ilgstoši nav pārskatīts, lai gan salīdzinoši dažādu preču un pakalpojumu cenas ir būtiski pieaugušas.
Pašreiz, atbilstoši likuma 9.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktajam, no aplikšanas ar nodokli ir atbrīvotas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 143 euro, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 1 423 euro. Papildus no aplikšanas ar nodokli ir atbrīvotas arī Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija, Ministru kabineta balva un Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
Normatīvajos aktos nav viennozīmīgi skaidri definēts, kas ir uzskatāms par starptautisku konkursu vai sacensībām, tādējādi problemātiski ir nošķirt vietēja rakstura konkursus un sacensības no publiskiem starptautiskiem konkursiem un sacensībām, kas rada minētās likuma normas interpretācijas iespējas. Turklāt, ņemot vērā to, ka ar nodokli neapliekamā ienākuma apmērs ir atkarīgs no konkursa un sacensību veida, tiek radīts risks minētās normas kļūdainai piemērošanai. Konkursos un sacensībās saņemto balvu apmērs arī ilgstoši nav pārskatīts, lai gan salīdzinoši dažādu preču un pakalpojumu cenas ir būtiski pieaugušas.
Risinājuma apraksts
10. Nodokļa atbrīvojuma konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) vienādošana, nosakot vienādu limitu (grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 10.punktā).
Ar likumprojektu likuma 9.panta pirmās daļas 10.punktā noteikts vienots limita apmērs 1 500 euro visām konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām, neatkarīgi no tā, vai balva ir saņemta par dalību starptautiskos konkurss/sacensības vai nē.
Vienlaikus tiek saglabāts atbrīvojums Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksātai naudas prēmijai, Ministru kabineta balvai un Ministru kabineta naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā.
Ar likumprojektu likuma 9.panta pirmās daļas 10.punktā noteikts vienots limita apmērs 1 500 euro visām konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām, neatkarīgi no tā, vai balva ir saņemta par dalību starptautiskos konkurss/sacensības vai nē.
Vienlaikus tiek saglabāts atbrīvojums Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksātai naudas prēmijai, Ministru kabineta balvai un Ministru kabineta naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā.
Problēmas apraksts
11. Nodokļa atbrīvojums laimestiem (grozījumi likuma 9. panta pirmās daļas 26.2 punktā).
Pašlaik likuma 9. panta pirmās daļas 26.2 punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti laimesti, kas gūti momentloterijā "Sporta loterija" vai interaktīvajā izlozē "Sporto visi".
Kultūras ministrijas budžeta programmas 21.00.00 "Kultūras mantojums" ietvaros ir paredzēta nozīmīgu kultūras pieminekļu atjaunošanas darbu veikšana, kuru īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums, kuru ir paredzēts saņemt no VAS "Latvijas Loto" papildu valsts budžetā iemaksātajām dividendēm, tai skaitā, organizējot jaunu valsts mēroga izlozi ar sabiedriskā labuma mērķi "Senatnes loterija", kuru konceptuāli ir atbalstījusi Finanšu ministrija. Lai šī sabiedriskā labuma mērķa realizācijai VAS "Latvijas Loto" varētu uzkrāt un novirzīt līdzekļus, no Senatnes loterijas gūtie laimesti ir jāatbrīvo no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, līdzīgi kā tas jau ir noteikts valsts mēroga izlozēm "Simtgades loterija", "Sporta loterija" un "Sporto visi", izdarot attiecīgus grozījumus likumā.
Pašlaik likuma 9. panta pirmās daļas 26.2 punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti laimesti, kas gūti momentloterijā "Sporta loterija" vai interaktīvajā izlozē "Sporto visi".
Kultūras ministrijas budžeta programmas 21.00.00 "Kultūras mantojums" ietvaros ir paredzēta nozīmīgu kultūras pieminekļu atjaunošanas darbu veikšana, kuru īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums, kuru ir paredzēts saņemt no VAS "Latvijas Loto" papildu valsts budžetā iemaksātajām dividendēm, tai skaitā, organizējot jaunu valsts mēroga izlozi ar sabiedriskā labuma mērķi "Senatnes loterija", kuru konceptuāli ir atbalstījusi Finanšu ministrija. Lai šī sabiedriskā labuma mērķa realizācijai VAS "Latvijas Loto" varētu uzkrāt un novirzīt līdzekļus, no Senatnes loterijas gūtie laimesti ir jāatbrīvo no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, līdzīgi kā tas jau ir noteikts valsts mēroga izlozēm "Simtgades loterija", "Sporta loterija" un "Sporto visi", izdarot attiecīgus grozījumus likumā.
Risinājuma apraksts
11. Nodokļa atbrīvojums laimestiem (grozījumi likuma 9. panta pirmās daļas 26.2 punktā).
Pirmās valsts mēroga izlozes ar Latvijas valdības noteiktu sabiedriskā labuma mērķi – "Simtgades loterija" organizēšanas ietvaros no valsts budžetā VAS "Latvijas Loto" dividendēs iemaksātās peļņas daļas stipendijas ir saņēmuši jau 2362 spožākie Latvijas vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu absolventi. Tāpat katru gadu no divu valsts mēroga izložu – "Sporta loterija" un "Sporto visi" organizēšanas no VAS "Latvijas Loto" dividendēs iemaksātās peļņas daļas tiek finansēts bērnu un jauniešu sports un aktīvs dzīvesveids programmas "Sporto visa klase" ietvaros.
Kā liecina Simtgades loterijas un sporta atbalsta loteriju projektu īstenošanas pieredze, lai veiksmīgi īstenotu potenciālos jaunos valsts mēroga izložu projektus ar sabiedriskā labuma mērķi, nepieciešams paredzēt valsts mēroga izložu ar sabiedriskā labuma mērķi atbrīvojumu no nodokļa. Ieviešot jaunas valsts mēroga izlozes ar sabiedriski nozīmīgiem mērķiem, Latvijas iedzīvotājiem tiks radīta iespēja izvēlēties no piedāvāto valsts mēroga izložu klāsta sev interesējošu sabiedriskā labuma mērķi. Palielinoties pieprasījumam pēc produkta ar sabiedriskā labuma mērķi, pieaugs attiecīgi produktu apgrozījums un VAS "Latvijas Loto" peļņa, kas radīs iespēju kapitālsabiedrībai valsts budžetā attiecīgo sabiedriskā labuma mērķa pasākumu īstenošanai novirzīt papildus maksājumus dividenžu veidā.
Lai radītu iespēju no valsts budžeta novirzīt līdzekļus nozīmīgu kultūras pieminekļu atjaunošanas darbiem, VAS "Latvijas Loto" plāno organizēt jaunu valsts mēroga izlozi "Senatnes loterija" un paplašināt valsts mēroga izlozes "Sporto visi" pieejamību, uzsākot "Sporto visi" pārdošanu tirdzniecības vietās, kā arī īstenot jaunu starptautisku valsts mēroga izložu kopprojektu un dalības skaitļu izlozē veidu – kopspēle, kuru uzsākšanai ir nepieciešami grozījumu Azartspēļu un izložu likumā. Tādā veidā tiks nodrošināti papildus līdzekļi valsts budžetā 2025. gadā 2 310 000 euro apmērā (tai skaitā dividendes 1 848 000 euro apmērā), 2026. gadā 2 370 000 euro apmērā (tai skaitā dividendes 1 896 000 euro apmērā), 2027. gadā 2 653 000 euro apmērā (tai skaitā dividendes 2 123 000 euro apmērā).
Jāuzsver, ka valsts mēroga izložu ar sabiedriski nozīmīgiem mērķiem projektiem ir fiskāli neitrāls efekts uz nodokli, jo apgrozījuma pieaugums tiek plānots no jauniem valsts mēroga izložu produktiem, kuri vidēja termiņa budžeta fiskālajās prognozēs nav ietverti. Visām izlozēm, kuru laimesti ir atbrīvoti no nodokļa piemērošanas, ir valsts mēroga izložu statuss un tās var tikt organizētas kā momentloterija, skaitļu izloze vai interaktīvā izloze.
Līdz ar to, likumprojekts paredz izteikt likuma 9. panta pirmās daļas 26.2 punktu jaunā redakcijā un noteikt, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti laimesti, kas gūti valsts mēroga izlozēs "Sporta loterija", "Sporto visi" un "Senatnes loterija".
Pirmās valsts mēroga izlozes ar Latvijas valdības noteiktu sabiedriskā labuma mērķi – "Simtgades loterija" organizēšanas ietvaros no valsts budžetā VAS "Latvijas Loto" dividendēs iemaksātās peļņas daļas stipendijas ir saņēmuši jau 2362 spožākie Latvijas vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu absolventi. Tāpat katru gadu no divu valsts mēroga izložu – "Sporta loterija" un "Sporto visi" organizēšanas no VAS "Latvijas Loto" dividendēs iemaksātās peļņas daļas tiek finansēts bērnu un jauniešu sports un aktīvs dzīvesveids programmas "Sporto visa klase" ietvaros.
Kā liecina Simtgades loterijas un sporta atbalsta loteriju projektu īstenošanas pieredze, lai veiksmīgi īstenotu potenciālos jaunos valsts mēroga izložu projektus ar sabiedriskā labuma mērķi, nepieciešams paredzēt valsts mēroga izložu ar sabiedriskā labuma mērķi atbrīvojumu no nodokļa. Ieviešot jaunas valsts mēroga izlozes ar sabiedriski nozīmīgiem mērķiem, Latvijas iedzīvotājiem tiks radīta iespēja izvēlēties no piedāvāto valsts mēroga izložu klāsta sev interesējošu sabiedriskā labuma mērķi. Palielinoties pieprasījumam pēc produkta ar sabiedriskā labuma mērķi, pieaugs attiecīgi produktu apgrozījums un VAS "Latvijas Loto" peļņa, kas radīs iespēju kapitālsabiedrībai valsts budžetā attiecīgo sabiedriskā labuma mērķa pasākumu īstenošanai novirzīt papildus maksājumus dividenžu veidā.
Lai radītu iespēju no valsts budžeta novirzīt līdzekļus nozīmīgu kultūras pieminekļu atjaunošanas darbiem, VAS "Latvijas Loto" plāno organizēt jaunu valsts mēroga izlozi "Senatnes loterija" un paplašināt valsts mēroga izlozes "Sporto visi" pieejamību, uzsākot "Sporto visi" pārdošanu tirdzniecības vietās, kā arī īstenot jaunu starptautisku valsts mēroga izložu kopprojektu un dalības skaitļu izlozē veidu – kopspēle, kuru uzsākšanai ir nepieciešami grozījumu Azartspēļu un izložu likumā. Tādā veidā tiks nodrošināti papildus līdzekļi valsts budžetā 2025. gadā 2 310 000 euro apmērā (tai skaitā dividendes 1 848 000 euro apmērā), 2026. gadā 2 370 000 euro apmērā (tai skaitā dividendes 1 896 000 euro apmērā), 2027. gadā 2 653 000 euro apmērā (tai skaitā dividendes 2 123 000 euro apmērā).
Jāuzsver, ka valsts mēroga izložu ar sabiedriski nozīmīgiem mērķiem projektiem ir fiskāli neitrāls efekts uz nodokli, jo apgrozījuma pieaugums tiek plānots no jauniem valsts mēroga izložu produktiem, kuri vidēja termiņa budžeta fiskālajās prognozēs nav ietverti. Visām izlozēm, kuru laimesti ir atbrīvoti no nodokļa piemērošanas, ir valsts mēroga izložu statuss un tās var tikt organizētas kā momentloterija, skaitļu izloze vai interaktīvā izloze.
Līdz ar to, likumprojekts paredz izteikt likuma 9. panta pirmās daļas 26.2 punktu jaunā redakcijā un noteikt, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti laimesti, kas gūti valsts mēroga izlozēs "Sporta loterija", "Sporto visi" un "Senatnes loterija".
Problēmas apraksts
12. Nodokļa piemērošana, atsavinot nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme (grozījumi likuma 11.7panta trešajā daļā attiecībā uz 3.punkta izslēgšanu).
Likuma 11.7pantā ietvertās normas paredz, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme (turpmāk – LIZ), un ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
- īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
- vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.
Nodokļa atvieglojuma mērķis ir nodrošināt, lai LIZ tiktu izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā arī tādā gadījumā, ja mainās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks.
Likuma 11.7 panta trešās daļas 3. punktā noteiktie kritēriji zemes pārdevējam pēc būtības nozīmē to, ka arī zemes pārdevējam ir jābūt lauksaimniecības produkcijas ražotājam vai personai, kas mantojuma vai dāvinājuma ceļā ir ieguvusi lauksaimniecībā izmantojamo zemi no lauksaimniecības produkcijas ražotāja.
Ar Saeimā 2013.gada 28.novembrī pieņemtajiem grozījumiem likuma pārejas noteikumi papildināti ar 108.punktu, kurā, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas netiek izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un atrodas tādu zemes īpašnieku rokās, kuri ir iegādājušies to ar mērķi tālāk pārdot, tiktu mērķtiecīgi iesaistīta lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, nevis tiktu tālāk pārdota zemes uzpircējam – starpniekam, noteikts, ka likuma 11.7 panta trešās daļas 3. punktā noteiktos kritērijus nepiemēro attiecībā uz pārdevēju no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūlijam. Ar vēlākiem grozījumiem, kas izdarīti 30.11.2015., 28.07.2017. un 15.06.2023. pārejas noteikumu 108.punkta darbības termiņš vairākkārt ir ticis pagarināts un pašreiz tas ir noteikts 2024.gada 31.decembris. Līdz ar to šajā periodā tika paredzēts, ka atbrīvojums no nodokļa maksāšanas pienākas jebkuram, nodokļa maksātājam, kurš LIZ pārdot lauksaimniecības produkcijas ražotājam.
Ņemot vērā minēto, Likuma 11.7 panta trešās daļas 3.punktā noteiktie kritēriji LIZ pārdevējam ir ierobežojoši un pretrunā ar šajā pantā noteiktā nodokļa atbrīvojuma mērķi – nodrošināt LIZ izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā arī tādā gadījumā, ja mainās LIZ īpašnieks. Jo pēc būtības nav svarīgi, kas ir LIZ pārdevējs, bet ir svarīgi, lai LIZ nonāktu pie tāda pircēja, kurš to plāno izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā. Turklāt arī likuma 11.7 panta trešās daļas 3. punktā noteiktie kritēriji LIZ pārdevējam ir novecojuši un, iespējams, ir pretrunā ar noteiktajām valsts atbalsta prasībām.
Likuma 11.7pantā ietvertās normas paredz, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme (turpmāk – LIZ), un ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
- īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
- vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.
Nodokļa atvieglojuma mērķis ir nodrošināt, lai LIZ tiktu izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā arī tādā gadījumā, ja mainās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks.
Likuma 11.7 panta trešās daļas 3. punktā noteiktie kritēriji zemes pārdevējam pēc būtības nozīmē to, ka arī zemes pārdevējam ir jābūt lauksaimniecības produkcijas ražotājam vai personai, kas mantojuma vai dāvinājuma ceļā ir ieguvusi lauksaimniecībā izmantojamo zemi no lauksaimniecības produkcijas ražotāja.
Ar Saeimā 2013.gada 28.novembrī pieņemtajiem grozījumiem likuma pārejas noteikumi papildināti ar 108.punktu, kurā, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas netiek izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un atrodas tādu zemes īpašnieku rokās, kuri ir iegādājušies to ar mērķi tālāk pārdot, tiktu mērķtiecīgi iesaistīta lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, nevis tiktu tālāk pārdota zemes uzpircējam – starpniekam, noteikts, ka likuma 11.7 panta trešās daļas 3. punktā noteiktos kritērijus nepiemēro attiecībā uz pārdevēju no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūlijam. Ar vēlākiem grozījumiem, kas izdarīti 30.11.2015., 28.07.2017. un 15.06.2023. pārejas noteikumu 108.punkta darbības termiņš vairākkārt ir ticis pagarināts un pašreiz tas ir noteikts 2024.gada 31.decembris. Līdz ar to šajā periodā tika paredzēts, ka atbrīvojums no nodokļa maksāšanas pienākas jebkuram, nodokļa maksātājam, kurš LIZ pārdot lauksaimniecības produkcijas ražotājam.
Ņemot vērā minēto, Likuma 11.7 panta trešās daļas 3.punktā noteiktie kritēriji LIZ pārdevējam ir ierobežojoši un pretrunā ar šajā pantā noteiktā nodokļa atbrīvojuma mērķi – nodrošināt LIZ izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā arī tādā gadījumā, ja mainās LIZ īpašnieks. Jo pēc būtības nav svarīgi, kas ir LIZ pārdevējs, bet ir svarīgi, lai LIZ nonāktu pie tāda pircēja, kurš to plāno izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā. Turklāt arī likuma 11.7 panta trešās daļas 3. punktā noteiktie kritēriji LIZ pārdevējam ir novecojuši un, iespējams, ir pretrunā ar noteiktajām valsts atbalsta prasībām.
Risinājuma apraksts
12. Nodokļa piemērošana, atsavinot nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme (grozījumi likuma 11.7panta trešajā daļā attiecībā uz 3.punkta izslēgšanu).
Izslēgts likuma 11.7 panta trešās daļas 3.punkts, kurā noteikti kritēriji LIZ pārdevējam. Tādējādi ienākums no LIZ atsavināšanas tiek atbrīvots no aplikšanas ar nodokli, ja izpildās likumā noteiktie kritēriji attiecībā tikai pret pircēju, nodrošinot, ka LIZ tiek izmantota lauksaimnieciskā ražošanā.
Izslēgts likuma 11.7 panta trešās daļas 3.punkts, kurā noteikti kritēriji LIZ pārdevējam. Tādējādi ienākums no LIZ atsavināšanas tiek atbrīvots no aplikšanas ar nodokli, ja izpildās likumā noteiktie kritēriji attiecībā tikai pret pircēju, nodrošinot, ka LIZ tiek izmantota lauksaimnieciskā ražošanā.
Problēmas apraksts
13. Pārejas perioda lauksaimniecības atbalsta maksājumu atbrīvošanai no aplikšanas ar nodokli pagarināšana (grozījumi likuma pārejas noteikumu 94.punktā).
Pārejas noteikumu 94.punktā ir noteikta terminēta iespēja, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu par taksācijas gadu, līdz 2024. gadam ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļaut saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības atbalsts Latvijas lauksaimniekiem joprojām nesasniedz Eiropas Savienības vidējo atbalsta līmeni, nepieciešams pagarināt minētā atbrīvojuma darbību līdz 2029.gadam.
Pārejas noteikumu 94.punktā ir noteikta terminēta iespēja, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu par taksācijas gadu, līdz 2024. gadam ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļaut saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības atbalsts Latvijas lauksaimniekiem joprojām nesasniedz Eiropas Savienības vidējo atbalsta līmeni, nepieciešams pagarināt minētā atbrīvojuma darbību līdz 2029.gadam.
Risinājuma apraksts
13. Pārejas perioda lauksaimniecības atbalsta maksājumu atbrīvošanai no aplikšanas ar nodokli pagarināšana (grozījumi likuma pārejas noteikumu 94.punktā).
Likumprojekts paredz, ka nosacījums par saņemto summu, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, neiekļaušanu ar nodokli apliekamajā ienākumā tiek pagarināts līdz 2029.gadam (to ieskaitot), pēc tam atkārtoti vērtējot minētā atvieglojuma efektivitāti.
Likumprojekts paredz, ka nosacījums par saņemto summu, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, neiekļaušanu ar nodokli apliekamajā ienākumā tiek pagarināts līdz 2029.gadam (to ieskaitot), pēc tam atkārtoti vērtējot minētā atvieglojuma efektivitāti.
Problēmas apraksts
14. Atbrīvojuma no aplikšanas ar nodokli un terminēta perioda tā piemērošanai noteikšana šā likuma pārejas noteikumu 94.punktā noteiktajiem atbalsta maksājumiem līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros (likuma pārejas noteikumu papildināšana ar 198.punktu).
Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - DAP) sadarbībā ar citām institūcijām īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas līdzfinansētu projektu "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE-IP LatViaNature)[1].
Projektā ir izveidota meža pilotprogramma "Dzīvais mežs"[2] un zālāju pilotprogramma "Ziedu pļavas"[3] ar mērķi pilnveidot spēkā esošo kompensāciju modeli privāto zemju īpašniekiem dabas aizsardzībā, t.sk. izpētīt un izmēģināt efektīvākus risinājumus privāto zemju īpašnieku (lietotāju) iesaistei dabas vērtību saglabāšanā. Pilotprogrammu īstenošanas rezultātus DAP izmantos, lai sagatavotu priekšlikumus dabas aizsardzības kompensāciju modeļa pilnveidei nacionālā līmenī.
Pilotprogrammās paredzētie atbalsta maksājumi (kompensācijas) pēc būtības un mērķa ir līdzvērtīgi spēkā normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta maksājumiem zemes īpašniekiem par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos un kompensācijas maksājumam par Natura 2000 meža teritorijām, kurus administrē Lauku atbalsta dienests.
Pilotprogrammas tiek īstenotas no 2023. līdz 2027. gadam, iesaistot ~ 140 privāto zemju īpašniekus (lietotājus). Pilotprogrammu kopējais budžets 4 gadu periodā nepārsniegs 849 000 euro.
Tomēr, lai gan pašlaik uz terminētu periodu no nodokļa ir atbrīvotas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, līdzvērtīgi atbalsta maksājumi projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" ir ar nodokli apliekams ienākums. Tādējādi veidojas atšķirīga pieeja nodokļa piemērošanā pēc būtības līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem.
[1] Vairāk par projektu LIFE-IP LatViaNature: https://latvianature.daba.gov.lv/
[2] Vairāk par pilotprogrammu "Dzīvais mežs": https://latvianature.daba.gov.lv/dzivais-mezs/
[3] Vairāk par pilotprogrammu "Ziedu pļavas": https://latvianature.daba.gov.lv/ziedu-plavas/
Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - DAP) sadarbībā ar citām institūcijām īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas līdzfinansētu projektu "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE-IP LatViaNature)[1].
Projektā ir izveidota meža pilotprogramma "Dzīvais mežs"[2] un zālāju pilotprogramma "Ziedu pļavas"[3] ar mērķi pilnveidot spēkā esošo kompensāciju modeli privāto zemju īpašniekiem dabas aizsardzībā, t.sk. izpētīt un izmēģināt efektīvākus risinājumus privāto zemju īpašnieku (lietotāju) iesaistei dabas vērtību saglabāšanā. Pilotprogrammu īstenošanas rezultātus DAP izmantos, lai sagatavotu priekšlikumus dabas aizsardzības kompensāciju modeļa pilnveidei nacionālā līmenī.
Pilotprogrammās paredzētie atbalsta maksājumi (kompensācijas) pēc būtības un mērķa ir līdzvērtīgi spēkā normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta maksājumiem zemes īpašniekiem par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos un kompensācijas maksājumam par Natura 2000 meža teritorijām, kurus administrē Lauku atbalsta dienests.
Pilotprogrammas tiek īstenotas no 2023. līdz 2027. gadam, iesaistot ~ 140 privāto zemju īpašniekus (lietotājus). Pilotprogrammu kopējais budžets 4 gadu periodā nepārsniegs 849 000 euro.
Tomēr, lai gan pašlaik uz terminētu periodu no nodokļa ir atbrīvotas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, līdzvērtīgi atbalsta maksājumi projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" ir ar nodokli apliekams ienākums. Tādējādi veidojas atšķirīga pieeja nodokļa piemērošanā pēc būtības līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem.
[1] Vairāk par projektu LIFE-IP LatViaNature: https://latvianature.daba.gov.lv/
[2] Vairāk par pilotprogrammu "Dzīvais mežs": https://latvianature.daba.gov.lv/dzivais-mezs/
[3] Vairāk par pilotprogrammu "Ziedu pļavas": https://latvianature.daba.gov.lv/ziedu-plavas/
Risinājuma apraksts
14. Atbrīvojuma no aplikšanas ar nodokli un terminēta perioda tā piemērošanai noteikšana šā likuma pārejas noteikumu 94.punktā noteiktajiem atbalsta maksājumiem līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros (likuma pārejas noteikumu papildināšana ar 198.punktu).
Ar likumprojektu noteikts, ka 2025., 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā ar nodokli apliekamā ienākumā netiek ietverti līdzvērtīgie atbalsta maksājumi šā likuma pārejas noteikumu 94.punktā noteiktajiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros.
Ar likumprojektu noteikts, ka 2025., 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā ar nodokli apliekamā ienākumā netiek ietverti līdzvērtīgie atbalsta maksājumi šā likuma pārejas noteikumu 94.punktā noteiktajiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros.
Problēmas apraksts
15. Pārejas perioda īpašais nodokļa režīms autoratlīdzības saņēmējiem (grozījumi likuma pārejas noteikumu 163., 166., 167. un 170. punktā).
Pašlaik likuma pārejas noteikumos noteiktais regulējums paredz, ka nodokļa maksātājs, kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas (turpmāk – autoratlīdzības), līdz 2024. gada 31. decembrim ir tiesīgs piemērot īpašo nodokļa režīmu autoratlīdzībām. Nodokļa maksātājs šajā gadījumā var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, bet autoratlīdzību izmaksātājs no minētā ienākuma ietur nodokli izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā, piemērojot nodokļa likmi 25% apmērā. Vienotajā nodokļu kontā iemaksāto nodokli attiecina un ieskaita šādā sadalījumā: 80% attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā, bet 20% attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pašlaik likuma pārejas noteikumos noteiktais regulējums paredz, ka nodokļa maksātājs, kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas (turpmāk – autoratlīdzības), līdz 2024. gada 31. decembrim ir tiesīgs piemērot īpašo nodokļa režīmu autoratlīdzībām. Nodokļa maksātājs šajā gadījumā var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, bet autoratlīdzību izmaksātājs no minētā ienākuma ietur nodokli izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā, piemērojot nodokļa likmi 25% apmērā. Vienotajā nodokļu kontā iemaksāto nodokli attiecina un ieskaita šādā sadalījumā: 80% attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā, bet 20% attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Risinājuma apraksts
15. Pārejas perioda īpašais nodokļa režīms autoratlīdzības saņēmējiem (grozījumi likuma pārejas noteikumu 163., 166., 167 un 170. punktā)
Likumprojekts paredz pagarināt līdz 2027. gada 31. decembrim likuma pārejas noteikumos noteikto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) ietur ienākuma izmaksas vietā, piemērojot nodokļa likmi 25% apmērā.
Likumprojekts paredz pagarināt līdz 2027. gada 31. decembrim likuma pārejas noteikumos noteikto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) ietur ienākuma izmaksas vietā, piemērojot nodokļa likmi 25% apmērā.
Problēmas apraksts
16. Tehniski precizējumi vienveidīgas izpratnes nodrošināšanai
Nepieciešams salāgot atsevišķas likumā ietvertās normas, lai nodrošinātu vienveidīgu izpratni par to piemērošanu.
Nepieciešams salāgot atsevišķas likumā ietvertās normas, lai nodrošinātu vienveidīgu izpratni par to piemērošanu.
Risinājuma apraksts
16. Tehniski precizējumi vienveidīgas izpratnes nodrošināšanai
Ar likumprojektu precizēta likuma 3.panta 2.5daļa, 9.panta otrā daļa, 12.panta devītā daļa, 13.panta trešā daļa.
Ar likumprojektu precizēta likuma 3.panta 2.5daļa, 9.panta otrā daļa, 12.panta devītā daļa, 13.panta trešā daļa.
Problēmas apraksts
17. Tehnisks precizējums (grozījums likuma 26. panta ceturtajā daļā (tā izslēgšana)).
Likuma 26. panta ceturtā daļa nosaka, ka, pieņemot lēmumu par neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar likuma 12. panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar likuma 13. panta pirmo daļu, Ministru kabinets izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem un, ja nepieciešams, paredz valsts budžeta likumprojektā kompensāciju pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājumam.
Likuma 26. panta ceturtā daļa nosaka, ka, pieņemot lēmumu par neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar likuma 12. panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar likuma 13. panta pirmo daļu, Ministru kabinets izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem un, ja nepieciešams, paredz valsts budžeta likumprojektā kompensāciju pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājumam.
Risinājuma apraksts
17. Tehnisks precizējums (grozījums likuma 26. panta ceturtajā daļā (tā izslēgšana)).
Likumprojekts paredz, ka turpmāk likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktā neapliekamā minimuma un likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs tiks noteikts likumā nevis Ministru kabineta noteikumos. Lēmums par neapliekamā minimuma apmēru un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēru tiek pieņemts valsts budžeta veidošanas procesā.
Savukārt likuma 13. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktā papildu atvieglojuma apmērs personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, salīdzinot to ar tādiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem kā neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošām personām, rada salīdzinoši nelielu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Tādējādi likuma 26. panta ceturtā daļa tiek izslēgta no likuma.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktā neapliekamā minimuma un likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs tiks noteikts likumā nevis Ministru kabineta noteikumos. Lēmums par neapliekamā minimuma apmēru un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēru tiek pieņemts valsts budžeta veidošanas procesā.
Savukārt likuma 13. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktā papildu atvieglojuma apmērs personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, salīdzinot to ar tādiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem kā neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošām personām, rada salīdzinoši nelielu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Tādējādi likuma 26. panta ceturtā daļa tiek izslēgta no likuma.
Problēmas apraksts
18. Tehnisks precizējums (grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 26.1punktā (tā izslēgšana)).
Likuma 9.panta pirmajā daļā ietvertajā ienākumu veidu uzskaitījumā, kas netiek ietverti ar nodokli apliekamajā ienākumā, 26.1punktā ir minēti čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu. Ņemot vērā to, ka Čeku loterijas likums ir zaudējis spēku 2023.gada 24.aprīlī, minētā norma vairs nav aktuāla.
Likuma 9.panta pirmajā daļā ietvertajā ienākumu veidu uzskaitījumā, kas netiek ietverti ar nodokli apliekamajā ienākumā, 26.1punktā ir minēti čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu. Ņemot vērā to, ka Čeku loterijas likums ir zaudējis spēku 2023.gada 24.aprīlī, minētā norma vairs nav aktuāla.
Risinājuma apraksts
18. Tehnisks precizējums (grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 26.1punktā (tā izslēgšana)).
Izslēgts likuma 9.panta pirmās daļas 26.1punkts, kurā kā ar nodokli neapliekams ienākums ir noteikts čeku loterijas laimests.
Izslēgts likuma 9.panta pirmās daļas 26.1punkts, kurā kā ar nodokli neapliekams ienākums ir noteikts čeku loterijas laimests.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts paredz:
- ieviest divu pakāpju nodokļa progresīvās likmes – 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, un 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru;
- izlīdzināt nodokļa likmes pārējiem ienākumu veidiem;
- ieviest nodokļa papildu likmi 3% apmērā ienākumiem virs 200 000 euro gadā, kas tiek piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (2026. gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu);
- aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra, un palielināt to 2025. gadā līdz 510 euro mēnesī, 2026. gadā līdz 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada līdz 570 euro mēnesī;
- palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 6 000 euro gadā (500 euro mēnesī) līdz 12 000 euro gadā (1 000 euro mēnesī);
- paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 euro;
- palielināt nodokļa atvieglojumu bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, līdz 500 euro, bet darba devēja dāvanām - līdz 100 euro taksācijas gadā;
- vienādot nodokļa atbrīvojuma apmēru par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) un noteikt tām vienotu atbrīvojuma apmēra limitu 1 500 euro gadā;
- no nodokļa atbrīvot laimestus, kas gūti valsts mēroga izlozēs "Sporta loterija", "Sporto visi" un "Senatnes loterija";
- izslēgt no likuma noteiktos kritērijus lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējam, lai piemērotu nodokļa atbrīvojumu lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas ienākumam, saglabājot kritērijus tikai attiecībā pret pircēju;
- noteikt, ka no 2025. gada līdz 2029. gadam ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un citiem pēc būtības un mērķa līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros;
- pagarināt līdz 2027. gada 31. decembrim likuma pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) ietur ienākuma gūšanas vietā, piemērojot 25% likmi.
- ieviest divu pakāpju nodokļa progresīvās likmes – 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, un 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru;
- izlīdzināt nodokļa likmes pārējiem ienākumu veidiem;
- ieviest nodokļa papildu likmi 3% apmērā ienākumiem virs 200 000 euro gadā, kas tiek piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (2026. gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu);
- aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra, un palielināt to 2025. gadā līdz 510 euro mēnesī, 2026. gadā līdz 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada līdz 570 euro mēnesī;
- palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 6 000 euro gadā (500 euro mēnesī) līdz 12 000 euro gadā (1 000 euro mēnesī);
- paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 euro;
- palielināt nodokļa atvieglojumu bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, līdz 500 euro, bet darba devēja dāvanām - līdz 100 euro taksācijas gadā;
- vienādot nodokļa atbrīvojuma apmēru par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) un noteikt tām vienotu atbrīvojuma apmēra limitu 1 500 euro gadā;
- no nodokļa atbrīvot laimestus, kas gūti valsts mēroga izlozēs "Sporta loterija", "Sporto visi" un "Senatnes loterija";
- izslēgt no likuma noteiktos kritērijus lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējam, lai piemērotu nodokļa atbrīvojumu lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas ienākumam, saglabājot kritērijus tikai attiecībā pret pircēju;
- noteikt, ka no 2025. gada līdz 2029. gadam ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un citiem pēc būtības un mērķa līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros;
- pagarināt līdz 2027. gada 31. decembrim likuma pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) ietur ienākuma gūšanas vietā, piemērojot 25% likmi.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Darba devējiem (ienākuma izmaksātājiem), aprēķinot darbinieku algas nodokli un ieturot nodokli likumā noteiktajā kārtībā, jāņem vērā veiktās nodokļa progresīvo likmju un ar nodokli neapliekamā minimuma izmaiņas.
Darba devējiem, izmaksājot darbiniekiem bērna piedzimšanas pabalstu vai bēru pabalstu vai dāvinot dāvanu, jāņem vērā minēto maksājumu ar nodokli neapliekamās daļas palielinājums.
Konkursu organizētājiem jāņem vērā ar nodokli neapliekamo konkursu balvu apmēra palielinājums, kā arī tas, ka to vairs nediferencē atkarībā no konkursa veida.
Lai piemērotu nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem, darba devējiem būs jāuzglabā attiecīgie izdevumus apliecinošie ārējie attaisnojuma dokumenti, jāveic izdevumu uzskaite par katru darbinieku un par visu darbinieku kopējiem izdevumiem, kā arī jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam informācija par fiziskajai personai izmaksātajām summām izdalot informāciju atsevišķi par katru no šiem izdevumu veidiem.
Turpmāk likumā vairs netiek noteikti nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevēju.
Darba devējiem, izmaksājot darbiniekiem bērna piedzimšanas pabalstu vai bēru pabalstu vai dāvinot dāvanu, jāņem vērā minēto maksājumu ar nodokli neapliekamās daļas palielinājums.
Konkursu organizētājiem jāņem vērā ar nodokli neapliekamo konkursu balvu apmēra palielinājums, kā arī tas, ka to vairs nediferencē atkarībā no konkursa veida.
Lai piemērotu nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem, darba devējiem būs jāuzglabā attiecīgie izdevumus apliecinošie ārējie attaisnojuma dokumenti, jāveic izdevumu uzskaite par katru darbinieku un par visu darbinieku kopējiem izdevumiem, kā arī jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam informācija par fiziskajai personai izmaksātajām summām izdalot informāciju atsevišķi par katru no šiem izdevumu veidiem.
Turpmāk likumā vairs netiek noteikti nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevēju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
13 804 572 522
0
14 589 732 408
-190 044 000
15 454 292 985
-266 528 000
-298 970 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
7 184 001 527
0
7 554 470 057
-26 442 750
7 974 530 401
-39 331 250
-44 134 250
1.2. valsts speciālais budžets
4 387 368 150
0
4 665 178 768
-9 495 000
4 951 516 374
-9 495 000
-9 495 000
1.3. pašvaldību budžets
2 233 202 845
0
2 370 083 583
-154 106 250
2 528 246 210
-217 701 750
-245 340 750
2. Budžeta izdevumi
13 804 572 522
0
14 589 732 408
0
15 454 292 985
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
7 184 001 527
0
7 554 470 057
0
7 974 530 401
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
4 387 368 150
0
4 665 178 768
0
4 951 516 374
0
0
2.3. pašvaldību budžets
2 233 202 845
0
2 370 083 583
0
2 528 246 210
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-190 044 000
0
-266 528 000
-298 970 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-26 442 750
0
-39 331 250
-44 134 250
3.2. speciālais budžets
0
0
0
-9 495 000
0
-9 495 000
-9 495 000
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-154 106 250
0
-217 701 750
-245 340 750
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-190 044 000
-266 528 000
-298 970 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-26 442 750
-39 331 250
-44 134 250
5.2. speciālais budžets
0
-9 495 000
-9 495 000
-9 495 000
5.3. pašvaldību budžets
0
-154 106 250
-217 701 750
-245 340 750
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nodokļa progresīvās likmes apmēra un ar to piemērošanu saistīto ienākumu sliekšņu pārskatīšana.
Likumprojekts nosaka, ka taksācijas gada ienākumiem, kas nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, piemēro 25,5% likmi, savukārt ienākumu daļai, kas pārsniedz minēto slieksni - 33% likmi.
Neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas vienkāršošana un neapliekamā minimuma apmēra palielināšana.
Likumprojekts paredz no 2025. gada aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu (pašreiz no 0 līdz 500 euro mēnesī atkarībā no ienākuma līmeņa) ar fiksēto neapliekamo minimumu 510 euro mēnesī, kas tiek piemērots visiem nodokļa maksātājiem neatkarīgi no ienākuma līmeņa. No 2026. gada palielināt fiksēto neapliekamo minimumu uz 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada uz 570 euro mēnesī.
Vienlaikus likumprojekts paredz no 2025. gada palielināt pensionāra neapliekamo minimumu līdz 12 000 euro gadā (1 000 euro mēnesī).
Kopā šīs visas izmaiņas radīs negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem – 2025. gadā -191,1 milj. euro, 2026. gadā -254,0 milj. euro, 2027. gadā -287,5 milj. euro, un 2028. gadā -293,2 milj. euro apmērā.
Aprēķinos izmantoti VID dati par darba ņēmēju gūtajiem ienākumiem no algota darba, tiem piemēroto diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām 2023. gadā. Kā arī izmantoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Aizsardzības ministrijas dati par visu veidu pensiju saņēmēju skaitu un viņu vidējo piešķirto pensijas apmēru 2023. gadā. Aprēķinot fiskālās ietekmes tiek ņemtas vērā makroekonomisko rādītāju prognozes uz 27.03.2024. un arī atgriezeniskais efekts no pievienotās vērtības nodokļa, kas samazina negatīvo fiskālo efektu.
Minēto izmaiņu rezultāta darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4 000 euro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēs 95% strādājošo. Kopējās izmaiņas ietekmēs arī visa viedu pensiju saņēmējus – pozitīva ietekme būs ap 46,2% visu veidu pensiju saņēmēju (pieaugs viņu neto pensijas apmērs), izmaiņas neskars ap 53,8% visu veidu pensiju saņēmējus (jo šīs personas jau šobrīd no saņemtās pensijas nemaksā nodokli), bet tikai 0,04% šīs izmaiņas skars negatīvi. Pozitīva ietekme veidojas pensijas saņēmējam ar ienākumam līdz 4 200 euro mēnesī.
Likumprojekts paredz pāreju no šobrīd esošās nodokļa pamatlikmes 20% uz 25,5%, līdz ar to tiek paredzēts, ka no 2026. gada pieaugs attaisnoto izdevumu atmaksājamie apjomi. Pieaugs summārais ieguvums no nodokļaattaisnoto izdevumu atgūšanas – tā piemēram, šobrīd, iesniedzot attaisnotos izdevumus par izglītību, ārstniecības pakalpojumiem un ziedojumiem, vienai personai no budžeta tiek atmaksāti maksimāli 120 euro gadā (600 euro gadā x 20%), tad ar jauno nodokļa pamatlikmi tie būs maksimāli 153 euro gadā (600 euro gadā x 25,5%).
Nodokļa likmes izlīdzināšana ienākumu veidiem, kuriem nepiemēro progresīvās likmes.
Tā kā nodokļa pirmā likme tiek paaugstināta no 20% uz 25,5%, tad arī tiem ienākumu veidiem nodokļa likme tiek paaugstināta uz 25,5%, kam līdz šim piemēroja nodokļa 20% likmi.
Aprēķinos izmantoti dati no VID datu noliktavas sistēmām, par gūtajiem ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma, kuriem tiek aprēķināts nodoklis pie likmes 25,5% apmērā, 2025.gadam ņemot vērā maksājumu mēnešu nobīdes.
Nodokļa papildu likmes ieviešana.
Lai ieviestu lielāku progresivitāti lielu ienākumu saņēmējiem, no 2025.gada plānots ieviest nodokļa papildu likmi 3% apmērā ienākumiem (taksācijas gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tajā skaitā ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai) virs 200 000 euro gadā, rezumējošā kārtībā deklarējot gada ienākumus.
Aprēķinos izmantoti VID dati par FP ienākumiem, kuri pārsniedz 200 000 euro gadā, kā arī papildus ienākumi no dividendēm, kurām šobrīd netiek piemērots nodoklis.
Darba ņēmēju mobilitātes veicināšana.
Lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, tiek piedāvāts paplašināt atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot atbrīvojuma kopējo apmēru maksimāli: vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 euro taksācijas gadā no 2025. gada. Atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiek saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda.
Aprēķinos izmantoti dati no VID datu noliktavas sistēmām, par iepriekšējos gados izmantotajiem koplīgumu atvieglojumiem. Paplašinot izdevumu kategorijas, kā arī palielinot tā apmēru, tiek prognozēts atvieglojumus izmantojušo darbinieku skaita pieaugums, kā arī atvieglojuma vidējā apmēra pieaugums. Tā kā atvieglojuma summas netiek apliktas ar darbaspēka nodokļiem, radīsies nodokļa un VSAOI ieņēmumu samazinājums.
Ar nodokli neapliekamo darba devēja dāvanu, darba devēja piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu un bēru pabalstu apmēra pārskatīšana.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, tiek palielināts šo atvieglojumu apmērs – no nodokļa atbrīvojamā summa darba devēja piešķirtajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam ir 500 euro, savukārt darba devēja dāvanu apmērs - 100 euro taksācijas gadā.
Aprēķinos izmantoti CSP dati par dzimušo un mirušo personu skaitu, pieņemot, ka atvieglojuma palielinājumu izmantos 40% no minēto personu tuviniekiem. Tā kā atvieglojuma summas netiek apliktas ar darbaspēka nodokļiem, radīsies nodokļa un VSAOI ieņēmumu samazinājums.
Pārejas perioda lauksaimniecības atbalsta maksājumu atbrīvošanai no aplikšanas ar nodokli pagarināšana.
Likumprojekts paredz, ka nosacījums par saņemto summu, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, neiekļaušanu ar nodokli apliekamajā ienākumā tiek pagarināts līdz 2029. gadam. Kā arī ar likumprojektu noteikts, ka 2025., 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā ar nodokli apliekamā ienākumā netiek ietverti līdzvērtīgie atbalsta maksājumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" ietvaros.
Aprēķinos izmantoti VID informācija no gada ienākuma deklarācijas D3 un D31 pielikumiem par personu gūtajiem ieņēmumi no atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai un personu skaitu, kas gūst šādus ieņēmumus par pēdējiem četriem pieejamiem taksācijas gadiem. Aprēķinot fiskālās ietekmes tiek ņemts vērā vidējo rādītāju tendences, lai prognozētu nākamo periodu ietekmju apmērus.
Pārējās likumprojektā iekļautās normas ir tehniska rakstura vai arī ar nebūtisku vai ar precīzi nenosakāmu fiskālo ietekmi uz valsts kopbudžeta ieņēmumiem.
Likumprojekts nosaka, ka taksācijas gada ienākumiem, kas nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, piemēro 25,5% likmi, savukārt ienākumu daļai, kas pārsniedz minēto slieksni - 33% likmi.
Neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas vienkāršošana un neapliekamā minimuma apmēra palielināšana.
Likumprojekts paredz no 2025. gada aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu (pašreiz no 0 līdz 500 euro mēnesī atkarībā no ienākuma līmeņa) ar fiksēto neapliekamo minimumu 510 euro mēnesī, kas tiek piemērots visiem nodokļa maksātājiem neatkarīgi no ienākuma līmeņa. No 2026. gada palielināt fiksēto neapliekamo minimumu uz 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada uz 570 euro mēnesī.
Vienlaikus likumprojekts paredz no 2025. gada palielināt pensionāra neapliekamo minimumu līdz 12 000 euro gadā (1 000 euro mēnesī).
Kopā šīs visas izmaiņas radīs negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem – 2025. gadā -191,1 milj. euro, 2026. gadā -254,0 milj. euro, 2027. gadā -287,5 milj. euro, un 2028. gadā -293,2 milj. euro apmērā.
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| IIN ieņēmumi, no tiem: | -216 310 000 | -287 540 000 | -325 400 000 | -331 910 000 |
| fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana | -449 920 000 | -568 360 000 | -616 830 000 | -633 400 000 |
| divu pakāpju IIN likmju ieviešana | +352 930 000 | +409 680 000 | +430 600 000 | +451 800 000 |
| pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināšana | -119 320 000 | -128 860 000 | -139 170 000 | -150 310 000 |
| PVN ieņēmumi (valsts pamatbudžetā) | +25 230 000 | +33 540 000 | +37 950 000 | +38 710 000 |
| KOPĀ, no tās: | -191 080 000 | -254 000 000 | -287 450 000 | -293 200 000 |
| valsts pamatbudžetā | -28 847 500 | -38 345 000 | -43 400 000 | -44 267 500 |
| pašvaldību budžetos | -162 232 500 | -215 655 000 | -244 050 000 | -248 932 500 |
Minēto izmaiņu rezultāta darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4 000 euro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēs 95% strādājošo. Kopējās izmaiņas ietekmēs arī visa viedu pensiju saņēmējus – pozitīva ietekme būs ap 46,2% visu veidu pensiju saņēmēju (pieaugs viņu neto pensijas apmērs), izmaiņas neskars ap 53,8% visu veidu pensiju saņēmējus (jo šīs personas jau šobrīd no saņemtās pensijas nemaksā nodokli), bet tikai 0,04% šīs izmaiņas skars negatīvi. Pozitīva ietekme veidojas pensijas saņēmējam ar ienākumam līdz 4 200 euro mēnesī.
Likumprojekts paredz pāreju no šobrīd esošās nodokļa pamatlikmes 20% uz 25,5%, līdz ar to tiek paredzēts, ka no 2026. gada pieaugs attaisnoto izdevumu atmaksājamie apjomi. Pieaugs summārais ieguvums no nodokļaattaisnoto izdevumu atgūšanas – tā piemēram, šobrīd, iesniedzot attaisnotos izdevumus par izglītību, ārstniecības pakalpojumiem un ziedojumiem, vienai personai no budžeta tiek atmaksāti maksimāli 120 euro gadā (600 euro gadā x 20%), tad ar jauno nodokļa pamatlikmi tie būs maksimāli 153 euro gadā (600 euro gadā x 25,5%).
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| IIN ieņēmumi, no tiem: | - | -8 290 000 | -8 370 000 | -8 452 000 |
| valsts pamatbudžetā | - | -2 072 500 | -2 092 500 | -2 113 000 |
| pašvaldību budžetos | - | -6 217 500 | -6 278 500 | -6 339 000 |
Nodokļa likmes izlīdzināšana ienākumu veidiem, kuriem nepiemēro progresīvās likmes.
Tā kā nodokļa pirmā likme tiek paaugstināta no 20% uz 25,5%, tad arī tiem ienākumu veidiem nodokļa likme tiek paaugstināta uz 25,5%, kam līdz šim piemēroja nodokļa 20% likmi.
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| IIN ieņēmumi, no tiem: | +16 971 000 | +21 761 000 | +22 849 000 | +23 992 000 |
| valsts pamatbudžetā | +4 242 750 | +5 440 250 | +5 712 250 | +5 998 000 |
| pašvaldību budžetos | +12 728 250 | +16 320 750 | +17 136 750 | +17 994 000 |
Nodokļa papildu likmes ieviešana.
Lai ieviestu lielāku progresivitāti lielu ienākumu saņēmējiem, no 2025.gada plānots ieviest nodokļa papildu likmi 3% apmērā ienākumiem (taksācijas gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tajā skaitā ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai) virs 200 000 euro gadā, rezumējošā kārtībā deklarējot gada ienākumus.
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| IIN ieņēmumi, no tiem: | - | +13 000 000 | +13 000 000 | +13 000 000 |
| valsts pamatbudžetā | - | +3 250 000 | +3 250 000 | +3 250 000 |
| pašvaldību budžetos | - | +9 750 000 | +9 750 000 | +9 750 000 |
Darba ņēmēju mobilitātes veicināšana.
Lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, tiek piedāvāts paplašināt atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot atbrīvojuma kopējo apmēru maksimāli: vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 euro taksācijas gadā no 2025. gada. Atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiek saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda.
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| IIN ieņēmumi | -5 390 000 | -5 390 000 | -5 390 000 | -5 390 000 |
| VSAOI ieņēmumi | -8 600 000 | -8 600 000 | -8 600 000 | -8 600 000 |
| KOPĀ, no tās: | -13 990 000 | -13 990 000 | -13 990 000 | -13 990 000 |
| valsts pamatbudžetā | -1 650 000 | -1 650 000 | -1 650 000 | -1 650 000 |
| pašvaldību budžetos | -4 040 000 | -4 040 000 | -4 040 000 | -4 040 000 |
| speciālajā budžetā | -8 300 000 | -8 300 000 | -8 300 000 | -8 300 000 |
| valsts fondēto pensiju shēmā (informatīvi) | -1 650 000 | -1 650 000 | -1 650 000 | -1 650 000 |
Ar nodokli neapliekamo darba devēja dāvanu, darba devēja piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu un bēru pabalstu apmēra pārskatīšana.
Ņemot vērā dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, tiek palielināts šo atvieglojumu apmērs – no nodokļa atbrīvojamā summa darba devēja piešķirtajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam ir 500 euro, savukārt darba devēja dāvanu apmērs - 100 euro taksācijas gadā.
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| IIN ieņēmumi | -750 000 | -750 000 | -750 000 | -750 000 |
| VSAOI ieņēmumi | -1 195 000 | -1 195 000 | -1 195 000 | -1 195 000 |
| KOPĀ, no tās: | -1 945 000 | -1 945 000 | -1 945 000 | -1 945 000 |
| valsts pamatbudžetā | -188 000 | -188 000 | -188 000 | -188 000 |
| pašvaldību budžetos | -562 000 | -562 000 | -562 000 | -562 000 |
| speciālajā budžetā | -1 195 000 | -1 195 000 | -1 195 000 | -1 195 000 |
| valsts fondēto pensiju shēmā (informatīvi) | -231 000 | -231 000 | -231 000 | -231 000 |
Pārejas perioda lauksaimniecības atbalsta maksājumu atbrīvošanai no aplikšanas ar nodokli pagarināšana.
Likumprojekts paredz, ka nosacījums par saņemto summu, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, neiekļaušanu ar nodokli apliekamajā ienākumā tiek pagarināts līdz 2029. gadam. Kā arī ar likumprojektu noteikts, ka 2025., 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā ar nodokli apliekamā ienākumā netiek ietverti līdzvērtīgie atbalsta maksājumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tajā skaitā projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" ietvaros.
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| IIN ieņēmumi, no tiem: | - | -23 064 000 | -23 064 000 | -23 064 000 |
| valsts pamatbudžetā | - | -5 766 000 | -5 766 000 | -5 766 000 |
| pašvaldību budžetos | - | -17 298 000 | -17 298 000 | -17 298 000 |
Pārējās likumprojektā iekļautās normas ir tehniska rakstura vai arī ar nebūtisku vai ar precīzi nenosakāmu fiskālo ietekmi uz valsts kopbudžeta ieņēmumiem.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai VID informācijas sistēmās 2024.gadam 166 914 euro apmērā, 2025.gadam 301 545 euro apmērā un ieviesto izmaiņu uzturēšanas izdevumiem 2025.gadam 11 684 euro apmērā un 2026.gadam un turpmāk ik gadu 32 793 euro apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
Paredzētais nodokļu ieņēmumu samazinājums iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".
Paredzētais nodokļu ieņēmumu samazinājums iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka no 2025. gada 1. janvāra no likuma tiks izslēgts regulējums, uz kura pamata ir izdoti Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai" (t.i., tiek izslēgta likuma 12. panta 1.1, 1.3, 1.4, 4.2 daļa un izslēgta 13. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā atsauce uz to, ka Ministru kabinets nosaka atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēru), no 2025. gada 1. janvāra spēku zaudēs minētie Ministru kabineta noteikumi. Turpmāk neapliekamā minimuma apmērs un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs tiks noteikts likumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā paredzētos grozījumus likumprojektā (nodokļa likmes, papildu nodokļa likmes ieviešanu, neapliekamais minimums u.c.) nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", lai salāgotu likumā ietvertās normas ar minētajos Ministru kabineta noteikumos ietvertajām normām.
Veicamos grozījumus nepieciešams izstrādāt līdz 2025.gada 30.jūnijam.
Veicamos grozījumus nepieciešams izstrādāt līdz 2025.gada 30.jūnijam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobrī noteikumi Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"
Pamatojums un apraksts
Ar likumprojektu paredzēts mainīt likuma 15. pantā ietverto regulējumu attiecībā uz progresiju sliekšņiem. Turpmāk pašreizējo trīs progresiju sliekšņu vietā ar likumprojektu tiek noteikti divi progresijas sliekšņi, kā arī noteiktas šo sliekšņu ietvaros gūtajiem ienākumiem piemērojamās nodokļa likmes.
Papildus minētajam ar likumprojektu likums ir papildināts ar 15.1pantu, kurā ir noteikta 3% papildu likmes piemērošana. Papildu likme, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tiks piemērota taksācijas gada ienākumiem, kuru kopējais apmērs pārsniedz 200 000 euro.
Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobrī noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību", lai nodrošinātu likumā ietverto normu administrēšanu. Veicamos grozījumus nepieciešams izstrādāt līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Papildus minētajam ar likumprojektu likums ir papildināts ar 15.1pantu, kurā ir noteikta 3% papildu likmes piemērošana. Papildu likme, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tiks piemērota taksācijas gada ienākumiem, kuru kopējais apmērs pārsniedz 200 000 euro.
Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobrī noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību", lai nodrošinātu likumā ietverto normu administrēšanu. Veicamos grozījumus nepieciešams izstrādāt līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Nav attiecināms, jo likumprojekts ir izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Likumprojektā ietvertās iniciatīvas veikt grozījumus likumā izskatītas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā, kas ir Valdības koalīciju veidojošo partiju izveidota koleģiāla, koordinējoša, konsultatīva platforma nodokļu jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Minētajā grupā piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras u.c. organizāciju pārstāvji.
2024. gada 6. septembra Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā piedalījās sociālie partneri, konceptuāli tika atbalstīti nodokļu pārskatīšanas scenāriji, pamatojoties uz kuriem sagatavots un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē izskatīts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā", kur iekļauti likumprojektā paredzētie pasākumi (prot. Nr.38 1.§ 2.1.apakšpunkts).
Likumprojektā ietvertās iniciatīvas veikt grozījumus likumā izskatītas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā, kas ir Valdības koalīciju veidojošo partiju izveidota koleģiāla, koordinējoša, konsultatīva platforma nodokļu jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Minētajā grupā piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras u.c. organizāciju pārstāvji.
2024. gada 6. septembra Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā piedalījās sociālie partneri, konceptuāli tika atbalstīti nodokļu pārskatīšanas scenāriji, pamatojoties uz kuriem sagatavots un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē izskatīts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā", kur iekļauti likumprojektā paredzētie pasākumi (prot. Nr.38 1.§ 2.1.apakšpunkts).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošā finansējuma, funkciju un struktūras ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi