Anotācija (ex-ante)

Termini. 

Direktīvas 2024/1799 2. pants kopumā paredz 12 terminu definēšanu. Lielākā daļa no šiem terminiem jau šobrīd ir definēti citā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktā - Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (turpmāk - Regula), līdz ar to Direktīvā 2024/1799 ir ietverta atsauce uz minēto Regulu. 
Attiecīgie termini ir būtiski tieši Direktīvas 2024/1799 kontekstā, lai nerastos atšķirīgas interpretācijas iespējas par to, kas, piemēram, tiek saprasts ar terminu "remontētājs". 
Pašreizējā PTAL redakcijā lielākā daļa no terminiem jau ir pārņemti ar citu ES tiesību aktu normām, taču papildus ir nepieciešams ieviest septiņus jaunus terminus - "remontētājs", "remontējamības prasības", "remonts", "pilnvarotais pārstāvis", "izplatītājs" un "pārjaunošana". 

Likumprojekts paredz papildināt PTAL 1. pantu ar jauniem terminiem "remontētājs", "remontējamības prasības", "remonts", "remonta platforma", "pilnvarotais pārstāvis", "izplatītājs" un "pārjaunošana" :

1) termins "remontētājs" atbilstoši Direktīvas 2024/1799 2. panta otrajam punktam ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona, pārdevēji vai ražotāji, kas saistībā ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību sniedz remonta pakalpojumus, kā arī neatkarīgi remonta pakalpojumu sniedzēji un tādi remonta pakalpojumu sniedzēji, kas ir saistīti ar citiem ražotājiem vai pārdevējiem;
2) termins "remontējamības prasības" atbilstoši Direktīvas 2024/1799 2. panta vienpadsmitajam punktam ir noteiktām preču un preču ar digitāliem elementiem grupām noteiktās remontējamības prasības, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos. Tās ir prasības attiecībā uz rezerves daļu pieejamību, ar remontu saistīto informāciju, izmantojamiem rīkiem, kā arī prasības, kas atvieglo preču vai preču ar digitāliem elementiem izjaukšanu un remontu;
3) termins "remonts" atbilstoši Direktīvas 2024/1799 2. panta trešajam punktam ir remonts, kas definēts Regulas 2. panta 20) punktā, t.i. viena vai vairākas darbības, ko veic, lai defektīvu produktu vai atkritumus atgrieztu stāvoklī, kurā tie atbilst paredzētajam nolūkam;
4) termins "remonta platforma" atbilstoši Direktīvas 2024/1799 7. panta pirmajam punktam ir Eiropas tiešsaistes platforma remontam, kurā patērētāji tiek sniegta iespēja atrast remontētājus, tostarp arī atjaunotu preču pārdevējus, defektīvu preču pircējus, vai sabiedrības virzītas remontēšanas iniciatīvas kā remonta kafejnīcas, ja tie ir reģistrējušies remonta platformā savu pakalpojumu sniegšanai. Remonta platformu kopumā veido visu Eiropas Savienības valstu sadaļas, ko izveidojusi Eiropas Komisija, un kurās ir pievienotas hipersaites uz šīm valstu sadaļām. Tās ir pieejamas visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, lai atvieglotu visu dalībvalstu patērētāju iespējas sameklēt sev piemērotāko remontētāju;
5) termins "pilnvarotais pārstāvis" atbilstoši Direktīvas 2024/1799 2. panta sestajam punktam ir pilnvarotais pārstāvis, kas definēts Regulas 2. panta 43) punktā, t.i. jebkura fiziska vai juridiska persona, kas iedibināta ES un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, ņemot vērā ražotāja pienākumus;
6) termins "izplatītājs" atbilstoši Direktīvas 2024/1799 2. panta astotajam punktam ir izplatītājs, kas definēts Regulas 2. panta 45) punktā, t.i. jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un, kas produktu dara pieejamu tirgū;
7) termins "pārjaunošana" atbilstoši Direktīvas 2024/1799 2. panta desmitajam punktam ir atjaunošana, kas definēta Regulas 2. panta 18) punktā, t.i. darbības, ko veic, lai sagatavotu, tīrītu, testētu, tehniski apkoptu un vajadzības gadījumā remontētu produktu vai izmestu produktu nolūkā atjaunot tā sniegumu vai funkcionalitāti paredzētajā lietojumā un snieguma diapazonā, kas bija sākotnēji paredzēts projektēšanas posmā, kad produkts tika laists tirgū. 

Pārējie Direktīvas 2024/1799 2. pantā ietvertie termini jau ir PTAL esošajā redakcijā, un, ņemot vērā, ka šie termini netiek precizēti, papildus grozījumi attiecībā uz tiem nav nepieciešami. 

Preces atbilstība līguma noteikumiem.

PTAL 14. panta pirmajā daļā tiek noteikts, prece uzskatāma par atbilstošu līguma noteikumiem, ja tā atbilst vairākām prasībām, tādām kā, ja tā atbilst pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajam preces aprakstam, ir derīga mērķiem, kādiem šāda veida preces parasti tiek izmantotas u.c.
Taču pašreizējā redakcijā netiek runāts par remontējamības prasībām, līdz ar to ir nepieciešams ietvert atsauci šā panta pirmās daļas astotajā punktā, ka prece tiek uzskatīta par atbilstošu līguma noteikumiem arī tad, ja tai piemīt tādas īpašības attiecībā ne tikai uz ilgizturību, bet arī uz remontējamību.

PTAL 14. panta pirmās daļas 8. punkts tiek papildināts ar vārdu "remontējamību", tā nodrošinot, ka precei, lai varētu uzskatīt, ka tā atbilst līguma noteikumiem, ir jāpiemīt arī tādai īpašībai, kas attiecas uz tās remontējamību un iespēju attiecīgi patērētājam pieprasīt konkrētās preces remontu, ja tai ES līmenī ir noteiktas remontējamības prasības. 

ES līmenī atsevišķām preču kategorijās šobrīd jau ir noteiktas remontējamības prasības, līdz ar to jānorāda, ka visā Likumprojektā attiecināmas prasības par remonta pakalpojumu pieejamību, nodrošinājumu u.tml. attiecas tikai uz precēm, kurām ES līmenī šobrīd ir noteiktas remontējamības prasības. 
Lai nodrošinātu pilnīgu Direktīvas 2024/1799 prasību pārņemšanu, Direktīvas 2024/1799 II pielikums Latvijas likumdošanā tiks pārņemts ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kuros būs gan uzskaitītas minētās preču kategorijas, gan arī tiks noteikts, kas ir iekļaujams un kā ir jāizskatās remonta veidlapai. Jauni Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti, ņemot vērā apsvērumu, ka Eiropas Komisija turpmāk pieņems deleģētos aktus, lai atbilstoši regulatīvajām norisēm ES grozītu Direktīvas 2024/1799 II pielikumu, tā atjauninot sarakstu ar ES tiesību aktiem, kuros tiks noteiktas remontējamības prasības jaunā preču kategorijām. Attiecīgi, lai pie šādām izmaiņām nebūtu regulāri jāveic grozījumi PTAL, šīs prasības tiek ietvertas Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti uz PTAL pamata. 

Eiropas remonta informācijas veidlapa (remonta veidlapa). 

Ņemot vērā, ka pašlaik Latvijas likumdošanā netiek regulēti remonta pakalpojumu jautājumi, kā arī nav noteiktas nekādas prasības remonta darbību veikšanai un veicināšanai, situācijā, kad patērētājs izlemj par labu remonta veikšanai, viņš pats vēršas pie preces pārdevēja, lai novērstu preces neatbilstību līguma noteikumiem, kas parasti tiek darīts tā saucamās "juridiskās" - 2 gadu - garantijas laikā. Citās situācijās patērētājs ar savu sabojāto preci meklē kādu citu remonta pakalpojumu sniedzēju, kurš preci var saremontēt par atsevišķu samaksu. Lai šādus pakalpojumu sniedzējus atrastu, patērētājam pašam ir jāmeklē informācija, jānoskaidro remonta izmaksas un citu ar remontu saistīto informāciju, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu.
Lai veicinātu remontu un atvieglotu patērētāju izvēli par labu tiem, būtu nepieciešams nodrošināt patērētājiem, pēc to pieprasījuma, iespēju iepazīties ar konkrētā remonta pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem, cenām un citu svarīgo informāciju, lai tā nav manuāli jāmeklē vai jājautā pakalpojumu sniedzējam, ņemot vērā, ka daudzi remontu veidi noteiktām precēm tiek veikti regulāri, līdz ar to arī paredzamais remonta izpildes laiks, pakalpojuma cena bieži vien ir identiska dažādās situācijās. Laika taupīšanas un ērtuma nolūkos šādu informāciju pakalpojumu sniedzējs var jau sagatavot iepriekš un izsniegt to patērētājam pēc pieprasījuma uz vienotas remonta veidlapas, kuras formu un saturu ir izstrādājusi Eiropas Komisija, tā nodrošinot, ka visās ES dalībvalstīs šajās veidlapās tiek piedāvāta vienāds informācijas saturs.
Jānorāda, ka šādas veidlapas izsniegšana, ņemot vērā, ka tās sagatavošanas, izprintēšana un akltualizēšana rada papildus administratīvo slogu remontētājiem, izsniedzama brīvprātīgi, ja remontētājs ir apņēmies tādu sagatavot, ievērojot visas tam noteiktās prasības attiecībā uz šīm remonta veidlapām, un, ja patērētājs vispār to pieprasa izsniegt. Attiecīgi remontētājam nav pienākums šo veidlapu izsniegt, ja viņš tādu nav sagatavojis, bet, ja tas ir uzņēmies šādu veidlapu izsniegt, tai ir jāatbilst Direktīvā 2024/1799 noteiktajām prasībām uz tajā iekļaujamo informāciju. 

PTAL tiek papildināts ar IV² nodaļu, kuras viens no jaunieviestajiem pantiem - 21.⁶ pants - nosaka prasības attiecībā uz remonta veidlapu un patērētāju informēšanu, izmantojot šo remonta veidlapu. 

Tiek noteikts, ka pēc patērētāja pieprasījuma remontētāji brīvprātīgi var izsniegt remonta veidlapu, nodrošinot tās izsniegšanu bez maksas un saprātīgā laika posmā, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, pirms patērētājam kļūst saistošs līgums par remonta pakalpojumu sniegšanu. Informācija ir sniedzama skaidrā un saprotamā veidā, saskaņā ar ES noteiktajām piekļūstamības prasībām.
Jāatzīmē, ka, ja rodas situācijas, kad remontētājam ir jāveic kādi diagnostikas pakalpojumi (kas ietver ne tikai defekta diagnostiku, bet arī darbaspēka, transportēšanas un citas saistītās izmaksas), remontētājs var pieprasīt patērētājam segt radušās izmaksas, par tām informējot patērētāju, pirms diagnostikas pakalpojuma pieprasīšanas un remonta veidlapas izsniegšanas. Attiecīgi, remonta veidlapas izsniegšanas bez maksas neattiecas uz gadījumiem, kad ir nepieciešams veikt fizisku vai attālinātu diagnostiku, lai noteiktu defekta veidu. 
Patērētājs var neizvēlēties veikt diagnostikas pakalpojumu, ja tas uzskata, ka diagnostikas pakalpojuma saņemšanas izmaksas ir pārāk augstas. 

Lai nodrošinātu, ka patērētājam, pēc tā pieprasījuma, ir pieejama pilnīga un korekta informācija par remontētāja sniegto remonta pakalpojumu, tiek noteikts, ka remonta veidlapā ir norādāma visa aktuālā informācija par attiecīgās preces remonta pakalpojuma galvenajām īpašībām.
Remontētājs nedrīkst mainīt remonta veidlapā norādītos remonta nosacījumus 30 kalendārās dienas no brīža, kad remonta veidlapa izsniegta patērētājam, taču likuma normas neaizliedz remontētājam un patērētājam vienoties par garāku remonta veidlapas derīguma termiņu, ja piedāvātie nosacījumi ir samērīgi un abām pusēm pieņemami. Par attiecīgo termiņa pagarinājumu puses vienojas pirms remontēšanas līguma noslēgšanas un remonta veidlapas izsniegšanas, tādējādi aizsargājot patērētāja tiesības uz godīga pakalpojuma saņemšanu. 

Remonta veidlapā iekļaujamā informācija tiek noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem, tajos ne tikai nosakot nepieciešamo, sniedzamo obligāto informāciju, bet arī minēto noteikumu pielikumā pievienojot remonta veidlapas paraugu, ko ir izstrādājusi Eiropas Komisija un, kas ir harmonizēta ES līmenī. Minētie nosacījumi un remonta veidlapas paraugs tiek noteikti ar Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija ir informējusi, ka laika gaitā veidlapā iekļaujamās informācijas saturs un tās vizuālais izskats var tiks mainīts un pielāgots atbilstoši pastāvošajai situācijai remonta pakalpojumu sniegšanas jomā. Iekļaujot šo informāciju Ministru kabineta noteikumos, pie iespējamām izmaiņām, veikt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos būs vienkāršāk un jēgpilnāk, negrozot PTAL. Grozījumi, ja tādi tiks veikti, nevarēs tikt veikti ar atšķirīgu pieeju no ES līmenī noteiktā. 

Eiropas tiešsaistes platforma remontam. 

Šobrīd remonta pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus var reklamēt paši savās tīmekļa vietnēs, pastāvīgajās to atrašanās vietās (remontu servisa telpās) vai izmantojot citus tiem pieejamos informācijas kanālus. Taču, izvērtējot pašreizējo tirgus praksi ir skaidrs, ka patērētājam, ja tam ir nepieciešams veikt remontu, informācija ir jāmeklē pašam, apstaigājot vai apzvanot remontētājus, vai apmeklējot to tīmekļa vietnes u.tml., kas ir laikietilpīgs process. No patērētāja viedokļa ērtāk remonta pakalpojumus, to piedāvājumu, cenas un citus aspektus būtu ērtāk aplūkot vienuviet, ar iespēju atlasīt sev vajadzīgo, tā taupot gan laiku, gan nodrošinot iespēju uzreiz salīdzināt vairāku remonta pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas, alternatīvi kā tas šobrīd norisinās, piemēram, sludinājumu portālos, izmantojot dažādas atlases un meklēšanas funkcijas vienuviet. 
Lai veicinātu remonta pakalpojumu popularitāti un atvieglotu patērētāju iespējas sameklēt sev piemērotāko remonta pakalpojumu sniedzēju, pēc iespējas saīsinot meklēšanas un atlases laiku, būtu nepieciešams nodrošināt vienotu tiešsaistes tīmekļa vietni, kur remontētāji var reklamēt savus pakalpojumus, informēt par to pieejamību, izmaksām un citiem aspektiem.
Šāda tiešsaistes tīmekļa vietne vai līdzvērtīgs tehnoloģiskais rīks palīdzētu patērētājiem izvērtēt un salīdzināt dažādu remonta pakalpojumu sniedzēju priekšrocības, tādējādi mudinot patērētājus izvēlēties remontu. Ņemot vērā nepieciešamību šāda pakalpojuma izveidei, Eiropas Komisija izveido vienotu tiešsaistes platformu visām ES dalībvalstīm, kur katrai no tām tiks nodrošināta sava, individuālā valsts sadaļa.
Šīs nacionālās valsts sadaļas nosacījumus un tajā iekļaujamo informāciju, kas būs jānorāda remontētājiem, kuri izvēlēsies šajā platformā reģistrēties, nosaka Ministru kabinets (ar iepriekš minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuros tiks noteiktas prasības, kā arī paraugs remonta veidlapai). 

PTAL tiek papildināts ar IV² nodaļu, kurā 21.⁷ pants nosaka remonta platformas nosacījumus, vispārējās prasības, kuras ietveramas, ne tikai pašā remonta platformā, kuru izstrādā Eiropas Komisija, bet arī vispārīgos nosacījumus valsts sadaļai. Specifiski nosacījumi un nacionālajā valsts sadaļā iekļaujamā informācija tiek noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem (kā aprakstīts iepriekš). 
Papildus norādāms, ka atbilstoši Direktīvā 2024/1799 noteiktajam, Eiropas Komisija ir atbildīga par tiešsaistes platformas kopīgās tiešsaistes saskarnes izveidi un uzturēšanu. Minētās tiešsaistes saskarnes tehnisko uzturēšanu veikts Eiropas Komisija, savukārt nacionālo sadaļu uzraudzību veic katra dalībvalsts par savu valsts sadaļu, nodrošinot, ka tajā reģistrētie remontētāji atbilsti visiem tiem noteiktajiem nosacījumiem un prasībām attiecībā uz dalību remonta platformā. 

Remonta platformas mērķis ir atvieglot remonta pakalpojumu meklēšanu remontētāju un patērētāju attiecībās, attiecīgi nodrošinot patērētājiem vienuviet iespēju sameklēt sev piemērotāku remontētāju, salīdzināt dažādu remontētāju sniegtos pakalpojumus, sagaidāmās izmaksas par remontu, kā arī citus aspektus. Tas palīdzēs patērētājiem izvērtēt un salīdzināt dažādu remonta pakalpojumu sniedzēju priekšrocības, tādējādi mudinot patērētājus izvēlēties remontu, izmantojot digitālās attīstības iespējas. Attiecīgi ar šo pantu tiek noteikts, ka remonta platformā patērētāji var atrast remontētājus.

Remonta platformu veido ES valstu sadaļas, kas izmanto kopīgu Eiropas Komisijas izveidotu tiešsaistes saskarni, kurā pievienotas hipersaites uz ES valstu sadaļām, kuras ir pieejamas visās ES oficiālajās valodās. Jāatzīmē, ka ilgtspējīga patēriņa veicināšanas nolūkā dalībvalstīm vajadzētu spēt, ja tas ir attiecināms un iespējams, paplašināt savas valsts sadaļas tvērumu remonta platformā, iekļaujot tajā arī atjaunotu preču pārdevējus, defektīvu atjaunojamu preču pircējus vai sabiedrības virzītas remontēšanas iniciatīvas, piemēram, remonta kafejnīcas.
Un, kā ir skaidrots iepriekš, arī šā panta kontekstā defektīvas atjaunojamas preces ir uzskatāmas par pārjaunotām precēs atbilstoši Eiropas Komisijais skaidrojumam. Taču PTAL netiks lietots termins "pārjaunotas preces", bet gan "atjaunotas preces", ņemot vērā Valsts Valodas centra 2025. gada 18. martā saņemtajā vēstulē iekļauto skaidrojumu - "Valsts valodas centrs iesaka "refurbished" atveidot kā atjaunots. Lai gan ES terminoloģijas portālā iate.europa.eu pārsvarā atrodama atbilsme pārjaunots, šāda atbilsme nav pilnīgi izprotama, kā arī nav zināma tās izcelsme [..]".

Jaunie noteikumi paredz, ka Latvijas valsts sadaļa ir pieejama bez maksas tiem remontētājiem un citiem iepriekš minēto pakalpojumu sniedzējiem un remontēšanas iniciatīvām, kuras brīvprātīgi izvēlēsies reģistrēties platformā un izmantot tās sniegtās iespējas. 

Lai nodrošinātu harmonizētus nosacījumus valstu sadaļām, tiek noteikti vienādi nosacījumi visām ES dalībvalstīm, kā tas, ka šī sadaļa sevi ietver tādas funkcionalitātes kā meklēšanas funkciju par remonta pakalpojuma atrašanās vietu (arī ģeogrāfisko lokāciju ar kartes funkciju), paredz iespēju piedāvāt arī pārrobežu remonta pakalpojumus, informē par būtiskiem remonta nosacījumiem un citiem nosacījumiem, kas nepieciešami un tiek piedāvāti remonta pakalpojuma nodrošināšanai. 
Valsts sadaļā arī tiek nodrošināta arī iespēja patērētājiem pieprasīt remonta veidlapu no remontētājiem, kuri to piedāvā, un, kas attiecīgi tiek nodrošināta digitālā formātā. 
Lai nodrošinātu valsts sadaļas korektu funkcionēšanu un izvairītos no patērētāju iespējamas maldināšanas, tajā tiek sniegta iespēja remontētājiem regulāri atjaunināt savu kontaktinformāciju un sniegto pakalpojumu aprakstus, kā arī citu attiecināmo informāciju. 

Preču remonts, kurām ir noteikts remontēšanas pienākums, ir nodrošināms arī tādos gadījumos, ja minētajai precei jau iepriekš ir veikts remonts pie cita remontētāja vai citas personas, tādējādi neļaujot remontētājam vienpusēji atteikt remontu, ja iepriekšējais remonts nav viņa paša veikts. 

Papildus, ņemot vērā arī jau šobrīd noteiktās prasības Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, valsts sadaļā ir jānodrošina, ka tiek ievērotas un nodrošinātas piekļūstamības prasības, t.sk. izmantojot tādas tīmekļa vietnes, kas ir savienotas ar vienoto digitālo vārteju, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2018. gada 2. oktobra Regulu 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012. Kā arī ir jānodrošina funkcionalitāti un piekļūstamību neaizsargātiem patērētājiem - personām ar invaliditāti. 

Savukārt, lai izvairītos no iespējamiem remonta platformas vai valsts sadaļas nekorektas darbības vai kādiem to darbības traucējumiem, tiek nodrošināts, ka patērētājiem - platformas lietotājiem - ir pieejamas saziņas veidlapas ziņošanai par tehniskām problēmām, tādējādi izvairoties no neatbilstošu remonta pakalpojumu sniegšanas vai patērētāju maldināšanas. 

Jāatzīmē, lai arī dalībvalstīm ir dota izvēles brīvība noteikt papildus piekļuves nosacījumus savās valsts sadaļās, piemēram, attiecībā uz remontētāju reģistrācijas nosacījumiem, Latvija šobrīd nenoteiks nekādus papildus nosacījumus, ņemot vērā, ka remonta platforma ir jauna iespēja remonta pakalpojumu sniegšanas jomā un sākotnēji ir nepieciešams saprast, kāda būs gan remontētāju, gan patērētāju aktivitāte tajā. Ja, laika gaitā būs nepieciešams attiecīgus nosacījumus ieviest, to būs iespējams izdarīt, balstoties uz pastāvošo situāciju un nepieciešamajiem uzlabojumiem. 

Remontēšanas pienākums. 

Kā jau minēts iepriekš, ņemot vērā, ka pašlaik Latvijas likumdošanā netiek regulēti remonta pakalpojumu jautājumi, kā arī nav noteiktas nekādas prasības remonta darbību veikšanai un veicināšanai, būtu nosakāms, ka noteiktām precēm, kurām jau šobrīd ES līmenī ir noteiktas remontējamības prasības, tiek nodrošināts remonts pēc patērētāja pieprasījuma tādiem prasījumiem, kas nav saistīti ar preču neatbilstību pārdošanas līgumam Latvijā noteikto 2 gadu laika periodā. 

Lai nodrošinātu, ka pēc patērētāja pieprasījuma ražotājs nodrošina to preču remontu, attiecībā uz kurām ir paredzētas remontējamības prasības, būtu ieviešami jauni noteikumi, kas paredz ražotāja pienākumu un atbildību veikt noteikto preču grupu remontu, veicinot ilgtspējīgāku patēriņu, aprites ekonomiku un zaļo pārkārtošanos.

Lai pilnībā izmantotu Direktīvas 2024/1799 sniegtās priekšrocības, tā būtu jāpiemēro visām precēm, taču paredzētie noteikumi par remontēšanas un informēšanas pienākumiem šobrīd ir piemērojami tikai tām precēm, attiecībā uz kurām remontējamības prasības ir paredzētas ES tiesību aktos. Taču, jāatzīmē, ka Eiropas Komisija preču ar remontējamības prasībām sarakstu plāno regulāri pārskatīt un papildināt, tā ar laiku nosakot arvien vairāk preču, kuras ražotājiem būs pienākums remontēt. 

PTAL tiek papildināts ar IV² nodaļu, kuras viens no jaunieviestajiem pantiem - 21.⁸ pants - nosaka, ka pēc patērētāja pieprasījuma ražotājs nodrošina to preču remontu, attiecībā uz kurām ir paredzētas remontējamības prasības, taču ražotājam nav pienākums remontēt tādas preces, kuras nav iespējams saremontēt. Un, lai nodrošinātu remontēšanas pienākumu, ražotājs var noslēgt apakšlīgumu ar citu remonta pakalpojumu sniedzēju.
Ar terminu "apakšlīgums" šo normu kontekstā tiek saprasts tāds līgums, kas saistīts ar pamata remonta pakalpojumu nodrošināšanu, ja, piemēram, ražotājs (kam ir noteikts pienākums veikt preces remontu) kādu iemeslu dēļ nevar pastāvīgi veikt remonta pakalpojuma sniegšanu, taču tajā pašā laikā nodrošinot, ka sniegtais remonta pakalpojums atbildīs Direktīvā 2024/1799 noteiktajām prasībām uz remontu, uz informēšanas prasībām un citiem attiecīgiem nosacījumiem. Šāds pats nosacījums attiecas arī uz pilnvaroto pārstāvi, importētāju vai izplatītāju, kuru pienākums ir nodrošināt preces remontu. 
Attiecīgi preces remonts ir veicams ievērojot vairākus nosacījumus, kā to, ka remontu veic vai nu bez maksas, vai par saprātīgu maksu, un, ka to veic saprātīgā laika posmā. Remonta laikā patērētājam var tikt bez maksas vai par saprātīgu cenu piedāvāt un izsniegt patērētājam līdzvērtīgu preci uz remonta laiku, t.sk. atjaunotu preci, ja remonts konkrētajai precei nav iespējams. Par šādu iespēju patērētājs tiek informēts, pirms gala lēmuma pieņemšanas.
Jānorāda, ka šajā pantā, kā arī citās PTAL normās, ar vārdu "saprātīgs" ir saprotams tāds laika posms vai tāda maksa, kas patērētājus tīši neatturētu no iespējas gūt labumu no ražotāja pienākuma veikt remontu. Minētais jēdziens nav konkrēti laikā vai apjomā izmērams, bet tas tiek izmantots arī vairākos citus Latvijas nacionālajos tiesību aktos kā Komerclikumā, Konkurences likumā un citos, līdz ar to tā lietošana ir uzskatāma par ierastu praksi. 

Ņemot vērā, ka remontējamās preces ražotāja saimnieciskā darbība bieži vien ir reģistrēta ārpus ES, minētos pienākumus jāpilda tā pilnvarotajam pārstāvim ES, savukārt, ja tāda nav - šos pienākumus pilda attiecīgās preces importētājs, un, ja nav importētāja, to veic attiecīgās preces izplatītājs. Ja ražotājam nav remonta infrastruktūras vai, ja remontu var veikt remontētājs, kas atrodas tuvāk patērētājam, var tikt noslēgts iepriekš minētais apakšlīgums. Svarīgākais ir, ka ražotāji jebkurā gadījumā paliek atbildīgi par remontēšanas pienākumu, tostarp arī nodrošinot, ka precēm, uz kurām attiecas remontējamības prasības, tie par saprātīgu cenu dara pieejamas un piedāvā rezerves daļas un atbilstošus rīkus, kas nepieciešami to remontam, ja tie paši konkrēto remontu neveic, bet ir nodevuši citam remontētājam.  
Savukārt, lai nodrošinātu, ka patērētājam ir pieejama nepieciešamā informācija par remontu, ražotāji vai, attiecīgā gadījumā, pilnvarotie pārstāvji, importētāji vai izplatītāji, nodrošina, ka patērētāji, izmantojot to tīmekļvietni (ja tāda pastāv), var iegūt informāciju par paredzamo remonta cenu tipiskākajiem remontiem konkrētajai precei. Informācijai ir jābūt viegli piekļūstamai, skaidrai un norādītai saprotamā veidā bez maksas vismaz uz to laiku, kamēr remontētājam ir noteikts remontēšanas pienākums.

Ražotājiem ir jānodrošina arī piekļuve rezerves daļām, remonta un tehniskās apkopes informācijai vai jebkādiem ar remontu saistītiem programmatūras rīkiem vai citiem palīglīdzekļiem, tādējādi nodrošinot remonta tehnisko iespējamību ne tikai ražotājam, bet arī citiem remontētājiem vai pašam patērētājam

Līgumos precēm ar remontēšanas prasībām, neiekļauj nekādus atsevišķus nosacījumus, kā arī jebkādas aparatūras vai programmatūras metodes attiecībā uz remontu, kas var atturēt no remonta pakalpojuma veikšanas vai saņemšanas, ja vien šīs metodes ir attaisnojamas ar objektīviem un leģitīmiem faktoriem, kā, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība vai preču drošums. 

Jānorāda, ka remontētāji ir tiesīgi piedāvāt arī tādus līguma noteikumus, kas nodrošina augstāku patērētāja tiesību aizsardzību remonta pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai, nekā noteikts šajā likumā, neatkāpjoties no tiem noteiktajām prasībām un pienākumiem. Taču patērētājam nav saistošs neviens līgums, kurā tam kaitējot, netiek ievērotas šajā likumā noteiktās prasības, vai tāds līgums, kurš atkāpjas no noteiktajām prasībām. Attiecīgi arī, sargājot patērētāja tiesības uz remontu un veicinot remontēšanu pēc būtības, PTAL noteiktais remontēšanas pienākums neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt remontu no jebkura viņa izvēlēta remontētāja, pat, ja tas atšķiras no ražotāja piedāvātā. Un, ja iepriekš patērētājs kādu iemeslu dēļ ir izvēlējies veikt remontu citviet, ne pie preces ražotāja, attiecīgais ražotājs nedrīkst atteikt konkrētās preces remontu tikai tāpēc, ka iepriekšējais remonts ir veikts pie cita remontētāja vai kā citādi atkāpties no tiem noteiktā remontēšanas pienākuma. 

Informēšanas pienākums.

Ņemot vērā, ka šobrīd tiesību aktos nav noteikts pienākums veikt remontu un ar to saistītās darbības, nav noteikts arī pienākums informēt patērētājus par šādu iespēju. Nosakot remontēšanas pienākumus noteiktajām preču grupām, ir jānosaka, ka remontētājiem ir pienākums informēt patērētājus par ieguvumiem, izvēloties remontu, tā veicinot apritīgumu un savā veidā popularizējot remontēšanas pakalpojumus. 
Nepieciešams noteikt patērētāju informēšanas pienākumu attiecībā uz tā tiesībām izvēlēties preces remontu vai nomaiņu, kā arī par atbilstības laikposma pagarināšanu par vienu kalendāro gadu, kas būtu motivējošs faktors lēmuma pieņemšanai par labu remontam. Atbilstības laikposma pagarinājums stimulētu ilgtspējīgu patēriņu un veicinātu aprites ekonomiku. 

PTAL tiek papildināts ar IV² nodaļu, kuras viens no jaunieviestajiem pantiem - 21.⁹ pants - nosaka informēšanas pienākumu par remonta vai preces nomaiņas iespējām un par iespējamo atbilstības laikposma pagarināšanu. 
Attiecīgi tiek noteikts, ka, pirms tiek nodrošināta patērētāja tiesību aizsardzība līguma noteikumiem neatbilstošas preces gadījumā, patērētājs tiek informēts par tā tiesībām izvēlēties preces remontu vai nomaiņu, kā arī par šā likuma 28. panta (2)¹ daļā minēto atbilstības laikposma iespējamo pagarināšanu par vienu kalendāro gadu. 
Jānorāda, ka atbilstības laikposma pagarināšana (t.s. "garantijas" pagarinājums) piemērojams vienu reizi. Attiecīgi, ja piemēro atbilstības laikposma pagarinājumu, preces tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam par jebkādu neatbilstību, kas pastāvēja preču piegādes brīdī un, kas atklājas atlikušajā atbildības laikposmā attiecībā uz preci, kurai ir šis pagarinājums.

Eiropas Savienības tiesību aktu saraksts ar precēm un precēm ar digitāliem elementiem, kuros norādītas remontējamības prasības

Jau šobrīd ES tiesību aktos ir noteiktas vairākas preču vai preču ar digitāliem pakalpojumiem grupas, kurām ir noteiktas remontējamības prasības, kas nodrošina, ka preces var remontēt, tostarp, bet ne tikai, ekodizaina regulējumā paredzētās prasības. Šīs remontējamības prasības neuzliek ražotājiem pienākumu remontēt defektīvas preces, bet nodrošina, ka tās ir remontējamas. 
ES regulāri tiek diskutēts un pārskatīts minētais preču grupu saraksts, lai aizvien paplašinātu to preču vai preču ar digitāliem elementiem loku, uz kurām varētu attiecināt remontējamības prasības un tā izrietošās patērētāju tiesības. 
Direktīva 1799/2024 paredz, ka tās tvērumā ietvertie nosacījumi šobrīd attieksies uz 10 preču vai preču ar digitāliem elementiem grupām, kuras attiecīgi ir nepieciešams uzskatīt PTAL kā augstāka spēka tiesību aktā, nevis remontēšanas noteikumos. 

PTAL tiek papildināts ar IV² nodaļu, kuras viens no jaunieviestajiem pantiem - 21.¹⁰ pants - nosaka tās preces un preces ar digitāliem elementiem, uz kuriem attiecināmas remontējamības prasības un PTAL noteiktie jaunie remontēšanas pienākumi un nosacījumi. Attiecīgi tiek norādīts to ES tiesību aktu saraksts, kuros remontējamības prasības minētajām precēm jau šobrīd ES līmenī ir noteiktas, kā : 
1) Sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām un sadzīves veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām;
2)  Sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām;
3) Aukstumiekārtām;
4) Elektroniskajiem displejiem;
5) Metināšanas aparātiem;
6) Putekļsūcējiem;
7) Serveriem un datu glabāšanas ražojumiem;
8) Mobilajiem tālruņiem, bezvadu tālruņiem un ievadvirsmas planšetdatoriem;
9) Sadzīves veļas žāvētājiem;
10) Precēm, kuru sastāvā ir vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas. 

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija minēto sarakstu regulāri papildinās (izdodot deleģētos aktus), tā ieviešot ar vienas jaunas preču vai preču ar digitāliem elementiem grupas, uz kurām Direktīvas 2024/1799 tvērumā būs attiecināmas visas remontējamības prasības un nosacījumi. 

Uzraudzības un kontroles iestāde. 

Šobrīd Latvijā ir vairākas tirgus uzraudzības iestādes, kuru kompetencē ir attiecīgas jomas. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) kompetencē ir patērētāju tiesību un interešu aizsardzība, kas tiešā veidā ir saistāma arī ar remontējamību precēm, lai nodrošinātu, ka tās atbilst līguma noteikumiem. 
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu tiek paredzēts ieviest jaunas prasības attiecības uz preču remontējamību un remonta pakalpojumu pieejamību, ir nepieciešams noteikt tirgus uzraudzības iestādi, kas turpmāk kontrolēs un uzraudzīs jaunieviesto prasību izpildi un atbilstību tiesību normām. 
Tā kā PTAC jau šobrīd kā tirgus uzraudzības iestādei ir mērķis nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, būtu nepieciešams noteikt, ka PTAC uzrauga arī jaunās remontējamības prasības un no tām izrietošos pasākumus. Papildus nepieciešams noteikt, ka PTAC ir Latvijas izraudzītais kontaktpunkts komunikācijā ar Eiropas Komisiju, attiecībā tieši uz remonta platformu. 

PTAL tiek papildināts ar 23.⁷ pantu, kas nosaka, ka likuma IV² nodaļā minēto prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli īsteno PTAC, kas ir Latvijas izraudzītais kontaktpunkts remonta platformas darbībā un komunikācijā ar Eiropas Komisiju. Tiek arī noteikts, ka PTAC ir atbildīgs par piekļuves nodrošināšanu savai valsts sadaļai remonta platformā, lai tajā ieinteresētie remontētāji un citas attiecīgās personas varētu reģistrēties, kā arī tam jānodrošina, ka tiek sniegts atbalsts un palīdzība Eiropas Komisijai saistībā ar valsts sadaļas darbību remonta platformā.
Tādējādi tiek nostiprināts PTAL normās, ka PTAC ir nacionālais kontaktpunkts Direktīvas 2024/1799 ietvaros. 

Remonta veicināšanas pasākumi. 

Kā ir noteikts PTAL 28. panta pirmajā daļā, patērētājs, kuram pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai tiktu novērsta preces neatbilstība līguma noteikumiem, lai prece tiktu apmainīta pret tādu, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem, lai tiktu samazināta preces cena vai līgums tiktu atcelts un tiktu atmaksāta par preci samaksātā naudas summa. 
Ņemot vērā, ka Direktīvas 2024/1799 mērķis ir veicināt apritīgumu (samazināt atkritumus, mazinot salūzušu preču nonākšanu atkritumos) un veicināt remonta pakalpojumu izmantošanu, ir nepieciešams pieņemt tādus nosacījumus, kas mudinātu patērētājiem izvēlēties veikt preces remontu, nevis tās nomaiņu vai izmešanu. 
Ir jāsaprot, ka, lai mainītu patērētāju uztveri par remonta pozitīvo ietekmi uz vidi un ilgtspēju, patērētājam ir nepieciešams pamudinājums un ir zināšanas par tā iespējām saņemt funkcionējošu preci, tajā pašā laikā regulāri šīs preces nemainot pret jaunām, jo tās nolietojas, vai tām salūzt kāda no detaļām. 
PTAL šodrīd nav noteikti nekādi pozitīvi veicinoši faktori, kas mudinātu patērētājus remontēt salūzušās preces un kopumā veicinātu ilgtspējīgu patēriņu. Tas pats attiecas arī uz iespēju patērētājam saņemt kādus papildus bonusus, ja tas izvēlēsies remontu. 

PTAL 28. pants tiek papildināts ar divām jaunām daļām, lai motivētu patērētājus izvēlēties remontu preces nomaiņas (izmešanas) vietā. 
Attiecīgi tiek noteikts, ka, ja tiek veikts preces remonts, preces atbilstības laikposmu (tā saucamo "likumisko garantiju)" vienu reizi pagarina par vienu gadu jeb divpadsmit kalendārajiem mēnešiem. Šāds atbildības laikposma pagarinājums ne tikai veicinās izvēli par labu remontam, bet arī stimulēs ilgtspējīgu patēriņu un veicinās aprites ekonomiku ilgtermiņā. 

Tiek noteikts, ka remonts tiek veikts bez maksas, saprātīgā laikposmā un neradot ievērojamas neērtības patērētājam. Līdz ar to papildus tiek noteikts, ka, ja remonta laikā patērētājam ir nepieciešama pastāvīga remontējamās preces pieejamība, pārdevējs var patērētājam piedāvāt bez maksas izsniegt maiņas preci, tostarp atjaunotu preci. Minētais nosacījums, protams, ir atkarīgs no konkrētās preces kategorijas specifikas, piemēram, ne vienmēr būs iespējams patērētājam uz tā ledusskapja remonta laiku izsniegt vietā maiņas ledusskapi, šī opcija ir atkarīga no konkrētā tirgotāja iespējām. 

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam termins “atjaunošana” ("refurbishment") ir jāsaprot tā, kā noteikts Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā (ES) 2024/1781, kurā atjaunošana ir definēta kā darbības, kas veiktas, lai sagatavotu, iztīrītu, pārbaudītu, apkalpotu un, ja nepieciešams, salabotu produktu vai izmestu produktu, lai atjaunotu tā veiktspēju vai funkcionalitāti paredzētajā lietojumā un veiktspējas diapazonā, kas sākotnēji tika iecerēts projektēšanas posmā produkta laišanas tirgū laikā. Līdz ar to termins “atjaunotas preces” ir jāsaprot kā preces, kas tika atjaunotas (saremontētas), kā definēts ekodizaina regulējumā.
Savukārt pārjaunotas perces ("refurbished goods") attiecas uz tādām precēm, kuras to pircējs (atjaunotājs/remontētājs) plāno iegādāties, lai tām veiktu atjaunošanu, kā aprakstīts iepriekš.

Papildus Direktīvā 2024/1799 tiek noteikti pienākumi dalībvalstīm noteikt atbilstošus pasākumus, lai tiktu nodrošināts, ka patērētājiem ir pieejama visa nepieciešamā informācija par Direktīvā 2024/1799 paredzētajām jaunajām normām, to tiesībām, kā arī dalībvalstij ir jānodrošina vismaz viens pasākums remonta veicināšanai, kur attiecīgā pasākuma izvēle ir dalībvalsts kompetencē - tās var būt gan informēšanas kampaņas, gan dažādi izglītojošie materiāli vai jebkas cits, kādā veidā dalībvalsts var nodrošināt to, ka patērētāji ir informēti par jaunajām, pieejamajām iespējām preču remontēšanas jomā. 

Sods par pārkāpumiem. 

Sodi par, piemēram, negodīgas komercprakses īstenošanu, tiek jau šobrīd regulēti ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normām, nosakot, kādos gadījumos komercprakse uzskatāma par negodīgu un atturot pārdevējus un pakalpojumu sniedzējus no patērētāju maldināšanas. Taču ir jāatzīmē, ka minētā likuma normas nav attiecināmas uz visiem gadījumiem un iespējamām problēmsituācijām Direktīvas 2024/1799 kontekstā. Piemēram, ja ražotājs neievēro tam noteikto remontēšanas pienākumu, tas vairāk būtu uzskatāms par patērētāju tiesību pārkāpumu, nevis par negodīgi veiktu komercpraksi. 
Arī kā ir norādīts Direktīvas 2024/1799 apsvēruma punktā, "tirgotāju prakse, kas vedina patērētājus domāt, ka viņu preces nevar remontēt tāpēc, ka neatkarīgs remontētājs, neprofesionāls remontētājs vai galalietotāji ir veikuši iepriekšēju remontu vai pārbaudi, vai nepatiesi apgalvojumi, ka šāds remonts vai pārbaude rada ar drošību saistītus riskus, tādējādi maldinot patērētājus, attiecīgā gadījumā varētu būt negodīga komercprakse", līdz ar to ir skaidrs, ka ne visi gadījumi saistībā ar šīs direktīvas normu neievērošanu var tikt uzskatīti par negodīgu komercpraksi. 

Izstrādājot Direktīvu 2024/1799, Eiropas Komisija ir noteikusi, ka ir nepieciešams, lai dalībvalstis paredzētu sodus par noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti šīs direktīvas kontekstā, un minētie sodi būtu attiecināmi uz pārkāpumiem remonta veidlapas kontekstā, remontēšanas pienākuma un informēšanas par remontēšanas pienākumu kontekstā. Noteiktajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem, lai patērētāju tiesības tiktu pienācīgi aizsargātas. 

Ņemot vērā, ka ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normām nav iespējams visus iespējamos pārkāpumus klasificēt kā negodīgu komercpraksi, bet gan kā tīšu patērētāja tiesību pārkāpumu, nepieciešams papildināt PTAL ar atbilstošu sodu pantu. 

Attiecīgi PTAL 37. pants tiek papildināts ar desmito daļu, kas nosaka, ka par remonta veidlapai noteikto prasību neievērošanu, remontēšanas pienākuma neievērošanu vai noteikto prasību pārkāpšanu un šā likuma 21.⁸ panta devītās daļas neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. 
Minētais soda naudas apmērs pielīdzināts citiem šajā pantā noteiktajiem patērētāja tiesību pārkāpumiem un ir uzskatāms par samērīgu. 

Lai uzņēmēji varētu pielāgoties attiecībā uz dažu Direktīvas 2024/1799 pantu piemērošanu, būtu jāievieš pārejas noteikumi. Šādi pārejas noteikumi būtu jāpiemēro tādiem līgumiem, kas noslēgti pēc 2026. gada 31. jūlija, lai dotu pārdevējiem pietiekami daudz laika pielāgoties grozītajiem remonta un nomaiņas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, t.i. atbilstības laikposma pagarināšanu par 12 kalendārajiem mēnešiem un attiecīgi - patērētāju informēšanu par to. 

PTAL tiek papildināts ar pārejas noteikumu, kas nosaka, ka šā likuma PTAL 14. panta pirmās daļas 8) punktu, 21.⁹ pantu, 28. panta (2)¹ daļu un 28. panta (4)¹ daļu nepiemēro tiem pārdošanas līgumiem, kuri ir noslēgti pirms 2026. gada 31. jūlija.