Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā konstatēto Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci, Ministru kabinetam ir īstenojamas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ pantā noteiktās tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu atsevišķās administratīvajās teritorijās. Šāds režīms ir izsludināms uz sešiem mēnešiem, ņemot vērā Valsts robežsardzes publiski pausto informāciju, ka nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits atjaunosies, balstoties uz klimatisko apstākļu maiņu un  Somijas pieņemto lēmumu slēgt robežkontroles punktus ar Krievijas Federāciju. Norādīto viennozīmīgi apliecina Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugušā tendence marta mēnesī.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta pirmo un otro daļu Ministru kabinetam ir tiesības, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes. Likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģināta šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits. Ievērojot norādīto statistiku pēdējās diennaktīs, ir konstatētas 15 personas, kuras šķērso valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā vai mēģina šķērsot to vienas diennakts laikā. 
Attiecīgi pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ņemot vērā konstatēto Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu un tendenci šim gadījumu skaitam pieaugt, ir nepieciešams izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim, ņemot vērā attiecīgā apdraudējuma intensitāti, šādās administratīvajās teritorijās (teritoriālajās vienībās):
1. Ludzas novadā: Briģu pagastā; Ciblas pagastā; Cirmas pagastā; Isnaudas pagastā; Istras pagastā; Lauderu pagastā; Nirzas pagastā; Ņukšu pagastā; Pasienes pagastā; Pildas pagastā; Pureņu pagastā; Rundēnu pagastā; Zaļesjes pagastā; Ludzas pilsētā; Zilupes pilsētā;
2. Krāslavas novadā: Andrupenes pagastā; Andzeļu pagastā; Asūnes pagastā; Aulejas pagastā; Bērziņu pagastā; Dagdas pagastā; Dagdas pilsētā; Ezernieku pagastā; Grāveru pagastā; Indras pagastā; Izvaltas pagastā; Kalniešu pagastā; Kaplavas pagastā; Kastuļinas pagastā; Kombuļu pagastā; Konstantinovas pagastā; Krāslavas pagastā; Krāslavas pilsētā; Ķepovas pagastā; Piedrujas pagastā; Robežnieku pagastā; Skaistas pagastā; Svariņu pagastā; Šķaunes pagastā; Šķeltovas pagastā; Ūdrīšu pagastā;
3. Augšdaugavas novadā: Ambeļu pagastā; Biķernieku pagastā; Demenes pagastā; Kalkūnes pagastā; Laucesas pagastā; Līksnas pagastā; Maļinovas pagastā; Medumu pagastā; Naujenes pagastā; Salienas pagastā; Skrudalienas pagastā; Sventes pagastā; Šēderes pagastā; Tabores pagastā; Vecsalienas pagastā; Višķu pagastā;
4. Daugavpils valstspilsētā;
5. Rēzeknes novadā: Kaunatas pagastā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta otro daļu, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, ir tiesības visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes noteikt vienu vai vairākus  pasākumus. Ievērojot noteikto, rīkojuma projektā tiek paredzēti šādi pasākumi:

1. noteikts pienākums Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.  Šāds tiesiskais regulējums nodrošina, ka nav nepieciešams pie katras institūcijas vērsties atsevišķi un lūgt sniegt palīdzību saistībā ar resursu piesaisti. Tāpat rīkojuma projektā ir paredzēta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādēm, kas paredz medicīniskās palīdzības sniegšanu personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtībai;

2. noteiktas tiesības Valsts robežsardzei un Valsts policijai piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai spētu nodrošināt iespēju atbilstoši reaģēt uz situāciju, kad nesamērīgi liels skaits personu valsts robežu šķērso vai mēģina to šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, kā arī attiecīgajos gadījumos sniegt primārās nepieciešamības preces (tostarp medikamentus) minētajām personām. Minētais pasākums piemērojams, nepārsniedzot Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 105 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām" noteiktās līgumcenu robežvērtības;

3. noteiktas tiesības attiecīgajām amatpersonām iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai atklātu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas, vai notvertu šādas personas vai izņemtu šādas preces, kā arī attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības iekļūt dzīvojamās telpās, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai novērstu personu dzīvības apdraudējumu. Attiecīgo amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā – var būt galējā nepieciešamība iekļūt privātā īpašumā, ja persona, kas pārkāpusi likumīgas ieceļošanas nosacījumus, piemēram, slēpjas vai ieiet minētajā, citai personai piederošajā īpašumā. Piemēram, Valsts robežsardzes likuma 15. panta otrās daļas attiecīgie punkti paredz, ka robežsargam, vajājot pārkāpēju, ir tiesības: 1) iekļūt publiskas personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī; 2) ar īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī; 3) bez īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļaujas iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī, ja ir apdraudēta personas dzīvība vai veselība. Ārkārtējās situācijas laikā, kas tika izsludināta ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (tika izsludināta no 2021. gada 11. augusta līdz 2023. gada 10. augustam), tika novēroti gadījumi, kad persona vai personu grupas, kas nelikumīgi šķērsoja valsts robežu, slēpjas vai mērķtiecīgi ieiet privātpersonām piederošajos īpašumos, kur tās attiecīgi sagaida šo personu pārvietotāji. Nereti pastāvēja situācijas, kad  īpašnieki nebija sastopami vai nesniedz piekrišanu robežsargam ieiet minētajā īpašumā, līdz ir projektā ir nosakāmas attiecīgās tiesības par iekļūšanu dzīvojamā telpā vai publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu personu, kas pārkāpusi likumīgas ieceļošanas nosacījumu. Šādas tiesības pastiprinātas robežapsardzības režīma īstenošanā tiek paredzētas arī Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vienlaikus projektā nosakot, ievērojot privātās dzīves aizsardzības aspektu, ka Nacionālie bruņotie spēki tiesības iekļūt dzīvojamās telpās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, īsteno Valsts robežsardzes amatpersonu vadībā. Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta septītajai daļai par katru gadījumu, kad attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītā amatpersona izmantojusi tiesības iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās vai dzīvojamās telpās, attiecīgā iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē par to prokuratūru;

4. ievērojot Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta 2.¹ daļā noteikto, paredzētas tiesības Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pamatotu aizdomu gadījumā apturēt transportlīdzekļus, veikt to apskati, pieprasīt personām personu apliecinošu dokumentus un citu informāciju, kā arī tiesības neļaut personai šķērsot valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā un aizturēt nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai personu, kas veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai personu, kas nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad tā tiek nodota kompetentajai iestādei. Nacionālo bruņoto spēku personāls dienesta šaujamieroci un fizisko spēku un speciālos līdzekļus pielieto atbilstoši Valsts robežsardzes likumam, kas pamatojams ar dienesta šaujamieroču un fiziskā spēka un speciālo līdzekļu pielietošanas principiem un kritērijiem sabiedriskās kārtības un likumpārkāpumu novēršanas nodrošināšanai. Tāpat uzsverams, ka saskaņā ar rīkojuma projekta 2. punktu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir dots uzdevums sniegt nepieciešamo atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu. 

5. ievērojot Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta 2.¹ daļā noteikto, paredzēta papildu atlīdzība iesaistītajam Nacionālo bruņoto spēku personālam. Rīkojuma projektā ir noteikts, ka par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties šā rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos, Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu līdz 50 procentu apmēram no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5. Šajā punktā minētās piemaksas un kompensācijas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

Rīkojuma projektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz:
- izdevumus, kas saistīti ar piemaksām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, 2024. gadā segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram;
- izdevumus, kas saistīti ar rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kā arī to patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu un izmitināšanas nodrošināšanu, kuriem tika atļauts palikt valstī pēc valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas, tai skaitā izdevumus par iesaistīto institūciju personāla virsstundu darbu, Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem – par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās, par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, par laiku, kuru amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu, un komandējumiem, ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, izdevumus uztura un dienas naudai, ēdināšanai, kā arī izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm (tostarp, medikamentiem) personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma 2024. gadā – no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana";
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldības stacionāro ārstniecības iestāžu izdevumus, kas saistīti ar rīkojuma izpildei nepieciešamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu 2024. gadā segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana".
Minētajos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.