26-TA-1771: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras reorganizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmajai daļai Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta trešās daļas 4. punktā noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādi reorganizē, nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, – rezultātā iestāde turpina pastāvēt.
Lai nodrošinātu valodas politikai piederīgu valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšanu vienā iestādē un citu savstarpēji papildinošu valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšanu vienā iestādē, kas veicinātu valsts budžeta līdzekļu pārskatāmāku izlietojumu, kā arī stiprinātu valsts valodas nozīmīgumu un vienveidīgas prakses veidošanos, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija), ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām, pēc savas iniciatīvas ir izstrādājusi tiesību akta projektu "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras reorganizāciju" (turpmāk – Projekts).
Lai nodrošinātu valodas politikai piederīgu valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšanu vienā iestādē un citu savstarpēji papildinošu valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšanu vienā iestādē, kas veicinātu valsts budžeta līdzekļu pārskatāmāku izlietojumu, kā arī stiprinātu valsts valodas nozīmīgumu un vienveidīgas prakses veidošanos, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija), ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām, pēc savas iniciatīvas ir izstrādājusi tiesību akta projektu "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras reorganizāciju" (turpmāk – Projekts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodot funkciju "nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudi" un uzdevumu – izstrādāt valsts valodas prasmes pārbaudes saturu, organizēt valsts valodas prasmes pārbaudes norisi, nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudes darbu vērtēšanu un rezultātu paziņošanu – izpildi Latviešu valodas aģentūrai (turpmāk – LVA) un uzdevumu – īstenot nacionālu iniciatīvu Study in Latvia, veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un eksportspēju un koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos – ministrijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" 3.7. un 4.18. apakšpunktu Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) veic šādu funkciju: "nodrošina valsts valodas prasmes pārbaudi" un, izpildot minēto funkciju, veic šādu valsts pārvaldes uzdevumu: "izstrādā valsts valodas prasmes pārbaudes saturu, organizē pārbaudes norisi, nodrošina pārbaudes darbu vērtēšanu un rezultātu paziņošanu".
Atbildība par valsts valodas politikas izstrādāšanu un īstenošanu Latvijas Republikā ir noteikta ministrijai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" (turpmāk arī – Noteikumi Nr. 528) 1. un 3. punktu ministrija ir noteikta par vadošo valsts pārvaldes iestādi valsts valodas politikas jomā un ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajai LVA. Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 528 ministrija izstrādā valsts valodas politiku (4.1. apakšpunkts) un organizē un koordinē valsts valodas politikas īstenošanu (4.2. apakšpunkts). Valsts valodas politikas veidošanas funkcija ietver šādus uzdevumus: koordinēt valsts valodas situācijas izpēti, analīzi un izvērtēšanu; nodrošināt un organizēt politikas dokumentu un tiesību aktu izstrādi valsts valodas jomā; pārraudzīt politikas plānošanas dokumentos noteikto pasākumu īstenošanu valsts valodas jomā, tajā skaitā koordinēt Valsts valodas politikas pamatnostādņu pasākumu īstenošanu.
LVA, kuras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību, darbību reglamentē Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 938 "Latviešu valodas aģentūras nolikums", kuri citstarp noteic, piemēram, to, ka LVA organizē latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvi visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, sniedz atbalstu mazākumtautību izglītībai latviešu valodas apguvē (4.2. apakšpunkts).
Minēto uzdevumu īstenošana ir būtiska un iekļauta nozīmīgos valsts attīstības plānošanas dokumentos.
Lai attīstītu vienotu, drošu un atvērtu sabiedrību, kas veicinātu latviešu valodas ilgtspēju, latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā, kā arī stiprinātu latvisko identitāti un piederības sajūtu Latvijai un saglabātu latviešu valodu ārpus Latvijas, ir pieņemts Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam, Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024. – 2027. gadam un Plāns darbam ar diasporu 2024. – 2026. gadam, kā arī Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus par efektīvas, koordinētas latviešu valodas apguves sistēmas izveidi.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdē 2020. gada 2. jūlijā) (turpmāk – NAP2027) kā vienu no prioritātēm ir noteicis atvērtu, drošu un tiesisku sabiedrību [6.prioritāte]. Tā, piemēram, rīcības virzienā "Saliedētība" definētais uzdevums paredz palielināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā, tostarp digitālajā un sabiedrisko mediju vidē, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot kvalitāti.
Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam apakšmērķī akcentēta latviešu valodas vides paplašināšana un valodas resursu ilgtspēja, kas nav realizējama bez valsts valodas prasmes pārbaudēm, kas nepieciešamas profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā to, ka pretendenti jau pirms ierašanās Latvijā, tai skaitā diasporas pārstāvji, vēlas iegūt valodas prasmes apliecinājumu, izstrādājami digitālā vidē pieejami testi, kas atbilst drošības prasībām. Testu saturs nepārtraukti pilnveidojams.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam uzsver nepieciešamību izveidot vienotu latviešu valodas apguves piedāvājuma mehānismu sabiedrības integrācijas nodrošināšanai, tajā skaitā, izveidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, ietverot ne tikai vienotu piekļuvi, bet arī novērtēšanu: Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā. Kā būtisks valsts valodas apguves kvalitātes rādītājs ir VIAA organizētās valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju skaits, kas 2023. gadā sasniedza 22 804, 2024. gadā – 7150 un 2025. gadā – 9275 personu skaitu.
Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam apliecina, ka diasporas pārstāvjiem, tajā skaitā diasporas latviešu nedēļu skolu absolventiem, ir iespēja iegūt latviešu valodas prasmes apliecinājumu, ko nodrošina VIAA. Valsts valodas prasmes apliecinājums diasporas pārstāvjiem noder gan Latvijas augstskolās, gan ārvalstu augstskolās – kā apliecinājums par vēl vienas svešvalodas prasmi. VIAA kopš 2015. gada regulāri nodrošina valsts valodas prasmes pārbaudes diasporas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem mītnes zemēs atbilstoši pieprasījumam. Laikā no 2024. gada līdz 2025. gadam valsts valodas prasmes pārbaudes diasporā kārtojušas 126 personas.
2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" 4.4. apakšpunktu VIAA īsteno nacionālu iniciatīvu Study in Latvia, veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un eksportspēju un koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos.
Ministrijas, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības nozarē, darbību reglamentē Noteikumi Nr. 528. Vienlaikus Augstskolu likuma, kas reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm (2. panta otrā daļa), 2. panta trešā daļa noteic, ka ministrija pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā. Turklāt saskaņā ar Noteikumiem Nr. 528 ministrijai ir pieredze institūciju sadarbības koordinēšanā vairākās jomās, veicot tai Noteikumos Nr. 528 noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus, piemēram, ministrija koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju darbību (5.13. apakšpunkts), veicina valsts un pašvaldību iestāžu, jaunatnes organizāciju un citu darbā ar jaunatni iesaistīto personu sadarbību un darbības saskaņotību vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā jaunatnes politikas jomā (5.21.10 apakšpunkts) u.c.
Atbildība par valsts valodas politikas izstrādāšanu un īstenošanu Latvijas Republikā ir noteikta ministrijai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" (turpmāk arī – Noteikumi Nr. 528) 1. un 3. punktu ministrija ir noteikta par vadošo valsts pārvaldes iestādi valsts valodas politikas jomā un ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajai LVA. Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 528 ministrija izstrādā valsts valodas politiku (4.1. apakšpunkts) un organizē un koordinē valsts valodas politikas īstenošanu (4.2. apakšpunkts). Valsts valodas politikas veidošanas funkcija ietver šādus uzdevumus: koordinēt valsts valodas situācijas izpēti, analīzi un izvērtēšanu; nodrošināt un organizēt politikas dokumentu un tiesību aktu izstrādi valsts valodas jomā; pārraudzīt politikas plānošanas dokumentos noteikto pasākumu īstenošanu valsts valodas jomā, tajā skaitā koordinēt Valsts valodas politikas pamatnostādņu pasākumu īstenošanu.
LVA, kuras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību, darbību reglamentē Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 938 "Latviešu valodas aģentūras nolikums", kuri citstarp noteic, piemēram, to, ka LVA organizē latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvi visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, sniedz atbalstu mazākumtautību izglītībai latviešu valodas apguvē (4.2. apakšpunkts).
Minēto uzdevumu īstenošana ir būtiska un iekļauta nozīmīgos valsts attīstības plānošanas dokumentos.
Lai attīstītu vienotu, drošu un atvērtu sabiedrību, kas veicinātu latviešu valodas ilgtspēju, latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā, kā arī stiprinātu latvisko identitāti un piederības sajūtu Latvijai un saglabātu latviešu valodu ārpus Latvijas, ir pieņemts Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam, Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024. – 2027. gadam un Plāns darbam ar diasporu 2024. – 2026. gadam, kā arī Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus par efektīvas, koordinētas latviešu valodas apguves sistēmas izveidi.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdē 2020. gada 2. jūlijā) (turpmāk – NAP2027) kā vienu no prioritātēm ir noteicis atvērtu, drošu un tiesisku sabiedrību [6.prioritāte]. Tā, piemēram, rīcības virzienā "Saliedētība" definētais uzdevums paredz palielināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā, tostarp digitālajā un sabiedrisko mediju vidē, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot kvalitāti.
Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam apakšmērķī akcentēta latviešu valodas vides paplašināšana un valodas resursu ilgtspēja, kas nav realizējama bez valsts valodas prasmes pārbaudēm, kas nepieciešamas profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā to, ka pretendenti jau pirms ierašanās Latvijā, tai skaitā diasporas pārstāvji, vēlas iegūt valodas prasmes apliecinājumu, izstrādājami digitālā vidē pieejami testi, kas atbilst drošības prasībām. Testu saturs nepārtraukti pilnveidojams.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam uzsver nepieciešamību izveidot vienotu latviešu valodas apguves piedāvājuma mehānismu sabiedrības integrācijas nodrošināšanai, tajā skaitā, izveidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, ietverot ne tikai vienotu piekļuvi, bet arī novērtēšanu: Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā. Kā būtisks valsts valodas apguves kvalitātes rādītājs ir VIAA organizētās valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju skaits, kas 2023. gadā sasniedza 22 804, 2024. gadā – 7150 un 2025. gadā – 9275 personu skaitu.
Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam apliecina, ka diasporas pārstāvjiem, tajā skaitā diasporas latviešu nedēļu skolu absolventiem, ir iespēja iegūt latviešu valodas prasmes apliecinājumu, ko nodrošina VIAA. Valsts valodas prasmes apliecinājums diasporas pārstāvjiem noder gan Latvijas augstskolās, gan ārvalstu augstskolās – kā apliecinājums par vēl vienas svešvalodas prasmi. VIAA kopš 2015. gada regulāri nodrošina valsts valodas prasmes pārbaudes diasporas pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem mītnes zemēs atbilstoši pieprasījumam. Laikā no 2024. gada līdz 2025. gadam valsts valodas prasmes pārbaudes diasporā kārtojušas 126 personas.
2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" 4.4. apakšpunktu VIAA īsteno nacionālu iniciatīvu Study in Latvia, veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un eksportspēju un koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos.
Ministrijas, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības nozarē, darbību reglamentē Noteikumi Nr. 528. Vienlaikus Augstskolu likuma, kas reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm (2. panta otrā daļa), 2. panta trešā daļa noteic, ka ministrija pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā. Turklāt saskaņā ar Noteikumiem Nr. 528 ministrijai ir pieredze institūciju sadarbības koordinēšanā vairākās jomās, veicot tai Noteikumos Nr. 528 noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus, piemēram, ministrija koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju darbību (5.13. apakšpunkts), veicina valsts un pašvaldību iestāžu, jaunatnes organizāciju un citu darbā ar jaunatni iesaistīto personu sadarbību un darbības saskaņotību vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā jaunatnes politikas jomā (5.21.10 apakšpunkts) u.c.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. VIAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā, tai skaitā nodrošināt Eiropas Savienības un citu ārvalstu programmu un finanšu instrumentu īstenošanu un uzraudzību ministrijas atbildības jomās. Savukārt tieši LVA darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību. Valsts kontrole, veicot lietderības revīziju "Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?", revīzijas ziņojumā "Saliedētas sabiedrības politika – neskaidra un nekoordinēta" ir secinājusi, ka latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas – dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem. Esošā prakse pieļauj, ka ne visi mācību finansētāji un īstenotāji izvirza prasību kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi pēc attiecīgā valodas prasmes līmeņa apguves, kaut arī šī pārbaude ir viens no mācību kvalitātes rādītājiem.
LVA pārņemot VIAA funkciju un valsts pārvaldes uzdevumu, būs nepieciešams veikt izmaiņas iestādes struktūrā, nodalot valodas apguves un valodas prasmes pārbaudes funkcijas atsevišķās, savstarpēji funkcionāli un administratīvi nesaistītās struktūrvienībās, mazinot iespējamos savstarpējos interešu konfliktus starp darbiniekiem, kas būs iesaistīti valodas apguves un valodas apguves kontroles un eksaminācijas darbības jomās.
Ministrija, veicot VIAA un LVA funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz minēto iestāžu saistībām, saskata nepieciešamību nodrošināt valodas politikai piederīgu valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšanu vienā iestādē, kas veicinātu valsts budžeta līdzekļu pārskatāmāku izlietojumu, kā arī stiprinātu valsts valodas – latviešu valodas (Valsts valodas likuma 3. panta pirmā daļa) – nozīmīgumu. Ministrijas ieskatā valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošināšana (funkcija) un valsts valodas prasmes pārbaudes satura izstrāde, pārbaudes norises organizēšana, pārbaudes darbu vērtēšanas un rezultātu paziņošanas nodrošināšana (valsts pārvaldes uzdevums, izpildot iepriekšminēto funkciju) pēc būtības papildina šādas funkcijas, kuras veic LVA: analizēt latviešu valodas – valsts valodas – situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku; nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs; paaugstināt latviešu valodas konkurētspēju Latvijā un pasaulē, un, piemēram, šādu valsts pārvaldes uzdevumu, kuru veic LVA: organizēt latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvi visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, sniegt atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvē. Ministrijas ieskatā pašreizējā situācija, kad pēc būtības savstarpēji papildinošas funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumus veic divas iestādes, rada papildu slogu attiecīgām sabiedrības grupām.
2. Kopumā, veicot VIAA un ministrijas funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz minēto iestāžu saistībām, ministrijas ieskatā arī nacionālās iniciatīvas Study in Latvia īstenošana, ko šobrīd veic VIAA, rada papildu administratīvo slogu ietekmējamām sabiedrības grupām un veicina valsts budžeta līdzekļu nepietiekami racionālu izlietojumu.
LVA pārņemot VIAA funkciju un valsts pārvaldes uzdevumu, būs nepieciešams veikt izmaiņas iestādes struktūrā, nodalot valodas apguves un valodas prasmes pārbaudes funkcijas atsevišķās, savstarpēji funkcionāli un administratīvi nesaistītās struktūrvienībās, mazinot iespējamos savstarpējos interešu konfliktus starp darbiniekiem, kas būs iesaistīti valodas apguves un valodas apguves kontroles un eksaminācijas darbības jomās.
Ministrija, veicot VIAA un LVA funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz minēto iestāžu saistībām, saskata nepieciešamību nodrošināt valodas politikai piederīgu valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšanu vienā iestādē, kas veicinātu valsts budžeta līdzekļu pārskatāmāku izlietojumu, kā arī stiprinātu valsts valodas – latviešu valodas (Valsts valodas likuma 3. panta pirmā daļa) – nozīmīgumu. Ministrijas ieskatā valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošināšana (funkcija) un valsts valodas prasmes pārbaudes satura izstrāde, pārbaudes norises organizēšana, pārbaudes darbu vērtēšanas un rezultātu paziņošanas nodrošināšana (valsts pārvaldes uzdevums, izpildot iepriekšminēto funkciju) pēc būtības papildina šādas funkcijas, kuras veic LVA: analizēt latviešu valodas – valsts valodas – situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku; nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs; paaugstināt latviešu valodas konkurētspēju Latvijā un pasaulē, un, piemēram, šādu valsts pārvaldes uzdevumu, kuru veic LVA: organizēt latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvi visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, sniegt atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvē. Ministrijas ieskatā pašreizējā situācija, kad pēc būtības savstarpēji papildinošas funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumus veic divas iestādes, rada papildu slogu attiecīgām sabiedrības grupām.
2. Kopumā, veicot VIAA un ministrijas funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz minēto iestāžu saistībām, ministrijas ieskatā arī nacionālās iniciatīvas Study in Latvia īstenošana, ko šobrīd veic VIAA, rada papildu administratīvo slogu ietekmējamām sabiedrības grupām un veicina valsts budžeta līdzekļu nepietiekami racionālu izlietojumu.
Risinājuma apraksts
1. Projekts paredz nodot funkcijas "nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudi" un valsts pārvaldes uzdevuma "izstrādāt valsts valodas prasmes pārbaudes saturu, organizēt pārbaudes norisi, nodrošināt pārbaudes darbu vērtēšanu un rezultātu paziņošanu" izpildi LVA un valsts pārvaldes uzdevumu – īstenot nacionālu iniciatīvu Study in Latvia, veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un eksportspēju un koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos – ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei izglītības nozarē. Tādējādi attiecībā uz Projekta 1. un 2. punktā noteikto tiks nodrošināta valodas politikai piederīgu funkciju un valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšana vienā iestādē, veicinot valsts budžeta līdzekļu pārskatāmu izlietojumu, kā arī stiprinot valsts valodas nozīmīgumu.
Valsts valodas prasmes pārbaudes funkcijas nodošana LVA ir stratēģiski pamatots lēmums, kas nodrošinās valsts valodas politikas integrētu pārvaldību, jo atbalsta nodrošinājums latviešu valodas apguvei (LVA funkcija) un valsts valodas prasmes pārbaude (pašreizējā VIAA funkcija (ar Projektu nododamā funkcija)) ir savstarpēji saistīti procesi vienotā valsts valodas politikas īstenošanas sistēmā. LVA uzticēto uzdevumu realizācijai būtisks priekšnosacījums ir kvalitatīvu un ticamu datu pieejamība, kas nepieciešama valsts valodas politikas plānošanai un uzraudzībai un datos balstītu lēmumu pieņemšanai. Operatīva piekļuve valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātiem, ko nodrošinās minētās funkcijas nodošana LVA, ļaus elastīgāk un ātrāk reaģēt uz sabiedrības vajadzībām.
2. Arī attiecībā uz nacionālās iniciatīvas Study in Latvia īstenošanu Projekts paredz, ka, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietojumu, nacionālās iniciatīvas Study in Latvia, veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un eksportspēju un koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos, īstenošanu turpmāk nodrošinās ministrija kā iestāde, kurai ir pieredze institūciju sadarbības koordinēšanā vairākās jomās, veicot tai Noteikumos Nr. 528 noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus, un kura pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā.
Valsts valodas prasmes pārbaudes funkcijas nodošana LVA ir stratēģiski pamatots lēmums, kas nodrošinās valsts valodas politikas integrētu pārvaldību, jo atbalsta nodrošinājums latviešu valodas apguvei (LVA funkcija) un valsts valodas prasmes pārbaude (pašreizējā VIAA funkcija (ar Projektu nododamā funkcija)) ir savstarpēji saistīti procesi vienotā valsts valodas politikas īstenošanas sistēmā. LVA uzticēto uzdevumu realizācijai būtisks priekšnosacījums ir kvalitatīvu un ticamu datu pieejamība, kas nepieciešama valsts valodas politikas plānošanai un uzraudzībai un datos balstītu lēmumu pieņemšanai. Operatīva piekļuve valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātiem, ko nodrošinās minētās funkcijas nodošana LVA, ļaus elastīgāk un ātrāk reaģēt uz sabiedrības vajadzībām.
2. Arī attiecībā uz nacionālās iniciatīvas Study in Latvia īstenošanu Projekts paredz, ka, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietojumu, nacionālās iniciatīvas Study in Latvia, veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un eksportspēju un koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos, īstenošanu turpmāk nodrošinās ministrija kā iestāde, kurai ir pieredze institūciju sadarbības koordinēšanā vairākās jomās, veicot tai Noteikumos Nr. 528 noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus, un kura pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
1. Ar Projektu plānotā reorganizācija (Projekta 2. un 3.punktā minētās funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumu nodošana/pārņemšana) neskar VIAA īstenotos Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu projektus. Projekta 2. un 3.punktā minētās funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai VIAA nav piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kā arī ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi.
2. Projekta 2. punktā minētās funkcijas un valsts pārvaldes uzdevuma nodošana LVA neatstās ietekmi uz konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" (atbalstīts ar Ministru kabineta 2026. gada 11. augusta rīkojumu Nr. 459 "Par konceptuālo ziņojumu "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem"") paredzēto risinājumu īstenošanu un atbildības sadalījumu starp iesaistītajām institūcijām. Atbilstoši minētajā konceptuālajā ziņojumā norādītajam, ministrija/VIAA izstrādā un integrē STARS platformā Valsts valodas apguves moduli. Savukārt Projektā paredzētās reorganizācijas ietvaros LVA pārņem publiskā finansējuma un kursu īstenošanas administrēšanu latviešu valodas apguvē visām mērķgrupām.
2. Projekta 2. punktā minētās funkcijas un valsts pārvaldes uzdevuma nodošana LVA neatstās ietekmi uz konceptuālajā ziņojumā "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" (atbalstīts ar Ministru kabineta 2026. gada 11. augusta rīkojumu Nr. 459 "Par konceptuālo ziņojumu "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem"") paredzēto risinājumu īstenošanu un atbildības sadalījumu starp iesaistītajām institūcijām. Atbilstoši minētajā konceptuālajā ziņojumā norādītajam, ministrija/VIAA izstrādā un integrē STARS platformā Valsts valodas apguves moduli. Savukārt Projektā paredzētās reorganizācijas ietvaros LVA pārņem publiskā finansējuma un kursu īstenošanas administrēšanu latviešu valodas apguvē visām mērķgrupām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- VIAA nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Projektam ir ietekme uz VIAA nodarbinātajiem (valsts civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem), kuru amata vietas VIAA tiks likvidētas un kuri Valsts civildienesta likuma 37. panta noteiktajā kārtībā labas pārvaldības nodrošināšanai valsts interesēs tiks pārcelti uz LVA un ministriju (valsts civildienesta ierēdņi) vai ar kuriem tiks noslēgta vienošanās (ar darbiniekiem).
Juridiskās personas
- 1) VIAA, LVA, ministrija. 2) Valsts iestādes un augstskolas, kuras sadarbojas/sadarbosies ārvalstu studentu piesaistes jautājumos (nacionālās iniciatīvas Study in Latvia īstenošanas ietvaros).
Ietekmes apraksts
1) Vērtējot VIAA reorganizācijas procesa ietekmi uz administratīvajām procedūrām, ir identificējama pozitīva ietekme, cilvēkresursus koncentrējot vienā iestādē, kā arī labas pārvaldības modeļa ieviešana ar izglītības jomu saistīto pakalpojumu nodrošināšanā. Valodas politikai piederīgu valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšana vienā iestādē nostiprinās vienveidīgas prakses veidošanu attiecībā uz valsts valodas politikas īstenošanas pasākumiem.
2) Ministrijai (kā iestādei, kurai ir pieredze institūciju sadarbības koordinēšanā vairākās jomās), koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu
piesaistes jautājumos (nacionālās iniciatīvas Study in Latvia īstenošanas ietvaros), ir identificējama pozitīva ietekme, cilvēkresursus koncentrējot iestādē, kura pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā.
2) Ministrijai (kā iestādei, kurai ir pieredze institūciju sadarbības koordinēšanā vairākās jomās), koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu
piesaistes jautājumos (nacionālās iniciatīvas Study in Latvia īstenošanas ietvaros), ir identificējama pozitīva ietekme, cilvēkresursus koncentrējot iestādē, kura pārrauga Augstskolu likuma izpildi augstskolās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
843 178
0
843 178
0
843 178
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
843 178
0
843 178
0
843 178
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
843 178
0
843 178
0
843 178
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
843 178
0
843 178
0
843 178
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1) Attiecībā uz Projekta 1. un 2. punktā noteikto tiek plānots:
- pārskatīt telpu nomas iespējas, izvietojot pievienojamos darbiniekus vienkopus LVA (neitrāla ietekme uz budžeta izdevumiem);
- pārskatīt IT sistēmu integrāciju un to atbalsta optimizēšanu (neitrāla ietekme uz budžeta izdevumiem);
- centralizēt atbalsta funkcijas VIAA un LVA (neitrāla ietekme uz budžeta izdevumiem).
Detalizētus aprēķinus attiecībā uz Projekta 1. un 2. punktā noteikto skat. anotācijas 1. pielikumā.
2) Detalizētus aprēķinus attiecībā uz Projekta 1. un 3. punktā noteikto skat. anotācijas 2. pielikumā.
- pārskatīt telpu nomas iespējas, izvietojot pievienojamos darbiniekus vienkopus LVA (neitrāla ietekme uz budžeta izdevumiem);
- pārskatīt IT sistēmu integrāciju un to atbalsta optimizēšanu (neitrāla ietekme uz budžeta izdevumiem);
- centralizēt atbalsta funkcijas VIAA un LVA (neitrāla ietekme uz budžeta izdevumiem).
Detalizētus aprēķinus attiecībā uz Projekta 1. un 2. punktā noteikto skat. anotācijas 1. pielikumā.
2) Detalizētus aprēķinus attiecībā uz Projekta 1. un 3. punktā noteikto skat. anotācijas 2. pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
1) Saistībā ar Projekta 1. un 2. punktā noteikto no VIAA uz LVA tiek pārceltas šādas amata vietas: 1) VIAA Valsts pārbaudījumu departamenta 24 amata vietas: Valsts valodas prasmes pārbaudes (turpmāk – VVPP) nodaļas vadītājs (1 amata vieta uz nenoteiktu laiku/1 slodze); VVPP vadītāja vietnieks (1 amata vieta uz nenoteiktu laiku/1 slodze); vecākie eksperti (9 amata vietas uz nenoteiktu laiku/9 slodzes); VVPP eksperti – norises vadītāji, kuriem ir noteikta summētā darba organizācija (13 amata vietas/13 slodzes) (uz noteiktu laiku līdz 2027. gada 31. decembrim); 2) VIAA Juridiskās un administratīvās vadības departamenta Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļas arhivārs – lietvedis (0,5 amata vietas/0,5 slodzes uz nenoteiktu laiku).
2) Saistībā ar Projekta 1. un 2. punktā noteikto no VIAA uz ministriju tiek pārcelta 1 amata vieta, lai nodrošinātu ministrijas Valsts valodas politikas nodaļas darbību, ņemot vērā to, ka palielināsies minētās nodaļas darba apjoms saistībā ar valsts valodas prasmes pārbaudi, tās pārvaldību un datu izvērtējumu kā vienu no kvalitātes kritērijiem vienotā un koordinētā mācību sistēmā valsts valodas apguvei pieaugušajiem (t.sk. Individuālo mācību kontu sistēma (platforma STARS)). Saistībā ar valsts valodas prasmes pārbaudes procesa pārņemšanu ministrijai būs jāveic arī valsts budžeta programmu un apakšprogrammu konsolidācija. Vienlaicīgi ministrijai būs jāveic pasākumu un finansējuma plānošana valsts valodas prasmes pārbaudes procesa atbalstam, to izpildes analīze, atgriezeniskās saites nodrošināšana ar iesaistītajām institūcijām. Starpnozaru koordinācija valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas pilnveidē ietvers projektu un aktivitāšu plānošanu, ieviešanu un īstenošanas uzraudzību (t.sk. latviešu valodas pedagogu sagatavošanas programmas un metodiskais darbs pieaugušo izglītībā).
Tāpat palielināsies ministrijas darba apjoms attiecībā uz attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādi valsts valodas prasmes prasību un pārbaudes jomā, kā arī saistīto politiku (integrācijas, migrācijas, cilvēkkapitāla, nodarbinātības jomā) ieviešanā un izpildes analīzē.
3) Saistībā ar Projekta 1. un 3. punktā noteikto no VIAA uz ministriju tiek pārceltas šādas VIAA Plašākas izglītības pieredzes departamenta 3 amata vietas: Study in Latvia nodaļas vadītājs (1 amata vieta uz nenoteiktu laiku/1 slodze); Study in Latvia nodaļas Study in Latvia vecākie eksperti (2 amata vietas un nenoteiktu laiku/2 slodzes).
2) Saistībā ar Projekta 1. un 2. punktā noteikto no VIAA uz ministriju tiek pārcelta 1 amata vieta, lai nodrošinātu ministrijas Valsts valodas politikas nodaļas darbību, ņemot vērā to, ka palielināsies minētās nodaļas darba apjoms saistībā ar valsts valodas prasmes pārbaudi, tās pārvaldību un datu izvērtējumu kā vienu no kvalitātes kritērijiem vienotā un koordinētā mācību sistēmā valsts valodas apguvei pieaugušajiem (t.sk. Individuālo mācību kontu sistēma (platforma STARS)). Saistībā ar valsts valodas prasmes pārbaudes procesa pārņemšanu ministrijai būs jāveic arī valsts budžeta programmu un apakšprogrammu konsolidācija. Vienlaicīgi ministrijai būs jāveic pasākumu un finansējuma plānošana valsts valodas prasmes pārbaudes procesa atbalstam, to izpildes analīze, atgriezeniskās saites nodrošināšana ar iesaistītajām institūcijām. Starpnozaru koordinācija valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas pilnveidē ietvers projektu un aktivitāšu plānošanu, ieviešanu un īstenošanas uzraudzību (t.sk. latviešu valodas pedagogu sagatavošanas programmas un metodiskais darbs pieaugušo izglītībā).
Tāpat palielināsies ministrijas darba apjoms attiecībā uz attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādi valsts valodas prasmes prasību un pārbaudes jomā, kā arī saistīto politiku (integrācijas, migrācijas, cilvēkkapitāla, nodarbinātības jomā) ieviešanā un izpildes analīzē.
3) Saistībā ar Projekta 1. un 3. punktā noteikto no VIAA uz ministriju tiek pārceltas šādas VIAA Plašākas izglītības pieredzes departamenta 3 amata vietas: Study in Latvia nodaļas vadītājs (1 amata vieta uz nenoteiktu laiku/1 slodze); Study in Latvia nodaļas Study in Latvia vecākie eksperti (2 amata vietas un nenoteiktu laiku/2 slodzes).
Cita informācija
Projekts paredz, ka valsts valodas prasmes pārbaudes funkcija un finansējums tiek nodots LVA, sākot ar 2027. gada 1. janvāri (valsts budžeta apakšprogramma 15.02.04.00 "Valsts valodas politika un pārvalde"). Vienlaikus ar konceptuālo ziņojumu "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" (atbalstīts ar Ministru kabineta 2026. gada 11. augusta rīkojumu Nr. 459 "Par konceptuālo ziņojumu "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem"") piedāvātais risinājums paredz jaunas funkcijas ministrijai un tās padotības iestādei - LVA, tai skaitā valsts valodas apguves pieaugušajiem mācību administrēšanu, kā arī vienotas sistēmas pārvaldību, klientu atbalstu, datu pārvaldību un analīzi, metodisko atbalstu mācību īstenotājiem, kvalitātes uzraudzību, digitālo risinājumu uzturēšanu. Lai veidotu vienotu efektīvu un datos balstītu pārvaldību valsts valodas apguvei pieaugušajiem un ministrija uzņemtos vadošo lomu un papildu funkciju - valsts valodas apguves un prasmes pārbaudes pieaugušajiem funkciju institucionālo uzraudzību un finanšu pārvaldību, ar 2027. gada 1. janvāri no VIAA uz ministriju tiek pārcelta viena amata vieta. Lai nodrošinātu ministrijas Valsts valodas politikas nodaļas darbību, ņemot vērā, ka palielinās minētās nodaļas darba apjoms saistībā ar valsts valodas prasmes pārbaudi, tās pārvaldību un datu izvērtējumu kā vienu no kvalitātes kritērijiem vienotā un koordinētā mācību sistēmā valsts valodas apguvei pieaugušajiem (tai skaitā Individuālo mācību kontu sistēma (platforma STARS)), nepieciešams veikt finanšu līdzekļu pārdali 2027. gadā un turpmāk ik gadu no budžeta programmas 04.00.00 "Valsts valodas politika un pārvalde" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.02.04.00 "Valsts valodas politika un pārvalde"), samazinot vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus precēm un pakalpojumiem 34 897 euro apmērā, un attiecīgi palielinot izdevumus atlīdzībai apakšprogrammai 97.01.00 "Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.01.97.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana").
Ministrijas budžeta apakšprogrammas 42.05.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.01.07.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana") valsts valodas prasmes pārbaudes funkcijas ietvaros pārdalāmais finansējums programmai 04.00.00 "Valsts valodas politika un pārvalde" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.02.04.00 "Valsts valodas politika un pārvalde") 2027., 2028., 2029. gadā un turpmāk ir gadu – 616 433 euro apmērā, no tiem vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 563 286 euro apmērā un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 53 147 euro apmērā.
Ministrijas budžeta apakšprogrammas 42.05.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.01.07.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana") nacionālās iniciatīvas Study in Latvia funkcijas ietvaros pārdalāmais finansējums apakšprogrammai 97.01.00 "Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.01.97.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana") 2027., 2028., 2029. gadā un turpmāk ir gadu ir 226 745 euro apmērā, no tiem vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 226 745 euro apmērā.
Ministrijas budžeta apakšprogrammas 42.05.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.01.07.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana") valsts valodas prasmes pārbaudes funkcijas ietvaros pārdalāmais finansējums programmai 04.00.00 "Valsts valodas politika un pārvalde" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.02.04.00 "Valsts valodas politika un pārvalde") 2027., 2028., 2029. gadā un turpmāk ir gadu – 616 433 euro apmērā, no tiem vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 563 286 euro apmērā un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 53 147 euro apmērā.
Ministrijas budžeta apakšprogrammas 42.05.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.01.07.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana") nacionālās iniciatīvas Study in Latvia funkcijas ietvaros pārdalāmais finansējums apakšprogrammai 97.01.00 "Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana" (no 2027. gada 1. janvāra – apakšprogramma 15.01.97.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana") 2027., 2028., 2029. gadā un turpmāk ir gadu ir 226 745 euro apmērā, no tiem vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 226 745 euro apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums"
Pamatojums un apraksts
1) Svītrojama attiecīgā funkcija un valsts pārvaldes uzdevums (saistībā ar Projekta 1. un 2. punktā minēto VIAA reorganizāciju).
2) Svītrojams attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums (saistībā ar Projekta 1. un 3. punktā minēto VIAA reorganizāciju).
2) Svītrojams attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums (saistībā ar Projekta 1. un 3. punktā minēto VIAA reorganizāciju).
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 938 "Latviešu valodas aģentūras nolikums"
Pamatojums un apraksts
LVA kompetence papildināma ar attiecīgo funkciju un valsts pārvaldes uzdevumu (saistībā ar Projekta 1. un 2. punktā minēto VIAA reorganizāciju).
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"
Pamatojums un apraksts
VIAA aizstājama ar LVA (saistībā ar Projekta 1. un 2. punktā minēto VIAA reorganizāciju).
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumos Nr. 528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums"
Pamatojums un apraksts
Ministrijas kompetence papildināma ar attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu (saistībā ar Projekta 1. un 3. punktā minēto VIAA reorganizāciju).
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalība tiesību aktu projektu izstrādē nodrošināma it īpaši reformu izstrādes un publiskā finansējuma plānošanas gadījumos. Projekta būtība, mērķis un tvērums ir vērsts uz līdzīgu valsts pārvaldes uzdevumu konsolidēšanu vienā iestādē, kas ļautu ievērojami mazināt administratīvo slogu un veicinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu, lietderīgu izlietojumu, un stiprinātu valsts valodas nozīmīgumu, kā arī Projekts neparedz jaunu publiskā finansējuma prioritāšu noteikšanu, līdz ar to publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Latviešu valodas aģentūra
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
Reorganizējot VIAA, mainīsies VIAA, LVA un ministrijas funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumi. Tiks izveidota struktūra efektīvākai pakalpojumu nodrošināšanai un labākai institucionālai pārvaldībai.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VIAA nodos Projektā minēto funkciju un valsts pārvaldes uzdevumus LVA un ministrijai, tādējādi attiecīgi LVA funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumi un ministrijas valsts pārvaldes uzdevumi tiks paplašināti, savukārt, VIAA funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumi tiks sašaurināti.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks samazināts birokrātiskais slogs, atvieglotas administratīvās pārvaldības procedūras un stiprināta vienotas valsts valodas politikas veidošana.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
VIAA šobrīd ir divas valsts budžeta programmas, starp tām ir līdzekļi, kas attiecināmi uz valsts valodas prasmes pārbaudi gan Latvijā, gan diasporā un materiālu izstrādi atbilstoši diasporas vadlīnijām. Tādējādi ar Projektu tiks nodota ne tikai valodas politikai piederīga funkcija un valsts pārvaldes uzdevums, bet arī diasporas neformālās izglītības daļa, par kuras īstenošanas uzraudzību atbilstoši programmas 04.00.00 "Valsts valodas politika un pārvalde" mērķiem un rādītājiem atbild ministrija sadarbībā ar VIAA un LVA.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas plānotais finansējums 2026.gadam un periodā no 2027.-2029.gadam saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam"
2. pielikums
Nosaukums
No VIAA uz IZM pārdalāmais finansējums Study in Latvia funkcijas nodrošināšanai 2027., 2028., 2029.gadam un turpmāk ik gadu, euro