Anotācija

23-TA-1727: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk - Robežas likums) 35.1 panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu atsevišķās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valstīm, kā to savā judikatūrā atklājusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk– ECT), ir tiesības kontrolēt personu ieceļošanu, uzturēšanos valstī un izceļošanu no tās, kā arī noteikt to imigrācijas politiku, lai nodrošinātu to divpusējo saistību vai saistību pret Eiropas Savienību izpildi (sk., piemēram, ECT 1997. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 122/1996/741/940 Boujlifa v. France 42. punktu), kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu, 77.-79. pantu (īpaši 79. panta 1. punktu attiecībā uz nelikumīgas ieceļošanas novēršanu), 80. pantu. Proti, būtisks valstu iekšējās drošības nodrošināšanas elements ir robežapsardzības sistēmas, tostarp robežkontroles noteikšana, kas attiecīgi Savienības ietvaros kalpo ne tikai valsts interesēm, pie kuras robežām tiek veikta robežkontrole, bet gan tostarp visu to valstu interesēm, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par robežkontroles atcelšanu pie Savienības iekšējām robežām.
2023. gada 22. jūnijā tika pieņemts likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā", kas stājās spēkā 2023. gada 14. jūlijā, papildinot Robežas likumu ar 35.1 pantu, kas nosaka tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. 
No 2021. gada 11. augusta valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav tikusi atļauta 14305 personām, no tām 2021. gadā: 4045 personām, 2022. gadā: 5286 personām un no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 25. jūlijam 4962 personām. 
Savukārt, pēdējo septiņu dienu laikā (līdz 2023. gada 25. jūlijam) valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav tikusi atļauta 179 personām, vidēji 26 personām vienas diennakts ietvaros.
Arī no Lietuvas Republikas un Polijas Republikas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Tāpat norādāms, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju,  laika periodā no 01.01.2023. līdz 23.07.2023. uzsākti 49 kriminālprocesi pret 66 personām (26 Latvijas Republikas pilsoņi, 5 Latvijas Republikas nepilsoņi, 2 Lietuvas Republikas pilsoņi, 1 Igaunijas Republikas pilsone, 2 Igaunijas Republikas nepilsoņi, 9 Ukrainas pilsoņi,  3 Moldovas pilsoņi, 3 Gruzijas pilsoņi, 1 Baltkrievijas pilsonis, 2 Sīrijas pilsoņi, 1 Serbijas pilsonis, 1 Kirgizstānas pilsonis, 3 Krievijas Federācijas pilsoņi, 2 Kamerūnas pilsoņi, 2 Azerbaidžānas pilsoņi, 3 Pakistānas pilsoņi), kuras pārvietoja 308 trešo valstu pilsoņus (62 Sīrijas pilsoņi, 76 Afganistānas pilsoņi, 8 Ēģiptes pilsoņi, 85 Indijas pilsoņi, 4 Azerbaidžānas pilsoņi, 4 Šrilankas pilsoņi, 2 Bangladešas pilsoņi, 5 Tadžikistānas pilsoņi,  13 Pakistānas pilsoņi, 4 Kamerūnas pilsoņi, 5 Senegālas pilsoņi, 1 Irākas pilsonis, 12 Irānas pilsoņi, 2 Gvinejas pilsoņi, 1 Jemenas pilsonis, 1 Etiopijas pilsonis, 6 Kongo Republikas pilsoņi, 15 Komoras Salu pilsoņi, 2 Ganas pilsones).
Pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas Republikas puses var tikt izmantots apstāklis, ka gar Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaitu.
Tāpat Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nepieļautu iespēju personas ieceļošanai valstī tam neparedzētā vietā un laikā un novērstu personas nelikumīgas ieceļošanas valstī mēģinājumus tam neparedzētā vietā un laikā, ir nepieciešama nekavējoša rīcība, izsludinot Robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā minēto pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta pirmo un otro daļu Ministru kabinetam ir tiesības, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes.
Norādāms, ka likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits.
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai. Ņemot vērā konstatēto Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nesamērīgi lielo nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu un nepārtrauktu tendenci šo gadījumu skaitam konstanti pieaugt, piemēram, pēdējo septiņu dienu laikā (līdz 2023. gada 25. jūlijam) valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav tikusi atļauta 179 personām, vidēji 26 personām vienas diennakts ietvaros. Savukārt, no 2021. gada 11. augusta valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav tikusi atļauta 14305 personām, no tām 2021. gadā: 4045 personām, 2022. gadā: 5286 personām un no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 25. jūlijam 4962 personām. 
Tāpat norādams, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju,  laika periodā no 01.01.2023. līdz 23.07.2023. uzsākti 49 kriminālprocesi pret 66 personām (26 Latvijas Republikas pilsoņi, 5 Latvijas Republikas nepilsoņi, 2 Lietuvas Republikas pilsoņi, 1 Igaunijas Republikas pilsone, 2 Igaunijas Republikas nepilsoņi, 9 Ukrainas pilsoņi,  3 Moldovas pilsoņi, 3 Gruzijas pilsoņi, 1 Baltkrievijas pilsonis, 2 Sīrijas pilsoņi, 1 Serbijas pilsonis, 1 Kirgizstānas pilsonis, 3 Krievijas Federācijas pilsoņi, 2 Kamerūnas pilsoņi, 2 Azerbaidžānas pilsoņi, 3 Pakistānas pilsoņi), kuras pārvietoja 308 trešo valstu pilsoņus (62 Sīrijas pilsoņi, 76 Afganistānas pilsoņi, 8 Ēģiptes pilsoņi, 85 Indijas pilsoņi, 4 Azerbaidžānas pilsoņi, 4 Šrilankas pilsoņi, 2 Bangladešas pilsoņi, 5 Tadžikistānas pilsoņi,  13 Pakistānas pilsoņi, 4 Kamerūnas pilsoņi, 5 Senegālas pilsoņi, 1 Irākas pilsonis, 12 Irānas pilsoņi, 2 Gvinejas pilsoņi, 1 Jemenas pilsonis, 1 Etiopijas pilsonis, 6 Kongo Republikas pilsoņi, 15 Komoras Salu pilsoņi, 2 Ganas pilsones). Līdz ar to ir uzskatāms, ka ir sasniegts Robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā noteiktais kritērijs “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanai.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta otro daļu Ministru kabinetam ir tiesības pastiprinātās robežapsardzības sistēmas režīmu izsludināt visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19. panta pirmo daļu, lai radītu tādus apstākļus, kas neļautu personām nelikumīgi jebkurā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem šķērsot ārējo robežu, kā arī pārvietot mantas un preces pāri ārējai sauszemes robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, un lai apkarotu pārrobežu noziedzību, Ministru kabinets gar ārējo sauszemes robežu nosaka pierobežu, ne šaurāku par 30 kilometriem, sākot no valsts robežas. Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4. punkts nosaka administratīvās teritorijas, kurās ir noteikta pierobeža.
Izvērtējot attiecīgā apdraudējuma intensitāti, pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms ir izsludināms attiecīgajās Ludzas novada, Krāslavas novada, Augšdaugavas novada administratīvajās teritorijās, kā arī Daugavpils valstspilsētā.
Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļa nosaka iestāžu sadarbības, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus, pamatnoteikumus un Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu funkciju izpildi, Valsts robežsardze sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pierobežā novērš Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu, tomēr ir būtiski, ņemot vērā attiecīgā apdraudējuma laika periodu un intensitāti, Ministru kabineta rīkojumā noteikt, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai ir sniedzams nepieciešamais atbalsts Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu tam neparedzētā vietā un laikā. Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu izsludina, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu. Attiecībā par valsts apdraudējumu Nacionālās drošības likuma 9. panta pirmajā punktā noteikts, ka Ministru prezidents vada valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus. Minētā likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka Ministru kabinets nodrošina valsts institūcijas ar nepieciešamo finansējumu tām noteikto uzdevumu izpildei nacionālās drošības jomā.
Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 32. pantā noteiktajam, kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos, nosaka Ministru kabinets.
 Tādējādi neradot nepieciešamību vērsties pie katras iestādes atsevišķi un lūgt sniegt palīdzību cilvēkresursu veidā. Ja šāds pienākums netiek noteikts Ministru kabineta rīkojumā, tad tas var palēnināt paaugstinātas nelikumīgas robežas šķērsošanas situācijas normalizēšanas iespēju un paaugstināt nelikumīgi valstī ieceļojušo personu skaitu vai to personu skaitu, kas valstī mēģina ieceļot nelikumīgi. Valsts robežsardzei, Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai ir izmantojamas paredzētās procedūras un to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu iespēju personām šķērsot valsts robežu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības. Minētais var ietvert gan pastiprinātas patrulēšanas nodrošināšanu gar Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, gan arī fizisku šķēršļu radīšanu, lai novērstu iespējamu valsts robežas šķērsošanu. Tāpat Ministru kabineta rīkojumā ir nosakāma sadarbības nepieciešamība, kas noteiktu medicīniskās palīdzības sniegšanu personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtībai.
Lai nodrošinātu pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma efektivitāti, nolūkā nodrošināt iespēju atbilstoši reaģēt uz situāciju, kad nesamērīgi liels skaits personu valsts robežu šķērso vai mēģina to šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, nepieciešams noteikt atsevišķus pasākumus.
Proti, nosakāmas tiesības Valsts robežsardzei un Valsts policijai piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai spētu reaģēt uz krasi pieaugošu personu skaitu / personu grupu skaitlisko sastāvu (plūsmu), kas šķērsos valsts robežu vai mēģinās to šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām. Valsts drošības interešu aizsardzībai nepieciešamās preces tiks iegādātas, kas ir noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem" un Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību". Vienlaikus, atkāpe nepieciešama, lai nodrošinātu personu, kuras: 1)  Izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus robežšķērsošanas vietas (draudi dzīvībai); 2) Atrodas tranzīta zonā starp Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežjoslām un pastāv draudi dzīvībai (nosalšana, pārkaršana), bet nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana ir nepieciešama; apgādāšanu ar pārtiku, ja nepieciešams, atbilstoši iespējām sniedzot personai primāro nodrošinājumu. Minētais nepieciešams, lai spētu nodrošināt iespēju atbilstoši, bez kavēšanās, reaģēt uz situāciju, kad nesamērīgi liels skaits personu valsts robežu šķērso vai mēģina to šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, kā arī attiecīgajos gadījumos sniegt primārās nepieciešamības preces minētajām personām. Minētais pasākums piemērojams, nepārsniedzot Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 105 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām" noteiktās līgumcenu robežvērtības.
Otrkārt, attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai atklātu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas, vai notvertu šādas personas vai izņemtu šādas preces, kā arī attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības iekļūt dzīvojamās telpās, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai novērstu personu dzīvības apdraudējumu. Attiecīgo amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā – var būt galējā nepieciešamība iekļūt privātā īpašumā, ja persona, kas pārkāpusi likumīgas ieceļošanas nosacījumus, piemēram, slēpjas vai ieiet minētajā, citai personai piederošajā īpašumā. Piemēram, Valsts robežsardzes likuma 15. panta otrās daļas 1. – 3. punkts paredz, ka robežsargam, vajājot pārkāpēju, ir tiesības: 1) iekļūt publiskas personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī; 2) ar īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī; 3) bez īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļaujas iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī, ja ir apdraudēta personas dzīvība vai veselība. Pastāvot tendencei, ka personas, kas nelikumīgi šķērso valsts robežu, slēpjas vai ieiet citām privātpersonām piederošajos īpašumos un īpašnieki nav sastopami vai nesniedz piekrišanu robežsargam ieiet minētajā īpašumā, var rasties nepieciešamība noteikt papildu izņēmumu, piemēram, ka robežsargs, nespēdams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, ir tiesīgs iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu personu, kas pārkāpusi likumīgas ieceļošanas nosacījumu. Uzsverama minēto tiesību piešķiršanas nepieciešamība, ņemot vērā, ka Valsts robežsardze ir konstatējusi gadījumus, kad personas atrodas pamestā īpašumā (mājā), bet saziņa ar nekustamā īpašuma īpašnieku nav iespējama vai neizdodas, sekojoši nekavējoša rīcība tiek vilcināta. Piemēram, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes atbildības teritorijā tika konstatēti 23 gadījumi, kad personas, kas neatļauti uzturas Latvijā, izmantoja nedzīvojamas/pamestas mājas vai zemes gabala teritoriju, kā slēpšanas vietu. Neskatoties uz minēto, var būt nepieciešamība pastiprinātas robežapsardzības režīma īstenošanā analogas tiesības paredzēt atbalsta sniegšanā iesaistītajām institūcijām, kuru funkcijas ir likumpārkāpumu novēršana. Ņemot vērā, ka Nacionālie bruņotie spēki sniedz palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu, minētās tiesības īstenojamas Valsts robežsardzes amatpersonu vadībā. Atbilstoši Robežas likuma 35.1 panta septītajai daļai par katru gadījumu, kad attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītā amatpersona izmantojusi tiesības iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās vai dzīvojamās telpās, attiecīgā iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē prokuratūru.
Norādāms, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbinieku, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonu un darbinieku veicamo pienākumu apjoms, nodrošinot rīkojuma izpildi, var ievērojami pārsniegt ikdienas veicamo pienākumu apjomu atkarībā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu nelikumīgas šķērsošanas gadījumu intensitātes un rakstura. Līdz ar to var pastāvēt situācijas, ka, lai īstenotu rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, objektīvi nebūs iespējams ievērot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 29. panta pirmajā daļā, Valsts drošības iestāžu likuma 35. panta ceturtajā daļā vai  Darba likuma 136. panta piektajā daļā noteikto maksimāli noteikto dienesta pienākumu izpildes virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika stundu (virsstundu) skaita. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka attiecīgi norādītie nodarbinātie var tikt iesaistīti dienesta pienākumu (darba (amata) pienākumu) izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika (virsstundu darbā), kas pārsniedz attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, valsts drošības iestāžu likumā vai Darba likumā noteikto maksimālo dienesta pienākumu izpildes laiku. Vienlaikus projekts paredz, ka arī medicīniskās palīdzības nodrošināšana var tikt veikta virsstundu darba ietvaros (piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personas palīdzību nodrošinās papildus tiešajiem darba pienākumiem), projektā ir paredzēts, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un valsts un pašvaldības stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem, kas saistīti ar rīkojumā noteikto pasākumu izpildi, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku. Norādāms, ka katra nodarbinātā iesaistīšana dienesta pienākumu (darba (amata)) izpildē virs maksimāli noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika ir izvērtējama un tikai pastāvot izņēmuma jeb neatliekamai nepieciešamībai, kas saistīta ar apdraudējuma intensitāti un raksturu. Tādējādi, pēc iespējas aizsargājot nodarbinātā (darba ņēmēju) veselību un drošību.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku (turpmāk – riska piemaksa), un, ka speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets, savukārt otrā daļa nosaka, ka par īpašu risku šā likuma izpratnē uzskatāms amats (dienests, darbs), kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem. Tādējādi paredzēts, ka ar Ministru kabineta rīkojumu, pamatojoties uz deleģējumu Atlīdzības likumā, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka motivējošu piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 procentu apmēram no tiem noteiktās stundas algas likmes. Paredzēts, ka piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Būtiski norādīt, ka riska piemaksai nav pastāvīgs raksturs, un tā izmaksājama tikai saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas.  Piemaksas apmēra griesti noteikti pēc analoģijas, kā ārkārtējās situācijas laikā līdz 2023. gada 10. augustam,  ko nosaka  Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Vēršam uzmanību, ka pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms nav ikdienišķa situācija, un rīkojuma projektā ietvertie pasākumi ir vērsti uz valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanu un valsts apdraudējuma novēršanu, tāpēc piemaksas apmērs noteikts līdz 50 %. Tā kā projektā noteikti piemaksas apmēra griesti, plānots noteikt piemaksas apmēra gradāciju, ņemot vērā nodarbināto veicamos pienākumus un faktiskā riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Faktiskā riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā noteiks Valsts robežsardze. Minētās piemaksas noteikšana var nenozīmēt, ka mainās veicamo amata pienākumu saturs, bet nozīmē to, ka ir izmainījušies apstākļi, kādos tiek veikti konkrētie pienākumi, ka ir paaugstinājies riska līmenis, ko ietekmē ārējie faktori.
Pēc analoģijas kā Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, un Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem projektā paredzēts, ka Valsts robežsardzes atbalstam iesaistīto Nacionālo bruņoto spēku karavīru un zemessargu motivēšanai nosaka konkrētajā situācijā bīstamības un uzdevumu izpildes specifikai atbilstošu piemaksu karavīriem un dienesta uzdevumu izpildes dienas  kompensācijas paaugstināšanu zemessargiem. Proti, par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos, Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu līdz 50 procentu apmēram no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5. Paredzēts, ka minētās piemaksas un kompensācijas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. Ar piemaksu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Gadījumā, ja netiek izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, tad pastāv riski, ka strauji var palielināties to personu skaits, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežu.
Izvēlētais risinājums izraudzīts kā samērīgākais un optimālākais, paredzot mazāk personu tiesību ierobežojošus pasākumus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieki, Valsts drošības dienesta amatpersonas un darbinieki, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki un ārstniecības personas, kuras īstenos rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī robežšķērsotāji un personas, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā esošais nekustamais īpašums atrodas teritorijā, uz kuru ir attiecināms pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms.
Ietekmes apraksts
Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātajiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, tiks nodrošināta taisnīga un tiesību aktu prasībām atbilstoša atlīdzība par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi, nodrošinot pasākumu īstenošanu pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, kā arī segti citi izdevumi dienesta (amata, darba) pienākumu sekmīgai izpildei.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 856 956
0
2 706 476
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 856 956
0
2 706 476
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 856 956
0
-2 706 476
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 856 956
0
-2 706 476
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 856 956
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-2 706 476
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-2 706 476
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopā indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai laika periodam no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 11. februārim (6 mēnešiem) ir 4 563 432 euro.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai 6 mēnešiem ir 4 537 004 euro, no kura 1 843 741 euro plānots segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2023. gadā. Iekšlietu ministrijai indikatīvi nepieciešamais finansējums 2024. gadā ir 2 693 263 euro, kuru plānots segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gadā. Nepieciešamā finansējuma apmērs var tikt precizēts atbilstoši faktiskajai situācijai, kas, sagatavojot šo projektu, nav precīzi paredzams. 
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) 6 mēnešiem, lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksai par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo nodarbināto komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, uztura un dienas naudai, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir  4 537 004 euro, no tiem indikatīvi:
- Valsts policijai - 3 033 563 euro;
- Valsts robežsardzei - 1 127 287 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 303 955 euro;
- Valsts drošības dienestam - 72 199 euro.
Kopsavilkumus un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas pielikumā.
Vēršam uzmanību, ka pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, izdevumu apjoms var būtiski palielināties.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) 6 mēnešiem ir 26 428 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 9 897  euro, lai segtu izdevumus saistībā ar
Rīkojuma projekta 8.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 16 531 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību rīkojuma 8. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzams), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami rīkojuma projekta 8. punktā minētajām personām – izdevumi tiks izmaksāti pēc faktiskās nepieciešamības pēc Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegtās informācijas. Līdz ar to, Veselības ministrijai, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu pozīcijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Kā arī finansējuma apmērs var pārsnieg indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas būs lielākas nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2.pielikumā.
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minētā pasākuma realizācijai, attiecīgi tos nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas aprēķins balstīts uz provizoriskām aplēsēm un, pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, izdevumu apjoms var būtiski palielināties. Iekšlietu ministrija primāri izvērtēs iespēju  izdevumus  segt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet, ja tas nebūs iespējams, tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2023. gadā. Skaidrojam, ka Iekšlietu ministrijai rīkojuma projekta izpildes nodrošināšanai valsts budžetā finansējums nav plānots, vienlaikus norādām, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu budžetos noteikta finansējuma daļa ir plānota nodarbināto samaksai par virsstundu darbu, piemaksām, komandējumiem, tāpēc, izvērtējot pieejamos resursus, iestāde var lemt daļu no finansējuma novirzīt rīkojuma projekta izpildes nodrošināšanai, lai segtu attiecīgās izmaksas, kā arī, ja nepieciešams veikt iekšējas apropriācijas pārdales. Ja radīsies iespēja, varētu tikt piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansēto fondu projektu finansējums.
Ja būs nepieciešams papildu finansējums 2024. gadā, Iekšlietu ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gadā. Skaidrojam, ka Iekšlietu ministrijai 2024. gada plānotās izmaksas pārsniedz 2023. gada plānotās izmaksas, jo 2023. gada decembra atlīdzības izmaksas Iekšlietu ministrijas padotības iestādes plāno 2024. gada izdevumos, kā arī Valsts policijas gadījumā ievērojamo izdevumu pārsniegumu 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu veido izdevumi samaksai par virsstundu darbu un piemaksai par darbu svētku dienās. Vēršam uzmanību, ka Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir noteikta summētā darba laika organizācija, atbilstoši kurai virsstundu darba uzskaite un samaksa par virsstundu darbu tiek veikta par četru mēnešu atskaites periodu, attiecīgi 2024. gada janvārī tiks veikti aprēķini par nostrādātajām virsstundām laika periodā no 2023. gada septembra līdz decembrim.
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums rīkojuma projektā minēto pasākumu īstenošanai, attiecīgi tos nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Veselības ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2023. un 2024. gadā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
Rīkojuma 8. punktā paredzētās tiesības Valsts robežsardzei piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai nodrošinātu personu, kuras mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm veicina no Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 3. panta (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums) kopsakarā ar ECK 1. pantu (valstu pienākumi aizsargāt cilvēktiesības) izrietošo valsts pienākumu savā jurisdikcijā nodrošināt personām ECK garantētās tiesības izpildi. Proti, šāds izņēmums ir izveidots, lai bez kavēšanās nodrošinātu personas, kurām tas nepieciešams, ar pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm.
Skaidrojums
Saistībā ar tiesisko situāciju ir nepieciešama Ministru kabineta steidzama rīcība, tādējādi sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav iespējama.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
  • Valsts policija
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Valsts drošības dienests
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
  • Valsts robežsardze

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai laika periodam no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 11. februārim saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas - valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu lielo skaitu
2. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) laika periodam no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 11. februārim saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas - valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu lielo skaitu
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk