Anotācija

Lauksaimnieku ziņojumi par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi

2026. gadā pēc 23.augusta ZM un LAD ir aicinājusi lauksaimniekus ziņot LAD par  nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām un nodarītajiem postījumiem, lai varētu saglabāt lauksaimniekiem tiesības saņemt atbalstu gadījumos, kad prasību neizpilde ir tieši saistīta ar nelabvēlīgo apstākļu radīto ietekmi.
Saskaņā ar LAD rīcībā esošo informāciju līdz šim ir ziņojuši 174 lauksaimnieki par 10 335 ha, kas veido aptuveni 0,4 % no lauksaimniecības platībām valstī. Tomēr šie dati neraksturo kopējo 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi, jo pieņemam, ka gadījumos, kad nelabvēlīgie apstākļi nav tieši ietekmējuši atbalsta nosacījumu izpildi, lauksaimnieki nav ziņojuši par ražas zudumiem, ražas kvalitātes samazinājumu, kavētu ražas novākšanu, neapsētām ziemāju platībām un citiem postījumiem.
Līdz ar to faktiskā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību var būt būtiski plašāka par pašlaik LAD paziņoto platību apjomu.
Situāciju pastiprina tas, ka jau ceturto gadu pēc kārtas lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, turklāt saglabājas nelabvēlīga attiecība starp produkcijas realizācijas cenām un ražošanas resursu izmaksām. 2026. gadā vasarāju ražības prognozes sezonas gaitā ir samazinātas, savukārt pārmērīgais mitrums būtiski apgrūtina ziemāju sēju, radot risku, ka daļa platību paliks neapsēta. Tas var samazināt gan šā gada saimniecību ieņēmumus, gan nākamās sezonas ražošanas apjomu un ieņēmumu iespējas. Vairāku secīgu nelabvēlīgu sezonu, augsto ražošanas izmaksu un salīdzinoši zemo produkcijas cenu kumulatīvā ietekme palielina saimniecību finanšu slogu un var apdraudēt daļas saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.
Apgrūtināta ziemāju sēja un neapsēto platību risks

2025. gadā pēc CSP datiem ziemāju kultūraugu sējumu platība veidoja 71% no kopējās graudaugu platības, savukārt vasarāju – 29%. Ziemāju kultūrām parasti ir augstāka ražība un līdz ar to arī lielāks ieņēmumu potenciāls nekā vasarājiem, tādēļ ziemāju platību samazinājums var negatīvi ietekmēt saimniecību nākamās sezonas saimniecību ekonomiskos rezultātus. Ziemāju sējas norisi šogad būtiski apgrūtina nelabvēlīgie laikapstākļi un paaugstinātais augsnes mitrums. Ņemot vērā līdzšinējo situāciju, pastāv liela iespēja, ka ievērojama daļa ziemāju platību var palikt neapsēta, īpaši Kurzemē. Nelabvēlīgas laikapstākļu turpmākas attīstības gadījumā neapsētā platība varētu būt lielāka. Precīzāku novērtējumu par neapsētajām ziemāju platībām būs iespējams sagatavot pēc ziemāju sējas darbu noslēguma, apkopojot lauksaimnieku sniegto informāciju par laikapstākļu dēļ neapsētajām platībām.
Vasarāju ražības prognožu samazinājums
Saskaņā ar LLKC aktuālāko informāciju par laukaugu ražas prognozēm 2026. gada vasarāju sākotnējās ražības prognozes jūnijā bija salīdzinoši labvēlīgas, tomēr sezonas gaitā tās tika vairākkārt samazinātas, liecinot par nelabvēlīgo laikapstākļu pieaugošo ietekmi uz gaidāmo ražu.
- Vasaras kvieši: Vidējā prognozētā ražība valstī no 4,2 t/ha jūnijā samazinājās līdz 3,8 t/ha augustā un septembrī. Kritums novērojams Kurzemē (no 3,5 uz 3,0 t/ha), Vidzemē (no 4,3 uz 3,8 t/ha) un Latgalē (no 4,3 uz 4,0 t/ha), savukārt Zemgalē prognoze saglabājās nemainīgi augsta – 4,5 t/ha;
- Vasaras mieži: Vidējā ražība samazinājusies no 3,9 t/ha jūnijā līdz 3,7 t/ha augustā un 3,5 t/ha septembrī. Visizteiktākais samazinājums skāris Vidzemi (no 4,2 t/ha jūnijā līdz 3,1 t/ha septembrī) un Latgali (no 4,0 uz 3,5 t/ha). Zemgalē un Kurzemē prognozes palikušas stabilas (attiecīgi 4,2 t/ha un 3,2 t/ha);
- Auzas: Vidējā prognoze sarukusi visos reģionos – no 3,8 t/ha jūnijā līdz 3,6 t/ha augustā un 3,3 t/ha septembrī. Kurzemē ražība kritās no 3,2 uz 2,8 t/ha, Vidzemē no 4,0 uz 3,2 t/ha, Rīgā no 4,0 uz 3,6 t/ha, Latgalē no 3,8 uz 3,3 t/ha, bet Zemgalē no 4,0 uz 3,8 t/ha;
- Griķi: Prognozes saglabājušās visstabilākās – vidējā ražība valstī visos mēnešos ir 1,0 t/ha. Kurzemē, Zemgalē un Rīgā tā palikusi 1,0 t/ha līmenī, Vidzemē samazinājusies no 1,2 t/ha uz 1,0 t/ha, bet Latgalē – no 1,0 t/ha uz 0,8 t/ha.
Nelabvēlīga produkcijas cenu un ražošanas izmaksu attiecība

Lai gan pēc straujā cenu kāpuma 2022. gadā lauksaimniecības ražošanas resursu cenas ir samazinājušās, tās joprojām saglabājas būtiski augstākas nekā pirms cenu krīzes. Īpaši izteikts sadārdzinājums saglabājas minerālmēsliem. Ja 2019. gada cenu līmeni pieņem par 100, minerālmēslu cenu indekss 2025. gadā bija 163, bet 2026. gada 1. un 2. ceturksnī – 173. Tātad 2026. gadā minerālmēslu cenas bija aptuveni par 73 % augstākas nekā 2019. gadā. Arī augu aizsardzības līdzekļu, elektroenerģijas un dīzeļdegvielas cenas saglabājas būtiski virs pirmskrīzes līmeņa.
Minerālmēslu cenu saglabāšanos augstā līmenī ietekmē vairāki faktori, tostarp energoresursu izmaksas, ģeopolitiskā situācija, Krievijas karš Ukrainā, konflikti Tuvajos Austrumos, kā arī izmaiņas ES tirdzniecības un klimata politikā, tostarp Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) ieviešana. Tā kā minerālmēsli veido būtisku augkopības ražošanas izmaksu daļu, to augstās cenas tieši palielina lauksaimnieku izmaksas un samazina saimniecību rentabilitāti.
Vienlaikus graudu realizācijas cenas nav saglabājušās tikpat augstā līmenī. Pārtikas kviešu cenu indekss pēc 2022. gada maksimuma (172) 2025. gadā samazinājās līdz 103 un 2026. gadā bija 107. Lopbarības kviešiem attiecīgie indeksi bija 104 un 109. Tādējādi kviešu realizācijas cenas ir tuvu 2019. gada līmenim, kamēr daudzu ražošanas resursu, īpaši minerālmēslu, izmaksas joprojām ir ievērojami augstākas. Tas veido nelabvēlīgu attiecību starp produkcijas realizācijas cenām un ražošanas izmaksām, samazinot saimniecību peļņas iespējas un spēju absorbēt nelabvēlīgo laikapstākļu radītos zaudējumus.

Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt ražas novākšanu un citus sezonālos lauksaimniecības darbus, ir jāizsludina ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2027. gada 10. janvārim.
Tiešie maksājumi

Būtiska ārkārtējās situācijas izsludināšanas nozīme būtu arī Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta nosacījumu piemērošanā. Ja smags meteoroloģisks notikums būtiski ietekmē noteiktu teritoriju, visu šo teritoriju var atzīt par būtiski skartu. Šādā gadījumā par konkrēti noteiktiem atbalsta nosacījumiem atkāpes varētu piemērot visiem attiecīgās teritorijas lauksaimniekiem, uz kuriem šie nosacījumi attiecas, neprasot katram individuāli pierādīt pašu ārkārtējo apstākļu iestāšanos. Tādējādi lauksaimniekiem nebūtu individuāli jāiesniedz LAD pieprasījums un pierādījumi par ārkārtējo apstākļu esību, savukārt atkāpes tiktu piemērotas vienoti attiecībā uz iepriekš noteiktajiem atbalsta nosacījumiem. Eiropas Komisijas skaidrojums pieļauj šādu teritorijas līmeņa pieeju, ja ir noteikta skartā teritorija un attiecīgā lauksaimnieku grupa.
Investīciju projektu īstenošana
Ārkārtas situācijas izsludināšana nodrošinās objektīvu pamatojumu, lai Lauku atbalsta dienests, individuāli izvērtējot katra projekta īstenotāja situāciju, sniegto informāciju un pamatojumu, varētu lemt par risinājumiem gadījumos, kad ārkārtas apstākļu ietekmē ir radušās grūtības izpildīt projekta ietvaros uzņemtās saistības, tostarp pieņemt lēmumu, ka projekts uzskatāms par pabeigtu. Izvērtējot konkrēto situāciju, būs iespējams ņemt vērā gan projekta īstenošanas gaitu un jau veiktos ieguldījumus, gan apstākļus, kas ietekmējuši projekta pabeigšanu vai noteikto rādītāju un mērķu sasniegšanu. Tas ļaus rast samērīgus risinājumus projektu pabeigšanai un uzraudzības prasību izpildei. Šāda pieeja ir īpaši būtiska, ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozari vairāku gadu garumā ir ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un sarežģīta tirgus situācija, kas atsevišķiem atbalsta saņēmējiem ir būtiski ietekmējusi saimniecisko darbību, finanšu plūsmu un spēju sākotnēji plānotajos termiņos izpildīt projektu saistības.

VID, Kredītiestādes:
Tā rezultātā attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot nokavējuma naudu par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko  apstākļu dēļ. Savukārt, kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko  apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c. Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā "force majeure" – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.

Ievērojot iepriekšminēto un lai risinātu iespējamās grūtības, kurās nonākuši cietušie lauksaimnieki, viņiem jau šobrīd ir dota iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) (papildinformācija pieejama VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/terminpagarinajumi-un-nodoklu-paradi) un atkarībā no konkrētās situācijas izmantot vienu no likumā paredzētajām iespējām:
1) lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Motivēts iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmās daļas 1. punkts);
2) lūgt VID pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta vienpadsmitā daļa), ja ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš un nodokļu parādam vairs nevar piemērot minētajā punktā noteikto. Iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Savukārt, ārkārtējās situācijas izsludināšana gadījumā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmās daļas 4.punkts paredz iespēju sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā. Tieši šī ir tā norma, kas ir izmantojama nepārvaramas varas apstākļos. Šādā gadījumā nokavējuma nauda netiek rēķināta.
Un atkārtota nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršana nodokļu maksātājam dēļ nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītajām sekām ir noteikta likuma "Par nodokļiem un nodevām" likuma 24. panta 1.7 daļā. Šādā gadījumā tiks aprēķināta nokavējuma nauda samazinātā apmērā, proti, vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas (0,05%) par katru dienu visā kavējuma periodā.
Ņemot vērā minēto, VID varēs nepiemērot nokavējuma naudu (vai arī piemērot to samazinātā apmērā) tikai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos, tādējādi  lūdzam atbilstoši precizēt anotācijā iekļauto informāciju.
Apdrošināšanas līgumi:
Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku, tāpēc apdrošinātājiem joprojām ir pienākums segt atlīdzības. Tas, ka polisēs nav paredzēts šāds izņēmums, nozīmē, ka ārkārtējā situācija pati par sevi nevar tikt izmantota kā pamats izmaksu atteikumam. Turklāt jebkuras izmaiņas segumā pēc līguma noslēgšanas drīkst veikt tikai ar paša lauksaimnieka rakstisku piekrišanu, tāpēc apdrošinātājs vienpersoniski noteikumus mainīt nevar.
2026.gada apdrošināšanas polises bija iegādājušies 1602 lauksaimnieki,  kopumā apdrošinot 351 872 hektārus sējumu un 149 632 zīdītājdzīvniekus un 4 694 646 putnus stādījumu un
ZM uzskata, ka ir jāturpina attīstīt un stiprināt apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecībā, lai visiem lauksaimniekiem būtu iespēja apdrošināt savas kultūraugu platības. Jāpiebilst, ka pašlaik tās apdrošināt ir bijusi iespēja ne visiem lauksaimniekiem. Apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus. Tā, piemēram, jau 2024. gadā  tika piedāvāta augļudārzu un dārzeņu apdrošināšana pret krusas risku, lai gan iepriekš tā nebija pieejama. Tādējādi ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.

Riska vadības pasākumi ir vieni no stratēģiski svarīgākajiem veiksmīgas lauksaimnieciskās darbības īstenošanā, un par sekmīgu riska vadību saimniecībā ir finansiāli atbildīgs arī pats lauksaimnieks. Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. Ievērojot klimata pārmaiņas un dabas apstākļu nelabvēlīgo ietekmi uz sējumiem un stādījumiem, pēdējos gados zemnieki arvien biežāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, lai mazinātu nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu un infekcijas slimību radītos zaudējumus.