Anotācija (ex-ante)

Nodrošināt uzsākto pasākumu nepārtrauktību arī 2022.gadā, ņemot vērā, jaunā vīrusa Omicron paveida straujo izplatību, balstvakcināciju iespējami īsākā laika posmā ir nepieciešams nodrošināt visā Latvijā tuvākajās nedēļās.

Vispārējā kārtība

      2020.gada decembra beigās tika uzsākta vakcinācija pret Covid-19 infekciju Latvijā - sākot ar veselības aprūpes darbinieku un riska grupu vakcināciju un 2021. gada maijā turpinot ar visas pārējās sabiedrības vakcināciju.
      Līdz 2021. gada decembrim ir reģistrēti 933 vakcinācijas kabineti ārstniecības iestādēs (reģionālajās un pašvaldību iestādēs, universitāšu slimnīcās), ģimenes ārstu praksēs, feldšeru - vecmāšu punktos. Lai nodrošinātu plašu vakcinācijas pieejamību pēc iespējas īsākā laika posmā, 2021. gadā ir nodrošināta vakcinācija liela mēroga vakcinācijas centros, vakcinācijas punktos tirdzniecības centros un pārvietojamos konteineros. Lai nodrošinātu vakcinācijas pieejamību pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai un ikdienas gaitām,  sadarbībā ar pašvaldībām ir nodrošināta izbraukuma vakcinācija pagastos, vakcinācijas autobusos, gadatirgos, pašvaldību pasākumos un citur.
       2021.gadā vakcinācijas aptveres palielināšanai un iedzīvotāju aicināšanai vakcinēties īstenotas vairākas komunikācijas aktivitātes - trīs nacionāla mēroga reklāmas kampaņas (pavasarī, vasarā un rudenī), kas katra mērķēta atšķirīgām auditorijām, noorganizēti vairāki sadarbības projekti ar nacionāla un reģionāla mēroga drukātajiem medijiem, mazākumtautību plašsaziņas līdzekļiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Būtiska komunikācijas daļa 2021. gadā bija informēšanai par vakcinācijas procesa organizāciju - par vakcinācijas punktu pieejamību, par iespējām pieteikties vakcīnas saņemšanai, par pieejamajām vakcīnām, to drošību, uzticamību un efektivitāti un citiem jautājumiem. Ievērojot to, kādu ietekmi uz iedzīvotāju informēta lēmuma pieņemšanu par vakcināciju pret Covid-19 sniedz sociālie tīkli, Nacionālais veselības dienests nodrošināja komunikācijas aktivitātes digitālajā telpā. Tāpat 2021. gadā daļa komunikācijas aktivitāšu bija vērstas tiešās saziņas  ar iedzīvotājiem nodrošināšanai - uzrunāšana caur iedzīvotāju ikdienas medijiem (reģionāla prese, radio, TV), informācija iedzīvotājiem viņu ikdienas gaitās (lielveikali, pasta nodaļas, sabiedriskais transports, sabiedriskā transporta pieturvietas u.c.). Informatīvajā telpā vakcinācija pret Covid-19 visa gada garumā bija viens no galvenajiem tematiem, nodrošinot neatslābstošu mediju interesi un nepieciešamību būt gataviem sniegt atbildes uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.
        Līdz 2022. gada 14.janvārim ar vismaz vienu vakcīnas devu ir vakcinēti 79.91  % no populācijas (personas vecuma grupā no 12 gadiem), savukārt no kopējās populācijas ir vakcinēti 68,03% iedzīvotāju. Savukārt balstvakcināciju līdz 2022. gada 14.janvārim  ir veikušas 350 730 personas.
        2021.gada 25.novembrī Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir atkārtoti brīdinājusi Eiropu par straujo Covid-19 izplatību. Ja valstu atbildīgie dienesti neīstenos nepieciešamos profilakses pasākumus, kopējais nāves gadījumu skaits Eiropā līdz 2022. gada pavasarim varētu pieaugt par pusmiljonu. Efektīvākais profilakses līdzeklis ir vakcinācija.    
        2021.gada 23.decembra sēdē MK (prot.Nr.82 4.§) (“Informatīvais ziņojums “Par  Covid-19 vakcināciju 2022. gadā”) konceptuāli atbalstīja turpināt uzsāktos pasākumus arī 2022.gadā:
             - Vakcinācijas procesa infrastruktūras uzturēšanu un citu resursu nodrošināšanu, tai skaitā 2 lielo vakcinācijas centru darbību uzsākšanu no 2021.gada 27.decembra;
             - Vakcinācijas informācijas tehnoloģijas sistēmas uzturēšanu;
             - Komunikācijas un iedzīvotāju informēšanas aktivitātes īstenošanu;
             - Zvanu un klientu apkalpošanas centra “8989” darbības nodrošināšanu;
             - Digitālo sertifikātu uzturēšanu.

Vakcinācijas procesa infrastruktūras uzturēšanu un citu resursu nodrošināšanu, tai skaitā 2 lielo vakcinācijas centru darbību uzsākšanu no 2021.gada 27.decembra.

         Latvijā ir izveidoti 933 vakcinācijas pret Covid - 19 kabineti - 789 ģimenes ārstu prakses, kas ir iesaistītas vakcinācijā un 142 vakcinācijas kabineti ārstniecības iestādēs (pašvaldību iestādēs, privātajās iestādēs, universitāšu slimnīcās u.c.). Lai nodrošinātu vienmērīgu vakcinācijas pieejamību, papildus 2022. gadā tiks nodrošināti vakcinācijas centri pašvaldību telpās un vakcinācijas punkti tirdzniecības centros, kā arī tiks nodrošinātas izbraukumu vakcinācijas. Kopumā, izveidojot visas vakcinācijas formas, ir iespējams nodrošināt līdz 90 000 vakcinācijas faktu nedēļā atbilstoši vakcinācijas pieprasījumam.
         2021. gada septembrī tika īstenota aptauja par kapacitāti ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestādēs (skatīt anotācijas 1.pielikumu). Kopumā vidēji ģimenes ārstu prakses var nodrošināt aptuveni 16 000 vakcinācijas faktu nedēļā, savukārt ārstniecības iestādes - aptuveni 41 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Vakcinācijas centros pašvaldībās un tirdzniecības centros nedēļā ir iespējas nodrošināt aptuveni 23 000 vakcinācijas faktu nedēļā. 2022. gadā ir nepieciešams palielināt izbraukumu vakcinācijas kapacitāti, nodrošinot līdz 10 000 faktu nedēļā.
         Lai nodrošinātu vakcinācijas procesa koordinēšanu, lai nodrošinātu vakcinācijas punktu turpināšanu vai jaunu punktu izveidi pašvaldību telpās, tirdzniecības centros, pārvietojamos konteineros, kā arī nodrošinātu izbraukuma vakcināciju atbilstoši augstāk norādītajai kapacitātei nedēļā, ir nepieciešams atbalsta personāls vakcinācijas procesa nodrošināšanai.

         2021.gadā tika attīstīta pieeja sadarbībā ar pašvaldībām, izveidojot pastāvīgus vakcinācijas centrus pašvaldību telpās pilsētu novados, kur ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu kapacitāte nav nepieciešama. 2022. gadā vakcinācijas pieejamība katrā no 43 Latvijas pašvaldībās tiks nodrošināta gan ar pašvaldību centriem, gan tirdzniecības centriem, konteineriem un izbraukumu vakcināciju, katrā pašvaldībā izvērtējot, kuru vakcinācijas pakalpojuma formu ieviest.
            Vakcinācijas centru un vakcinācijas punktu izvietojums pašvaldībās tiek vērtēts, ņemot vērā:
                   - vakcinācijas pakalpojuma sniedzēju (ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu prakšu) sniegto informāciju par kapacitāti nodrošināt vakcināciju pret Covid - 19;
                   - vakcinācijas centru un vakcinācijas punktu pieejamību katrā no 43 Latvijas pašvaldībām, nodrošinot, ka tuvākās nedēļas laikā sabiedrībai ir iespēja veikt pierakstu uz vakcināciju;
                   - izvērtējot ārstniecības iestāžu iespējas palielināt vakcinācijas pret Covid-19 jaudu, īpaši gadījumos, kad valstī ir augsta saslimstība ar Covid-19 un liela daļa resursu (reģionālajās un pašvaldību slimnīcās) ir jānovirza Covid-9 pacientu hospitalizācijai. Šādos gadījumos ir nepieciešams privāto ārstniecības iestāžu resurss, kas galvenokārt nodrošina vakcināciju pašvaldību telpās.
            2021.gadā galvenokārt vakcinācijas centru izveidē tika nodrošināti tehniskā aprīkojuma nomas pakalpojumi, tāpat arī turpmāk, plānots nodrošināt tehniskā aprīkojuma nomas pakalpojumus. Ja vakcinācijas centrus būs nepieciešamība veidot pašvaldībās, kur 2021. gadā tika iepirkts tehniskais aprīkojums masu vakcinācijas centru izveides un iekārošanas vajadzībām, šajos gadījumos vakcinācijas centru izveidei un iekārtošanai tiks izmantots jau iepriekš iepirktais pārvietojamais tehniskais aprīkojums (galdi, krēsli, aizslietņi u.c.).

            2022.gadā arī ir nepieciešams turpināt attīstīt vakcinācijas pieejamības procesu “vakcīna dodas pie vakcinējamā”. 2021. gadā tika paredzēti 25 vakcinācijas punkti tirdzniecības centros visā Latvijā, vasaras periodā nodrošinot, ka ⅓ daļa no visiem vakcinācijas faktiem tiek veikti tieši tirdzniecības centros. Līdz ar to arī 2022. gadā ir nepieciešams turpināt nodrošināt vakcinācijas punktu pieejamību tirdzniecības centros un pielāgot to kapacitāti vakcinācijas pieprasījumam.

            Ņemot vērā 2021. gada pieredzi, ieviešot vakcinācijas punktus pārvietojamos konteineros tādās apkaimēs kā Bolderāja, Vecmīlgrāvis, Pļavnieki, Ziepniekkalns u.c., ir būtiski arī 2022. gadā turpināt nodrošināt regulāru vakcinācijas pieejamību tuvāk apkaimēs esošo iedzīvotāju dzīvesvietām ne tikai Rīgā, bet nepieciešamības gadījumā arī citās Latvijas pašvaldībās.

            Līdzšinējā 2021. gadā realizētā pieredze liecina, ka izbraukuma vakcinācija, izmantojot valsts, pašvaldību un privāto ārstniecības iestāžu, vakcinācijas kapacitāti, ir viena no vakcinācijas formām, kurā var efektīvi nodrošināt sasniedzamību visā valsts teritorijā un apmierināt sabiedrības  pieprasījumu pēc ērtākas vakcinācijas iespējas un nodrošināt to tuvāk iedzīvotāju ikdienas gaitām. Šī forma arī papildina uz vietas esošo ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu prakšu vakcinācijas kapacitāti.
            Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk – NVD) Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ietilpst 43 administratīvās teritorijas. 2021.gadā NVD veica atlasi, kā rezultātā tika atlasīti 26 izbraukuma vakcinācijas pakalpojuma sniedzēji (vairākās teritorijās paredzot vairākus vakcinācijas pakalpojums sniedzējus). Izbraukuma vakcinācija kā forma nepieciešams saglabāt arī 2022.gadā. Lai nodrošinātu iepriekš noteiktās balstvakcinācijas aptveres, 2022. gadā plānots izmantot vairākas izbraukuma vakcinācijas formas, kas nodrošina sabiedrības sasniedzamību - vakcinācija personu dzīvesvietā, izbraukumi pie prioritārajām grupām, izbraukumi uz darba vietām, vienas dienas izbraukumi sadarbībā ar pašvaldībām, kā arī mobilā izbraukuma vakcinācija autobusos. Vakcinācijas pakalpojuma sniedzēji pēc NVD vai organizācijas pieprasījuma nodrošina arī izbraukuma vakcināciju darba kolektīvos. 2021. gada pieredze liecina, ka šāda vakcinācijas forma ir pieprasīta gan uzņēmumos, gan atsevišķu profesiju pārstāvju kopām, piemēram, pedagogiem, policistiem u.c.

             Ņemot vērā Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas par iespēju saņemt balstvakcināciju apritējuši personām vecumā no 18 gadiem, kurām ir apritējuši 3 mēneši pēc Astra Zeneca (Vaxzevria), Moderna (Spikevax) vai Pfizer-BioNTech (Comirnaty) vakcīnu saņemšanas vai ne mazāk kā 8 nedēļas pēc Johnson&Johnson vakcīnas Janssen saņemšanas, uz  2022. gada 14. janvāri    965 512 personām ir iespēja saņemt balstvakcināciju, līdz 2022. gada 14. janvārim balstvakcināciju ir saņēmušas   350 730 personas vecumā no 18 gadiem.
             Ņemot vērā jaunā vīrusa Omicron paveida straujo izplatību, balstvakcināciju iespējami īsākā laika posmā ir nepieciešams nodrošināt 657 497 personu. Ievērojot to, ka balstvakcināciju ir nepieciešams nodrošināt tuvākajās 6 līdz 8 nedēļās, vakcinācijas tempa pieaugums var sasniegt 110 000 līdz 130 000 vakcinācijas faktu nedēļā (ņemot vērā, ka līdz janvāra beigām pieaugs iedzīvotāju skaits, kuriem ir iespēja saņemt balstvakcināciju), vakcinācijas jauda būtu būtiski jāpalielina virs plānotās (90 000 vakcinācijas faktu nedēļā) vakcinācijas jaudas no 2021. gada 27. decembra, nodrošinot 2 papildu lielo vakcinācijas centrus Rīgā.
             Lai nodrošinātu vakcinācijas procesa vadību, lai koordinētu sadarbību ar vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem un citām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu vakcīnu loģistikas procesu, sadarbību ar vakcīnu loģistikas pakalpojuma sniedzējiem, ir nepieciešams atbalsta personāls vakcinācijas procesa nodrošināšanai.
             Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju (BioNTech/Pfizer, Moderna Biotech Spain, S. L, AstraZeneca/Oksfordas universitāte, Janssen (Johnson&Johnson) un CureVac) izstrādātajām vakcīnām. Vēl Eiropas Komisija noslēgusi līgumus par vakcīnu iepirkumiem ar kompānijām Valneva, NovoVax, Sanofi GSK. Uz 2021.gada 29.novembri EMA ir apstiprinājusi lietošanu BioNTech/Pfizer, Moderna Biotech Spain, S. L, AstraZeneca/Oksfordas universitātes un Janssen (Johnson&Johnson) ražotajām vakcīnām. Tā kā nav ticamu ziņu par Valneva, CureVac un Sanofi GSK reģistrācijas attīstību, un AstraZeneca/Oksfordas universitātes izstrādātajai Vaxzevria vakcīnai nav pieprasījuma Latvijā, un tās lietošana 2021.gada novembrī bija 0.2% no kopējā izlietoto vakcīnu devu skaita, šobrīd tiek pieņemts, ka vakcinācijai 2022. gadā būs izmantojamas tikai BioNTech/Pfizer (Comirnaty vakcīna), Moderna Biotech Spain (Spikevax vakcīna), Johnson&Johnson  (Janssen) un NovaVax vakcīna.. Tāpat arī Latvija ir pieteikusies uz Valneva, Sanofi un Curevac vakcīnām, par kurām nav prognožu par laiku, kad tās varētu tikt reģistrētas EMA.
             Anotācijas 2.pielikumā ir krājumi uz 2022. gada 15.janvāri un 2022.gada sagaidāmās/plānotās piegādes. Likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 12.00.00 “Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” ir rezervēts finansējums 131 245 007 euro apmērā vakcīnu iegādei, loģistikas izmaksas izdevumu segšanai līdz Latvijai, uzglabāšanai un loģistikai līdz ārstniecības iestādēm, ievades izmaksu izdevumu segšanai.
             Centrālās noliktavas funkcijas Comirnaty vakcīnām pilda Valsts asinsdonoru centrs, pārējām vakcīnām - SIA Magnum Medical. Ir noslēgts un veiksmīgi darbojas līgums ar AS Recipe Plus par vakcīnu loģistiku Rīgā, Pierīgas reģionā, Kurzemē un Zemgalē, un līgums ar Magnum Medical SIA par vakcīnu loģistiku Vidzemē un Latgalē. Līgumi ir spēkā no 2021. gada marta līdz 2022. gada 30. septembrim. Līdzšinējā sadarbība ir noritējusi veiksmīgi, partneri sevi ir parādījuši kā uzticami un uz sadarbību vērsti uzņēmumi, nodrošinot kvalitatīvas un laicīgas piegādes uz gandrīz 1000 vakcinācijas kabinetiem pēc fiksēta piegāžu grafika. Izveidotā loģistikas sistēma ir drošs atbalsts vakcinācijas plāna mērķu sasniegšanai 2022.gadā.
            2021.gada jūnijā tika uzsākta vakcīnu inventarizācija ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos. Vakcīnu inventarizācija tiek veikta reizi mēnesī ar interneta anketas starpniecību. Anketā vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem jānorāda gan vakcīnas preparāta sērijas numurs, gan iestādes krājumos esošais devu skaits. Regulāra inventarizācija ļauj sekot līdzi reālajiem krājumiem iestādēs un to izlietojumam atbilstoši vakcīnu derīguma termiņiem.

Vakcinācijas informācijas tehnoloģijas sistēmas uzturēšanu

            Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt primārās vakcinācijas un balstvakcinācijas procesu arī 2022. gadā, ir nepieciešams turpināt arī ViVaT sistēmas attīstību un izmaiņu pielāgošanu vakcinācijas pret Covid-19 procesā ar mērķi nodrošināt lietotājam ērtu, digitalizētu pieteikšanos, lai veiktu vakcināciju pret Covid-19.
            Lai nodrošinātu ViVaT sistēmas uzturēšanas atbalsta nepārtrauktību, atbilstoši publiska iepirkuma likuma kārtībai tiek organizēta sarunu procedūra par sistēmas uzturēšanas atbalstu 2022. gadā. Atbilstoši VARAM metodoloģijai paredzēta izstrādātās programmatūras uzturēšanas nodrošināšana atbilstoši tehniskās realizācijas un drošības prasībām, t.sk. funkcionēšanas problēmu profilakse, kļūdu novēršana un sistēmas lietotāju atbalsts, sistēmas ekspluatācijas laikā konstatēto kļūdu novēršana,  sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšana, pielāgošanas darbi, kas saistīti ar izmaiņām izmantotajos tehnoloģiskajos risinājumos, sistēmas darbības pielāgojumi atbilstoši lietotāju vajadzībām u.c., kā arī papildu cilvēkresursu piesaiste atbalsta pakalpojumiem un konsultācijas risinājumu pielāgošanā saistībā ar dažāda veida izmaiņām (normatīvie, sistēmiskie u.c.).
Lai izveidotu speciālu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu vakcinācijas procesa pārvaldībai un tādējādi nodrošinātu vakcinācijas efektīvu darbību un ērtu elastīgu vakcinācijas procesu, Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs (VESPC)  nodrošina  serveru infrastruktūru. Pakalpojums 2021.gadā tika sniegts no maija līdz decembrim un būtu jāturpina arī 2022.gadā.
            Lai nodrošinātu balstvakcināciju pret Covid-19 visai sabiedrībai, (iedzīvotājiem vecumā no 18 gadiem) nepieciešami arī papildinājumi IT sistēmā (Vienotā vakcinācijas tīkla – ViVaT, manavakcina.lv), nodrošinot integrācijas un paplašinot iesaistīto vakcinācijas iestāžu skaitu, turpinot uzlabot un nodrošināt elastīgāku pieteikšanos, automatizētu atlikumu kontroli, krājumu, pasūtījumu vadību un devu sadali vakcinācijas iestādēm, sekošanu vakcinācijas aptverei.
            Papildus ir nepieciešams nodrošināt arī izmaiņas datu par vakcinācijas faktiem pārnešanai uz e-veselību, integrāciju ar ārstniecības iestādēm (pierakstīties papildu devas saņemšanai un vakcinācijas fakta nodošanā) un nodrošinot notifikācijas saņemšanu par to, ka grupa ir atvērta papildu vakcīnas saņemšanai.
            Ņemot vērā ViVaT sistēmas ierobežojumu, kas ir saistīts ar to, ka ViVaT sistēmā nebija pieejami dati par pārslimošanu, minimālā dzīvotspējīgā produkta (minimum viable product) tvērumā nebija iespējas nodrošināt automātisku pieraksta atvēršanu, izslēdzot personas, kas ir pārslimojušas Covid-19. Tādēļ grupu ielāde tiek nodrošināta manuāli vienu reizi nedēļā.
             Lai turpinātu nodrošināt elastīgāku pieteikšanos revakcinācijai un mazinātu manuālo darbu datu augšupielādei un kontrolei, ViVaT sistēmā tiek plānoti šādi papildinājumi:
                 - Pozitīvo SARS-CoV-2 PCR testu pārņemšana;
                 - Balstvakcinācijas dienu konfigurēšana;
                 - Iedzīvotāju apziņošana par balstvakcināciju;
                 - Nodrošināt iespēju manavakcina.lv pārstāvēt bērnu vai aizbildnībā esošas personas;
                 - EPIDEM informācijas sistēmas papildinājumi vakcīnu krājumu pārvaldīšanai un centralizētai pasūtīšanai;
                 - Jaunu integrāciju nodrošināšana un iesaistīto vakcinācijas kabinetu skaita paplašināšana;
              Nozīmīgs sabiedrības informēšanas kanāls ir īsziņa uz iedzīvotāja lietoto mobilo tālruni. Šāds informēšanas veids ir efektīvs un ātrs, lai aicinātu konkrētas iedzīvotāju grupas uz vakcīnas saņemšanu, kā arī ļauj informēt sabiedrību personalizēti, piemēram, atgādinot par konkrētās personas tuvojošos termiņu balstvakcinācijai. Šāds komunikācijas veids ir pierādījis sevi kā īpaši efektīvu komunikācijas ceļu, ik reiz pēc īsziņu izsūtīšanas zvanu un klientu apkalpošanas centram novērojams zvanu pieaugums, lai pierakstītos uz vakcināciju pret Covid-19. Papildu informēšanai, īsziņas var būt arī kā mudināšanās rīks, piemēram, sniedzot aktuālo informāciju par balstvakcinācijas efektivitāti uz hospitalizācijas risku samazinājumu.
             2021. gadā šī aktivitāte tika veikta saskaņā ar saskaņā ar Veselības ministrijas 2021. gada 28. janvāra rīkojumu Nr. 19 “Par tehniski atbilstošākā vakcinācijas pārvaldības informācijas tehnoloģiju risinājuma izvēli” izveidotās darba grupas priekšlikumu, Ministru kabineta 2021. gada 26. janvāra protokola Nr. 9, 5 § 2. punktu un Ministru kabineta 2021. gada 8. februāra rīkojumu Nr. 75 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika noslēgts līgums (VM līguma numurs 12-10.1/41, NVD līguma numurs NVD-9/11-2021, SPKC līguma numurs 1-10.3/2021-14, IZPILDĪTĀJA līguma numurs 3.1/21/59-PLI) starp Latvijas Republikas Veselības ministriju (turpmāk - VM), Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD), Slimību profilakses un kontroles centru (turpmāk – SPKC) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ZZ Dats” par Informācijas tehnoloģiju risinājumu kopas “Vienotais Vakcinācijas Tīkls” (turpmāk ViVaT) masveida vakcinācijas procesa  atbalstam izstrādi, ieviešanu un atbalstu.

Komunikācijas un iedzīvotāju informēšanas aktivitātes īstenošanu

            Komunikācijas mērķi ir sabiedrības izpratne par vakcinācijas nepieciešamību un ar informētu izvēli saistīta aktīva rīcība: vismaz 80% Latvijas iedzīvotāju ir informēti par nepieciešamību vakcinēties pret Covid-19, atbalsta to un dodas uz vakcinācijas punktiem; vismaz 90% riska grupās esošā sabiedrība pieņem informētu lēmumu par vakcināciju pret Covid-19; 80% Latvijas iedzīvotāju no tiem, kuri ir saņēmuši pirmreizējo vakcināciju un ir nepieciešams saņemt balstvakcināciju saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām, izprot balstvakcinācijas nepieciešamību un dodas pēc balstvakcīnas; vismaz 60% bērnu vecāku ir labi informēti par vakcinācijas pret Covid-19 nepieciešamību bērniem vecumā no 5 - 14 gadiem, tās ieguvumiem un riskiem.
            Komunikācijas pamatā ir caurspīdīga informācija par vakcīnu drošumu un informētība par ieguvumiem un riskiem, tiks pielāgots mērķauditorijām un rīcībai, kas jāpanāk no konkrētās auditorijas.
            Pašlaik tiek lēsts, ka aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju joprojām ir pret vakcīnām un netic pandēmijai. Atsevišķas komunikācijas aktivitātes šajā grupā netiek plānotas. Tā vietā komunikācijas aktivitātes ir vērstas uz tiem iedzīvotājiem, kuri vēl nav pieņēmuši informētu lēmumu par vakcināciju un/vai balstvakcināciju.
            Plānojot komunikāciju - gan saturu, gan kanālus - īpaša uzmanība tiks pievērsta grupām, kurās jāpaaugstina izpratne par personiskās veselības  apdraudējuma risku:
                   1. krievu valodā runājošie;
                   2. personas ar zemiem ienākumiem un zemu izglītības līmeni.
           Komunikācijas vienmērīgam plūdumam un proaktīvai tās plānošanai tiks veikts regulārs mediju un sociālo mediju monitorings (tostarp viltus ziņu monitorings un veikta to atspēkošana), veikti sabiedriskās domas pētījumi, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmes maiņu un aktuālās tendences. Savukārt, krīžu komunikācijā tiks identificēti tie riski, kas būtiski ietekmē un/vai apdraud vakcinācijas plāna īstenošanu.
           Svarīgākie virzieni komunikācijas aktivitātēm:
                  - Informatīvie materiāli – Drukāti informatīvi materiāli par vakcināciju dažādām mērķa grupām (piemēram, vecākiem, bērniem, senioriem, izdales materiāli ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēm u.c.);
                  - Masu mediji un sociālie mediji – Proaktīva, plānota komunikācija (individuāls darbs ar mediju redakcijām; mediju pasākumi; mediju materiāli; infografikas; sadarbības projekti). Daudzslāņains saturs sociālajos tīklos (atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem/mītiem/pieņēmumiem, zinātnes komunikācija u.c.);
                 - Kampaņas – Vismaz divas  nacionāla mēroga integrētas komunikācijas kampaņas;
                 - Izglītojošas aktivitātes – Tiešsaistes sarunas latviešu un krievu valodā par vakcīnu iedarbību, drošību, ieguvumiem un riskiem, jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem; vakcinācijas procesu (Mērķa grupas: bērnu vecāki, veselības nozares darbinieki, vakcinējošais personāls, iedzīvotāji u.c.).
                 - Viedokļu līderu iesaiste – Individuāls uzaicinājums atbalstīt vakcinācijas komunikāciju dažādu kopienu, sabiedrības grupu viedokļu līderiem publiskajā telpā: aicinājumi sociālajos tīklos; intervijas masu medijos; pieredzes stāsti no cilvēkiem, kas jau pabeiguši vakcinācijas kursu u.c.
            Komunikācijas vienmērīgam plūdumam un proaktīvai tās plānošanai tiks veikts regulārs mediju un sociālo mediju monitorings (tostarp viltus ziņu monitorings un veikta to atspēkošana), veikti sabiedriskās domas pētījumi, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmes maiņu un aktuālās tendences. Savukārt, krīžu komunikācijā tiks identificēti tie riski, kas būtiski ietekmē un/vai apdraud vakcinācijas plāna īstenošanu.
            Lai nodrošinātu vakcinācijas komunikācijas koordinēšanu, sadarbību ar medijiem, pakalpojumu sniedzējiem un citām iesaistītajām pusēm, komunikāciju ar sabiedrību iedzīvotājiem, ir nepieciešams atbalsta personāls komunikācijas procesa nodrošināšanai.

Zvanu un klientu apkalpošanas centra “8989” darbības nodrošināšanu

            Veselības aprūpes sistēmai pēc iespējas efektīvi ir jāizmanto tai pieejamie dati par tās lietotājiem, lai komunicētu ar auditoriju dažādos, tai pieejamos un ērtos komunikācijas kanālos - kā elektroniski, tā ar pasta vēstuļu palīdzību. Viens no veidiem, kā panākt vakcinācijas aptveres pieaugumu, ir vairāku komunikācijas kanālu personalizācija un izmantošana. Tāpēc būtiska komponente vakcinācijas plāna mērķu sasniegšanai ir iedzīvotāju tiešā informēšana. Lai to īstenotu, 2022.gadā ieteicams turpināt 2021.gada īstenotās aktivitātes:
                 - zvanu un klientu apkalpošanas centra 8989 darbība;
                 - īsziņas uz tālruni (SMS) konkrētām iedzīvotāju grupām;
                 - iedzīvotāju kontaktinformācijas uzkrāšana (arī tās izmantošana personalizētai saziņai sociālajos tīklos);
                 - personalizētas pasta vēstules atsevišķām iedzīvotāju grupām;
             Zvanu un klientu apkalpošanas centra darbība ar tālruņa numuru 8989 (kā papildu tālruņa numuru 67130010 no ārzemju numuriem ienākošajiem zvaniem)  vakcinācijas procesā ir nozīmīga to iedzīvotāju daļu reģistrēšanā vakcīnas saņemšanai, kuriem dažādu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pieteikties tīmekļa vietnē manavakcina.lv, iedzīvotāju informēšanā par vakcinācijas pieejamību un konsultāciju sniegšanā par dažādiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem.
             Zvanu un klientu apkalpošanas centra 8989 ienākošo zvanu skaits 2021. gada oktobrī bija 223 241 zvans un vidēji 3000 saņemto e-pastu apstrādes mēnesī.  Zvanu centrs spēj nodrošināt līdz 10 000 izejošo zvanu nedēļā.

             Zvanu un klientu apkalpošanas centrs 8989 nodrošina:
                 - vakcinācijas pieteikumu reģistrēšanu informācijas sistēmā manavakcina.lv; 
                 - iedzīvotāju konsultēšanu par vakcinācijas procesu,  aplikācijas manavakcina.lv lietošanu un digitālo Covid-19 sertifikātu,  izmantojot vienoto tālruni un elektronisko pastu;
                 - pēc īpaša pieprasījuma izejošo zvanu veikšanu un īsziņu izsūtīšanu;
                 - saņemto zvanu reģistrāciju, ierakstīšanu, uzglabāšanu, arhivēšanu un iznīcināšanu;
                 - saņemto e-pasta vēstuļu un nosūtīto atbilžu saglabāšanu, arhivēšanu un iznīcināšanu. 
              Zvanu centra 8989 darba laiks būtu saglabājams līdzšinējais - darba dienās no plkst. 08.00 līdz plkst. 20.00, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 09.00 līdz plkst. 18.00, atsevišķos gadījumos, un izvērtējot saņemto zvanu daudzumu,  lemjot par darba laika pagarināšanu un/vai saīsināšanu.

Digitālo sertifikātu uzturēšanu

              Atbilstoši VARAM metodoloģijai paredzēta izstrādātās programmatūras uzturēšanas nodrošināšana atbilstoši tehniskās realizācijas un drošības prasībām, t.sk. funkcionēšanas problēmu profilakse, kļūdu novēršana un sistēmas lietotāju atbalsts, sistēmas ekspluatācijas laikā konstatēto kļūdu novēršana,  sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšana, pielāgošanas darbi, kas saistīti ar izmaiņām izmantotajos tehnoloģiskajos risinājumos, sistēmas darbības pielāgojumi atbilstoši lietotāju vajadzībām u.c., kā arī papildus cilvēkresursu piesaiste atbalsta pakalpojumiem un konsultācijas risinājumu pielāgošanā saistībā ar dažāda veida izmaiņām (normatīvie, sistēmiskie u.c.).
             Lai nodrošinātu digitālā sertifikāta uzturēšanas un jaunu funkciju izveides koordinēšanu, sadarbību ar vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem un citām iesaistītajām pusēm, ir nepieciešams atbalsta personāls digitālā sertifikāta darbības nodrošināšanai.
 

Nē

Projekts šo jomu neskar.