Anotācija (ex-ante)

Līdz ar plānotajiem grozījumiem Augstskolu likumā, ar kuriem plānots ieviest institucionālā un snieguma finansējuma modeli attiecībā uz valsts augstskolām, ir plānots šo modeli attiecināt arī uz valsts koledžām.

Saistītais likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" (25-TA-1838) paredz atteikties no tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) un Augstākās izglītības padome nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu augstskolās un studiju programmās, tai vietā deleģējot tiesības pašai augstskolai noteikt studiju vietu skaitu. Valsts augstskolas padome varēs kopējā finansējuma ietvaros pieņemt racionālākus lēmumus par to, cik studējošo tiek uzņemti un pēc kādiem kritērijiem, koncentrējot resursus uz studējošiem, kuriem sekmes ir pietiekošas studiju pabeigšanai. Šīs pārmaiņas arī novērsīs finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tai vietā koncentrējot resursus - gan finanšu līdzekļus, gan akadēmiskā personāla darbu - uz studijās progresējošo studējošo izglītošanu.

Likumprojekts ieviesīs augstskolai elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt bez maksas, kuri par daļēju samaksu jeb ar studiju maksas atlaidēm/līdzmaksājumu, un kuri no privātajiem līdzekļiem sedzot pilnas studiju izmaksas. Šie lēmumi var būt atšķirīgi, atkarībā no dažādu studiju programmu izmēra un pašizmaksām. Augstskolām ir jāspēj iekšēji veikt studiju izmaksu aprēķinus un kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pieņemt racionālus lēmumus par uzņemšanas un studiju samaksas nosacījumiem. Tām augstskolām, kurām vēl nav izstrādāti studiju programmu pašizmaksu kalkulācijas rīki, kā vadlīnijas ir iespējams izmantot IZM pasūtījumā A/S KPMG Baltics veikto pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksām un studiju tematisko jomu izmaksu koeficientiem, kā arī studiju programmu pašizmaksu kalkulācijas rīku.

Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, IZM un atbildīgās nozares ministrijas slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu, it īpaši par tiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai - par izglītības, veselības aprūpes, STEM jomu absolventiem, liekot uzsvaru uz rezultātu (absolvents), nevis procesu (budžeta vieta).

Tā kā spēku zaudēs tiesību norma, uz kuras pamata izdoti Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumus Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk- MK noteikumi Nr. 994), nepieciešams izdot jaunus noteikumus atbilstoši jaunās normas deleģējumam, ietverot kārtību, kādā tiks piešķirts finansējums studiju nodrošināšanai un snieguma finansējums. Atbilstoši konceptuālajam ziņojumam paredzēts, ka jaunajā modelī studiju bāzes finansējums tiktu balstīts nevis vienas studiju vietas izmaksās, bet gan akadēmiskā personāla “komplekta” izmaksās. Saskaņā ar pēc IZM pasūtījuma veikto izmaksu pētījumu, izglītības tematiskajās jomās ar viszemāko studiju izmaksu koeficienta minimālo vērtību, papildu algai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir arī 48% izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām. Attiecīgi, reizinot šīs izmaksas ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra Noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 2. pielikumā esošajiem studiju izmaksu koeficientiem, ir iespējams iegūt akadēmiskā personāla "komplekta" izmaksas dažādās tematiskajās jomās, atkarībā no to resursietilpības.

Tai pat laikā, balstoties uz augstskolu sniegtajām finanšu atskaitēm un Valsts kases pārskatiem, 71% no augstskolām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem tiek izlietots akadēmiskā personāla atlīdzībai. Līdz ar to, studiju bāzes finansējuma aprēķinā liekot uzsvaru uz akadēmiskā personāla komplektu izmaksām, tiktu nodrošināta lielāka studiju bāzes finansējuma aprēķina sasaiste ar faktiskajām studiju programmu izmaksām.

Pārejot uz jaunu aprēķina kārtību, iestādēm netiks samazināts esošais finansējums un netiks noteikta prasība nodrošināt pilnu "komplektu" esošā finansējuma ietvaros. Šī komplekta mērķis ir radīt augstākās izglītības iestāžu izmaksu grozu, kas tiktu izmantots par pamatu izmaksu aktualizācijā, izrietot no izmaiņām sagaidāmajās izmaksās. Koledžām akadēmiskā personāla komplekta sastāvs tiks noteikts atbilstoši koledžu mācībspēku struktūrai. Ar šādu pieeju, kombinējot to ar jau veiktajām izmaiņām snieguma finansējuma aprēķina formulā MK noteikumos Nr.994, kas uzliek lielāku uzsvaru uz sagatavoto absolventu skaitu, tiktu gan noteikts skaidrs un saprotams studiju bāzes finansējuma aprēķins, kas ņemtu vērā arī studiju jomas koeficientus, gan tiktu likts uzsvars uz kvalitatīvu absolventu sagatavošanu.

Tiek ierosināti grozījumi, likumā ietverot koledžas domes kompetences, kas būtu salāgotas ar jauno finansēšanas modeli, kā arī noteikt, ka valsts koledžas, tādā pašā kārtībā kā valsts dibinātās augstskolas, saņem institucionālo un snieguma finansējumu.
Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, Izglītības un zinātnes ministrija un atbildīgā nozares ministrija slēgs vienošanos ar koledžām (kuras nav tiešās pārvaldes iestādes) vai tām atvasinātajām publiskajām personām, kuru padotībā ir attiecīgās koledžas, par sagatavojamo speciālistu skaitu, it īpaši par tiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai - par izglītības, veselības aprūpes, STEM jomu absolventiem, liekot uzsvaru uz rezultātu (absolvents), nevis procesu (budžeta vieta). Šāda kārtība tiks noteikta Augstskolu likuma 78.pantā, kurš būs kā pamats institucionālā un snieguma finansējuma piešķiršanai kā valsts augstskolām, tā arī valsts koledžām.
Lai nodrošinātu pārejas periodu, likumprojekts papildināts ar pārejas noteikumu, kas paredz, ka koledžas nodrošina studējošajiem, kuri līdz 2026. gada 30. decembrim ir imatrikulēti no valsts budžeta finansētajās studiju vietās, studijas no valsts budžeta finansētajās studiju vietās atbilstoši likuma redakcijai, kura ir spēkā līdz 2026. gada 30. decembrim, un noslēgto studiju līgumu nosacījumiem.

Pieaudzis pilnā slodzē nodarbinātā akadēmiskā personāla īpatsvars, pieaugusi augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā.

“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai””[1] rādītāji- augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti), akadēmiskā personāla, kuri nodarbināti pilna laika slodzē augstākās izglītības institūcijās, īpatsvars,   un citi pamatnostādnēs paredzētie rādītāji attiecībā uz augstāko izglītību.

[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam