Anotācija (ex-ante)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu un Likumu. Saskaņā ar Likuma 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas iepriekš sagatavoto līdzdalības izvērtējumu par kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdes protokollēmuma (Nr.68 80.§) „Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja” 1.2.punktu, nolemts saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, jo kapitālsabiedrība ir vienīgā institūcija Latvijā, kura regulāri nodrošina cirka mākslas pieejamību un atbilstoši kultūrpolitiskajām prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu cirka mākslas jomā, un ņemot vērā to, ka kapitālsabiedrības stratēģiskie mērķi ir profesionāla cirka mākslas attīstīšana, aktualizēšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs, kā arī tās pieejamības nodrošināšana visiem sabiedrības locekļiem.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju 32.punktu „valsts vai pašvaldība ir tiesīga noteikt, kuram pakalpojumam vai precei piešķirams statuss „stratēģiski svarīgs”. Jēdziens „stratēģiski svarīgs” ir saturiski mainīgs un galvenokārt izriet no ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī normatīvajiem aktiem, it sevišķi, ar Satversmē nostiprinātajiem valsts pastāvēšanas pamatiem, personas pamattiesībām un valsts pienākumiem”, savukārt Konkurences padomes informatīvā materiāla „Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana” 20.punktā noteikts, ka „jēdzienu „stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi” raksturo tas, ka tās skar ievērojamu sabiedrības daļu, nodrošinot pakalpojumus, kuru kvalitāte un kvantitāte ir svarīga tautsaimniecības nozaru funkcionēšanai”. Izvērtējot iepriekš minēto kompetento institūciju likuma normu skaidrojumus, pamatojoties uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (apstiprināts Saeimas 2020.gada 2.jūlija sēdē) prioritātes „Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” rīcības virziena „Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 382.uzdevumu „Atbalstošas vides radīšana profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei, izveidojot radošo personu atalgojuma sistēmu un pilnveidojot finanšu atbalsta instrumentus profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei”, kura rezultāts ir rīcības virziena mērķa 377.indikators „Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem”, un Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes) 1.rīcības virzienu „Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai”, 2.rīcības virziena „Sabiedrības līdzdalība kultūras procesos” 2.2.uzdevumu „Veicināt sabiedrības radošo pašizpausmi”, kā arī 4.rīcības virziena „Kultūras un radošo nozaru attīstība” 4.1.uzdevumu „Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai”, valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam – publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Kapitālsabiedrība ir vienīgā nacionāla mēroga cirka mākslas organizācija, un tai ir noteicoša loma cirka mākslas saglabāšanā un atspoguļošanā, kā arī laikmetīgā cirka jaunrades procesa attīstībā. Līdzīgi kā citas resursietilpīgas nozares, piemēram, opera un balets, cirka mākslas attīstība nav iedomājama bez tai vajadzīgās infrastruktūras, ko nevalstiskais vai privātais sektors nespēj piedāvāt. Ja cirka māksla darbotos tikai privātajā sektorā bez valsts finansējuma, tad tā būtu spiesta pievērsties tikai komerciālam un izklaides žanram, nevis mākslinieciskajai attīstībai. To ļoti spilgti var redzēt, salīdzinot tādas valstis kā Francija un Vācija. Francijas gadījumā tiek veidoti un no valsts līdzekļiem finansēti nacionālie cirka centri (piemēram, Ošā, Šalonsen Šampaņjas nacionālais cirka centrs, cirks Elbufā, Žila Verna cirks Amjēnā u.c. valsts nozīmes cirka centri ar rezidenču programmām mākslas veidošanai, mākslinieciskajām programmām, telpām mākslinieku ikdienas treniņiem, izglītības programmām). Dažu desmitgažu laikā tur cirks attīstījies un kļuvis ne tikai par nozīmīgu un līdzvērtīgu skatuves mākslas spēlētāju kopā ar deju un teātri, bet arī kā neverbāla māksla kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem kultūras eksporta produktiem. Līdzīgi piemēri meklējami Somijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Beļģijā un citur. Ja salīdzina ar Vāciju, kur šādi ieguldījumi netiek veikti (bet tiek veikti ieguldījumi teātrī un dejā, kas ir atpazīstami visā pasaulē), cirks joprojām eksistē, bet ar retiem izņēmumiem tikai kā izklaides žanrs kabarē un varietē stilā lielākoties ar ārvalstu māksliniekiem, kuri bieži ir bez augstākās izglītības. Vācijas sabiedrībā trūkst izpratnes par laikmetīgo cirku kā mākslas žanru, māksliniekiem nav pieejama infrastruktūra, un vācu cirka mākslinieki nav atpazīstami pasaulē. Pēdējos gados, saredzot cirka vienojošo un eksporta potenciālu, arī Vācijā tiek veiktas izmaiņas un tiek finansēti atsevišķi projekti, kā piemēram, Berlīnes cirka festivāls, tomēr atsevišķi projekti nedod vēlamo rezultātu un bez centralizētas pieejas jomas attīstība ir lēna. Liela daļa vācu izcelsmes mākslinieki pēc cirka izglītības iegūšanas ārvalstīs uz dzīvi Vācijā neatgriežas.

Latvijā šobrīd nozare atrodas ļoti sarežģītā situācijā. Ir ļoti mazattīstīta infrastruktūra izglītībai un ikdienas treniņiem, kapitālsabiedrība ir vienīgā institūcija, kas regulāri izrāda cirka izrādes un var piedāvāt regulāru darbu cirka māksliniekiem, nodrošinot treniņu telpas un izglītības iespējas. Kapitālsabiedrība dažādos projektos un kultūras pakalpojumos (piemēram, izbraukumos uz pilsētas svētkiem, kas saskaņā ar kultūras apmeklēšanas paradumu datiem ir visplašāk apmeklētie kultūras pasākumi Latvijas sabiedrībā) un Rīgas cirka skolā regulāri nodarbina Latvijas cirka māksliniekus, kā arī ikdienā nodrošina nepieciešamo infrastruktūru, piedāvājot iespēju strādāt treniņtelpās un tādējādi veicinot mākslinieku izvēli par labu dzīvei Latvijā, nevis emigrācijai.

Kopš 2017.gada kapitālsabiedrība darbojas saskaņā ar jaunu stratēģiju, kas paredz cirka darbību bez savvaļas dzīvniekiem. Tās aktuālā darbība ir vērsta uz izrāžu organizēšanu, rezidenču un izglītības programmu norisi, kā arī brīvā laika cirka izglītības programmu – Rīgas cirka skolu. Ņemot vērā skatuves mākslas attīstību un starpdisciplinārās tendences, kapitālsabiedrībai ir potenciāls būt par šo tendenču radošo krustpunktu un mājvietu. Kapitālsabiedrība veidojas arī par starptautisku mākslas centru, kas ne tikai ienes jaunas vēsmas Latvijas skatuves mākslā, bet arī veicina Latvijas atpazīstamību pasaulē. Par to liecina kapitālsabiedrības loma Eiropas cirka mākslas tīklā Circostrada un Baltijas un Ziemeļvalstu cirka tīklā, kur kapitālsabiedrības pārstāvis jau vairākus gadus strādā valdē. Kapitālsabiedrība regulāri piedalās starptautiskos sadarbības projektos un pamazām nostiprinās kā viens no Baltijas un Ziemeļvalstu nozīmīgākajiem nozares centriem. Šī pozīcija ir īpaši svarīga, jau tuvākajā nākotnē domājot par Latvijas cirka mākslinieku izrāžu eksportu Eiropas un pasaules festivālu un teātru tirgū.

Pamatojoties uz minēto, secināms, ka, stratēģiski strādājot pie laikmetīgā cirka mākslas attīstīšanas Latvijā, nepieciešams izveidot kapitālsabiedrību par laikmetīgu multidisciplināru mākslas centru rekonstruētā cirka ēkā, lai paralēli cirka mākslai spētu uzņemt un izrādīt arī citas skatuves mākslas formas, kurām šobrīd nav savas institūcijas (piemēram, laikmetīgā deja un fiziskais teātris). Lai sasniegtu šos kapitālsabiedrības noteiktos mērķus, plānotās investīcijas ir samērīgas un lietderīgas. Ieguldītais investīciju apjoms ilgtermiņā ļaus kapitālsabiedrībai izveidoties par starptautisku mākslas centru, kas spēs nodrošināt kvalitatīvu mākslas piedāvājumu visdažādāko vecumu skatītājiem, kā arī kļūt par vienu no Baltijas un Ziemeļvalstu nozīmīgākajiem nozares centriem, piesaistot arī ārvalstu publiku.

Rīgas cirka ēkas ekspluatācijas aizliegums, kura rezultātā ēkā kopš 2016.gada februāra ir pārtraukta publisku pasākumu norise, kā arī valstī ieviestie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi ir samazinājuši iespējas atbilstošās telpās izrādīt cirka mākslas priekšnesumus, kā rezultātā arī ir samazinājies skatītāju skaits. Valsts finansējuma saglabāšana iepriekšējā līmenī dod iespēju kapitālsabiedrībai saglabāt savu radošo komandu, attīstīt Rīgas cirka skolas darbību, organizēt meistarklases cirka mākslas profesionāļiem, lai uzlabotu viņu konkurētspēju vietējā un starptautiskajā tirgū, aktīvi strādāt pie auditorijas piesaistes un izglītošanas, veidojot diskusijas par cirku, metodiskos materiālus darbam skolās par izrāžu tematiku, kā arī piedāvājot izrādes ar darbnīcām skolās un iekļaujošus projektus bērniem no marginalizētām sabiedrības grupām.

Kapitālsabiedrības veicamo papildu darbību izvērtējums atbilstoši kapitālsabiedrības statūtos norādītajiem darbības veidiem pēc NACE klasifikatora pievienots anotācijas 1.pielikumā.

Likuma 57.pants nosaka, ka vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādā, ņemot vērā publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, savukārt Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ne retāk kā reizi piecos gados ir pienākums pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībās. Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu ietver arī vispārējo stratēģisko mērķi. Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis atbilstoši Likuma 7.panta otrajā daļā noteiktajai kārtībai tika noteikts Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdes protokollēmuma (Nr.68 80.§) „Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja” 1.2.punktā.

2017.gadā Valsts kontroles veiktās revīzijas „Vai Kultūras ministrija nodrošina efektīvu kapitālsabiedrību pārvaldību?” (revīzijas lieta Nr.2.4.1-10/2017) rezultātā sniegto ieteikumu ieviešanas grafikā 1.2.punktā Kultūras ministrijai uzdots veikt kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vispārējo stratēģisko mērķu pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka katras kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir noteikts atbilstoši tās darbības specifikai un skaidri norāda, ko valsts vēlas panākt ar līdzdalību katrā konkrētajā kapitālsabiedrībā. Jauni, precizēti vispārējie stratēģiskie mērķi nepieciešami, lai tos varētu ietvert kapitālsabiedrību nākamo periodu vidēja termiņa darbības stratēģijās.

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir noteikti pieci rīcības virzieni: kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai; sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma ilgtspēja; kultūras un radošo nozaru attīstība; kultūra un izglītība. Kapitālsabiedrības darbība ir saistīta ar vairāku Kultūrpolitikas pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros izvirzīto uzdevumu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu Kultūrpolitikas pamatnostādņu 1.rīcības virziena „Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai” īstenošanu, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir izvirzīti vairāki uzdevumi, kas saistīti ar specifisku mērķauditoriju kultūras vajadzību apmierināšanu un auditorijas paplašināšanu, tostarp nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos, nodrošināt kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem, nodrošināt kultūras piedāvājumu mazākumtautībām un ārvalstu pilsoņiem, kā arī nodrošināt kultūras piedāvājuma popularizāciju, sasniedzot 1.rīcības virziena rezultatīvos rādītājus – kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem (RR1) un mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem (RR2). Visu kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, stratēģiskajos mērķos ir ietverti uzdevumi, kas saistīti ar plaša kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai, turklāt kapitālsabiedrībai būtisks uzdevums ir arī reģionālās pieejamības  nodrošināšana. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4.rīcības virziens „Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” un tajā izvirzītie uzdevumi atbalsta Kultūrpolitikas pamatnostādņu pirmajos trijos rīcības virzienos noteikto uzdevumu izpildi, risinot kultūras un radošajām nozarēm būtiskus attīstības jautājumus, kas rezultātā nodrošina sabiedrībai augstvērtīgus un pieejamus kultūras pakalpojumus un līdzdalības iespējas kultūrā. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 4.rīcības virziena „Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība” 4.1.uzdevuma „Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai” viens no īstenošanas veidiem ir valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja un kuru stratēģiskie mērķi saistīti ar profesionālās mākslas attīstību. Šī uzdevuma izpildei Kultūrpolitikas pamatnostādņu 3.pielikumā „Pamatnostādņu finansējums” ir paredzēts arī kapitālsabiedrības darbībai nepieciešamais finansējums. Kapitālsabiedrības darbība atbalsta arī Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2.rīcības virziena „Sabiedrības līdzdalība kultūras procesos” 2.2.uzdevuma „Veicināt sabiedrības radošo pašizpausmi” izpildi, un konkrēti, Rīgas cirka skolas ietvaros četru darbības gadu laikā ir izveidota atbilstoša infrastruktūra un tiek uzņemti 100 audzēkņu gadā, tādējādi paplašinot sabiedrības līdzdalības iespējas radošo pašizpausmju formās, it īpaši pusaudžiem un jauniešiem. Vienlaikus kapitālsabiedrība sniedz ieguldījumu arī Kultūrpolitikas pamatnostādņu 5.rīcības virziena „Kultūra un izglītība” īstenošanā, regulāri organizējot meistarklases cirka mākslas profesionāļiem, lai uzlabotu viņu konkurētspēju vietējā un starptautiskajā tirgū. Vidēja termiņa darbības stratēģijas projektā 2022.-2026.gadam kapitālsabiedrība paredz, ka vismaz trešdaļa no uzaicinātajām izrādēm, kā arī no piedāvātajām rezidenču programmām (atbalsts izrāžu veidošanai, kas izpaužas kā mākslinieku darbs vairāku nedēļu garumā) tiks veltīta tieši vietējo mākslinieku kapacitātes celšanai. Ārvalstu mākslinieku viesizrāžu un rezidenču mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par cirka mākslu un ievest jaunas vēsmas ne tikai cirka, bet visā skatuves mākslas sektorā Latvijā, kā arī veidot Latvijas un ārvalstu mākslinieku sadarbību. 2020. un 2021.gadā kapitālsabiedrība ir piesaistījusi starptautisko finansējumu diviem liela mēroga projektiem tieši vietējo mākslinieku konkurētspējas veicināšanai starptautiskajā laikmetīgā cirka sektorā. Jau šobrīd tam ir redzami rezultāti, un atbalstītie mākslinieki ir saņēmuši sadarbības piedāvājumus.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Likuma 4. un 7.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktu, pārvērtējot valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, secināms, ka valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā ir saglabājama, nosakot kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi – aktualizēt, attīstīt un popularizēt cirka mākslu Latvijā, nodrošinot laikmetīgā cirka izrāžu pieejamību sabiedrībai, kā arī apgūt starptautisko pieredzi cirka mākslā.