22-TA-2467: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu (prot.Nr.33 11.§);
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25. pantu;
- Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantu.
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu (prot.Nr.33 11.§);
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25. pantu;
- Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, apmaksas kompensēšanu laika periodā no 2022.gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30.jūnijam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2020.gada 30.janvārī Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors sniedza paziņojumu, ka Covid-19 uzliesmojums ir uzskatāms par starptautiskas nozīmes ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu un Eiropas Slimību profilakses centrs izdeva ieteikumus par Covid-19 izraisīto saslimšanas gadījumu uzraudzību.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantā noteikts, ka tiek atļauts valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā, kā arī tika noteikts, ka virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Atbilstoši iepriekš minētajam nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu un citu nodarbināto virsstundu darba, kas ir saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, apmaksas kompensēšanu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 6 797 970 euro apmērā, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. Nacionālajam veselības dienestam – 6 539 702 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (6 482 551 euro) par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (57 151 euro) par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 243 975 euro par laikposmu no 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada 31.maijam;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 3 979 euro par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam;
4. Veselības ministrijai – 10 314 euro par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.3 pantā noteikts, ka tiek atļauts valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā, kā arī tika noteikts, ka virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Atbilstoši iepriekš minētajam nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu un citu nodarbināto virsstundu darba, kas ir saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, apmaksas kompensēšanu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 6 797 970 euro apmērā, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. Nacionālajam veselības dienestam – 6 539 702 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (6 482 551 euro) par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (57 151 euro) par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 243 975 euro par laikposmu no 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada 31.maijam;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 3 979 euro par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam;
4. Veselības ministrijai – 10 314 euro par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Stacionārās ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
6 797 970
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
6 797 970
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-6 797 970
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-6 797 970
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
6 797 970
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 6 797 970 euro apmērā, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. Nacionālajam veselības dienestam – 6 539 702 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (6 482 551 euro) par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (57 151 euro) par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 243 975 euro par laikposmu no 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada 31.maijam;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 3 979 euro par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam;
4. Veselības ministrijai – 10 314 euro par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Kopā nepieciešamais finansējums virsstundu darba apmaksai 6 797 970 euro - Veselības ministrijas padotības iestāžu darbiniekiem un stacionāro ārstniecības iestāžu darbiniekiem, ņemot vērā arī ārstniecības personu summēto darba laiku un virsstundu izlīdzināšanas periodus, tai skaitā:
- Ārstniecības iestādes (administrē Nacionālais veselības dienests) – 6 482 551 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.1);
- Nacionālais veselības dienests – 57 151 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 243 975 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Slimību profilakses un kontroles centrs – 3 979 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Veselības ministrija – 10 314 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2).
Darba devējs, slēdzot darba līgumu ar darbinieku, darba samaksu var noteikt kā mēnešalgu vai stundas algas likmi. Ārstniecības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir noteikts summētais darba laiks, darba līgumā parasti ir iekļauts stundas algas likmes apmērs, ar kuru tiek apmaksātas katru mēnesi mainīgi nostrādātās stundas (atkarīgs no dežūru skaita, kas iekrīt attiecīgajā mēnesī). Līdz ar to Veselības ministrija pārskatos par darba veicējiem (ārstniecības personām), virs normālā darba laika nostrādātām stundām, apmaksājamām stundām un izdevumiem, sakarā ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, lūdz norādīt vai nu darba līgumā noteikto mēnešalgu vai stundas algas likmi, uzskatot tās par līdzvērtīgām.
Stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem pārsvarā ir noteikts summētais darba laiks ar dažādiem virsstundu izlīdzināšanas periodiem (3,4, 6 un 12 mēneši). Līdz ar to atskaites par virsstundām katra stacionārā ārstniecības iestāde iesniedz atšķirīgos laika periodos.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu stacionārajām ārstniecības iestādēm virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Šajā finansējuma pieprasījumā stacionārajām ārstniecības iestādēm pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kam summētais darba laiks ir janvāris-marts, janvāris-aprīlis un iestādēs, kas nav noteikusi summēto darba laiku, bet virsstundas aprēķina un apmaksā ik mēnesi, iesniedzot atskaites par laika posmu līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu Veselības ministrijai un tās padotības iestādēm (Nacionālajam veselības dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram) virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam 2022.gada 1.maijs - 2022.gada 30.jūnijs. Valsts asinsdonoru centra nodarbinātajiem virsstundas, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu, iepriekš minētajā laika periodā nav bijušas.
Lielākai daļai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodarbinātajiem ir noteikts summētais darba laiks ar virsstundu izlīdzināšanas periodu 3 mēneši. Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu virsstundu apmaksas kompensēšanai par laika periodu no 2022.gada 1.marta līdz 2022.gada 31.maijam.
Virsstundu apmaksas kompensēšana stacionārajām ārstniecības iestādēm ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs un Valsts asinsdonoru centrs ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda valsts funkcijas, tādēļ šīm iestādēm piešķirtais finansējums nav vērtējams komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.
Finansējums virsstundām, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam tiek piešķirts tikai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai, līdz ar to uz iepriekš minēto iestādi nav attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi.
1. Nacionālajam veselības dienestam – 6 539 702 euro, lai nodrošinātu samaksu ārstniecības iestādēm (6 482 551 euro) par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam un samaksu Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (57 151 euro) par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam;
2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 243 975 euro par laikposmu no 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada 31.maijam;
3. Slimību profilakses un kontroles centram – 3 979 euro par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam;
4. Veselības ministrijai – 10 314 euro par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veikt apropriācijas izmaiņas.
Kopā nepieciešamais finansējums virsstundu darba apmaksai 6 797 970 euro - Veselības ministrijas padotības iestāžu darbiniekiem un stacionāro ārstniecības iestāžu darbiniekiem, ņemot vērā arī ārstniecības personu summēto darba laiku un virsstundu izlīdzināšanas periodus, tai skaitā:
- Ārstniecības iestādes (administrē Nacionālais veselības dienests) – 6 482 551 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.1);
- Nacionālais veselības dienests – 57 151 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 243 975 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Slimību profilakses un kontroles centrs – 3 979 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2);
- Veselības ministrija – 10 314 euro (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā Nr.2).
Darba devējs, slēdzot darba līgumu ar darbinieku, darba samaksu var noteikt kā mēnešalgu vai stundas algas likmi. Ārstniecības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir noteikts summētais darba laiks, darba līgumā parasti ir iekļauts stundas algas likmes apmērs, ar kuru tiek apmaksātas katru mēnesi mainīgi nostrādātās stundas (atkarīgs no dežūru skaita, kas iekrīt attiecīgajā mēnesī). Līdz ar to Veselības ministrija pārskatos par darba veicējiem (ārstniecības personām), virs normālā darba laika nostrādātām stundām, apmaksājamām stundām un izdevumiem, sakarā ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, lūdz norādīt vai nu darba līgumā noteikto mēnešalgu vai stundas algas likmi, uzskatot tās par līdzvērtīgām.
Stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem pārsvarā ir noteikts summētais darba laiks ar dažādiem virsstundu izlīdzināšanas periodiem (3,4, 6 un 12 mēneši). Līdz ar to atskaites par virsstundām katra stacionārā ārstniecības iestāde iesniedz atšķirīgos laika periodos.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu stacionārajām ārstniecības iestādēm virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Šajā finansējuma pieprasījumā stacionārajām ārstniecības iestādēm pārsvarā ir iekļautas tās iestādes, kam summētais darba laiks ir janvāris-marts, janvāris-aprīlis un iestādēs, kas nav noteikusi summēto darba laiku, bet virsstundas aprēķina un apmaksā ik mēnesi, iesniedzot atskaites par laika posmu līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu Veselības ministrijai un tās padotības iestādēm (Nacionālajam veselības dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram) virsstundu apmaksas kompensēšanai laika periodam 2022.gada 1.maijs - 2022.gada 30.jūnijs. Valsts asinsdonoru centra nodarbinātajiem virsstundas, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu, iepriekš minētajā laika periodā nav bijušas.
Lielākai daļai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodarbinātajiem ir noteikts summētais darba laiks ar virsstundu izlīdzināšanas periodu 3 mēneši. Rīkojuma projekts paredz papildus finansējuma piešķiršanu virsstundu apmaksas kompensēšanai par laika periodu no 2022.gada 1.marta līdz 2022.gada 31.maijam.
Virsstundu apmaksas kompensēšana stacionārajām ārstniecības iestādēm ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs un Valsts asinsdonoru centrs ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda valsts funkcijas, tādēļ šīm iestādēm piešķirtais finansējums nav vērtējams komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.
Finansējums virsstundām, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam tiek piešķirts tikai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai, līdz ar to uz iepriekš minēto iestādi nav attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Veselības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi