25-TA-2355: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026. gada budžeta izstrādes procesā saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 2. punktu ir atbalstīts Labklājības ministrijas prioritārais pasākums “Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem” 2026. gadā un turpmāk ik gadu, kas ietver arī priekšlikumu no 2026. gada palielināt pabalstu audžuģimenē un specializētajā audžuģimenē ievietota bērna uzturam un atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta izstrādes mērķis ir pārskatīt pabalsta audžuģimenē un specializētajā audžuģimenē ievietota bērna uzturam minimālo apmēru, mērķdotācijas pašvaldībām apmēru un atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, lai uzlabotu atbalstu audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un tajās ievietotajiem bērniem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts.
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas prioritārajā pasākumā “Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem” noteikto atbalstu plānots pārskatīt, sākot ar 2026. gadu, noteikumu projektam ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2025.gada 22.septembra sēdē nolemto, ir izstrādāts un Saeimā 2025. gada 4. decembrī pieņemts likums "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas prioritārajā pasākumā “Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem” noteikto atbalstu plānots pārskatīt, sākot ar 2026. gadu, noteikumu projektam ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2025.gada 22.septembra sēdē nolemto, ir izstrādāts un Saeimā 2025. gada 4. decembrī pieņemts likums "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā spēkā esošais vecāku un bērnu attiecību tiesiskais regulējums ir vērsts uz bērna tiesību nodrošināšanu augt ģimenē un saņemt vecāku gādību. Šo principu nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants, kas paredz, ka bērnam ir objektīvas tiesības uz ģimenisku vidi. Ja bērna audzināšana ģimenē nav iespējama, šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, t.i., bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet bērnu aprūpes iestādē bērns var atrasties līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Atbilstoši Latvijas Nacionālās attīstības plānam 2021.–2027. gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādnēm 2022. – 2027. gadam, valsts politika ir vērsta uz to, lai nodrošinātu bērniem, kuri tiek šķirti no ģimenes, pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātas ārpusģimenes aprūpes formas.
Audžuģimene Latvijā ir viena no ārpusģimenes aprūpes formām, kas nodrošina bērnam pagaidu ģimenisku vidi, ja viņš palicis bez vecāku gādības vai atrodas apstākļos, kas apdraud viņa veselību, attīstību vai dzīvību. Šī aprūpes forma tiek regulēta ar Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 354 “Audžuģimenes noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 354), kas nosaka kritērijus audžuģimenes statusa piešķiršanai, bērna ievietošanas kārtību, audžuģimenes tiesiskās attiecības ar bērnu, kā arī finansēšanas un atbalsta mehānismus.
Saskaņā ar bāriņtiesu statistikas datiem 2024. gadā ārpusģimenes aprūpē kopā bija 5341 bērns (2023. gadā — 5286). Pēdējo gadu laikā vērojams bērnu skaita pieaugums ārpusģimenes aprūpes iestādēs (2023.gadā - 518; 2024.gadā - 568), vienlaikus samazinās audžuģimeņu skaits (2023.gadā - 709; 2024.gadā - 686). Līdz ar to, lai veicinātu bērnu nokļūšanu ģimeniskā vidē, viens no būtiskākajiem risinājumiem ir finansiālā un praktiskā atbalsta apjoma palielināšana ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm.
Šobrīd MK noteikumos Nr.354 noteikts, ka pašvaldība nosaka pabalsta apmēru bērna uzturam audžuģimenē, ņemot vērā, ka tas mēnesī nedrīkst būt mazāks par 215,00 euro mēnesī bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 258,00 euro mēnesī no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam. Esošais pabalsta apmērs ir spēkā kopš 2018.gada 1.jūlija.
Nosakot pabalsta apmēru audžuģimenē esoša bērna uzturam, tika ņemti vērā bērna uzturēšanas izdevumi, kas ietver gan bērna pamatvajadzību, gan dažādu citu aktivitāšu, piemēram, pasākumu bērna garīgai un fiziskai attīstībai, interešu izglītības, pulciņu, transporta izdevumu u.tml. nodrošināšanu. Pabalsta apmērs audžuģimenē esoša bērna uzturam tika noteikts, ņemot vērā bērna pamatvajadzības, t.i., ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Tā kā atkarībā no bērna vecuma vidējās izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām var atšķirties, piemēram, skolas vecuma bērnu uzturēšanai sakarā ar izdevumiem mācību līdzekļu un mācību procesam nepieciešamā inventāra iegādei ir vajadzīgi lielāki līdzekļi, bērna uztura pabalsta apmērs tika noteikts atšķirīgs, par pamatu izmantojot Civillikumā noteikto principu vecākam nodrošināt bērna pamatvajadzības. Proti, saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Tādējādi šis apmērs ir:
1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ņemot vērā minēto, kā arī pabalsta aprēķinā par pamatu izmantojot tobrīd spēkā esošo minimālās algas apmēru – 430 euro, pabalsts tika noteikts divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (kā par abiem vecākiem), proti, saskaņā ar MK noteikumos Nr.354 pabalsta apmērs tika noteikts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 215 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 258 euro mēnesī.
Savukārt, lai mazinātu pašvaldību budžetu slogu un veidotu vienotu pieeju visās pašvaldībās pabalsta pamēra noteikšanai, MK noteikumos Nr.354 ir noteikts, ka valsts nodrošina mērķdotāciju daļējai izdevumu kompensēšanai par izmaksāto pabalstu bērna uzturam.
Pašvaldības, izvērtējot savas finansiālās iespējas, no saviem līdzekļiem var noteikt lielāku līdzekļu apmēru bērna uzturam. Izvērtējot Latvijas pašvaldību maksāto pabalstu bērna uzturam apmērus, secināms, ka situācija pašvaldībās ir atšķirīga. Deviņas pašvaldības šobrīd izmaksā pabalstu bērna uzturam MK noteikumos Nr. 354 noteiktajā minimālajā apmērā, pabalsta apmērs kopš 2019. gada nav mainījies, neraugoties uz dzīves dārdzības un inflācijas pieaugumu. Savukārt četrpadsmit pašvaldības ir būtiski palielinājušas pabalsta apmēru bērna uzturam virs 400 euro.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam no 2018. gada ir ieviesti divi specializēto audžuģimeņu veidi: krīzes audžuģimenes (uzņem bērnu jebkurā diennakts laikā) un specializētās audžuģimenes bērniem ar smagām funkcionāliem traucējumiem. Specializētās audžuģimenes sniedz aprūpi bērniem, kam nepieciešama pastiprināta uzmanība un individuāla pieeja. Šādu bērnu aprūpe ir saistīta ar būtiski lielāku fizisko un emocionālo slodzi, kā arī nepieciešamību pēc specifiskām zināšanām, prasmēm un pastāvīgas aprūpes. Šo ģimeņu pienākumi ietver gan bērna ikdienas aprūpi, gan ciešu sadarbību ar ārstniecības, izglītības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Līdz ar to atbilstoši MK noteikumiem Nr. 354 atlīdzība par specializētas audžuģimenes pienākumu pildīšanu 2018. gadā tika noteikta, balstoties uz tobrīd spēkā esošo minimālās mēneša algas apmēru – 430 euro. Atlīdzība tiek aprēķināta dubultā apmērā atbilstoši dienu skaitam, kad bērns ievietots specializētajā audžuģimenē, maksimāli 860 euro mēnesī. Saskaņā ar 91. punktu krīzes audžuģimene turpina saņemt 430 euro mēnesī trīs nākamos kalendāra mēnešus pēc mēneša, kurā izbeigta bērna uzturēšanās krīzes audžuģimenē. Esošais atlīdzības apmērs ir spēkā kopš 2018. gada 1. jūlija.
Atbilstoši Latvijas Nacionālās attīstības plānam 2021.–2027. gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādnēm 2022. – 2027. gadam, valsts politika ir vērsta uz to, lai nodrošinātu bērniem, kuri tiek šķirti no ģimenes, pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātas ārpusģimenes aprūpes formas.
Audžuģimene Latvijā ir viena no ārpusģimenes aprūpes formām, kas nodrošina bērnam pagaidu ģimenisku vidi, ja viņš palicis bez vecāku gādības vai atrodas apstākļos, kas apdraud viņa veselību, attīstību vai dzīvību. Šī aprūpes forma tiek regulēta ar Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 354 “Audžuģimenes noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 354), kas nosaka kritērijus audžuģimenes statusa piešķiršanai, bērna ievietošanas kārtību, audžuģimenes tiesiskās attiecības ar bērnu, kā arī finansēšanas un atbalsta mehānismus.
Saskaņā ar bāriņtiesu statistikas datiem 2024. gadā ārpusģimenes aprūpē kopā bija 5341 bērns (2023. gadā — 5286). Pēdējo gadu laikā vērojams bērnu skaita pieaugums ārpusģimenes aprūpes iestādēs (2023.gadā - 518; 2024.gadā - 568), vienlaikus samazinās audžuģimeņu skaits (2023.gadā - 709; 2024.gadā - 686). Līdz ar to, lai veicinātu bērnu nokļūšanu ģimeniskā vidē, viens no būtiskākajiem risinājumiem ir finansiālā un praktiskā atbalsta apjoma palielināšana ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm.
Šobrīd MK noteikumos Nr.354 noteikts, ka pašvaldība nosaka pabalsta apmēru bērna uzturam audžuģimenē, ņemot vērā, ka tas mēnesī nedrīkst būt mazāks par 215,00 euro mēnesī bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 258,00 euro mēnesī no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam. Esošais pabalsta apmērs ir spēkā kopš 2018.gada 1.jūlija.
Nosakot pabalsta apmēru audžuģimenē esoša bērna uzturam, tika ņemti vērā bērna uzturēšanas izdevumi, kas ietver gan bērna pamatvajadzību, gan dažādu citu aktivitāšu, piemēram, pasākumu bērna garīgai un fiziskai attīstībai, interešu izglītības, pulciņu, transporta izdevumu u.tml. nodrošināšanu. Pabalsta apmērs audžuģimenē esoša bērna uzturam tika noteikts, ņemot vērā bērna pamatvajadzības, t.i., ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Tā kā atkarībā no bērna vecuma vidējās izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām var atšķirties, piemēram, skolas vecuma bērnu uzturēšanai sakarā ar izdevumiem mācību līdzekļu un mācību procesam nepieciešamā inventāra iegādei ir vajadzīgi lielāki līdzekļi, bērna uztura pabalsta apmērs tika noteikts atšķirīgs, par pamatu izmantojot Civillikumā noteikto principu vecākam nodrošināt bērna pamatvajadzības. Proti, saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Tādējādi šis apmērs ir:
1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ņemot vērā minēto, kā arī pabalsta aprēķinā par pamatu izmantojot tobrīd spēkā esošo minimālās algas apmēru – 430 euro, pabalsts tika noteikts divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (kā par abiem vecākiem), proti, saskaņā ar MK noteikumos Nr.354 pabalsta apmērs tika noteikts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 215 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 258 euro mēnesī.
Savukārt, lai mazinātu pašvaldību budžetu slogu un veidotu vienotu pieeju visās pašvaldībās pabalsta pamēra noteikšanai, MK noteikumos Nr.354 ir noteikts, ka valsts nodrošina mērķdotāciju daļējai izdevumu kompensēšanai par izmaksāto pabalstu bērna uzturam.
Pašvaldības, izvērtējot savas finansiālās iespējas, no saviem līdzekļiem var noteikt lielāku līdzekļu apmēru bērna uzturam. Izvērtējot Latvijas pašvaldību maksāto pabalstu bērna uzturam apmērus, secināms, ka situācija pašvaldībās ir atšķirīga. Deviņas pašvaldības šobrīd izmaksā pabalstu bērna uzturam MK noteikumos Nr. 354 noteiktajā minimālajā apmērā, pabalsta apmērs kopš 2019. gada nav mainījies, neraugoties uz dzīves dārdzības un inflācijas pieaugumu. Savukārt četrpadsmit pašvaldības ir būtiski palielinājušas pabalsta apmēru bērna uzturam virs 400 euro.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam no 2018. gada ir ieviesti divi specializēto audžuģimeņu veidi: krīzes audžuģimenes (uzņem bērnu jebkurā diennakts laikā) un specializētās audžuģimenes bērniem ar smagām funkcionāliem traucējumiem. Specializētās audžuģimenes sniedz aprūpi bērniem, kam nepieciešama pastiprināta uzmanība un individuāla pieeja. Šādu bērnu aprūpe ir saistīta ar būtiski lielāku fizisko un emocionālo slodzi, kā arī nepieciešamību pēc specifiskām zināšanām, prasmēm un pastāvīgas aprūpes. Šo ģimeņu pienākumi ietver gan bērna ikdienas aprūpi, gan ciešu sadarbību ar ārstniecības, izglītības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Līdz ar to atbilstoši MK noteikumiem Nr. 354 atlīdzība par specializētas audžuģimenes pienākumu pildīšanu 2018. gadā tika noteikta, balstoties uz tobrīd spēkā esošo minimālās mēneša algas apmēru – 430 euro. Atlīdzība tiek aprēķināta dubultā apmērā atbilstoši dienu skaitam, kad bērns ievietots specializētajā audžuģimenē, maksimāli 860 euro mēnesī. Saskaņā ar 91. punktu krīzes audžuģimene turpina saņemt 430 euro mēnesī trīs nākamos kalendāra mēnešus pēc mēneša, kurā izbeigta bērna uzturēšanās krīzes audžuģimenē. Esošais atlīdzības apmērs ir spēkā kopš 2018. gada 1. jūlija.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā pieaugošo dzīves dārdzību un minimālās darba algas izmaiņas kopš 2018.gada, esošais pabalsta apmērs bērna uzturam audžuģimenē ir pārskatāms.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir nepietiekošs ģimeņu skaits, kuras vēlas uzņemties bērna aprūpi, kad viņš tiek šķirts no ģimenes, kā arī iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem, kopumā zemo materiālo nodrošinātības līmeni, finansiāls apsvērums var būt šķērslis, lai pieņemtu lēmumu kļūt par uzņemošo ģimeni un pienācīgi nodrošināt bērna, kurš nonāk ārpusģimenes aprūpē, individuālās vajadzības. Šos apstākļus īpaši ietekmē, ja ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni. Tāpat būtiski ietekmējošs faktors personu izvēlei uzņemties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpi ir apstāklis, ka šie bērni ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu, sniegts atbalsts.
Nepietiekošs atbalsts aprūpētājam, tostarp audžuģimenei, var novest pie situācijas, ka tā pārvērtē savas iespējas pildīt audžuģimenes pienākumu, tādejādi bērnam var nākties mainīt aprūpes formu. Atkārtota ārpusģimenes aprūpes formas maiņa bērnam var radīt būtisku emocionālu kaitējumu un kavēt viņa spēju veidot veselīgas attiecības un integrēties sabiedrībā. Katrs nākamais aprūpes maiņas gadījums var padziļināt bērna traumu, izjaucot veidojošās emocionālās saites ar jauno aprūpētāju.
Pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam, kas ietver gan bērna pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība), gan dažādu citu aktivitāšu, piemēram, pasākumu bērna garīgai un fiziskai attīstībai, interešu izglītības, pulciņu, transporta izdevumu u.tml. nodrošināšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu visas bērnam nepieciešamās vajadzības. Pašreizējais pabalsta apmērs bieži vien nesedz šīs faktiskās izmaksas, jo kopš 2018.gada palielinājušās pārtikas, apģērba, sadzīves preču un pakalpojumu cenas. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu indekss pārtikas un bezalkoholiskajiem dzērieniem 2018.–2025. gadā ir pieaudzis vairāk nekā par 40 %.
Nepietiekamais pabalsta apmērs var radīt virkni izaicinājumu – audžuģimenēm var rasties finansiālas grūtības audžuģimenes pienākuma pildīšanai, jo reālās izmaksas pārsniedz saņemto pabalstu, attiecīgi var samazināties audžuģimeņu motivācija uzņemt jaunus bērnus, tiek apdraudēta iespēja nodrošināt bērnam pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, apģērbu un sociālo līdzdalību.
Palielinot pabalstu, tas būtu viens no atbalstošiem faktoriem audžuģimenei uzņemties rūpes par bērnu, ja atteikšanās to veikt bijusi finansiālu apsvērumu dēļ. Veicinot sabalansēta uztura pabalsta pieaugumu, tas stiprinātu audžuģimeņu pārliecību uzņemties rūpes par bērnu, tādejādi iespējams samazinātos bērnu nonākšana ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
Vienlaikus nevar pieļaut situāciju, kurā ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu trūkuma dēļ audžuģimenēs tiek ievietots audžuģimenes reālo kapacitāti pārsniedzošs bērnu skaits, tādējādi radot risku, ka bērnu vajadzību ievērošanai neatliek pietiekami daudz laika, emecionālo un citu resursu, jo būtiski ir nodrošināt, ka bērnu ievietošana audžuģimenēs notiktu, balstoties uz bērna interesēm un ģimenes spējām sniegt bērna vajadzībām atbilstošu atbalstu, nevis finansiāliem apsvērumiem. Audžuģimenes primārais uzdevums ir nodrošināt stabilu, drošu un individuāli piemērotu vidi, kurā katrs bērns var saņemt atbalstu un uzmanību. Ja bērnu skaits ģimenē pārsniedz audžuvecāku faktisko spēju nodrošināt kvalitatīvu aprūpi, tas praksē var radīt būtiskas sekas arī bērnu emocionālajai un sociālajai attīstībai. Pārslodze audžuģimenēs var izraisīt aprūpes kvalitātes pasliktināšanos, audžuvecāku izdegšanu un nespēju pietiekami reaģēt uz katra bērna individuālajām vajadzībām. Līdz ar to tiek plānots tuvākā laikā vērtēt finansiālā atbalsta pārskatīšanas ietekmi uz bērna ievietošanu audžuģimenēs, lai nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem pārskatītu esošos nosacījumus maksimālajam bērnu skaitam, kas atrodas ikdienas aprūpē audžuģimenē, kādu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 354 ir atļauts ievietot audžuģimenē.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir nepietiekošs ģimeņu skaits, kuras vēlas uzņemties bērna aprūpi, kad viņš tiek šķirts no ģimenes, kā arī iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem, kopumā zemo materiālo nodrošinātības līmeni, finansiāls apsvērums var būt šķērslis, lai pieņemtu lēmumu kļūt par uzņemošo ģimeni un pienācīgi nodrošināt bērna, kurš nonāk ārpusģimenes aprūpē, individuālās vajadzības. Šos apstākļus īpaši ietekmē, ja ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni. Tāpat būtiski ietekmējošs faktors personu izvēlei uzņemties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpi ir apstāklis, ka šie bērni ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu, sniegts atbalsts.
Nepietiekošs atbalsts aprūpētājam, tostarp audžuģimenei, var novest pie situācijas, ka tā pārvērtē savas iespējas pildīt audžuģimenes pienākumu, tādejādi bērnam var nākties mainīt aprūpes formu. Atkārtota ārpusģimenes aprūpes formas maiņa bērnam var radīt būtisku emocionālu kaitējumu un kavēt viņa spēju veidot veselīgas attiecības un integrēties sabiedrībā. Katrs nākamais aprūpes maiņas gadījums var padziļināt bērna traumu, izjaucot veidojošās emocionālās saites ar jauno aprūpētāju.
Pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam, kas ietver gan bērna pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība), gan dažādu citu aktivitāšu, piemēram, pasākumu bērna garīgai un fiziskai attīstībai, interešu izglītības, pulciņu, transporta izdevumu u.tml. nodrošināšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu visas bērnam nepieciešamās vajadzības. Pašreizējais pabalsta apmērs bieži vien nesedz šīs faktiskās izmaksas, jo kopš 2018.gada palielinājušās pārtikas, apģērba, sadzīves preču un pakalpojumu cenas. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu indekss pārtikas un bezalkoholiskajiem dzērieniem 2018.–2025. gadā ir pieaudzis vairāk nekā par 40 %.
Nepietiekamais pabalsta apmērs var radīt virkni izaicinājumu – audžuģimenēm var rasties finansiālas grūtības audžuģimenes pienākuma pildīšanai, jo reālās izmaksas pārsniedz saņemto pabalstu, attiecīgi var samazināties audžuģimeņu motivācija uzņemt jaunus bērnus, tiek apdraudēta iespēja nodrošināt bērnam pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, apģērbu un sociālo līdzdalību.
Palielinot pabalstu, tas būtu viens no atbalstošiem faktoriem audžuģimenei uzņemties rūpes par bērnu, ja atteikšanās to veikt bijusi finansiālu apsvērumu dēļ. Veicinot sabalansēta uztura pabalsta pieaugumu, tas stiprinātu audžuģimeņu pārliecību uzņemties rūpes par bērnu, tādejādi iespējams samazinātos bērnu nonākšana ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
Vienlaikus nevar pieļaut situāciju, kurā ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu trūkuma dēļ audžuģimenēs tiek ievietots audžuģimenes reālo kapacitāti pārsniedzošs bērnu skaits, tādējādi radot risku, ka bērnu vajadzību ievērošanai neatliek pietiekami daudz laika, emecionālo un citu resursu, jo būtiski ir nodrošināt, ka bērnu ievietošana audžuģimenēs notiktu, balstoties uz bērna interesēm un ģimenes spējām sniegt bērna vajadzībām atbilstošu atbalstu, nevis finansiāliem apsvērumiem. Audžuģimenes primārais uzdevums ir nodrošināt stabilu, drošu un individuāli piemērotu vidi, kurā katrs bērns var saņemt atbalstu un uzmanību. Ja bērnu skaits ģimenē pārsniedz audžuvecāku faktisko spēju nodrošināt kvalitatīvu aprūpi, tas praksē var radīt būtiskas sekas arī bērnu emocionālajai un sociālajai attīstībai. Pārslodze audžuģimenēs var izraisīt aprūpes kvalitātes pasliktināšanos, audžuvecāku izdegšanu un nespēju pietiekami reaģēt uz katra bērna individuālajām vajadzībām. Līdz ar to tiek plānots tuvākā laikā vērtēt finansiālā atbalsta pārskatīšanas ietekmi uz bērna ievietošanu audžuģimenēs, lai nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem pārskatītu esošos nosacījumus maksimālajam bērnu skaitam, kas atrodas ikdienas aprūpē audžuģimenē, kādu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 354 ir atļauts ievietot audžuģimenē.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē (audžuģimenē), noteikumu projekts paredz no 2026. gada pārskatīt pabalsta apmēru audžuģimenē ievietota bērna uzturam. Noteikumu projekts paredz pabalsta apmēra pārskatīšanu atbilstoši minimālās algas izmaiņām, proti, nosakot, ka no 2026. gada 1. janvāra pabalsta apmērs mēnesī ir:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 60 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tādējādi turpmākajos gados pabalsta apmērs pieaugtu atbilstoši plānotajām minimālās algas izmaiņām. Ņemot vērā 2026. gadam plānoto minimālās algas apmēru – 780 euro mēnesī, pabalsta apmērs no 2026. gada 1. janvāra tiktu palielināts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 215 euro līdz 390 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – no 258 euro līdz 468 euro mēnesī.
Minimālā alga 2027. gadā plānota 820 euro, 2028. gadā - 860 euro (2029. gadā tiek pieņemta 2028. gada līmenī). Līdz ar to pabalsta apmērs turpmāk plānots: 2027. gadā - 410/492 euro mēnesī, 2028. gadā un turpmāk - 430/516 euro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 354 ir izstrādāti, ievērojot Saeimā 2025. gada 4. decembrī pieņemto likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kas paredz pārskatīt pabalsta audžuģimenē un specializētajā audžuģimenē ievietota bērna uzturam minimālo apmēru no 2026. gada 1. janvāra. Gadījumā, ja pašvaldības līdz 2026. gada 1.janvārim nebūs paspējušas veikt grozījumus savos saistošajos noteikumos, pašvaldības var piemērot MK noteikumos Nr. 354 noteikto, ievērojot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantā noteikto ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:
1) Satversme;
2) likumi;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 60 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tādējādi turpmākajos gados pabalsta apmērs pieaugtu atbilstoši plānotajām minimālās algas izmaiņām. Ņemot vērā 2026. gadam plānoto minimālās algas apmēru – 780 euro mēnesī, pabalsta apmērs no 2026. gada 1. janvāra tiktu palielināts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 215 euro līdz 390 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – no 258 euro līdz 468 euro mēnesī.
Minimālā alga 2027. gadā plānota 820 euro, 2028. gadā - 860 euro (2029. gadā tiek pieņemta 2028. gada līmenī). Līdz ar to pabalsta apmērs turpmāk plānots: 2027. gadā - 410/492 euro mēnesī, 2028. gadā un turpmāk - 430/516 euro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 354 ir izstrādāti, ievērojot Saeimā 2025. gada 4. decembrī pieņemto likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kas paredz pārskatīt pabalsta audžuģimenē un specializētajā audžuģimenē ievietota bērna uzturam minimālo apmēru no 2026. gada 1. janvāra. Gadījumā, ja pašvaldības līdz 2026. gada 1.janvārim nebūs paspējušas veikt grozījumus savos saistošajos noteikumos, pašvaldības var piemērot MK noteikumos Nr. 354 noteikto, ievērojot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantā noteikto ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:
1) Satversme;
2) likumi;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.
Problēmas apraksts
Valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām, lai daļēji kompensētu pašvaldību izmaksas par pabalstu bērna uzturam audžuģimenē un mazinātu pašvaldību atšķirīgos izmaksātos pabalsta apmērus. Sakarā ar plānoto pabalsta apmēra palielinājumu bērna uzturam audžuģimenē, valsts ir radusi iespēju sniegt atbalstu pašvaldībām, lai kompensētu izdevumu pieaugumu, un līdz ar to ir nepieciešams mainīt arī mērķdotācijas apmēra noteikšanas kārtību.
Pašvaldību izmaksātais pabalsts bērna uzturam audžuģimenē ir atšķirīgs, un dažādā pieeja pabalsta bērna uzturam noteikšanā rada atšķirības bērnu dzīves apstākļos atkarībā no pašvaldības. Palielinot pabalsta minimālo apmēru, tiek mazinātas atšķirības starp pašvaldībām.
Valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām, lai daļēji kompensētu pašvaldību izmaksas par pabalstu bērna uzturam audžuģimenē un mazinātu pašvaldību atšķirīgos izmaksātos pabalsta apmērus. Sakarā ar plānoto pabalsta apmēra palielinājumu bērna uzturam audžuģimenē, valsts ir radusi iespēju sniegt atbalstu pašvaldībām, lai kompensētu izdevumu pieaugumu, un līdz ar to ir nepieciešams mainīt arī mērķdotācijas apmēra noteikšanas kārtību.
Pašvaldību izmaksātais pabalsts bērna uzturam audžuģimenē ir atšķirīgs, un dažādā pieeja pabalsta bērna uzturam noteikšanā rada atšķirības bērnu dzīves apstākļos atkarībā no pašvaldības. Palielinot pabalsta minimālo apmēru, tiek mazinātas atšķirības starp pašvaldībām.
Valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām, lai daļēji kompensētu pašvaldību izmaksas par pabalstu bērna uzturam audžuģimenē un mazinātu pašvaldību atšķirīgos izmaksātos pabalsta apmērus. Sakarā ar plānoto pabalsta apmēra palielinājumu bērna uzturam audžuģimenē, valsts ir radusi iespēju sniegt atbalstu pašvaldībām, lai kompensētu izdevumu pieaugumu, un līdz ar to ir nepieciešams mainīt arī mērķdotācijas apmēra noteikšanas kārtību.
Risinājuma apraksts
Lai neradītu papildu slogu pašvaldību budžetiem sakarā ar plānoto pabalsta bērna uzturam audžuģimenē minimālā apmēra palielināšanu un līdzsvarotu pašvaldību izmaksātos atšķirīgos pabalsta apmērus, paredzēts pārskatīt valsts kompensāciju pašvaldībām daļējai pabalsta izdevumu segšanai, nosakot 2026.gadā koeficientu 1,17.
Noteikumu projektā tiek mainīta MK noteikumu Nr. 354 104. punktā noteiktā aprēķina formula
F = A x P x 2 x 12 mēneši/365 dienas/2 x D x K, kur
F – mērķdotācijas apmērs;
A – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;
P – procentu likme 25% par bērniem līdz 7 gadu vecumam vai 30% par bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem;
D – dienu skaits mēnesī, kad bērns ievietots audžuģimenē;
K- koeficients - 2026.gadā - 1.17.
Līdz ar to valsts kompensācija pašvaldībām pabalsta bērna uzturam audžuģimenei no 2026. gada 1. janvāra vidēji mēnesī tiktu palielināta par bērniem līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 53 euro līdz 225 euro (pieaugums 172 euro), bet par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – no 64 euro līdz 270 euro (pieaugums 206 euro).
Mainoties minimālās algas apmēram kārtējam gadam, paredzēts, ka Labklājības ministrija sagatavos grozījumus MK noteikumos Nr. 354 mērķdotācijas pārskatīšanai pašvaldībām 2027. gadā un turpmākajos gados.
Noteikumu projektā tiek mainīta MK noteikumu Nr. 354 104. punktā noteiktā aprēķina formula
F = A x P x 2 x 12 mēneši/365 dienas/2 x D x K, kur
F – mērķdotācijas apmērs;
A – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;
P – procentu likme 25% par bērniem līdz 7 gadu vecumam vai 30% par bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem;
D – dienu skaits mēnesī, kad bērns ievietots audžuģimenē;
K- koeficients - 2026.gadā - 1.17.
Līdz ar to valsts kompensācija pašvaldībām pabalsta bērna uzturam audžuģimenei no 2026. gada 1. janvāra vidēji mēnesī tiktu palielināta par bērniem līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 53 euro līdz 225 euro (pieaugums 172 euro), bet par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – no 64 euro līdz 270 euro (pieaugums 206 euro).
Mainoties minimālās algas apmēram kārtējam gadam, paredzēts, ka Labklājības ministrija sagatavos grozījumus MK noteikumos Nr. 354 mērķdotācijas pārskatīšanai pašvaldībām 2027. gadā un turpmākajos gados.
Problēmas apraksts
Specializētajai audžuģimenei, rūpējoties par bērniem, ir paaugstināta slodzes intensitāte un veicamo pienākumu sarežģītība.
Esošais un ilgstoši nepārskatītais atlīdzības apmērs mazina motivāciju kļūt par specializēto audžuģimeni uzņemoties papildus rūpes un sniedzot nepieciešamo atbalstu bērniem krīzes situācijā un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī neveicina ilgtermiņa iesaisti šajā darbībā. Šā brīža atlīdzības apmērs neatspoguļo pienākumu apjomu un to sarežģītību – nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes, paaugstinātu sadarbības apjoms ar dažādu jomu speciālistiem, paaugstinātu noslodzes intensitāti, sniedzot atbalstu un aprūpi bērniem krīzē un bērniem ar smagiem veselības traucējumiem. Specializēto audžuģimeņu pienākumu pildīšana paredz būtiskus psihoemocionālos, laika un fiziskos resursus, kas rada paaugstinātus “izdegšanas” riskus. Tādēļ būtiski nodrošināt savu resursu atjaunošanu, kas iekļauj gan kvalitatīvu atpūtu, gan sevis pilnveidi. Specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem būtisks uzsvars ir uz bērna papildu drošības pasākumu nodrošināšanu, aprūpi un uzraudzību diennakts režīmā, kas prasa klātesamību un atdevi. Būtisks ir ieguldītais laika resurss bērna emocionālo un fizisko vajadzību nodrošināšanai. Jāņem vērā, ka šādu bērnu uzraudzība ierobežo audžuvecāku iespējas būt darba tiesiskajās attiecībās, līdz ar ko samazinās iespēja gūt finansējumu savu vajadzību nodrošināšanai. Kvalitatīva laika resursa trūkums var būtiski ietekmēt drošas piesaistes veidošanos, kas ir kritiski nepieciešama bērna emocionālai, sociālai un kognitīvai attīstībai.
Nepietiekams atlīdzības apmērs rada riskus, ka daļa esošo specializēto audžuģimeņu pārtrauc savu darbību finansiālu iemeslu dēļ, neveicina jaunu specializēto audžuģimeņu piesaisti, var negatīvi ietekmēt bērniem sniegtās aprūpes kvalitāti un stabilitāti.
Institūcijās joprojām atrodas pusaudži un bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem vairāku gadu garumā nav izdevies atrast ģimeni (viņus neizvēlas uzņemt ne audžuģimenes, ne adoptētāji), vai atgriezties bioloģiskajā ģimenē. Bērnu skaits ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās pēdējos gados sāk pieaugt (no 514 bērniem 2021. gadā līdz 586 bērniem 2024. gadā).
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 354 atlīdzība par specializētas audžuģimenes pienākumu pildīšanu 2018. gadā tika noteikta, balstoties uz tobrīd spēkā esošo minimālās mēneša algas apmēru – 430 euro. Atlīdzība tiek aprēķināta dubultā apmērā atbilstoši dienu skaitam, kad bērns ievietots specializētajā audžuģimenē, maksimāli 860 euro mēnesī. Saskaņā ar 91. punktu krīzes audžuģimene turpina saņemt 430 euro mēnesī trīs nākamos kalendāra mēnešus pēc mēneša, kurā izbeigta bērna uzturēšanās krīzes audžuģimenē. Esošais atlīdzības apmērs ir spēkā kopš 2018. gada 1. jūlija.
Līdz ar to atlīdzības pārskatīšana specializētajām audžuģimenēm ir būtiska, lai veicinātu jaunu specializēto audžuģimeņu piesaisti un motivētu esošās ģimenes turpināt darbību, sekmētu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu, kā arī paaugstinātu aprūpes kvalitāti un stiprinātu ģimeniskās aprūpes sistēmu.
Esošais un ilgstoši nepārskatītais atlīdzības apmērs mazina motivāciju kļūt par specializēto audžuģimeni uzņemoties papildus rūpes un sniedzot nepieciešamo atbalstu bērniem krīzes situācijā un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī neveicina ilgtermiņa iesaisti šajā darbībā. Šā brīža atlīdzības apmērs neatspoguļo pienākumu apjomu un to sarežģītību – nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes, paaugstinātu sadarbības apjoms ar dažādu jomu speciālistiem, paaugstinātu noslodzes intensitāti, sniedzot atbalstu un aprūpi bērniem krīzē un bērniem ar smagiem veselības traucējumiem. Specializēto audžuģimeņu pienākumu pildīšana paredz būtiskus psihoemocionālos, laika un fiziskos resursus, kas rada paaugstinātus “izdegšanas” riskus. Tādēļ būtiski nodrošināt savu resursu atjaunošanu, kas iekļauj gan kvalitatīvu atpūtu, gan sevis pilnveidi. Specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem būtisks uzsvars ir uz bērna papildu drošības pasākumu nodrošināšanu, aprūpi un uzraudzību diennakts režīmā, kas prasa klātesamību un atdevi. Būtisks ir ieguldītais laika resurss bērna emocionālo un fizisko vajadzību nodrošināšanai. Jāņem vērā, ka šādu bērnu uzraudzība ierobežo audžuvecāku iespējas būt darba tiesiskajās attiecībās, līdz ar ko samazinās iespēja gūt finansējumu savu vajadzību nodrošināšanai. Kvalitatīva laika resursa trūkums var būtiski ietekmēt drošas piesaistes veidošanos, kas ir kritiski nepieciešama bērna emocionālai, sociālai un kognitīvai attīstībai.
Nepietiekams atlīdzības apmērs rada riskus, ka daļa esošo specializēto audžuģimeņu pārtrauc savu darbību finansiālu iemeslu dēļ, neveicina jaunu specializēto audžuģimeņu piesaisti, var negatīvi ietekmēt bērniem sniegtās aprūpes kvalitāti un stabilitāti.
Institūcijās joprojām atrodas pusaudži un bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem vairāku gadu garumā nav izdevies atrast ģimeni (viņus neizvēlas uzņemt ne audžuģimenes, ne adoptētāji), vai atgriezties bioloģiskajā ģimenē. Bērnu skaits ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās pēdējos gados sāk pieaugt (no 514 bērniem 2021. gadā līdz 586 bērniem 2024. gadā).
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 354 atlīdzība par specializētas audžuģimenes pienākumu pildīšanu 2018. gadā tika noteikta, balstoties uz tobrīd spēkā esošo minimālās mēneša algas apmēru – 430 euro. Atlīdzība tiek aprēķināta dubultā apmērā atbilstoši dienu skaitam, kad bērns ievietots specializētajā audžuģimenē, maksimāli 860 euro mēnesī. Saskaņā ar 91. punktu krīzes audžuģimene turpina saņemt 430 euro mēnesī trīs nākamos kalendāra mēnešus pēc mēneša, kurā izbeigta bērna uzturēšanās krīzes audžuģimenē. Esošais atlīdzības apmērs ir spēkā kopš 2018. gada 1. jūlija.
Līdz ar to atlīdzības pārskatīšana specializētajām audžuģimenēm ir būtiska, lai veicinātu jaunu specializēto audžuģimeņu piesaisti un motivētu esošās ģimenes turpināt darbību, sekmētu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu, kā arī paaugstinātu aprūpes kvalitāti un stiprinātu ģimeniskās aprūpes sistēmu.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu bērnu labāko interešu nodrošināšanu ģimeniskā vidē un bērnu pāreju no institucionālās aprūpes uz ģimenisku vidi, ko nodrošina specializētās audžuģimenes (krīzes audžuģimene un audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem), paredzēts pārskatīt atlīdzības apmēru par specializētas audžuģimenes pienākumu pildīšanu, nosakot to atbilstoši formulai, kas atkarīga no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tādēļ tiek grozīts MK noteikumu Nr. 354 78. punkts, atlīdzības apmēru sasaistot ar valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru.
Atbilstoši plānotajai minimālajai mēneša darba algai 2026.gadā – 780 euro, 2027.gadā – 820 euro, 2028.gadā – 860 euro, tad pārskatās atlīdzības apmērs specializētajai audžuģimenei plānots divkāršā minimālās algas apmērā jeb 2026.gadā - 1560 euro, 2027.gadā – 1640 euro, 2028.gadā – 1720 euro.
Tādēļ tiek grozīts MK noteikumu Nr. 354 78. punkts, atlīdzības apmēru sasaistot ar valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru.
Atbilstoši plānotajai minimālajai mēneša darba algai 2026.gadā – 780 euro, 2027.gadā – 820 euro, 2028.gadā – 860 euro, tad pārskatās atlīdzības apmērs specializētajai audžuģimenei plānots divkāršā minimālās algas apmērā jeb 2026.gadā - 1560 euro, 2027.gadā – 1640 euro, 2028.gadā – 1720 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Specializētās audžuģimenes, audžuģimenes un tajās ievietotie bērni.
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra apkopto pārskatu par bāriņtiesu darbu 2024. gada 31. decembrī valstī bija:
1)5341 bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, no kuriem audžuģimenēs atradās 1403 bērni;
2) 88 specializētās audžuģimenes;
3) 686 audžuģimenes
1)5341 bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, no kuriem audžuģimenēs atradās 1403 bērni;
2) 88 specializētās audžuģimenes;
3) 686 audžuģimenes
Juridiskās personas
- Pašvaldības
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 860 716
0
2 860 716
0
2 860 716
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 860 716
0
2 860 716
0
2 860 716
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 860 716
0
2 860 716
4 978 592
2 860 716
5 625 275
6 378 694
2.1. valsts pamatbudžets
2 860 716
0
2 860 716
4 978 592
2 860 716
5 625 275
6 378 694
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-4 978 592
0
-5 625 275
-6 378 694
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-4 978 592
0
-5 625 275
-6 378 694
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-4 978 592
-5 625 275
-6 378 694
5.1. valsts pamatbudžets
0
-4 978 592
-5 625 275
-6 378 694
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kolonās "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" uzrādīti izdevumi valsts pamatbudžeta apakšprogrammai 22.03.00 "Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam:
- subsīdijām un dotācijām (atalgojuma izmaksai specializētajām audžuģimenēm) 2025. gadā un turpmākajos gados 1 800 758 euro apmērā;
- pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām (mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām pabalstam bērna uzturam audžuģimenēs) 2025. gadā un turpmākajos gados 1 059 958 euro apmērā
- subsīdijām un dotācijām (atalgojuma izmaksai specializētajām audžuģimenēm) 2025. gadā un turpmākajos gados 1 800 758 euro apmērā;
- pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām (mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām pabalstam bērna uzturam audžuģimenēs) 2025. gadā un turpmākajos gados 1 059 958 euro apmērā
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķini saistībā ar specializēto audžuģimeņu atalgojuma palielināšanu pievienots anotācijas pielikumā Nr.1 un pabalsta bērna uzturam audžuģimenē minimālā apmēra palielināšanai pievienots anotācijas pielikumā Nr.2.
Noteikumu projekta ietekmē palielinās LM pamatbudžeta apakšprogrammas 22.03.00 "Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei":
- izdevumi subsīdijām un dotācijām 2026. gadā 1 465 712 euro apmērā, 2027. gadā 1 633 235 euro apmērā, 2028. gadā 1 800 742 euro apmērā un 2029. gadā 1 800 742 euro apmērā;
- izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām 2026. gadā 3 512 880 euro apmērā, 2027. gadā 3 992 040 euro apmērā, 2028. gadā 4 577 952 euro apmērā un 2029. gadā 4 760 616 euro apmērā.
Līdz ar to kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2026. gadā 4 978 592 euro apmērā, 2027. gadā 5 625 275 euro apmērā, 2028. gadā 6 378 694 euro apmērā un 2029. gadā 6 561 358 euro apmērā.
Noteikumu projekta ietekmē palielinās LM pamatbudžeta apakšprogrammas 22.03.00 "Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei":
- izdevumi subsīdijām un dotācijām 2026. gadā 1 465 712 euro apmērā, 2027. gadā 1 633 235 euro apmērā, 2028. gadā 1 800 742 euro apmērā un 2029. gadā 1 800 742 euro apmērā;
- izdevumi pārējiem valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām 2026. gadā 3 512 880 euro apmērā, 2027. gadā 3 992 040 euro apmērā, 2028. gadā 4 577 952 euro apmērā un 2029. gadā 4 760 616 euro apmērā.
Līdz ar to kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2026. gadā 4 978 592 euro apmērā, 2027. gadā 5 625 275 euro apmērā, 2028. gadā 6 378 694 euro apmērā un 2029. gadā 6 561 358 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
MK 2025. gada 22. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārajam pasākumam "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2026. gadā 24 168 498 euro apmērā, 2027. gadā 26 440 801 euro apmērā, 2028. gadā 30 177 077 euro apmērā un 2029. gadā 30 173 568 euro apmērā, t.sk. noteikumu projekta ieviešanai 2026. gadā 4 978 582 euro apmērā, 2027. gadā 5 625 275 euro apmērā, 2028. gadā 6 378 694 euro apmērā un 2029. gadā 6 561 358 euro apmērā.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir iestrādāts likumprojektā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (likumprojekts pieņemts Saeimā 1. lasījumā 2025.gada 6.novembrī).
Papildus informējam, ka noteikumu projektā norādītais papildu nepieciešamais finansējums LM prioritātes "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" pasākumam "Atlīdzības par specializētās pienākumu pildīšanu pārskatīšana" īstenošanai ir norādīts daļēji, jo papildu finansējums, kas nepieciešams atlīdzības izmaksai jaunās specializētās audžuģimenes formas ieviešanai bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām tiks iekļauts turpmākajos Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" grozījumos (jaunās specializētās audžuģimenes formas ieviešana bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām plānota no 2026.gada 1.jūlija).
Šobrīd papildu nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai ir apstiprināts atbilstoši plānotajai minimālajai mēneša darba algai 2026.gadā – 780 euro, 2027.gadā – 820 euro, 2028.gadā – 860 euro. Ja, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 730 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 6. punktā noteikto, Ministru kabinetā tiks lemts par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu gadījumos, kad priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, vienlaikus tiks lemts arī par nepieciešamo papildu finansējumu atalgojuma specializētajām audžuģimenēm un mērķdotācijas pašvaldībām pabalstam bērna uzturam audžuģimenēs nodrošināšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Tā kā noteikumu projekts paredz pārskatīt pabalsta un atlīdzības apmēru atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē atbalstītajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam", papildus komunikācijas aktivitātes par Ministru kabineta noteikumu projektu nav veiktas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Bērnu aizsardzības centrs
- Pašvaldības, Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pabalsta audžuģimenē esoša bērna uzturam apmēra pārrēķināšanu, piešķiršanu un izmaksu nodrošinās pašvaldības esošo funkciju ietvaros, bet Labklājības ministrija nodrošinās kompensācijas pašvaldībām izmaksu.
Specializētajām audžuģimenēm atlīdzību par pienākumu pildīšanu piešķir un izmaksā tas ārpusgimenes aprūpes atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene noslēgusi līgumu.
Specializētajām audžuģimenēm atlīdzību par pienākumu pildīšanu piešķir un izmaksā tas ārpusgimenes aprūpes atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene noslēgusi līgumu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos audžuģimeņu un tajās ievietoto bērnu finansiālo situāciju.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos audžuģimeņu, kas aprūpē ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus, materiālo situāciju, tādā veidā rodot iespēju nodrošināt bērna vajadzības.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Specializēto audžuģimeņu atalgojuma palielināšana
2. pielikums
Nosaukums
Valsts kompensācijas pašvaldībām pabalsta bērna uzturam audžuģimenei pārskatīšana