Anotācija (ex-ante)

22-TA-2016: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. 2020. gada 9. jūlija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam” (turpmāk - ST spriedums).

2. 2022.gada 14.decembra Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību: "256. Pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu (minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, garantētā minimālā ienākuma slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis), regulāri pārskatot to apmērus un piesaistot procentuālai vērtībai no mājsaimniecību ienākumu mediānas".

3. 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §).

4. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana” - 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim un tas ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.

 5. ES Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu”.

6. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gada 17. novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt metodoloģiski pamatu un reālajai sociālekonomiskajai situācijā atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk - VSNP) apmēru, izmantojot likumprojektā “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” noteikto pieeju minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā (procentuālā apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas mēnesī, (turpmāk – ienākumu mediāna), nostiprinot vienotu pieeju valsts atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem.
 
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Grozījumi ir nepieciešami, lai pilnībā ieviestu  ST spriedumu, t.i., noteikt VSNP apmēru, pamatojoties uz sociālekonomisko situāciju valstī (balstītu uz sociālekonomisku rādītāju - ienākumu mediānu), un nostiprināt regulāru VSNP apmēra pārskatīšanu, lai veicinātu iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas pastāvīgu uzlabošanos.

Eiropas  Komisija savos ziņojumos vairākkārt aizrādījusi Latvijai par to, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars atspoguļo sociālās drošības tīkla nepilnības un problēmas saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu un 2014. gadā apstiprinātā minimālā ienākuma līmeņa reforma nav tikusi īstenota. Tādēļ vairākus gadus pēc kārtas Eiropas Komisija Latvijas progresu sociālās jomas rekomendāciju izpildē vērtēja kā ierobežotu, bet 2019.gada Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju norādīts, ka nav nekāda progresa rekomendācijas ieviešanā. Tādēļ Latvija atkārtoti 2020.-2021.gada rekomendācijās saņēma norādījumus par atbalsta pilnveidošanu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu.
Eiropas Komisijas nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota arī ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo Eiropas Komisijas maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz  nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no Eiropas Komisijas paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu.
Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos arī attiecībā uz VSNP.

 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
VSNP ir viens no valsts sociālo pabalstu veidiem, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. VSNP apmēru, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt VSNP, šo pabalstu piešķiršanas un izmaksas pamatnosacījumus nosaka Valsts sociālo pabalstu likums (turpmāk – Likums). VSNP tiek finansēts no valsts pamatbudžeta, t.i., no vispārējiem nodokļiem. VSNP izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA).

Personu loks, kurām ir tiesības saņemt VSNP, ir noteiktas Likuma 13.panta pirmajā daļā, proti, VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:
1) sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;
2) atzīta par personu ar invaliditāti un pārsniegusi 18 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku;
3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai. Pabalsta izmaksu turpina, ja šajā punktā minētā persona pēc pilngadības sasniegšanas mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāka par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāka par 24 gadiem.

Izmaiņas VSNP apmērā un tā izmaksas kārtībā no 2021.gada ir cieši saistītas ar ST sprieduma izpildi, kurā attiecībā uz VSNP invaliditātes gadījumā norādīts, ka nestrādājošām personām ar invaliditāti VSNP ir pamata iztikas līdzekļu avots un primāri tas tiks izmantots pamatvajadzību apmierināšanai. Savukārt  nodarbinātām personām ar invaliditāti Satversmes tiesas ieskatā VSNP ir papildu ienākumu avots un ir uzskatāms par papildu atbalstu no valsts puses, ar kuru valsts sekmē personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes paaugstināšanos un sociālo iekļaušanu un kuru persona var izlietot pēc saviem ieskatiem. Atbilstoši ST spriedumam nenodarbinātie un nodarbinātie VSNP saņēmēji atrodas atšķirīgos apstākļos, tādēļ valsts sniegtajam atbalstam nenodarbinātām personām ar invaliditāti kā īpaši aizsargājamai personu grupai jābūt lielākam nekā nodarbinātām personām ar invaliditāti. Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka VSNP apmērs pensijas vecumu sasniegušām personām, kāds tas bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim, nenodrošina cilvēkcienīgu dzīvi. Ņemot vērā ST spriedumu, Labklājības ministrija rosināja grozījumus Likumā (ar detalizētu skaidrojumu par veiktajiem grozījumiem Likumā un to pamatojumiem iespējams iepazīties likumā “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”: https://likumi.lv/ta/id/319395-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma. Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī, Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī.), tostarp:
1) nosakot Likumā (ne vairs Ministru kabineta noteikumos) VSNP apmēru katrai no VSNP saņēmēju grupām konkrētā apmērā, tā  aprēķinam piemērojot relatīvo metodi – proti, VSNP apmēru nosakot procentuālā apmērā no ienākumu mediānas (summa veselos euro) (ienākumu mediāna pēc Latvijas skalas (1; 0,7; 0,7) 2018.gadā bija 544,41 euro, tādējādi VSNP apmēri katrai no mērķa grupām tika noteikta procentuālā apmērā no 544,41 euro) (skatīt tabulu zemāk);
2) paaugstinot VSNP aprēķinam piemērojamo koeficientu personām ar I invaliditātes grupu - no 1.3 līdz 1.4;
3) diferencējot VSNP apmēru personām ar I un II invaliditāti pēc nodarbinātības fakta, veicot piemaksu pie VSNP proporcionāli iepriekšējā mēnesī nenodarbinātajām dienām - personām ar I invaliditātes grupu pie VSNP tiek veikta 30% piemaksa no grupai noteiktā VSNP apmēra, personām ar II invaliditātes grupu – 20% piemaksa (skatīt tabulu zemāk);
4) nosakot VSNP izmaksu par iepriekšējo mēnesi no 2021.gada 1.maija visām VSNP saņēmēju mērķa grupām - lai diferencētu VSNP apmēru personām ar I un II invaliditātes grupu pēc nodarbinātības fakta, VSAA ir jāpārliecinās par personas nodarbinātības statusu. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodarbinātības fakts nav statisks lielums, un arī viena mēneša ietvaros tas var būt mainīgs. Pie kārtības, kad VSNP izmaksā par kārtējo mēnesi (kā tas bija līdz 2021.gada 1.maijam), VSAA nevar pārliecināties par faktisko personas nodarbinātības statusu, tādējādi nevar korekti aprēķināt un izmaksāt VSNP apmēru personām ar I un II invaliditātes grupu tā, lai neveidotos situācija, ka dažām personām rastos VSNP pārmaksa, bet dažām VSNP apmērs netiktu izmaksāts pilnā apmērā. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka personām ar I un II invaliditātes grupu VSNP apmērs tiek diferencēts pēc nodarbinātības fakta, tika pieņemts lēmums noteikt VSNP izmaksu par iepriekšējo mēnesi, jo šāda kārtība ļauj VSAA korekti fiksēt un pārliecināties par personas nodarbinātības faktu un veikt VSNP izmaksu personai atbilstošā apmērā (bez pārmaksas vai iztrūkuma). Turklāt, lai salāgotu VSNP izmaksu visām Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajām personām, sākot ar 2021.gada maiju, visiem VSNP saņēmējiem izmaksa tiks veikta par iepriekšējo mēnesi;
5) nosakot VSNP pārskatīšanas kārtību - atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai – ne retāk kā reizi trijos gados.




VSNP apmēri no 2021.gada 1.janvāra, atbilstoši veiktajiem grozījumiem Likumā pēc ST sprieduma.
 
                                                  Personām ar invaliditāti
Invaliditātes grupa Koeficients VSNP apmērs no 01.01.2021. (euro, mēnesī)
No bērnības
I grupa

 
1,4 190,40
Nestrādājošam (30% piemaksa) 247, 52
II grupa 1,2 163,20
Nestrādājošam (20% piemaksa)
 
195, 84
III grupa Bāze 136,00 (25 % no ienākumu mediānas)
Vispārējā gadījumā
I grupa   152,60
Nestrādājošam (30% piemaksa)   198,38
II grupa   130,80
Nestrādājošam (20% piemaksa)   156,96
III grupa Bāze 109,00 (20% no ienākumu mediānas)
Pensijas vecumu sasniegušām personām VSNP apmērs euro no 01.01.2021.
 
109 (20% no ienākumu mediānas)
Apgādnieka zaudējuma gadījumā apmērs euro no 01.01.2021.
Bērniem līdz 7 g.v. 136,00 euro (25% no ienākumu mediānas)
Bērniem no 7 g.v. 163,00 euro (30% no ienākumu mediānas)


Tāpat izmaiņas VSNP apmēros radīja tiešu ietekmi arī uz tiem pabalstiem, kuru apmēri ir saistīti ar VSNP apmēru:
- Likuma 14.pants nosaka apbedīšanas pabalstu VSNP saņēmēja nāves gadījumā - atbilstoši mērķa grupas VSNP apmēram;
- 24.11.2020, veicot grozījumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (turpmāk – ČAES likums)  un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” tika noteikts, ka ČAES likuma 11.pantā  un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (spēkā ar 01.01.2021.) 7.panta otrajā daļā minēto pabalstu apmērus nosaka, ņemot vērā VSNP apmēru, kāds noteikts Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām personām;
- 24.11.2020. grozījumos likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (spēkā ar 01.01.2021.) 12.panta otrajā daļā tika noteikts, ka  apbedīšanas pabalstu piešķir tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bezdarbnieka nāves dienā bija noteikts Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām;
 - 24.11.2020. grozījumos likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (spēkā ar 01.01.2021.) 23. panta otrajā daļā tika noteikts, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds ģimenes locekļa nāves dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām;


Grozījums likumā “Par sociālo drošību”, kas šobrīd tiek veikti vienlaikus ar šo likumprojektu, paredz noteikt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, t.i., minimālo ienākumu slieksnis nedrīkst būt zemāks par 20% no ienākumu mediānas, kā arī noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus (VSNP, valsts minimālās pensijas, garantētā minimālā ienākuma slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas  mājsaimniecības ienākumu slieksnis) pārskata vienlaikus katru gadu. Grozījums likumā “Par sociālo drošību” paredz, ka minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālā ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti.

                                           
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumā, saglabājot VSNP apmēru absolūtos skaitļos euro, nenostiprinot metodoloģiju, pēc kuras VSNP apmēri tiek noteikti, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Abas izvēles būtu pretrunā ar ST spriedumu un pēc būtības nenovērstu šajā spriedumā identificētos trūkumus  un konstatēto nepieciešamību -  minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošinātu regulāru VSNP pārskatīšanu. Nenostiprinot Likumā metodoloģisko pieeju VSNP apmēra noteikšanai rastos neatbilstības  minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim, kas noteikts koncepcijā "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu", proti, noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, kas kalpotu par atskaites punktu sociālās drošības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai, kā arī netiktu izpildīts ST spriedums.
 
Risinājuma apraksts
Noteikt VSNP apmērus procentuālā apmērā no aktuālās ienākumu mediānas, noapaļojot līdz veseliem euro. Saglabāt nosacījumu, ka VSNP apmērus pārskata atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti likumā Par sociālo drošību – proti, pamatojoties uz šobrīd procesā esošajiem grozījumiem likumā “Par sociālo drošību”, minimālo ienākumu sliekšņus, tostarp VSNP, pārskata vienlaikus katra gada 1. janvārī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā minimālo ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Ņemot vērā Oficiālajā statistikas portālā publicēto informāciju,  2020.gada ienākumu mediāna, kura ir par pamatu VSNP apmēru noteikšanai 2023. gadam, ir  626,57 euro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/table/tableViewLayout1/). Savukārt  ienākumu mediānas prognozes, nosakot VSNP apmēru  2024. un 2025. gadam ir 700,51 euro 2024. gadam un  756,55 euro 2025. gadam. Ienākumu mediānas prognozes VSNP aprēķinam 2024. un 2025. gadam  ir veiktas, ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes atbilstoši Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm 2022.gada decembrī (LM provizoriskie aprēķini 2022. gada decembrī). 



                        VSNP apmēri (euro/mēnesī) 2023.-2025. gadam

 
  Koeficients No 01.07.2023 No 01.01.2024* No 01.01.2025*
Personām ar invaliditāti
No bērnības        
I grupa 1.4 219,80 245 264,60
Nestrādājošam (30% piemaksa)   285,74 318,50 343,98
II grupa 1.2 188,40 210 226,80
Nestrādājošam (20% piemaksa)   226,08 252 272,16
III grupa Bāze (25% no ienākumu mediānas) 157 175 189
Vispārējā gadījumā        
I grupa 1.4 175 196 211,40
Nestrādājošam (30% piemaksa)   227,50 254,80 274,82
II grupa 1.2 150 168 181,20
Nestrādājošam (20% piemaksa)   180 201,60 217,44
III grupa Bāze (20 % no ienākumu mediānas) 125 140 151
Pensijas vecumu sasniegušām personām VSNP apmērs (20 % no ienākumu mediānas) 125 140 151
VSNP apgādnieka zaudējuma gadījumā
Līdz 7 g.v. (25% no ienākumu mediānas)   157 175 189
No 7 g.v. (30 % no ienākumu mediānas)   188 210 227

* VSNP apmēri, balstoties uz LM provizoriskajiem aprēķiniem


Minimālo ienākumu sliekšņu, t.sk. valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanas (paaugstināšanas)  spēkā stāšanās ir noteikta ar  2023.gada 1.jūliju,  jo, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu,  finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai atbilstoši veiktajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā ir no 2023.gada 1.jūlija. Tādējādi likumprojekts paredz, ka veiktie grozījumi Likumā par VSNP pārskatīšanu stājas spēkā no 2023. gada 1. jūlija.
Tas attiecas arī uz ar VSNP apmēru saistītiem pabalstiem – ČAES likuma 11.pantā  un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta otrajā daļā minētajiem pabalstiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka VSNP aprēķina metodoloģijas maiņa ir noteikta, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam”, tad atbilstoši 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” 6.punktam “Labklājības ministrijai līdz 2025.gada 1.jūlijam sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.” Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu arī par VSNP apmēra paaugstināšanu un metodoloģiskā aprēķina ieviešanu.

Tiks ņemti vērā šādi rādītāji:
1) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam
Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) = 7,8 % (2019.g.); 6,5 % (2024.g.)
S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.);

2) NAP2027
[ RR1.1.] Sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, % 
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.07.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-

1.6. Cita informācija

Alternatīvi risinājumi netika vērtēti, jo atbilstoši 2021.gada 14. septembrī Ministru kabinetā apstiprinātajam Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam, tika apstiprināta minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība, dodot uzdevumu izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pirmsskolas vecuma bērni
  • pensionāri
  • personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti.

Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem un ar VSNP saistīto pabalstu saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti, mazinot nabadzību un sociālās atstumtību valstī. Indikatīvā mērķa grupa -  24 000 valsts iedzīvotāju, no kuriem 76% ir VSNP saņēmēji personas ar invaliditāti, 9% ir VSNP saņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, 1 % ir VSNP saņēmēji apgādnieka zaudējuma gadījumā, 12% valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm saņēmēji, 2% ar pārējiem pabalstiem, kuru apmēri ir izrietoši no VSNP apmēra, saistītās personas.

Likumprojektā projektā ietvertais grozījums neietekmē administratīvo slogu sabiedrības grupām, jo tiesiskais regulējums nemaina to tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

Lai novērtētu ietekmi uz nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, pārskatot minimālā ienākuma sliekšņus ikgadēji (1.scenārijs) un ik pēc trīs gadiem (2.scenārijs), pamatojoties uz šo sliekšņu izmaiņām, Latvijas Banka, izmantojot CGE-EUROMOD mikrosimulācijas modeli*, veica divu piedāvāto scenāriju**novērtējumu. Iegūtie dati rāda, ka abi scenāriji (1.scenārijs – minimālo ienākumu sliekšņi mainās katru gadu; 2.scenārijs – minimālo ienākumu sliekšņi mainās reizi trijos gadus, t.i., 2024.gadā) rada tiešu un pozitīvu ietekmi uz personu un mājsaimniecību ienākumiem, mazinot to nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību, salīdzinot pret situāciju, kad minimālā ienākuma slieksnis netiek mainīts (bāzes scenārijs), tomēr šī ietekme ir atšķirīga atkarībā no izvēlētā scenārija. Palielinot minimālo ienākumu sliekšņus katru gadu (1.scenārijs), Džini koeficienta, kā arī S80/S20 ienākumu attiecību indeksa samazinājuma tendence ir pakāpeniska ik gadu, turpretim minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot 2024.gadā, t.i., pēc trīs gadiem (2.scenārijs), 2022.-2023.gadā paredzama ienākumu nevienlīdzības palielināšanās, rādītājiem izlīdzinoties tikai 2024.gadā. Nabadzības riska indekss 2019.gadā Latvijā bija 21,6%. Izmaiņu neieviešanas gadījumā (bāzes scenārijs) nabadzības riska indekss ik gadu palielinātos (ko apliecina jau šobrīd pieejamie 2020.gada dati par nabadzības riska indeksu), savukārt, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs), nabadzības riska indekss attiecīgi arī pakāpeniski samazinātos katru gadu. Analizējot izmaiņu ietekmi uz dažādiem mājsaimniecību veidiem, secināms, ka, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus abu scenāriju gadījumā, nabadzības risks, salīdzinot ar situāciju, ja izmaiņas netiktu ieviestas (bāzes scenārijs), samazinātos mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēs, bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām mājsaimniecībām un personām ar invaliditāti.


* EUROMOD ir Eiropas nodokļu-pabalstu mikrosimulācijas modelis, kas veidots un tiek uzturēts Sociālo un ekonomikas pētījumu institūtā (Institute for Social & Economic Research (ISER, University of Essex)) sadarbībā ar nacionālām ekspertu grupām. Latvijas nacionālā ekspertu grupa ir BICEPS https://euromod-web.jrc.ec.europa.eu/about/country-by-country/detail?id=17. CGE ir Latvijas Bankas modelēšanas instruments, kuru, apvienojot ar EUROMOD rīku, var izmantot, lai veiktu nodokļu-pabalstu izmaiņu ietekmi plašāk un precīzāk.

** Piedāvātie scenāriji paredz minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu ikgadēji (1.scenārijs) un reizi trīs gados (2.scenārijs), kā arī bāzes scenāriju, kas ir kā atskaites punkts gadījumā, ja netiek īstenotas nekādas jaunas papildus izmaiņas sociālās politikas jomās. Minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģija: GMI slieksnis – 20% no ienākumu mediānas; trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – 50% no ienākumu mediānas; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personām ar invaliditāti 20% apmērā/personām ar invaliditāti kopš bērnības 25% apmērā no ienākumu mediānas (personām ar I invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta aprēķinā piemērojot koeficientu 1.4, personām ar II invaliditātes grupu – 1.2; nenodarbinātām personām ar I un II invaliditātes grupu veikt piemaksu no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra - personām ar I invaliditātes grupu 30% apmērā, personām ar II invaliditātes grupu 20% apmērā no attiecīgās grupas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra); valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pensijas vecuma personām – 20% no ienākumu mediānas; minimālo vecuma pensiju (bāze) – 25% no ienākumu mediānas; personām ar invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas (par katru apdrošināšanas stāža gadu noteikt, piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu – 1,1); minimālo invaliditātes pensiju (bāze) – 25% no ienākumu mediānas/personām ar invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas; apgādnieka zaudējuma gadījumā (apgādnieka zaudējuma pensija, apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā) -  25% apmērā no ienākumu mediānas bērniem līdz 7 gadu vecumam; 30% apmērā no ienākumu mediānas bērniem no 7 gadu vecuma.




 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo VSNP apmēra noteikšana pēc vienotas metodoloģijas un  regulāra tā pārskatīšana  radīs tiešu ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam bieži pakļautu iedzīvotāju grupu (pensionāri, personas ar invaliditāti, trūcīgie iedzīvotāji, t.sk. ģimenes ar bērniem, bezdarbnieki) situāciju, pozitīvi ietekmējot šo personu dzīves līmeņa izmaiņas nākotnē, palielinot viņu sociālo aizsardzību un pirktspēju un mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību.
 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
11 657 593
0
11 657 593
0
11 657 593
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
11 657 593
0
11 657 593
0
11 657 593
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
11 657 593
3 003 230
11 657 593
5 721 793
11 657 593
5 721 793
5 721 793
2.1. valsts pamatbudžets
11 657 593
3 003 230
11 657 593
5 721 793
11 657 593
5 721 793
5 721 793
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-3 003 230
0
-5 721 793
0
-5 721 793
-5 721 793
3.1. valsts pamatbudžets
0
-3 003 230
0
-5 721 793
0
-5 721 793
-5 721 793
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-3 003 230
-5 721 793
-5 721 793
-5 721 793
5.1. valsts pamatbudžets
-3 003 230
-5 721 793
-5 721 793
-5 721 793
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2023.gadam ailē “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” un 2024.gadam ailē “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”. 2025.gadam ailē “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums 2024.gada apmērā (ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024., un 2025.gadam” nav vēl apstiprināts).
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu pievienota anotācijas 1.pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts LM izdevumu palielinājums 2023.gadam saistībā ar likumprojekta ieviešanu aprēķins pievienots anotācijas 2.pielikumā.

Vienlaikus, lai ieviestu likumprojektu, ir nepieciešams papildu finansējums VSAA informācijas sistēmas (IS) izmaiņām 2023.gadā 54 300 euro apmērā, lai izstrādātu masveida uzdevumu dažādu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidu ikgadējai pārrēķināšanai, tai skaitā:
saistībā ar pašām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas normām 27 150 euro apmērā (50 c/d * 543 euro);
ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu saistīto pakalpojumu paaugstināšanas (ar valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm paaugstināšanas izmaksas, ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu saistītās izmaksas bezdarba gadījumā) normām 27 150 euro apmērā (50 c/d * 543 euro).
Uzdevumos ietilpst procesa izstrāde pakalpojumu atlasei un paaugstināšanai. Uzdevuma izpildei būs jāveic sistēmanalīze, programmēšana un testēšana.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” kā kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets”.


Likumprojekta ietekmē 2023.gadā palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2023.gadā 2 899 959  euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 42 983 euro, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.02.00 “Nodarbinātības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta, kā arī izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 34 715 euro apmērā un valsts budžeta transfertus no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu (konsolidējamā pozīcija speciālā budžeta ietvaros) 6 252 euro apmērā (iemaksas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets”) un speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2 016 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu saistītās izmaksas bezdarba gadījumā un izmaksas apbedīšanas pabalsta apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā ir ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesaistīti izdevumi, norādītie izdevumi nodrošināmi no valsts pamatbudžeta – no LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”.
3. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 54 300 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 54 300 euro apmērā.
4. Kultūras ministrijas (KM) budžeta apakšprogrammas 19.07.00 “Mākslas un literatūra” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 5 988 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka pabalsts izciliem baleta māksliniekiem par radošo darbu tiek noteikts atbilstoši Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumam, saskaņā ar kuru pabalsta apmērs jau ir piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (likuma 14.panta 5.daļa) un saistībā ar minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanos 2023-2025.gadā minētajā likumā grozījumi nav nepieciešami, līdz ar to KM nepieciešamais finansējums minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanas rezultātā KM pabalstu izmaksai izciliem baleta māksliniekiem iekļauts likumprojekta anotācijā.
KM nepieciešamā finansējuma aprēķins:
KM budžeta apakšprogrammā 19.07.00 “Mākslas un literatūra” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām baleta māksliniekiem par radošo darbu 2023.gadā un turpmāk ir apstiprināti 102 024 euro gadā.
2022.gadā izdevumi 1 mēnesim baleta mākslinieku pabalsta izmaksai ir 8 284 euro, t.i, 99 408 euro gadā.
2023.gadā izdevumi pabalsta izmaksai 1 mēnesim tiek plānoti 9 500 euro (125 euro x 3 x 22 baleta mākslinieki = 8 250 euro un 125 euro x 2 x 5 baleta mākslinieki = 1 250 euro), t.i., 114 000 euro gadā. Noņemot pamatbudžeta apakšprogrammā plānoto finansējumu 102 024 euro, papildus nepieciešamie līdzekļi 2023.gadā – 11 976 euro (ņemot vērā, ka likumdošanas normas tiks piemērotas ar 01.07.2023., KM nepieciešamais finansējums 2023.gadā: 11 976:2= 5 988 euro).

Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2023.gadā 10 345 725 euro apmērā, t.sk. likumprojekta ieviešanai 3 003 230 euro apmērā.
Savukārt, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu,  kopējais finansējums LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai 2024. un 2025.gadā  ir apstiprināts 20 000 000 euro apmērā ik gadu.
Līdz ar to LM šobrīd norādītais finansējums likumprojekta anotācijā ir aprēķināts tehniski, 2023.gadam nepieciešamo finansējumu reizinot ar divi (likumprojektā noteiktie apmēri stājas spēkā ar 01.07.2023., līdz ar to 2024. un 2025.gadam finansējums ir norādīts pilnam gadam 2023.gada līmenī).
Tā rezultātā 2024. un 2025.gadā ik gadu ir palielināti:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2023.gadā 5 623 851 euro apmērā.
2.  LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 85 966 euro, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.02.00 “Nodarbinātības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta, kā arī izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 69 430 euro apmērā un valsts budžeta transfertus no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu (konsolidējamā pozīcija speciālā budžeta ietvaros) 12 504 euro apmērā (iemaksas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets”) un speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 4 032 euro apmērā.
3. KM budžeta apakšprogrammas 19.07.00 “Mākslas un literatūra” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 11 976 euro apmērā.

Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu un Kultūras ministrijas budžeta kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Labklājības ministrija un Kultūras ministrija likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2024.gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā.
Labklājības ministrija, sagatavojot bāzes izdevumu prognozes 2024.-2026.gadam, 2024.gadam ņems vērā tos minimālo ienākuma sliekšņa apmērus, kas tiks aprēķināti, ņemot vērā  Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē līdz 2023.gada 1.februārim publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Attiecīgi 2025.gadam un 2026.gadam prognozes tiks aprēķinātas, ievērojot prognozēšanas ienākumu mediānas principu – ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes, kā arī ņemot vērā prognozētās saņēmēju skaita izmaiņu prognozes.
 

4.1.1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” (22-TA-2078);

Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar grozījumu likumā “Par sociālo drošību” tiek noteikta minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģija, minimālo ienākumu sliekšņus piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, un pilnveidota minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitāte.
 
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija

4.1.2. Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (22-TA-2170)

Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījuma likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģijai un pilnveidotajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitātei, veikti grozījumi attiecībā uz minimālo ienākumu sliekšņiem sociālajā palīdzībā, kā arī precizēti materiālās situācijas izvērtēšanas kritēriji sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija

4.1.3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (22-TA-2048)

Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījuma likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģijai un pilnveidotajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitātei, veikti grozījumi attiecībā uz atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanu.
 
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija

4.1.4. Likumprojekts “Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (22-TA-2050)

Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījuma likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģijai un pilnveidotajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitātei, veikti grozījumi attiecībā uz minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķināšanu. Precizēta minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas, pārrēķināšanas un indeksācijas kārtība. Minimālās invaliditātes
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Eiropas Komisijas nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo Eiropas Komisijas maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz  nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no Eiropas Komisijas paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu ne tikai labklājības nozarē.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība par minēto likumprojektu norisinājās no 01.07.2022. līdz 15.07.2022. Tika saņemti 5 iebildumi/priekšlikumi, no kuriem neviens netika ņemts vērā, jo nebija attiecināmi uz šo likumprojektu. Informācija par izteiktajiem iebildumiem/priekšlikumiem atrodama 3.pielikumā.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Kultūras ministrija
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Kultūras ministrija
neietekmē
Ar VSNP apmēru saistīto pabalstu izmaksa tiks nodrošināta esošo funkciju ietvaros, nemainot mērķa grupu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
palielinās
Vērtības nozīme:
543,00
ar PVN
50,00
cilv/dienas
2
veicami divi pielāgojumi
1
vienreizējs pielāgojums
54 300,00
Lai izstrādātu masveida uzdevumu dažādu VSNP veidu ikgadējai pārrēķināšanai, tai skaitā: saistībā ar pašām VSNP paaugstināšanas normām 27 150 euro apmērā (50 c/d * 543 euro); ar VSNP paaugstināšanu saistīto pakalpojumu paaugstināšanas (ar valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm paaugstināšanas izmaksas, ar VSNP paaugstināšanu saistītās izmaksas bezdarba gadījumā) normām 27 150 euro apmērā (50 c/d * 543 euro). Uzdevumos ietilpst procesa izstrāde pakalpojumu atlasei un paaugstināšanai. Uzdevuma izpildei būs jāveic sistēmanalīze, programmēšana un testēšana.
Kopā
54 300,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

VSAA esošo funkciju ietvaros nodrošinās VSNP un ar to saistīto pabalstu aprēķinu un izmaksu jaunajos apmēros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
VSNP paaugstinātā apmērā izmaksas nodrošināšanai, t.sk. pārejas posma nodrošināšanai VSNP izmaksai līdz jaunajiem apmēriem tiks veikti VSAA IT sistēmu pielāgojumi.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs”:
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā”*. Rīcības virziena [121] uzdevums: “Nabadzības, materiālās nenodrošinātības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti), un labvēlīgāku priekšnoteikumu radīšana materiālajai pietiekamībai nākotnes pensionāriem”.


* Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam”, 25.-26.lpp.  https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.
 

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem un ar VSNP saistīto pabalstu saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti, mazinot nabadzību un sociālās atstumtību valstī. Indikatīvā mērķa grupa -  24 000 valsts iedzīvotāju, no kuriem 76% ir VSNP saņēmēji personas ar invaliditāti, 9% ir VSNP saņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, 1 % ir VSNP saņēmēji apgādnieka zaudējuma gadījumā, 12% valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm saņēmēji, 2% ar pārējiem pabalstiem, kuru apmēri ir izrietoši no VSNP apmēra, saistītās personas.
 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
No visiem VSNP saņēmējiem 90% ir personas ar invaliditāti. Nodrošinot regulāru VSNP pārskatīšanu, balstoties uz sociālekonomisku rādītāju, tiks sekmēta personu ar invaliditāti finansiālās situācijas uzlabošanās.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Trūcīgākie iedzīvotāji finanšu līdzekļus galvenokārt ietaupa attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem*. Kā liecina pētījums “nozīmīga GMI pabalsta saņēmēju mērķa grupas vajadzība ir uzlabot savu veselības stāvokli, kas lielai daļai ir neapmierinošs, liedz strādāt un būtiski negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti kopumā. Šī tiek uzskatīta arī par vienu no visbiežāk neapmierinātajām vajadzībām, kas ir saistīts gan ar mērķa grupas dažkārt vājo motivāciju rūpēties par savu veselību un apmeklēt ārstu, gan ar augstajiem izdevumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar šo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu”. Tādējādi, palielinot ienākumus šai mērķa grupai, var pirmsšķietami pieņemt, ka tie tiks novirzīti veselības aprūpes izdevumu segšanai.


* Nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences” (2021). “Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām)”; 278.lpp. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/18394/download (skatīts 07.07.2022.)
 

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Paaugstinot VSNP apmēru apgādnieka zaudējuma gadījumā, tiek sekmēta bērnu labāko interešu nodrošināšana viena vai abu apgādnieka nāves gadījumā.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu, euro
2. pielikums
Nosaukums
Detalizēts LM izdevumu palielinājums 2023.gadam saistībā ar likumprojekta ieviešanu aprēķins, euro
3. pielikums
Nosaukums
Iebildumi un priekšlikumi pēc sabiedriskās līdzdalības