Anotācija (ex-ante)

Enerģijas kopīgošanas organizators
Šobrīd ETL 37.⁶ panta septītā daļa jau paredz tiesības aktīvajam lietotājam slēgt līgumu ar trešo personu par elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvaldīšanu, tostarp uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī datu apstrādi. Tā kā direktīva Nr. 2024/1711 paredz plašāku pienākumu klāstu, kuru veikšanu aktīvais lietotājs var deleģēt minētai trešajai personai, nepieciešams atbilstoši papildināt Latvijas tiesību aktus. Papildus tam direktīvā Nr. 2024/1711 ir noteikts, ka šos pienākumus var veikt enerģijas kopīgošanas organizators. Latvijas tiesību aktos līdz šim nav bijis ietverts jēdziens "enerģijas kopīgošanas organizators".

Ar likumprojektu ETL tiek papildināts ar jēdzienu "enerģijas kopīgošanas organizators". Ar enerģijas kopīgošanas organizatoru, ar kuru aktīvais lietotājs var slēgt līgumu par enerģijas kopīgošanas organizēšanu, ETL izpratnē tiek saprasta energokopiena vai aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, pārstāvis, piemēram, daudzdzīvokļu nama biedrība.
Lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un veicinātu to uztveramību, no spēkā esošā 37.⁶ panta septītās daļas tiek svītroti tajā paredzētie pienākumi, kurus aktīvais lietotājs var deleģēt veikt enerģijas kopīgošanas organizatoram. Minētie pienākumi līdztekus direktīvā Nr. 2024/1711 paredzētajiem pienākumiem tiks ietverti ETL pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.
Likumprojektā tiek noteikts, ka aktīvais lietotājs, tajā skaitā no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, var slēgt līgumu ar enerģijas kopīgošanas organizatoru par enerģijas kopīgošanas organizēšanu.
Atbilstoši direktīvā Nr. 2024/1711 paredzētajam tiek noteikts, ka enerģijas kopīgošanas organizators nav uzskatāms par elektroenerģijas energokopienu vai no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi ar citiem, ja tā īpašumā vai pārvaldībā esošo elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz sešus megavatus, izņemot gadījumus, kad tas ir viens no aktīvajiem lietotājiem, kas piedalās enerģijas kopīgošanas projektā. No tā izriet, ka enerģijas kopīgošanas organizators nav aktīvais lietotājs attiecībā uz tiem objektiem, kuros tas sniedz organizatora pakalpojumu, bet tas var būt aktīvais lietotājs citos objektos. Minēto normu uztveramības veicināšanai līdzšinējā ETL 37.⁶ panta septītā daļa tiek sadalīta divās panta daļās. 
Lai precizētu regulējumu, ar likumprojektā ietverto 37.⁷ panta 4.¹ daļu arī tiek noteikts, ka energokopiena var būt enerģijas kopīgošanas organizators. Minētais precizējums ir nepieciešams, ņemot vērā direktīvas Nr. 2019/944 3. panta prasības, kuras jau šobrīd dalībvalstīm nosaka pienākumu nodrošināt, ka energokopienas ir “tiesīgas iedzīvotāju kopienā organizēt tādas elektroenerģijas koplietošanu, ko ir ražojušas kopienai piederošas ražošanas vienības, ievērojot šajā pantā noteiktās prasības un ar noteikumu, ka kopienas locekļi saglabā savas tiesības un pienākumus, kas tiem ir kā lietotājiem” un norāda uz energokopienu tiesībām nodrošināt elektroenerģijas kopīgošanas organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsverot, ka energokopienas “var nediskriminējoši piekļūt visiem elektroenerģijas tirgiem vai nu tieši, vai ar agregēšanas starpniecību” un “kā galalietotāji, ražotāji, piegādātāji, sadales sistēmu operatori vai agregēšanā iesaistītie tirgus dalībnieki saņem nediskriminējošu un samērīgu attieksmi attiecībā uz to darbībām, tiesībām un pienākumiem”. No minētajām direktīvas normām ir secināms, ka tā neierobežo energokopienu tiesības nodrošināt elektroenerģijas kopīgošanas organizatora pakalpojumus tikai kopienas biedriem, bet paredz iespēju, ka energokopiena kopīgošanas organizatora pakalpojumus ir tiesīga sniegt arī trešajām personām, tai skaitā citām iedzīvotāju izveidotām energokopienām. Minētais regulējums ir būtisks, lai energokopienām, kuras ir ieinteresētas sniegt atbalstu citu energokopienu izveidei un sekmēt iedzīvotāju zinātību, nodrošinātu tiesiski nepārprotamu iespēju sniegt šādus organizatoriskos pakalpojumus un veicināt zināšanu pārnesi potenciāli ieinteresētajām pusēm.

Iestāžu kompetenču izmaiņas
Visā ETL tekstā ir noteikta Enerģētikas un vides aģentūras kompetence elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā. Ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 533
Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta ar 2025. gada 1. oktobri un tās kompetences ir nodotas Valsts vides dienestam.

Visā ETL tekstā vārdi "Enerģētikas un vides aģentūra" un tās saīsinājums "aģentūra" attiecīgajā locījumā aizstāti ar vārdiem "Valsts vides dienests" un "dienests" attiecīgajā locījumā.

Pārrobežu iekārtu ieviešana un atļauju izsniegšana šādu iekārtu ieviešanai
Saskaņā ar ETL  4. panta pirmo daļu elektroenerģijas sistēmu veido elektroenerģijas ražošanas iekārtas, pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa iekārtas, kas ir savstarpēji savienotas un nepieciešamas elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam. Praksē ir sastopamas situācijas, kad elektroenerģijas ražošanas iekārtas (vēja vai saules) ar lielu jaudu var aizņemt lielu platību, kas dažādu iemeslu dēļ izvēršas ārpus Latvijas valsts teritorijas. Šādu projektu ieviešanu aktīvi atbalsta arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, kas paredz savstarpēju interešu projektu nepieciešamību un to saraksta izveidi, jo pārrobežu infrastruktūras projekti palīdzēs Eiropas Savienībai sasniegt tās vērienīgos mērķus enerģētikas un klimata jomā. Šo projektu priekšrocība ir racionalizēta atļauju izdošanas un regulatīvā procedūra, un tie ir tiesīgi saņemt Eiropas Savienības finansiālo atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility;turpmāk - CEF).
Vēja parka Lode-Penuja projekts iekļauts pirmajā kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu sarakstā, kā arī CEF Energy ietvaros, un paredz, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas tiks uzstādītas  Latvijas-Igaunijas robežas tuvumā un daļa no iekārtām tiktu  novietotas arī Igaunijā. Ņemot vērā Eiropas Savienības savstarpēju interešu projektu regulējumu un  Latvijas nepieciešamību veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu samērā nelielā valsts teritorijā, kuras izmantošana turklāt ir ierobežota ar vides un drošības prasību izpildi, kā arī elektroenerģijas ražotāju interesi par iekārtu pārrobežu izvietojumu, pieslēdzot tās pie Latvijas elektroenerģijas sistēmas, nepieciešams normatīvais regulējums, kas ļautu elektroenerģijas ražotājiem ieviest šādus pārrobežu projektus, attiecīgi palielinot saražotās elektroenerģijas apjomu Latvijas elektroenerģijas sistēmā. 
Aktuālais regulējums elektroenerģijas sistēmu definē tikai kā valsts teritorijā esošu elektroenerģijas ražošanas iekārtu un pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa iekārtu kopumu elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam.
Tāpat aktuālajā regulējumā nav noteiktas sistēmas operatora tiesības pieslēgt elektroenerģijas sistēmai tādas iekārtas, kas ir izvietotas citā Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.
Aktuālais regulējums neparedz arī elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai nepieciešamo atļauju izsniegt uz pārrobežu iekārtām.

Ar grozījumiem ETL, ietverot pārrobežu iekārtas definīciju un attiecīgi paplašinot elektroenerģijas sistēmas definīciju, kā arī nosakot prasības pārrobežu iekārtas ieviešanai, tiek radīts tiesiskais pamats elektroenerģijas ražotājiem pieslēgt Latvijas elektroenerģijas sistēmai arī tās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas izvietotas  citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, ja elektroenerģijas ražotājs ir iecerējis pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai nodrošināt Latvijā.
Šāds regulējums paplašinās elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoru iespējas pieslēgt ražošanas  vai uzkrāšanas iekārtas Latvijas sistēmai, nodrošinot lielāku elastību investīciju īstenošanā, kā arī palielinās ražošanas jaudas pieslēguma potenciāls, stiprinot Latvijas elektroenerģijas sistēmas integrāciju Eiropas Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgū un enerģētisko
neatkarību.
Likumprojekts noteic, ka dienesta atļauja jaunas elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas ieviešanai vai jaudas palielināšanai elektroenerģijas ražotājam tiks izsniegta arī uz pārrobežu iekārtām, ja šo iekārtu ieviesējs papildus vispārīgā kārtībā noteiktajam iesniegs dienestā atzinumu no ārvalsts atbildīgās iestādes par projekta atbilstību attiecīgās valsts normatīvajam regulējumam par vidi, valsts drošību un būvniecības ieceri.
Vispārīgā kārtība, kādā saņemama atļauja, noteikta Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 821).
Ar likumprojektu sistēmas operatoram tiek atļauts pieslēgt sistēmai  elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtu, kas izvietota arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, ja elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators sistēmas operatoram apliecina, ka iekārtas atbilst attiecīgās valsts, kurā izvietotas iekārtas normatīvajiem aktiem par būvniecību. Šādu apliecinājumu sniegs iestāde, kas attiecīgajā valstī uzrauga būvatļauju izsniegšanas procesu. Pēc šāda atzinuma saņemšanas sistēmas operators būs pārliecināts, ka tiesiskais process attiecīgajā elektroenerģijas iekārtu izvietojuma valstī ir ievērots.
Likumprojektā ir iekļauts regulējums arī situācijai, kad elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators iecerējis pieslēgt elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, citai Eiropas Savienības dalībvalsts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai. Tādā gadījumā atzinumu par elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām sniedz Valsts vides dienests (turpmāk – dienests), pārliecinoties pirms tam par atbilstību normatīvajiem aktiem no publiskajām datu bāzēm.
Dienests, izvērtējot iesniegtos dokumentus, izsniegs atļauju pārrobežu iekārtu ieviešanai vai jaudas palielināšanai, atjaunošanai, tādējādi nodrošinot jaudas monitoringu atbilstoši aktuālajai situācijai. Šāda atļauja nodrošinās arī sistēmas operatora pārliecību, ka nav tādu šķēršļu, kuru dēļ sistēmas operators nevarētu rezervēt attiecīgajam elektroenerģijas ražotājam jaudu Latvijas elektroenerģijas sistēmā elektroenerģijas ražošanai ar pārrobežu iekārtām.
Uz pārrobežu iekārtu pieslēguma ierīkošanu attiecināms arī drošības naudas maksāšanas pienākums sistēmas jaudas rezervēšanai, kas noteikts ETL 9.¹ pantā.

Pārvades sistēmas operatora tiesības piekļūt datiem par tirgus dalībniekiem
ETL 5.¹ pants cita starpā nosaka Elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas (turpmāk - datu platforma) lietošanas tiesības. Tomēr pārvades sistēmas operators, veicot tam noteiktās funkcijas, šobrīd nevar piekļūt datu platformā pieejamajiem datiem, jo akciju sabiedrība “Sadales tīkls”, kas ir datu platformas pārvaldnieks, saskaņā ar ETL 5.¹ panta ceturto daļu ir jānodrošina komercnoslēpuma un personas datu aizsardzība.
Dati, ko pārvades sistēmas operatoram nepieciešams iegūt no datu platformas, ir dati, kas nepieciešami nebalansa norēķiniem, izcelsmes apliecinājumu pārvaldībai, agregācijas norēķiniem (nākotnē), ģenerācijas, patēriņa, tīkla plūsmu prognozēšanai, balansēšanas un regulēšanas pakalpojumu sniedzēju līgumu izpildes kontrolei.

Lai novērstu minēto ierobežojumu, ar likumprojektu tiek rosināts noteikt, ka pārvades sistēmas operatoram ir tiesības piekļūt nepieciešamajiem datiem. Saskaņā ar komercnoslēpuma un personas datu aizsardzības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kas ir vispārsaistoši, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt komercnoslēpuma un personas datu aizsardzību.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti
Elektroenerģijas tirgu regulējošie tiesību akti šobrīd neparedz īpašas funkcionalitātes prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem, lai tos varētu pieslēgt sadales sistēmai. Tomēr līdz ar direktīvu Nr. 2024/1711 dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt tiesisko regulējumu, lai veicinātu to, ka sadales tīkliem tiek pieslēgti publiski pieejami un privāti uzlādes punkti, kuriem ir viedās uzlādes funkcija un divvirzienu uzlādes funkcija.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas (ES) Nr. 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES 15. panta 4. punktā paredzēto pienākumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) 2024. gadā ir veikusi Novērtējumu par divvirzienu uzlādes potenciālo ietekmi uz lietošanas un sistēmas izmaksu samazināšanos un atjaunīgās elektroenerģijas  īpatsvara palielināšanos elektroenerģijas  sistēmā. (https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/editor/ED/Elektroenergija/2024/Novertejums_par_AFIR_regulu_gala.pdf). Novērtējumā cita starpā secināts, ka divvirzienu uzlāde potenciāli varētu radīt lielāku elektroenerģijas pieprasījumu zemu cenu periodos, ko varētu izraisīt atjaunīgās elektroenerģijas pieaugums nākotnē, kā arī lielāku
elektroenerģijas piedāvājumu augstu cenu periodos. Divvirzienu uzlāde varētu līdzsvarot elektroenerģijas pārpalikumu pavasara un vasaras mēnešos, tā ierobežojot elektroenerģijas cenas svārstības un nepārslogojot sistēmas jaudas. Divvirzienu uzlādes iekārtas potenciāli varētu arī sniegt pienesumu elektroenerģijas sistēmas jaudas balansa uzturēšanai. Vienlaikus novērtējumā tiek konstatēts, ka sadales sistēmas operators akciju sabiedrība "Sadales tīkls" līdz šim arī nav noslēdzis līgumus par pieprasījuma reakcijas pakalpojumiem, elastības pakalpojumiem u.c. pakalpojumiem, kuru sniegšanai tiktu izmantotas divvirzienu uzlādes punktu sniegtās iespējas sadales sistēmas darbības nodrošināšanas vajadzībām. Tiek secināts, ka ir nepieciešami pilotprojekti, informācijas kampaņas un finansiāls atbalsts sistēmas operatoru pētniecības un attīstības izmaksu segšanai, lai veicinātu izpētes projektu apjomu inovatīvo uzlādes tehnoloģiju izpētē. 
Ņemot vērā novērtējumā konstatēto, secināms, ka šobrīd Latvijā nav pieprasījuma pēc pakalpojumiem, kuru nodrošināšanai būtu nepieciešama publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu aprīkošana ar divvirzienu uzlādes funkciju, tādēļ šāda funkcionalitāte publiski pieejamiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem nebūtu nosakāma kā obligāta prasība. Vienlaikus būtu nepieciešams ar direktīvu Nr. 2024/1711 saskaņots regulējums, kas, attīstoties elektrotransportlīdzekļu uzlādes pakalpojumiem, nodrošinātu šādas funkcionalitātes pieejamību.

Likumprojekts paredz noteikt, ka sadales sistēmas operators pēc elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operatora pieprasījuma nodrošina nepieciešamo sistēmas pieslēgumu, lai sadales sistēmai pieslēgtu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu aprīkotu ar viedās uzlādes funkciju un divvirzienu uzlādes funkciju.

Pārvades sistēmas operatora rīcībā esošās elektroenerģijas uzkrātuves
ETL 11. pantā ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā, tai skaitā, ja elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai u.c. gadījumos. Savukārt ETL pārejas noteikumu 103. punkts paredz iespēju pārvades sistēmas operatoram minētajiem mērķiem iegādāties, uzstādīt, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi. ETL pārejas noteikumu 104. punkts noteic, ka ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas uzsākšanas regulators atbilstoši ETL 16.³ panta ceturtajai daļai izvērtē nepieciešamību pārskatīt ETL 16.³ panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajā kārtībā izsniegto atļauju.
Iespēja Latvijas pārvades sistēmas operatoram izmantot elektroenerģijas uzkrātuves balansēšanas vajadzībām ir noteikta saskaņā ar direktīvā Nr. 2024/1711 paredzēto izņēmumu Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Tomēr direktīva Nr. 2024/1711 noteic, ka paredzētās izņēmuma normas piemēro ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva ir pievienojušās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai. Ja tas nepieciešams piegādes drošības saglabāšanai, Eiropas Komisija var pagarināt sākotnējo trīs gadu laikposmu ne vairāk kā par pieciem gadiem. Tādējādi spēkā esošās ETL normas nepieciešams saskaņot ar direktīvā Nr. 2024/1711 noteikto.

Ar likumprojektu tiek precizētas ETL pārejas noteikumu 103. punkta normas, saskaņojot tās ar direktīvā Nr. 2024/1711 noteiktajiem termiņiem. Papildus tam ETL pārejas noteikumu 104. punktā tiek noteikts, ka, ja nav saņemts ETL pārejas noteikumu 103. punktā minētais termiņa pagarinājums, regulators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora priekšlikumu, lemj par pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu.

Elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadība
Direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertajā 18.a pantā ir noteiktas tiesību normas, kas nosaka pienākumu elektroenerģijas tirgotājam īstenot nodroses stratēģijas, vienlaikus paredzot arī šī pienākuma izpildes uzraudzības normas. Latvijā spēkā esošajos enerģētikas jomu regulējošajos tiesību aktos nav noteikti pienākumi, kas attiektos uz nodroses jeb tirdzniecības līgumu risku vadības pasākumu īstenošanu un to uzraudzību.

Atbilstoši direktīvā Nr. 2024/1711 noteiktajam ETL tiek papildināts ar jaunu pantu, nosakot tirgotājiem pienākumu ieviest un īstenot pasākumu kopumu elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadībai, lai ierobežotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības piegādes izmaiņu riska ietekmi uz ar lietotājiem noslēgto līgumu ekonomisko dzīvotspēju, vienlaikus saglabājot likviditāti un cenu signālus no īstermiņa elektroenerģijas tirgiem. Tiek noteikts arī pienākums veikt pasākumus, lai mazinātu no elektroenerģijas tirdzniecības līgumiem izrietošo saistību izpildes riskus, kā arī samazinātu vai ierobežotu finanšu riskus, kas saistīti ar elektroenerģijas cenu vai citu finansiālu svārstību izmaiņām. Ar elektroenerģijas piegādes traucējumiem saistītie riski neietver riskus, kas saistīti ar elektroapgādes infrastruktūras tehnisko stāvokli u.c. tehniskajiem aspektiem, par kuriem ir atbildīgi sistēmas operatori.
Tā kā direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertajā 18.a pantā ir paredzēts, ka noteiktos pienākumus dalībvalstis īsteno, ņemot vērā piegādātāja (elektroenerģijas tirgotāja) lielumu vai tirgus struktūru, likumprojektā paredzētie risku vadības pasākumi tiek noteikti elektroenerģijas tirgotājiem, kas sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā 10 000 lietotāju. Likumprojekts nosaka pienākumu regulatoram uzraudzīt minēto pienākumu izpildi.
Elektroenerģijas tirgotāju, kuriem ir mazāk par 10 000 lietotāju, riskus (piemēram, nespēju nodrošināt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu elektroenerģijas cenu pieauguma gadījumā), kas var apdraudēt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma turpmāku nodrošināšanu, nosedz pēdējās garantētās piegādes pakalpojums galalietotājiem, kuriem nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumi Nr.592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi”, kas paredz nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2.panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem, sniedzamā atbalsta apmēru, kā arī šā atbalsta finansēšanas un uzraudzības kārtību.

Publicējamā informācija par brīvajām sistēmas jaudām
Direktīvas Nr. 2024/1711 2. panta 10. punktā ietvertais direktīvas Nr. 2019/944 31. panta 3. punkts cita starpā paredz, ka sadales sistēmas operatoram jāpublicē informācija par kritērijiem, ko izmanto jauniem pieslēgumiem pieejamās jaudas aprēķināšanai. ETL 9. panta 1.¹ daļa jau šobrīd paredz pienākumu sistēmas operatoram publicēt informāciju par brīvajām sistēmas jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai. Tomēr tiesību akti neparedz pienākumu līdz ar minēto informāciju publicēt arī kritērijus, kas tiek izmantoti jauniem pieslēgumiem pieejamās jaudas aprēķināšanai.

Ar likumprojektu tiek papildināta ETL 9. panta 1.¹ daļa, nosakot pienākumu sadales sistēmas operatoram publicēt arī informāciju par kritērijiem, ko izmanto jauniem pieslēgumiem pieejamās jaudas aprēķināšanai.

Ierobežojamais pārvades sistēmas pakalpojums
Spēkā esošais ETL 16.⁴ panta pirmās daļas 3. apakšpunkts paredz pārvades sistēmas operatoram tiesības izsniegt tehniskās prasības elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgšanai pie pārvades sistēmas par tādu elektroenerģijas uzkrātuves jaudu, kādu pieprasījis elektroenerģijas uzkrātuves operators, neņemot vērā brīvo pārvades sistēmas jaudu. Attiecīgi var izveidoties situācija, ka neierobežotā apmērā uzstādot elektroenerģijas uzkrātuves, kurām nepieciešama sistēmas jauda gan elektroenerģijas ražošanai, gan patēriņam, brīvas pārvades sistēmas jaudas elektroenerģijas lietotājiem (patēriņam) var tikt ātri aizņemtas, tādējādi ierobežojot to pieejamību nozīmīgiem lietotājiem, kuriem pieejama elektroenerģija ir nepieciešama to pamatdarbības nodrošināšanai (piemēram, energoietilpīgiem uzņēmumiem, elektrificētai transporta infrastruktūrai, t.sk. elektroautomobiļu ātrās uzlādes stacijām), neatkarīgi no elektroenerģijas tirgus cenu svārstībām. Lai nodrošinātu pārvades sistēmas stabilu darbību un brīvās pārvades sistēmas jaudas pieejamību lietotājiem, ETL ir nepieciešams noteikt pārvades sistēmas operatora tiesības elektroenerģijas uzkrātuvēm ne tikai ierobežot elektroenerģijas nodošanu sistēmā, bet arī ierobežot elektroenerģijas saņemšanu no pārvades sistēmas. Šādu pārvades sistēmas operatora tiesību esamība būtu būtisks faktors, nosakot brīvo pārvades sistēmas jaudu lietotājiem.

Grozījumi paredz papildināt ETL 16.⁴ panta pirmās daļas 3. punktu un septīto daļu, nosakot tiesības pārvades sistēmas operatoram ierobežot elektroenerģijas uzkrātuvēm arī elektroenerģijas saņemšanu sistēmā. Minētais papildinājums nostiprinās ETL jau noteikto principu, ka elektroenerģijas uzkrātuvju uzstādīšana un ierobežojamā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšana nesamazina brīvo pārvades sistēmas jaudu.

Publiski pieejamie dati par atļaujām 
Pašlaik atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, jaudu palielināšanai vai atjaunošanai, kas tika izsniegtas elektroenerģijas ražotājiem, nav publiski pieejami dati, kas ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2413 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta devīto daļu.

Ar likumprojektu ir iecerēts noteikt dienesta tiesības publicēt informāciju par atļauju lēmumiem, lai ievērotu Eiropas Savienības caurspīdīguma principus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvā (ES) 2023/2413 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.

Vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie noteikumi ir ietverti vairākos normatīvajos aktos, kas apgrūtina to pārskatāmību. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības neesamību to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums šo elektrostaciju skaidrai prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.

Ar likumprojektu tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības, kas jāievēro elektroenerģijas ražotājiem, prasību izpildes uzraudzības mehānismu un neizpildes sekas, kā arī soda naudas apmēru.

Atsevišķa nekustamā īpašuma vai vairāku nekustamo īpašumu iekšējās līnijas ierīkošana
Sistēmas operatoram nav paredzēta iespēja atļaut lietotājam ierīkot iekšējo līniju vairāku tā objektu savienošanai ārpus vienas zemes vienības robežām, lai izveidotu pieslēgumu pie sistēmas operatora sistēmas, kad no sadales sistēmas efektīvas darbības viedokļa tā būtu pamatota. ETL 25. panta trešās daļas aktuālā redakcija nerisina tādas elektrolīnijas ierīkošanu.

Likumprojektā iekļauti grozījumi ar mērķi precizēt regulējumu attiecībā uz citas personas  elektrolīnijas ierīkošanu elektroenerģijas sadales sistēmas operatora licences zonā, paredzot, ka iekšējo līniju lietotājs var ierīkot ne tikai vienas, bet vairāku zemes vienību robežās, ja līnija netraucē sistēmas operatora pienākuma izpildi.
Sadales sistēmas operatora uzdevums ir attīstīt un uzturēt vienotu, koordinētu, efektīvu un drošu sadales sistēmu, un ir būtiski nodrošināt to, ka arī nākotnē sadales sistēmai netiek izbūvēta paralēla elektroenerģijas sistēmas infrastruktūra, t.sk. iekšējās līnijas, kas potenciāli nākotnē var kavēt (apgrūtināt) sadales sistēmas operatora vienotās infrastruktūras attīstību un mazināt kopīgās sistēmas izmantošanas efektivitāti vai apdraudēt tās drošumu. Tādēļ attiecībā uz šādas iekšējās līnijas ierīkošanas noteikumiem, tiks veikti grozījumi Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, kurā ir noteiks, pie kādiem nosacījumiem sadales sistēmas operatoram ir pienākums pieslēgt sadales sistēmai iekšējo līniju.

Izcelsmes apliecinājumu saņemšana
Elektroenerģijas ražotājs, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, var saņemt izcelsmes apliecinājumu. Minimālais elektroenerģijas apjoms, par kuru izsniedz izcelsmes apliecinājumu, ir viena megavatstunda. Par katru saražotās elektroenerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu.
Gadījumā, ja tiek ieviestas pārrobežu iekārtas, uzskaite par saražotās elektroenerģijas daudzumu būtu apgrūtināta, jo aktuālajā likuma redakcijā šāda iespēja ir noteikta tikai Latvijas valstī novietotajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām.

Lai novērstu elektroenerģijas uzskaites neprecizitātes un elektroenerģijas ražotāju izcelsmes apliecinājuma saņemšanas sarežģījumus, likumprojektā paredzēts precizējums, ka elektroenerģijas uzskaitē tiek ņemts vērā arī elektroenerģijas ražošanas pārrobežu iekārtu saražotais elektroenerģijas apjoms.

Elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvju nojaukšana
Elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pēc to dzīves cikla kļūst par nederīgām un ir attiecīgi nojaucamas, bet normatīvais regulējums neparedz skaidru rīcību elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem.
Kaut arī Eiropas Savienības regulējums ir vērst uz atjaunīgās enerģijas pārrobežu iekārtu ieviešanas veicināšanu, tajā nav ietvertas prasības pārrobežu iekārtu nojaukšanai.

Ar likumprojektu ir iecerēts noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas izbeigšanas veikt nojaukšanu, kas nozīmē pašu iekārtu nojaukšanu un nojaukšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu. Precīzu darbību aprakstam regulējumā iestrādāts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt prasības nojaukšanai, prasību izpildes uzraudzības mehānismu un neizpildes sekām.
Fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu nojaukšanai tiek saglabāts vispārējais būvniecības regulējums par nojaukšanu, jo fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu skaits ir samērā neliels un jaunas iekārtas netiek ieviestas.

Maksa par elektroenerģijas tirgotāja maiņu
Direktīvas Nr. 2019/944 12. panta 2. punkts nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka vismaz no mājsaimniecības lietotājiem un mazajiem uzņēmumiem neiekasē nekādu maksu saistībā ar elektroenerģijas tirgotāja maiņu. Maksa par tirgotāja maiņu Latvijā jau šobrīd netiek piemērota, tomēr, lai direktīvā paredzētais pienākums būtu formāli pārņemts, nepieciešams atbilstoši direktīvas prasībai papildināt ETL 35. pantu. Jāņem vērā, ka pienākums nodrošināt, ka elektroenerģijas lietotāji var bez maksas mainīt tirgotāju, neskar dalībvalstu tiesības noteikt  papildu regulējumu gadījumiem, kad tiek izbeigti fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumi pirms līgumā paredzētā termiņa.

Ar likumprojektu ETL 35. pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas noteic, ka galalietotājiem netiek piemērota maksa par elektroenerģijas tirgotāja un agregatora maiņu.

Fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumi
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 635) 23. un 37. punktu tirgotājam ir tiesības fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumos noteikt maksu par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Šāda maksa ir pamatojama ar to, ka, slēdzot fiksētas cenas līgumus, katra no līgumslēdzējām pusēm - gan tirgotāji, gan lietotāji -uzņemas savas komerciālās saistības, kuru neizpilde līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā var radīt otrai līgumslēdzējai pusei kompensējamus finansiālos zaudējumus. Iespējai divpusējos tirdzniecības līgumos ietvert zaudējumu kompensēšanas mehānismu ir izšķiroša nozīme, lai tirgotāji būtu ieinteresēti elektroenerģijas tirgū piedāvāt fiksētas cenas elektroenerģijas līgumus, tādējādi paplašinot lietotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu un veicinot konkurenci.

Vienlaikus, izvērtējot, kā minētais fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumu nosacījums tiek piemērots praksē, ir secināts, ka esošo regulējumu ir iespējams pilnveidot, nodrošinot labāku līdzsvaru starp lietotāju, īpaši mājsaimniecību un mazo un vidējo uzņēmumu, un tirgotāju interešu ievērošanu līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā. Papildu nosacījumus, kas attiecas uz fiksētas elektroenerģijas cenas līgumiem, paredz arī direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertais regulējums, kura atsevišķas normas nepieciešams pārņemt Latvijas tiesību aktos.

2021. un 2022. gadā globālo ekonomisko un politisko procesu ietekmē arī Latvijā bija novērojams ārkārtējs un iepriekš neprognozēts elektroenerģijas cenas pieaugums. Meklējot risinājumus cenu pieauguma radīto risku mazināšanai, daudzi elektroenerģijas lietotāji, tostarp komersanti, lauza iepriekš noslēgtos dinamiskās elektroenerģijas cenas līgumus (elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un galalietotāju, kurā atspoguļotas elektroenerģijas cenu variācijas elektroenerģijas tirgū katrā tirdzniecības intervālā), to vietā izvēloties fiksētas elektroenerģijas cenas līgumus. Ņemot vērā, ka fiksētas cenas līgumi šādos tirgus nenoteiktības apstākļos radīja būtiskus riskus arī elektroenerģijas tirgotājiem, elektroenerģijas cena, kas tika noteikta šajos līgumos, bija augstāka nekā tā būtu prognozējamos tirgus apstākļos. Elektroenerģijas tirgus procesiem stabilizējoties un vienlaikus krītoties arī elektroenerģijas cenai, enerģijas cenu krīzes laikā noslēgtie fiksētas elektroenerģijas cenas līgumi komersantiem kļuva būtiski neizdevīgi, radot zaudējumus un negatīvi ietekmējot to konkurētspēju. Fiksētas cenas līgumi tipiskos gadījumos noteic, ka, izbeidzot līgumu, komersantam ir pienākums maksāt elektroenerģijas tirgotājam tirdzniecības līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi kompensējot tirgotājam radītos zaudējumus, tomēr šādu saistību izpilde var radīt ievērojamas izmaksas galalietotājiem, īpaši negatīvi ietekmējot mazos un vidējos uzņēmumus. Izvērtējot esošo situāciju elektroenerģijas tirdzniecības produktu piedāvājumā, secināms, ka elektroenerģijas tirgotāji šobrīd nepiedāvā tādus produktus, kas paredzētu iespēju noslēgt fiksētas elektroenerģijas cenas līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas noteikšanas. 
Jāņem vērā, ka fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumu pirmstermiņa izbeigšana būtu jānodala no lietotāju tiesībām mainīt elektroenerģijas tirgotāju. ETL 35. panta pirmā daļa jau šobrīd nosaka galalietotāju tiesības katra mēneša pirmajā datumā bez ierobežojumiem mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Maksa par tirgotāja maiņu galalietotājiem netiek piemērota. Vienlaikus maksa var tikt piemērota fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumu pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā, ja līgumā šāda maksa ir paredzēta. Ņemot vērā fiksētas cenas elektroenerģijas līgumu specifiku, šis princips tiesību aktos būtu saglabājams arī turpmāk. Lai arī tiesības tirgotājiem noteikt šādu maksu jau šobrīd izriet no MK noteikumiem Nr. 635, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai tās būtu jānosaka ETL. Vienlaikus, lai paplašinātu elektroenerģijas lietotājiem pieejamo elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu klāstu visievainojamākajām elektroenerģijas lietotāju kategorijām - mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem -, likumā arī būtu jānosaka, ka vismaz lielākajiem tirgotājiem ir pienākums iekļaut savos elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos vismaz vienu fiksētas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājumu mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bez maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
Papildus tam direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertajā direktīvas Nr.2019/944 11. panta 1. punkta trešā daļa noteic - dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji vienpusēji negroza noteikta laika, nemainīgas cenas elektroenerģijas piegādes līgumu noteikumus un neizbeidz šādus līgumus pirms to termiņa beigām. Šobrīd Latvijā spēkā esošais regulējums ļauj tirgotājiem vienpusēji grozīt jebkurus elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, tādēļ būtu jāveic grozījumi ETL.

Ar likumprojektu ETL 35. pants tiek papildināts ar jaunām daļām, nosakot, ka:
- galalietotājiem netiek piemērota maksa par elektroenerģijas tirgotāja maiņu;
- elektroenerģijas tirdzniecības līgumos, kuros tiek noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena, var paredzēt maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu;
- elektroenerģijas tirgotājiem, kas elektroenerģiju piegādā vairāk par divsimt tūkstošiem galalietotāju, savos elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos ir jāiekļauj vismaz viens fiksētas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājums mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas neparedz maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Tāpat kā ETL 32.³ panta otrajā daļā paredzētā fiksētas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājuma gadījumā, arī šī piedāvājuma minimālais līguma darbības termiņš tiek noteikts 12 mēneši;
- elektroenerģijas tirgotāji nevar vienpusēji grozīt fiksētas elektroenerģijas cenas līgumu nosacījumus un izbeigt šādus līgumus pirms to termiņa beigām. Šis nosacījums attiecas uz visiem minētā veida līgumiem, neatkarīgi no līguma darbības termiņa.

Pārvades sistēmas operatora tiesības pieprasīt datus no tirgus dalībniekiem
Ņemot vērā pārvades sistēmas operatoram noteikto pienākumu organizēt elektroenerģijas balansēšanas tirgu, nepieciešami precizējumi ETL 37.⁵ pantā. 
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regula) 15. pantam pārvades sistēmas operatoram akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - AST), īstenojot tirgus uzraudzības funkciju, ir pienākums ziņot regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk - ACER) par iespējamiem tirgus dalībnieku pārkāpumiem vai aizdomīgiem darījumiem. Lai AST spētu veikt kvalitatīvu tirgus analīzi par pārraugāmajiem tirgiem un tirgus dalībniekiem, identificēt potenciālos tirgus dalībnieku pārkāpumus un ziņot par iespējamo pārkāpumu regulatoram un ACER, tam ir nepieciešama detalizēta (kvantitatīva/kvalitatīva) informācija par tirgus dalībniekiem, ieskaitot operatīvos datus, tehniskos datus, stratēģiju, u.c. veida informāciju, uz kuras balstās tirgus dalībnieka uzvedība tirgū. Daļa no šīs informācijas ir pieejama publiski, tomēr liela daļa publiski nav pieejama un tiek kvalificēta kā tirgus dalībnieka komercnoslēpums, kuru tirgus dalībnieki izpaustu trešajai pusei vienīgi gadījumā, ja šāds pienākums tiktu noteikts normatīvajos aktos. Līdz ar to ETL nepieciešams ietvert regulējumu, kas noteiktu pārvades sistēmas operatora tiesības un iespēju bez maksas saņemt no tirgus dalībniekiem nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās slepenības pakāpes.
Minētās pārvades sistēmas operatora tiesības ir pamatotas ar sevišķo sabiedrības interešu nodrošināšanu. Viens no sākotnējiem REMIT regulas mērķiem ir bijis atklātas un godīgas konkurences stiprināšana enerģijas vairumtirgos enerģijas galapatērētāju labā. Lai nodrošinātu godīgu un efektīvu konkurenci tirgū, ir nepieciešams to aizsargāt arī pret izkropļojumiem un negodprātīgas rīcības ar konkurences noteikumiem, kas negatīvi ietekmē sabiedrības ekonomisko labklājību. Līdz ar to sevišķā sabiedrības interese, ar kuru ir pamatojams pienākums tirgus dalībniekiem atklāt komercnoslēpumu saturošu informāciju, ir pārredzami tirgi, kuri darbojas balstoties uz atklātu un godīgu konkurenci, tādējādi nodrošinot iespējami zemas cenas elektroenerģijas tirgū un līdz ar to - arī ekonomisko ieguvumu elektroenerģijas gala patērētājiem un sabiedrībai kopumā. 
Papildus tam ETL nepieciešams noteikt pārvades sistēmas operatora tiesības nepieciešamības gadījumā nodot tirgus dalībnieka sniegto informāciju (t.sk. komercnoslēpumu saturošu informāciju) regulatoram un ACER par iespējamo pārkāpumu, jo bez šādām likumā tieši noteiktām tiesībām AST nevar pieprasīt no tirgus dalībnieka visu nepieciešamo informāciju un nodot to regulatoram un ACER.
Šādas informācijas pieprasīšanas tiesības ir noteiktas arī citiem tirgus uzraugiem. Piemēram, šādas tiesības ir noteiktas arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības biržai “Nord Pool” attiecībā uz to organizēto tirgu darbību.

Ar likumprojektu tiek papildināta ETL 37.⁵ panta pirmā daļa, nosakot, ka tirgus dalībniekiem, veicot darbības elektroenerģijas vairumtirgū, ir pienākums uzraudzībai nepieciešamo informāciju sniegt ari pārvades sistēmas operatoram. Tiek arī noteiktas tiesības pārvades sistēmas operatoram, pildot tam noteiktās funkcijas, pieprasīt un bez maksas saņemt no tirgus dalībniekiem nepieciešamo informāciju, tajā skaitā komercnoslēpumu saturošu informāciju, un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā nodot to regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

Elektroenerģijas kopīgošanas nodrošināšanā iesaistīto pušu nediskriminēšana
Direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertās direktīvas Nr. 2019/944 15.a panta 4. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka aktīvie lietotāji, kas piedalās enerģijas kopīgošanā, nav pakļauti netaisnīgai un diskriminējošai attieksmei no tirgus dalībnieku vai to balansatbildīgo pušu puses. Praksē jau šobrīd pret elektroenerģijas kopīgotājiem tiek ievērota vienlīdzīga attieksme, tomēr nepieciešams minēto principu skaidri noteikt tiesību aktos.

Likums tiek papildināts ar jaunu 37.⁸ panta daļu nosakot, ka tirgus dalībnieki un balansatbildīgās puses sadarbojas ar elektroenerģijas kopīgošanas nodrošinātājiem nediskriminējošā veidā.