21-TA-1754: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 287 "Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 287 "Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši:
1. Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devītajai daļai;
2. Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 333) 18. punktam.
1. Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devītajai daļai;
2. Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 333) 18. punktam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt izmaiņas Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu cenrādī atbilstoši faktiskajai un tiesiskajai situācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 287 "Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 287) noteic Maksātnespējas kontroles dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 333 18.2. un 18.3. apakšpunktā noteiktajam, grozījumus noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi izdara, ja ir būtiski mainījušās (samazinājušās vai palielinājušās) tiešās vai netiešās izmaksas, kuras veido maksas pakalpojumu izcenojumus, vai tā ir mainījies plānoto maksas pakalpojumu vienību skaits noteiktā laikposmā, ka tas būtiski ietekmē vienas pakalpojuma vienības sniegšanas izmaksas.
Maksātnespējas kontroles dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nepieciešams precizēt, ņemot vērā:
- izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) eksamināciju,
- izmaiņas normatīvajā regulējumā atlīdzības izmaksai autoratlīdzības saņēmējiem,
- faktisko situāciju un izmantotos resursus, izvērtējot katra maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos tiešos izdevumus un ņemot vērā uz katra pakalpojuma sniegšanu attiecināmās netiešās izmaksas, tādējādi nodrošinot sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu atbilstību faktiskajām izmaksām.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 333 18.2. un 18.3. apakšpunktā noteiktajam, grozījumus noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi izdara, ja ir būtiski mainījušās (samazinājušās vai palielinājušās) tiešās vai netiešās izmaksas, kuras veido maksas pakalpojumu izcenojumus, vai tā ir mainījies plānoto maksas pakalpojumu vienību skaits noteiktā laikposmā, ka tas būtiski ietekmē vienas pakalpojuma vienības sniegšanas izmaksas.
Maksātnespējas kontroles dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nepieciešams precizēt, ņemot vērā:
- izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) eksamināciju,
- izmaiņas normatīvajā regulējumā atlīdzības izmaksai autoratlīdzības saņēmējiem,
- faktisko situāciju un izmantotos resursus, izvērtējot katra maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos tiešos izdevumus un ņemot vērā uz katra pakalpojuma sniegšanu attiecināmās netiešās izmaksas, tādējādi nodrošinot sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu atbilstību faktiskajām izmaksām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 7. septembrī[1], būtiski mainīts administratora amata apliecības derīguma termiņš un noteikts, ka administratora kvalifikācijas kontrole (administratora kārtējā kvalifikācijas eksāmena (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) norises nodrošināšana) tiks īstenota reizi piecos gados, nevis reizi divos gados kā iepriekš.
Proti, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 13.1 panta otro daļu pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas kontroles dienesta direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi.
Administratoru kvalifikācijas regulārā pārbaude, kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, nostiprināta Maksātnespējas likuma 16.2 panta pirmajā daļā, kas noteic, ka pēc iecelšanas amatā administrators reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas, kārto kvalifikācijas eksāmenu.
Savukārt minētā likuma 16.2 panta piektā daļa noteic, ka kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas kontroles dienests, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kvalifikācijas periodu. Maksātnespējas kontroles dienests var reizi gadā rīkot papildu kvalifikācijas eksāmenu, ja līdz tuvākā plānotā kvalifikācijas eksāmena norises dienai ir vairāk nekā gads un seši mēneši no administratora amata darbības apturēšanas vai viņa atstādināšanas no amata termiņa beigām un administratoram ir pagarināts kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņš atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.
Maksātnespējas likuma pārejas noteikumos noteikts, ka šobrīd ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu izdoto un spēkā esošo amata apliecību derīguma termiņi administratoriem tiek pagarināti līdz 2024. gadam. Pārejas noteikumi paredz, ka administratori atbilstoši amata apliecību derīguma termiņiem tiek sadalīti divās grupās, daļa administratoru pārejas periodā kvalifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā līdz 2024. gada aprīlim un daļa administratoru – ne vēlāk kā līdz 2024. gada oktobrim[2].
Ievērojot minēto, Maksātnespējas kontroles dienestam kvalifikācijas eksāmena norisei būs nepieciešams nodrošināt telpas ievērojami lielākam administratoru skaitam vienā eksāmena rīkošanas reizē, nekā tas bija līdz šim. Tādējādi palielinot pakalpojuma sniegšanas izmaksas par atbilstošu telpu īri. Minētais rada arī pakalpojuma sniegšanā iesaistīto cilvēkresursu apjoma pieaugumu. Tāpat, sniedzot pakalpojumu, jānodrošina pakalpojuma saņēmējiem droša vide un apstākļi, piemēram, nepieciešamības gadījumā ievērojot vienai personai noteikto platību Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai.
Tāpat jāuzsver, ka Maksātnespējas likumā veiktas izmaiņas administratora eksāmena organizēšanā. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās brīdim Maksātnespējas kontroles dienests ne retāk kā reizi divos gados organizēja administratora eksāmenu. Savukārt šobrīd saskaņā ar Maksātnespējas likuma 16.1 panta 1.1 daļu par administratora eksāmena organizēšanu lemj Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome pēc padomes locekļa vai Maksātnespējas kontroles dienesta direktora ierosinājuma. Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā iecerēts, ka administratora eksāmena organizēšanas nepieciešamība tiks vērtēta, piemēram, vērtējot izmaiņas ekonomiskajos procesos, profesijā esošo administratoru noslodzi u.c. objektīvi apzināmus apstākļus.
Saistībā ar minētajām normatīvo aktu izmaiņām administratoru eksaminācijas procesā, kā arī, lai mazinātu budžeta plānošanas risku, tika izvērtēts ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītais faktisko resursu izlietojums, ieņēmumu un izdevumu attiecība, vai tiek segtas faktiskās izmaksas, kā arī katra maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās tiešās un netiešās izmaksas.
Noteikumu projektā iekļauto maksas pakalpojumu izcenojumi ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, un tie noteikti, ievērojot Noteikumu Nr. 333 prasības.
Būtiska ietekme uz maksas pakalpojumu cenu izmaiņām ir eksaminācijas komisijas locekļu[3] un lektoru atlīdzībai saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā atlīdzības izmaksai autoratlīdzības saņēmējiem. Proti, no 2021. gada likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" samaksas par intelektuālo īpašumu (turpmāk – autoratlīdzība) saņēmējiem tiek noteikta jauna iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksāšanas kārtība un autoratlīdzību uzskata par saimnieciskās darbības ienākumu (ar pārejas periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim). Ja pēc pārejas perioda fiziskā persona nebūs reģistrējusi saimniecisko darbību un šai personai autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no minētā ienākuma tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no nereģistrētās saimnieciskās darbības – kā no algota darba ienākuma.
Tāpat Maksātnespējas kontroles dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenas izmaiņas ietekmējušas arī citas tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, tostarp telpu nomas tirgus cenu būtisks pieaugums, komunālo pakalpojumu cenu pieaugums, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā atbilstoša nodrošinājuma izmaiņas un pakalpojuma sniegšanā iesaistītie cilvēkresursi.
[1] Grozījumi Maksātnespējas likumā. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2021/171A.1?search=on.
[2] Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 75. un 76. punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-likums.
[3] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 16.1 panta pirmo daļu personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Tāpat saskaņā ar 16.1 panta ceturto daļu eksaminācijas komisija pieņem arī administratora kārtējo kvalifikācijas eksāmenu.
Proti, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 13.1 panta otro daļu pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas kontroles dienesta direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi.
Administratoru kvalifikācijas regulārā pārbaude, kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, nostiprināta Maksātnespējas likuma 16.2 panta pirmajā daļā, kas noteic, ka pēc iecelšanas amatā administrators reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas, kārto kvalifikācijas eksāmenu.
Savukārt minētā likuma 16.2 panta piektā daļa noteic, ka kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas kontroles dienests, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kvalifikācijas periodu. Maksātnespējas kontroles dienests var reizi gadā rīkot papildu kvalifikācijas eksāmenu, ja līdz tuvākā plānotā kvalifikācijas eksāmena norises dienai ir vairāk nekā gads un seši mēneši no administratora amata darbības apturēšanas vai viņa atstādināšanas no amata termiņa beigām un administratoram ir pagarināts kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņš atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.
Maksātnespējas likuma pārejas noteikumos noteikts, ka šobrīd ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu izdoto un spēkā esošo amata apliecību derīguma termiņi administratoriem tiek pagarināti līdz 2024. gadam. Pārejas noteikumi paredz, ka administratori atbilstoši amata apliecību derīguma termiņiem tiek sadalīti divās grupās, daļa administratoru pārejas periodā kvalifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā līdz 2024. gada aprīlim un daļa administratoru – ne vēlāk kā līdz 2024. gada oktobrim[2].
Ievērojot minēto, Maksātnespējas kontroles dienestam kvalifikācijas eksāmena norisei būs nepieciešams nodrošināt telpas ievērojami lielākam administratoru skaitam vienā eksāmena rīkošanas reizē, nekā tas bija līdz šim. Tādējādi palielinot pakalpojuma sniegšanas izmaksas par atbilstošu telpu īri. Minētais rada arī pakalpojuma sniegšanā iesaistīto cilvēkresursu apjoma pieaugumu. Tāpat, sniedzot pakalpojumu, jānodrošina pakalpojuma saņēmējiem droša vide un apstākļi, piemēram, nepieciešamības gadījumā ievērojot vienai personai noteikto platību Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai.
Tāpat jāuzsver, ka Maksātnespējas likumā veiktas izmaiņas administratora eksāmena organizēšanā. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās brīdim Maksātnespējas kontroles dienests ne retāk kā reizi divos gados organizēja administratora eksāmenu. Savukārt šobrīd saskaņā ar Maksātnespējas likuma 16.1 panta 1.1 daļu par administratora eksāmena organizēšanu lemj Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome pēc padomes locekļa vai Maksātnespējas kontroles dienesta direktora ierosinājuma. Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā iecerēts, ka administratora eksāmena organizēšanas nepieciešamība tiks vērtēta, piemēram, vērtējot izmaiņas ekonomiskajos procesos, profesijā esošo administratoru noslodzi u.c. objektīvi apzināmus apstākļus.
Saistībā ar minētajām normatīvo aktu izmaiņām administratoru eksaminācijas procesā, kā arī, lai mazinātu budžeta plānošanas risku, tika izvērtēts ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītais faktisko resursu izlietojums, ieņēmumu un izdevumu attiecība, vai tiek segtas faktiskās izmaksas, kā arī katra maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās tiešās un netiešās izmaksas.
Noteikumu projektā iekļauto maksas pakalpojumu izcenojumi ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, un tie noteikti, ievērojot Noteikumu Nr. 333 prasības.
Būtiska ietekme uz maksas pakalpojumu cenu izmaiņām ir eksaminācijas komisijas locekļu[3] un lektoru atlīdzībai saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā atlīdzības izmaksai autoratlīdzības saņēmējiem. Proti, no 2021. gada likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" samaksas par intelektuālo īpašumu (turpmāk – autoratlīdzība) saņēmējiem tiek noteikta jauna iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksāšanas kārtība un autoratlīdzību uzskata par saimnieciskās darbības ienākumu (ar pārejas periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim). Ja pēc pārejas perioda fiziskā persona nebūs reģistrējusi saimniecisko darbību un šai personai autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no minētā ienākuma tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no nereģistrētās saimnieciskās darbības – kā no algota darba ienākuma.
Tāpat Maksātnespējas kontroles dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenas izmaiņas ietekmējušas arī citas tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, tostarp telpu nomas tirgus cenu būtisks pieaugums, komunālo pakalpojumu cenu pieaugums, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā atbilstoša nodrošinājuma izmaiņas un pakalpojuma sniegšanā iesaistītie cilvēkresursi.
[1] Grozījumi Maksātnespējas likumā. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2021/171A.1?search=on.
[2] Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 75. un 76. punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-likums.
[3] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 16.1 panta pirmo daļu personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Tāpat saskaņā ar 16.1 panta ceturto daļu eksaminācijas komisija pieņem arī administratora kārtējo kvalifikācijas eksāmenu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Maksātnespējas likumā Maksātnespējas kontroles dienestam deleģēto uzdevumu izpildi[4] un maksas pakalpojumu sniegšanu pilnā apmērā, noteikumu projektā precizēta maksa par Maksātnespējas kontroles dienesta sniegtajiem pakalpojumiem − kvalifikācijas pilnveides pasākuma apmeklējums, administratora eksāmena kārtošana, kvalifikācijas eksāmena kārtošana un amata apliecības izdošana (dublikāta izdošana).
Maksas pakalpojumu cenas aprēķinātas, lai segtu ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka maksas pakalpojumu cenas nepārsniedz ar to sniegšanu saistītos izdevumus. Sagatavojot noteikumu projektu un palielinot izmaksas, ir ievērota piesardzības politika, nodrošinot un saglabājot finansiālā ziņā pieejamus pakalpojumus.
Noteikumu projektā noteiktos maksas pakalpojumus iespējams saņemt tikai klātienē. Savukārt pieteikties konkrētā maksas pakalpojuma saņemšanai var, izmantojot e-pastu, oficiālo elektronisko adresi un izmantojot e-pakalpojumu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv.
[4] Maksātnespējas likuma 13.1 panta otrā daļa, 174.1 panta pirmās daļas 8. un 9. punkts.
Maksas pakalpojumu cenas aprēķinātas, lai segtu ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka maksas pakalpojumu cenas nepārsniedz ar to sniegšanu saistītos izdevumus. Sagatavojot noteikumu projektu un palielinot izmaksas, ir ievērota piesardzības politika, nodrošinot un saglabājot finansiālā ziņā pieejamus pakalpojumus.
Noteikumu projektā noteiktos maksas pakalpojumus iespējams saņemt tikai klātienē. Savukārt pieteikties konkrētā maksas pakalpojuma saņemšanai var, izmantojot e-pastu, oficiālo elektronisko adresi un izmantojot e-pakalpojumu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv.
[4] Maksātnespējas likuma 13.1 panta otrā daļa, 174.1 panta pirmās daļas 8. un 9. punkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts ir attiecināms uz šādām mērķa grupām:
1) administratori – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā 2021. gada 1. decembrī ir reģistrēti 164 administratori;
2) administratora pretendenti – Maksātnespējas likuma 13. panta pirmā daļa nosaka administratoram izvirzāmās prasības, savukārt par administratora pretendentu var būt jebkura persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izteikusi vēlmi kārtot administratora pretendenta eksāmenu. Ievērojot minēto, nav iespējams noteikt administratora amata pretendentu skaitu;
3) kvalifikācijas pilnveides pasākuma apmeklētāji – jebkura ieinteresētā persona, līdz ar to nav iespējams noteikt konkrētu skaitu.
1) administratori – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā 2021. gada 1. decembrī ir reģistrēti 164 administratori;
2) administratora pretendenti – Maksātnespējas likuma 13. panta pirmā daļa nosaka administratoram izvirzāmās prasības, savukārt par administratora pretendentu var būt jebkura persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izteikusi vēlmi kārtot administratora pretendenta eksāmenu. Ievērojot minēto, nav iespējams noteikt administratora amata pretendentu skaitu;
3) kvalifikācijas pilnveides pasākuma apmeklētāji – jebkura ieinteresētā persona, līdz ar to nav iespējams noteikt konkrētu skaitu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
21 969
-21 969
16 117
-16 117
16 117
37 667
-16 117
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
21 969
-21 969
16 117
-16 117
16 117
37 667
-16 117
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
21 969
-21 969
16 117
-16 117
16 117
37 667
-16 117
2.1. valsts pamatbudžets
21 969
-21 969
16 117
-16 117
16 117
37 667
-16 117
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar 2017. gada 6. janvāri Maksātnespējas kontroles dienestam tika deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi – administratoru eksaminēšana un kvalifikācijas kontrole. Minētie uzdevumi noteikti Maksātnespējas likuma 13.1 panta otrajā daļā un 174.1 panta 8. un 9. punktā. Īstenojot minētos valsts pārvaldes uzdevumus, Maksātnespējas kontroles dienests organizē administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu, izgatavo un izsniedz administratora amata apliecību.
Tāpat norādāms, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astotajā daļā noteikts, ka publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Aktualizējot maksas pakalpojumu izcenojumus, atbilstoši Noteikumu Nr. 333 prasībām tika izvērtēti katra maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie tiešie izdevumi un ņemtas vērā uz katra pakalpojuma sniegšanu attiecināmās netiešās izmaksas. Maksas pakalpojumu izcenojumi tika rēķināti, izvērtējot pakalpojumu apjomu un atbilstoši esošajai situācijai.
Ņemot vērā, pakalpojumu sniegšanas, cenu un apmeklētāju skaita izmaiņas, Maksātnespējas kontroles dienesta ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un attiecīgi izdevumi, samazināsies 2022. gadā par 21 969 euro, 2023. gadā par 16 117 euro. Attiecībā uz 2024. gada plānotajiem maksas pakalpojumu ieņēmumiem, tie no 16 117 euro palielināsies par 37 667 euro un plānotie ieņēmumi 2024. gadā būs 53 784 euro. 2025. gadā plānotie maksas pakalpojuma ieņēmumi būs 0 euro.
Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu detalizēts izdevumu sadalījums un ieņēmumi salīdzinājumā pret 2022. gada un vidēja termiņa budžeta ietvara ieņēmumiem norādīti noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1. un 2. pielikumā.
Maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķins norādīts noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3. pielikumā.
Tāpat norādāms, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astotajā daļā noteikts, ka publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Aktualizējot maksas pakalpojumu izcenojumus, atbilstoši Noteikumu Nr. 333 prasībām tika izvērtēti katra maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie tiešie izdevumi un ņemtas vērā uz katra pakalpojuma sniegšanu attiecināmās netiešās izmaksas. Maksas pakalpojumu izcenojumi tika rēķināti, izvērtējot pakalpojumu apjomu un atbilstoši esošajai situācijai.
Ņemot vērā, pakalpojumu sniegšanas, cenu un apmeklētāju skaita izmaiņas, Maksātnespējas kontroles dienesta ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un attiecīgi izdevumi, samazināsies 2022. gadā par 21 969 euro, 2023. gadā par 16 117 euro. Attiecībā uz 2024. gada plānotajiem maksas pakalpojumu ieņēmumiem, tie no 16 117 euro palielināsies par 37 667 euro un plānotie ieņēmumi 2024. gadā būs 53 784 euro. 2025. gadā plānotie maksas pakalpojuma ieņēmumi būs 0 euro.
Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu detalizēts izdevumu sadalījums un ieņēmumi salīdzinājumā pret 2022. gada un vidēja termiņa budžeta ietvara ieņēmumiem norādīti noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1. un 2. pielikumā.
Maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķins norādīts noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3. pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā Tieslietu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumu par ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un attiecīgi izdevumu izmaiņām Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 06.03.00 "Maksātnespējas procesa pārvaldība".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Maksas pakalpojumu izcenojumi noteikti atbilstoši Noteikumu Nr. 333 prasībām un tos veido katra maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās tiešās un netiešās izmaksas. Ar projektu netiek veidoti jauni vai atcelti esošie maksas pakalpojumi.
6.4. Cita informācija
Sabiedrība pēc normatīvā akta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī tas tiks ievietots bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Maksātnespējas kontroles dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Detalizēts maksas pakalpojumu izdevumu sadalījums
2. pielikums
Nosaukums
Maksātnespējas kontroles dienesta maksas pakalpojumu ieņēmumi salīdzinājumā pret 2022. gada un vidēja termiņa budžeta ietvara ieņēmumiem