23-TA-1956: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojumā Nr. 763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”” (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts, lai atbilstoši šā brīža situācijai precizētu elektrovilcienu projekta īstenošanas izmaksu sadalījumu un finansējuma avotus atbilstoši laika grafikam efektīvāka un lietderīgāka rezultāta sasniegšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt atbilstoši šā brīža situācijai elektrovilcienu projekta īstenošanas izmaksu sadalījumu un finansējuma avotus atbilstoši laika grafikam efektīvāka un lietderīgāka rezultāta sasniegšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteiktā enerģijas taupīšana un ilgtspējīga resursu izmantošana ir atbildīga sabiedrības rīcība ilgtspējīgas dzīves vides veidošanā un aprites ekonomikas nodrošināšanā. Tāpēc turpmāk, pieņemot lēmumus par politikām un investīcijām infrastruktūrā, būtu prioritāri vērtējams princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Nozīmīgs enerģijas ietaupījums arī ir sasniedzams, pārejot uz mazemisiju vai nulles emisiju dzelzceļa transportu.
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.200 no 2023.gada 20.aprīļa un Ministru kabineta 2023. gada 22. maija rīkojuma Nr.200 grozījumiem) 100. uzdevumā noteikts, ka tiks sekmēta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana transportā, tai skaitā esošā dzelzceļa elektrifikācijas, elektroautomobiļu uzlādes tīkla, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas izmantošanas paplašināšana, kā arī 176.uzdevumā noteikts, ka tiks nodrošināta sabiedriskā transporta pieejamība un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājumu transporta veidu izvirzot dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu. Savukārt 177. uzdevumā noteikts, ka tiks nodrošināti dzelzceļa pasažieru pārvadājumi ar mūsdienīgiem vilcieniem, prioritāri nosakot galvenos starppilsētu virzienus, padarot dzelzceļu par ātrāko un ērtāko transporta veidu ar atpūtai un darbam atbilstošu maršrutu grafiku, tā sekmējot Latvijas iedzīvotāju vēlmi mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus no privātā uz sabiedrisko transportu.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēts, ka līdz 2027. gadam pasažieru skaits, kas tiek pārvadāts pa dzelzceļu, palielinās par 60% un atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā palielinās par 120%.
Pašreizējā transporta sistēma valstī nav uzskatāma par ilgtspējīgu. ES transporta politikas Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir ietverti vairāki mērķi konkurētspējīgas un resursefektīvas transporta sistēmas izveidei – kritēriji, lai sasniegtu mērķi par 60% samazināt SEG emisijas. 2019. gada 11. decembrī tika publicēts Eiropas Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, kur viens no mērķiem ir ieviest tīrākus, lētākus un veselīgākus privātā un sabiedriskā transporta veidus.
Viens no līdzekļiem, kā sasniegt mērķus, kas izvirzīti iepriekš minētajos politikas plānošanas dokumentos, ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu, ērtu un ātru pasažieru pārvadājumu piedāvājumu pa dzelzceļu - panākot to, ka pasažieri izmanto ērtu sabiedrisko transportu un samazinās cita autotransporta izmantošanas rezultātā pieaugošo SEG emisiju apjoms.
AS “Pasažieru vilciens” (turpmāk - PV) ritošais sastāvs.
Šobrīd pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ikdienā tiek izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās esošajā apjomā, vienlaikus maršrutos atrodas 19 dīzeļvilcieni.
2019. gada 30. jūlijā iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Čehijas uzņēmumu ŠKODA VAGONKA A.S. (turpmāk – Škoda) par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību (turpmāk – Līgums), lai no 2023. gada Pierīgā vilcienu elektrificētājā zonā (Rīga – Tukums, Rīga – Jelgava, Rīga – Aizkraukle un Rīga – Skulte) nodrošinātu augstu komforta līmeni pasažieriem, intervāla grafiku un brīvas pārvietošanās iespēju personām ar kustību traucējumiem.
PV sniegtais pakalpojums ir vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts, pamatojoties uz starp valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD) un PV 2008.gada 19.decembrī noslēgto līgumu Nr. ATD / ST-2008/04 / PV262-08 par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālos starppilsētu dzelzceļa maršrutos pa dzelzceļu (turpmāk – Pārvadājumu pasūtījuma līgums). Pārvadājumu pasūtījuma līgums noslēgts ar ATD, jo, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktajai kompetencei, ATD valsts vārdā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus, tai skaitā arī dzelzceļa maršrutos.
Pārvadājuma pasūtījuma līgums ir noslēgts saskaņā ar 2007. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007) 5.panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem, jo Satiksmes ministrija ir gan ATD, gan PV 100% daļu īpašniece.
Līdz ar to visas kompensācijas Pārvadājumu pasūtījuma līguma ietvaros, tai skaitā finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai, tiek aprēķinātas, ievērojot Regulas Nr.1370/2007 nosacījumus.
Savukārt saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 9.panta 1.daļu finansējums, kas tiek piešķirts PV plānotajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu Pārvadājumu pasūtījuma līguma izpildi, ir saderīgs ar Eiropas Savienības kopējo tirgu un ir atbrīvots no paziņojuma sniegšanas Eiropas Komisijai. Sagatavojot projekta iesniegumu KF līdzfinansējuma saņemšanai, tika saņemts JASPERS (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) 2021.gada 21.jūnija ziņojums Nr. PJ-JASPERS/2021 – 217/AL/JW/ap, kurā arī sniegts viedoklis, ka KF un valsts budžeta finansējuma piešķiršana PV ir uzskatāma par saderīga ar tirgu un atbrīvota no paziņošanas Eiropas Komisijai.
Tā kā Pārvadājumu pasūtījuma līgums ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, tad pēc līguma termiņa beigām par publiskiem līdzekļiem iegādātos pamatlīdzekļus PV nodos ATD, ja Pārvadājumu pasūtījuma līgums netiks pagarināts saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 4.panta 4.punktu vai PV netiks no jauna piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 5. pantā minētajiem nosacījumiem.
ATD sadarbībā ar atbildīgo iestādi (Satiksmes ministriju) un vadošo iestādi (Finanšu ministriju) sagatavoja rīcības plānu, kas nosaka veicamās darbības, lai noteiktu dzelzceļa pārvadājumu sabiedrisko pakalpojumu operatoru pēc 2024. gada 31. decembra, atbilstoši Regulas Nr.1370/2007 un 2016. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.2016/2338 ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu nosacījumiem. Lai pārliecinātos par sagatavotā rīcības plāna atbilstību iepriekš minētajām regulām, Finanšu ministrija saņēma pozitīvu viedokli no Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta un Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta.
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.200 no 2023.gada 20.aprīļa un Ministru kabineta 2023. gada 22. maija rīkojuma Nr.200 grozījumiem) 100. uzdevumā noteikts, ka tiks sekmēta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana transportā, tai skaitā esošā dzelzceļa elektrifikācijas, elektroautomobiļu uzlādes tīkla, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas izmantošanas paplašināšana, kā arī 176.uzdevumā noteikts, ka tiks nodrošināta sabiedriskā transporta pieejamība un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājumu transporta veidu izvirzot dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu. Savukārt 177. uzdevumā noteikts, ka tiks nodrošināti dzelzceļa pasažieru pārvadājumi ar mūsdienīgiem vilcieniem, prioritāri nosakot galvenos starppilsētu virzienus, padarot dzelzceļu par ātrāko un ērtāko transporta veidu ar atpūtai un darbam atbilstošu maršrutu grafiku, tā sekmējot Latvijas iedzīvotāju vēlmi mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus no privātā uz sabiedrisko transportu.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēts, ka līdz 2027. gadam pasažieru skaits, kas tiek pārvadāts pa dzelzceļu, palielinās par 60% un atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā palielinās par 120%.
Pašreizējā transporta sistēma valstī nav uzskatāma par ilgtspējīgu. ES transporta politikas Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir ietverti vairāki mērķi konkurētspējīgas un resursefektīvas transporta sistēmas izveidei – kritēriji, lai sasniegtu mērķi par 60% samazināt SEG emisijas. 2019. gada 11. decembrī tika publicēts Eiropas Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, kur viens no mērķiem ir ieviest tīrākus, lētākus un veselīgākus privātā un sabiedriskā transporta veidus.
Viens no līdzekļiem, kā sasniegt mērķus, kas izvirzīti iepriekš minētajos politikas plānošanas dokumentos, ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu, ērtu un ātru pasažieru pārvadājumu piedāvājumu pa dzelzceļu - panākot to, ka pasažieri izmanto ērtu sabiedrisko transportu un samazinās cita autotransporta izmantošanas rezultātā pieaugošo SEG emisiju apjoms.
AS “Pasažieru vilciens” (turpmāk - PV) ritošais sastāvs.
Šobrīd pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ikdienā tiek izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās esošajā apjomā, vienlaikus maršrutos atrodas 19 dīzeļvilcieni.
2019. gada 30. jūlijā iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Čehijas uzņēmumu ŠKODA VAGONKA A.S. (turpmāk – Škoda) par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību (turpmāk – Līgums), lai no 2023. gada Pierīgā vilcienu elektrificētājā zonā (Rīga – Tukums, Rīga – Jelgava, Rīga – Aizkraukle un Rīga – Skulte) nodrošinātu augstu komforta līmeni pasažieriem, intervāla grafiku un brīvas pārvietošanās iespēju personām ar kustību traucējumiem.
PV sniegtais pakalpojums ir vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts, pamatojoties uz starp valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD) un PV 2008.gada 19.decembrī noslēgto līgumu Nr. ATD / ST-2008/04 / PV262-08 par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālos starppilsētu dzelzceļa maršrutos pa dzelzceļu (turpmāk – Pārvadājumu pasūtījuma līgums). Pārvadājumu pasūtījuma līgums noslēgts ar ATD, jo, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktajai kompetencei, ATD valsts vārdā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus, tai skaitā arī dzelzceļa maršrutos.
Pārvadājuma pasūtījuma līgums ir noslēgts saskaņā ar 2007. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007) 5.panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem, jo Satiksmes ministrija ir gan ATD, gan PV 100% daļu īpašniece.
Līdz ar to visas kompensācijas Pārvadājumu pasūtījuma līguma ietvaros, tai skaitā finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai, tiek aprēķinātas, ievērojot Regulas Nr.1370/2007 nosacījumus.
Savukārt saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 9.panta 1.daļu finansējums, kas tiek piešķirts PV plānotajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu Pārvadājumu pasūtījuma līguma izpildi, ir saderīgs ar Eiropas Savienības kopējo tirgu un ir atbrīvots no paziņojuma sniegšanas Eiropas Komisijai. Sagatavojot projekta iesniegumu KF līdzfinansējuma saņemšanai, tika saņemts JASPERS (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) 2021.gada 21.jūnija ziņojums Nr. PJ-JASPERS/2021 – 217/AL/JW/ap, kurā arī sniegts viedoklis, ka KF un valsts budžeta finansējuma piešķiršana PV ir uzskatāma par saderīga ar tirgu un atbrīvota no paziņošanas Eiropas Komisijai.
Tā kā Pārvadājumu pasūtījuma līgums ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, tad pēc līguma termiņa beigām par publiskiem līdzekļiem iegādātos pamatlīdzekļus PV nodos ATD, ja Pārvadājumu pasūtījuma līgums netiks pagarināts saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 4.panta 4.punktu vai PV netiks no jauna piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 5. pantā minētajiem nosacījumiem.
ATD sadarbībā ar atbildīgo iestādi (Satiksmes ministriju) un vadošo iestādi (Finanšu ministriju) sagatavoja rīcības plānu, kas nosaka veicamās darbības, lai noteiktu dzelzceļa pārvadājumu sabiedrisko pakalpojumu operatoru pēc 2024. gada 31. decembra, atbilstoši Regulas Nr.1370/2007 un 2016. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.2016/2338 ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu nosacījumiem. Lai pārliecinātos par sagatavotā rīcības plāna atbilstību iepriekš minētajām regulām, Finanšu ministrija saņēma pozitīvu viedokli no Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta un Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojums Nr. 763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai” (turpmāk – Rīkojums Nr. 763) izstrādāts, pamatojoties uz informatīvo ziņojumu “Par jauno elektrovilcienu projektu”, Ministru kabineta 2019. gada 23. jūlija rīkojumu Nr. 385 un Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojums Nr. 48.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam, PV tika piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 257 821 003 euro.
Ņemot vērā, ka PV un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) 2022.gada 27.maijā noslēdza līgumu Nr.4.5.1.1/21/I/001 par projekta “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” (turpmāk – KF projekts) īstenošanu ar Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nodrošināšanu 23 elektrovilcienu iegādei 114 211 073 euro apmērā, saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 finansējums KF Projekta kopējo izmaksu 161 209 300 euro apmērā ir piešķirts Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 61.12.00 "Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)" (turpmāk – programma 61.12.00) 2022. un 2023. gadā.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 izmaksām 96 611 703 euro apmērā, kas nav iekļautas KF projekta attiecināmajās izmaksās, finansējums ir piešķirts no apakšprogrammas 31.09.00 "Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei" (turpmāk – programma 31.09.00), tai skaitā 36 432 313 euro apmērā 2019. gadā, kas tika izlietots 15% avansa maksājumam no visas ar Škoda noslēgtā līguma summas jeb 36 283 313 euro, kā arī 149 000 euro vilcienu remontu centra priekšizpētes izmaksām. Tomēr ņemot vērā, ka 2019. gadā veiktais avansa maksājums Škodai ietver arī avansa maksājumu par 23 elektrovilcieniem 25 454 100 euro apmērā, kas tiek iegādāti KF projekta ietvaros, tad avansa maksājums par 23 elektrovilcieniem pēc būtības ir attiecināms uz izdevumiem KF projekta ietvaros, tātad uz programmu 61.12.00, līdz ar to nepieciešams Rīkojumā Nr.763 precizēt programmas 31.09.00 ietvaros piešķirtā finansējuma sadalījumu pa gadiem.
Šobrīd notikušas izmaiņas elektrovilcienu projektā arī attiecībā uz projekta īstenošanas laika grafiku, līdz ar to nepieciešams precizēt projekta ilgtermiņa saistības.
Atbilstoši ar Škoda noslēgtajam Līgumam un 2022. gada 2. maijā noslēgtajiem Līguma grozījumiem, visu 32 elektrovilcienu piegāde paredzēta līdz 2023. gada beigām.
2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka iebrukumu Ukrainā, kā rezultātā turpmāk tika noteiktas dažādas sankcijas un ierobežojumi sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem.
2022. gada 1. martā no Škoda tika saņemts sākotnējais paziņojums par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos un šķēršļiem līguma izpildē sakarā Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā un Baltkrievijas iesaistīšanās. Škoda norādīja, ka bija paredzējusi dažas piegādes un pakalpojumus Līguma izpildei no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Škoda bija paredzējusi vilcienu tranzītu caur Ukrainu un Baltkrieviju, izmantojot dzelzceļu, taču minētais tranzīts kļuva neiespējams dēļ Ukrainas dzelzceļa lieguma izmantot to. Tāpat Škoda norādīja, ka tā kā ārkārtas apstākļi nesen bija iestājušies un turpinājās, tad nav iespējams precīzi prognozēt to ietekmi uz Līguma izpildes termiņiem.
2022. gada jūnijā tika uzsākta elektrovilcienu piegāde uz Latviju. Ņemot vērā iepriekš norādītos nepārvaramas varas apstākļus, elektrovilcienus nepieciešams piegādāt daļēji izjauktā veidā ar autotransportu un pēc tam Rīgā komplektēt un iestatīt no jauna.
2022. gadā Škoda vairākkārtīgi informēja par nepārvaramas varas apstākļu ietekmē izraisītiem apstākļiem, kas kavē Līguma izpildi un 2022. gada 22. decembrī Škoda iesniedza apspriešanai neatkarīgā eksperta Deloitte Advisory s.r.o. sākotnējo novērtējumu (Assessment of the impact of the Russian invasion of Ukraine on the delay in the project 16Ev – Delivery of the 32 Electric Commuter Trains by ŠKODA VAGONKA a.s. for AS Pasažieru vilciens, Latvia) (turpmāk – Deloitte novērtējums) par Krievijas Federācijas uzsāktās karadarbības Ukrainā ietekmi uz Līguma īstenošanu. Savukārt, balstoties uz Deloitte novērtējumu 2023. gada 19. janvārī Škoda ierosināja grozījumus Līgumā noteiktajos elektrovilcienu piegādes termiņos, paredzot 23 elektrovilcienu piegādi 2023. gadā un 9 elektrovilcienu piegādi 2024. gadā.
Lai pārliecinātos par Deloitte novērtējuma un secinājumu pamatotību un pierādījumu pietiekamību, kā arī izvērtētu iespējamo Līguma grozījumu atbilstību iepirkumus un Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, PV 2023. gada 10. februārī noslēdza līgumu ar neatkarīgu ekspertu (advokātu biroju) ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA.
Atbilstoši Deloitte novērtējumam nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās elektrovilcienu piegādes termiņu ietekmē sekojošu iemeslu dēļ:
Škodas nespēja izmantot tranzīta dzelzceļa sliežu ceļus caur Ukrainu un Baltkrieviju elektrovilcienu piegādei, kā rezultātā bija nepieciešams meklēt altenatīvu risinājumu elektrovilcienu piegādei;
piemērotas infrasturktūras un partnera atrašana Rīgā, kur veikt elektrovilcienu montāžu pēc to transportēšanas daļēji izjauktā veidā;
papildus laika nepieciešamība elektrovilcienu izjaukšanai un montāžai Rīgā pēc piegādes
ņemot vērā elektrovilcienu piegādes veida izmaiņas, elektrovilcienu testēšanu un iestatīšanu bija nepieciešams pārcelt uz Rīgu;
papildus kavējumu rada nepieciešamība veikt elektrovilcienu pielāgošana atbilstoši Dzelzceļa IV pakotnes prasībām, kas Latvijā tiek piemērota atbilstoši 2022. gada 5. jūlija grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr.724 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi”.
sakarā ar noteiktajām sankcijām ir apgrūtināta vai neiespējama elektrovilcienu komponenšu un pakalpojumu saņemšana no Krievija un Baltkrievijas piegādātājiem.
Līdz šim turpinās Deloitte novērtējuma izvērtēšana, tai skaitā 2023. gada 16. maijā projekta uzraudzības komisijas (Steering Committee) sēdē Deloitte Advisory s.r.o. prezentēja PV un ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA papildus skaidrojumus par Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz katra elektrovilciena piegādes termiņu. Pēc prezentācijas 2023. gada 31. maijā ir saņemts aktualizēts Deloitte novērtējums.
Ņemot vērā, ka Deloitte novērtējumu ir sniegusi neatkarīga trešā puse, nav pamats domāt, ka secinājumi, kuri ir izdarīti šajā atzinumā, tai skaitā arī par nokavējuma laiku, tā pamatojumu un piedāvātiem jauniem piegādes termiņiem, būtu uzskatāmi par nepamatotiem. Tomēr turpinās izvērtēšana vai Deloitte novērtējumā norādītie katra elektrovilciena piegādes termiņa kavējumi ir attaisnojamu un vai norādītie apstākļi ir uzskatāmi par nepārvaramas varas apstrākļiem.
Škoda ieskatā visi tās norādītie Krievija uzsāktās karadarbības Ukrainā izraisītie apstākļi, kas ietekmēja Līguma izpildi, uzskatāmi par nepārvaramas varas (force majeure) apstākļiem.
Atbilstoši sākotnējam saņemtajam sākotnējam ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA izvērtējumam Deloitte novērtējumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par nepārvaramas varas (force majeure) notikumiem. Tomēr ir secināts, ka visi minētie apstākļi ir uzskatāmi par Līguma saistību izpildi apgrūtinošiem apstākļiem, kurus puses nevarēja paredzēt slēdzot līgumu. Šādi apstākļi atbilstoši iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem var būt par pamatu līguma grozījumiem.
Lai saņemtu viedokli par iespējamajiem grozījumiem Līgumā, PV konsultēsies ar Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA). Ja IUB un CFLA vērtējumā Līguma grozījumi nebūs pieļaujami, tad PV piemēros līgumsodus atbilstoši Škoda veiktajām faktiskajām piegādēm.
Neskatoties uz to, vai Škoda ierosinātie Līguma grozījumi tiks apstiprināti, vai netiks apstiprināti, atbilstoši Škoda 2023. gada 5. jūnijā iesniegtajam detalizētam jauno elektrovilcienu ražošanas, sertificēšanas, piegādes un citu līgumā paredzēto aktivitāšu darbu plānam (turpmāk – Darbu plāns) 2023. gadā visu 32 elektrovilcienu piegāde netiks veikta, proti, 2023. gadā tiek paredzēts piegādāt 23 elektrovilcienus, bet 2024. gadā 9 elektrovilcienus. Atbilstoši Darba plānā paredzētajiem piegādes termiņiem PV informēja Satiksmes ministriju, ka programmas 31.09.00 ietvaros paredzētais finansējums netiks izlietots pilnā apmērā, un saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 20.jūnja rīkojumu Nr.383 finansējums 10 154 662 EUR apmērā no programmas 31.09.00 2023. gadā pieejamā finansējuma tika pārdalīts uz programmu 20.00.00 "Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā". Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20.jūnija sēdes protokolam Nr.33.- 38. §. 9. punktam (uzdevuma Nr. 23-UZ-344) Satiksmes ministrijai līdz 2023.gada 28. augustam nepieciešams sagatavot Rīkojuma Nr.763 grozījumus, nodrošinot neizlietotā finansējuma 10 154 662 EUR apmērā pieejamību 2024. gadā.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam, PV tika piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 257 821 003 euro.
Ņemot vērā, ka PV un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) 2022.gada 27.maijā noslēdza līgumu Nr.4.5.1.1/21/I/001 par projekta “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” (turpmāk – KF projekts) īstenošanu ar Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nodrošināšanu 23 elektrovilcienu iegādei 114 211 073 euro apmērā, saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 finansējums KF Projekta kopējo izmaksu 161 209 300 euro apmērā ir piešķirts Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 61.12.00 "Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)" (turpmāk – programma 61.12.00) 2022. un 2023. gadā.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.763 izmaksām 96 611 703 euro apmērā, kas nav iekļautas KF projekta attiecināmajās izmaksās, finansējums ir piešķirts no apakšprogrammas 31.09.00 "Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei" (turpmāk – programma 31.09.00), tai skaitā 36 432 313 euro apmērā 2019. gadā, kas tika izlietots 15% avansa maksājumam no visas ar Škoda noslēgtā līguma summas jeb 36 283 313 euro, kā arī 149 000 euro vilcienu remontu centra priekšizpētes izmaksām. Tomēr ņemot vērā, ka 2019. gadā veiktais avansa maksājums Škodai ietver arī avansa maksājumu par 23 elektrovilcieniem 25 454 100 euro apmērā, kas tiek iegādāti KF projekta ietvaros, tad avansa maksājums par 23 elektrovilcieniem pēc būtības ir attiecināms uz izdevumiem KF projekta ietvaros, tātad uz programmu 61.12.00, līdz ar to nepieciešams Rīkojumā Nr.763 precizēt programmas 31.09.00 ietvaros piešķirtā finansējuma sadalījumu pa gadiem.
Šobrīd notikušas izmaiņas elektrovilcienu projektā arī attiecībā uz projekta īstenošanas laika grafiku, līdz ar to nepieciešams precizēt projekta ilgtermiņa saistības.
Atbilstoši ar Škoda noslēgtajam Līgumam un 2022. gada 2. maijā noslēgtajiem Līguma grozījumiem, visu 32 elektrovilcienu piegāde paredzēta līdz 2023. gada beigām.
2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka iebrukumu Ukrainā, kā rezultātā turpmāk tika noteiktas dažādas sankcijas un ierobežojumi sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem.
2022. gada 1. martā no Škoda tika saņemts sākotnējais paziņojums par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos un šķēršļiem līguma izpildē sakarā Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā un Baltkrievijas iesaistīšanās. Škoda norādīja, ka bija paredzējusi dažas piegādes un pakalpojumus Līguma izpildei no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Škoda bija paredzējusi vilcienu tranzītu caur Ukrainu un Baltkrieviju, izmantojot dzelzceļu, taču minētais tranzīts kļuva neiespējams dēļ Ukrainas dzelzceļa lieguma izmantot to. Tāpat Škoda norādīja, ka tā kā ārkārtas apstākļi nesen bija iestājušies un turpinājās, tad nav iespējams precīzi prognozēt to ietekmi uz Līguma izpildes termiņiem.
2022. gada jūnijā tika uzsākta elektrovilcienu piegāde uz Latviju. Ņemot vērā iepriekš norādītos nepārvaramas varas apstākļus, elektrovilcienus nepieciešams piegādāt daļēji izjauktā veidā ar autotransportu un pēc tam Rīgā komplektēt un iestatīt no jauna.
2022. gadā Škoda vairākkārtīgi informēja par nepārvaramas varas apstākļu ietekmē izraisītiem apstākļiem, kas kavē Līguma izpildi un 2022. gada 22. decembrī Škoda iesniedza apspriešanai neatkarīgā eksperta Deloitte Advisory s.r.o. sākotnējo novērtējumu (Assessment of the impact of the Russian invasion of Ukraine on the delay in the project 16Ev – Delivery of the 32 Electric Commuter Trains by ŠKODA VAGONKA a.s. for AS Pasažieru vilciens, Latvia) (turpmāk – Deloitte novērtējums) par Krievijas Federācijas uzsāktās karadarbības Ukrainā ietekmi uz Līguma īstenošanu. Savukārt, balstoties uz Deloitte novērtējumu 2023. gada 19. janvārī Škoda ierosināja grozījumus Līgumā noteiktajos elektrovilcienu piegādes termiņos, paredzot 23 elektrovilcienu piegādi 2023. gadā un 9 elektrovilcienu piegādi 2024. gadā.
Lai pārliecinātos par Deloitte novērtējuma un secinājumu pamatotību un pierādījumu pietiekamību, kā arī izvērtētu iespējamo Līguma grozījumu atbilstību iepirkumus un Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, PV 2023. gada 10. februārī noslēdza līgumu ar neatkarīgu ekspertu (advokātu biroju) ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA.
Atbilstoši Deloitte novērtējumam nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās elektrovilcienu piegādes termiņu ietekmē sekojošu iemeslu dēļ:
Škodas nespēja izmantot tranzīta dzelzceļa sliežu ceļus caur Ukrainu un Baltkrieviju elektrovilcienu piegādei, kā rezultātā bija nepieciešams meklēt altenatīvu risinājumu elektrovilcienu piegādei;
piemērotas infrasturktūras un partnera atrašana Rīgā, kur veikt elektrovilcienu montāžu pēc to transportēšanas daļēji izjauktā veidā;
papildus laika nepieciešamība elektrovilcienu izjaukšanai un montāžai Rīgā pēc piegādes
ņemot vērā elektrovilcienu piegādes veida izmaiņas, elektrovilcienu testēšanu un iestatīšanu bija nepieciešams pārcelt uz Rīgu;
papildus kavējumu rada nepieciešamība veikt elektrovilcienu pielāgošana atbilstoši Dzelzceļa IV pakotnes prasībām, kas Latvijā tiek piemērota atbilstoši 2022. gada 5. jūlija grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr.724 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi”.
sakarā ar noteiktajām sankcijām ir apgrūtināta vai neiespējama elektrovilcienu komponenšu un pakalpojumu saņemšana no Krievija un Baltkrievijas piegādātājiem.
Līdz šim turpinās Deloitte novērtējuma izvērtēšana, tai skaitā 2023. gada 16. maijā projekta uzraudzības komisijas (Steering Committee) sēdē Deloitte Advisory s.r.o. prezentēja PV un ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA papildus skaidrojumus par Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz katra elektrovilciena piegādes termiņu. Pēc prezentācijas 2023. gada 31. maijā ir saņemts aktualizēts Deloitte novērtējums.
Ņemot vērā, ka Deloitte novērtējumu ir sniegusi neatkarīga trešā puse, nav pamats domāt, ka secinājumi, kuri ir izdarīti šajā atzinumā, tai skaitā arī par nokavējuma laiku, tā pamatojumu un piedāvātiem jauniem piegādes termiņiem, būtu uzskatāmi par nepamatotiem. Tomēr turpinās izvērtēšana vai Deloitte novērtējumā norādītie katra elektrovilciena piegādes termiņa kavējumi ir attaisnojamu un vai norādītie apstākļi ir uzskatāmi par nepārvaramas varas apstrākļiem.
Škoda ieskatā visi tās norādītie Krievija uzsāktās karadarbības Ukrainā izraisītie apstākļi, kas ietekmēja Līguma izpildi, uzskatāmi par nepārvaramas varas (force majeure) apstākļiem.
Atbilstoši sākotnējam saņemtajam sākotnējam ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA izvērtējumam Deloitte novērtējumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par nepārvaramas varas (force majeure) notikumiem. Tomēr ir secināts, ka visi minētie apstākļi ir uzskatāmi par Līguma saistību izpildi apgrūtinošiem apstākļiem, kurus puses nevarēja paredzēt slēdzot līgumu. Šādi apstākļi atbilstoši iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem var būt par pamatu līguma grozījumiem.
Lai saņemtu viedokli par iespējamajiem grozījumiem Līgumā, PV konsultēsies ar Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA). Ja IUB un CFLA vērtējumā Līguma grozījumi nebūs pieļaujami, tad PV piemēros līgumsodus atbilstoši Škoda veiktajām faktiskajām piegādēm.
Neskatoties uz to, vai Škoda ierosinātie Līguma grozījumi tiks apstiprināti, vai netiks apstiprināti, atbilstoši Škoda 2023. gada 5. jūnijā iesniegtajam detalizētam jauno elektrovilcienu ražošanas, sertificēšanas, piegādes un citu līgumā paredzēto aktivitāšu darbu plānam (turpmāk – Darbu plāns) 2023. gadā visu 32 elektrovilcienu piegāde netiks veikta, proti, 2023. gadā tiek paredzēts piegādāt 23 elektrovilcienus, bet 2024. gadā 9 elektrovilcienus. Atbilstoši Darba plānā paredzētajiem piegādes termiņiem PV informēja Satiksmes ministriju, ka programmas 31.09.00 ietvaros paredzētais finansējums netiks izlietots pilnā apmērā, un saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 20.jūnja rīkojumu Nr.383 finansējums 10 154 662 EUR apmērā no programmas 31.09.00 2023. gadā pieejamā finansējuma tika pārdalīts uz programmu 20.00.00 "Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā". Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20.jūnija sēdes protokolam Nr.33.- 38. §. 9. punktam (uzdevuma Nr. 23-UZ-344) Satiksmes ministrijai līdz 2023.gada 28. augustam nepieciešams sagatavot Rīkojuma Nr.763 grozījumus, nodrošinot neizlietotā finansējuma 10 154 662 EUR apmērā pieejamību 2024. gadā.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma Nr.763, kas paredz atļaut Satiksmes ministrijai (akciju sabiedrībai "Pasažieru vilciens") uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam, lai nodrošinātu akciju sabiedrībai "Pasažieru vilciens" finansējumu, kas nepārsniedz 257 821 003 euro, 32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādei (noslēdzot līgumu ar ŠKODA VAGONKA A.S.), elektrovilcienu ražošanas uzraudzībai, kā arī vilcienu remonta centra izbūvei, tika sastādīts balstoties uz 2022. gada 2. maija Līguma grozījumiem un atbilstoši Līguma grozījumiem iesniegtajam Darba plānam.
Ņemot vērā, Škoda ierosinātos grozījumus Līgumā un faktisko elektrovilcienu piegādi atbilstoši no Škoda saņemtajam 2023. gada 5. jūnija darba plānam, kurā paredzēts, ka 2023. gadā tiek piegādāti 23 elektrovilcieni, bet 2024. gadā 9 elektrovilcieni, nepieciešams precizēt Rīkojuma Nr. 763 1.2.apakšpunktā norādītā programmas 31.09.00 ietvaros piešķirtā finansējuma sadalījumu pa periodiem, daļu no 2022. gada un 2023. gada plānotā finansējuma pārvirzot uz 2024. gadu.
Kā arī, ņemot vērā, ka daļa no 2019. gadā piešķirtā finansējuma (15% avansa maksājums par 23 KF projekta ietvaros iegādājamiem elektrovilcieniem 25 454 100 euro apmērā) programmas 31.09.00 ietvaros ir pēc būtības attiecināms uz izdevumiem KF projekta ietvaros, tātad uz programmu 61.12.00, nepieciešams precizēt Rīkojuma Nr. 763 1.2.punktā norādītā programmas 31.09.00 ietvaros 2019. gadā piešķirtā finansējuma apmēru, to samazinot par finansējumu 25 454 100 euro apmērā un atjaunojot to 2024. gadā.
PV ilgtermiņa saistības (naudas plūsma)
Jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (Rīkojums Nr. 763) tika piešķirtas valsts budžeta ilgtermiņa saistības 257 821 003 euro apmērā. Ja tiek apstiprinātas izmaiņas attiecībā uz piešķirtā finansējuma sadalījumu pa gadiem atbilstoši Škoda ierosinātajām izmaiņām Līgumā un Darba plānā saistībā ar Krievija Federācijas uzsāktās karadarbības Ukrainā radīto ietekmi, kopējās septiņu gadu (no 2019. gada līdz 2025. gadam) valsts budžeta ilgtermiņa saistības nemainīsies. Mainīsies tikai ilgtermiņa saistību apjoms sadalījumā pa gadiem.
Izmaiņu detalizētāks atspoguļojums pa gadiem apkopots tabulās anotācijas pielikumā Nr.1.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulai Nr. 549/2013 (ES) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – EKS) PV ir iekļauta vispārējās valdības sektorā, un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, PV plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Atbilstoši šai metodoloģijai aktīvu vērtības pieaugumam (jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, remontu centra būvniecība, un vilcienu ražošanas uzraudzība) ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.
32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūvei ilgtermiņa saistības tika apstiprinātas ar Rīkojumu Nr.763, un ietekme uz vispārējās valdības budžetu tika saskaņota Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (prot.Nr. 54, 27.§) “Rīkojuma projekts “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”” (22-TA-2548).
Vienlaicīgi ar valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos ir nepieciešams apstiprināt izmaiņas ietekmei uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci (fiskālo telpu) elektrovilcienu projektā.
Zemāk tabulās atspoguļotas izmaiņas, kas saistītas ar elektrovilcienu ražošanas piegādes grafika izmaiņām, kas veido izmaiņas vispārējās valdības budžetā. Tabulās atspoguļota konkrēto projektu (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas un vilcienu remontu centra izbūve) ietekme uz vispārējās valdības budžetu, paredzot pieejamo ES Fondu finansējumu 2023. gadā.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu (attiecīgā gada fiskālo telpu)
Realizējot elektrovilcienu projektu (32 elektrovilcienu (EV), rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas, kā arī vilcienu remontu centra izbūve), rodas sekojoša ietekme uz vispārējo valdības budžetu, kas attēlota anotācijas pielikumā Nr.2 pievienotajās tabulās.
Ņemot vērā, Škoda ierosinātos grozījumus Līgumā un faktisko elektrovilcienu piegādi atbilstoši no Škoda saņemtajam 2023. gada 5. jūnija darba plānam, kurā paredzēts, ka 2023. gadā tiek piegādāti 23 elektrovilcieni, bet 2024. gadā 9 elektrovilcieni, nepieciešams precizēt Rīkojuma Nr. 763 1.2.apakšpunktā norādītā programmas 31.09.00 ietvaros piešķirtā finansējuma sadalījumu pa periodiem, daļu no 2022. gada un 2023. gada plānotā finansējuma pārvirzot uz 2024. gadu.
Kā arī, ņemot vērā, ka daļa no 2019. gadā piešķirtā finansējuma (15% avansa maksājums par 23 KF projekta ietvaros iegādājamiem elektrovilcieniem 25 454 100 euro apmērā) programmas 31.09.00 ietvaros ir pēc būtības attiecināms uz izdevumiem KF projekta ietvaros, tātad uz programmu 61.12.00, nepieciešams precizēt Rīkojuma Nr. 763 1.2.punktā norādītā programmas 31.09.00 ietvaros 2019. gadā piešķirtā finansējuma apmēru, to samazinot par finansējumu 25 454 100 euro apmērā un atjaunojot to 2024. gadā.
PV ilgtermiņa saistības (naudas plūsma)
Jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (Rīkojums Nr. 763) tika piešķirtas valsts budžeta ilgtermiņa saistības 257 821 003 euro apmērā. Ja tiek apstiprinātas izmaiņas attiecībā uz piešķirtā finansējuma sadalījumu pa gadiem atbilstoši Škoda ierosinātajām izmaiņām Līgumā un Darba plānā saistībā ar Krievija Federācijas uzsāktās karadarbības Ukrainā radīto ietekmi, kopējās septiņu gadu (no 2019. gada līdz 2025. gadam) valsts budžeta ilgtermiņa saistības nemainīsies. Mainīsies tikai ilgtermiņa saistību apjoms sadalījumā pa gadiem.
Izmaiņu detalizētāks atspoguļojums pa gadiem apkopots tabulās anotācijas pielikumā Nr.1.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulai Nr. 549/2013 (ES) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – EKS) PV ir iekļauta vispārējās valdības sektorā, un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, PV plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Atbilstoši šai metodoloģijai aktīvu vērtības pieaugumam (jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, remontu centra būvniecība, un vilcienu ražošanas uzraudzība) ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.
32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūvei ilgtermiņa saistības tika apstiprinātas ar Rīkojumu Nr.763, un ietekme uz vispārējās valdības budžetu tika saskaņota Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (prot.Nr. 54, 27.§) “Rīkojuma projekts “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”” (22-TA-2548).
Vienlaicīgi ar valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos ir nepieciešams apstiprināt izmaiņas ietekmei uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci (fiskālo telpu) elektrovilcienu projektā.
Zemāk tabulās atspoguļotas izmaiņas, kas saistītas ar elektrovilcienu ražošanas piegādes grafika izmaiņām, kas veido izmaiņas vispārējās valdības budžetā. Tabulās atspoguļota konkrēto projektu (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas un vilcienu remontu centra izbūve) ietekme uz vispārējās valdības budžetu, paredzot pieejamo ES Fondu finansējumu 2023. gadā.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu (attiecīgā gada fiskālo telpu)
Realizējot elektrovilcienu projektu (32 elektrovilcienu (EV), rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas, kā arī vilcienu remontu centra izbūve), rodas sekojoša ietekme uz vispārējo valdības budžetu, kas attēlota anotācijas pielikumā Nr.2 pievienotajās tabulās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kas izmantos pasažieru pārvadājumu dzelzceļa pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Jaunu elektrovilcienu ieviešana uzlabos personu, kas izmantos pasažieru pārvadājumu dzelzceļa pakalpojumus pārvietošanās kvalitāti.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
139 742 183
0
40 688 689
0
2 674 311
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
139 742 183
0
40 688 689
0
2 674 311
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
139 742 183
1 856 776
40 688 689
35 817 400
2 674 311
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
139 742 183
1 856 776
40 688 689
35 817 400
2 674 311
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 856 776
0
-35 817 400
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 856 776
0
-35 817 400
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-1 856 776
-35 817 400
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-1 856 776
-35 817 400
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šajā sadaļā tiek sniegta informācija par finansējuma izmaiņām pēc naudas plūsmas, salīdzinot ar šobrīd MK rīkojumā Nr.763 noteikto. Detalizēts aprēķins anotācijas pielikumā Nr.3.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Plānotās Projekta izmaksas par finansējuma avotiem pielikumā Nr.4.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Finansējuma palielinājums 2023.gadā paredzēts KF līdzfinansētā projekta ietvaros, kas plānojams Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 61.12.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)”, nepieciešamības gadījumā pieprasot attiecīgo finansējumu no budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”
Finansējuma palielinājums 2024.gadā 35 817 400 euro veidojas no:
25 454 100 euro, kas ir 2019.gadā no programmas 31.09.00 veiktais avansa maksājums par 23 elektrovilcieniem, kas tiek iegādāti KF projekta ietvaros, tad attiecīgais avansa maksājums par 23 elektrovilcieniem pēc būtības ir attiecināms uz izdevumiem KF projekta ietvaros un attiecīgi finansējums šajā apjomā ir jāatjauno programmas 31.09.00 ietvaros;
10 154 662 euro, kas jāparedz saskaņā ar MK 20.06.2023. lēmumu (prot. Nr.33 38. §. 9.p.);
208 638 euro ražošanas uzraudzības izmaksām, kuras atbilstoši plānotajam Līguma izpildes termiņa pagarinājumam nepieciešams pārdalīt no 2023. gada uz 2024. gadu.
Finansējuma palielinājums 2024.gadā 35 817 400 euro veidojas no:
25 454 100 euro, kas ir 2019.gadā no programmas 31.09.00 veiktais avansa maksājums par 23 elektrovilcieniem, kas tiek iegādāti KF projekta ietvaros, tad attiecīgais avansa maksājums par 23 elektrovilcieniem pēc būtības ir attiecināms uz izdevumiem KF projekta ietvaros un attiecīgi finansējums šajā apjomā ir jāatjauno programmas 31.09.00 ietvaros;
10 154 662 euro, kas jāparedz saskaņā ar MK 20.06.2023. lēmumu (prot. Nr.33 38. §. 9.p.);
208 638 euro ražošanas uzraudzības izmaksām, kuras atbilstoši plānotajam Līguma izpildes termiņa pagarinājumam nepieciešams pārdalīt no 2023. gada uz 2024. gadu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
Šīs daļas tabulā (1. līdz 5. punktam) atspoguļotas iepriekš apstiprinātās (MK Rīkojums Nr.763) valsts ilgtermiņa saistības un to izmaiņas pēc anotācijā aprakstītajām izmaiņām saistībā ar esošo elektrovilcienu iepirkumu.
Projekta daļas, kas īstenotajam kā KF līdzfinansēts projekts, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 61.12.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)” , savukārt projekta daļas, kas tiek finansēta tikai no valsts budžeta, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei”.
Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas un ilgtermiņa saistību precizēšanai 2023.gadam un priekšlikumus bāzes izdevumu precizēšanai 2024., 2025. un 2026. gadam likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā.
Projekta daļas, kas īstenotajam kā KF līdzfinansēts projekts, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 61.12.00 “Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014–2020)” , savukārt projekta daļas, kas tiek finansēta tikai no valsts budžeta, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei”.
Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas un ilgtermiņa saistību precizēšanai 2023.gadam un priekšlikumus bāzes izdevumu precizēšanai 2024., 2025. un 2026. gadam likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam, sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un AS "Pasažieru vilciens".
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un AS "Pasažieru vilciens".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- AS "Pasažieru vilciens"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
2. pielikums
Nosaukums
PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu (attiecīgā gada fiskālo telpu)