Anotācija (ex-ante)

        Veicot noteikumos Nr. 999 iekļauto Civilās aviācijas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu funkcionālo izvērtējumu un to atbilstību starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto Civilās aviācijas aģentūras funkciju, tiesību un pienākumu apmēram, ir secināts, ka ir ievērojami pieaudzis gan Latvijas Republikas normatīvajos aktos, gan ES tiesību aktos noteiktais Civilās aviācijas aģentūrai uzticēto funkciju apjoms, kā arī prasību apjoms attiecībā uz uzraudzības un sertificēšanas nodrošināšanu. Vienlaikus konstatēts, ka vairāki maksas pakalpojumu veidi faktiski netiek sniegti.
          Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams sagatavot jaunu Civilās aviācijas aģentūras cenrādi, paplašinot Civilās aviācijas aģentūras sniedzamo publisko maksas pakalpojumu klāstu un veicot maksas pakalpojumu cenu pārrēķinu, kā arī svītrojot aktualitāti zaudējušos pakalpojumus.

       Veidojot Civilās aviācijas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojuma cenrāža projektu, Civilās aviācijas aģentūra ir analizējusi kaimiņvalstu un citu ES dalībvalstu kompetento iestāžu civilās aviācijas uzraudzības jomā sniegtos pakalpojumus, to struktūru un maksas apmērus citās ES valstīs. Ņemot vērā minēto, veidota jauna cenrāža struktūra – vairāki maksas pakalpojumi ir diversificēti, tos sadalot un apvienojot, daļai no pakalpojumiem ir pārskatīta cena, novēršot maksas diferencēšanu atkarībā no pakalpojuma saņēmēja kvalifikācijas, prasmju līmeņa, ja tika konstatēts, ka sadalījums ir zaudējis aktualitāti. Tādējādi cenrādi padarot saprotamu un vienkāršojot pakalpojumu uzskaiti.
        Civilās aviācijas aģentūra secinājusi, ka ES dalībvalstu vidū nav vienotas pieejas kompetento iestāžu finansēšanas modeļu veidošanā un sniegto pakalpojumu cenrāžu izveidē. Piemēram, atsevišķās valstīs pakalpojumi tiek sniegti bloku veidā, kad viens pakalpojums iekļauj daudzus mazus kompetentās iestādes sniegtos pakalpojumus, bet kas noved pie būtiski augsta pakalpojuma izcenojuma. Turpretim citās ES valstīs (piemēram, Lietuvā) kompetentās iestādes pakalpojumi ir sadalīti atsevišķos mazos pakalpojumos, kuru izcenojums uz kopējā fona atsevišķās sadaļās var būt mazāks, bet viena pakalpojuma iegādei bez cita pakalpojuma saņemšanas netiek sasniegts civilās aviācijas uzņēmumam, iestādei vai personālam nepieciešamais pakalpojuma apmērs, lai varētu sniegt savus pakalpojumus. Turklāt šāda kaimiņvalstīs piekopta prakse noved pie nevajadzīgas pakalpojuma sadalīšanas, kuru administrēšana prasa būtiski lielāku administratīvo resursu apjomu.
         Ņemot vērā iepriekš minēto starptautiskās prakses analīzi, Civilā aviācijas aģentūra ir izveidojusi jauna cenrāža struktūru – vairāki maksas pakalpojumi ir diversificēti, tos sadalot vai apvienojot, novērsta maksas diferencēšana atkarībā no pakalpojuma saņēmēja kvalifikācijas, prasmju līmeņa, ja tika konstatēts, ka sadalījums ir zaudējis aktualitāti. Tādējādi cenrādi padarīts saprotamāks un vienkāršota pakalpojumu uzskaite.
         Lai nodrošinātu Civilās aviācijas aģentūras sniegto pakalpojumu spektra atbilstību nacionālo un ES tiesību aktu prasībām, vienlaikus sabalansējot nozares personāla un uzņēmumu maksātspēju pašreizējos apstākļos, veikta esošo maksas pakalpojumu cenu pārskatīšana. Cenrādis tika papildināts ar jaunajiem maksas pakalpojumu veidiem, veicot rūpīgu ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu analīzi un aprēķinu. Maksas pakalpojumu cenas aprēķinātas, lai segtu ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka maksas pakalpojumu cenas nepārsniedz ar to sniegšanu saistītos izdevumus (detalizēts maksas pakalpojumu cenas aprēķinu skatīt sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 2.pielikumā).
         Civilās aviācijas aģentūra, gatavojot noteikumu projektu, ir ievērojusi piesardzības politiku, veidojot kā kompleksus, tā atsevišķus pakalpojumus, nodrošinot un saglabājot finansiālā ziņā pieejamus kompetentās iestādes pakalpojumus civilās aviācijas jomā, vienlaikus nepalielinot maksājumu administrēšanai nepieciešamos administratīvos resursus un neradot iestādē papildu izdevumus pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanā.
          Saprotot Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi uz aviācijas nozares maksātspēju, kā arī novērtējot un ņemot vērā noteikumu projekta izstrādes gaitā tirgus dalībnieku sniegtos viedokļus, ir pārskatītas esošo maksas pakalpojumu cenas, tām pieaugot vidēji par 15%. Solidarizējoties ar nozares dalībniekiem, attiecībā uz jaunizveidotajiem maksas pakalpojumiem, kuru nepieciešamību nosaka nacionālo un ES tiesību aktu prasības, tika ņemts vērā nozares dalībnieku ierosinājums pakāpeniskam jaunu maksas pakalpojumu cenu pieaugumam vidēji 15% apmērā 2023. un 2024.gadā ik gadu. Lai mazinātu finansiālo slogu uz maksas pakalpojumu mērķauditoriju un ievērotu jaunu maksas pakalpojumu mērenu (15%) cenu pieaugumu ik gadu, Civilās aviācijas aģentūra noteikumu projektā paredzēja atvieglojumus – jaunajiem maksas pakalpojumiem tiek piemērots samazināts izcenojums: 2022.gadā  76,92% no cenas un 2023.gadā 88,46% no cenas, atvieglojumu radīto izmaksu starpību sedzot no 2022. un 2023.gadā saistībā ar Covid-19 pandēmiju plānotajiem ietaupījumiem. Atsevišķiem pakalpojumiem cenas, salīdzinot ar noteikumos Nr.999 iekļauto cenrādi, samazinātas.
        Jāmin, ka Civilās aviācijas aģentūra Covid-19 radītās pandēmijas ietekmē jau 2021.gadā ir veikusi virkni izmaksu samazināšanās pasākumus, kā arī, solidarizējoties ar aviācijas nozares dalībniekiem aviācijas nozares veiksmīgai atveseļošanās sekmēšanai, nodrošinās taupības režīmu arī 2022. un 2023.gadā, šādi samazinot ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās kopējās tiešās un netiešās izmaksas un tādējādi spējot nodrošināt maksas pakalpojumu atvieglojumus. Civilās aviācijas aģentūra plāno turpināt konsultācijas ar nozares pārstāvjiem veiksmīgai nozares atveseļošanās veicināšanai un pakāpeniskai atgriešanās pirms Covid-19 pandēmijas  apstākļos.
         Noteikumu projekts paredz jaunu samaksas kārtību par šo noteikumu pielikumā minētajiem Civilās aviācijas aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, nosakot, ka pakalpojuma saņēmējs par pakalpojumu norēķinās pirms pakalpojuma sniegšanas. Šāda prasība neattiecas uz personām, kurām sniegtajiem pakalpojumiem ir regulārs raksturs (piemēram, ikgadējā uzraudzība). Noteikumu projekta 6.punkts ietverts ar mērķi, lai nerastos situācijas, kad pakalpojuma izpilde ir jau uzsākta, bet pakalpojumu nevar izpildīt, jo iesnieguma iesniedzējs atsakās no pakalpojuma tā sniegšanas procesā vai neiesniedz visus nepieciešamo dokumentāciju. Ņemot vērā to, ka šādos gadījumos pakalpojuma sniegšanai ir veiktas  nepieciešamās darbības un Civilās aviācijas aģentūrai pakalpojuma izpildes uzsākšanas vai pilnīgas izpildes procesā rodas izdevumi, tostarp cilvēkresursu izmantošana, noteikumu projekts paredz, ka maksa par pakalpojumu veicama pirms pakalpojuma saņemšanas.
          Ņemot vērā to, ka ES tiesību aktos iekļauto Civilās aviācijas aģentūrai kā kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu apjoms ir mainīgs, un, lai izvairītos no situācijas, ka maksa par sniegtajiem pakalpojumiem netiek iekasēta par vienāda rakstura uzdevumu veikšanu un neradītu nevienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu saņēmējiem, noteikumu projekts paredz, ka maksa par cenrādī neminētajiem pakalpojumiem tiek iekasēta, balstoties uz pakalpojumam patērēto cilvēkresursu stundas izmaksām. Šobrīd noteikumu projekta pielikumā nav iespējams iekļaut pakalpojumus, kuru sniegšanas pamatojums Civilās aviācijas aģentūrai nav uzdots ar ES vai nacionāliem tiesību aktiem, jo nav zināma nedz pakalpojuma būtība, nedz pakalpojuma sniegšanai nepieciešamais laiks. Tādēļ, ievērojot, ka grozījumi pakalpojuma cenrādī ir laikietilpīgs process un pakalpojuma maksu var noteikt tikai pēc tam, kad ir stājušies spēkā ES vai nacionālie tiesību akti, kas nosaka jaunus Civilās aviācijas aģentūras funkcijas, nepieciešams noteikt kārtību, kādā veicama samaksa par pakalpojumu līdz brīdim, kamēr tiek veikti grozījumi Civilās aviācijas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādī. Maksa par šādu pakalpojumu sniegšanu tiks noteikta, vienas stundas izmaksas reizinot ar pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo laiku, proti, tieši tāpat, kā šobrīd tiek noteiktas visiem sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to pakalpojuma saņēmēji, kas pieprasīs pakalpojumus, kuru izmaksas tiks aprēķinātas pēc noteiktās stundas likmes, samaksu par to veiks tādā pašā kārtībā un apjomā, kā, ja šī maksa tiktu noteiktas noteikumu projekta pielikumā, proti, pamatojoties uz izmaksām un saglabājot vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojuma saņēmējiem.

          Ņemot vērā to, ka lidlauka ar II un III kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļu uzraudzība ir īpaši komplicēta, noteikumu projekta 4.punktā iekļautās izmaksas un 5.punktā iekļauto patērētais cilvēkresursu stundu apjoms nevar tikt precīzi aprēķināts ilgākam laika periodam, tādēļ noteikumu projektā iekļauts vidējais rādītājs trīs gadu griezumā, pamatojoties uz maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķinu (sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 1.pielikums) un tā paredzamo pieaugumu trīs gadu periodā (2022.gadā 41,99 euro; 2023.gadā – 43,25 euro; 2024.gadā – 44,53 euro).
           Noteikumu projekta pielikumā iekļauta piezīme, ka pakalpojuma saņēmējs sedz inspektora ceļa izdevumus, ja pakalpojuma sniegšanas vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un sertifikācijas vai uzraudzības nolūkā Civilās aviācijas aģentūras inspektoram nepieciešams ierasties pakalpojuma sniegšanas vietā. Noteikumu projektā nav iespējams noteikt konstantu maksu par Civilās aviācijas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem ārpus Latvijas Republikas teritorijas ievērojot, ka katrā gadījumā būtiski var atšķirties ceļa un dzīvošanas izmaksas, tādēļ pakalpojuma saņēmējam būs jāsedz faktiskās izmaksas. Šāda veida uzraudzības kārtība ir noteikumos Nr. 999 un neradīs jaunu finansiālo ietekmi uz aviācijas nozari.

Izmaksu veidošanās
           Noteikumu projektā iekļauto maksas pakalpojumu izcenojumi ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, un tie noteikti, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumu Nr.333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” prasības.
           Civilās aviācijas aģentūras maksas pakalpojumu struktūras un cenu izmaiņas saistītas ar:
-    pakalpojuma satura izmaiņām – veikto darbību un pasākumu apjoma pieaugums saistībā ar starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām papildu prasībām uzraudzības, sertificēšanas, licencēšanas nodrošināšanai (tostarp starptautiskais regulējums nosaka  nepieciešamību nodrošināt pieejamību arī tādiem uzraudzības pakalpojumiem, kuriem, ņemot vērā nacionālo tirgus situāciju, pieprasījums netiek paredzēts);
-     pakalpojuma satura izmaiņu radītu pakalpojuma sniegšanā iesaistīto cilvēkresursu apjoma pieaugumu (piemēram, atbilstības pieaugošām normatīvā regulējuma noteiktajām prasībām novērtēšana, auditu veikšana, dokumentācijas pārbaude un papildu pieprasīšana un izvērtēšana, informācijas ievadīšana, apkopošana, aktualizēšana, uzturēšana nacionālajās sistēmās un starptautiski izveidotajās datubāzēs) un būtisks cilvēkresursu izmaksu pieaugums aviācijas nozarē;
-       pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma izmaiņām, ko īpaši ietekmējusi pakalpojumu digitalizācija, kas nav iespējama bez informāciju sistēmu infrastruktūras izveides un uzturēšanas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmaksas pēdējā desmitgadē pieaugušas vismaz septiņas reizes, kas saistīts ar tādu informācijas sistēmu izmantošanu kā “Eiropas civilās aviācijas procesu vadības programmas civilās aviācijas administrācijām (EMPIC)”, Elektronisku eksāmenu jautājumu datu bāze, kas nodrošina pilotu eksāmenu kārtošanu elektroniskā formātā u.c.;
-        inflāciju, komunālo pakalpojumu pieaugumu (piemēram, 2022.gadā plānots elektroenerģijas pakalpojumu izmaksu pieaugums 30% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, nomas tirgus cenu būtisks pieaugums pēdējā desmitgadē).
       Vienlaikus, ņemot vērā aviācijas nozares maksātspējas samazināšanos saistībā ar Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi, kā arī solidarizējoties ar tirgus dalībniekiem un plānojot ar maksas pakalpojumu sniegšanu – saistīto tiešo un netiešo izdevumu samazinājumu 2022. un 2023.gadā, maksas pakalpojumu cenrādī paredzēts atvieglojums – jaunajiem maksas pakalpojumiem tiek piemērots samazināts izcenojums: 2022.gadā  76,92% no cenas un 2023.gadā 88,46% no cenas.
        Civilās aviācijas aģentūra 2021.gadā ievēroja taupības režīmu, samazinot izmaksas preču iegādei un pakalpojumiem par 33% no plānotajiem izdevumiem, nodrošinot komandējumu izmaksu samazinājumu par 21 000 euro, samazinot izmaksas apmācībām par 22 600 euro, īrei un nomai – 33 000 euro, iestāžu uzturēšanas izdevumiem 35 000 euro, administratīvajiem pakalpojumiem (tostarp ekspertu pakalpojumiem) -142 000 euro.
        Lai nodrošinātu maksas pakalpojumu samazināto izcenojumu 76,92% apmērā 2022.gadā, Civilās aviācijas aģentūra 2022.gadā plāno turpināt “taupības režīmu” un samazināt ar Civilās aviācijas aģentūras darbības uzturēšanu saistītās izmaksas par 202 466 euro, ko veido izmaksu samazinājums šādās pozīcijās:
*komandējumu izmaksas 93910 euro;
*nomas maksas samazinājums 63030 euro;
*apmācību izmaksas 17 706 euro;
*iestādes uzturēšanas izmaksu samazinājums – 20820 euro;
* krājumu iegādei – 7000 euro.
        Lai nodrošinātu maksas pakalpojumu samazināto izcenojumu 88,46% apmērā 2023.gadā, Civilās aviācijas aģentūra 2023.gadā plāno samazināt ar Civilās aviācijas aģentūras darbības uzturēšanu saistītās izmaksas par 113 506 euro, ko veido izmaksu samazinājums šādās pozīcijās:
*komandējumu izmaksas 47 606 euro;
*nomas maksas samazinājums 42 020 euro;
*apmācību izmaksas 10 000 euro;
*iestāžu uzturēšanas pakalpojumu izmaksu samazinājums – 13 880 euro.
       Jāuzver, ka, ņemot vērā plānotos taupības pasākumus, gan 2022.gadā, gan 2023.gadā maksas pakalpojumu izcenojums nepārsniegs ar šī pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas.
       Vienlaikus, saprotot personāla kvalifikācijas atbilstības un uzturēšanas nepieciešamību, kā arī ekonomiskās izaugsmes citās nozarēs (piemēram, inflācija un tās radīts darba algu pieaugums citās nozarēs) radīto spiedienu, šāda izdevumu konsolidācija un “taupības režīma” ievērošana pēc 2024.gada nebūs iespējama un var radīt draudus pilnvērtīgai Civilās aviācijas aģentūras tiešo funkciju - ES, starptautisko civilās aviācijas organizāciju un citu Latvijas Republikai saistošu starptautisko normatīvo aktu un prasību monitoringa, ieviešanas un uzturēšanas nozarē nodrošināšanai.
          Civilās aviācijas aģentūras sniegto maksas pakalpojumu plānoto ieņēmumu un tiem atbilstošo izdevumu 2022.gadā un turpmāk (2023., 2024.gadā) detalizēts aprēķins ir pievienots noteikumu projekta anotācijas pielikumā.

Pakalpojumi
            Noteikumu projekta pielikums paredz šādas maksas pakalpojumu apakšsadaļas:
I. Civilās aviācijas personāls
Apakšsadaļā iekļauti pakalpojumi, kas izriet no:
          1) Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008;
           2) Komisijas 2018. gada 14. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/1976, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1139 nosaka detalizētus planieru ekspluatācijas noteikumus un planieru lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus;
           3) Komisijas 2018. gada 13. marta Regulas (ES) Nr. 2018/395, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus gaisa balonu ekspluatācijas noteikumus un gaisa balonu lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus;
           4) Komisijas 2020.gada 4.marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 2020/723, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par trešās valsts izdotu pilotu sertifikātu akceptēšanu un groza Regulu (ES) Nr.1178/2011;
           5) Komisijas 2014. gada 26. novembra Regulas (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu;
           6) Komisijas 2015.gada 20.februāra Regulas 2015/340, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 805/2011;
          7) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 762 “Civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanas noteikumi”;
          8) Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumiem Nr.1111 “Noteikumi par ārvalstu civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes personāla apliecību atzīšanu”;
          9) Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 373 “Kārtība, kādā sertificē civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu apmācību sniedzējus”.

Plānotais ieņēmumu apjoms 2022. gadā ir 113 915 euro, tai skaitā :
         - ieņēmumi no jauno pakalpojumu veidiem – 23710 euro;
         - esošo maksas pakalpojumu izcenojumu palielinājums salīdzinājumā ar spēkā esošo cenrādi – 13435 euro jeb 15% (90205 euro).

II. Gaisa kuģu ekspluatācija
Apakšsadaļā iekļauti pakalpojumi, kas izriet no:
      1) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regulas (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008;
       2) Komisijas 2018. gada 13. marta Regulas (ES) Nr. 2018/395, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus gaisa balonu ekspluatācijas noteikumus un gaisa balonu lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus;
        3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulas (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu;
        4)  Ministru kabineta 2007.gada 17. jūlija noteikumiem Nr.493 “Noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un izpletņlēcēju desantēšanas atļaujas izsniegšanas kārtību”;
         5)  Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumiem Nr.819 “Noteikumi par atļaujas izsniegšanu aviācijas skates organizēšanai un norisei un aviācijas skates organizēšanas un norises kārtību”.

Plānotais ieņēmumu apjoms 2022. gadā ir 38280 euro, tai skaitā :
       - ieņēmumi no jauno pakalpojumu veidiem – 19090 euro;
       - esošo maksas pakalpojumu izcenojumu palielinājums salīdzinājumā ar spēkā esošo cenrādi – 2507 euro jeb 15% (19190 euro).

III. Lidlauki un aeronavigācija
Apakšsadaļā iekļauti pakalpojumi, kas izriet no:
       1) Komisijas 2014. gada 12. februāra  Regulas (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 lidlauki;
        2) Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011;
          3) Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumiem Nr. 481 “Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām”;
          4) Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumiem Nr. 26 “Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība”;
          5) Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr. 366 “Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā”;
          6) Likuma “Par piesārņojumu”;
          7) Ministru kabineta 2013. gada 20. augusta noteikumiem Nr. 620 “Noteikumi par sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtām, kas izvietotas uz zemes, to drošības prasībām un tehnisko ekspluatāciju”;
           8) Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumiem Nr.635 “Noteikumi par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju”;
           9) Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumiem Nr.120 "Kārtība, kādā pieprasa un saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus un veic gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaiti"
          10)  Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (1944) 10. pielikuma.

Plānotais ieņēmumu apjoms 2022. gadā ir 297815 euro, tai skaitā :
          - ieņēmumi no jauno pakalpojumu veidiem – 263130 euro;
          -  esošo maksas pakalpojumu izcenojumu palielinājums salīdzinājumā ar spēkā esošo cenrādi – 4442 euro jeb 15% (34685 euro).

IV. Lidotspēja
Apakšsadaļā iekļauti pakalpojumi, kas izriet no:
        1) Komisijas 2014. gada 26. novembra Regulas (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu;
          2) Komisijas 2009. gada 5. augusta Regulas (EK) Nr. 748/2009 par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri 2006. gada 1. janvārī vai pēc minētā datuma ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, katram gaisakuģa operatoram norādot administrējošo dalībvalsti;
          3) Ministru kabineta 2006.gada 11. jūlija noteikumiem Nr.573 “Noteikumi par gaisa kuģa atzīšanu par derīgu lidojumiem”;
          4) Ministru kabineta 2006.gada 14. marta noteikumiem Nr.200 “Noteikumi par civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrāciju un nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes izvietošanas kārtību uz gaisa kuģiem”;
           5) Ministru kabineta 2006.gada 15. augusta noteikumiem Nr.661 “Kārtība, kādā veicama civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts)”.
Plānotais ieņēmumu apjoms 2022. gadā ir 109300 euro, tai skaitā :
          - ieņēmumi no jauno pakalpojumu veidiem – 5415 euro;
           - esošo maksas pakalpojumu izcenojumu palielinājums salīdzinājumā ar spēkā esošo cenrādi – 14292 euro jeb 15% (103 885 euro).

V. Bezpilota gaisa kuģu sistēmas
Apakšsadaļā iekļauti pakalpojumi, kas izriet no:
          1) Komisijas 2019.gada 12.marta Deleģētās regulas (ES) 2019/945 par bezpilota gaisa kuģu sistēmām un trešo valstu bezpilota gaisa kuģu sistēmu operatoriem;
           2) Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām;
           3) Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 374 “Atzīto struktūru statusa iegūšanas un uzraudzības kārtība”;
            4) Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 436 “Tālvadības pilotu kvalifikācijas noteikumi”;
             5) Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 457 “Bezpilota gaisa kuģu, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantu, tālvadības pilotu un gaisa kuģu modeļu klubu un apvienību reģistra noteikumi”;
           6) Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 437 “Specifiskās kategorijas bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantu sertifikācijas un uzraudzības kārtība”.

Plānotais ieņēmumu apjoms 2022. gadā ir 26 120 euro, tai skaitā :
         - ieņēmumi no jauno pakalpojumu veidiem – 4 370 euro;
          - esošo maksas pakalpojumu izcenojumu samazinājums salīdzinājumā ar spēkā esošo cenrādi – 415 euro (21 750 euro).

VI. Civilās aviācijas drošība
Apakšsadaļā iekļauti pakalpojumi, kas izriet no:
        1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulas (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002;
        2) Komisijas 2015.gada 5.novembra Īstenošanas Regulas Nr. 2015/1998 ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā;
        3) Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumiem Nr. 444 "Valsts civilās aviācijas drošības programmas pasākumu īstenošanā iesaisītā personāla sertificēšanas kārtība";
         4) Ministru kabineta 2010.gada 27 aprīļa noteikumiem Nr. 397 "Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu";
          5) Ministru kabineta 2010. gada 5.maija noteikumiem Nr. 415 "Noteikumi par Civilās aviācijas drošības kvalitātes uzraudzības programmu";
          6) Ministru kabineta 2008.gada 26.februāra noteikumiem Nr.123 "Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība";
          7)  Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (1944) 18.pielikuma un Doc 9284 "Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu".

Plānotais ieņēmumu apjoms 2022. gadā no jauno pakalpojumu veidiem ir 16860 euro.

VII Vispārīgi pakalpojumi
Apakšsadaļā iekļauti pakalpojumi, kas izriet no:
         1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 4.jūlija Regulas (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.2111/2005, (EK) Nr.1008/2008, (ES) Nr.996/2010, (ES) Nr.376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.552/2004 un (EK) Nr.216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr.3922/91.

Plānotais ieņēmumu apjoms 2022. gadā ir 1610 euro, tai skaitā :
      -ieņēmumi no jauno pakalpojumu veidiem – 1410 euro;
      - esošo maksas pakalpojumu palielinājums – 200 euro.
           
           Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4.jūlija noteikumu Nr.399 “Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība” 5. un 9. punktu nodrošinās uzskaitīto pakalpojumu aprakstīšanu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

            Lai nodrošinātu ES un nacionālajos tiesību aktos iekļautajā regulējumā noteiktos uzdevumus, Civilās aviācijas aģentūra sniedz pakalpojumus, kuru cena noteikta, ņemot vērā visas Civilās aviācijas aģentūras veiktās darbības konkrēta pakalpojuma sniegšanai un ar šīm darbībām saistītās administratīvās izmaksas.  Sniegtā pakalpojuma maksa iekļauj Civilās aviācijas aģentūrai deleģēto uzdevumu ietvaros radītās administratīvās izmaksas šo pakalpojumu sniegšanai, par ko pakalpojuma saņēmējam jānorēķinās ar Civilās aviācijas aģentūru. Ņemot vērā minēto,  kā arī izvērtējot valsts nodevas un nodokļa definīciju, sniegtie pakalpojumi  klasificējami kā maksas pakalpojums, nevis valsts nodeva vai nodoklis.