Anotācija

Muzeja pašreizējais juridiskais statuss – valsts tiešās pārvaldes iestāde – ierobežo tā pilnvērtīgu un pārdomātu attīstību, jo neļauj muzejam uzkrāt līdzekļus kapitālieguldījumu veikšanai, kas ir būtiski, lai uzturētu apjomīgo Rundāles pils kompleksu, kā arī neļauj elastīgi piemēroties darba tirgus situācijai, lai veidotu konkurētspējīgas darba vietas pietiekamā apjomā, lai spētu uzturēt Rundāles pili – izcilāko baroka perioda valdnieka rezidenci Latvijā, kas ir iekļauta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un kopš 2023.gada ir iekļauta arī Eiropas Karalisko rezidenču tīklā.

Muzeja budžeta resursu struktūra liecina, ka apjoma ziņā līdzvērtīga un tāpēc vienlīdz būtiska muzeja darbībai ir gan valsts budžeta dotācija (2024.gada plāns) 45,7 %, gan muzeja pašu ieņēmumi 54,3 %. Tikai abu finanšu resursu avotu apvienojums ļauj nodrošināt muzejisko funkciju īstenošanu un infrastruktūras uzturēšanu muzejā. Visi muzeja pašu ieņēmumi tiek ieguldīti muzeja pamatfunkciju nodrošināšanai un infrastruktūras uzturēšanai, tāpēc pēc ekonomiskās būtības muzeja darbībai nav mērķa gūt peļņu.

Valsts budžeta dotācija un muzeja pašu ieņēmumi nodrošina muzeja pamatfunkciju veikšanu un kārtējos infrastruktūras uzturēšanas izdevumus, taču ar šo finansējumu nepietiek apjomīgu kapitālo projektu īstenošanai (piemēram, laistīšanas sistēmas rekonstrukcijai vai apmeklētāju centra izbūvei). Ņemot vērā valsts budžeta iestāžu finansēšanas kārtību un to, ka katra gada beigās budžeta iestādēm tiek slēgti asignējumi, muzejam nav iespējams veikt uzkrājumus būtisku kapitālieguldījumu veikšanai.

Muzeja darbību un attīstību kavējošie faktori:
1) muzeja darbībai ir izteikta sezonalitāte, kad aktīvās tūrisma sezonas laikā ir būtisks apmeklējumu pieaugums – vairāk kā 80 % apmeklētāju muzeju apskata laikā no maija līdz oktobrim;
2) muzeja attīstību ierobežo vairāki muzeja esošā juridiskā statusa – valsts tiešās pārvaldes iestādes – faktori: kapitālos ieguldījumus var plānot tikai budžeta likumā kārtējam gadam noteiktajā apmērā, maksu par muzeja pakalpojumiem var iekasēt tikai tādā apmērā, kā tas noteikts Ministru kabinetā apstiprinātajā publisko maksas pakalpojumu cenrādī;
3) lai arī muzejs spēj sekmīgi piesaistīt ieņēmumus no sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, tā darbības juridiskais statuss ir ierobežojošs faktors elastīgai pašu ieņēmumu plānošanai un izlietošanai, jo arī pašu ieņēmumu izmaiņu veikšanai nepieciešams Finanšu ministrijas rīkojums. Muzejam iespēja nopelnīt ir ļoti būtiska, jo valsts budžeta dotācija ir tikai 45,7 % no nepieciešamā finansējuma muzeja darbības nodrošināšanai (2024.gada plāns);
4) Ministru kabinetā apstiprināti publisko maksas pakalpojumu izcenojumi neļauj operatīvi reaģēt uz tirgus situāciju, piemēram, biļešu cenas vai pakalpojumu cenrādis ir jāapstiprina Ministru kabinetā, līdz ar to tas nav elastīgi izmaināms;
5) muzeja budžets tiek plānots atbilstoši ekonomiskās klasifikācijas kodiem un, ja nepieciešama līdzekļu pārdale, vajadzīgs Finanšu ministrijas rīkojums;
6) bez Ministru kabineta lēmuma nav iespējams uzņemties ilgtermiņa saistības nozīmīgu projektu īstenošanā;
7) Rundāles pils ēka, dārzs un citas kompleksa ēkas ir pamats muzeja pastāvēšanai, kā arī misijas un uzdevumu definēšanai un īstenošanai. Muzejs saskaras ar apgrūtinājumiem pilnvērtīgi un plānveidīgi veikt Rundāles pils kā kultūrvēsturiskā mantojuma kompleksa ilgtspējīgu attīstību un uzturēšanu. Muzeja darbība atvasinātas publiskas persona statusā ļautu pakāpeniski risināt jautājumu par nekustamā īpašuma, kurā atrodas muzejs, nodošanu valsts muzejam – atvasinātai publiskai personai, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, atbilstoši Muzeju likuma 14.¹ panta trešajai daļai.

Muzeja darbība valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā nav pietiekami elastīga muzeja pašu ieņēmumu palielināšanai un izdevumu plūsmas plānošanai, jo tiešās pārvaldes iestādēs Valsts kase kārtējā saimnieciskā gada 31.decembrī slēdz saimnieciskajā gadā neizmantotos valsts budžeta asignējumus, līdz ar to finanšu līdzekļu izlietošana ir iespējama tikai finanšu gada ietvaros un nav iespējams uzkrāt līdzekļus būtisku kapitālo izdevumu veikšanai.

Juridiskā forma, kas sekmētu minēto muzeja darbību un attīstību ierobežojošo problēmu risināšanu, ir muzeja darbība valsts muzeja – atvasinātas publiskas personas – statusā, jo tas:
1) nodrošina muzeja darbībai valsts budžeta finansējumu gan noteiktu valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un uzdevumu pildīšanai, gan paver iespējas aktīvākai atvasinātas publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā, sniedzot pakalpojumus (piemēram, piedāvājot privātpersonai izmantot savus resursus (telpas, teritoriju, tehniku utt.)), līdzsvarojot abus finansējuma avotus un tādējādi garantējot sabiedrības interešu īstenošanu, nepakļaujot muzeju komercializācijas riskam;
2) valstij ir ekonomiski izdevīgākais risinājums, kas muzeja attīstības vajadzības paredz risināt, veicot aktīvu saimniecisko darbību.

Muzeja darbība valsts muzeja – atvasinātas publiskas personas – statusā ļautu:
1) efektīvāk plānot savus ieņēmumus, ņemot vērā tirgus situāciju (apmeklētāju ieinteresētību par pakalpojumu, mērķauditorijas pirktspēju, pakalpojuma sniegšanas vietu), piemēram, elastīgi mainīt biļešu cenas;
2) elastīgāk rīkoties ar pašu ieņēmumiem, tos novirzot aktuālāko un nepieciešamāko izdevumu pozīciju segšanai. Tā kā muzeja pašu ieņēmumi jau šobrīd pārsniedz 50 % no muzeja budžeta resursiem, kas ir ļoti būtisks apjoms, šo līdzekļu ieguldīšana muzeja pamatdarbības nodrošināšanai, piemēram, infrastruktūras uzturēšanā, dod iespēju veidot daudzveidīgu un kvalitatīvu muzeja pakalpojumu piedāvājumu;
3) ņemot vērā valsts budžeta dotācijas apjomu, kā arī plānotos pašu ieņēmumus, objektīvi un elastīgi, atbilstoši reālai situācijai darba tirgū attiecīgajā nozarē, noteikt muzeja atalgojuma politiku, lai veiksmīgi nodrošinātu augstas kvalitātes speciālistu piesaisti;
4) tirgus apstākļos atbilstoši tirgus prasībām sniegt muzeja pakalpojumus, īstenojot tiem atbilstošu cenu politiku un veidojot augstvērtīgu un sabalansētu piedāvājumu;
5) nepieciešamības gadījumā piesaistīt dažādus resursus ilgstošai kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu nodrošināšanai.

Muzejam ir grūtības piesaistīt kvalificētus un kompetentus darbiniekus, lai īstenotu muzeja funkcijas un uzdevumus augstā profesionālā līmenī. Muzejs kopš patēriņa cenu pieauguma (pārtikas cenas, transporta izmaksas, komunālie maksājumi) kā vienu no attīstību kavējošiem apstākļiem ir konstatējis kvalificētu darbinieku aiziešanu no darba un grūtības piesaistīt darbam muzejā jaunus darbiniekus. Jāņem vērā muzeja atrašanās vieta – tā ir lauku teritorija, attālums no lielākajām pilsētām – 80 km no Rīgas, 12 km no Bauskas un 43 km no Jelgavas, kas ir būtisks šķērslis, lai jaunais speciālists izvēlētos darbu muzejā, nevis kādā no minēto pilsētu muzejiem. Jānorāda, ka tā ir jau ļoti ilgstoša problēma – muzeja darbinieku vidējais vecums ir 50 gadi, pirmspensijas vecumā ir 29 darbinieki, līdz ar to jaunu darbinieku piesaiste visās muzeja darbības jomās ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka. Pēdējo trīs gadu laikā darbu muzejā gan nekonkurētspējīgā atalgojuma, gan citu iemeslu dēļ (piemēram, prasība pēc obligātās vakcinēšanās pret Covid-19) ir pametuši 33 darbinieki, bet jauno darbinieku piesaiste un apmācība ir laika un cilvēkresursus patērējošs darbs. Muzejs sava budžeta iespēju robežās nosaka darbiniekiem mēnešalgu saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumu Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 6.2. un 6.3.apakšpunktu, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmeni, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas un regulāro darba apjomu, mēnešalgu nosakot atbilstoši darbinieku ieguldījumam un slodzei. Diemžēl muzejs saskaras ar situāciju, ka, lai augsti kvalificēti darbinieki nepieņemtu lēmumu atstāt darbu muzejā, kā arī, lai varētu piesaistīt jaunus profesionālus darbiniekus, muzeja piedāvātai mēnešalgai būtu jāpārsniedz mēnešalgu grupas intervāla viduspunkts iepriekš minētā iemesla – patēriņa cenu pieauguma dēļ, jo daudzi darbinieki nedzīvo muzeja tuvumā, bet brauc no tālākām pilsētām, kas rada papildu izdevumus. Muzejam nav iespējams samazināt darbinieku skaitu, tādējādi palielinot atlīdzībām paredzēto finanšu līdzekļu apjomu, jo muzejisko pamatfunkciju nodrošināšanai, kā arī Rundāles pils ansambļa kā vienota 18.gadsimta arhitektūras, monumentāli dekoratīvās mākslas pieminekļa uzturēšanai, Baltijas lielākā vēsturiskā dārza ar rozāriju kopšanai un uzturēšanai, nepieciešamais cilvēkresursu skaits arī šobrīd ir nepietiekams. Šobrīd valsts budžeta dotācija sedz 74% no muzeja darbinieku atlīdzībām un 26% tiek segti no muzeja pašu ieņēmumiem. Atbalsta funkciju – uz noteiktu laiku nodarbināto darbinieku (eksponātu uzraugi, biļešu kontrolieri, dārzkopji, labiekārtošanas strādnieki u.c.) atlīdzība tiek nodrošināta no muzeja pašu ieņēmumiem, katru gadu plānojot pakāpenisku atlīdzības pieaugumu. Uz noteiktu laiku nodarbināto atlīdzībai gadā tiek izlietoti 13% no muzeja atlīdzības budžeta. Mainot muzeja statusu, būtu iespējams elastīgāk izmantot pašu ieņēmumu daļu, tai skaitā novirzot to atlīdzības nodrošināšanai nepieciešamā apjomā. Muzejam šobrīd esošajā valsts iestādes statusā, lai veiktu šādas muzejam piešķirto valsts budžeta līdzekļu korekcijas, tās ir jāsaskaņo ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju.

Muzejs, reorganizācijas rezultātā kļūstot par valsts muzeju – atvasinātu publisku personu, varēs efektīvāk plānot savus ieņēmumus, ņemot vērā tirgus situāciju, kā arī elastīgāk rīkoties ar pašu ieņēmumiem tos novirzot aktuālāko un nepieciešamāko izdevumu pozīciju segšanai. Muzejs arī turpmāk (darbojoties valsts muzeja – atvasinātas publiskas personas statusā) noteiks darbinieku atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11.panta pirmajai daļai un klasificēs amatus atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, nosakot mēnešalgu, ņemot vērā amata atbildības līmeni un sarežģītību, konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmeni. Muzejs ir veicis muzeja cilvēkresursu stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu analīzi, kā arī pašreizējās situācijas analīzi attiecībā uz amatu katalogu un personāla izmaksām, kas atspoguļota Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.pielikumā “Rundāles pils muzeja kā atvasinātas publiskas personas cilvēkresursu SVID analīze”.

Muzejs ir veicis muzeja kā atvasinātas publiskas personas stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu analīzi, kas atspoguļota Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.pielikumā “Rundāles pils muzeja kā atvasinātas publiskas personas SVID analīze”. Ņemot vērā minētajā analīzē norādītos iespējamos riskus (vājās puses un draudus), muzejam atvasinātas publiskas personas statusā joprojām pastāv liela iespēja elastīgi reaģēt uz pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām un mainīt samaksu par tiem, paplašināt piedāvājumu, to elastīgi piemērojot apmeklētāju vajadzībām, kā arī elastīgāk veidot muzeja atalgojuma politiku, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktos principus un kārtību, tādēļ juridiskā statusa maiņa ir pamatota.

Projekts paredz ar 2025.gada 1.janvāri reorganizēt kultūras ministra pakļautībā esošo muzeju, ka šobrīd darbojas tiešās pārvaldes iestādes statusā, pārveidojot to par valsts muzeju – atvasinātu publisku personu “Rundāles pils muzejs” (Projekta 1.punkts). Kultūras ministrija piecu dienu laikā pēc Projekta stāšanās spēkā izveidos muzeja reorganizācijas komisiju, iekļaujot tajā arī muzeja pārstāvjus, un līdz 2024.gada 28.decembrim nodrošinās muzeja materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, muzeja krājumā ietilpstošo priekšmetu esības pārbaudi, mantas vērtības un saistību apjoma noteikšanu, kā arī bilancē esošās mantas, saistību, slēguma finanšu pārskatu sagatavošanu un arhīva un lietvedības nodošanu valsts muzejam – atvasinātai publiskai personai “Rundāles pils muzejs” (Projekta 2.punkts). Valsts muzejs – atvasināta publiska persona “Rundāles pils muzejs” – noteikta kā muzeja funkciju, tiesību, saistību, bilancē esošās mantas, izņemot muzeju krājumu, kā arī finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja (Projekta 3.punkts).

Ņemot vērā, ka atbilstoši Muzeja likuma 14.¹ panta ceturtajai daļai muzeja krājums nav uzskatāms par valsts muzeja – atvasinātas publiskas personas – īpašumu un var atrasties tikai muzeja valdījumā, Projekta 4.punkts nosaka, ka muzejs nodod Kultūras ministrijai valsts īpašumā esošo muzeja krājumu, savukārt Kultūras ministrija līdz 2025.gada 2.janvārim Muzeju likuma 13.² panta un Kultūras institūciju likuma 23.¹ panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā noslēdz ar muzeju – atvasinātu publisku personu “Rundāles pils muzejs” – deleģēšanas līgumu par muzeja krājuma nodošanu valdījumā muzejam – atvasinātai publiskai personai “Rundāles pils muzejs” – Muzeju likuma 7.pantā un 14.panta 1.¹ daļā noteikto muzeja funkciju un misijas īstenošanai un uzdevumu pildīšanai. Valsts muzeja – atvasinātās publiskās personas “Rundāles pils muzejs” – darbībai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts noslēgtā deleģēšanas līguma ietvaros atbilstoši Kultūras ministrijas valsts budžeta līdzekļiem. Ar muzeja reorganizāciju saistītie izdevumi tiks segti no muzejam 2024.gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (Projekta 5.punkts).

Projekta 6.punkts paredz, ka Kultūras ministrija sagatavo un kultūras ministrs līdz 2024.gada 10.decembrim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.915 “Rundāles pils muzeja nolikums” saistībā ar muzeja juridiskā statusa maiņu un Ministru kabineta noteikumu projektu par Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra noteikumu Nr.11 “Rundāles pils muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis” atzīšanu par spēku zaudējušiem.