Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 2024. gada 31.maijā laika posmā no plkst. 00.00 līdz plkst. 02.00 tiks veikti plānoti LVRTC infrastruktūras uzturēšanas darbi. To laikā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
23-TA-933: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4.panta otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 6.panta pirmās daļas 2.punkts un 7.panta 3.punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmajai daļai ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ministru kabinets 2021. gada 10. augustā pieņēma Ministra kabineta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, izsludināja ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim šādās administratīvajās teritorijās: Ludzas novada pašvaldībā, Krāslavas novada pašvaldībā, Augšdaugavas novada pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 45 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta vēl uz trim mēnešiem, proti, līdz 2022. gada 10. maijam. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. maija rīkojumam Nr. 324 "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 2022. gada 10. augustam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 552 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta uz trim mēnešiem, proti, līdz 2022. gada 10. novembrim. 
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 3. novembra rīkojumam Nr. 794 "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta uz trim mēnešiem, proti, līdz 2023. gada 10. februārim.
Tāpat Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra sēdē tika lemts, ka Iekšlietu ministrijai, ievērojot situācijas attīstības tendences un aktuālo situāciju uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas, ņemot vērā Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu un Baltkrievijas režīma hibrīdkaru pret Latvijas Republiku, ja nepieciešams, ir sagatavojams un iekšlietu ministram iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas pēc 2023. gada 10. februāra (Nr. 3, 1.§). Līdz ar to ārkārtējā situācija attiecīgajās administratīvajās teritorijās tika pagarināta līdz 2023. gada 10. maijam (Ministru kabineta 2023. gada 1. februāra rīkojums Nr. 61 "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"").
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
No 2021. gada 11. augusta no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturētas personas 4045 gadījumos. Savukārt 2022.gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturētas personas 5286 gadījumos. Attiecīgi 2023. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas personas 1514 gadījumos. Norādāms, ka joprojām ir augsts nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits, proti, 2023. gada februāra mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 377 gadījumos, marta mēnesī skaits ir palielinājies līdz 559 gadījumiem, bet aprīļa mēnesī (līdz 12. aprīlim) no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 234 gadījumos. 
Tāpat Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.
Arī no Lietuvas Republikas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikto ārkārtējās situācijas režīmu. Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas Republikas robežu, savukārt uz Lietuvas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība. 
Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas Republikas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaitu. 
Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Risinājuma apraksts
Valstīm, kā to savā judikatūrā atklājusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk– ECT), ir tiesības kontrolēt personu ieceļošanu, uzturēšanos valstī un izceļošanu no tās, kā arī noteikt to imigrācijas politiku, lai nodrošinātu to divpusējo saistību vai saistību pret Eiropas Savienību izpildi (sk., piemēram, ECT 1997. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 122/1996/741/940 Boujlifa v. France 42. punktu), kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu, 77.-79. pantu (īpaši 79. panta 1. punktu attiecībā uz nelikumīgas ieceļošanas novēršanu), 80. pantu. Proti, būtisks valstu iekšējās drošības nodrošināšanas elements ir robežapsardzības sistēmas, tostarp robežkontroles noteikšana, kas attiecīgi Savienības ietvaros kalpo ne tikai valsts interesēm, pie kuras robežām tiek veikta robežkontrole, bet gan tostarp visu to valstu interesēm, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par robežkontroles atcelšanu pie Savienības iekšējām robežām.
Vienlaikus ECT ir paudusi, ka princips par likumīgu ieceļošanu nav absolūts, un no tā var tikt izdarīta atkāpe, ja persona spēj objektīvi pamatot apstākļus, kādēļ tā nešķērso valsts robežu tai paredzētajās vietās, piemēram, pastāv tūlītējas vajāšanas draudi valstī, no kuras tā mēģina ieceļot. Attiecīgi katrā individuālajā gadījumā ir objektīvi vērtējami personas norādītie apstākļi, to būtiskums, tūlītējais raksturs, nosakot samērīgumu ar likumīgas ieceļošanas neievērošanu. Konstatējot, ka personas norādītie objektīvie apstākļi ir pamatoti, personai, ievērojot neizraidīšanas principu, sniedzama atļauja ieceļot valstī (skat. ECT 2020.gada 13. februāra sprieduma lietās Nr. 8675/15 un 8697/15 N.D. and N.T. v. Spain 208.-211. punktu; ECT 2022.gada 5. aprīļa sprieduma lietā Nr.55798/16 un 4 citās A.A. and others v. North Macedonia 114.-116. punktu).
Attiecīgie objektīvie apstākļi faktiski ir tie paši, kas izņēmuma no likumīgas ieceļošanas gadījumā, piemēram, personas veselības stāvoklis u.c., ko persona var paust jebkādā veidā. Minēto pamato starptautiskajās tiesību normās ietvertais princips par spīdzināšanas un citādas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidu aizliegums (piemēram, Eiropas Padomes 1950. gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants, Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) 1984. gada 10. decembra Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem 3. pants; ANO 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants).
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā joprojām esošo situāciju saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karu Ukrainā, ko atklāti atbalsta arī Baltkrievijas Republika. Tāpat ārkārtējā situācija atsevišķās administratīvajās teritorijās ir pagarināma, jo turpinās nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumi, vienlaikus situācija reģionā rada risku, ka to skaits var būtiski pieaugt.
Rīkojuma projekts paredz arī mainīt finansējuma avotu atlīdzības un citu izdevumu segšanai (tai skaitā, tehniski tiek precizēts rīkojuma 9.1 punkta trešais teikums), kas radušies iestādēm saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra sēdes protokolā Nr. 5 35.§ "Rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" noteikto.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Gadījumā, ja ārkārtējā situācija netiktu pagarināta, pastāv riski, ka strauji var palielināties personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežu.


 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Personas, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 526 717
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 526 717
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 526 717
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-2 526 717
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
2 526 717
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopā indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai laika periodam no 2023.gada 11. maija līdz 2023.gada 10. augustam (3 mēnešiem) ir 2 526 717 euro.
Kopā indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai laika periodam no 2023.gada 11. maija līdz 2023.gada 10. augustam (3 mēnešiem) ir 2 513 502 euro.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) 3 mēnešiem, lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksai par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, atlīdzībai par laiku, kuru amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu, Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo nodarbināto komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, uztura un dienas naudai, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir  2 513 502 euro, no tiem indikatīvi:
- Valsts policijai - 1 605 344 euro
- Valsts robežsardzei - 730 830 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 149 219 euro;
- Valsts drošības dienestam - 28 109 euro.
Kopsavilkumus un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1. pielikumā.
Vēršam uzmanību, ka ārkārtējai situācijai pasliktinoties, izdevumu apjoms var būtiski palielināties.
Izdevumus Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm pēc nepieciešamības plānots segt no budžeta   resora   "74. Gadskārtējā valsts  budžeta izpildes  procesā pārdalāmais  finansējums" programmā  18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” rezervētā finansējuma. Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) laika periodam no 2023.gada 11. maija līdz 2023.gada 10. augustam (3 mēnešiem), lai pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētajām personām, ir 13 215 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 4 949 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 8 266 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzams), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minētajām personām – izdevumi tiks izmaksāti pēc faktiskās nepieciešamības pēc Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegtās informācijas. Nacionālais veselības dienests sniedz iepriekš minēto informāciju par valsts un pašvaldības stacionārām ārstniecības iestādēm. Vēršam uzmanību, ka Veselības ministrijai paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu pozīcijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Kā arī finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējuma, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi būs izmaksu dārgāki ne kā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2.pielikumā.
Izdevumus Veselības ministrijas resora iestādēm (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Nacionālajam veselības dienestam finanšu līdzekļu pārskaitīšanai valsts un pašvaldības stacionārām ārstniecības iestādēm) pēc nepieciešamības plānots segt no budžeta   resora   "74. Gadskārtējā valsts  budžeta izpildes  procesā pārdalāmais  finansējums" programmā  18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” rezervētā finansējuma.
Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas aprēķins balstīts uz provizoriskām aplēsēm un, ārkārtējai situācijai pasliktinoties, izdevumu apjoms var būtiski palielināties.
Izdevumus, kas saistīti ar rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tajā skaitā samaksu par virsstundu darbu, piemaksu par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, atlīdzību par laiku, kuru amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu, Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo nodarbināto komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, uztura un dienas naudai, ēdināšanai, kā arī izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar rīkojuma izpildei nepieciešamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, tajā skaitā virsstundu darba apmaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodarbinātajiem un valsts un pašvaldības stacionāro ārstniecības iestāžu nodarbinātajiem, tiks segti no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet to nepietiekamības gadījumā 2023. gadā tiks segti no budžeta resora   "74. Gadskārtējā valsts  budžeta izpildes  procesā pārdalāmais  finansējums" programmā  18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” rezervētā finansējuma. Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 20.12.2011. L 337). Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180) (turpmāk – Direktīva 2012/32/ES). Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180). Direktīva 2013/32/ES 4. panta 1. punkts un 6. pants (īpaši tā 3. punkts) sniedz rīcības brīvību valstīm noteikt iestādes (attiecīgi arī to teritoriālo izvietojumu), kas ir kompetentas pieņemt pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, nenosakot kuras tieši iestādes nosakāmas par kompetentām un arī nenosakot to teritoriālo izvietojumu, tostarp valsts iekšienē (skat., mutatis mutandis EST 2020. gada 25. jūnija sprieduma lietā C-36/20 PPU Ministerio Fiscal 65. punktu, 114.1. apakšpunktu). Vienlaikus Direktīvas 6. panta 2.punkts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai personai, kura sagatavojusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu reāla iespēja to iesniegt iespējami īsā laikā. Nacionālajā regulējumā minētās normas transponētas Patvēruma likumā.
Apraksts

          

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Projekta sagatavošanā, ievērotas Latvijas Republikai saistošās cilvēktiesību normas, tostarp: - Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28.jūlija Konvencijā par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolā par bēgļa statusu; -Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada 10. decembra Konvencijā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; - Eiropas Padomes 1950. gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (tostarp, 3. pantā, Protokolā Nr. 4), kā tos savā judikatūrā atklājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, piemēram, 1997. gada 21. oktobra spriedumā lietā Nr. 122/1996/741/940 Boujlifa v. France; 2020.gada 13. februāra spriedumā lietās Nr. 8675/15 un 8697/15 N.D. and N.T. v. Spain; 2022.gada 5. aprīļa spriedumā lietā Nr.55798/16 un 4 citās A.A. and others v. North Macedonia. Atbilstoši minētajā spriedumā paustajām atziņām, valstij ir tiesības atteikt ieceļošanu ārzemniekiem, tostarp potenciālajiem patvēruma meklētājiem, kuri bez nepārvaramiem iemesliem nebija izpildījuši prasību pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās. Līdz ar to projekts, kas paredz noteikt tiesisku veidu kā personas, kuras likumīgi ceļo var iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām. - Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada 16.decembra Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; - Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, piemēram, spriedumā lietā Nr. C-72/22 PPU Valstybės sienos apsaugos tarnyba; 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā C-36/20 PPU Ministerio Fiscal; -un citos attiecīgajos saistošajos dokumentos ietvertos neizraidīšanas un samērīguma principus.
Apraksts
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 20.12.2011. L 337). Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180) (turpmāk – Direktīva 2012/32/ES). Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180). Direktīva 2013/32/ES 4. panta 1. punkts un 6. pants (īpaši tā 3. punkts) sniedz rīcības brīvību valstīm noteikt iestādes (attiecīgi arī to teritoriālo izvietojumu), kas ir kompetentas pieņemt pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, nenosakot kuras tieši iestādes nosakāmas par kompetentām un arī nenosakot to teritoriālo izvietojumu, tostarp valsts iekšienē (skat., mutatis mutandis EST 2020. gada 25. jūnija sprieduma lietā C-36/20 PPU Ministerio Fiscal 65. punktu, 114.1. apakšpunktu). Vienlaikus Direktīvas 6. panta 2.punkts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai personai, kura sagatavojusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu reāla iespēja to iesniegt iespējami īsā laikā. Nacionālajā regulējumā minētās normas transponētas Patvēruma likumā.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Patvēruma likums, īpaši tā 3. un 6. pants.

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Projekta sagatavošanā, ievērotas Latvijas Republikai saistošās cilvēktiesību normas, tostarp: - Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28.jūlija Konvencijā par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolā par bēgļa statusu; -Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada 10. decembra Konvencijā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; - Eiropas Padomes 1950. gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (tostarp, 3. pantā, Protokolā Nr. 4), kā tos savā judikatūrā atklājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, piemēram, 1997. gada 21. oktobra spriedumā lietā Nr. 122/1996/741/940 Boujlifa v. France; 2020.gada 13. februāra spriedumā lietās Nr. 8675/15 un 8697/15 N.D. and N.T. v. Spain; 2022.gada 5. aprīļa spriedumā lietā Nr.55798/16 un 4 citās A.A. and others v. North Macedonia. Atbilstoši minētajā spriedumā paustajām atziņām, valstij ir tiesības atteikt ieceļošanu ārzemniekiem, tostarp potenciālajiem patvēruma meklētājiem, kuri bez nepārvaramiem iemesliem nebija izpildījuši prasību pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās. Līdz ar to projekts, kas paredz noteikt tiesisku veidu kā personas, kuras likumīgi ceļo var iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām. - Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada 16.decembra Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; - Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, piemēram, spriedumā lietā Nr. C-72/22 PPU Valstybės sienos apsaugos tarnyba; 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā C-36/20 PPU Ministerio Fiscal; -un citos attiecīgajos saistošajos dokumentos ietvertos neizraidīšanas un samērīguma principus.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
Patvēruma likums, īpaši tā 3. un 6. pants.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts robežsardze, Valsts policija, Valsts drošības dienest,s Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests, Nacionālie bruņotie spēki
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts robežsardze, Valsts policija, Valsts drošības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests, Nacionālie bruņotie spēki

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija


Ārkārtējās situācijas ietvaros Valsts robežsardze ir pielāgojusi savu dienesta organizāciju - uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu konkrēto Valsts robežsardzes struktūrvienību atbalstam novirza gan attiecīgie Valsts robežsardzes resursi, gan pēc pieprasījuma tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes un Valsts policijas resursi.
Valsts robežsardzei, piesaistot savus resursus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, vienlaikus ir jānodrošina arī uz Latvijas Republikas-Krievijas Republikas valsts robežas robežpārbaudes (tai skaitā, ņemot vērā pietiekami lielo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsmu, kā arī Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanas nosacījumu pārbaudi/kontroli) un robežuzraudzību, robežpārbaudes starptautiskajā lidostā "RĪGA" un ostās, kā arī imigrācijas kontroles pasākumi valsts iekšienē.
Tāpat, iesaistot Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes resursus, tiek ņemts vērā arī minēto iestāžu kapacitāte noteiktā laika periodā.
Valsts robežsardze pielāgo savu dienesta organizāciju, nemazinot uzdevuma izpildes apjomu gan uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, gan uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas, gan robežpārbaudes lidostā "RĪGA", ostās un imigrācijas kontroli valsts iekšienē.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas - valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu laika periodam no 2023.gada 11. maija līdz 2023.gada 10. augustam
2. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) laika periodam no 2023.gada 11. maija līdz 2023.gada 10. augustam