24-TA-1293: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem"" (turpmāk - Noteikumu projekts) sagatavots, lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) pret Latviju 2019. gada 27. novembrī ierosināto pārkāpuma procedūru Nr.2019/2304 (turpmāk - pārkāpumu procedūra) par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) saistību neizpildi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt 38 jaunus dabas liegumus un paplašināt 4 esošus dabas liegumus, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam - Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (6270*).
Tāpat ar noteikumu projektu tiek paplašināts dabas liegums "Lielupes palienes pļavas" (kā kompensējošās teritorijas), lai Jelgavas valstpilsētas pašvaldība varētu īstenot tilta izbūvi pār Lielupi un Driksas upi (daļa - dabas liegumā).
Tāpat ar noteikumu projektu tiek paplašināts dabas liegums "Lielupes palienes pļavas" (kā kompensējošās teritorijas), lai Jelgavas valstpilsētas pašvaldība varētu īstenot tilta izbūvi pār Lielupi un Driksas upi (daļa - dabas liegumā).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (turpmāk - ĪADT likums) ir izveidotas 723 dažādas platības un aizsardzības režīma īpaši aizsargājamām dabas teritorijas (turpmāk - aizsargājamās teritorijas), neieskaitot dižkokus un dižakmeņus, kā arī atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam - mikroliegumi konkrētas īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa aizsardzībai. Dabas liegumi noteikti ar Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem" (turpmāk - Dabas liegumu noteikumi) un to robežas - Dabas liegumu noteikumu pielikumos.
Biotopu direktīvas 3. panta 1. punkts paredz izveidot saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido Biotopu direktīvas I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos biotopu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti iepriekšminētā panta 1. punktā minētie biotopu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar Biotopu direktīvas 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts paredz, ka, pamatojoties uz Biotopu direktīvas III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma biotopu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās.
Kopienā nozīmīga teritorija (Natura 2000 teritorija) atbilstoši Biotopu direktīvas 1. panta k) punktam ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē Biotopu direktīvas I pielikumā minēta biotopa veida labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt Biotopu direktīvas 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.
Daļa (333) no Latvijas aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem noteiktas ĪADT likuma pielikumā arī kā ES nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk - Natura 2000) saskaņā ar ES dabas direktīvām - Biotopu direktīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk - Putnu direktīva).
Saskaņā ar EK 1997. gada 18. novembra vadlīnijām Hab.97/2, rev.4 (turpmāk - EK vadlīnijas) Natura 2000 kritēriju piemērošanai katras teritorijas nozīmes izvērtējumā tiek piemērots 20%-60% princips, kas noteic, ka ar Natura 2000 teritorijām jāaizsargā (tajā jāiekļauj) vismaz 20 % no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katras sugas populācijas vai katra biotopa aizņemtā platības, ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
EK 2019. gada 27. novembra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā norādīja, ka Latvijas Republikas EK nosūtītais Kopienā nozīmīgo teritoriju (Natura 2000 teritoriju) saraksts ir nepietiekams (2 sugām, tai skaitā, lapkoku praulgrauzim Osmoderma barnabita, un 3 ES nozīmes biotopiem, tai skaitā Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (biotopa kods 6270*), Staignāju mežiem (9080*)), kā prasīts Biotopu direktīvas 4. panta 1. punktā, un tādējādi Latvija nav izpildījusi Biotopu direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktos pienākumus. MK 2020. gada 21. janvārī ( (prot. Nr. 3 45. §) apstiprināja Latvijas nostāju, ar kuru Latvija apņēmās noteikt jaunas aizsargājamas teritorijas (Natura 2000) pārkāpuma procedūrā minēto sugu un biotopu aizsardzībai. Protokollēmuma 4. punktā uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir tās saistību pārņēmēja dabas aizsardzības jomā) līdz 2021.gada 1.martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK noteikumu projektus, ar kuriem izveido aizsargājamās teritorijas iekļaušanai Natura 2000 teritoriju tīklā.
Protokollēmumā uzdotais termiņš aizsargājamo teritoriju izveidošanai objektīvu iemeslu dēļ tiek īstenots ar nokavēšanos, jo:
1) attiecībā uz ES nozīmes biotopiem - jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti, balstoties uz projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas laikā iegūto zinātnisko informāciju. Ņemot vērā to, ka datu ieguve un analīze tika uzsākta vēlāk, kā arī biotopu izplatība ir sadrumstalota, kā arī to, ka priekšlikumu (tai skaitā, kartogrāfisko materiālu) sagatavošana aizņem laiku, to virzība MK tiek veikta pa daļām. Ar Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem" tika papildus aizsargāti 2088 ha Staignāju mežu, uzlabojot to aizsardzības līmeni līdz ~ 40% no kopējās tā izplatības valstī, daļēji novēršot pārkāpumu procedūru attiecībā uz Staignāju mežiem;
2) attiecībā uz sikspārni - Eiropas platausi Barbastella barbastellus - tā sugas aizsardzības plāns apstiprināts vēlāk, nekā sākotnēji plānots. Turklāt jāņem vērā, ka vienlaikus ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bija nepieciešams izstrādāt arī individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus (ieskaitot funkcionālo zonējumu) - Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumi Nr. 749 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" (1. pielikums), Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumi Nr. 750 "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese–Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Saskaņā ar 2002. gada 28. maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2. punktu par Natura 2000 teritoriju, ņemot vērā zinātnisko informāciju, var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes aizsargājamo teritoriju vai mikroliegumu. Natura 2000 teritorijas statuss tiek noteikts ar ĪADT likumu - tā pielikumā.
Atbilstoši Eiropas tiesas judikatūrai, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu (Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping, 16. un 24. pants).
Biotopu direktīvas 3. panta 1. punkts paredz izveidot saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido Biotopu direktīvas I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos biotopu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti iepriekšminētā panta 1. punktā minētie biotopu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar Biotopu direktīvas 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts paredz, ka, pamatojoties uz Biotopu direktīvas III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma biotopu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās.
Kopienā nozīmīga teritorija (Natura 2000 teritorija) atbilstoši Biotopu direktīvas 1. panta k) punktam ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē Biotopu direktīvas I pielikumā minēta biotopa veida labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt Biotopu direktīvas 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.
Daļa (333) no Latvijas aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem noteiktas ĪADT likuma pielikumā arī kā ES nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk - Natura 2000) saskaņā ar ES dabas direktīvām - Biotopu direktīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk - Putnu direktīva).
Saskaņā ar EK 1997. gada 18. novembra vadlīnijām Hab.97/2, rev.4 (turpmāk - EK vadlīnijas) Natura 2000 kritēriju piemērošanai katras teritorijas nozīmes izvērtējumā tiek piemērots 20%-60% princips, kas noteic, ka ar Natura 2000 teritorijām jāaizsargā (tajā jāiekļauj) vismaz 20 % no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katras sugas populācijas vai katra biotopa aizņemtā platības, ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
EK 2019. gada 27. novembra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā norādīja, ka Latvijas Republikas EK nosūtītais Kopienā nozīmīgo teritoriju (Natura 2000 teritoriju) saraksts ir nepietiekams (2 sugām, tai skaitā, lapkoku praulgrauzim Osmoderma barnabita, un 3 ES nozīmes biotopiem, tai skaitā Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (biotopa kods 6270*), Staignāju mežiem (9080*)), kā prasīts Biotopu direktīvas 4. panta 1. punktā, un tādējādi Latvija nav izpildījusi Biotopu direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktos pienākumus. MK 2020. gada 21. janvārī ( (prot. Nr. 3 45. §) apstiprināja Latvijas nostāju, ar kuru Latvija apņēmās noteikt jaunas aizsargājamas teritorijas (Natura 2000) pārkāpuma procedūrā minēto sugu un biotopu aizsardzībai. Protokollēmuma 4. punktā uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir tās saistību pārņēmēja dabas aizsardzības jomā) līdz 2021.gada 1.martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK noteikumu projektus, ar kuriem izveido aizsargājamās teritorijas iekļaušanai Natura 2000 teritoriju tīklā.
Protokollēmumā uzdotais termiņš aizsargājamo teritoriju izveidošanai objektīvu iemeslu dēļ tiek īstenots ar nokavēšanos, jo:
1) attiecībā uz ES nozīmes biotopiem - jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti, balstoties uz projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas laikā iegūto zinātnisko informāciju. Ņemot vērā to, ka datu ieguve un analīze tika uzsākta vēlāk, kā arī biotopu izplatība ir sadrumstalota, kā arī to, ka priekšlikumu (tai skaitā, kartogrāfisko materiālu) sagatavošana aizņem laiku, to virzība MK tiek veikta pa daļām. Ar Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem" tika papildus aizsargāti 2088 ha Staignāju mežu, uzlabojot to aizsardzības līmeni līdz ~ 40% no kopējās tā izplatības valstī, daļēji novēršot pārkāpumu procedūru attiecībā uz Staignāju mežiem;
2) attiecībā uz sikspārni - Eiropas platausi Barbastella barbastellus - tā sugas aizsardzības plāns apstiprināts vēlāk, nekā sākotnēji plānots. Turklāt jāņem vērā, ka vienlaikus ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bija nepieciešams izstrādāt arī individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus (ieskaitot funkcionālo zonējumu) - Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumi Nr. 749 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" (1. pielikums), Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumi Nr. 750 "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese–Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Saskaņā ar 2002. gada 28. maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2. punktu par Natura 2000 teritoriju, ņemot vērā zinātnisko informāciju, var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes aizsargājamo teritoriju vai mikroliegumu. Natura 2000 teritorijas statuss tiek noteikts ar ĪADT likumu - tā pielikumā.
Atbilstoši Eiropas tiesas judikatūrai, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu (Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping, 16. un 24. pants).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dabas skaitīšanas (Biotopu kartēšanas) projekta ietvaros un vēlāk iegūtā informācija liecina, ka biotops Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām Latvijā ir sastopams 24 967 ha platībā, Natura 2000 teritorijas statuss noteikts tikai 20% (jeb 4 928 ha). Tā kā biotops ir prioritārs, tad, lai sasniegtu (tuvinātos uz) 60% aizsardzības līmeni no kopējās biotopa platības valstī, aizsardzības statuss būtu nosakāms papildus ap 10 tūkst. ha Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām. Dabas skaitīšanas dati ir zinātniskā pamatinformācija par biotopu Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas.
Pretstatā mežiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes - pļavas - lielākoties ir privātpersonu (fizisko un juridisko personu) īpašumā, līdz ar to arī ES nozīmes biotops Sugām bagātas ganības un ganītām pļavas galvenokārt konstatēts privātīpašumos. Attiecīgi pietiekamu biotopa aizsardzību nav iespējams nodrošināt tikai uz valsts un pašvaldību zemēm. Vienlaikus jau šobrīd pastāv virkne ierobežojumu ES nozīmes zālāju biotopu pārveidošanai citos zemes lietošanas veidos vai neapsaimniekošanai:
1) Ministru kabineta 2012. gada 2 maija noteikumu Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 3.3. un 26.4. apakšpunkti noteic liegumu apmežot īpaši aizsargājamos biotopus (t.sk., ES nozīmes zālāju biotopus);
2) piesakoties uz ES atbalsta maksājumiem Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, ir liegums uzart ES nozīmes zālāju biotopus;
3) likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmā prim daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Prasība uzturēt zemi labā vides stāvoklī izrietot no tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un nodrošinot ilgtspējas principa ievērošanu. Līdz ar to zālāju neuzturēšana un aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem jau šobrīd ir nevēlama bezdarbība. Atbalsts platību uzturēšanai un atjaunošanai ir pieejams gan caur Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem, gan Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu veidā (īpaši aizsargājamo biotopu, sugu dzīvotņu atjaunošanai) u.c.
Veidojot jaunus vai paplašinot esošos dabas liegumus pļavu biotopa aizsardzībai, var vienlaikus nodrošināt arī citu nepietiekami aizsargāto biotopu aizsardzību.
Tā, piemēram, biotops Staignāju meži Latvijā ir sastopams 28 550 ha platībā. Pēc 74 jaunu dabas liegumu un 6 esošu dabas liegumu paplašināšanas (Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumi Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem"), aizsardzība noteikta kopumā 11 224 ha (jeb 40 %) Staignāju mežu, daļēji novēršot pārkāpumu procedūru (papildus nepieciešams noteikt Natura 2000 teritorijas statusu ĪADT likuma pielikumā - likumprojekts ir izstrādes procesā (24-TA-415)). Tomēr kā prioritārajam biotopam atbilstoši EK vadlīnijām būtu nepieciešams aizsargāt (iekļaut Natura 2000 tīklā) 60% biotopa aizņemtās platības (t.i., papildus aizsargājot vēl 5 783 ha).
Tāpat Dabas skaitīšanas laikā konstatēti prioritārie ES nozīmes zālāju biotopi, kuriem ir nepietiekams aizsardzības līmenis, piemēram, Vilkakūlas zālāji (tukšaiņu zālāji) 6230* (papildus jāaizsargā 299 ha), kā arī citi ES nozīmes meža biotopi.
Pretstatā mežiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes - pļavas - lielākoties ir privātpersonu (fizisko un juridisko personu) īpašumā, līdz ar to arī ES nozīmes biotops Sugām bagātas ganības un ganītām pļavas galvenokārt konstatēts privātīpašumos. Attiecīgi pietiekamu biotopa aizsardzību nav iespējams nodrošināt tikai uz valsts un pašvaldību zemēm. Vienlaikus jau šobrīd pastāv virkne ierobežojumu ES nozīmes zālāju biotopu pārveidošanai citos zemes lietošanas veidos vai neapsaimniekošanai:
1) Ministru kabineta 2012. gada 2 maija noteikumu Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 3.3. un 26.4. apakšpunkti noteic liegumu apmežot īpaši aizsargājamos biotopus (t.sk., ES nozīmes zālāju biotopus);
2) piesakoties uz ES atbalsta maksājumiem Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, ir liegums uzart ES nozīmes zālāju biotopus;
3) likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmā prim daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Prasība uzturēt zemi labā vides stāvoklī izrietot no tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un nodrošinot ilgtspējas principa ievērošanu. Līdz ar to zālāju neuzturēšana un aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem jau šobrīd ir nevēlama bezdarbība. Atbalsts platību uzturēšanai un atjaunošanai ir pieejams gan caur Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem, gan Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu veidā (īpaši aizsargājamo biotopu, sugu dzīvotņu atjaunošanai) u.c.
Veidojot jaunus vai paplašinot esošos dabas liegumus pļavu biotopa aizsardzībai, var vienlaikus nodrošināt arī citu nepietiekami aizsargāto biotopu aizsardzību.
Tā, piemēram, biotops Staignāju meži Latvijā ir sastopams 28 550 ha platībā. Pēc 74 jaunu dabas liegumu un 6 esošu dabas liegumu paplašināšanas (Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumi Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem"), aizsardzība noteikta kopumā 11 224 ha (jeb 40 %) Staignāju mežu, daļēji novēršot pārkāpumu procedūru (papildus nepieciešams noteikt Natura 2000 teritorijas statusu ĪADT likuma pielikumā - likumprojekts ir izstrādes procesā (24-TA-415)). Tomēr kā prioritārajam biotopam atbilstoši EK vadlīnijām būtu nepieciešams aizsargāt (iekļaut Natura 2000 tīklā) 60% biotopa aizņemtās platības (t.i., papildus aizsargājot vēl 5 783 ha).
Tāpat Dabas skaitīšanas laikā konstatēti prioritārie ES nozīmes zālāju biotopi, kuriem ir nepietiekams aizsardzības līmenis, piemēram, Vilkakūlas zālāji (tukšaiņu zālāji) 6230* (papildus jāaizsargā 299 ha), kā arī citi ES nozīmes meža biotopi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz:
1. izveidot 38 jaunus dabas liegumus 3 449 ha platībā un paplašināt 4 esošus dabas liegumus 902 ha platībā, kopsummā 4 351 ha platībā, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotajiem priekšlikumiem:
1) Aizkraukles novadā - Bebrupes pļavas (33 ha), Dambīšu pļavas (17 ha), Vesetnieku pļavas (68 ha);
2) Alūksnes novadā - Jaunanna (paplašinājums 308 ha);
3) Bauskas novadā - Zvirgzdes meži un pļavas (267 ha);
4) Cēsu novadā - Cimbuļu pļavas (72 ha);
5) Dienvidkurzemes novadā - Vārtājas palienes pļavas (43 ha);
6) Gulbenes novadā - Mugurves pļavas (paplašinājums 162 ha), Sitas un Pededzes paliene (paplašinājums 426 ha); Pilupes pļavas (56 ha);
7) Jēkabpils novadā - Susējas ieleja (362 ha), Dūņu pļavas (19 ha), Jokstu pļavas (51 ha), Gārdauņa pļavas (53 ha), Ķikuru pļavas (15 ha), Ridupītes un Ziemeļsusējas pļavas (110 ha), Vīķu ezera un Brūlānu pļavas (42 ha);
8) Krāslavas novadā - Plenčovas-Bunčovas pļavas (156 ha), Veteraucu pļavas (71 ha);
9) Kuldīgas novadā - Āpezera pļavas (27 ha), Bišu pļavas (31 ha), Kroņrendas un Brunces pļavas (28 ha), Lētīžas pļavas (31 ha), Užavas viduspļavas (401 ha);
10) Limbažu novadā - Buivas pļavas (27 ha);
11) Līvānu novadā - Ūšas un Sumankas pļavas (191 ha);
12) Madonas novadā - Alūksnītes pļavas (49 ha), Nirītes pļavas (48 ha), Iršupītes un Sumuldas pļavas (194 ha), Kaukuru pļavas (39 ha), Liedes pļavas (53 ha);
13) Rēzeknes novadā - Škierbinīku pļavas (34 ha), Gaiļukalns (paplašinājums 6 ha), Diervanīnes pļavas (29 ha);
14) Smiltenes novadā - Grundzāles pļavas (53 ha);
15) Talsu novadā - Dūmeles pļavas (54 ha);
16) Tukuma novadā - Brizules pļavas (35 ha), Jānēnu un Zonu pļavas (34 ha), Maitiķu avoti un pļavas (26 ha, ietilpst esošs mikroliegums - Natura 2000 teritorija "Maitiķu avoti" 1,6 ha);
17) Valkas novadā - Vasu kalna pļavas (66 ha);
18) Ventspils novadā - Bērzkalnu pļavas (51 ha); Rindas un Stendes ieleja (510 ha).
Atsevišķu dabas liegumu nosaukumi ir precizēti (salīdzinot ar sabiedriskajā apspriešanā virzīto projektu), ņemot vērā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (uztur vietvārdu datu bāzi) priekšlikumus.
Priekšlikumu sagatavošana jaunu aizsargājamo teritoriju izveidošanai, tajā skaitā zinātniskā pamatojuma un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana ir laikietilpīgs process, līdz ar to apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīti tie priekšlikumi, kur plašākas Sugām bagātās ganības un ganītās pļavas (6270*) platības ir vienkopus vai nelielā attālumā (tādējādi nodrošinot arī biotopu konektivitāti), pārklājas ar citām apgrūtinātajām teritorijām (piemēram, ūdenstilpņu aizsargjoslās) vai par kuriem panākta konceptuāla vienošanās ar lielākajiem zemju īpašniekiem (piemēram, attiecībā uz papildus iekļaujamajām ES nozīmes mežu biotopu platībām valsts zemēs).
Ar noteikumu projektu plānots noteikt aizsardzības statusu 1678,8 ha Sugām bagātās ganības un ganītās pļavas, uzlabojot to aizsardzības līmeni līdz ~ 27% no kopējās tā izplatības valstī, daļēji novēršot pārkāpumu procedūru.
Lielākoties dabas liegumos ietvertās zālāju platības iekļautas lauku blokos un saņem ES atbalsta maksājumus zālāju uzturēšanai. Jaunajos dabas liegumos vai esošo dabas liegumu paplašinājumos nav iekļautas aramzemes vai apbūvētas (vai apbūvei paredzētas) platības, līdz ar to neietekmē pārtikas nodrošinājumu vai esošo saimniecisko darbību.
ES nozīmes pļavu biotopi vienlaikus ir ilggadīgie zālāji, par kuriem dalībvalstīm ir saistības (piemēram, ilggadīgo zālāju platības īpatsvars attiecībā pret kopējo lauksaimniecības zemi) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk - KLP regula) ietvarā.
Pļavu apsaimniekošana, to noganot un/vai pļaujot, ir nepieciešama šo pļavu biotopu saglabāšanai un dabas lieguma statuss to neliedz. Pļavu apsaimniekošana turpināma vai uzsākama Kopējās lauksaimniecības politikas ietvarā - atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai” nosacījumiem, kas attiecas uz zālāju biotopu apsaimniekošanu. Tāpat ir iespējams atkāpes no vispārīgajām prasībām, izstrādājot un saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi individuālu zālāja apsaimniekošanas plānu (nodrošinot ES nozīmes zālāja biotopa kvalitātes saglabāšanas vai uzlabošanas pamatmērķi), par ko tiek informēts Lauku atbalsta dienests ES atbalsta maksājumu saņemšanai.
Papildus informāciju par zālāju biotopu veidu raksturojumiem, uzturēšanu un atjaunošanas iespējām ir pieejamas arī biotopu vadlīnijās (par Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām ir vadlīniju 14.nodaļā, sākot ar 158. lpp., https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/media_file/gram_17_biotopu_vadlinijas_3_dabiskas_plavas_ganibas_3d1.pdf).
Dabas lieguma režīms neierobežo pārvietošanos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (piemēram, traktortehniku) teritorijas apsaimniekošanai. Dabas liegumos ir iespējama publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, telšu vietu, ūdens tūristu atpūtas vietu u.c.) ierīkošana saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.16.3. apakšpunktu, tas ir, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, salāgojot dabas aizsardzības un ilgtspējīga tūrisma attīstības intereses.
Pēc jaunveidojamo dabas liegumu noteikšanas par Natura 2000 teritorijām tajās attiecināms likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta piektā daļa, ka jebkuru paredzēto darbību (arī darbības, kas tiek veiktas ārpus Natura 2000 teritorijas) atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.
Noteikumu projekts kopumā paredz noteikt aizsardzības statusu 2533 ha ES nozīmes pļavu biotopu, tai skaitā 106 ha Sausiem zālāju kaļķainās augsnēs (biotopa kods 6210), 38,4 ha Vilkakūlas zālāju (6230*), 146 ha Mitro zālāju periodiski izžūstošās augsnēs (6410), 440 ha Palieņu zālāju (6450), 66 ha Parkveida pļavu un ganību (6530*, pārklājas ar citām zālāju biotopu platībām), tāpat arī 29 ha Kadiķu audzēm zālājos un virsājos (5130).
Attiecībā uz mežiem ar noteikumu projektu tiek noteikts aizsardzības statuss 358 ha ES nozīmes meža biotopu, tai skaitā 39 ha Staignāju mežu (9080*), 109 ha Vecu vai dabisku boreālo mežu (9010*), 126 ha Purvaino mežu (91D0*), 44 ha Aluviālo mežu (91E0*). Jaunveidojamos dabas liegumos (piemēram, dabas liegumā "Zvirgzdes meži un pļavas") vai esošo dabas liegumu paplašinājumos (piemēram, dabas liegumā "Sitas un Pededzes paliene", dabas liegumā "Mugurves pļavas") iekļautās mežu platības galvenokārt ir akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) apsaimniekotajās valsts zemēs, pie tam, lielākajai daļai no tām LVM meža apsaimniekošanas plānā 2025.-2029. gadam noteiktais iekļauto mežaudžu apsaimniekošanas mērķi ir dabas aizsardzība (1.mērķis) vai dabas aizsardzība ar nebūtisku koksnes ieguvi (2.mērķis). Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3 28. §) "Rīkojuma projekts "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam"" 3. punktu Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju jānodrošina īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanu, lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem sasniegtu atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev. 4 nosacījumiem attiecībā par biotopiem: veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži).
ES nozīmes biotopu pārklājums jaunveidotajos un paplašinātājos dabas liegumos vidēji ir 80% (vairumam jaunveidojamo dabas liegumu (tikai pļavām) pārsniedz 90%).
Fizisko un juridisko personu īpašumā ir 3411 ha (galvenokārt zālāji) jeb 73 % no jauna aizsargājamām platībām, pašvaldību īpašumā - 221 ha (5 %), valsts īpašumā (lielākoties LVM apsaimniekotās platības) - 720 ha jeb 15 %.
Privātīpašumos esošās mežaudzes (neieskaitot pārplūstošos klajumus, meža lauces) no jauna aizsargājamās platībās ir 288,4 ha (lielākoties dabas lieguma "Jaunanna" un "Sitas un Pededzes paliene" paplašinājumos - attiecīgi 41 un 54 ha, un jaunveidojamajā dabas liegumā "Rindas un Stendes ieleja" - 107 ha (tostarp daļa pārklājas ar zālāju biotopu platībām)). LVM mežaudzes ietvertas 652 ha platībā.
Zinātniskie pamatojumi dabas liegumu izveidošanai un paplašināšanai pievienoti sadaļā "Papildus dokumenti".
Dabas liegumos piemērojamas Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5.sadaļas prasības. 3 paplašinātājiem dabas liegumiem ("Jaunanna", "Sitas un Pededzes paliene", "Mugurves pļavas"), kuriem ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, paplašinājumiem piemēro dabas lieguma režīmu.
Dabas liegumu robežu ģeotelpiskie dati pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
1. izveidot 38 jaunus dabas liegumus 3 449 ha platībā un paplašināt 4 esošus dabas liegumus 902 ha platībā, kopsummā 4 351 ha platībā, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotajiem priekšlikumiem:
1) Aizkraukles novadā - Bebrupes pļavas (33 ha), Dambīšu pļavas (17 ha), Vesetnieku pļavas (68 ha);
2) Alūksnes novadā - Jaunanna (paplašinājums 308 ha);
3) Bauskas novadā - Zvirgzdes meži un pļavas (267 ha);
4) Cēsu novadā - Cimbuļu pļavas (72 ha);
5) Dienvidkurzemes novadā - Vārtājas palienes pļavas (43 ha);
6) Gulbenes novadā - Mugurves pļavas (paplašinājums 162 ha), Sitas un Pededzes paliene (paplašinājums 426 ha); Pilupes pļavas (56 ha);
7) Jēkabpils novadā - Susējas ieleja (362 ha), Dūņu pļavas (19 ha), Jokstu pļavas (51 ha), Gārdauņa pļavas (53 ha), Ķikuru pļavas (15 ha), Ridupītes un Ziemeļsusējas pļavas (110 ha), Vīķu ezera un Brūlānu pļavas (42 ha);
8) Krāslavas novadā - Plenčovas-Bunčovas pļavas (156 ha), Veteraucu pļavas (71 ha);
9) Kuldīgas novadā - Āpezera pļavas (27 ha), Bišu pļavas (31 ha), Kroņrendas un Brunces pļavas (28 ha), Lētīžas pļavas (31 ha), Užavas viduspļavas (401 ha);
10) Limbažu novadā - Buivas pļavas (27 ha);
11) Līvānu novadā - Ūšas un Sumankas pļavas (191 ha);
12) Madonas novadā - Alūksnītes pļavas (49 ha), Nirītes pļavas (48 ha), Iršupītes un Sumuldas pļavas (194 ha), Kaukuru pļavas (39 ha), Liedes pļavas (53 ha);
13) Rēzeknes novadā - Škierbinīku pļavas (34 ha), Gaiļukalns (paplašinājums 6 ha), Diervanīnes pļavas (29 ha);
14) Smiltenes novadā - Grundzāles pļavas (53 ha);
15) Talsu novadā - Dūmeles pļavas (54 ha);
16) Tukuma novadā - Brizules pļavas (35 ha), Jānēnu un Zonu pļavas (34 ha), Maitiķu avoti un pļavas (26 ha, ietilpst esošs mikroliegums - Natura 2000 teritorija "Maitiķu avoti" 1,6 ha);
17) Valkas novadā - Vasu kalna pļavas (66 ha);
18) Ventspils novadā - Bērzkalnu pļavas (51 ha); Rindas un Stendes ieleja (510 ha).
Atsevišķu dabas liegumu nosaukumi ir precizēti (salīdzinot ar sabiedriskajā apspriešanā virzīto projektu), ņemot vērā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (uztur vietvārdu datu bāzi) priekšlikumus.
Priekšlikumu sagatavošana jaunu aizsargājamo teritoriju izveidošanai, tajā skaitā zinātniskā pamatojuma un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana ir laikietilpīgs process, līdz ar to apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīti tie priekšlikumi, kur plašākas Sugām bagātās ganības un ganītās pļavas (6270*) platības ir vienkopus vai nelielā attālumā (tādējādi nodrošinot arī biotopu konektivitāti), pārklājas ar citām apgrūtinātajām teritorijām (piemēram, ūdenstilpņu aizsargjoslās) vai par kuriem panākta konceptuāla vienošanās ar lielākajiem zemju īpašniekiem (piemēram, attiecībā uz papildus iekļaujamajām ES nozīmes mežu biotopu platībām valsts zemēs).
Ar noteikumu projektu plānots noteikt aizsardzības statusu 1678,8 ha Sugām bagātās ganības un ganītās pļavas, uzlabojot to aizsardzības līmeni līdz ~ 27% no kopējās tā izplatības valstī, daļēji novēršot pārkāpumu procedūru.
Lielākoties dabas liegumos ietvertās zālāju platības iekļautas lauku blokos un saņem ES atbalsta maksājumus zālāju uzturēšanai. Jaunajos dabas liegumos vai esošo dabas liegumu paplašinājumos nav iekļautas aramzemes vai apbūvētas (vai apbūvei paredzētas) platības, līdz ar to neietekmē pārtikas nodrošinājumu vai esošo saimniecisko darbību.
ES nozīmes pļavu biotopi vienlaikus ir ilggadīgie zālāji, par kuriem dalībvalstīm ir saistības (piemēram, ilggadīgo zālāju platības īpatsvars attiecībā pret kopējo lauksaimniecības zemi) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk - KLP regula) ietvarā.
Pļavu apsaimniekošana, to noganot un/vai pļaujot, ir nepieciešama šo pļavu biotopu saglabāšanai un dabas lieguma statuss to neliedz. Pļavu apsaimniekošana turpināma vai uzsākama Kopējās lauksaimniecības politikas ietvarā - atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai” nosacījumiem, kas attiecas uz zālāju biotopu apsaimniekošanu. Tāpat ir iespējams atkāpes no vispārīgajām prasībām, izstrādājot un saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi individuālu zālāja apsaimniekošanas plānu (nodrošinot ES nozīmes zālāja biotopa kvalitātes saglabāšanas vai uzlabošanas pamatmērķi), par ko tiek informēts Lauku atbalsta dienests ES atbalsta maksājumu saņemšanai.
Papildus informāciju par zālāju biotopu veidu raksturojumiem, uzturēšanu un atjaunošanas iespējām ir pieejamas arī biotopu vadlīnijās (par Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām ir vadlīniju 14.nodaļā, sākot ar 158. lpp., https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/media_file/gram_17_biotopu_vadlinijas_3_dabiskas_plavas_ganibas_3d1.pdf).
Dabas lieguma režīms neierobežo pārvietošanos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (piemēram, traktortehniku) teritorijas apsaimniekošanai. Dabas liegumos ir iespējama publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, telšu vietu, ūdens tūristu atpūtas vietu u.c.) ierīkošana saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.16.3. apakšpunktu, tas ir, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, salāgojot dabas aizsardzības un ilgtspējīga tūrisma attīstības intereses.
Pēc jaunveidojamo dabas liegumu noteikšanas par Natura 2000 teritorijām tajās attiecināms likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta piektā daļa, ka jebkuru paredzēto darbību (arī darbības, kas tiek veiktas ārpus Natura 2000 teritorijas) atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.
Noteikumu projekts kopumā paredz noteikt aizsardzības statusu 2533 ha ES nozīmes pļavu biotopu, tai skaitā 106 ha Sausiem zālāju kaļķainās augsnēs (biotopa kods 6210), 38,4 ha Vilkakūlas zālāju (6230*), 146 ha Mitro zālāju periodiski izžūstošās augsnēs (6410), 440 ha Palieņu zālāju (6450), 66 ha Parkveida pļavu un ganību (6530*, pārklājas ar citām zālāju biotopu platībām), tāpat arī 29 ha Kadiķu audzēm zālājos un virsājos (5130).
Attiecībā uz mežiem ar noteikumu projektu tiek noteikts aizsardzības statuss 358 ha ES nozīmes meža biotopu, tai skaitā 39 ha Staignāju mežu (9080*), 109 ha Vecu vai dabisku boreālo mežu (9010*), 126 ha Purvaino mežu (91D0*), 44 ha Aluviālo mežu (91E0*). Jaunveidojamos dabas liegumos (piemēram, dabas liegumā "Zvirgzdes meži un pļavas") vai esošo dabas liegumu paplašinājumos (piemēram, dabas liegumā "Sitas un Pededzes paliene", dabas liegumā "Mugurves pļavas") iekļautās mežu platības galvenokārt ir akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) apsaimniekotajās valsts zemēs, pie tam, lielākajai daļai no tām LVM meža apsaimniekošanas plānā 2025.-2029. gadam noteiktais iekļauto mežaudžu apsaimniekošanas mērķi ir dabas aizsardzība (1.mērķis) vai dabas aizsardzība ar nebūtisku koksnes ieguvi (2.mērķis). Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3 28. §) "Rīkojuma projekts "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam"" 3. punktu Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju jānodrošina īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanu, lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem sasniegtu atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev. 4 nosacījumiem attiecībā par biotopiem: veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži).
ES nozīmes biotopu pārklājums jaunveidotajos un paplašinātājos dabas liegumos vidēji ir 80% (vairumam jaunveidojamo dabas liegumu (tikai pļavām) pārsniedz 90%).
Fizisko un juridisko personu īpašumā ir 3411 ha (galvenokārt zālāji) jeb 73 % no jauna aizsargājamām platībām, pašvaldību īpašumā - 221 ha (5 %), valsts īpašumā (lielākoties LVM apsaimniekotās platības) - 720 ha jeb 15 %.
Privātīpašumos esošās mežaudzes (neieskaitot pārplūstošos klajumus, meža lauces) no jauna aizsargājamās platībās ir 288,4 ha (lielākoties dabas lieguma "Jaunanna" un "Sitas un Pededzes paliene" paplašinājumos - attiecīgi 41 un 54 ha, un jaunveidojamajā dabas liegumā "Rindas un Stendes ieleja" - 107 ha (tostarp daļa pārklājas ar zālāju biotopu platībām)). LVM mežaudzes ietvertas 652 ha platībā.
Zinātniskie pamatojumi dabas liegumu izveidošanai un paplašināšanai pievienoti sadaļā "Papildus dokumenti".
Dabas liegumos piemērojamas Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5.sadaļas prasības. 3 paplašinātājiem dabas liegumiem ("Jaunanna", "Sitas un Pededzes paliene", "Mugurves pļavas"), kuriem ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, paplašinājumiem piemēro dabas lieguma režīmu.
Dabas liegumu robežu ģeotelpiskie dati pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
Problēmas apraksts
Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā 1999. gadā izveidots dabas liegums "Lielupes palienes pļavas", kas 2004.gadā paplašināts un noteikts arī kā Natura 2000 teritorija. Dabas lieguma robeža noteikta Dabas liegumu noteikumu 132. pielikumā.
Jelgavas valstpilsētas pašvaldība plāno īstenot transporta pārvada (tilta) izbūvi pār Lielupi un Driksas upi (savienojot Jelgavas pilsētas ziemeļu daļas teritorijas (Loka maģistrāles transporta mezglu ar izbūvējamo Atmodas ielu).
Tilta izbūvei veikts ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - IVN) un sagatavots IVN ziņojums1, par kuru Vides pārraudzības valsts birojs sniedzis 2021. gada 15. janvāra atzinumu Nr. 5-04/2 par transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Tilta izbūve daļēji plānota Natura 2000 teritorijā - dabas liegumā "Lielupes palienes pļavas" (~ 730 m garā posmā). Saskaņā ar IVN ziņojumu tilta izbūvei ir būtiska negatīva ietekme uz Natura 2000 teritoriju (dabas liegumu "Lielupes palienes pļavas"), vienlaikus tā ir vienīgais risinājums, lai atrisinātu Jelgavas valstpilsētas satiksmes organizācijas problēmas un nodrošinātu pilsētas ziemeļu daļas sociālo un ekonomisko attīstību (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētās darbības – transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā īstenošanu" (turpmāk - informatīvais ziņojums) un Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobra rīkojums Nr. 526 "Par Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētās darbības - transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā - īstenošanu").
Lai atbilstoši ĪADT likuma 43. panta devītajai daļai kompensētu putniem (tai skaitā caurceļojošajiem) piemērotu dzīvotņu zudumu un nodrošinātu piemērotu dzīvotņu izveidi tām pašām putnu sugām, kuras tiks ietekmētas ar tilta izbūvi, IVN ziņojumā kā kompensējošās palienes zālāju platības (ko pievienot dabas liegumam "Lielupes palienes pļavas") ieteiktas 3 teritorijas (divas pie Driksas un vienu pie Iecavas), kurās ir līdzvērtīgs palieņu zālāju biotops vai pastāv iespēja nodrošināt līdzvērtīga palieņu zālāja biotopa izveidošanos. Dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas" dabas aizsardzības plānā (apstiprināts ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres 2025. gada 25.marta rīkojumu Nr. 1-2/40 ) kompensējošo teritoriju konfigurācija precizēta, saglabājot vienu kompensējošo teritoriju Driksas kreisajā krastā un palielinot tās platību līdz ~38 ha. Kopā ar teritoriju Iecavas kreisajā krastā kompensējošo teritoriju kopējā platība būtu ~ 55 ha.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība rosina (Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Centrālā pārvalde" 2024. gada 9. decembra vēstule Nr. ADM/2.1-16/24/1171 ar pievienotu zinātnisko pamatojumu, pievienots sadaļā "Papildus dokumenti") paplašināt dabas liegumu "Lielupes palienes pļavas" atbilstoši IVN ziņojumam un informatīvajam ziņojumam, konfigurāciju 2 papildus teritorijām (Driksas kreisajā krastā un Iecavas kreisajā krastā) precizējot atbilstoši izstrādē esošajam dabas aizsardzības plānam un situācijas elementiem dabā.
1 Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums “Transporta pārvada (tilta) izbūve pār Lielupi un Driksas upi Jelgavā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (2019. gada jūlijs).
Jelgavas valstpilsētas pašvaldība plāno īstenot transporta pārvada (tilta) izbūvi pār Lielupi un Driksas upi (savienojot Jelgavas pilsētas ziemeļu daļas teritorijas (Loka maģistrāles transporta mezglu ar izbūvējamo Atmodas ielu).
Tilta izbūvei veikts ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - IVN) un sagatavots IVN ziņojums1, par kuru Vides pārraudzības valsts birojs sniedzis 2021. gada 15. janvāra atzinumu Nr. 5-04/2 par transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Tilta izbūve daļēji plānota Natura 2000 teritorijā - dabas liegumā "Lielupes palienes pļavas" (~ 730 m garā posmā). Saskaņā ar IVN ziņojumu tilta izbūvei ir būtiska negatīva ietekme uz Natura 2000 teritoriju (dabas liegumu "Lielupes palienes pļavas"), vienlaikus tā ir vienīgais risinājums, lai atrisinātu Jelgavas valstpilsētas satiksmes organizācijas problēmas un nodrošinātu pilsētas ziemeļu daļas sociālo un ekonomisko attīstību (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētās darbības – transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā īstenošanu" (turpmāk - informatīvais ziņojums) un Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobra rīkojums Nr. 526 "Par Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētās darbības - transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā - īstenošanu").
Lai atbilstoši ĪADT likuma 43. panta devītajai daļai kompensētu putniem (tai skaitā caurceļojošajiem) piemērotu dzīvotņu zudumu un nodrošinātu piemērotu dzīvotņu izveidi tām pašām putnu sugām, kuras tiks ietekmētas ar tilta izbūvi, IVN ziņojumā kā kompensējošās palienes zālāju platības (ko pievienot dabas liegumam "Lielupes palienes pļavas") ieteiktas 3 teritorijas (divas pie Driksas un vienu pie Iecavas), kurās ir līdzvērtīgs palieņu zālāju biotops vai pastāv iespēja nodrošināt līdzvērtīga palieņu zālāja biotopa izveidošanos. Dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas" dabas aizsardzības plānā (apstiprināts ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres 2025. gada 25.marta rīkojumu Nr. 1-2/40 ) kompensējošo teritoriju konfigurācija precizēta, saglabājot vienu kompensējošo teritoriju Driksas kreisajā krastā un palielinot tās platību līdz ~38 ha. Kopā ar teritoriju Iecavas kreisajā krastā kompensējošo teritoriju kopējā platība būtu ~ 55 ha.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība rosina (Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Centrālā pārvalde" 2024. gada 9. decembra vēstule Nr. ADM/2.1-16/24/1171 ar pievienotu zinātnisko pamatojumu, pievienots sadaļā "Papildus dokumenti") paplašināt dabas liegumu "Lielupes palienes pļavas" atbilstoši IVN ziņojumam un informatīvajam ziņojumam, konfigurāciju 2 papildus teritorijām (Driksas kreisajā krastā un Iecavas kreisajā krastā) precizējot atbilstoši izstrādē esošajam dabas aizsardzības plānam un situācijas elementiem dabā.
1 Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums “Transporta pārvada (tilta) izbūve pār Lielupi un Driksas upi Jelgavā. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (2019. gada jūlijs).
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu tiek paplašināts dabas liegums "Lielupes palienes pļavas" (Dabas lieguma noteikumu 132.pielikums), pievienojot kompensējošās (papildus) teritorijas (Driksas kreisajā krastā un Iecavas kreisajā krastā) atbilstoši IVN ziņojumam, informatīvajam ziņojumam un apstiprinātajam dabas aizsardzības plānam. Dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas" platība pēc paplašināšanas būs 417,3 ha.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros ir apzināta ES nozīmes biotopu izplatība (dati ir publiski pieejami https://ozols.gov.lv/pub), tajā skaitā biotopa Sugām bagātās ganības un ganītās pļavas izplatība. Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem. Līdz ar to, lai izpildītu Biotopu direktīvas prasības un izbeigtu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, Latvijai nepastāv citas izvēles iespējas kā noteikt jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un piešķirt tām Natura 2000 teritorijas statusu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - bioloģiski vērtīgos zālājos (ES nozīmes zālāju biotopos vai/un putniem nozīmīgi zālājos) ir pieejami atbalsta maksājumi par to atbilstošu apsaimniekošanu (pēc grozījumiem 2024. gada 10. decembrī likmes palielinātas - no 140 euro/ha BDUZ 1. klases līdz 400 euro/ha BDUZ 4. klasei, izveidota jauna zālāju klase - 0.klase (citi ekoloģiski nozīmīgi zālāji īpaši aizsargājamā dabas teritorijā) ar atbalstu 90 euro/ha) papildus citiem atbalsta maksājumiem (ja attiecināmi).
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas liegumos ietvertajās mežaudzēs šobrīd atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 82. punkts (145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu)). Lai pilnveidotu kompensāciju sistēmu, Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdē izskatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai” (24-TA-2287) un protokollēmumā ir noteikti vairāki terminēti uzdevumi kompensāciju sistēmas pārskatīšanai.
Kompensācija netiek noteikta atkarībā no tā saimnieciskās darbības veida, ko bija iecerējusi katra ierobežotā persona, bet gan par tādas saimnieciskās darbības ierobežojumu, kuru būtībā varētu veikt uz ikviena zemesgabala laukos (lauksaimniecība vai mežsaimniecība). Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās paredzēta tikai tad, ja saimnieciskās darbības ierobežojums ir būtisks, un tikai tiktāl, lai atsvērtu ierobežojuma nesamērību (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr.A42443506, SKA – 35/2010).
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas liegumos ietvertajās mežaudzēs šobrīd atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 82. punkts (145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu)). Lai pilnveidotu kompensāciju sistēmu, Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdē izskatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai” (24-TA-2287) un protokollēmumā ir noteikti vairāki terminēti uzdevumi kompensāciju sistēmas pārskatīšanai.
Kompensācija netiek noteikta atkarībā no tā saimnieciskās darbības veida, ko bija iecerējusi katra ierobežotā persona, bet gan par tādas saimnieciskās darbības ierobežojumu, kuru būtībā varētu veikt uz ikviena zemesgabala laukos (lauksaimniecība vai mežsaimniecība). Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās paredzēta tikai tad, ja saimnieciskās darbības ierobežojums ir būtisks, un tikai tiktāl, lai atsvērtu ierobežojuma nesamērību (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr.A42443506, SKA – 35/2010).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Izvērtējot dabas liegumos piemērojamos ierobežojumus fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu, secināts, ka šo tiesību ierobežojums noteikts ar mērķi aizsargāt un palielināt kopējo bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamo biotopu, jo īpaši, zālāju biotopu aizsardzību, kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 115. pants (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu), līdz ar to noteikumu projektā noteiktie aprobežojumi uzskatāmi par izsvērtiem un samērīgiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā. Sabiedrība kopumā.
Ietekmes apraksts
Dabas liegumos ietvertās teritorijas apsaimniekošanā būs jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5.sadaļas prasības (attiecībā uz zālājiem esošās KLP prasības ir līdzvērtīgas). Meža nogabalos ierobežota galvenā un kopšanas cirte, kā arī nosacījumi sanitārajai cirtei.
Juridiskās personas
- Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā.
Ietekmes apraksts
Dabas liegumos ietvertās teritorijas apsaimniekošanā būs jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5.sadaļas prasības (attiecībā uz zālājiem esošās KLP prasības ir līdzvērtīgas). Meža nogabalos ierobežota galvenā un kopšanas cirte, kā arī nosacījumi sanitārajai cirtei.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Lauksaimniecībā izmantojamo zemju - pļavu apsaimniekošanā jau līdz šim un arī pēc dabas liegumu izveidošanas vai paplašināšanas var saņemt ES atbalsta maksājumus.
Arī par privātpersonām piederošiem meža nogabaliem, kas ietverti dabas liegumos (kopumā tiek skarti 277 ha mežaudžu + 11 ha izcirtumu, galvenokārt jaunveidojamajā dabas liegumā "Rindas un Stendes ieleja, dabas lieguma "Jaunanna" un dabas lieguma "Sitas un Pededzes paliene" paplašinājumos), var saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus - Natura 2000 maksājumus meža īpašniekiem, kas pie maksimālās ikgadējās atbalsta likmes (ja ir kopšanas un galvenās cirtes aizliegums) 196 euro/ha ir līdz 54 tūkst. euro/gadā. Kompensāciju aprēķinam izmantotas kompensāciju atbalsta likmes atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai".
Ņemot vērā, ka LVM meža apsaimniekošanas plānā vairumam dabas liegumos ietvertajām meža platībām ir noteikts dabas aizsardzības mērķis (bez vai ar nelielu koksnes ieguvi), attiecīgi nav prognozējama ietekme uz kopējo koksnes plūsmu un LVM iemaksām valsts budžetā no dividendēm.
Arī par privātpersonām piederošiem meža nogabaliem, kas ietverti dabas liegumos (kopumā tiek skarti 277 ha mežaudžu + 11 ha izcirtumu, galvenokārt jaunveidojamajā dabas liegumā "Rindas un Stendes ieleja, dabas lieguma "Jaunanna" un dabas lieguma "Sitas un Pededzes paliene" paplašinājumos), var saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus - Natura 2000 maksājumus meža īpašniekiem, kas pie maksimālās ikgadējās atbalsta likmes (ja ir kopšanas un galvenās cirtes aizliegums) 196 euro/ha ir līdz 54 tūkst. euro/gadā. Kompensāciju aprēķinam izmantotas kompensāciju atbalsta likmes atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai".
Ņemot vērā, ka LVM meža apsaimniekošanas plānā vairumam dabas liegumos ietvertajām meža platībām ir noteikts dabas aizsardzības mērķis (bez vai ar nelielu koksnes ieguvi), attiecīgi nav prognozējama ietekme uz kopējo koksnes plūsmu un LVM iemaksām valsts budžetā no dividendēm.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
31992L0043
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Biotopu direktīva - Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai daļēji novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus saskaņā Biotopu direktīva 3.panta 2. punktu un 4. panta 1. punktu. Pārkāpumu procedūru par novērstu varēs uzskatīt tikai tad, kad jaunveidojamiem dabas liegumiem pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks noteikts Natura 2000 statuss ar ĪADT likumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2. punktu par Natura 2000 teritoriju var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes ĪADT vai mikroliegumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2. punktu par Natura 2000 teritoriju var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes ĪADT vai mikroliegumu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Biotopu direktīva - Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3.panta 2.punkts
Projekts kopumā
Biotopu direktīvas 3.panta 2.punkts ieviests arī ar ĪADT 43.panta pirmo daļu un pielikumu, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Biotopu direktīvas 3.panta 2.punkts ieviests arī ar ĪADT 43.panta pirmo daļu un pielikumu, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Pārņemtas daļēji
Atbilstoši EK vadlīnijām aizsardzības statuss jānodrošina 60% no prioritārā biotopa Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas platības, ar noteikumu projektu tiks sasniegts 27% aizsardzības statuss. Tāpat prioritārajam biotopam Staignāju meži ar Noteikumiem Nr. 674 aizsardzības statusu palielināja līdz 40 %, ar šo noteikumu projektu vēl palielinot par 0,2%.
Jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti balstoties uz Biotopu kartēšanas projekta laikā iegūto zinātnisko informāciju. Ņemot vērā to, ka datu ieguve un analīze tika uzsākta vēlāk, kā plānots, kā arī to, ka biotopu izplatība ir ļoti sadrumstalota, attiecīgi priekšlikumu sagatavošana un kompaktu teritoriju robežu noteikšana aizņem laiku, to virzība MK tiek veikta pa daļām.
Lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamai sikspārņu sugai (Eiropas platausim), ministrija ir iesniegusi Valsts kancelejā MK noteikumu projektu "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" (Tiesību akta lietas ID 22-TA-3783) un "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Tiesību akta lietas ID 22-TA-3788).
Jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti balstoties uz Biotopu kartēšanas projekta laikā iegūto zinātnisko informāciju. Ņemot vērā to, ka datu ieguve un analīze tika uzsākta vēlāk, kā plānots, kā arī to, ka biotopu izplatība ir ļoti sadrumstalota, attiecīgi priekšlikumu sagatavošana un kompaktu teritoriju robežu noteikšana aizņem laiku, to virzība MK tiek veikta pa daļām.
Lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamai sikspārņu sugai (Eiropas platausim), ministrija ir iesniegusi Valsts kancelejā MK noteikumu projektu "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" (Tiesību akta lietas ID 22-TA-3783) un "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Tiesību akta lietas ID 22-TA-3788).
-
4.panta 1.punkts
Projekts kopumā
Biotopu direktīvas 4.panta 1.punkts ieviests arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43.panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Biotopu direktīvas 4.panta 1.punkts ieviests arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43.panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Pārņemtas daļēji
Jaunveidojamie dabas liegumi pēc to apstiprināšanas MK tiks iekļauti ĪADT likuma pielikumā, nosakot tiem Natura 2000 statusu, kā arī norādot to izveidošanas mērķi (ES nozīmes biotopus un sugas), tādejādi nodrošinot daļēju Biotopu direktīvas 4.panta 1.punkta prasību izpildi.
Pilnīga direktīvas 4.panta 1.punkta izpilde tiks nodrošināta pēc aizsardzības statusa (un Natura 2000 statusa) noteikšanas visiem pārkāpumu procedūrā minētajiem ES nozīmes biotopiem un sugām.
Pilnīga direktīvas 4.panta 1.punkta izpilde tiks nodrošināta pēc aizsardzības statusa (un Natura 2000 statusa) noteikšanas visiem pārkāpumu procedūrā minētajiem ES nozīmes biotopiem un sugām.
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ņemot vērā, ka zālāji ārpus esošajām aizsargājamām teritorijām lielākoties ir privātpersonu īpašumā, nav iespējams veidot dabas liegumus biotopa Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas aizsardzībai uz valsts zemēm. Savukārt izvēli neveidot aizsargājamas teritorijas konkrētajam zālāju biotopam un aizstāt to ar citu biotopu aizsardzību (piem., valsts zemēs) Biotopu direktīva neparedz.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Pēc jauno dabas liegumu apstiprināšanas MK tiks veikts izmaiņas ĪADT likumā (pielikumā), piešķirot tām Natura 2000 teritorijas statusu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Veids
Pašvaldību un zemes īpašnieku informēšana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturto daļu 18 pašvaldībām, kurās tiek veidoti vai paplašināti dabas liegumi, 2024. gada 11. novembrī nosūtītas vēstules ar lūgumu sniegt atzinumu par noteikumu projektu.
Zemes īpašnieku informēšana veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (https://www.vestnesis.lv/op/2024/232.DA14).
Zemes īpašnieku informēšana veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (https://www.vestnesis.lv/op/2024/232.DA14).
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemti 13 pašvaldību atzinumi, no kurām 7 pašvaldības (Tukuma, Alūksnes, Bauskas, Gulbenes, Dienvidkurzemes (par dabas liegumu "Vārtājas palienes pļavas"), Rēzeknes, Līvānu) atbalsta vai neiebilst dabas lieguma izveidošanai vai paplašināšanai, 6 pašvaldības (Jēkabpils, Madonas, Valkas, Aizkraukles, Krāslavas, Ventspils) iebilst dabas liegumu veidošanai, jo negatīvi ietekmēs esošo vai plānoto saimniecisko darbību, ūdenstūrismu, mežu īpašniekus, pašvaldības teritorijā vai tās daļā (pagastā) aizsargājamo teritoriju pārklājums jau šobrīd ir liels, samazināsies pašvaldības ieņēmumi no dabas liegumos iekļauto pašvaldībai piederošo zemesgabalu iznomāšanas. Sniegtas atbildes, tostarp par ietvertajiem pašvaldību un privātīpašnieku zemesgabaliem, kuros konstatēti ES nozīmes zālāju biotopi un kas kā tādi tiek pieteikti ES atbalsta maksājumu saņemšanai (tas ir, esošā saimnieciskā darbība ir zālāju apsaimniekošana, kas ir saderīga ar dabas lieguma režīmu).
Saņemti 34 privātpersonu (zemes īpašnieku) rakstiski iesniegumi, kas izvērtēti un, ja sniegtie priekšlikumi nav pretrunā ES nozīmes zālāju aizsardzības mērķiem, kā arī lai salāgotu dabas aizsardzības un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas intereses, precizētas atsevišķu dabas liegumu robežas (piemēram, pēc iespējas izslēdzot privātās mežu teritorijas, platības, kurās uzsākta vēja elektrostaciju būvniecības plānošana, platību, kurā plānota saimniecības ēkas izbūve, aizvietojot ar citu tā paša īpašuma ilggadīgā zālāja platību (zemes īpašnieka priekšlikums) u.c.).
Saņemti 34 privātpersonu (zemes īpašnieku) rakstiski iesniegumi, kas izvērtēti un, ja sniegtie priekšlikumi nav pretrunā ES nozīmes zālāju aizsardzības mērķiem, kā arī lai salāgotu dabas aizsardzības un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas intereses, precizētas atsevišķu dabas liegumu robežas (piemēram, pēc iespējas izslēdzot privātās mežu teritorijas, platības, kurās uzsākta vēja elektrostaciju būvniecības plānošana, platību, kurā plānota saimniecības ēkas izbūve, aizvietojot ar citu tā paša īpašuma ilggadīgā zālāja platību (zemes īpašnieka priekšlikums) u.c.).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Dabas liegumiem attiecināmās rakstiskās atļaujas (ja nepieciešamas) vai atzinumus Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo bez maksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošinot bioloģiski vērtīgu pļavu un mežaudžu aizsardzību, kopumā paredzama pozitīva ietekme labvēlīgas dzīves vides nodrošināšanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi