Anotācija (ex-ante)

24-TA-589: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu atsevišķās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā konstatēto Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valstīm, kā to savā judikatūrā atklājusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk– ECT), ir tiesības kontrolēt personu ieceļošanu, uzturēšanos valstī un izceļošanu no tās, kā arī noteikt to imigrācijas politiku, lai nodrošinātu to divpusējo saistību vai saistību pret Eiropas Savienību izpildi (sk., piemēram, ECT 1997. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 122/1996/741/940 Boujlifa v. France 42. punktu), kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu, 77.-79. pantu (īpaši 79. panta 1. punktu attiecībā uz nelikumīgas ieceļošanas novēršanu), 80. pantu. Proti, būtisks valstu iekšējās drošības nodrošināšanas elements ir robežapsardzības sistēmas, tostarp robežkontroles noteikšana, kas attiecīgi Savienības ietvaros kalpo ne tikai valsts interesēm, pie kuras robežām tiek veikta robežkontrole, bet gan tostarp visu to valstu interesēm, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par robežkontroles atcelšanu pie Savienības iekšējām robežām.
Ievērojot to, ka tika konstatēts samērā neliels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits, pēc 2024. gada 10. februāra pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms vairs netika pagarināts. Tomēr saskaņā ar Valsts robežsardzes publiski pausto informāciju nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits atjaunosies, balstoties uz to, ka klimatiskie apstākļi ir mainījušies un Somija ir slēgusi robežkontroles punktus ar Krievijas Federāciju. Tādējādi ir prognozējams, ka personas, kuras mēģina valsts robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām, tiks novirzītas, tai skaitā uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu.
Minēto apliecina arī statistika, proti, 2024. gada 10. martā tika novērsti 23 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, 2024. gada 9. martā tika novērsti 24 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, 2024. gada 8. martā tika novērsti 27 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, 2024. gada 7. martā tika novērsti 27 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, 2024. gada 6. martā tika novērsti 5 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, 2024. gada 5. martā tika novērsti 28 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, 2024. gada 4. martā tika novērsti 13 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, 2024. gada 3. martā tika novērsti 15 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 3. martā tika novērsti 15 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 2. martā tika novērsti 15 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 1. martā tika novērsti 16 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 29. februārī tika novērsti 2 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 28. februārī tika novērsti 20 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 26. februārī tika novērsti 4 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 25. februārī tika novērsti 8 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 24. februārī tika novērsti 20 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 21. februārī tika novērsti 3 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 20. februārī tika novērsti 3 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 19. februārī tika novērsti 6 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; 2024.gada 18. februārī tika novērsti 9 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu. Līdz ar to no norādītās statistikas ir konstatējams, ka pa visu februāra mēnesi novērsti 75 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, savukārt pa dažām marta dienām novērsti 134 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu.
Arī no Lietuvas Republikas un Polijas Republikas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Uzsverams, ka valstij ir pienākums gādāt par savu drošību jebkuros apstākļos, un attiecībā uz valsts drošības aizsardzību būtu piemērojams piesardzības princips. Piesardzības principa tvērums dažādās nozarēs var būt atšķirīgs (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta spriedumu lietā Nr. 2021-24-03 24.1. apakšpunktu). Piesardzības princips demokrātiskā valstī nozīmē to, ka nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums ir faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par tāda kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos (piemēram, skatīt Latvijas Republikas 2020. gada 11. decembra spriedumu lietā Nr. 2020-26-0106 16.1. apakšpunktu).
Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā konstatēto Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci, Ministru kabinetam ir īstenojamas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 pantā noteiktās tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu atsevišķās administratīvajās teritorijās. Šāds režīms ir izsludināms uz sešiem mēnešiem, ņemot vērā Valsts robežsardzes publiski pausto informāciju, ka nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits atjaunosies, balstoties uz klimatisko apstākļu maiņu un  Somijas pieņemto lēmumu slēgt robežkontroles punktus ar Krievijas Federāciju. Norādīto viennozīmīgi apliecina Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugušā tendence marta mēnesī.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta pirmo un otro daļu Ministru kabinetam ir tiesības, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes. Likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģināta šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits. Ievērojot norādīto statistiku pēdējās diennaktīs, ir konstatētas 15 personas, kuras šķērso valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā vai mēģina šķērsot to vienas diennakts laikā. 
Attiecīgi pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ņemot vērā konstatēto Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu un tendenci šim gadījumu skaitam pieaugt, ir nepieciešams izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim, ņemot vērā attiecīgā apdraudējuma intensitāti, šādās administratīvajās teritorijās (teritoriālajās vienībās):
1. Ludzas novadā: Briģu pagastā; Ciblas pagastā; Cirmas pagastā; Isnaudas pagastā; Istras pagastā; Lauderu pagastā; Nirzas pagastā; Ņukšu pagastā; Pasienes pagastā; Pildas pagastā; Pureņu pagastā; Rundēnu pagastā; Zaļesjes pagastā; Ludzas pilsētā; Zilupes pilsētā;
2. Krāslavas novadā: Andrupenes pagastā; Andzeļu pagastā; Asūnes pagastā; Aulejas pagastā; Bērziņu pagastā; Dagdas pagastā; Dagdas pilsētā; Ezernieku pagastā; Grāveru pagastā; Indras pagastā; Izvaltas pagastā; Kalniešu pagastā; Kaplavas pagastā; Kastuļinas pagastā; Kombuļu pagastā; Konstantinovas pagastā; Krāslavas pagastā; Krāslavas pilsētā; Ķepovas pagastā; Piedrujas pagastā; Robežnieku pagastā; Skaistas pagastā; Svariņu pagastā; Šķaunes pagastā; Šķeltovas pagastā; Ūdrīšu pagastā;
3. Augšdaugavas novadā: Ambeļu pagastā; Biķernieku pagastā; Demenes pagastā; Kalkūnes pagastā; Laucesas pagastā; Līksnas pagastā; Maļinovas pagastā; Medumu pagastā; Naujenes pagastā; Salienas pagastā; Skrudalienas pagastā; Sventes pagastā; Šēderes pagastā; Tabores pagastā; Vecsalienas pagastā; Višķu pagastā;
4. Daugavpils valstspilsētā;
5. Rēzeknes novadā: Kaunatas pagastā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta otro daļu, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, ir tiesības visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes noteikt vienu vai vairākus  pasākumus. Ievērojot noteikto, rīkojuma projektā tiek paredzēti šādi pasākumi:

1. noteikts pienākums Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.  Šāds tiesiskais regulējums nodrošina, ka nav nepieciešams pie katras institūcijas vērsties atsevišķi un lūgt sniegt palīdzību saistībā ar resursu piesaisti. Tāpat rīkojuma projektā ir paredzēta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādēm, kas paredz medicīniskās palīdzības sniegšanu personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtībai;

2. noteiktas tiesības Valsts robežsardzei un Valsts policijai piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai spētu nodrošināt iespēju atbilstoši reaģēt uz situāciju, kad nesamērīgi liels skaits personu valsts robežu šķērso vai mēģina to šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, kā arī attiecīgajos gadījumos sniegt primārās nepieciešamības preces (tostarp medikamentus) minētajām personām. Minētais pasākums piemērojams, nepārsniedzot Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 105 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām" noteiktās līgumcenu robežvērtības;

3. noteiktas tiesības attiecīgajām amatpersonām iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai atklātu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas, vai notvertu šādas personas vai izņemtu šādas preces, kā arī attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības iekļūt dzīvojamās telpās, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai novērstu personu dzīvības apdraudējumu. Attiecīgo amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā – var būt galējā nepieciešamība iekļūt privātā īpašumā, ja persona, kas pārkāpusi likumīgas ieceļošanas nosacījumus, piemēram, slēpjas vai ieiet minētajā, citai personai piederošajā īpašumā. Piemēram, Valsts robežsardzes likuma 15. panta otrās daļas attiecīgie punkti paredz, ka robežsargam, vajājot pārkāpēju, ir tiesības: 1) iekļūt publiskas personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī; 2) ar īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī; 3) bez īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļaujas iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī, ja ir apdraudēta personas dzīvība vai veselība. Ārkārtējās situācijas laikā, kas tika izsludināta ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (tika izsludināta no 2021. gada 11. augusta līdz 2023. gada 10. augustam), tika novēroti gadījumi, kad persona vai personu grupas, kas nelikumīgi šķērsoja valsts robežu, slēpjas vai mērķtiecīgi ieiet privātpersonām piederošajos īpašumos, kur tās attiecīgi sagaida šo personu pārvietotāji. Nereti pastāvēja situācijas, kad  īpašnieki nebija sastopami vai nesniedz piekrišanu robežsargam ieiet minētajā īpašumā, līdz ir projektā ir nosakāmas attiecīgās tiesības par iekļūšanu dzīvojamā telpā vai publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu personu, kas pārkāpusi likumīgas ieceļošanas nosacījumu. Šādas tiesības pastiprinātas robežapsardzības režīma īstenošanā tiek paredzētas arī Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vienlaikus projektā nosakot, ievērojot privātās dzīves aizsardzības aspektu, ka Nacionālie bruņotie spēki tiesības iekļūt dzīvojamās telpās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, īsteno Valsts robežsardzes amatpersonu vadībā. Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta septītajai daļai par katru gadījumu, kad attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītā amatpersona izmantojusi tiesības iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās vai dzīvojamās telpās, attiecīgā iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē par to prokuratūru;

4. ievērojot Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta 2.1 daļā noteikto, paredzētas tiesības Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pamatotu aizdomu gadījumā apturēt transportlīdzekļus, veikt to apskati, pieprasīt personām personu apliecinošu dokumentus un citu informāciju, kā arī tiesības neļaut personai šķērsot valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā un aizturēt nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai personu, kas veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai personu, kas nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad tā tiek nodota kompetentajai iestādei. Nacionālo bruņoto spēku personāls dienesta šaujamieroci un fizisko spēku un speciālos līdzekļus pielieto atbilstoši Valsts robežsardzes likumam, kas pamatojams ar dienesta šaujamieroču un fiziskā spēka un speciālo līdzekļu pielietošanas principiem un kritērijiem sabiedriskās kārtības un likumpārkāpumu novēršanas nodrošināšanai. Tāpat uzsverams, ka saskaņā ar rīkojuma projekta 2. punktu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir dots uzdevums sniegt nepieciešamo atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu. 

5. ievērojot Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta 2.1 daļā noteikto, paredzēta papildu atlīdzība iesaistītajam Nacionālo bruņoto spēku personālam. Rīkojuma projektā ir noteikts, ka par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties šā rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos, Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu līdz 50 procentu apmēram no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5. Šajā punktā minētās piemaksas un kompensācijas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

Rīkojuma projektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz:
- izdevumus, kas saistīti ar piemaksām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, 2024. gadā segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram;
- izdevumus, kas saistīti ar rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kā arī to patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu un izmitināšanas nodrošināšanu, kuriem tika atļauts palikt valstī pēc valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas, tai skaitā izdevumus par iesaistīto institūciju personāla virsstundu darbu, Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem – par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās, par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, par laiku, kuru amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu, un komandējumiem, ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, izdevumus uztura un dienas naudai, ēdināšanai, kā arī izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm (tostarp, medikamentiem) personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma 2024. gadā – no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana";
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldības stacionāro ārstniecības iestāžu izdevumus, kas saistīti ar rīkojuma izpildei nepieciešamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu 2024. gadā segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana".
Minētajos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieki, Valsts drošības dienesta amatpersonas un darbinieki, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki un ārstniecības personas, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi, kuri īstenos rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus
Ietekmes apraksts
Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātajiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, tiks nodrošināta taisnīga un tiesību aktu prasībām atbilstoša atlīdzība par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi, nodrošinot pasākumu īstenošanu pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, kā arī segti citi izdevumi dienesta (amata, darba) pienākumu sekmīgai izpildei.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
6 800 261
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
6 800 261
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-6 800 261
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-6 800 261
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
6 800 261
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopā indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai laika periodam no no 2024.gada 13.marta līdz 2024.gada 12.septembrim (6 mēnešiem) ir 6 800 261 euro.
    Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) 6 mēnešiem, lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksai par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo nodarbināto komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, uztura un dienas naudai, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir  6 773 833 euro, no tiem indikatīvi:
- Valsts policijai - 4 343 138 euro;
- Valsts robežsardzei - 1 709 910 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 646 343 euro;
- Valsts drošības dienestam - 74 442 euro.
Kopsavilkumus un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1. pielikumā.
Nepieciešamā finansējuma apmērs var tikt precizēts atbilstoši faktiskajai situācijai, kas, sagatavojot šo projektu, nav precīzi paredzams. Vēršam uzmanību, ka pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, izdevumu apjoms var būtiski palielināties. Izdevumus plānots segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" 2024. gadā.
    Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) 6 mēnešiem ir 26 428 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 9 897  euro, lai segtu izdevumus saistībā ar rīkojuma projekta 8.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 16 531 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību rīkojuma 8. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzams), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami rīkojuma projekta 8. punktā minētajām personām – izdevumi tiks izmaksāti pēc faktiskās nepieciešamības pēc Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegtās informācijas. Līdz ar to, Veselības ministrijai, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu pozīcijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Kā arī finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas būs lielākas nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2. pielikumā.
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minētā pasākuma realizācijai, attiecīgi tos nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" 2024. gadā.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas aprēķins balstīts uz provizoriskām aplēsēm un, pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, izdevumu apjoms var būtiski palielināties. Iekšlietu ministrija primāri izvērtēs iespēju  izdevumus  segt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet, ja tas nebūs iespējams, tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" 2024. gadā. Skaidrojam, ka Iekšlietu ministrijai rīkojuma projekta izpildes nodrošināšanai valsts budžetā finansējums nav plānots, vienlaikus norādām, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu budžetos noteikta finansējuma daļa ir plānota nodarbināto samaksai par virsstundu darbu, piemaksām, komandējumiem, tāpēc, izvērtējot pieejamos resursus, iestāde var lemt daļu no finansējuma novirzīt rīkojuma projekta izpildes nodrošināšanai, lai segtu attiecīgās izmaksas, kā arī, ja nepieciešams veikt iekšējas apropriācijas pārdales. Ja radīsies iespēja, varētu tikt piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansēto fondu projektu finansējums.
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums rīkojuma projektā minēto pasākumu īstenošanai, attiecīgi tos nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" 2024. gadā. Attiecīgi Veselības ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana".
Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 74. pantu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervētais finansējums 10 464 368 euro apmērā ir paredzēts visam 2024. gadam izdevumu segšanai saistībā ar valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanu. Ar Ministru kabineta 2024. gada  14. februāra rīkojumu Nr. 107 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" atbalstīta apropriācijas pārdale 1 985 695 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana", lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm segtu izdevumus saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums Nr. 514) izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu laikposmam no 2023. gada 1. decembra (atsevišķus izdevumus no 2023. gada 1. septembra) līdz 2023. gada 31. decembrim. Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" arī par Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu izdevumiem saistībā ar rīkojuma Nr. 514. izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 10. februārim.
Izdevumi par piemaksu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un kompensāciju zemessargiem sedzami Aizsardzības ministrijai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Papildus norādāms, ja tiek konstatēti humānie apstākļi, personai tiek dota atļauja ieceļot Latvijas Republikā. Līdz ar to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts drošības dienestam, veicot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, palielinās darba apjoms. Tādējādi arī Ministru kabineta protokollēmumā tiek noteikts, ka izdevumi, kas saistīti ar patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu un izmitināšanas nodrošināšanu, tiek finansēti no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma 2024. gadā – no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana". 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts

Rīkojuma projekta 9. punktā paredzētās tiesības Valsts robežsardzei piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai nodrošinātu personu, kuras mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm veicina no Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 3. panta (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums) kopsakarā ar ECK 1. pantu (valstu pienākumi aizsargāt cilvēktiesības) izrietošo valsts pienākumu savā jurisdikcijā nodrošināt personām ECK garantētās tiesības izpildi. Proti, šāds izņēmums ir izveidots, lai bez kavēšanās nodrošinātu personas, kurām tas nepieciešams, ar pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm.
Skaidrojums
Saistībā ar tiesisko situāciju ir nepieciešama Ministru kabineta steidzama rīcība, tādējādi sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav iespējama.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nacionālie bruņotie spēki Valsts policija Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Valsts drošības dienests Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Valsts robežsardze

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais papildu finansējums Iekšlietu ministrijai laika periodam no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas
2. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) laika periodam no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk