Anotācija

Valsts sociālie pabalsti kopumā ir uzskatāmi par universāli izmaksājamiem pabalstiem, nevērtējot pabalsta saņēmēja (vai mājsaimniecības) ienākumu situāciju, kā tas ir, piemēram, lemjot par sociālās palīdzības piešķiršanu, taču tie ir mērķēti uz noteiktām iedzīvotāju grupām, kuras dažādu iemeslu var būt pakļautas lielākam nabadzības riskam. Tādējādi valsts sniegtajam atbalstam, nodrošinot valsts sociālos pabalstus, ir jābūt ekonomiski pamatotam, samērīgam ar visas sabiedrības interesēm un vajadzībām, kā arī balstītam uz valsts faktiskajām finansiālajām iespējām, saglabājot noteiktu iedzīvotāju grupu motivētu iesaisti darba tirgū un sekmējot iedzīvotāju spēju gūt pastāvīgus ienākumus, nodrošinot atbilstošu labklājības līmeni sev un savai ģimenei.
Ņemot vērā budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, atsevišķi valsts sociālie pabalsti nav tikuši pārskatīti jau ilgstoši, līdz ar to nesniedzot adekvātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, t.sk. attiecībā uz aizbildnībā un audžuģimenēs esošo bērnu un adoptēto bērnu aprūpi.
Viena no NAP2027 prioritātēm ir “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, paredzot, ka veseli un aktīvi cilvēki Latvijā kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Latvijā būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā, kas samazina bērnu aprūpes tiešās izmaksas un palīdz vecākiem gādāt par bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti.
MK 2025.gada 22. jūlijā ir atbalstījis informatīvo ziņojumu “Par demogrāfiskās politikas attīstību” (turpmāk – demogrāfijas ziņojums), kas ir starpnozaru vienošanās/apņemšanās veikt demogrāfiju veicinošu rīcībpolitiku. Viens no priekšnosacījumiem, lai Latvijas demogrāfiskajai politikai būtu pozitīvs efekts, ir nabadzības vai sociālās atstumtības risku samazināšana. Īpašas pūles veltāmas tam, lai bērni tiktu pasargāti no nabadzības un sociālās atstumtības riska, jo koncentrēšanās uz bērniem ne tikai nodrošinās viņiem piekļuvi jaunām iespējām, bet arī palīdzēs pārtraukt no paaudzes paaudzē pārmantoto nabadzības ciklu un nepieļaut, ka viņi kļūst par pieaugušajiem, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, tādējādi radot sistēmisku iedarbību ilgtermiņā. Demogrāfijas ziņojumā citu priekšlikumu starpā iezīmējās arī nepieciešamie pasākumi ģimeņu finansiālās stabilitātes veicināšanai – palielināti pabalsti ģimenēm ar bērniem, t.i., bērna piedzimšanas pabalsts, bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam sasaistīts ar minimālo ienākumu mediānu, pārskatīts ģimenes valsts pabalsta apmērs un saņemšanas nosacījumi, kā arī pilnveidots atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
Atbilstoši MK pieņemtā lēmuma (23.07.2025. protokola  Nr. 29 64. §.) 4.punktam pieņemts zināšanai Demogrāfisko lietu padomes 2025. gada 1.jūlija sēdē nolemtais, ka, ievērojot MK 2025.gada 27. marta rīkojuma Nr. 179 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027., un 2028.gadam” sagatavošanas grafiku” 2.4. apakšpunktā noteikto, izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtie līdzekļi prioritāri tiek novirzīti dažādu demogrāfijas pasākumu finansēšanai, t.sk. materiālā atbalsta pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem (bērna kopšanas pabalsta, bērna piedzimšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta pārskatīšanai) un materiālā atbalsta pilnveidošanai ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (atbalsts bērna adopcijai, atbalsts bērnam audžuģimenē un pie aizbildņa).

Ņemot vērā MK 22.09.2025. sēdē nolemto, veicami grozījumi Likumā un attiecīgajos MK noteikumos, kas nosaka konkrēto valsts sociālo pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Ģimenes valsts pabalsts
Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no audzināmo bērnu skaita.
Ģimenes valsts pabalsts, kas ieviests jau 1992.gadā, šobrīd ir vienīgais universālais pabalsts, kuru regulāri saņem visas ģimenes par katru bērnu. Ģimenes valsts pabalstu maksā no bērna viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 16 gadu vecumam, kā arī par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā (Likuma 6.panta otrā daļa). Ģimenes valsts pabalstu par bērnu ar invaliditāti vecumā no viena gada līdz 18 gadiem piešķir no dienas, kad bērnam noteikta invaliditāte, un turpina izmaksāt līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu, ja viņam arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir noteikta invaliditāte, neņemot vērā faktu, vai bērns pēc 16 gadu vecuma mācās (Likuma 6.panta 2.¹ daļa).
No Profesionālās izglītības likuma 16.¹ pirmās daļas 5.punkta izriet, ka atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai citastarpā profesionālās izglītības iestāde ir arī koledža (grozījumi Augstskolu likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 11.oktobrī - https://likumi.lv/ta/id/335869-grozijumi-augstskolu-likuma). Atbilstoši minētajiem likumu grozījumiem saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojumu Valsts izglītības informācijas sistēmā šobrīd koledžas ir reģistrētas kā augstākās izglītības iestādes, un koledžā var būt abi mācību statusi - gan mācās (tiem, kas mācās profesionālās izglītības programmās), gan studē - tiem, kas studē augstākās izglītības programmās. Līdz ar to koledžas izglītību ieguvušie nav atsevišķi izdalāmi, jo jebkurā gadījumā uz viņiem attieksies nosacījums par mācībām profesionālās izglītības iestādē vai studijām augstākās izglītības iestādē, pamatojoties uz informāciju, ko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņem no Izglītības un zinātnes ministrijas.
Ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību un to piešķiršanai iesniedzamos dokumentus nosaka MK 21.12.2021. noteikumi Nr. 864 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti”.
No 2022.gada 1.janvāra kā nozīmīgs valsts ieguldījums ģimeņu ar bērniem atbalsta palielināšanai tika īstenota ģimenes valsts pabalsta reforma, pabalstu turpmāk izmaksājot atkarībā no ģimenē audzināmo bērnu skaita un ievērojami palielinot pabalsta apmērus ģimenēm ar bērniem, kuras audzina divus un vairāk bērnus, turklāt ļaujot laulātajiem saņemt ģimenes valsts pabalstu par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, ne tikai par saviem bērniem. Saskaņā ar Likuma 6.panta 2.² daļu ģimenes valsts pabalsta apmērs par vienu bērnu ir 25 euro mēnesī, par diviem bērniem — 100 euro mēnesī (50 euro par katru bērnu), par trim bērniem — 225 euro mēnesī (75 euro par katru bērnu), par četriem un vairāk bērniem — 100 euro mēnesī par katru bērnu.
Tā kā patlaban ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai maksā, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā, nelabvēlīgākā situācijā atrodas tā paša vecuma bērni (jaunieši), kas mācās augstākās izglītības iestādē un par kuriem ģimenes valsts pabalsta izmaksa ir izbeigta.
Lai novērstu minēto nevienlīdzību un nodrošinātu visiem bērniem (jauniešiem) konkrētajā vecumā vienlīdzīgas tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu neatkarīgi no tā, kādā izglītības iestādē viņi mācās, un ģimenes valsts pabalstu maksātu arī par augstākās izglītības iestādēs studējošajiem līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, likumprojekts paredz papildināt Likuma 6.panta otrās daļas 2. punkta pirmo teikumu pēc vārdiem “izglītības iestādē” ar vārdiem “vai studē augstskolā pilna laika klātienē".
Minētais grozījums paredz, ka ģimenes valsts pabalsta izmaksa augstskolā studējošiem tiks izmaksāts ar nosacījumu, ka bērns studē pilna laika klātienē. Šāds studiju formāts objektīvi parāda to, ka studiju laikā ir apgrūtinoši pilna laika klātienes studijas apvienot ar algotu darbu, līdz ar to vecāki sniedz lielāku finansiālu atbalstu studējošā bērna ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Lai neradītu nevienlīdzīgas attieksmes piemērošanu pret bērniem vispārējas izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, tad arī augstskolās  studējošiem ģimenes valsts pabalsts ir izmaksājams arī par tiem bērniem, kuri atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi ir saglabātas. Lai no 2026. gada 1. janvāra saņemtu pabalstu par studējošu bērnu, vienam no vecākiem vai pašam bērnam, kurš bijis ārpusģimenes aprūpē, jāiesniedz iesniegums VSAA.  
Vienlaikus likumprojekts paredz redakcionāli papildināt 6.panta pirmās daļas otro teikumu ar vārdiem "par kuriem persona saņem ģimenes valsts pabalstu", tādējādi nodrošinot skaidrāku normas piemērošanu, proti, nosakot, ka pabalsta apmērs ir atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, par kuriem persona saņem ģimenes valsts pabalstu.
Paredzēts, ka grozījumi Likumā attiecībā uz ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu un izmaksu stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.

Bērna kopšanas pabalsts
Saskaņā ar Likuma 7.pantu bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Atbilstoši MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1609 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” bērna kopšanas pabalsta apmērs personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, ir 171 euro mēnesī, bet personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem – 42,69 euro mēnesī. Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu tādā pašā apmērā kā pabalstu atkarībā no bērna vecuma.
Ja vecāks nav sociāli apdrošinātā persona (nestrādājošs), tad pabalstu piešķir no bērna dzimšanas dienas, pie nosacījuma, ka sakarā ar šī bērna piedzimšanu un kopšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts, vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu laikposmu otram vecākam. Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona (ir strādājošs), tad par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu (abus pabalstus vienlaikus var saņemt, ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu). Vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu par viena un tā paša bērna kopšanu, par vienu un to pašu laika posmu piešķir vienai personai. Tādēļ vecākiem ģimenē ir jāvienojas, kurš saņem pabalstus par bērna kopšanu, jo abus pabalstus vienlaikus piešķir vienam vecākam (vienai personai).
Bērna kopšanas pabalsts daudzu gadu laikā ir vairākkārt ticis pārskatīts, gan saīsinot tā izmaksas periodu (senāk pabalstu izmaksāja salīdzinoši ilgi - līdz bērna trīs gadu vecumam), gan mainot tā apmērus konkrētos bērna vecumposmos un izlīdzinot pabalsta apmēru līdz bērna pusotra gada vecumam (līdz 2012.gada 31.decembrim lielāks pabalsta apmērs tika izmaksāts par bērnu tikai vecumā līdz vienam gadam). Pabalsts par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanu pēdējo reizi tika palielināts ar 2014.gada janvāri, palielinot to no 142,29 euro uz 171 euro mēnesī, savukārt pabalsta apmērs par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem nav mainījies kopš 2005.gada 1.janvāra.
2023.-2024.gadā, sadarbojoties uz nevalstiskā sektora pārstāvjiem un nozares ekspertiem, vairākkārt tika diskutēts par dažādiem bērna kopšanas pabalsta pārskatīšanas scenārijiem, par kuriem 2024.gadā tika diskutēts arī Saeimas atbildīgajās komisijās. Galarezultātā nolemts no 2026.gada 1.janvāra bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam apmēru sasaistīt ar noteiktu atvietojuma apmēru no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk – ienākumu mediāna).  Pārskatītais bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam apmērs tiks noteikts, izstrādājot grozījumus MK 22.12.2009. noteikumos Nr.1609 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Atbilstoši MK 2025.gada 22.septembra sēdē nolemtajam no 2026.gada 1.janvāra atbalstīta bērna kopšanas pabalsta līdz bērna pusotra gada vecumam sasaiste ar 35% no ienākumu mediānas, pabalsta apmēru pārskatot 2028. gadā un turpmāk reizi divos gados.

Kā daļēji kompensējošais pasākums, kā arī ņemot vērā, ka demogrāfijas ziņojumā paredzēts pilnveidot bērna uzraudzības pakalpojumu, padarot to elastīgāku un pieejamāku arī bērniem no viena gada vecuma, ja vecāks vēlas atgriezties ātrāk darba tirgū, kā arī pēc būtības pilnveidot bērna uzraudzības pakalpojumu pieejamību atbilstoši ģimeņu vajadzībām, lai bērnam ir pieejams viņa vajadzībām piemērots pakalpojums (aukle, pirmsskolas izglītības iestāde), likumprojekts paredz bērna kopšanas pabalsta izmaksas kopējā perioda saīsināšanu par sešiem mēnešiem, proti, nākotnē bērna kopšanas pabalsta izmaksu veikt līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai.  Līdz ar to likumprojekts paredz aizstāt 7. panta  1.¹ daļā vārdus "divu gadu" ar vārdiem "pusotra gada".
Vienlaikus tiek paredzēts, ka šādā gadījumā tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, proti, minētā norma stāsies spēkā pēc 306 dienām pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas (atbilstoši Civillikuma 146.pantam). Tādējādi likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 41.punktu, nosakot, ka par bērnu, kas piedzimis līdz 2026. gada 2. novembrim, bērna kopšanas pabalstu piešķir un izmaksā līdz dienai, kad bērns sasniedz divu gadu vecumu.
 
Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi
Saskaņā ar Likuma 6.¹ pantu atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu ir nodots adoptējamais bērns.
2005.gadā atlīdzības apmērs tika noteikts 49,80 euro mēnesī, kas bija nedaudz lielākā apmērā nekā tobrīd esošais bērna kopšanas pabalsta apmērs, un to piešķīra nenodarbinātām personām. 2017. gadā tika būtiski pilnveidoti gan pabalsta piešķiršanas nosacījumi, gan pārskatīts tā apmērs, nosakot to atkarībā no adoptējamā bērna vecuma, adoptētāja nodarbinātības fakta (ir/nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) un no atrašanās atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.
Kārtību, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu par vienlaikus vairāku adoptējamo bērnu aprūpi un uzraudzību, atlīdzības un piemaksas apmēru un to pārskatīšanas kārtību, kā arī dokumentus, kādi iesniedzami, lai saņemtu atlīdzību un piemaksu, nosaka MK 12.12.2017. noteikumi Nr. 752 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu par vienlaikus vairāku adoptējamo bērnu aprūpi un uzraudzību".
Atbilstoši minētajiem MK noteikumiem kopš 2018.gada sociāli apdrošinātām personām, kuras aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam (un atrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā vai šai laikā strādā nepilnu darba laiku – līdz 20 stundām nedēļā), – atlīdzības apmērs ir 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (956,61 euro mēnesī, ja atlīdzība piešķirta 2025.gadā). Pārējiem saņēmējiem (kas nav nodarbināti; ir nodarbināti un aprūpē bērnu vecāku par 8 gadiem; ir nodarbināti un aprūpē bērnu līdz 8 gadiem, bet neatrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā) atlīdzības apmērs ir vienāds ar bērna kopšanas pabalsta apmēru personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam 171 euro mēnesī. Adoptētājs, kurš aprūpē bērnu vecumā līdz pusotram gadam un atrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā, var izvēlēties saņemt atlīdzību vai vecāku pabalstu. Ja pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodoti vairāki bērni, tad par katru nākamo vienlaikus aprūpējamo bērnu piešķir piemaksu 171 euro mēnesī.
Atbilstoši LM datiem 2023.gadā Latvijā tika adoptēti 77 bērni, no kuriem 12 bērni jeb 16% bija vecā virs 8 gadiem, 2024.gadā tika adoptēti 46 bērni, no kuriem 8 bērni jeb 17% bija vecumā virs 8 gadiem, bet 2025.gada 8 mēnešos adoptēti 45 bērni, no kuriem 5 jeb 11% bija vecāki par 8 gadiem.
Ņemot vērā to, ka Latvijā tiek adoptēti salīdzinoši maz bērnu skolas vecumā un arī šiem bērniem var būt nepieciešama lielāka adoptētāja aprūpe sakarā ar bērna iejušanos ģimenē vai veselības stāvokli, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju atbalsta sniegšanā visiem adoptētājiem, ir plānots atteikties no sadrumstalotās pieejas atlīdzības noteikšanai un tā vietā atlīdzību noteikt visiem adoptētājiem 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Līdz ar to likumprojekts paredz izteikt 6.¹ panta pirmo daļu jaunā redakcijā nosakot, ka atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu ir nodots adoptējamais bērns, savukārt MK nosaka atlīdzības apmēru. 
Vienlaikus nepieciešams atrunāt situācijas, kad personai 2025.gadā ir piešķirta atlīdzība mazākajā noteiktajā apmērā (171 euro), lai nodrošinātu taisnīgāku normu ieviešanu. Tādējādi likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 40.punktu, nosakot, ka personai, kurai līdz 2025. gada 31. decembrim atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi piešķirta tādā apmērā, kas ir vienāds ar bērna kopšanas pabalsta apmēru personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, un tās izmaksa nepārtraukti turpinās pēc 2026. gada 1. janvāra, VSAA pārskata atlīdzības apmēru par periodu no 2026. gada 1. janvāra, nosakot un izmaksājot to tādā apmērā, kas ir vienāds ar 70 % no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 2023. gadā. Tas nozīmē, ka  personai, kurai 2025.gadā atlīdzība piešķirta 171 euro apmērā un tās izmaksa turpināsies arī nākamgad, no 2026.gada 1.janvāra atlīdzības apmērs tiks pārrēķināts un izmaksāts 956,61 euro apmērā.