Anotācija

Valsts nodevas likme par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu ir zemāka nekā par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu.

Noteikt valsts  nodevas likmi par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu pēc analoģijas ar nodevu par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu, kāda tā noteikta Komisijas deleģētajā regulā (ES) 2024/1415 (2024. gada 14. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 810/2009 groza attiecībā uz vīzas nodevu apmēru. Ievērojot iepriekš minēto, valsts nodevas likme par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu projektā noteikta 90 euro apmērā, bet, ja vīzas pagarinājuma pieteikums iesniegts vēlāk nekā trīs dienas līdz iepriekšējās vīzas derīguma termiņa beigām - 180 euro apmērā.  

Pašreiz spēkā esošās, Noteikumos nr.557 paredzētās valsts nodevas likmes pamatā noteiktas 2017.gada septembrī, izņemot Noteikumu Nr.557 5.6.¹ apakšpunktā noteikto likmi, kas stājusies spēkā 2022.gada 8.novembrī, bet no 2017.gada būtiski palielinājušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi, kas tiek novirzīti pakalpojuma sniegšanai, kā arī pieteikumu izskatīšanas process ir sarežģījies ģeopolitiskās situācijas izmaiņu rezultātā. Šis palielinājums atbilst arī Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajam patēriņa cenu pieaugumam periodā no Noteikumu Nr. 557 pieņemšanas brīža - 2017. gada septembra (https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2017M09-2024M04/0/100 ). Ievērojot iepriekš minēto, valsts nodevu likmes vairs nesasniedz to mērķi - ierobežot nepamatotu pieteikumu skaitu, kā arī motivēt trešo valstu pilsoņus savlaicīgi iesniegt pieteikumus vīzu un uzturēšanās atļauju noformēšanai, kā arī, pastāvot iespējai izvēlēties pieteikuma izskatīšanas laiku, dot priekšroku pieteikuma izskatīšanai parastā kārtībā, nemaksājot paaugstinātu valsts nodevu par pieteikuma paātrinātu izskatīšanu, un tās nepieciešams pārskatīt.

Projektā paredzēts visas valsts nodevu likmes par migrācijas pakalpojumiem palielināt, katram nodevas veidam projekta anotācijas 1. pielikumā iekļaujot likmes pamatotības aprēķinu. 

Par ielūguma un izsaukuma apstiprināšanu noteiktā valsts nodevas likme ir ietverta divos atsevišķos Noteikumu Nr.557 punktos (3. punktā un 7. punktā), lai gan procedūra un valsts nodevas likme par abiem pakalpojumiem ir identiska. 

Projektā valsts nodevu likmes gan ielūguma, gan izsaukuma pieteikuma izskatīšanai apvienotas vienā punktā (3.punkts), tādējādi atvieglojot normatīvā akta piemērošanu. No projekta izslēgta zemākā valsts nodevas likme par bērna līdz 6 gadu vecumam pieteikuma izskatīšanu, jo pieteikuma noformēšanas un pārbaudes procedūra ir līdzvērtīga tai, kāda tiek piemērota personai, kura ir sasniegusi 6 gadu vecumu. 

Valsts nodevu likmes par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu ietvertas vairākos Noteikumu Nr.557 5. punkta apakšpunktos (5.1.-5.11. apakšpunkts), kā arī to apmērs ir atšķirīgs, lai gan dokumentu izskatīšanas procedūra ir vienāda visos gadījumos. 

Valsts nodevu likmes par uzturēšanās atļaujas pieteikumam nepieciešamo dokumentu izskatīšanu apvienotas projekta 5.1 un 5.2.apakšpunktā, atsevišķi nodalot likmes par termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (ieskaitot Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa) pieteikuma izskatīšanu. Nav saglabāta Noteikumu Nr.557 5.5. un 5.6. apakšpunktos noteiktā atšķirīgā valsts nodevas likme par tādas personas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, kura veikusi ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, jo arī šajā gadījumā dokumentu izvērtēšanas procedūra nav atšķirīga, turklāt šādu pieprasījumu skaits pēdējā laikposmā strauji samazinājies (2023. gadā saņemti tikai 86 investoru pieteikumi). Analoga apsvēruma dēļ no projekta izslēgtas arī pārējās atšķirīgās likmes (starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem, bezvalstniekiem u.tml.), jo informācijas sistēmās veicamās pārbaudes un lēmuma sagatavošanas procedūras neatšķiras. Īpaši atbalstāmo personu kategoriju gadījumā projektā paredzēts atbrīvojums no valsts nodevas samaksas. 

Noteikumu Nr.557 9. punktā ir noteikta atsevišķa valsts nodevas likme par papildu tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu, tomēr šāds regulējums ir pretrunīgs, jo darba devējs par tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu veic valsts nodevas samaksu ielūguma vai izsaukuma pieteikuma iesniegšanas ietvaros.

Projektā nav paredzēta atsevišķa valsts nodevas likme par papildu tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu, jo šāda valsts nodeva tiek iekasēta ielūguma vai izsaukuma pieteikuma izskatīšanas procedūras ietvaros. 

Noteikumu Nr. 557 11. punktā iekļautie atbrīvojumi no valsts nodevas ir pārskatāmi, lai tie atspoguļotu šobrīd aktuālo situāciju.

Projekta 8.punktā saglabāti atbrīvojumi šādos gadījumos:
1) par jebkādu migrācijas pakalpojumu saņemšanu, ja tas noteikts starptautiskajos līgumos vai saistīts ar valsts interesēm;
2) diplomātisko un dienesta vīzu saņēmējiem un vīzas pieprasītājiem - gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem - lai harmonizētu nosacījumus ar Šengenas vīzas pieprasītājiem noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (turpmāk - Vīzu kodekss);
3) Latvijas pilsonim - par ģimenes locekļu uzaicināšanu - lai Latvijas pilsoņu tiesības pielīdzinātu citu Savienības pilsoņu tiesībām (Savienības pilsoņi, kas izmanto savas tiesības uz brīvu personu kustību, neveic valsts nodevas samaksu). Līdzīga apsvēruma dēļ atbrīvojums saglabāts arī latvietim (līvam) vai personai, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis - par vīzas pieteikuma izskatīšanu;
4) bērniem, kas nav sasnieguši 12 gadu vecumu - par ilgtermiņa vīzas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu vai reģistrēšanu, ja šāda procedūra netiek veikta paātrinātā kārtībā. Pašreizējais regulējums paredz atbrīvojumu bērniem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, bet 12 gadu vecuma noteikšana harmonizēs tiesību aktā noteikto ar Vīzu kodeksā paredzēto vecuma slieksni. Projektā, tāpat kā šobrīd spēkā esošajā regulējumā, nav paredzēts atbrīvojums no valsts nodevas samaksas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai reģistrēšanas gadījumā, jo šādos gadījumos personu vecāku vai aizbildņu integrācijas pakāpe sabiedrībā nav tik augsta, lai tiktu piešķirts atbrīvojums, savukārt gadījumos, kad galvenā iesniedzēja ieceļošana ir atbilstoša kādam citam atbrīvojuma pamatam (piemēram, pētnieks, ieceļošana saistībā ar valsts interesēm u.c.), no valsts nodevas samaksas tiks atbrīvoti visi ģimenes locekļi neatkarīgi no vecuma;
5) starptautiskās aizsardzības un pagaidu aizsardzības saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī cilvēktirdzniecības upuriem, jo šīs personu grupas ir īpaši neaizsargātas; Attiecībā uz bēgļa vai alternatīvā statusa saņēmējiem atbrīvojums paredzēts, piešķirot pirmreizēju uzturēšanās atļauju. Turpmākajā periodā, personām integrējoties darba tirgū, atbrīvojums vairs nav paredzēts;
6) no valsts vai pašvaldību budžeta finansētajām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm;
7) personām un/vai viņu uzaicinātājiem, ja ieceļošana saistīta ar darbību zinātniskajā vai izglītības jomā - lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu un augstākās izglītības eksportu;
8) uzaicinātājus paredzēts atbrīvot no valsts nodevas samaksas par tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu, ja tas saistīts ar kultūras vai izglītības jomu, kā arī gadījumos, ja trešās valsts pilsonis tiks nodarbināts īpaši atbalstāmā teritorijā - speciālajā ekonomiskajā zonā.

No projekta izslēgti Noteikumu Nr. 557 11. punktā paredzētie atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas vairākām personu kategorijām:
1) Latvijas pilsoņa ģimenes locekļiem, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību (Noteikumu Nr. 557 11.6.apakšpunkts) - atbrīvojums izslēgts, jo Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā" neparedz valsts nodevas samaksas iekasēšanu šādos gadījumos, līdz ar to normas nav nepieciešams dublēt;
2) repatriantiem (Noteikumu Nr. 557 11.7.apakšpunkts), jo atbilstoši Repatriācijas likumā noteiktajam, repatriācijas pieteikumu pieņemšana ir pārtraukta no 2024. gada 1. janvāra;
3) Valkā dzīvojošajiem Igaunijas nepilsoņiem - Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu ģimenes locekļiem (Noteikumu Nr. 557 11.9.apakšpunkts). Šāds atbrīvojums pēdējo trīs gadu laikā nav ticis piemērots, līdz ar to uzskatāms par neaktuālu;
4) bēgļa vai alternatīvā statusa turētāji atbrīvoti no valsts nodevas par pirmreizēja uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu (Noteikumu Nr. 557 11.11.apakšpunkts). Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas gadījumā personas ir pietiekami ilgstošu laika periodu uzturējušās valstī, līdz ar to uzskatāms, ka viņas ir integrējušās darba tirgū un spēj sevi nodrošināt;
5) ārzemniekam, kurš sniedz palīdzību Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, un viņa ģimenes loceklim (Noteikumu Nr. 557 11.15.apakšpunkts)- par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu. Šāds atbrīvojuma veids bija biežāk izmantots, Latvijai sākot integrēties Eiropas Savienībā, bet pēdējos trīs gados nav piemērots ne reizi, līdz ar to uzskatāms par neaktuālu;
6) pedagogam, kurš strādā privātajā izglītības iestādē "Latvijas Starptautiskā skola" (privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbību nodrošina Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums), viņa ģimenes loceklim un viņu uzaicinātājam (Noteikumu Nr. 557 11.18.apakšpunkts), jo šādu atbrīvojumu paredz atbilstošie starptautiskie līgumi, līdz ar to piemērojams projekta 8.1.apakšpunkts;
7) ārzemniekam, kurš ierodas Latvijas Republikā, lai studētu maģistra vai doktora programmā (Noteikumu Nr. 557 11.23.apakšpunkts). Ievērojot būtisko pieteikumu skaitu, kas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāizvērtē, projekts paredz saglabāt atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas tikai izglītības institūcijām, kas uzaicina studentus, tādējādi valsts budžetā nodrošinot papildu ienākumu no samaksātās valsts nodevas aptuveni 200 000 euro apmērā;
8) ārzemniekiem, kuri iestājušies klosterī (Noteikumu Nr. 557 11.20.apakšpunkts), jo atbrīvojuma noteikšana nav bijusi pamatota ar būtiskiem argumentiem.
Saistībā ar atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas trešās valsts pilsoņa uzaicinātājam par tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanu vai precizēšanu, atbrīvojums netiek saglabāts, noformējot ielūgumu vai izsaukumu šādām personu kategorijām:
1) vērtētājam, kurš novērtē, akreditē un uzrauga laboratorijas, sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas (Noteikumu Nr. 557 11.21.2.apakšpunkts). Atbrīvojums tiek izmantots ļoti reti, un nav pamata tā saglabāšanai. 
2) konsultantam (ekspertam), kurš sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei, vai personai, kura palīdz īstenot starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika (Noteikumu Nr. 557 11.21.4.apakšpunkts). Atbrīvojums pēdējo gadu laikā nav ticis piemērots, turklāt nepieciešamības gadījumā ir iespējams piemērot projekta 8. 1. vai 8.2. apakšpunktā noteikto atbrīvojumu - atbilstoši starptautiskajiem līgumiem vai valsts interesēm, kā arī, ja šādu personu uzaicina valsts vai pašvaldību iestāde, atbrīvojums ir paredzēts projekta 8.11. apakšpunktā;
3) komercreģistrā reģistrētam valdes vai padomes loceklim, prokūristam, administratoram, likvidatoram vai personālsabiedrības biedram, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personai, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli (Noteikumu Nr. 557 11.21.5.apakšpunkts), jo šādā gadījumā personai netiek piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, bet tiek veikts ieraksts izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā, kas dod tiesības veikt komercdarbību;
4) sporta trenerim un profesionālam sportistam pēc sporta kluba uzaicinājuma (Noteikumu Nr. 557 11.21.6. un 11.21.7. apakšpunkts), jo šāda atbrīvojuma noteikšana, radot priekšrocības salīdzinājumā ar citām nodarbināto grupām, nav pamatota. Uzaicinot valsts vienību sporta trenerus, ir iespējams piemērot projekta 8.2.apakšpunktā noteikto atbrīvojumu atbilstoši valsts interesēm.

Noteikumu Nr. 557 11.punktā iekļautās atsauces uz atbrīvojumu no Noteikumu Nr. 557 5.12.apakšpunktā paredzētās valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas atjaunošanu tās pazaudēšanas gadījumā vai, ja jāmaina tajā iekļautie dati, projekta 8. punktā nav saglabātas. Nepieciešamība pēc atļaujas atjaunošanas šāda iemesla dēļ vairumā gadījumu rodas pašas personas nevērīgas vai apzinātas rīcības rezultātā, turklāt, lai personai atjaunotu zudušo dokumentu, jāveic procedūras, kas saistītas ar migrācijas nosacījumu spēkā esamības pārbaudi, kā arī jāpieņem lēmums par atļaujas atjaunošanu. Līdzīgu apsvērumu dēļ atbrīvojums no valsts nodevas samaksas nav noteikts arī gadījumos, ja uzaicinātājs iesniedzis kļūdainu ielūguma vai izsaukuma pieteikumu, kurā jāveic precizējumi.